Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Pañcapakaraṇa-aṭṭhakathā

Dhātukathā-aṭṭhakathā

Aṭṭhārasahi bhedehi, vibhaṅgaṃ mārabhañjano;

Desayitvā mahāvīro, yaṃ tasseva anantaraṃ.

Adesayi dhātukathaṃ, dhātubhedappakāsano;

Tassatthaṃ dīpayissāmi, taṃ suṇātha samāhitāti.


1. Mātikāvaṇṇanā

1. Nayamātikāvaṇṇanā

1.Saṅgahoasaṅgahotiādīnañhi vasena idaṃ pakaraṇaṃ cuddasavidhena vibhattanti vuttaṃ. Taṃ sabbampi uddesaniddesato dvidhā ṭhitaṃ. Tattha mātikā uddeso. Sā pañcavidhā – nayamātikā, abbhantaramātikā, nayamukhamātikā, lakkhaṇamātikā, bāhiramātikāti. Tattha saṅgaho asaṅgaho…pe… vippayuttena saṅgahitaṃ asaṅgahitanti – ayaṃ cuddasahi padehi nikkhittā nayamātikā nāma. Ayañhi iminā saṅgahādikena nayena dhātukathā dhammā vibhattāti dassetuṃ ṭhapitattā nayamātikāti vuccati. Etesaṃ padānaṃ mūlabhūtattā mūlamātikātipi vattuṃ vaṭṭati.

2. Abbhantaramātikāvaṇṇanā

2.Pañcakkhandhā…pe… manasikāroti ayaṃ pañcavīsādhikena padasatena nikkhittā abbhantaramātikā nāma. Ayañhi ‘‘sabbāpi dhammasaṅgaṇī dhātukathāya mātikā’’ti evaṃ avatvā saṅgahādinā nayena vibhajitabbe khandhādidhamme sarūpato dassetvā dhātukathāya abbhantareyeva ṭhapitattā abbhantaramātikāti vuccati. Khandhādipadānaṃ dhammasaṅgaṇīmātikāya asaṅgahitattā pakiṇṇakamātikātipi vattuṃ vaṭṭati.

3. Nayamukhamātikāvaṇṇanā

3.Tīhi saṅgaho, tīhi asaṅgaho; catūhi sampayogo, catūhi vippayogoti ayaṃ catūhi padehi nikkhittā nayamukhamātikā nāma. Ayañhi sabbesupi pañcakkhandhādīsu ceva kusalattikādīsu ca mātikādhammesu, tīhi khandhāyatanadhātupadeheva saṅgaho ca asaṅgaho ca yojetabbo. Tathā catūhi arūpakkhandhehi sampayogo ca vippayogo ca. Etāni imesaṃ saṅgahāsaṅgahādīnaṃ nayānaṃ mukhānīti dassetuṃ ṭhapitattā nayamukhamātikāti vuccati.

4. Lakkhaṇamātikāvaṇṇanā

4.Sabhāgo, visabhāgoti ayaṃ dvīhi padehi nikkhittā lakkhaṇamātikā nāma. Ayañhi sabhāgalakkhaṇehi dhammehi saṅgahanayo, visabhāgalakkhaṇehi asaṅgahanayo, tathā sampayogavippayoganayo yojetabboti sabhāgavisabhāgalakkhaṇavasena saṅgahādilakkhaṇaṃ dassetuṃ ṭhapitattā lakkhaṇamātikāti vuccati.

5. Bāhiramātikāvaṇṇanā



以下是巴利文的完整直译：
敬礼有幸者、阿罗汉、正等正觉者。
阿毗达摩藏
五论注释
界论注释
1. 标题解释
条目标题解释
1.根据包括与不包括等的方式，本论被说为十四种分别。这一切从总说和分说两方面存在。其中，标题是总说。它有五种：条目标题、内部标题、条目开端标题、特征标题、外部标题。其中，包括与不包括……通过不相关而被包括与不包括——这就是用十四个词阐述的条目标题。因为这是为了通过这个包括等条目来展示界论的法被分别，所以被称为条目标题。因为这些词是根本，所以也可以说是根本标题。
内部标题解释
2.五蕴……乃至意念，这是用一百二十五个词阐述的内部标题。因为没有说"所有法聚论都是界论的标题"，而是通过包括等条目来分别，展示蕴等法的本质，并置于界论内部，所以被称为内部标题。因为蕴等词未被法聚论标题包括，所以也可以说是杂项标题。
条目开端标题解释
3.以三种方式包括，以三种方式不包括；以四种方式相应，以四种方式不相应——这是用四个词阐述的条目开端标题。这是为了在所有五蕴等和善三法等标题法中，以三种蕴、处、界词来包括和不包括。同样，以四种无色蕴来相应和不相应。这些是为了展示这些包括不包括等条目的开端而置于此处。
特征标题解释
4.相似，不相似——这是用两个词阐述的特征标题。这是通过相似特征法的包括条目，不相似特征法的不包括条目，以及相应和不相应条目，来展示包括等特征，所以被称为特征标题。
外部标题解释
[注：原文第5节似乎未完成或缺失]

5.Sabbāpi dhammasaṅgaṇī dhātukathāya mātikāti ayaṃ chasaṭṭhi tikapadāni, dve ca dukapadasatāni saṅkhipitvā nikkhittā bāhiramātikā nāma. Ayañhi ‘‘pañcakkhandhā…pe… manasikāro’’ti evaṃ dhātukathāya abbhantare avatvā ‘‘sabbāpi dhammasaṅgaṇī’’ti evaṃ dhātukathāya mātikato bahi ṭhapitattā bāhiramātikāti vuccati.

Evaṃ mātikāya pañcadhā ṭhitabhāvaṃ viditvā idāni ‘saṅgaho asaṅgaho’tiādīsu saṅgaho tāva jātisañjātikiriyāgaṇanavasena catubbidho. Tattha – ‘‘sabbe khattiyā āgacchantu, sabbe brāhmaṇā, sabbe vessā, sabbe suddā āgacchantu’’, ‘‘yā cāvuso visākha, sammāvācā, yo ca sammākammanto, yo ca sammāājīvo, ime dhammā sīlakkhandhe saṅgahitā’’ti ayaṃ jātisaṅgaho nāma. ‘‘Ekajātikā āgacchantū’’ti vuttaṭṭhāne viya hi idha sabbepi jātiyā ekasaṅgahaṃ gatā. ‘‘Sabbe kosalakā āgacchantu, sabbe māgadhakā, sabbe bhārukacchakā āgacchantu’’, ‘‘yo cāvuso visākha, sammāvāyāmo; yā ca sammāsati, yo ca sammāsamādhi, ime dhammā samādhikkhandhe saṅgahitā’’ti (ma. ni. 1.462) ayaṃ sañjātisaṅgaho nāma. ‘‘Ekaṭṭhāne jātā saṃvaḍḍhā āgacchantū’’ti vuttaṭṭhāne viya hi idha sabbepi sañjātiṭhānena nivutthokāsena ekasaṅgahaṃ gatā. ‘‘Sabbe hatthārohā āgacchantu, sabbe assārohā, sabbe rathikā āgacchantu’’, ‘‘yā cāvuso visākha, sammādiṭṭhi, yo ca sammāsaṅkappo, ime dhammā paññākkhandhe saṅgahitā’’ti (ma. ni. 1.462) ayaṃ kiriyāsaṅgaho nāma. Sabbeva hete attano kiriyākaraṇena ekasaṅgahaṃ gatā. ‘‘Cakkhāyatanaṃ katamakkhandhagaṇanaṃ gacchatīti? Rūpakkhandhagaṇanaṃ gacchatī’’ti. Hañci cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhagaṇanaṃ gacchati, tena vata re vattabbe – ‘cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhena saṅgahita’’nti (kathā. 471), ayaṃ gaṇanasaṅgaho nāma. Ayamidha adhippeto. Tappaṭipakkhena asaṅgaho veditabbo. Tesaṃ vikappato saṅgahitena asaṅgahitādīni. Ekuppādekanirodhaekavatthukaekārammaṇatāvasena sampayogo, tappaṭipakkhato vippayogo. Tesaṃ vikappato sampayuttena vippayuttādīni. Tadubhayasaṃsaggavikappato saṅgahitena sampayuttaṃ vippayuttantiādīni. Pañcakkhandhātiādīni pana khandhavibhaṅgādīsu vuttanayeneva veditabbāni. Phassādayo panettha sanniṭṭhānavasena vuttasabbacittuppādasādhāraṇato vuttāti.

Mātikāvaṇṇanā.

2. Niddesavaṇṇanā

1. Paṭhamanayo saṅgahāsaṅgahapadavaṇṇanā

1. Khandhapadavaṇṇanā



5. 所有法聚论的标题——这是六十个词，和两个百词总计，概括为外部标题。因为在界论中说到“所有五蕴……乃至意念”，而以“所有法聚论”作为界论的标题，故称为外部标题。
这样了解标题的五种存在后，现在在“包括与不包括”等方面，包括则为四种。其间——“所有的士族皆来，所有的婆罗门，所有的居士，所有的清净者皆来”， “那位阿难，正言辞，正行为，正生活，这些法汇聚于戒法中”——这就是种类汇聚。就像在“单一类群皆来”的地方，这里所有的种类都汇聚为一个。 “所有的高士皆来，所有的摩揭陀人，所有的巴鲁卡人皆来”， “那位阿难，正精进；那位正念，那位正定，这些法汇聚于定法中”（《中部尼柯》1.462）——这就是生起的汇聚。就像在“同一处所生长皆来”的地方，这里所有的生起都聚合为一个。 “所有的骑手皆来，所有的马车夫，所有的车夫皆来”， “那位阿难，正见，正思维，这些法汇聚于智慧法中”（《中部尼柯》1.462）——这就是行为的汇聚。所有的行为通过自身的行为聚合为一个。“眼处所是哪个法的汇聚？” “色法的汇聚。”因此，眼处所确实与色法汇聚，因此应当说——“眼处所与色法汇聚”（《讨论》471），这就是计数的汇聚。这里的意思是如此。相对的，不包括应当被理解。对它们的定义是汇聚的与不汇聚的等。通过单一的因缘、单一的对象、单一的作用的方式，聚合与相对的分离。对它们的定义是聚合的与不聚合的等。关于两者结合的定义是汇聚的与分离的等。关于五蕴等的说法，应当如同在蕴的分别等中所说的理解。触等则在此处按所述的总结性法则而说。
标题解释。
2. 注释解释
1. 首先的包括与不包括的词解释
1. 蕴的词解释

6. Idāni pañcakkhandhādivasena nikkhittamātikaṃ ‘saṅgaho asaṅgaho’tiādīhi nayamātikāpadehi saddhiṃ yojetvā dassetuṃ rūpakkhandho katihi khandhehītiādinā nayena niddesavāro āraddho. Tattha yasmā ‘‘saṅgaho asaṅgahotiādikāya nayamātikāya ‘‘tīhi saṅgaho, tīhi asaṅgaho’’ti nayamukhamātikā ṭhapitā, tasmā rūpakkhandhādīnaṃ saṅgahaṃ dassetuṃ katihi khandhehi katihāyatanehi katihi dhātūhīti tīṇi khandhāyatanadhātupadāneva uddhaṭāni. ‘Cattāri saccānī’tiādīsu ekampi na parāmaṭṭhaṃ. Yasmā ca ‘‘sabhāgo visabhāgo’’ti evaṃ lakkhaṇamātikā ṭhapitā, tasmā imassa pañhassa vissajjane rūpakkhandho ekena khandhenātiādi vuttaṃ. Sabhāgā hi tassa ete khandhādayoti. Tattha ekena khandhenāti rūpakkhandheneva. Yañhi kiñci rūpaṃ rūpakkhandhasabhāgattā rūpakkhandhotveva saṅgahaṃ gacchatīti rūpakkhandheneva gaṇitaṃ, taṃ rūpakkhandheneva paricchinnaṃ. Ekādasahāyatanehīti manāyatanavajjehi. Sabbopi hi rūpakkhandho dasāyatanāni dhammāyatanekadeso ca hoti, tasmā ekādasahāyatanehi gaṇito , paricchinno. Ekādasahi dhātūhīti sattaviññāṇadhātuvajjāhi ekādasahi etāsu hi apariyāpannaṃ rūpaṃ nāma natthi.

Asaṅgahanayaniddese katihi asaṅgahitoti saṅkhepeneva pucchā katā. Vissajjane panassa yasmā rūpakkhandhassa visabhāgā cattāro arūpakkhandhā, ekaṃ manāyatanaṃ, satta viññāṇadhātuyo; tasmā catūhi khandhehītiādi vuttaṃ. Iminā nayena sabbapadesu saṅgahāsaṅgaho veditabbo. Imasmiṃ pana khandhaniddese – ‘‘rūpakkhandho katihi khandhehī’’tiādimhi tāva ekamūlake saṅgahanaye sarūpeneva dassitā pañca pucchā, pañca vissajjanāni. Asaṅgahanaye saṅkhepena dassitā pañca pucchā, pañca vissajjanāni. Iminā upāyena dukamūlakādīsupi pucchāvissajjanāni veditabbāni. Rūpakkhandhamūlakāyeva cettha dukatikacatukkā dassitā. Pañcake pana ‘‘rūpakkhandho ca…pe… viññāṇakkhandho cā’’ti evaṃ bhedato ca, ‘‘pañcakkhandhā katihi khandhehī’’ti evaṃ abhedato cāti dvidhā pucchāvissajjanāni katāni. Evaṃ pāḷinayo veditabboti.

2. Āyatanapadādivaṇṇanā

22. Āyatanapadaniddesādīsu āyatanapadaniddese tāva cakkhāyatanaṃ ekena khandhenāti ekena rūpakkhandheneva, ekena cakkhāyataneneva ekāya cakkhudhātuyāva saṅgahitanti veditabbaṃ. Sotāyatanādīsupi imināva nayena saṅgahāsaṅgaho veditabbo. Asaṅkhataṃ khandhato ṭhapetvāti ettha pana yasmā asaṅkhataṃ dhammāyatanaṃ nāma nibbānaṃ, tañca khandhasaṅgahaṃ na gacchati; tasmā ‘khandhato ṭhapetvā’ti vuttaṃ. Catūhi khandhehīti rūpavedanāsaññāsaṅkhārakkhandhehi. Nibbānavajjañhi dhammāyatanaṃ etehi saṅgahitaṃ. Viññāṇakkhandhena pana ṭhapetvā dhammāyatanadhammadhātuyo sesāyatanadhātūhi ca taṃ na saṅgayhati. Tena vuttaṃ – ‘‘ekena khandhena, ekādasahāyatanehi, sattarasahi dhātūhi asaṅgahita’’nti. Yathā ca te heṭṭhā rūpakkhandhamūlakā, evamidhāpi cakkhāyatanamūlakāva nayā veditabbā. Dukamattameva pana pāḷiyaṃ dassetvā ‘‘dvādasāyatanānī’’ti abhedatova pucchāvissajjanaṃ kataṃ. Dhātuniddesepi eseva nayo.

40. Saccaniddese – sabbepi dukatikacatukkā pāḷiyaṃ dassitā. Yasmā ca dukatikesu samudayasaccasadisameva maggasaccepi vissajjanaṃ, tasmā taṃ samudayānantaraṃ vuttaṃ.



6. 现在根据五蕴等的内容，阐明的标题是“包括与不包括”等等，通过条目标题词汇来展示，因而以“色蕴有多少蕴”等方式开始了注释部分。因为在“包括与不包括”等的条目标题中，已经建立了“以三种方式包括，以三种方式不包括”的条目开端标题，所以为了展示色蕴等的包括，提到“有多少蕴、多少处所、多少元素”的三个蕴、处、元素的词语被引用。“四个真理”等等，没有一个是多余的。因为“相似与不相似”这样建立了特征标题，所以在这个问题的回答中提到色蕴是以一个蕴来描述的。相似的就是这些蕴等。因此，以一个蕴来描述是指色蕴。因为任何色法因其是色蕴的相似部分，故被称为色蕴，所以仅以色蕴来计算，限于色蕴。十一处所是指没有心处所的。所有的色蕴是十个处所法的部分，因此以十一处所来计算，限于此。十一元素是指没有七个意识元素。因为在这些中没有不被包含的色法。
在不包括的定义中，多少是不包括的，简而言之是提问。回答中，因为色蕴有不相似的四个无色蕴、一个心处所、七个意识元素；因此提到“以四个蕴”等等。依此方式，所有的词汇中的包括与不包括应当被理解。在这段蕴的注释中——“色蕴有多少蕴”等等，首先在根本的包括中以其本质展示了五个提问和五个回答。在不包括的方面简略地展示了五个提问和五个回答。依此方法，关于双重根本等的提问与回答也应当被理解。色蕴作为根本在此处展示了双重与四重等。关于五个方面则是“色蕴……乃至意识蕴”等等，从分开和不分开的方面说，两种提问与回答被建立。如此，巴利文的意思应当被理解。
2. 处所词汇等的解释
22. 在处所词汇等的定义中，首先应当理解“眼处所是以一个蕴来描述的”，即以一个色蕴来描述，以一个眼处所来描述，直到以一个眼元素来汇聚。耳处所等也是同样的方式来理解包括与不包括。在此处提到的“除去蕴”是指不包括的法则，因其是无色法的处所，故不包括色法的汇聚；因此说“除去蕴”。“以四个蕴”是指色、感觉、知觉、行、识蕴。无涅槃的法则中，这些被汇聚。除了意识蕴之外，其余的处所法则不被包括。因此说——“以一个蕴、以十一处所、以十七元素不被汇聚。”如同这些在下方是色蕴的根本，这里也是眼处所的根本应当被理解。仅仅显示两个的情况下，巴利文中提到“十二处所”的时候，因其不分开而被提问与回答。元素的定义也是如此。
40. 在真理的定义中——所有的双重与四重在巴利文中被显示。因为在双重中，与生起真理相似的也被回答，因此在生起之后提到。

50. Indriyaniddese – jīvitindriyaṃ dvīhi khandhehīti rūpajīvitindriyaṃ rūpakkhandhena, arūpajīvitindriyaṃ saṅkhārakkhandhena saṅgahitaṃ. Sesaṃ vuttanayānusāreneva veditabbaṃ. Pāḷivavatthānaṃ panettha āyatanadhātuniddesasadisameva.

6. Paṭiccasamuppādavaṇṇanā

61. Paṭiccasamuppādaniddese – ‘‘avijjā katihi khandhehī’’ti pucchaṃ anārabhitvā avijjā ekena khandhenāti evaṃ vissajjanameva dassitaṃ. Tattha saṅkhārapaccayā viññāṇanti paṭisandhiyaṃ pavatte ca sabbampi vipākaviññāṇaṃ. Tenevāha – ‘‘sattahi dhātūhi saṅgahita’’nti. Nāmarūpampi paṭisandhipavattivaseneva veditabbaṃ. Tenevettha saddāyatanampi saṅgahetvā ekādasahāyatanehi saṅgaho dassito. Phassādīsu khandhabhedo veditabbo. Aññeneva hi ekena khandhena phasso saṅgahito, aññena vedanā, taṇhāupādānakammabhavā pana saṅkhārakkhandheneva saṅgahitā. Bhavapadañcettha kammabhavādīnaṃ vasena ekādasadhā vibhattaṃ. Tattha kammabhavo phassādīhi sadisavisajjanattā tehi saddhiṃ ekato dassito. Upapattibhavakāmabhavasaññābhavapañcavokārabhavā aññamaññasadisavissajjanattā ekato dassitā. Yasmā cete upādinnakadhammāva tasmā ‘‘ekādasahāyatanehi sattarasahi dhātūhī’’ti vuttaṃ. Saddāyatanañhi anupādinnaṃ, taṃ ettha na gahitaṃ.

68. Rūpabhavaniddese – pañcahāyatanehīti cakkhusotamanarūpadhammāyatanehi. Aṭṭhahi dhātūhīti cakkhusotacakkhuviññāṇasotaviññāṇarūpadhammamanodhātumanoviññāṇadhātūhi. Arūpabhavādayopi tayo sadisavissajjanattāva ekato dassitā. Tathā asaññābhavaekavokārabhavā. Tattha dvīhāyatanehīti rūpāyatanadhammāyatanehi. Dhātūsupi eseva nayo. Ekatalavāsikānañhi sesabrahmānaṃ cakkhusabbhāvato tassārammaṇattā tattha rūpāyatanaṃ uddhaṭaṃ.

71.Jāti dvīhi khandhehīti rūpajāti rūpakkhandhena, arūpajāti saṅkhārakkhandhena. Jarāmaraṇesupi eseva nayo. Sokādīsupi ekena khandhenāti sokadukkhadomanassāni vedanākkhandhena, paridevo rūpakkhandhena, upāyāsādayo saṅkhārakkhandhenāti evaṃ khandhaviseso veditabbo.

73.Iddhipādo dvīhīti saṅkhāraviññāṇakkhandhehi, manāyatanadhammāyatanehi, dhammadhātumanoviññāṇadhātūhi ca. Jhānaṃ dvīhīti vedanākkhandhasaṅkhārakkhandhehi. Appamaññādayo sadisavissajjanattā ekato niddiṭṭhā. Cittaṃ pana cetanānantaraṃ nikkhittampi asadisavissajjanattā pacchā gahitaṃ. Tattha appamaññādīsu ekena khandhenāti vedanā vedanākkhandhena, saññā saññākkhandhena, sesā saṅkhārakkhandhena saṅgahitāti evaṃ khandhaviseso veditabbo.

7. Tikapadavaṇṇanā



50. 在元素的定义中——生命元素是由两个蕴组成的，即色的生命元素是由色蕴构成的，无色的生命元素是由行蕴构成的。其余的应当根据所述的方式理解。巴利文的定义在这里与处所元素的定义类似。
6. 因缘生起的解释
61. 在因缘生起的定义中——“无明有多少蕴”，这一提问未被开始而是直接给出“无明是以一个蕴”的回答。此处，由于“因行所依而有意识”，在再生中发生的所有果报意识。因此说——“由七个元素所汇聚”。名色也应根据再生的发生来理解。因此在这里，声音处所也被汇聚，显示出以十一处所的汇聚。在触等中应当理解蕴的分别。因为通过一个蕴汇聚了触，另一个蕴则是感觉、渴望、执取、行为等则是由行蕴汇聚的。生起的方面在这里因行为等的关系而被分为十一种。此处，行为的生起因触等的相似性而与之一起展示。再生、欲界、意识界、五种境界因彼此的相似性而被一起展示。因为这些是被执取的法，所以说“以十一处所由十七个元素所汇聚”。在声音处所中并没有被执取的，因此未被包含在此处。
68. 在色生起的定义中——由五个处所组成，即眼、耳、鼻、舌、身的法。由八个元素组成，即眼、耳、眼意识、耳意识、色法、心法、心识元素。无色生起等也因三者的相似性而被一起展示。同样，非识生起、单一境界生起。此处有两个处所，即色处所与法处所。元素中也是同样的方式。对于那些住在一处的天人，由于其眼的特性，因此在那边提到色处所。
71. 出生是由两个蕴组成的，即色出生是由色蕴构成的，无色出生是由行蕴构成的。老死的情况也是同样的方式。对于忧伤等，因一个蕴而有，即忧伤、痛苦、忧愁是由感觉蕴构成的，哀伤是由色蕴构成的，执取等是由行蕴构成的，因此应当理解这些蕴的特别之处。
73. 超能力是由行、意识蕴、心处所、法处所、意识元素等组成。禅定是由感觉蕴与行蕴构成的。微细等因相似性而被一起展示。心则因为其与意志的关系而被后续地包含。此处在微细等中因一个蕴而有，即感觉是由感觉蕴构成的，知觉是由知觉蕴构成的，其余的则是由行蕴汇聚的，因此应当理解这些蕴的特别之处。
7. 三词的解释

77. Evaṃ abbhantaramātikāya saṅgahaṃ dassetvā idāni bāhiramātikāya saṅgahaṃ dassetuṃ kusalā dhammātiādi āraddhaṃ. Tattha vedanāttike tīhi dhātūhīti kāyaviññāṇamanoviññāṇadhammadhātūhi. Sattahi dhātūhīti cakkhusotaghānajivhāviññāṇadhātūhi ceva manodhātudhammadhātumanoviññāṇadhātūhi ca. Vipākattike aṭṭhahi dhātūhīti kāyaviññāṇadhātuyā saddhiṃ tāhiyeva. Vipākadhammadhammā pana saṃkiliṭṭhasaṃkilesikehi saddhiṃ sadisavissajjanattā ekato gahitā. Yathā cete, evaṃ sabbatikadukapadesu yaṃ yaṃ padaṃ yena yena padena saddhiṃ sadisavissajjanaṃ hoti, taṃ taṃ uppaṭipāṭiyāpi tena tena saddhiṃ gahetvā vissajjitaṃ. Tattha vuttānusāreneva saṅgahāsaṅgahanayo veditabboti.

Saṅgahāsaṅgahapadavaṇṇanā.

2. Dutiyanayo saṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā

171. Idāni saṅgahitena asaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ cakkhāyatanenātiādi āraddhaṃ. Tatridaṃ lakkhaṇaṃ – imasmiñhi vāre yaṃ khandhapadena saṅgahitaṃ hutvā āyatanadhātupadehi asaṅgahitaṃ, khandhāyatanapadehi vā saṅgahitaṃ hutvā dhātupadena asaṅgahitaṃ, tassa khandhādīhi asaṅgahaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ pana rūpakkhandhādīsu na yujjati. Rūpakkhandhena hi rūpakkhandhova saṅgahito. So ca aḍḍhekādasahi āyatanadhātūhi asaṅgahito nāma natthi. Vedanākkhandhena ca vedanākkhandhova saṅgahito. Sopi dhammāyatanadhammadhātūhi asaṅgahito nāma natthi. Evaṃ asaṅgahitatāya abhāvato etāni aññāni ca evarūpāni manāyatanadhammāyatanādīni padāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Yāni pana padāni rūpekadesaṃ arūpena asammissaṃ, viññāṇekadesañca aññena asammissaṃ dīpenti, tāni idha gahitāni. Pariyosāne ca –

‘‘Dasāyatanā sattarasa dhātuyo,

Sattindriyā asaññābhavo ekavokārabhavo;

Paridevo sanidassanasappaṭighaṃ,

Anidassanaṃ punadeva sappaṭighaṃ upādā’’ti.

Evaṃ uddānagāthāya dassitāneva. Tasmā tesaṃ vaseneva saṅgahāsaṅgaho veditabbo. Pañhavasena hi imasmiṃ vāre āyatanadhātuvaseneva sadisavissajjane vīsati dhamme samodhānetvā eko pañho kato, satta viññāṇadhātuyo samodhānetvā eko, sattindriyāni samodhānetvā eko, dve bhave samodhānetvā eko, paridevena ca sanidassanasappaṭighehi ca eko, anidassanasappaṭighehi eko, sanidassanehi eko, sappaṭighehi ca upādādhammehi ca ekoti aṭṭha pañhā katā. Tesu khandhādivibhāgo evaṃ veditabbo seyyathidaṃ – paṭhamapañhe tāva catūhi khandhehīti arūpakkhandhehi, dvīhāyatanehīti cakkhāyatanādīsu ekekena saddhiṃ manāyatanena, aṭṭhahi dhātūhīti cakkhudhātuādīsu ekekāya saddhiṃ sattahi viññāṇadhātūhi.

Tatrāyaṃ nayo – cakkhāyatanena hi khandhasaṅgahena rūpakkhandho saṅgahito. Tasmiṃ saṅgahite rūpakkhandhe āyatanasaṅgahena cakkhāyatanamevekaṃ saṅgahitaṃ. Sesāni dasa āyatanāni asaṅgahitāni. Dhātusaṅgahenapi tena cakkhudhātuyevekā saṅgahitā. Sesā dasa dhātuyo asaṅgahitā. Iti yāni tena asaṅgahitāni dasāyatanāni, tāni cakkhāyatanamanāyatanehi dvīhi asaṅgahitāni. Yāpi tena asaṅgahitā dasa dhātuyo, tā cakkhudhātuyā ceva sattahi ca viññāṇadhātūhi asaṅgahitāti. Rūpāyatanādīsupi eseva nayo.



77. 如此展示了内部标题的汇聚，现在开始展示外部标题的汇聚，关于善法等内容。其间，关于感觉的部分是由三个元素组成的，即身体意识、心意识、法元素。关于七个元素，是指眼、耳、鼻、舌、身、意识元素和法元素。关于果报的部分是由八个元素组成的，即身体意识元素与其他元素。关于果报法则，因其相似性而被一起展示。正如这些一样，在所有的双重部分中，任何的词汇与任何的词汇相似的展示，均被以此方式逐一回答。因此，应当根据所述的方式理解汇聚与不汇聚的内容。
汇聚与不汇聚词汇的解释。
2. 第二个方面的汇聚与不汇聚词汇的解释
171. 现在开始分析汇聚与不汇聚的词汇，包括“眼处所”等等。此处的特征是——在这一段落中，任何词汇在作为蕴的情况下被汇聚，或在作为处所元素的情况下被汇聚，或在作为元素的情况下被汇聚，询问关于蕴等的汇聚后给予回答。然而，这在色蕴等中并不适用。因为色蕴本身就被汇聚。并且，因其与其他十一处所元素的汇聚而被称为汇聚。感觉蕴同样被汇聚。法处所元素也因其与其他法元素的汇聚而被称为汇聚。因此，由于不汇聚的原因，这些以及其他类似的心处所、法处所等在这一段落中并未被包含。而那些词汇在色的部分与无色的部分之间没有混淆，因此在这里被包含。最终结果是——
“十个处所，十七个元素，
七个意识，非意识生起，单一境界；
哀伤是有形象的，有形象的执取，
无形象的再次执取。”
如是通过总结的诗句展示。因此，基于这些的内容，汇聚应当被理解。在这一段落中，关于处所元素的内容通过相似的展示，汇聚了二十个法则，形成了一个问题，汇聚七个意识元素形成一个问题，汇聚七个感觉形成一个问题，汇聚两个生起形成一个问题，关于哀伤及有形象的执取形成一个问题，无形象的执取形成一个问题，有形象的形成一个问题，以及关于执取的法则形成一个问题，故形成了八个问题。在这些中，蕴的分类应当如此理解——在第一个问题中，四个蕴是指无色蕴，两个处所是指眼处所等与心处所的单独汇聚，八个元素是指眼元素等与七个意识元素的单独汇聚。
在这里的方式是——通过眼处所的汇聚，色蕴被汇聚。在此汇聚的色蕴中，因处所的汇聚，眼处所单独被汇聚。其余的十个处所则未被汇聚。通过元素的汇聚，只有眼元素被汇聚。其余的十个元素则未被汇聚。因此，任何通过眼处所的汇聚，二者汇聚的十个处所，都是通过眼元素与七个意识元素汇聚的。同样，色处所等也应如此理解。

172. Dutiyapañhe – yasmā yāya kāyaci viññāṇadhātuyā saṅgahito viññāṇakkhandho manāyatanena asaṅgahito nāma natthi, tasmā āyatanasaṅgahena saṅgahitāti vuttaṃ. Ettha pana catūhi khandhehīti rūpādīhi catūhi. Ekādasahāyatanehīti manāyatanavajjehi. Dvādasahi dhātūhīti yathānurūpā cha viññāṇadhātuyo apanetvā sesāhi dvādasahi. Cakkhuviññāṇadhātuyā hi cakkhuviññāṇadhātuyeva saṅgahitā, itarā asaṅgahitā. Sotaviññāṇadhātuādīsupi eseva nayo.

173. Tatiyapañhe – cakkhundriyādīnaṃ vissajjanaṃ cakkhāyatanādisadisameva. Itthindriyapurisindriyesu pana dhammāyatanena saddhiṃ dve āyatanāni, dhammadhātuyā ca saddhiṃ aṭṭha dhātuyo veditabbā.

174. Catutthapañhe – tīhāyatanehīti rūpāyatanadhammāyatanamanāyatanehi. Tesu hi bhavesu rūpāyatanadhammāyatanavasena dveva āyatanāni tehi saṅgahitāni . Sesāni nava rūpāyatanāni teheva ca dvīhi, manāyatanena cāti tīhi asaṅgahitāni nāma honti. Navahi dhātūhīti rūpadhātudhammadhātūhi saddhiṃ sattahi viññāṇadhātūhi.

175. Pañcamapañhe – dvīhāyatanehīti paṭhamapadaṃ sandhāya saddāyatanamanāyatanehi. Dutiyapadaṃ sandhāya rūpāyatanamanāyatanehi. Dhātuyopi tesaṃyeva ekekena saddhiṃ satta viññāṇadhātuyo veditabbā.

176. Chaṭṭhapañhe – dasahāyatanehīti rūpāyatanadhammāyatanavajjehi. Soḷasahi dhātūhīti rūpadhātudhammadhātuvajjeheva. Kathaṃ? Anidassanasappaṭighā hi dhammā nāma nava oḷārikāyatanāni. Tehi khandhasaṅgahena saṅgahite rūpakkhandhe, āyatanasaṅgahena tāneva navāyatanāni saṅgahitāni. Rūpāyatanadhammāyatanāni asaṅgahitāni. Dhātusaṅgahenapi tā eva nava dhātuyo saṅgahitā. Rūpadhātudhammadhātuyo asaṅgahitā. Iti yāni tehi asaṅgahitāni dve āyatanāni , tāni rūpāyatanavajjehi navahi oḷārikāyatanehi, manāyatanena cāti dasahi asaṅgahitāni. Yāpi tehi asaṅgahitā dve dhātuyo, tā rūpadhātuvajjāhi navahi oḷārikadhātūhi, sattahi ca viññāṇadhātūhīti soḷasahi asaṅgahitāti veditabbā.

177. Sattamapañhe – dvīhāyatanehīti rūpāyatanamanāyatanehi. Aṭṭhahi dhātūhīti rūpadhātuyā saddhiṃ sattahi viññāṇadhātūhi.

178. Aṭṭhamapañhe – ekādasahāyatanehīti sappaṭighadhamme sandhāya dhammāyatanavajjehi, upādādhamme sandhāya phoṭṭhabbāyatanavajjehi. Dhātūsupi eseva nayo. Atthayojanā panettha heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāti.

Saṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā.

3. Tatiyanayo asaṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā



172. 第二个问题——因为通过身体意识元素汇聚的意识蕴，并没有通过心处所汇聚，因此说通过处所的汇聚而被汇聚。在这里，四个蕴是指色等四个。十一处所是指没有心处所的。十二个元素是指相应的六个意识元素去掉其余的十二个。因为眼意识元素本身就被汇聚，其他则未被汇聚。耳意识元素等也是如此。
173. 第三个问题——眼根等的回答与眼处所等相似。然而，在女根与男根中，因法处所而与之相结合的有两个处所，因法元素而有八个元素应当被理解。
174. 第四个问题——三个处所是指色处所、法处所、心处所。在这些生起中，色处所与法处所只有两个处所被汇聚。其余的九个色处所则与这两个处所相结合，因此有三个未被汇聚的处所。九个元素是指色元素与法元素及七个意识元素。
175. 第五个问题——两个处所是指第一词汇中包含的声音处所与心处所。第二词汇中包含的色处所与心处所。元素中也是如此，每个元素与七个意识元素相结合应当被理解。
176. 第六个问题——十个处所是指色处所、法处所等。十六个元素是指色元素与法元素等。如何呢？无形象的执取法则称为九个粗糙处所。通过这些蕴的汇聚，色蕴被汇聚，通过处所的汇聚，这九个处所被汇聚。色处所与法处所未被汇聚。元素的汇聚中，这九个元素也被汇聚。色元素与法元素未被汇聚。因此，所汇聚的两个处所是指色处所与九个粗糙处所、心处所，因此十个处所被汇聚。所汇聚的两个元素是指色元素与九个粗糙元素及七个意识元素，因此十六个元素被汇聚。
177. 第七个问题——两个处所是指色处所与心处所。八个元素是指色元素与七个意识元素。
178. 第八个问题——十一处所是指与有形象的法则相关的法处所，与执取法则相关的触处所。元素中也是如此。其余的意义应当根据前述的内容来理解。
汇聚与不汇聚词汇的解释。
3. 第三个方面的汇聚与不汇聚词汇的解释。

179. Idāni asaṅgahitenasaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ vedanākkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tatridaṃ lakkhaṇaṃ – imasmiñhi vāre yaṃ khandhapadena asaṅgahitaṃ hutvā āyatanadhātupadehi saṅgahitaṃ, tassa khandhādīhi saṅgahaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ pana rūpakkhandhaviññāṇakkhandhacakkhāyatanādīsu na yujjati. Rūpakkhandhena hi cattāro khandhā khandhasaṅgahena asaṅgahitā. Tesu tena ekadhammopi āyatanadhātusaṅgahena saṅgahito nāma natthi. Nanu ca vedanādayo dhammāyatanena saṅgahitāti? Saṅgahitā. Na pana rūpakkhandhova dhammāyatanaṃ, rūpakkhandhato hi sukhumarūpamattaṃ dhammāyatanaṃ bhajati. Tasmā ye dhammāyatanena saṅgahitā, na te rūpakkhandhena saṅgahitā nāma. Viññāṇakkhandhenapi itare cattāro khandhā asaṅgahitā. Tesu tena ekopi āyatanadhātusaṅgahena saṅgahito nāma natthi. Evaṃ saṅgahitatāya abhāvato etāni aññāni ca evarūpāni cakkhāyatanādīni padāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Yāni pana padāni viññāṇena vā oḷārikarūpena vā asammissaṃ dhammāyatanekadesaṃ dīpenti, tāni idha gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

‘‘Tayo khandhā tathā saccā, indriyāni ca soḷasa;

Padāni paccayākāre, cuddasūpari cuddasa.

‘‘Samatiṃsa padā honti, gocchakesu dasasvatha;

Duve cūḷantaradukā, aṭṭha honti mahantarā’’ti.

Etesu pana padesu sadisavissajjanāni padāni ekato katvā sabbepi dvādasa pañhā vuttā. Tesu evaṃ khandhavibhāgo veditabbo. Āyatanadhātūsu pana bhedo natthi. Tattha paṭhamapañhe tāva – tīhi khandhehīti rūpasaññāsaṅkhārakkhandhehi. Āyatanadhātuyo pana dhammāyatanadhammadhātuvasena veditabbā.

Tatrāyaṃ nayo – vedanākkhandhena hi nibbānañca sukhumarūpasaññāsaṅkhārā ca khandhasaṅgahena asaṅgahitā hutvā āyatanadhātusaṅgahena saṅgahitā. Tesu nibbānaṃ khandhasaṅgahaṃ na gacchati, sesā rūpasaññāsaṅkhārakkhandhehi saṅgahaṃ gacchanti. Āyatanadhātusaṅgahaṃ pana nibbānampi gacchateva. Tena vuttaṃ – ‘‘asaṅkhataṃ khandhato ṭhapetvā tīhi khandhehi, ekenāyatanena, ekāya dhātuyā saṅgahitā’’ti. Saññākkhandhapakkhe panettha saññaṃ apanetvā vedanāya saddhiṃ tayo khandhā saṅkhārādīsu saṅkhārakkhandhaṃ apanetvā rūpavedanāsaññāvasena tayo khandhā veditabbā.

180. Dutiye – catūhi khandhehīti viññāṇavajjehi. Te hi nirodhena khandhasaṅgahena asaṅgahitā hutvā āyatanadhātusaṅgahena saṅgahitā.

181. Tatiye – dvīhīti vedanāsaññākkhandhehi. Rūpārūpajīvitindriyena hi vedanāsaññāviññāṇakkhandhā ca khandhasaṅgahena asaṅgahitā. Tesu pana vedanāsaññāva āyatanadhātusaṅgahena saṅgahitā. Tena vuttaṃ – ‘‘vedanāsaññākkhandhehī’’ti. Iminā upāyena sabbattha khandhabhedo veditabbo. Ito parañhi khandhānaṃ nāmamattameva vakkhāma.

182. Catutthe – tīhi khandhehīti itthindriyapurisindriyesu vedanāsaññāsaṅkhārehi, vedanāpañcake rūpasaññāsaṅkhārehi; saddhindriyādīsu phassapariyosānesu rūpavedanāsaññākkhandhehi. Vedanāya vedanākkhandhasadisova taṇhupādānakammabhavesu saṅkhārakkhandhasadisova vinicchayo.



179. 现在开始分析汇聚与不汇聚的词汇，包括“感觉蕴”等等。在这里的特征是——在这一段落中，任何词汇在作为蕴的情况下被汇聚，或在作为处所元素的情况下被汇聚，询问关于蕴等的汇聚后给予回答。然而，这在色蕴、意识蕴、眼处所等中并不适用。因为色蕴与四个蕴的汇聚并未被汇聚。在这些中，因其汇聚而被称为汇聚的法则是不存在的。难道感觉等法则是通过法处所汇聚的吗？是的，确实被汇聚。然而，色蕴本身并不是法处所，因为色蕴仅仅是微细的色法，因此那些通过法处所汇聚的法则，并不是通过色蕴汇聚的。通过意识蕴，其他四个蕴也未被汇聚。在这些中，因其汇聚而被称为汇聚的法则是不存在的。因此，由于不汇聚的原因，这些以及其他类似的眼处所等在这一段落中并未被包含。而那些通过意识或粗糙的形式而不混淆的法处所部分，则在这里被包含。对于这些，以下是总结：
“三个蕴如是事实，意识也有十六个；
词汇在因缘法则中，十四个在上面十四个。
“三十个词汇存在，十个在牛群中；
两个小的在大中，八个是大的。”
在这些部分中，类似的展示词汇被一同列出，共有十二个问题被提出。在这些中，蕴的分类应当如此理解。关于处所元素的部分没有区别。在第一问题中，三种蕴是指色、知觉、行蕴。处所元素则应通过法处所与法元素来理解。
在这里的方式是——通过感觉蕴，涅槃与微细的色、知觉、行蕴因蕴的汇聚而未被汇聚，而通过处所的汇聚则被汇聚。在这些中，涅槃并不归于蕴的汇聚，其他的则归于色、知觉、行蕴的汇聚。处所的汇聚中，涅槃也确实被归入。因此说——“除了无为法之外，三种蕴通过一个处所、一个元素被汇聚。”在知觉蕴的方面，去掉知觉后，与感觉一起的三种蕴、去掉行蕴后，色、感觉、知觉三种蕴应当被理解。
180. 第二个——四个蕴是指意识法则等的例外。它们通过灭尽而未被汇聚，然而通过处所的汇聚而被汇聚。
181. 第三个——两个蕴是指感觉与知觉蕴。色与无色的生命元素因感觉、知觉与意识蕴的汇聚而未被汇聚。在这些中，感觉与知觉蕴通过处所的汇聚而被汇聚。因此说——“在感觉与知觉蕴中。”通过这种方式，所有的蕴的分类应当被理解。接下来，我们将仅仅提及蕴的名称。
182. 第四个——三个蕴是指女根与男根中的感觉、知觉、行蕴，感觉五蕴与色、知觉、行蕴相结合；在声音、触等的结果中，色、感觉、知觉蕴中。感觉蕴与感觉蕴相似，执取、行为的生起与行蕴相似。

183. Pañcame – jātijarāmaraṇesu jīvitindriyasadisova. Jhānena pana nibbānaṃ sukhumarūpaṃ saññā ca khandhasaṅgahena asaṅgahitā hutvā āyatanadhātusaṅgahena saṅgahitā. Tasmā taṃ sandhāya rūpakkhandhasaññākkhandhānaṃ vasena dve khandhā veditabbā.

184. Chaṭṭhe – sokādittaye vedanāya sadiso. Upāyāsādīsu saṅkhārasadiso. Puna vedanāya vedanākkhandhasadiso, saññāya saññākkhandhasadiso, cetanādīsu saṅkhārakkhandhasadiso vinicchayo. Iminā upāyena sattamapañhādīsupi saṅgahāsaṅgaho veditabboti.

Asaṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā.

4. Catutthanayo saṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā

191. Idāni saṅgahitenasaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ samudayasaccenātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ khandhādīhi saṅgahitena khandhādivasena saṅgahitaṃ, puna tasseva khandhādīhi saṅgahaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ khandhāyatanadhātūsu ekampi sakalakoṭṭhāsaṃ gahetvā ṭhitapadesu na yujjati. Sakalena hi khandhādipadena aññaṃ khandhādivasena saṅgahitaṃ nāma natthi, yaṃ attano saṅgāhakaṃ saṅgaṇhitvā puna teneva saṅgahaṃ gaccheyya. Tasmā tathārūpāni padāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Yāni pana padāni saṅkhārekadesaṃ vā aññena asammissaṃ dīpenti – vedanekadesaṃ vā sukhumarūpaṃ vā saddekadesaṃ vā, tāni idha gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

‘‘Dve saccā pannarasindriyā, ekādasa paṭiccapadā;

Uddhaṃ puna ekādasa, gocchakapadamettha tiṃsavidha’’nti.

Pañhā panettha dveyeva honti. Tattha yaṃ pucchāya uddhaṭaṃ padaṃ, tadeva yehi dhammehi khandhādivasena saṅgahitaṃ, te dhamme sandhāya sabbattha ekena khandhenātiādi vuttaṃ. Tatrāyaṃ nayo – samudayasaccena hi taṇhāvajjā sesā saṅkhārā khandhādisaṅgahena saṅgahitā. Puna tehi taṇhāva saṅgahitā. Sā taṇhā puna saṅkhāreheva khandhādisaṅgahena saṅgahitāti. Eseva nayo sabbattha. Arūpadhammapucchāsu panettha saṅkhārakkhandho vā vedanākkhandho vā eko khandho nāma. Rūpadhammapucchāsu rūpakkhandho. Paridevapucchāya saddāyatanaṃ ekaṃ āyatanaṃ nāma. Saddadhātu ekā dhātu nāma, sesaṭṭhānesu dhammāyatanadhammadhātuvaseneva attho veditabboti.

Saṅgahitenasaṅgahitapadavaṇṇanā.

5. Pañcamanayo asaṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā



183. 第五个——在生、老、死中，生命元素如同其他。通过禅定，涅槃与微细的色、知觉因蕴的汇聚而未被汇聚，而通过处所的汇聚则被汇聚。因此，关于此，色蕴与知觉蕴应当被理解为两个蕴。
184. 第六个——在痛苦的情况下，感觉与之相似。在方法等中，行法与之相似。再者，感觉与感觉蕴相似，知觉与知觉蕴相似，意志等与行蕴相似。因此，通过这种方式，第七个问题等的汇聚与不汇聚的内容应当被理解。
汇聚与不汇聚词汇的解释。
4. 第四个方面的汇聚与不汇聚词汇的解释
191. 现在开始分析汇聚与不汇聚的词汇，包括“缘起法则”等等。在这里，任何通过蕴等汇聚的词汇，询问关于蕴等的汇聚后给予回答。然而，在蕴的处所元素中，任何一个整体的部分都不适用。因为整体的蕴与其他蕴的汇聚并不被称为汇聚，若将其作为自身的汇聚再进行汇聚。因此，这样的词汇在这一段落中并未被包含。而那些词汇在行法部分或其他不混淆的部分中，或在感觉部分、微细的部分中、或在单一部分中，则在这里被包含。对于这些，以下是总结：
“两个事实，十五个意识，十一种因缘法则；
再者，十一种，牛群中的三十种。”
在这里的问题只有两个。在那里，所询问的被提及的词汇，正是通过蕴等所汇聚的法则，所有的法则通过一个蕴而被理解。因此，这里有这样的方式——通过缘起法则，渴望等其他的行法因蕴的汇聚而被汇聚。再者，这些渴望也被汇聚。该渴望再次通过行法等的蕴的汇聚而被汇聚。这种方式适用于所有情况。在无色法的提问中，行蕴或感觉蕴都是一个蕴。在色法的提问中，色蕴是一个蕴。在哀伤的提问中，声音处所是一个处所。声音元素是一个元素，其余的六个地方应通过法处所与法元素来理解。
汇聚与不汇聚词汇的解释。
5. 第五个方面的汇聚与不汇聚词

193. Idāni asaṅgahitena asaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ khandhādīhi asaṅgahitena khandhādivasena asaṅgahitaṃ, puna tasseva khandhādīhi asaṅgahaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ pañcakkhandhaggāhakesu dukkhasaccādīsu viññāṇena saddhiṃ sukhumarūpaggāhakesu anidassanaappaṭighādīsu ca padesu na yujjati. Tādisena hi padena nibbānaṃ khandhasaṅgahamattaṃ na gaccheyya. Sesā khandhādīhi asaṅgahitadhammā nāma natthi. Tasmā tathārūpāni padāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Yāni pana pañcakkhandhe viññāṇañca sukhumarūpena saddhiṃ ekato na dīpenti, tāni idha gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

‘‘Sabbe khandhā tathāyatanadhātuyo saccato tayo;

Indriyānipi sabbāni, tevīsati paṭiccato.

‘‘Parato soḷasa padā, tecattālīsakaṃ tike;

Gocchake sattati dve ca, satta cūḷantare padā.

‘‘Mahantare padā vuttā, aṭṭhārasa tato paraṃ;

Aṭṭhāraseva ñātabbā, sesā idha na bhāsitā’’ti.

Pañhā panettha sadisavissajjanānaṃ vasena samodhānetvā katihi saddhiṃ sabbepi catuttiṃsa honti. Tattha yaṃ pucchāya uddhaṭaṃ padaṃ, tadeva yehi khandhādīhi asaṅgahitaṃ, te dhamme sandhāya ekena khandhenātiādi vuttaṃ.

Tatrāyaṃ nayo – rūpakkhandhena hi cattāro khandhā nibbānañca khandhasaṅgahena asaṅgahitā. Āyatanadhātusaṅgahena pana ṭhapetvā viññāṇaṃ avasesā saṅgahitāti viññāṇameva tīhipi khandhasaṅgahādīhi asaṅgahitaṃ nāma. Puna tena viññāṇena saddhiṃ nibbānena cattāro khandhā khandhādisaṅgahena asaṅgahitā. Te sabbepi puna viññāṇeneva khandhādisaṅgahena asaṅgahitāti ekena khandhena, ekenāyatanena, sattahi dhātūhi asaṅgahitā nāma honti. Atha vā – yadetaṃ rūpakkhandhena viññāṇameva tīhi khandhādisaṅgahehi asaṅgahitaṃ, tehipi viññāṇadhammehi te rūpadhammāva tīhi saṅgahehi asaṅgahitā. Puna te rūpadhammā viññāṇeneva tīhi saṅgahehi asaṅgahitā. Viññāṇañca khandhato eko viññāṇakkhandho hoti, āyatanato ekaṃ manāyatanaṃ, dhātuto satta viññāṇadhātuyo. Tasmā ‘‘ekena khandhenā’’tiādi vuttaṃ. Iminā upāyena sabbattha yaṃ pucchāya uddhaṭaṃ padaṃ, tadeva yehi dhammehi khandhādivasena asaṅgahitaṃ, tesaṃ dhammānaṃ vasena khandhādayo veditabbā. Tattha dutiyapañhe tāva – rūpaviññāṇānaṃ vasena veditabbā. Vedanādayo hi rūpaviññāṇeheva khandhādisaṅgahena asaṅgahitā. Te ca dve khandhā ekādasāyatanāni sattarasa dhātuyo honti.

195. Tatiyapañhe – viññāṇaṃ rūpādīhi catūhi asaṅgahitanti tesaṃ vasena khandhādayo veditabbā.

196. Catutthapañhe – cakkhāyatanaṃ vedanādīhi catūhīti iminā nayena sabbattha khandhādayo veditabbā. Pariyosāne – rūpañca dhammāyatananti uddānagāthāya dassitadhammāyeva aññenākārena saṅkhipitvā dassitāti.

Asaṅgahitenaasaṅgahitapadavaṇṇanā.

6. Chaṭṭhanayo sampayogavippayogapadavaṇṇanā



193. 现在开始分析不汇聚的词汇，包括色蕴等。在这里，任何通过蕴等汇聚的词汇，再次询问关于蕴等的汇聚后给予回答。在五蕴的汇聚中，痛苦的事实等与微细的色法的汇聚在无形象和无抵触的地方并不适用。因为通过这样的词汇，涅槃并不归于蕴的汇聚。其他的蕴等法则并不存在。因此，这样的词汇在这一段落中并未被包含。而那些在五蕴中与意识的微细部分未能结合的词汇，则在这里被包含。对于这些，以下是总结：
“所有蕴如是事实，处所元素三种；
意识也皆在内，三十个因缘法则。
“此外十六个词汇，三十个在牛群中；
七十个小的在大中，八个在大中。
“在大中提及的词汇，十八个之后再提及；
十八个应当被理解，其他的在这里未被提及。”
在这里的问题以类似的展示方式被汇总，共有三十个。在那里，所询问的被提及的词汇，正是通过蕴等所汇聚的法则，所有的法则通过一个蕴而被理解。因此，这里有这样的方式——通过色蕴，四个蕴与涅槃因蕴的汇聚而未被汇聚。若不考虑处所元素，意识则未被汇聚。再者，意识与涅槃通过四个蕴的汇聚而未被汇聚。它们都通过意识的汇聚而未被汇聚，因此通过一个蕴、一个处所、七个元素而被汇聚。或者——若通过色蕴与意识的汇聚，四个蕴的汇聚也未被汇聚。再者，色法通过意识的汇聚而未被汇聚。意识的部分是一个意识蕴，处所的部分是一个心处所，元素的部分是七个意识元素。因此说“通过一个蕴”等等。通过这种方式，所有的询问中提及的词汇，正是通过蕴等所汇聚的法则，这些法则的性质应当被理解。在这里，第二个问题首先应当通过色意识的部分来理解。感觉等法则确实通过色意识的汇聚而未被汇聚。它们的两个蕴是十一处所和七个元素。
195. 第三个问题——意识通过色等四个汇聚而应当被理解为蕴等。
196. 第四个问题——眼处所通过感觉等四个汇聚而应当被理解为蕴等。最终——色法与法处所的部分通过总结的方式被提及。
汇聚与不汇聚词汇的解释。
6. 第六个方面的结合与分离词汇的解释。

228. Idāni sampayogavippayogapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhotiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ labbhati yañca na labbhati taṃ sabbaṃ pucchāya gahitaṃ. Vissajjane pana yaṃ na labbhati, taṃ natthīti paṭikkhittaṃ. Catūhi sampayogo, catūhi vippayogo; sabhāgo visabhāgoti hi vacanato catūhi arūpakkhandheheva sabhāgānaṃ ekasantānasmiṃ ekakkhaṇe uppannānaṃ arūpakkhandhānaṃyeva aññamaññaṃ sampayogo labbhati. Rūpadhammānaṃ pana rūpena nibbānena vā, nibbānassa ca rūpena saddhiṃ sampayogo nāma natthi. Tathā rūpanibbānānaṃ arūpakkhandhehi, visabhāgā hi te tesaṃ. Yathā ca arūpakkhandhānaṃ rūpanibbānehi, evaṃ bhinnasantānehi nānākkhaṇikehi arūpadhammehipi saddhiṃ natthiyeva. Tepi hi tesaṃ santānakkhaṇavisabhāgatāya visabhāgāyeva. Ayaṃ pana visabhāgatā saṅgahaṭṭhena virujjhanato saṅgahanaye natthi. Gaṇanūpagamattañhi saṅgahaṭṭho. Sampayoganaye pana atthi, ekuppādatādilakkhaṇañhi sampayogaṭṭhoti. Evamettha yassa ekadhammenapi sampayogalakkhaṇaṃ na yujjhati, tassa pucchāya saṅgahaṃ katvāpi natthīti paṭikkhepo kato. Yassa vippayogalakkhaṇaṃ yujjati, tassa vippayogo dassito. Yāni pana padāni sattasu viññāṇadhātūsu ekāyapi avippayutte rūpena nibbānena vā missakadhamme dīpenti, tāni sabbathāpi idha na yujjantīti na gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

‘‘Dhammāyatanaṃ dhammadhātu, dukkhasaccañca jīvitaṃ;

Saḷāyatanaṃ nāmarūpaṃ, cattāro ca mahābhavā.

‘‘Jātijarā ca maraṇaṃ, tikesvekūnavīsati;

Gocchakesu ca paññāsa, aṭṭha cūḷantare padā.

‘‘Mahantare pannarasa, aṭṭhārasa tato pare;

Tevīsa padasataṃ etaṃ, sampayoge na labbhatī’’ti.

Dhammāyatanañhi rūpanibbānamissakattā tasmiṃ apariyāpannena viññāṇenapi na sakkā sampayuttanti vattuṃ. Yasmā panettha vedanādayo viññāṇena sampayuttā, tasmā vippayuttantipi na sakkā vattuṃ. Sesesupi eseva nayo. Evaṃ sabbatthāpi etāni na yujjantīti idha na gahitāni. Sesāni khandhādīni yujjantīti tāni gahetvā ekekavasena ca samodhānena ca pañhavissajjanaṃ kataṃ. Tesu pañhesu, paṭhame – ekenāyatanenāti manāyatanena. Kehicīti dhammāyatanadhammadhātupariyāpannehi vedanāsaññāsaṅkhārehi.

229. Dutiye – tīhīti pucchitaṃ pucchitaṃ ṭhapetvā sesehi. Kehici sampayuttoti vedanākkhandho saññāsaṅkhārehi. Itarepi attānaṃ ṭhapetvā itarehi. Kehici vippayuttoti rūpanibbānehi. Evaṃ sabbattha rūpassa vippayoge dhammāyatanadhammadhātūsu arūpaṃ, arūpassa vippayoge rūpaṃ daṭṭhabbaṃ. Tatiyapañho uttānatthova.

231. Catutthe – ‘katihi khandhehī’tiādiṃ avatvā sampayuttanti natthīti vuttaṃ. Taṃ pana khandhādīnaṃyeva vasena veditabbaṃ. Paratopi evarūpesu pañhesu eseva nayo. Ādipañhasmiñhi sarūpato dassetvā parato pāḷi saṃkhittā. Iminā nayena sabbattha atthayojanā veditabbā. Yattha pana nātipākaṭā bhavissati, tattha naṃ pākaṭaṃ katvāva gamissāma.

234.Soḷasahi dhātūhīti cakkhuviññāṇadhātu tāva attānaṃ ṭhapetvā chahi viññāṇadhātūhi, dasahi ca rūpadhātūhi. Sesāsupi eseva nayo.



228. 现在开始分析结合与分离的词汇，包括色蕴等。在这里，所有可得的和不可得的都通过询问而被包含。在回答中，所不可得的被排除。四种结合，四种分离；根据这些词汇，四种无色蕴的部分在同一瞬间所产生的无色蕴之间的结合是可得的。而色法的结合，无论是通过色法还是通过涅槃，与涅槃的结合并不存在。类似地，无色涅槃与无色蕴之间的结合也不存在。就像无色蕴与色涅槃之间，亦如在不同的部分之间没有结合。它们的结合因其部分的不同而没有结合。结合的部分仅仅是数量而已。结合的方式是存在的，结合的特征在于单一的产生等。如此，对于那些即使通过单一的法则也无法结合的人，基于询问而进行的结合被排除。对于那些结合特征适用的人，则显示出分离的特征。那些在七个意识元素中，通过单一的无分离的色法与涅槃的混合法则而被提及的词汇，在这里则完全不适用。因此，这些的总结是：
“法处所与法元素，痛苦的事实与生命；
六个处所与名色，四个大元素。
“生、老与死亡，二十个在小处所中；
在牛群中五十个，八个在小中。
“在大中提及的十五个，十八个之后再提及；
三十个词汇在此，结合中并不可得。”
法处所中的色涅槃因混合而未能结合，因此不可能与未完全的意识结合。因为在这里，感觉等与意识结合，因此也无法被视为分离。其他的法则也是如此。因此，在所有情况下，这些都不适用。在其他的蕴等中，它们是可得的，因而通过个别的方式和汇总的方式进行问题的回答。在这些问题中，第一——通过一个处所，即心处所。通过某些法处所的范围，感觉、知觉、行法。
229. 第二个——三个，通过询问而被提及的。某些结合的情况是，感觉蕴与知觉、行法结合。其他的则是将自身排除在外。某些分离的情况是，无色涅槃。这样，所有情况下的分离都应当在法处所与法元素中被理解。第三个问题的内容直接可得。
231. 第四个——“通过多少个蕴”等等，表明结合的情况并不存在。那应当根据蕴等的内容来理解。在其他类似的问题中，情况也是如此。在第一个问题中，通过其特性显示出的内容，其他的部分被简要地列出。通过这种方式，所有的意义应当被理解。若某处不明显，则在此处明确说明。
234. “十六个元素”是指眼意识元素，排除自身后与六个意识元素结合，和十个色法结合。其他的情况也是如此。

235.Tīhikhandhehīti saṅkhārakkhandhaṃ ṭhapetvā sesehi. Ekāya dhātuyāti manoviññāṇadhātuyā. Samudayamaggānañhi aññāya dhātuyā sampayogo natthi. Ekena khandhenāti saṅkhārakkhandhena. Ekenāyatanenāti dhammāyatanena. Ekāyadhātuyāti dhammadhātuyā. Etesu hi taṃ saccadvayaṃ kehici sampayuttaṃ.

238. Sukhindriyādipañhe – tīhīti saññāsaṅkhāraviññāṇehi. Ekāya dhātuyāti kāyaviññāṇadhātuyā, manoviññāṇadhātuyā ca. Chahi dhātūhīti kāyaviññāṇadhātuvajjāhi.

245. Rūpabhavapañhe – sabbesampi arūpakkhandhānaṃ arūpāyatanānañca atthitāya na kehicīti vuttaṃ. Ghānajivhākāyaviññāṇadhātūnaṃ pana natthitāya tīhi dhātūhi vippayuttoti vuttaṃ.

256. Adhimokkhapañhe – dvīhi dhātūhīti manodhātumanoviññāṇadhātūhi. Pannarasahīti sesāhi dasahi rūpadhātūhi, pañcahi ca cakkhuviññāṇādīhi.

257. Kusalapañhe – kusalehi catunnampi khandhānaṃ gahitattā sampayogo paṭikkhitto.

258. Vedanāttikapañhe – ekena khandhenāti vedanākkhandheneva. Pannarasahīti cakkhusotaghānajivhāviññāṇadhātumanodhātūhi ceva rūpadhātūhi ca. Ekādasahīti kāyaviññāṇadhātuyā saddhiṃ rūpadhātūhi.

262. Nevavipākanavipākadhammadhammapañhe – pañcahīti cakkhuviññāṇādīhi. Anupādinnaanupādāniyapañhe – chahīti manoviññāṇadhātuvajjāhi. Savitakkasavicārapañhe – pannarasahīti pañcahi viññāṇehi saddhiṃ rūpadhātūhi. Avitakkavicāramattapañhe – ekena khandhenātiādi saṅkhārakkhandhavaseneva veditabbaṃ. Dutiyajjhānavicārañhi ṭhapetvā sesā avitakkavicāramattā nāma. Pītiṃ ṭhapetvā sesā pītisahagatā. Tattha vicāro vicārena, pīti ca pītiyā na sampayuttāti saṅkhārakkhandhadhammāyatanadhammadhātūsu kehici sampayuttā nāma. Soḷasahīti dhammadhātumanoviññāṇadhātuvajjāheva. Avitakkaavicārapañhe – ekāya dhātuyāti manodhātuyā. Sukhasahagatā upekkhāsahagatā ca vedanāttike vuttāva. Dassanenapahātabbādayo kusalasadisāva.

271.Parittārammaṇaṃ vipākadhammasadisaṃ. Ekāya dhātuyāti dhammadhātuyā. Kehicīti ye tattha parittārammaṇā na honti, tehi. Dhammadhātu pana parittārammaṇānaṃ channaṃ cittuppādānaṃ vasena catūhi khandhehi saṅgahitattā paṭhamapaṭikkhepameva bhajati. Mahaggatārammaṇādayo kusalasadisāva.

273. Anuppannesu – pañcahi dhātūhīti cakkhuviññāṇādīhi. Tāni hi ekantena uppādidhammabhūtāneva, uppannakoṭṭhāsampi pana bhajanti. Paccuppannārammaṇādayo parittārammaṇasadisāva . Hetuādayo samudayasadisāva. Sahetukā ceva na ca hetūpi pītisahagatasadisāva. Tathā parāmāsasampayuttā. Anupādinnā anuppannasadisāva. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Sampayogavippayogapadavaṇṇanā.

7. Sattamanayo sampayuttenavippayuttapadavaṇṇanā



235. 三个蕴是指排除行蕴的其他部分。通过一个元素是指心意识元素。在缘起法中，其他元素之间并不存在结合。通过一个蕴是指行蕴。通过一个处所是指法处所。通过一个元素是指法元素。在这些中，某些真理的对立是结合的。
238. 关于快乐的意识等问题——三个是指知觉、行法、意识。通过一个元素是指身体意识元素和心意识元素。通过六个元素是指身体意识元素的排除。
245. 关于色法的存在——所有的无色蕴和无色处所的存在，某些情况下并不存在。关于嗅觉、味觉、身体意识元素的不存在，表明与这三种元素的分离。
256. 关于选择的问题——两个元素是指心元素和心意识元素。十五个是指其他十个色法元素和五个眼意识元素。
257. 关于善的法则——因四个蕴的存在而被排除的结合。
258. 关于感觉的部分——通过一个蕴是指感觉蕴。十五个是指眼、耳、鼻、舌、身体意识元素和心意识元素的法。十一个是指身体意识元素与色法元素的结合。
262. 关于非因果法的法则——五个是指眼意识元素等。关于无所依的法则——六个是指排除心意识元素的法。关于有思维与无思维的问题——十五个是指五个意识元素与色法元素的结合。关于无思维与思维的部分——通过一个蕴是指行蕴的部分。第二禅的思维排除在外，其余的被称为无思维部分。若排除快乐，其余的为快乐所伴随。在那里，思维与思维相结合，快乐与快乐并不结合，因此在行蕴、法处所、法元素中，某些结合是存在的。十六个是指法元素与心意识元素的排除。关于无思维与思维的问题——通过一个元素是指心元素。快乐伴随与平等伴随的感觉被提及。通过见到的法则等同于善的法则。
271. 微小的感受与因果法相似。通过一个元素是指法元素。某些是指那些在此处不存在微小感受的人。法元素由于微小感受的六个意识产生的缘起法，结合于四个蕴的存在，因此首先被排除。其他的微小感受等同于善的法则。
273. 关于未生者——五个是指眼意识元素等。它们是完全由生起法所组成，生起的部分也被排除。关于现前的感受等同于微小感受。因缘等同于缘起法。因缘法与伴随快乐的法则相似。类似于有思维的结合。未依的与未生的相似。其余的在所有情况下都与直接的内容相似。
结合与分离词汇的解释。
7. 第七个方面的结合与分离词汇的解释。

306. Idāni sampayuttenavippayuttapadaṃ bhājetuṃ vedanākkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tatridaṃ lakkhaṇaṃ – imasmiñhi vāre pucchāya uddhaṭapadena ye dhammā sampayuttā, tehi ye dhammā vippayuttā, tesaṃ khandhādīhi vippayogaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ pana rūpakkhandhādīsu na yujjati. Rūpakkhandhena hi sampayuttā nāma natthi. Tasmā tañca aññāni ca evarūpāni padāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Yāni pana padāni dhammadhātuyā sampayutte dhamme viññāṇañca aññena asammissaṃ dīpenti, tāni idha gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

‘‘Cattāro khandhāyatanañca ekaṃ,

Dve indriyā dhātupadāni satta;

Tayo paṭiccā atha phassasattakaṃ,

Tike tayo satta mahantare ca.

‘‘Ekaṃ savitakkaṃ, savicāramekaṃ;

Yuttaṃ upekkhāya ca ekamevā’’ti.

Pariyosāne – khandhā caturotiādināpi ayamevattho saṅgahito. Tattha yāni padāni sadisavissajjanāni, tāni uppaṭipāṭiyāpi samodhānetvā tattha vedanākkhandhādikā pañhā katā. Tesu evaṃ khandhādivibhāgo veditabbo. Vedanākkhandhādipañhe tāva – ekenāti manāyatanena. Sattahīti viññāṇadhātūhi. Kehicīti dhammāyatane vedanādīhi. Viññāṇadhātupañhe – te dhammā na kehicīti te pucchāya uddhaṭapadaṃ viññāṇadhātuṃ ṭhapetvā sesā cha viññāṇadhātudhammā, rūpaṃ, nibbānañca. Tehi sabbesaṃ khandhāyatanānaṃ saṅgahitattā na kehici khandhehi āyatanehi vā vippayuttā. Ekāya dhātuyāti yā yā pucchāya uddhaṭā hoti tāya tāya.

309. Upekkhindriyapañhe – pañcahīti upekkhāsampayuttāhi cakkhuviññāṇadhātuādīhi. Iminā nayena sabbattha pucchāya uddhaṭapadeneva saddhiṃ vippayuttānaṃ vasena attho veditabboti.

Sampayuttenavippayuttapadavaṇṇanā.

8. Aṭṭhamanayo vippayuttenasampayuttapadavaṇṇanā

317. Idāni vippayuttenasampayuttapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha sabbāpi pucchā moghapucchāva . Rūpakkhandhena hi vippayuttā nāma cattāro khandhā, tesaṃ aññehi sampayogo natthi. Vedanākkhandhena vippayuttaṃ rūpaṃ nibbānañca, tassa ca kenaci sampayogo natthi. Evaṃ sabbapadesu. Vippayuttānaṃ pana sampayogābhāvo veditabbo. Iti pucchāya moghattā sabbavissajjanesu natthi natthiicceva vuttanti.

Vippayuttenasampayuttapadavaṇṇanā.

9. Navamanayo sampayuttenasampayuttapadavaṇṇanā


以下是巴利文的完整直译：
现在开始分析与不相应的词语，从蕴（聚集）开始等。这里的特征是：在这一部分的问题中，被提取的词语中相互关联的法，与不相互关联的法，从蕴等中分离，并提出了回答。但这不适用于色蕴。因为与色蕴相互关联的实际上不存在。因此，这和其他类似的词语在这一部分未被采用。但是那些词语阐明了与法界相互关联的法，以及与识不混合的，在此被采用。它们的总结是：
"四蕴和处为一，
两根和界处七；
三缘且七触缘，
三法七大间隔。
一个有寻有伺，
一个有伺一个；
与舍相应一个。"
在结尾 - 从"蕴为四"等也包含了这个意义。在那里，那些相似回答的词语，按顺序综合，在那里提出了受蕴等问题。在这些中，应该这样理解蕴等的划分。在受蕴等问题中 - "以一"即意处。"七"即识界。"某些"即法处中的受等。在识界问题中 - "那些法不是某些"即在问题中提取的识界除外，其余六个识界法，色和涅槃。因为它们包含了所有蕴和处，所以不是某些蕴或处不相关。"以一界"即在问题中提取的那个。
在舍根问题中 - "五"即与舍相应的眼识界等。按照这种方式，在所有情况下，都应该理解与问题中提取的词语相关的意义。
与不相应词语的解释。
第八种方法：与不相应词语的解释
现在开始分析与不相应的词语，从色蕴开始等。在那里，所有问题都是无意义的问题。因为与色蕴不相应的实际上是四蕴，它们彼此间没有关联。与受蕴不相应的是色和涅槃，它与任何事物都没有关联。在所有词语中都是如此。应该了解不相应者之间没有关联。因此，由于问题无意义，在所有回答中都没有"不存在"这个说法。
与不相应词语的解释。
第九种方法：与相应词语的解释

319. Idāni sampayuttenasampayuttapadaṃ bhājetuṃ vedanākkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ khandhādivasena sampayuttaṃ, puna tasseva khandhādīhi sampayogaṃ pucchitvā vissajjanaṃ kataṃ. Taṃ rūpena vā rūpamissakehi vā sabbarūpakkhandhasaṅgāhakehi vā padehi saddhiṃ na yujjati. Rūpena hi rūpamissakena vā aññesaṃ sampayogo natthi. Sabbarūpakkhandhasaṅgāhakehi sabbesaṃ sampayogārahānaṃ khandhādīnaṃ gahitattā aññaṃyeva natthi, yaṃ tena saha sampayogaṃ gaccheyya. Tasmā tathārūpāni padāni idha na gahitāni. Yāni pana padāni rūpena asammissaṃ arūpekadesaṃ dīpenti, tāni idha gahitāni. Tesaṃ idamuddānaṃ –

‘‘Arūpakkhandhā cattāro, manāyatanameva ca;

Viññāṇadhātuyo satta, dve saccā cuddasindriyā.

‘‘Paccaye dvādasa padā, tato upari soḷasa;

Tikesu aṭṭha gocchake, tecattālīsameva ca.

‘‘Mahantaraduke satta, padā piṭṭhidukesu cha;

Navamassa padassete, niddese saṅgahaṃ gatā’’ti.

Sabbapañhesu pana ye dhammā pucchāya uddhaṭā, te yehi sampayuttā honti, tesaṃ vasena khandhādibhedo veditabbo . Vedanākkhandhena hi itare tayo khandhā sampayuttā, puna tehi vedanākkhandho sampayutto. So tehi saññādīhi tīhi khandhehi, ekena manāyatanena, sattahi viññāṇadhātūhi, ekasmiṃ dhammāyatane, dhammadhātuyā ca, kehici saññāsaṅkhāreheva sampayutto. Eseva nayo sabbatthāti.

Sampayuttenasampayuttapadavaṇṇanā.

10. Dasamanayo vippayuttenavippayuttapadavaṇṇanā

353. Idāni vippayuttenavippayuttapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha ye sampayogavippayogapadaniddese rūpakkhandhādayo dhammā uddhaṭā, sabbapucchāsu teyeva uddhaṭā. Sadisavissajjanānaṃ pana ekato gahitattā padāni aññāya paṭipāṭiyā āgatāni. Tattha yaṃ padaṃ pucchāya uddhaṭaṃ, taṃ yehi dhammehi vippayuttaṃ, tesaṃ vasena khandhādivibhāgo veditabbo. Rūpakkhandhena hi vedanādayo vippayuttā, tehi ca rūpakkhandho vippayutto. Nibbānaṃ pana sukhumarūpagatikameva. So rūpakkhandho catūhi khandhehi, ekena manāyatanena sattahi viññāṇadhātūhi, dhammāyatanadhammadhātūsu, kehici vedanādīhi dhammeheva vippayutto. Eseva nayo sabbatthāti.

Vippayuttenavippayuttapadavaṇṇanā.

11. Ekādasamanayo saṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā



现在开始分析与相应和不相应的词语，从受蕴开始等。在那里，依据蕴等所关联的，重新提问并回答其关联性。以色或色蕴的其他所有词汇，均不适用。因为色或色蕴与其他事物没有关联。由于所有色蕴的集合，所有的关联都在蕴等中被采纳，除了与之相关的其他事物。因此，这样的词语在此不被采用。而那些词语阐明了与色不混合的无色部分，在此被采纳。它们的总结是：
"无色蕴四个，意处唯一；
识界七个，真理二个，十四根。
"因缘十二个，之后十六个；
八个在小处，三十四个同样。
"大间隔中的七个，词语在后六个；
九个在此处，解释已归纳"。
在所有问题中，被提取的法，依据与之相应的法，蕴等的划分应被理解。因为受蕴与其他三蕴相互关联，而再次与受蕴相互关联。它与三蕴中的受等、识等，依一意处、七个识界、在一个法界中，法界中也与某些受等法相互关联。此法在所有情况下都是如此。
与相应和不相应词语的解释。
第十种方法：与不相应的词语的解释
现在开始分析与不相应的词语，从色蕴开始等。在那里，所有的关联与不关联的词语说明了色蕴等法的提取，在所有问题中都是被提取的。由于相似回答的集合，词语被以不同方式引入。在那里，被提取的问题，依据与之不相应的法，蕴等的划分应被理解。因为受蕴与其他的蕴不相应，而与受蕴相互关联。涅槃则是细微的色法。该色蕴与四个蕴相互关联，依一意处、七个识界，在法界中，某些受等法则不相互关联。此法在所有情况下都是如此。
与不相应词语的解释。
第十一种方法：以综合方式分析相应与不相应的词语的解释。

409. Idāni saṅgahitenasampayuttavippayuttapadaṃ bhājetuṃ samudayasaccenātiādi āraddhaṃ. Tattha ye saṅgahitenasaṅgahitapadaniddese samudayasaccādayova dhammā uddhaṭā, sabbapucchāsu teyeva uddhaṭā. Sadisavissajjanānaṃ pana ekato gahitattā padāni aññāya paṭipāṭiyā āgatāni. Tattha ye dhammā pucchāya uddhaṭapadena khandhādisaṅgahena saṅgahitā, tesaṃ yehi sampayogo vā vippayogo vā hoti, tesaṃ vasena khandhādivibhāgo veditabbo.

Tatrāyaṃ nayo – samudayasaccena tāva saṅkhārakkhandhapariyāpannā dhammā khandhādisaṅgahena saṅgahitā. Te ca sesehi tīhi khandhehi, ekena manāyatanena, sattahi viññāṇadhātūhi, saṅkhārakkhandhe dhammāyatanadhammadhātūsu ca ṭhapetvā taṇhaṃ sesehi sampayuttattā kehici sampayuttā nāma. Ekena pana rūpakkhandhena, dasahi rūpāyatanehi, rūpadhātūhi ca vippayuttā, ekasmiṃ dhammāyatane dhammadhātuyā ca, rūpanibbānehi vippayuttattā kehici vippayuttā nāma. Iminā upāyena sabbattha attho veditabboti.

Saṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā.

12. Dvādasamanayo sampayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā

417. Idāni sampayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ vedanākkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha ye sampayuttenasampayuttapadaniddese vedanākkhandhādayo dhammā uddhaṭā, sabbapucchāsu teyeva uddhaṭā. Tattha ye dhammā pucchāya uddhaṭapadena sampayuttā, tesaṃ yehi saṅgaho vā asaṅgaho vā hoti, tesaṃ vasena khandhādibhedo veditabbo.

Tatrāyaṃ nayo – vedanākkhandho hi saññādīhi sampayutto. Te saññādayo tīhi saññādikkhandhehi, dvīhi dhammāyatanamanāyatanehi, dhammadhātuyā ceva, sattahi ca viññāṇadhātūhīti aṭṭhahi dhātūhi saṅgahitā, sesāhi khandhāyatanadhātūhi asaṅgahitā. Iminā upāyena sabbattha attho veditabboti.

Sampayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā.

13. Terasamanayo asaṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā

448. Idāni asaṅgahitenasampayuttavippayuttapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha ye pañcame asaṅgahitenaasaṅgahitapadaniddese rūpakkhandhena sadisapañhā dhammā, ye ca arūpabhavena sadisā, teyeva uddhaṭā. Sesā pana na ruhantīti na uddhaṭā. Vedanākkhandhena hi khandhādivasena pana rūpārūpadhammā asaṅgahitā honti. Tesañca sampayogo nāma natthi. Tasmā yāni padāni ruhanti, tāneva sadisavissajjanehi saddhiṃ samodhānetvā uddhaṭāni. Tattha ye dhammā pucchāya uddhaṭadhammehi khandhādivasena asaṅgahitā, te yehi sampayuttā ca vippayuttā ca, tesaṃ vasena khandhādivibhāgo veditabbo.

Tatrāyaṃ nayo – rūpakkhandhena tāva viññāṇameva tīhi saṅgahehi asaṅgahitaṃ. Taṃ vedanādīhi tīhi khandhehi, dhammāyatanadhammadhātūsu ca vedanādīheva sampayuttaṃ. Ekena rūpakkhandhena, dasahi rūpāyatanarūpadhātūhi, dhammāyatanadhammadhātūsu ca rūpanibbānadhammehi vippayuttaṃ. Taṃ sandhāya te dhammā tīhi khandhehītiādi vuttaṃ. Iminā nayena sabbattha attho veditabboti.

Asaṅgahitenasampayuttavippayuttapadavaṇṇanā.

14. Cuddasamanayo vippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā



现在开始分析与相应和不相应的词语，从缘起真理开始等。在那里，依据相应的词语的定义，缘起真理等法被提取，在所有问题中都是被提取的。由于相似回答的**，词语被以不同方式引入。在那里，依据提问所提取的词语与蕴等的相应，蕴等的划分应被理解。
这里的原则是 - 依据缘起真理的法，包含了行蕴的法，依据蕴等的相应。它们与其他三蕴相互关联，依一意处、七个识界，除了行蕴外的法，因欲望与其他法相互关联的，某些法是相应的。但依一色蕴，十个色处，色法则是不相应的，在一个法界中，因色与涅槃不相应的，某些法是无关联的。以这种方式，所有的意义都应被理解。
与相应和不相应词语的解释。
第十二种方法：与相应的词语的解释
现在开始分析与相应的词语，从受蕴开始等。在那里，依据相应的词语的定义，受蕴等法被提取，在所有问题中都是被提取的。在那里，依据提问所提取的词语与蕴等的相应，蕴等的划分应被理解。
这里的原则是 - 受蕴与三种感知相互关联。它们与三种感知的蕴，两个法界的意处，法界和七个识界相互关联，合计八种法，其他蕴的法则不相互关联。以这种方式，所有的意义都应被理解。
与相应的词语的解释。
第十三种方法：与不相应的相应和不相应词语的解释
现在开始分析与不相应的相应和不相应的词语，从色蕴开始等。在那里，第五种与不相应的词语的定义，色蕴与相似的问题法被提取，其他无色法也同样被提取。其他则不相关，因此没有被提取。因为受蕴等法与蕴等的法则不相互关联。因此，那些被提取的词语，都是与相似的回答结合而提取的。在那里，依据提问所提取的法与蕴等的无关联，蕴等的划分应被理解。
这里的原则是 - 依色蕴，唯有识法与三种相应的法不相应。它与受等三种蕴，法界和法界的法相互关联。依一色蕴，十个色处，法界和涅槃的法则不相应。由此可知，这些法与三种蕴相互关联等。以这种方式，所有的意义都应被理解。
与不相应的相应和不相应词语的解释。
第十四种方法：与不相应的相应的词语的解释。

456. Idāni vippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadaṃ bhājetuṃ rūpakkhandhenātiādi āraddhaṃ. Tattha yesaṃ padānaṃ vippayogo na ruhati, tāni imasmiṃ vāre na gahitāni. Kāni pana tānīti? Dhammāyatanādīni. Dhammāyatanassa hi khandhādīsu ekenāpi vippayogo na ruhati. Dhammadhātuādīsupi eseva nayo. Tesaṃ idamuddānaṃ –

‘‘Dhammāyatanaṃ dhammadhātu, jīvitindriyameva ca;

Nāmarūpapadañceva, saḷāyatanameva ca.

‘‘Jātiādittayaṃ ekaṃ, padaṃ vīsatime tike;

Tikāvasānikaṃ ekaṃ, satta cūḷantare padā.

‘‘Daseva gocchake honti, mahantaramhi cuddasa;

Cha padāni tato uddhaṃ sabbānipi samāsato;

Padāni ca na labbhanti, cattālīsañca satta cā’’ti.

Pariyosāne ca – dhammāyatanaṃ dhammadhātūti gāthāpi imamevatthaṃ dīpetuṃ vuttā. Imāni pana ṭhapetvā sesāni sabbānipi labbhanti. Tesu khandhādivibhāgo vuttanayānusāreneva veditabboti.

Vippayuttenasaṅgahitāsaṅgahitapadavaṇṇanā.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Dhātuppabhedakusalo, yaṃ dhātukathaṃ tathāgato āha;

Tassā nayamukhabheda-ppakāsanaṃ niṭṭhitaṃ hoti.

Iminā nayamukhabheda-ppakāsanena hi vibhāvinā sakkā;

Ñātuṃ sabbepi nayā, saṅkhepakathāva iti vuttā.

Ekekassa pana sace, padassa vitthārameva bhāseyyaṃ;

Vacanañca ativiya bahuṃ, bhaveyya attho ca aviseso.

Iti ūnabhāṇavāradvayāya, yaṃ tantiyā mayā etaṃ;

Kurunā pattaṃ puññaṃ, sukhāya taṃ hotu lokassāti.

Dhātukathā-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Puggalapaññatti-aṭṭhakathā

Nipuṇatthaṃ pakaraṇaṃ, dhātubhedappakāsano;

Satthā dhātukathaṃ nāma, desayitvā surālaye.

Anantaraṃ tassa jino, paññattibhedadīpanaṃ;

Āha puggalapaññattiṃ, yaṃ loke aggapuggalo.

Tassā saṃvaṇṇanokāso, yasmā dāni upāgato;

Tasmā naṃ vaṇṇayissāmi, taṃ suṇātha samāhitāti.

1. Mātikāvaṇṇanā

1.Chapaññattiyo – khandhapaññatti…pe… puggalapaññattīti ayaṃ tāva puggalapaññattiyā uddeso. Tattha chāti gaṇanaparicchedo. Tena ye dhamme idha paññapetukāmo tesaṃ gaṇanavasena saṃkhepato paññattiparicchedaṃ dasseti. Paññattiyoti paricchinnadhammanidassanaṃ. Tattha ‘‘ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapetī’’ti (saṃ. ni. 

现在开始分析与不相应的相应和不相应的词语，从色蕴开始等。在那里，依据那些词语的定义，不相应的法在此不被采用。那么那些是什么呢？是法界等。因为在法界的蕴等中，任何一个都不相应。在法界等中也是如此。它们的总结是：
"法界和法的本质，生命根本唯一；
名色的词语，以及六处的法。
"生起等三者为一，二十个词语在此；
三种相似的词语，七个小间隔的词。
"十个在小处，三大处有十六；
六个词在此之后，所有的合计皆无。
"词语也无法获得，四十和七个也"。
在结尾 - 法界和法的本质的诗句也是为此说明的。除了这些，其他的都可以获得。在这些中，蕴等的划分应依据上述原则理解。
与不相应的相应和不相应词语的解释。
结论
到此为止 -
擅长元素分类的，正如如来所说的元素论；
因此，依据这样的元素分类的阐述，已完成。
通过这样的元素分类的阐述，能够了解所有的法；
如同概括性论述一样。
如果每个词都详细解释；
言辞也会过于繁多，意义也会无差别。
因此，通过这两种简略的表述，我所说的；
愿此功德，带给众生快乐。
元素论的注释已完成。
礼敬那位有德的、正觉的佛陀
《阿毗达摩经典》
《人名论注释》
为了深意的阐述，元素分类的说明；
导师讲述元素论的名为，在天界中。
紧接着，胜者阐明了，分类的明灯；
他说人名论，正如世间的最上人。
它的解释范围，因而现在已到达；
因此我将阐述它，愿你们专注倾听。
目录的解释
六种分类 - 蕴的分类……等……人名的分类，这是人名论的概要。在那里，六是数量的界定。因此，欲要在此说明的法，依据数量的划分，简要展示了分类的界限。分类是指有限的法的显示。在那里“描述、讲述、阐明、建立”之类的。

2.20) āgataṭṭhāne paññāpanā dassanā pakāsanā paññatti nāma. ‘‘Supaññattaṃ mañcapīṭha’’nti (pārā. 269) āgataṭṭhāne ṭhapanā nikkhipanā paññatti nāma. Idha ubhayampi vaṭṭati. Cha paññattiyoti hi cha paññāpanā, cha dassanā pakāsanātipi; cha ṭhapanā nikkhipanātipi idha adhippetameva. Nāmapaññatti hi te te dhamme dassetipi, tena tena koṭṭhāsena ṭhapetipi.

Khandhapaññattītiādi pana saṃkhepato tāsaṃ paññattīnaṃ sarūpadassanaṃ. Tattha khandhānaṃ ‘khandhā’ti paññāpanā dassanā pakāsanā ṭhapanā nikkhipanā khandhapaññatti nāma. Āyatanānaṃ āyatanānīti, dhātūnaṃ dhātuyoti, saccānaṃ saccānīti, indriyānaṃ indriyānīti, puggalānaṃ puggalāti paññāpanā dassanā pakāsanā ṭhapanā nikkhipanā puggalapaññatti nāma.

Pāḷimuttakena pana aṭṭhakathānayena aparāpi cha paññattiyo – vijjamānapaññatti, avijjamānapaññatti, vijjamānena avijjamānapaññatti, avijjamānena vijjamānapaññatti, vijjamānena vijjamānapaññatti, avijjamānena avijjamānapaññattīti. Tattha kusalākusalasseva saccikaṭṭhaparamatthavasena vijjamānassa sato sambhūtassa dhammassa paññāpanā vijjamānapaññatti nāma. Tathā avijjamānassa lokaniruttimattasiddhassa itthipurisādikassa paññāpanā avijjamānapaññatti nāma. Sabbākārenapi anupalabbhaneyyassa vācāvatthumattasseva pañcamasaccādikassa titthiyānaṃ aṇupakatipurisādikassa vā paññāpanāpi avijjamānapaññattiyeva. Sā pana sāsanāvacarā na hotīti idha na gahitā. Iti imesaṃ vijjamānāvijjamānānaṃ vikappanavasena sesā veditabbā. ‘Tevijjo’, ‘chaḷabhiñño’tiādīsu hi tisso vijjā cha abhiññā ca vijjamānā, puggalo avijjamāno. Tasmā tisso vijjā assāti tevijjo, cha abhiññā assāti chaḷabhiññoti evaṃ vijjamānena avijjamānassa paññāpanato evarūpā vijjamānena avijjamānapaññatti nāma. ‘Itthirūpaṃ’, ‘purisarūpa’ntiādīsu pana itthipurisā avijjamānā, rūpaṃ vijjamānaṃ. Tasmā itthiyā rūpaṃ itthirūpaṃ, purisassa rūpaṃ purisarūpanti evaṃ avijjamānena vijjamānassa paññāpanato evarūpā avijjamānena vijjamānapaññatti nāma. Cakkhusamphasso, sotasamphassotiādīsu cakkhusotādayopi phassopi vijjamānoyeva. Tasmā cakkhumhi samphasso, cakkhuto jāto samphasso, cakkhussa vā phalabhūto samphasso cakkhusamphassoti evaṃ vijjamānena vijjamānassa paññāpanato evarūpā vijjamānena vijjamānapaññatti nāma. Khattiyaputto, brāhmaṇaputto, seṭṭhiputtotiādīsu khattiyādayopi avijjamānā, puttopi. Tasmā khattiyassa putto khattiyaputtoti evaṃ avijjamānena avijjamānassa paññāpanato evarūpā avijjamānena avijjamānapaññatti nāma. Tāsu imasmiṃ pakaraṇe purimā tissova paññattiyo labbhanti. ‘‘Khandhapaññatti…pe… indriyapaññattī’’ti imasmiñhi ṭhāne vijjamānasseva paññāpitattā vijjamānapaññatti labbhati. ‘‘Puggalapaññattī’’ti pade avijjamānapaññatti. Parato pana ‘tevijjo’, ‘chaḷabhiñño’tiādīsu vijjamānena avijjamānapaññatti labbhatīti.


2.20) 到达的地方是智慧的显示、见解的阐明、分类的定义。“良好的分类”是指（《巴利文经典》269）在到达的地方的设定和放置，称为分类。在这里，两者都适用。六个分类是指六种智慧的显示，六种见解的阐明；六种设定和放置也是指这个意思。名的分类是指这些法的显示，因此在不同的地方有所设定。
蕴的分类等，简而言之，是对这些分类的本质的显示。在那里，蕴的“蕴”是指智慧的显示、见解的阐明、设定和放置，称为蕴的分类。依处的分类是指依处的法，元素的分类是指元素的法，真理的分类是指真理的法，根的分类是指根的法，人的分类是指人的法，称为人的分类。
根据《巴利文经典》的注释法，还有其他六种分类 - 存在的分类、不存在的分类、存在的却不存在的分类、不存在的却存在的分类、存在的存在的分类、不存在的不存在的分类。在那里，善与恶的真实存在的法称为存在的分类。如此，存在的只是世俗的定义的法，女性和男性等的分类称为不存在的分类。所有的形式都无法被发现的，作为五个真实的分类、异教徒的微小定义等，称为不存在的分类。它在教法的范围内并不适用，因此在这里不被采用。如此，这些存在与不存在的分类应当以这种方式理解。“三明”， “六通”等等，三种智慧和六种神通是存在的，而人是不存在的。因此，三种智慧是存在的，称为三明；六种神通是存在的，称为六通。如此，存在的分类是基于存在的定义而形成的。
“女性的形象”、“男性的形象”等等，女性和男性是不存在的，而形象是存在的。因此，女性的形象是女性的形象，男性的形象是男性的形象，以此类推，基于存在的定义而形成的不存在的分类。眼耳等的接触也都是存在的。因此，眼中的接触、从眼中产生的接触、眼的果实所产生的接触称为眼的接触，以此类推，基于存在的定义而形成的存在的分类。
王子的儿子、婆罗门的儿子、首领的儿子等，王族等都是不存在的，而儿子是存在的。因此，王子的儿子称为王子的儿子，以此类推，基于存在的定义而形成的不存在的分类。在这些中，在本段落的前面，前面三个分类是可以获得的。“蕴的分类……等……根的分类”在这里是由于存在的定义而被设定的，获得存在的分类。“人的分类”则是指不存在的分类。而在其他地方，“三明”、“六通”等等，存在的分类是可以获得的。


Aṭṭhakathāmuttakena pana ācariyanayena aparāpi cha paññattiyo – upādāpaññatti, upanidhāpaññatti, samodhānapaññatti, upanikkhittapaññatti, tajjāpaññatti, santatipaññattīti . Tattha yo rūpavedanādīhi ekattena vā aññattena vā rūpavedanādayo viya saccikaṭṭhaparamatthena anupalabbhasabhāvopi rūpavedanādibhede khandhe upādāya nissāya kāraṇaṃ katvā sammato satto. Tāni tāni aṅgāni upādāya ratho gehaṃ muṭṭhi uddhananti ca; te teyeva rūpādayo upādāya ghaṭo paṭo; candasūriyaparivattādayo upādāya kālo, disā; taṃ taṃ bhūtanimittañceva bhāvanānisaṃsañca upādāya nissāya kāraṇaṃ katvā sammataṃ tena tenākārena upaṭṭhitaṃ uggahanimittaṃ paṭibhāganimittanti ayaṃ evarūpā upādāpaññatti nāma. Paññapetabbaṭṭhena cesā paññatti nāma, na paññāpanaṭṭhena. Yā pana tassatthassa paññāpanā, ayaṃ avijjamānapaññattiyeva.

Yā paṭhamadutiyādīni upanidhāya dutiyaṃ tatiyantiādikā, aññamaññañca upanidhāya dīghaṃ rassaṃ, dūraṃ, santikantiādikā paññāpanā; ayaṃ upanidhāpaññatti nāma. Apicesā upanidhāpaññatti – tadaññāpekkhūpanidhā, hatthagatūpanidhā, sampayuttūpanidhā, samāropitūpanidhā, avidūragatūpanidhā , paṭibhāgūpanidhā, tabbahulūpanidhā, tabbisiṭṭhūpanidhātiādinā bhedena anekappakārā.

Tattha dutiyaṃ tatiyantiādikāva tadaññaṃ apekkhitvā vuttatāya tadaññāpekkhūpanidhā nāma. Chattapāṇi, satthapāṇītiādikā hatthagataṃ upanidhāya vuttatāya hatthagatūpanidhā nāma. Kuṇḍalī, sikharī, kiriṭītiādikā sampayuttaṃ upanidhāya vuttatāya sampayuttūpanidhā nāma. Dhaññasakaṭaṃ, sappikumbhotiādikā samāropitaṃ upanidhāya vuttatāya samāropitūpanidhā nāma. Indasālaguhā, piyaṅguguhā, serīsakantiādikā avidūragataṃ upanidhāya vuttatāya avidūragatūpanidhā nāma. Suvaṇṇavaṇṇo, usabhagāmītiādikā paṭibhāgaṃ upanidhāya vuttatāya paṭibhāgūpanidhā nāma. Padumassaro, brāhmaṇagāmotiādikā tabbahulaṃ upanidhāya vuttatāya tabbahulūpanidhā nāma. Maṇikaṭakaṃ, vajirakaṭakantiādikā tabbisiṭṭhaṃ upanidhāya vuttatāya tabbisiṭṭhūpanidhā nāma.

Yā pana tesaṃ tesaṃ samodhānamapekkhitvā tidaṇḍaṃ, aṭṭhapadaṃ, dhaññarāsi, puppharāsītiādikā paññāpanā, ayaṃ samodhānapaññatti nāma. Yā purimassa purimassa upanikkhipitvā dve, tīṇi, cattārītiādikā paññāpanā, ayaṃ upanikkhittapaññatti nāma. Yā taṃ taṃ dhammasabhāvaṃ apekkhitvā pathavī, tejo, kakkhaḷatā, uṇhatātiādikā paññāpanā, ayaṃ tajjāpaññatti nāma. Yā pana santativicchedābhāvaṃ apekkhitvā āsītiko, nāvutikotiādikā paññāpanā, ayaṃ santatipaññatti nāma. Etāsu pana tajjāpaññatti vijjamānapaññattiyeva. Sesā avijjamānapakkhañceva, avijjamānena avijjamānapakkhañca bhajanti.



根据八分解说的方式，老师所说的有六种定义——即：取法定义、依处定义、聚合定义、分离定义、断除定义、持续定义。那里，若是以色、受等为一体或其他的方式，像色、受等的真实存在，因而不被认知的性质，作为依赖而形成的原因，被认为是生存者。那些部分作为依赖的车辆、家、手、升起等；这些同样的色等作为依赖的物体；月、日的轮转等作为依赖的时间、方向；那些种种的元素的标志以及修行的利益作为依赖而形成的原因，被认为是以此方式存在的，这个就是所谓的依处定义。就其定义而言，这个称为定义，而非标示的定义。至于那标示的定义，这个是不存在的定义。
关于第一、第二等依赖的第二、第三等，彼此依赖的长、短、远、近等标示；这个就是所谓的依处定义。此外，这个依处定义——有依赖于他者的依处、有手边的依处、有相连的依处、有归纳的依处、有不远的依处、有对立的依处、有多种的依处、以及有优越的依处等多种形式。
在这里，第二、第三等是以他者为依赖而说的，因此称为有他者依赖的依处。伞把、老师把等是以手边的依赖而说的，因此称为手边的依处。环、尖顶、冠等是以相连的依赖而说的，因此称为相连的依处。谷物车、金缸等是以归纳的依赖而说的，因此称为归纳的依处。天神的洞、亲爱的洞、蜜蜂的洞等是以不远的依赖而说的，因此称为不远的依处。金色、牛车等是以对立的依赖而说的，因此称为对立的依处。莲花池、婆罗门村等是以多种的依赖而说的，因此称为多种的依处。宝石车、金刚车等是以优越的依赖而说的，因此称为优越的依处。
关于那些以聚合为依赖的三根、八步、谷物的量、花的量等标示，这个就是所谓的聚合定义。关于那前一前一的依赖而说的二、三、四等标示，这个就是所谓的分离定义。关于那依赖于种种法的性质而说的地、水、风、热等标示，这个就是所谓的断除定义。关于那依赖于持续的缺失而说的八十个、九十个等标示，这个就是所谓的持续定义。在这些当中，断除定义是存在的定义。其余的都是不存在的部分，依赖于不存在的部分而存在。


Aṭṭhakathāmuttakena ācariyanayeneva aparāpi cha paññattiyo – kiccapaññatti, saṇṭhānapaññatti, liṅgapaññatti, bhūmipaññatti, paccattapaññatti, asaṅkhatapaññattīti. Tattha bhāṇako, dhammakathikotiādikā kiccavasena paññāpanā kiccapaññatti nāma. Kiso, thūlo, parimaṇḍalo, caturassotiādikā saṇṭhānavasena paññāpanā saṇṭhānapaññatti nāma. Itthī, purisotiādikā liṅgavasena paññāpanā liṅgapaññati nāma. Kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā, kosalakā, mādhurātiādikā bhūmivasena paññāpanā bhūmipaññatti nāma. Tisso , nāgo, sumanotiādikā paccattanāmakaraṇamattavasena paññāpanā paccattapaññatti nāma. Nirodho, nibbānantiādikā asaṅkhatadhammassa paññāpanā asaṅkhatapaññatti nāma. Tattha ekaccā bhūmipaññatti asaṅkhatapaññatti ca vijjamānapaññattiyeva, kiccapaññatti vijjamānena avijjamānapakkhaṃ bhajati. Sesā avijjamānapaññattiyo nāma.

2. Idāni yāsaṃ paññattīnaṃ uddesavāre saṅkhepato sarūpadassanaṃ kataṃ, saṅkhepatoyeva tāva tāsaṃ vatthuṃ vibhajitvā dassanavasena tā dassetuṃ kittāvatātiādimāha. Tattha pucchāya tāva evamattho veditabbo – yā ayaṃ khandhānaṃ ‘khandhā’ti paññāpanā, dassanā, ṭhapanā, sā kittakena hotīti kathetukamyatāpucchā. Parato kittāvatā āyatanānantiādīsupi eseva nayo. Vissajjanepi evamattho veditabbo – yattakena paññāpanena saṅkhepato pañcakkhandhāti vā pabhedato ‘‘rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandho’’ti vā; tatrāpi rūpakkhandho kāmāvacaro, sesā catubhūmikāti vā evarūpaṃ paññāpanaṃ hoti; ettakena khandhānaṃ ‘khandhā’ti paññatti hoti.

3. Tathā yattakena paññāpanena saṅkhepato dvādasāyatanānīti vā, pabhedato ‘‘cakkhāyatanaṃ…pe… dhammāyatana’’nti vā; tatrāpi dasāyatanā kāmāvacarā , dvāyatanā catubhūmikāti vā, evarūpaṃ paññāpanaṃ hoti; ettakena āyatanānaṃ āyatanānīti paññatti hoti.

4. Yattakena paññāpanena saṅkhepato aṭṭhārasa dhātuyoti vā , pabhedato ‘‘cakkhudhātu…pe… manoviññāṇadhātū’’ti vā; tatrāpi soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve dhātuyo catubhūmikāti vā evarūpaṃ paññāpanaṃ hoti; ettakena dhātūnaṃ dhātūti paññatti hoti.

5. Yattakena paññāpanena saṅkhepato cattāri saccānīti vā, pabhedato ‘‘dukkhasaccaṃ…pe… nirodhasacca’’nti vā; tatrāpi dve saccā lokiyā, dve saccā lokuttarāti vā evarūpaṃ paññāpanaṃ hoti; ettakena saccānaṃ ‘saccānī’ti paññatti hoti.

6. Yattakena paññāpanena saṅkhepato bāvīsatindriyānīti vā, pabhedato ‘‘cakkhundriyaṃ…pe… aññātāvindriya’’nti vā; tatrāpi dasindriyāni kāmāvacarāni, navindriyāni missakāni, tīṇi indriyāni lokuttarānīti vā evarūpaṃ paññāpanaṃ hoti; ettakena indriyānaṃ indriyānīti paññatti hoti. Ettāvatā saṅkhepato vatthuṃ vibhajitvā dassanavasena pañca paññattiyo dassitā honti.



根据八分解说的方式，老师所说的有六种定义——即：功能定义、状态定义、标志定义、领域定义、个别定义、无为定义。那里，讲师、法讲师等是以功能为基础的标示，这个称为功能定义。瘦、粗、圆形、四方等是以状态为基础的标示，这个称为状态定义。女性、男性等是以标志为基础的标示，这个称为标志定义。欲界、色界、无色界、善良、甜美等是以领域为基础的标示，这个称为领域定义。三种、蛇、善花等是以个别的名称为基础的标示，这个称为个别定义。灭、涅槃等是以无为法的标示，这个称为无为定义。在这里，某些领域定义和无为定义是存在的定义，功能定义存在时则依赖于不存在的部分。其余的都是不存在的定义。
现在关于这些定义的概述，简要地显示其形式，简要地将其事物分开以便展示。对此的询问应当理解为——这“色法”所说的标示，展示、设定，那个标示是以何种程度存在的？对于其他的标示，如“感官领域”等等也是同样的道理。解说时也应当理解为——以何种标示简要地说五蕴，或以类别说“色蕴……等……识蕴”；在这里，色蕴是欲界的，其余的四蕴等也应当如此，因而这样的标示就是“色法”。
同样，以何种标示简要地说十二处，或以类别说“眼处……等……法处”；在这里，十处是欲界的，二处是四果的，因而这样的标示就是“处”。
以何种标示简要地说十八元素，或以类别说“眼元素……等……意识元素”；在这里，十六元素是欲界的，两个元素是四果的，因而这样的标示就是“元素”。
以何种标示简要地说四种真理，或以类别说“苦真理……等……灭真理”；在这里，有两个世俗真理，两个出世真理，因而这样的标示就是“真理”。
以何种标示简要地说二十六种根，或以类别说“眼根……等……他知根”；在这里，十根是欲界的，九根是混合的，三根是出世的，因而这样的标示就是“根”。至此，简要地将事物分开以便展示的五种定义已被呈现。
provided by EasyChat

7. Idāni vitthārato vatthuṃ vibhajitvā dassanavasena puggalapaññattiṃ dassetuṃ samayavimutto asamayavimuttotiādimāha. Sammāsambuddhena hi tile visārayamānena viya, vāke hīrayamānena viya ca, heṭṭhā vibhaṅgappakaraṇe imāsaṃ pañcannaṃ paññattīnaṃ vatthubhūtā khandhādayo nippadesena kathitāti tena te idha ekadeseneva kathesi. Chaṭṭhā puggalapaññatti heṭṭhā akathitāva. Idhāpi uddesavāre ekadeseneva kathitā; tasmā taṃ vitthārato kathetukāmo samayavimutto asamayavimuttoti ekakato paṭṭhāya yāva dasakā mātikaṃ ṭhapesīti.

Mātikāvaṇṇanā.

2. Niddesavaṇṇanā

1. Ekakaniddesavaṇṇanā



现在为了详细展示事物，将其分开以便展示个人定义，提到“有时间解脱、无时间解脱”等等。因为正觉者就像在用手指指向星星一样，或像在用言语引导一样，下面在细分的部分中，这五种定义的基础就是色蕴等，因此他在这里仅部分地进行了说明。第六种个人定义在下面未曾说明。在这里的概述部分也仅部分地进行了说明；因此，想要详细阐述它，从“有时间解脱、无时间解脱”开始，直到十种的母题。
母题的说明。
解释的说明
单一解释的说明
provided by EasyChat

1. Idāni yathāṭhapitaṃ mātikaṃ ādito paṭṭhāya vibhajitvā dassetuṃ – katamo ca puggalo samayavimuttotiādimāha. Tattha idhāti imasmiṃ sattaloke. Ekacco puggaloti eko puggalo. Kālena kālanti ettha bhummavasena attho veditabbo. Ekekasmiṃ kāleti vuttaṃ hoti. Samayena samayanti idaṃ purimasseva vevacanaṃ. Aṭṭha vimokkheti rūpāvacarārūpāvacaraaṭṭhasamāpattiyo. Tāsañhi paccanīkadhammehi vimuccanato vimokkhoti nāmaṃ. Kāyenāti vimokkhasahajātena nāmakāyena. Phusitvā viharatīti paṭilabhitvā iriyati. Katamasmiṃ panesa kāle vimokkhe phusitvā viharatīti? Samāpattiṃ samāpajjitukāmassa hi kālo nāma atthi, akālo nāma atthi. Tattha pātova sarīrapaṭijagganakālo, vattakaraṇakālo ca samāpajjanassa akālo nāma. Sarīraṃ pana paṭijaggitvā vattaṃ katvā vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā nisinnassa yāva piṇḍāya gamanakālo nāgacchati, etasmiṃ antare samāpajjanassa kālo nāma.

Piṇḍāya gamanakālaṃ pana sallakkhetvā nikkhantassa cetiyavandanakālo, bhikkhusaṅghaparivutassa vitakkamāḷake ṭhānakālo piṇḍāya gamanakālo gāme caraṇakālo; āsanasālāya yāgupānakālo vattakaraṇakāloti ayampi samāpajjanassa akālo nāma. Āsanasālāya pana vivitte okāse sati yāva bhattakālo nāgacchati, etasmimpi antare samāpajjanassa kālo nāma. Bhattaṃ pana bhuñjanakālo, vihāragamanakālo, pattacīvarapaṭisāmanakālo, divāvattakaraṇakālo, paripucchādānakāloti ayampi samāpajjanassa akālo nāma. Yo akālo, sveva asamayo. Taṃ sabbampi ṭhapetvā avasese kāle kāle, samaye samaye vuttappakāre aṭṭha vimokkhe sahajātanāmakāyena paṭilabhitvā viharanto, ‘‘idhekacco puggalo…pe… viharatī’’ti vuccati.

Apicesa saphassakehi sahajātanāmadhammehi sahajātadhamme phusatiyeva nāma, upacārena appanaṃ phusatiyeva nāma. Purimāya appanāya aparaṃ appanaṃ phusatiyeva. Yena hi saddhiṃ ye dhammā sahajātā, tena te paṭiladdhā nāma honti. Phassenāpi phuṭṭhāyeva nāma honti. Upacārampi appanāya paṭilābhakāraṇameva, tathā purimā appanā aparaappanāya. Tatrāssa evaṃ sahajātehi sahajātānaṃ phusanā veditabbā – paṭhamajjhānañhi vitakkādīhi pañcaṅgikaṃ. Tasmiṃ ṭhapetvā tāni aṅgāni sesā atirekapaṇṇāsadhammā cattāro khandhā nāma honti. Tena nāmakāyena paṭhamajjhānasamāpattivimokkhaṃ phusitvā paṭilabhitvā viharati. Dutiyaṃ jhānaṃ pītisukhacittekaggatāhi tivaṅgikaṃ, tatiyaṃ sukhacittekaggatāhi duvaṅgikaṃ, catutthaṃ upekkhācittekaggatāhi duvaṅgikaṃ, tathā ākāsānañcāyatanaṃ…pe… nevasaññānāsaññāyatanañca. Tattha ṭhapetvā tāni aṅgāni sesā atirekapaṇṇāsadhammā cattāro khandhā nāma honti. Tena nāmakāyena nevasaññānāsaññāyatanasamāpattivimokkhaṃ phusitvā paṭilabhitvā viharati.


现在为了详细展示事物，从一开始分开以便展示——“什么是有时间解脱的个人”等等。那里，“这里”是指在这个众生的世界中。某个个人是指一个个人。在这里“随着时间的推移”应当理解为以地面为基础的意义。说到“每一个时间”，就是指每个个体的时间。“随着时间的推移”是指之前的意思。八种解脱是欲界、色界、无色界的八种定。因为它们是从对立的事物中解脱而来，所以称为解脱。通过身体的解脱是指与名法相伴的解脱。触及后生活是指获得后行动。那么在什么时间这个人触及后生活呢？想要进入定的时间有，想要不进入的时间也有。在这里，早晨身体的照顾时间、进行行为的时间是进入定的无时间。在照顾身体后，完成行为进入居住地点坐下，直到乞食的时间是进入定的时间。
乞食的时间是指在思考后离开时，礼拜的时间，围绕比丘僧团的思考时间，乞食的时间是指在村子里行走的时间；在坐食堂上取食的时间、进行行为的时间也是进入定的无时间。坐食堂上在空旷的地方，直到吃饭的时间是进入定的时间。在吃饭的时间、离开住处的时间、接受碗和袈裟的时间、白天进行行为的时间、询问和给予的时间也是进入定的无时间。那些无时间的，都是与今天有关的。将所有这些排除后，剩下的时间是时间的时间，随着时间的推移，按照所说的八种解脱，伴随着名法的解脱而生活，被称为“这里有某个个人……等……生活”。
此外，依靠触及的名法，触及的法是存在的，依靠近似的触及是存在的。通过最初的触及后，进一步触及是存在的。与之相应的法则是那些与名法相伴的法，因而它们被称为获得。通过触及也被称为存在。近似的触及是获得的原因，正如最初的触及与进一步的触及。这里的触及应当理解为——在初禅中有思维等五种因素。除了这些因素，其余的额外的五十种法则是四种蕴。因而通过名法，触及初禅的解脱而获得并生活。第二禅是以喜乐和心的专注为三种因素，第三禅是以乐和心的专注为二种因素，第四禅是以无觉和心的专注为二种因素，此外还有空间的无限……等……无觉无知的状态。在这里，除了这些因素，其余的额外的五十种法则是四种蕴。因而通过名法，触及无觉无知的解脱而获得并生活。
provided by EasyChat


Paññāya cassa disvāti vipassanāpaññāya saṅkhāragataṃ, maggapaññāya catusaccadhamme passitvā. Ekacce āsavā parikkhīṇā hontīti upaḍḍhupaḍḍhā paṭhamamaggādivajjhā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo samayavimuttoti ettha aṭṭhasamāpattilābhī puthujjano tena nāmakāyena phusitvā viharatīti vattuṃ vaṭṭati. Pāḷiyaṃ pana ‘‘ekacce āsavā parikkhīṇā’’ti vuttaṃ. Puthujjanassa ca khīṇā āsavā nāma natthi, tasmā so na gahito. Aṭṭhasamāpattilābhī khīṇāsavopi tena nāmakāyena phusitvā viharatīti vattuṃ vaṭṭati. Tassa pana aparikkhīṇāsavā nāma natthi, tasmā sopi na gahito. Samayavimuttoti pana tiṇṇaṃ sotāpannasakadāgāmianāgāmīnaṃyevetaṃ nāmanti veditabbaṃ.

2. Asamayavimuttaniddese – purimasadisaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Asamayavimuttoti panettha sukkhavipassakakhīṇāsavassetaṃ nāmaṃ. Sukkhavipassakā pana sotāpannasakadāgāmianāgāmino aṭṭhasamāpattilābhino ca khīṇāsavā puthujjanā ca imasmiṃ duke na labbhanti, dukamuttakapuggalā nāma honti. Tasmā satthā attano buddhasubuddhatāya heṭṭhā gahite ca aggahite ca saṅkaḍḍhitvā saddhiṃ piṭṭhivaṭṭakehi tantiṃ āropento sabbepi ariyapuggalātiādimāha. Tattha ariye vimokkheti kilesehi ārakattā ariyeti saṅkhaṃ gate lokuttaravimokkhe. Idaṃ vuttaṃ hoti – bāhirānañhi aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ samāpajjantassa samayopi atthi asamayopi. Maggavimokkhena vimuccanassa samayo vā asamayo vā natthi. Yassa saddhā balavatī, vipassanā ca āraddhā, tassa gacchantassa tiṭṭhantassa nisīdantassa nipajjantassa khādantassa bhuñjantassa maggaphalapaṭivedho nāma na hotīti natthi. Iti maggavimokkhena vimuccanassa samayo vā asamayo vā natthīti heṭṭhā gahite ca aggahite ca saṅkaḍḍhitvā imaṃ piṭṭhivaṭṭakaṃ tantiṃ āropesi dhammarājā. Samāpattilābhī puthujjano imāyapi tantiyā aggahitova. Bhajāpiyamāno pana samāpattivikkhambhitānaṃ kilesānaṃ vasena samayavimuttabhāvaṃ bhajeyya.



通过智慧看到的，是指洞察智慧所观察到的因缘法，和道路智慧所观察到的四圣谛。有些烦恼已经消散，故而在初道等的烦恼中，烦恼已经消散。这里所说的个人是指有八种定的获得者，因而可以说他以名法的方式生活。在巴利文中则说“有些烦恼已经消散”。对于普通人来说，没有已灭的烦恼，因此他不被认定。以八种定的获得者，已灭烦恼的人也可以说他以名法的方式生活。但对于他来说，没有未灭的烦恼，因此他也不被认定。至于“有时间解脱”，应当理解为是指三种流派的初果、二果、三果者。
关于无时间解脱的说明——应当以与前面相同的方式理解。这里的无时间解脱是指干涸的洞察者的已灭烦恼。干涸的洞察者是初果、二果、三果者，以及有八种定的已灭烦恼的普通人，在此并未获得解脱，因此被称为“苦的解脱者”。因此，导师以自己的佛法的智慧，结合已灭和未灭的情况，提到所有的高贵者等。那里，贵族解脱是因为远离烦恼而被称为高贵的，进入出世的解脱。这是说——对于外在的有八种定的获得者来说，无论是有时间的或无时间的，都是存在的。通过道路的解脱而获得的时间或无时间是不存在的。对于有强烈信仰、努力进行洞察的人来说，走路、站立、坐下、卧下、吃东西、享用食物的过程中，无法获得道果的体验。由此可见，通过道路的解脱而获得的时间或无时间是不存在的。因此，导师结合已灭和未灭的情况，将这个道理加以阐述。
以八种定的获得者，普通人也被视为在这个道理中被认可。若他在八种定中被障碍烦恼所影响，则他应当追求有时间解脱的状态。
provided by EasyChat

3. Kuppadhammākuppadhammaniddesesu – yassa adhigato samāpattidhammo kuppati nassati, so kuppadhammo. Rūpasahagatānanti rūpanimittasaṅkhātena rūpena sahagatānaṃ. Tena saddhiṃ pavattānaṃ na vinā rūpārammaṇānaṃ catunnaṃ rūpāvacarajjhānānanti attho. Arūpasahagatānanti rūpato aññaṃ, na rūpanti arūpaṃ. Arūpena sahagatānaṃ tena saddhiṃ pavattānaṃ na vinā arūpārammaṇānaṃ catunnaṃ arūpāvacarajjhānānanti attho. Na nikāmalābhīti pañcahākārehi aciṇṇavasitāya icchitākārena aladdhattā na nikāmalābhī. Appaguṇasamāpattikoti attho. Na akicchalābhīti kicchalābhī dukkhalābhī. Yo āgamanamhi kilese vikkhambhento upacāraṃ pāpento appanaṃ pāpento cittamañjūsaṃ labhanto dukkhena kicchena sasaṅkhārena sappayogena kilamanto taṃ sampadaṃ pāpuṇituṃ sakkoti, so na akicchalābhī nāma. Na akasiralābhīti avipulalābhī. Samāpattiṃ appetvā addhānaṃ pharituṃ na sakkoti. Ekaṃ dve cittavāre vattetvā sahasāva vuṭṭhātīti attho.

Yatthicchakanti yasmiṃ okāse samāpattiṃ appetvā nisīdituṃ icchati. Yadicchakanti kasiṇajjhānaṃ vā ānāpānajjhānaṃ vā brahmavihārajjhānaṃ vā asubhajjhānaṃ vāti yaṃ yaṃ samāpattiṃ appetvā nisīdituṃ icchati. Yāvaticchakanti addhānaparicchedena yattakaṃ kālaṃ icchati. Idaṃ vuttaṃ hoti – yattha yattha yaṃ yaṃ samāpattiṃ yattakaṃ addhānaṃ samāpajjitumpi vuṭṭhātumpi icchati, tattha tattha taṃ taṃ samāpattiṃ tattakaṃ addhānaṃ samāpajjitumpi vuṭṭhātumpi na sakkoti. Candaṃ vā sūriyaṃ vā ulloketvā ‘imasmiṃ cande vā sūriye vā ettakaṃ ṭhānaṃ gate vuṭṭhahissāmī’ti paricchinditvā jhānaṃ samāpanno yathāparicchedena vuṭṭhātuṃ na sakkoti, antarāva vuṭṭhāti; samāpattiyā appaguṇatāyāti.

Pamādamāgammāti pamādaṃ paṭicca. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evaṃvidho puggalo kuppadhammoti vuccati. Idaṃ pana aṭṭhasamāpattilābhino puthujjanassa sotāpannassa sakadāgāminoti tiṇṇaṃ puggalānaṃ nāmaṃ. Etesañhi samādhipāribandhakā vipassanāpāribandhakā ca dhammā na suvikkhambhitā, na suvikkhālitā, tena tesaṃ samāpatti nassati parihāyati. Sā ca kho neva sīlabhedena, nāpattivītikkamena. Na garukamokkhadhammo panesa appamattakenapi kiccakaraṇīyena vā vattabhedamattakena vā nassati.

Tatridaṃ vatthu – eko kira thero samāpattiṃ vaḷañjeti. Tasmiṃ piṇḍāya gāmaṃ paviṭṭhe dārakā pariveṇe kīḷitvā pakkamiṃsu. Thero āgantvā ‘pariveṇaṃ sammajjitabba’nti cintetvā asammajjitvā vihāraṃ pavisitvā ‘samāpattiṃ appessāmī’ti nisīdi. So appetuṃ asakkonto, ‘kiṃ nu kho āvaraṇa’nti sīlaṃ āvajjanto appamattakampi vītikkamaṃ adisvā ‘vattabhedo nu kho atthī’ti olokento pariveṇassa asammaṭṭhabhāvaṃ ñatvā sammajjitvā pavisitvā nisīdanto samāpattiṃ appentova nisīdi.



关于不安定法的说明——他所获得的定法若动摇消失，则称为动摇法。与色相伴的，指的是与色法所对应的色法。与之相应的，若没有色法的四种色界定。与无色相伴的，指的是与色法不同的，无色法。与之相应的，若没有无色法的四种无色界定。没有直接获得，指的是以五种方式未能获得所欲的。即使是微小的定，亦指的是微少的定。没有困难获得，指的是有困难的获得和痛苦的获得。若在来临时，克服烦恼，进入近似状态，获得微小的定，若在痛苦、困难、带着思维的状态下，疲惫不堪，想要获得这种状态者，便无法达到，因此称为没有困难获得。没有轻易获得，指的是不广泛获得。进入定后，无法维持。若一、二次心念转动，便突然醒来。
在什么地方想要坐下进入定，指的是在某个地方。若想要进入某种定，比如说元素定、呼吸定、四无量心定、厌离定等，想要坐下进入的任何定。想要在何时，指的是在某个时段内想要。这里的意思是——在任何地方，任何定，想要在任何时间进入或醒来，便无法在那地方、那定、那时间进入或醒来。若抬头看月亮或太阳，想要在这月亮或太阳的某个位置醒来，便无法如愿，反而会突然醒来；因定的微少。
关于懈怠的，指的是依赖懈怠。这里所说的，便是如此的个人称为动摇法。这里所说的，有八种定的普通人、初果者、二果者、三果者，称为三种个人。因为这些与定相关的法，洞察相关的法并不容易被克服，也不容易被维持，因此它们的定会消失、减退。它们也并不因戒律的差别，或因过失的违犯而消失。这个重大的解脱法，甚至在微小的事情上也不容易消失。
这里的事情是——有一位长老在进入定。当天他到村子乞食时，孩子们在庙里嬉戏后离开。长老来到后，思考“应当清理庙”，但未能清理，便进入了寺院，想着“我想要进入定”。他未能进入，便思考“究竟是什么障碍”，反思戒律，未见到微小的过失，便思考“是否有行为的差异”，了解到庙未被清理，便清理后进入，想着想要进入定。
provided by EasyChat

4. Akuppadhammaniddeso vuttapaṭipakkhavaseneva veditabbo. Akuppadhammoti idaṃ pana aṭṭhasamāpattilābhino anāgāmissa ceva khīṇāsavassa cāti dvinnaṃ puggalānaṃ nāmaṃ. Tesañhi samādhipāribandhakā vipassanāpāribandhakā ca dhammā suvikkhambhitā suvikkhālitā; tena tesaṃ bhassasaṅgaṇikārāmādikiccena vā aññena vā yena kenaci attano anurūpena pamādena vītināmentānampi samāpatti na kuppati, na nassati. Sukkhavipassakā pana sotāpannasakadāgāmianāgāmikhīṇāsavā imasmiṃ duke na labbhanti; dukamuttakapuggalā nāma honti. Tasmā satthā attano buddhasubuddhatāya heṭṭhā gahite ca aggahite ca saṅkaḍḍhitvā imasmimpi duke saddhiṃ piṭṭhivaṭṭakehi tantiṃ āropento sabbepi ariyapuggalātiādimāha. Aṭṭhannañhi samāpattīnaṃ kuppanaṃ nassanaṃ bhaveyya, lokuttaradhammassa pana sakiṃ paṭividdhassa kuppanaṃ nassanaṃ nāma natthi, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.

5. Parihānadhammāparihānadhammaniddesāpi kuppadhammākuppadhammaniddesavaseneva veditabbā. Kevalañhi idha puggalassa pamādaṃ paṭicca dhammānaṃ parihānampi aparihānampi gahitanti idaṃ pariyāyadesanāmattameva nānaṃ. Sesaṃ sabbattha tādisameva.

7. Cetanābhabbaniddese – cetanābhabboti cetanāya aparihāniṃ āpajjituṃ bhabbo. Sace anusañcetetīti, sace samāpajjati. Samāpattiñhi samāpajjanto anusañceteti nāma. So na parihāyati, itaro parihāyati.

8. Anurakkhaṇābhabbaniddese – anurakkhaṇābhabboti anurakkhaṇāya aparihāniṃ āpajjituṃ bhabbo. Sace anurakkhatīti sace anupakāradhamme pahāya upakāradhamme sevanto samāpajjati. Evañhi paṭipajjanto anurakkhati nāma. So na parihāyati, itaro parihāyati.

Ime dvepi samāpattiṃ ṭhapetuṃ thāvaraṃ kātuṃ paṭibalā. Cetanābhabbato pana anurakkhaṇābhabbova balavataro. Cetanābhabbo hi upakārānupakāre dhamme na jānāti. Ajānanto upakāradhamme nudati nīharati, anupakāradhamme sevati. So te sevanto samāpattito parihāyati . Anurakkhaṇābhabbo upakārānupakāre dhamme jānāti. Jānanto anupakāradhamme nudati nīharati, upakāradhamme sevati. So te sevanto samāpattito na parihāyati.

Yathā hi dve khettapālā eko paṇḍurogena sarogo akkhamo sītādīnaṃ, eko arogo sītādīnaṃ saho. Sarogo heṭṭhākuṭiṃ na otarati, rattārakkhaṃ divārakkhaṃ vijahati. Tassa divā sukamorādayo khettaṃ otaritvā sālisīsaṃ khādanti, rattiṃ migasūkarādayo pavisitvā khalaṃ tacchi taṃ viya chetvā gacchanti. So attano pamattakāraṇā puna bījamattampi na labhati. Itaro rattārakkhaṃ divārakkhaṃ na vijahati. So attano appamattakāraṇā ekakarīsato cattāripi aṭṭhapi sakaṭāni labhati.

Tattha sarogakhettapālo viya cetanābhabbo, arogo viya anurakkhaṇābhabbo daṭṭhabbo. Sarogassa attano pamādena puna bījamattassapi alabhanaṃ viya cetanābhabbassa upakārānupakāre dhamme ajānitvā upakāre pahāya anupakāre sevantassa samāpattiyā parihānaṃ. Itarassa attano appamādena ekakarīsamattato catuaṭṭhasakaṭauddharaṇaṃ viya anurakkhaṇābhabbassa upakārānupakāre dhamme jānitvā anupakāre pahāya upakāre sevantassa samāpattiyā aparihānaṃ veditabbaṃ. Evaṃ cetanābhabbato anurakkhaṇābhabbova samāpattiṃ thāvaraṃ kātuṃ balavataroti veditabbo.


不可动法的定义应当以相对的方式理解。不动法即是获得八种安稳的无漏者，以及无漏者和已断者这两种人名。因为他们所依止的定和观察法是被很好地保持和保护的；因此，无论通过他们的言语、聚集、安乐等任何其他方式，以任何适合于自己的方式来进行的定都不会动摇，也不会消失。干涸的观察者们则在此中无法获得；苦解脱者则名为苦受者。因此，导师以自己的佛陀智慧，依照所掌握的和未掌握的，结合这两者，向所有的圣者们指出了这一点。八种安稳的定的动摇和消失是可能的，但对于超越世俗的法来说，动摇和消失是不存在的，这正是所指的内容。
失落法和失落法的定义也应当以动摇法和不可动法的方式理解。因为这里仅仅依赖于个人的懈怠，法的失落和不失落被掌握，这仅仅是名义上的说法。其余的在所有地方都是如此。
意念法的定义 – 意念法即是通过意念达到不失落的能力。如果继续意念，若能获得安稳。安稳者在获得安稳时，称为继续意念。这样的人不会失落，而其他人则会失落。
保护法的定义 – 保护法即是通过保护达到不失落的能力。如果能保护，若能舍弃无益的法而依止有益的法，便能获得安稳。这样的人称为在实践中保护。这样的人不会失落，而其他人则会失落。
这两者也能够使安稳的定保持不变。意念法的能力比保护法的能力更为强大。因为意念法者对于有益和无益的法并不知晓。无知者舍弃有益的法而依止无益的法。这样的人在依止时会因安稳而失落。保护法者则知晓有益和无益的法。知晓者舍弃无益的法而依止有益的法。这样的人在依止时不会失落。
就如同两个田地的守护者，一个因白病而无能为力，另一个因健康而能够承受。病者不会进入下层屋子，舍弃红色保护而选择白天保护。白天，良好的田地被老鼠等动物进入，晚上，野猪等动物进入，破坏田地，离开时就如同切断了它。因自己的懈怠，病者连一粒种子也无法获得。健康者则不会舍弃白天和夜晚的保护。因自己的稍微懈怠，能够获得四个或八个车子。
在这里，病田守护者应被视为意念法者，而健康者应被视为保护法者。病者因自己的懈怠而再次无法获得一粒种子，正如意念法者在无益的法中无知，舍弃有益的法而依止无益的法时，定会失落。健康者因自己的稍微懈怠，能够获得四个或八个车子，正如保护法者在有益的法中知晓，舍弃无益的法而依止有益的法时，定会保持不变。由此可知，意念法者的能力不如保护法者的能力强大。

9. Puthujjananiddese – tīṇi saṃyojanānīti diṭṭhisaṃyojanasīlabbataparāmāsasaṃyojanavicikicchāsaṃyojanāni. Etāni hi phalakkhaṇe pahīnāni nāma honti. Ayaṃ pana phalakkhaṇepi na hotīti dasseti. Tesaṃ dhammānanti tesaṃ saṃyojanadhammānaṃ. Maggakkhaṇasmiñhi tesaṃ pahānāya paṭipanno nāma hoti. Ayaṃ pana maggakkhaṇepi na hoti. Ettāvatā vissaṭṭhakammaṭṭhāno thūlabālaputhujjanova idha kathitoti veditabbo.

10. Gotrabhuniddese – yesaṃ dhammānanti yesaṃ gotrabhuñāṇena saddhiṃ uppannānaṃ paropaṇṇāsakusaladhammānaṃ. Ariyadhammassāti lokuttaramaggassa. Avakkanti hotīti okkanti nibbatti pātubhāvo hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ nibbānārammaṇena ñāṇena sabbaṃ puthujjanasaṅkhaṃ puthujjanagottaṃ puthujjanamaṇḍalaṃ puthujjanapaññattiṃ atikkamitvā ariyasaṅkhaṃ ariyagottaṃ ariyamaṇḍalaṃ ariyapaññattiṃ okkamanato gotrabhūpuggalo nāma vuccati.

11. Bhayūparataniddese – bhayena uparatoti bhayūparato. Sattapi sekkhā puthujjanā ca bhāyitvā pāpato oramanti pāpaṃ na karonti . Tattha puthujjanā duggatibhayaṃ, vaṭṭabhayaṃ, kilesabhayaṃ, upavādabhayanti cattāri bhayāni bhāyanti. Tesu bhāyitabbaṭṭhena duggatiyeva bhayaṃ duggatibhayaṃ. Sesesupi eseva nayo. Tattha puthujjano ‘sace tvaṃ pāpaṃ karissasi, cattāro apāyā mukhaṃ vivaritvā ṭhitacchātaajagarasadisā, tesu dukkhaṃ anubhavanto kathaṃ bhavissasī’ti duggatibhayaṃ bhāyitvā pāpaṃ na karoti. Anamataggasaṃsāravaṭṭaṃyeva pana vaṭṭabhayaṃ nāma. Sabbampi akusalaṃ kilesabhayaṃ nāma. Garahā pana upavādabhayaṃ nāma. Tānipi bhāyitvā puthujjano pāpaṃ na karoti. Sotāpannasakadāgāmianāgāmino pana tayo sekkhā duggatiṃ atītattā sesāni tīṇi bhayāni bhāyitvā pāpaṃ na karonti. Maggaṭṭhakasekkhā āgamanavasena vā asamucchinnabhayattā vā bhayūparatā nāma honti. Khīṇāsavo imesu catūsu bhayesu ekampi na bhāyati. So hi sabbaso samucchinnabhayo; tasmā abhayūparatoti vuccati. Kiṃ pana so upavādampi na bhāyatīti? Na bhāyati. Upavādaṃ pana rakkhatīti vattuṃ vaṭṭati. Doṇuppalavāpigāme khīṇāsavatthero viya.

12. Abhabbāgamananiddese – sammattaniyāmāgamanassa abhabboti abhabbāgamano. Kammāvaraṇenāti pañcavidhena ānantariyakammena. Kilesāvaraṇenāti niyatamicchādiṭṭhiyā. Vipākāvaraṇenāti ahetukaduhetukapaṭisandhiyā. Assaddhāti buddhadhammasaṅghesu saddhārahitā. Acchandikāti kattukamyatākusalacchandarahitā. Te ṭhapetvā jambudīpaṃ itaradīpattayavāsino veditabbā. Tesu hi manussā acchandikabhāvaṃ paviṭṭhā nāma. Duppaññāti bhavaṅgapaññārahitā. Abhabbāti appaṭiladdhamaggaphalūpanissayā. Niyāmanti magganiyāmaṃ, sammattaniyāmaṃ. Okkamitunti etaṃ kusalesu dhammesu sammattasaṅkhātaṃ niyāmaṃ okkamituṃ pavisituṃ tattha patiṭṭhātuṃ abhabbā.

13. Bhabbāgamananiddeso vuttapaṭipakkhanayena veditabbo. Evamimasmiṃ duke ye ca puggalā pañcānantariyakā, ye ca niyatamicchādiṭṭhikā, yehi ca ahetukaduhetukapaṭisandhi gahitā , ye ca buddhādīnaṃ na saddahanti, yesañca kattukamyatāchando natthi, ye ca aparipuṇṇabhavaṅgapaññā, yesañca maggaphalānaṃ upanissayo natthi, te sabbepi sammattaniyāmaṃ okkamituṃ abhabbā, viparītā bhabbāti vuttā.



普通人定义 – 三种羁绊，即见的羁绊、戒律和习俗的羁绊、怀疑的羁绊。这些在果的阶段时被舍弃。然此果的阶段并不存在。关于他们的法，即是关于这些羁绊法的。在道的阶段中，依靠他们的舍弃称为。然在道的阶段中也并不存在。至此，应当理解为这里所谈论的仅仅是粗糙的普通人。
种姓的定义 – 关于他们的法，即是通过种姓的智慧所生起的有益法。圣者的法，即是超越世俗的道。下降即是出生的显现。这被称为：通过涅槃的对象的智慧，超越所有普通人的称谓、普通人的种姓、普通人的界限、普通人的定义，超越至圣者的称谓、圣者的种姓、圣者的界限、圣者的定义，因此被称为种姓者。
恐惧的定义 – 被恐惧所制止。七种修行者和普通人因恐惧而远离恶行，不做恶行。在这里，普通人畏惧四种恐惧：恶道的恐惧、轮回的恐惧、烦恼的恐惧、诽谤的恐惧。关于这些，畏惧的对象即是恶道的恐惧。其余的同样如此。在这里，普通人会说：“如果你做恶，四种恶道的面孔显现，承受痛苦，你将如何？”因而畏惧恶道而不做恶行。无始的轮回的轮回即是轮回的恐惧。所有的恶行即是烦恼的恐惧。责骂即是诽谤的恐惧。即便畏惧这些，普通人也不做恶行。入流者、须陀洹、斯陀含、阿那含的三位修行者因过去的缘故，远离恶道，因而畏惧其余三种恐惧而不做恶行。道的修行者因来临的缘故或因未断的恐惧而被称为被恐惧所制止。已断者在这四种恐惧中一无所惧。他完全断除了所有的恐惧；因此被称为无恐惧者。那么他是否也不畏惧诽谤呢？不畏惧。然则他是保护诽谤的，能够说是有可能的。就如同多纳普拉瓦比的比丘。
不可行的定义 – 适合于正当法的不可行。因五种直接因缘的行为障碍。因烦恼的障碍，即是执着的错误见。因果报的障碍，即是无因缘和有因缘的再生。无信者，即是对佛法僧缺乏信心。无欲者，即是缺乏善法的欲望。除去这些，住在贾姆布迪卡的其他岛屿的居民应当被理解。在这些人中，众生被称为无欲。无智者，即是缺乏生死智慧。不可行，即是缺乏获得道果的因缘。法则，即是道的法则，适合于正当法的法则。下降即是进入适合于善法的法则，进入、停留在其中是不可行的。
可行的定义应当以对立的方式理解。如此，在这苦中，那些五种直接因缘的个人，那些执着的错误见者，那些无因缘和有因缘的再生者，那些对佛等缺乏信心者，那些对善法的欲望缺乏者，那些缺乏圆满的生死智慧者，那些缺乏道果的因缘者，他们全部都无法进入适合于正当法的法则，反而被称为不可行。
provided by EasyChat

14. Niyatāniyataniddese – ānantarikāti āntarikakammasamaṅgino. Micchādiṭṭhikāti niyatamicchādiṭṭhisamaṅgino. Sabbepi hete nirayassa atthāya niyatattā niyatā nāma. Aṭṭha pana ariyapuggalā sammābhāvāya uparūparimaggaphalatthāya ceva anupādāparinibbānatthāya ca niyatattā niyatā nāma. Avasesapuggalā pana anibaddhagatikā. Yathā ākāse khittadaṇḍo pathaviyaṃ patanto ‘aggena vā majjhena vā mūlena vā patissatī’ti na ñāyati; evameva ‘asukagatiyā nāma nibbattissantī’ti niyamābhāvā aniyatā nāmāti veditabbā. Yā pana uttarakurukānaṃ niyatagatikatā vuttā, na sā niyatadhammavasena. Micchattasammattaniyatadhammāyeva hi niyatā nāma. Tesañca vasenāyaṃ puggalaniyamo kathitoti.

15. Paṭipannakaniddese – maggasamaṅginoti maggaṭṭhakapuggalā. Te hi phalatthāya paṭipannattā paṭipannakā nāma. Phalasamaṅginoti phalapaṭilābhasamaṅgitāya phalasamaṅgino. Phalapaṭilābhato paṭṭhāya hi te phalasamāpattiṃ asamāpannāpi phale ṭhitāyeva nāma.

16. Samasīsīniddese – apubbaṃ acarimanti apure apacchā, ekappahārenevāti attho. Pariyādānanti parikkhayo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ puggalo samasīsī nāma vuccati. So panesa tividho hoti – iriyāpathasamasīsī, rogasamasīsī, jīvitasamasīsīti. Tattha yo caṅkamantova vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā caṅkamantova parinibbāti padumatthero viya; ṭhitakova vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā ṭhitakova parinibbāti koṭapabbatavihāravāsītissatthero viya; nisinnova vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā nisinnova parinibbāti, nipannova vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā nipannova parinibbāti – ayaṃ iriyāpathasamasīsī nāma.

Yo pana ekaṃ rogaṃ patvā antorogeyeva vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā teneva rogena parinibbāti – ayaṃ rogasamasīsī nāma.

Kataro jīvitasamasīsī nāma? ‘‘Sīsanti terasa sīsāni – palibodhasīsañca taṇhā, vinibandhanasīsañca māno, parāmāsasīsañca diṭṭhi, vikkhepasīsañca uddhaccaṃ, saṃkilesasīsañca avijjā, adhimokkhasīsañca saddhā, paggahasīsañca vīriyaṃ, upaṭṭhānasīsañca sati, avikkhepasīsañca samādhi, dassanasīsañca paññā, pavattasīsañca jīvitindriyaṃ, gocarasīsañca vimokkho, saṅkhārasīsañca nirodho’’ti (paṭi. ma. 1.87). Tattha kilesasīsaṃ avijjaṃ arahattamaggo pariyādiyati. Pavattasīsaṃ jīvitindriyaṃ cuticittaṃ pariyādiyati. Avijjāpariyādāyakaṃ cittaṃ jīvitindriyaṃ pariyādātuṃ na sakkoti. Jīvitindriyapariyādāyakaṃ cittaṃ avijjaṃ pariyādātuṃ na sakkoti. Avijjāpariyādāyakaṃ cittaṃ aññaṃ, jīvitindriyapariyādāyakaṃ cittaṃ aññaṃ. Yassa cetaṃ sīsadvayaṃ samaṃ pariyādānaṃ gacchati, so jīvitasamasīsī nāma.

Kathamidaṃ samaṃ hotīti? Vārasamatāya. Yasmiñhi vāre maggavuṭṭhānaṃ hoti – sotāpattimagge pañca paccavekkhaṇāni, sakadāgāmimagge pañca, anāgāmimagge pañca, arahattamagge cattārīti ekūnavīsatiyā paccavekkhaṇañāṇe patiṭṭhāya bhavaṅgaṃ otaritvā parinibbāyati. Imāya vārasamatāya idaṃ ubhayasīsapariyādānaṃ samaṃ hoti nāma. Tenāyaṃ puggalo jīvitasamasīsīti vuccati. Ayameva ca idha adhippeto.



确定的定义 – 立即的，即是与直接因缘相结合的行为。错误见，即是与执着的错误见相结合的。所有这些因其确定性而名为确定者。八位圣者因其正确的存在而名为确定者，以便获得更高的道果和无执着的涅槃。而其余的众生则是无定的。正如在空中抛出的木棍落入大地时，不会说“它将落在前面、中间或后面”；同样地，若没有因果的法则，便称为无定者。至于北方的库鲁族所说的确定的存在，并非因定法的缘故。真正的确定者只有在错误和正确的法则中存在。由此可知，关于他们的众生的限制被谈论。
修行者的定义 – 与道相结合者，即是与道的修行者。他们因追求果而被称为修行者。与果相结合者，即是与果的获得相结合的。因果的获得而起，他们即使未获得果，也名为在果中存在。
同头者的定义 – 不同的，前面的和后面的，只有一个抛弃的意思。覆盖，即是消失。这被称为：此人被称为同头者。然此人有三种：行走的同头者、疾病的同头者、生命的同头者。在这里，行走者通过设定观察而获得阿罗汉果，像帕杜玛比丘那样，通过行走而入涅槃；站立者通过设定观察而获得阿罗汉果，像科塔帕巴特维哈拉的比丘那样，通过站立而入涅槃；坐着者通过设定观察而获得阿罗汉果，坐着入涅槃；卧着者通过设定观察而获得阿罗汉果，卧着入涅槃 – 这便是行走的同头者。
而若遇到一种疾病，通过内在的疾病设定观察而获得阿罗汉果，便以此疾病入涅槃 – 这便是疾病的同头者。
那么，生命的同头者是什么呢？“头有十三个头 – 其中有欲望的头，束缚的头，执着的头，扰动的头，烦恼的头，无明的头，信心的头，精进的头，正念的头，定的头，智慧的头，生命的头，解脱的头，灭的头。”在这里，烦恼的头是无明，阿罗汉道则被覆盖。生命的头是生死意识的变化。无明所覆盖的意识无法覆盖生命的意识。生命的意识所覆盖的意识无法覆盖无明的意识。无明所覆盖的意识和生命的意识是不同的。若这两种意识相同，则称为生命的同头者。
那么这如何相同呢？在于分段的相同。若在某一段中有道的出现 – 在入流的道中有五种反省，在须陀洹的道中有五种，在斯陀含的道中有五种，在阿那含的道中有四种，即以二十种反省的智慧为基础，进入生死后入涅槃。以此分段的相同，这便是两种头的覆盖相同。因此此人被称为生命的同头者。这正是这里所指的。
provided by EasyChat

17. Ṭhitakappīniddese – ṭhito kappoti ṭhitakappo, ṭhitakappo assa atthīti ṭhitakappī. Kappaṃ ṭhapetuṃ samatthoti attho. Uḍḍayhanavelā assāti jhāyanakālo bhaveyya. Neva tāvāti yāva esa maggasamaṅgī puggalo sotāpattiphalaṃ na sacchikaroti, neva tāva kappo jhāyeyya. Jhāyamānopi ajjhāyitvāva tiṭṭheyya. Kappavināso hi nāma mahāvikāro mahāpayogo koṭisatasahassacakkavāḷassa jhāyanavasena mahālokavināso. Ayampi evaṃ mahāvināso tiṭṭheyya vāti vadati. Sāsane pana dharamāne ayaṃ kappavināso nāma natthi. Kappavināse sāsanaṃ natthi. Gatakoṭike hi kāle kappavināso nāma hoti. Evaṃ santepi satthā antarāyābhāvaṃ dīpetuṃ idaṃ kāraṇaṃ āhari – ‘‘idampi bhaveyya, maggasamaṅgino pana phalassa antarāyo na sakkā kātu’’nti. Ayaṃ pana puggalo kappaṃ ṭhapento kittakaṃ kālaṃ ṭhapeyyāti? Yasmiṃ vāre maggavuṭṭhānaṃ hoti, atha bhavaṅgaṃ āvaṭṭentaṃ manodvārāvajjanaṃ uppajjati. Tato tīṇi anulomāni, ekaṃ gotrabhucittaṃ, ekaṃ maggacittaṃ, dve phalacittāni, pañca paccavekkhaṇañāṇānīti ettakaṃ kālaṃ ṭhapeyya. Imaṃ panatthaṃ bāhirāya āgantukūpamāyapi evaṃ dīpayiṃsu. Sace hi sotāpattimaggasamaṅgissa matthakūpari yojanikaṃ ekagghanaselaṃ tivaṭṭāya rajjuyā bandhitvā olambeyya, ekasmiṃ vaṭṭe chinne dvīhi olambeyya, dvīsu chinnesu ekena olambeyyeva, tasmimpi chinne abbhakūṭaṃ viya ākāse tiṭṭheyya, na tveva tassa puggalassa maggānantaraphalassa antarāyaṃ kareyyāti. Ayaṃ pana dīpanā parittā, purimāva mahantā. Na kevalaṃ pana sotāpattimaggaṭṭhova kappaṃ ṭhapeti, itare maggasamaṅginopi ṭhapentiyeva. Tena bhagavā heṭṭhā gahitañca aggahitañca sabbaṃ saṅkaḍḍhitvā saddhiṃ piṭṭhivaṭṭakapuggalehi imaṃ tantiṃ āropesi – ‘‘sabbepi maggasamaṅgino puggalā ṭhitakappino’’ti.

18. Ariyaniddese – kilesehi ārakattā ariyā. Sadevakena lokena araṇīyattā ariyā. Ariyaṭṭho nāma parisuddhaṭṭhoti parisuddhattāpi ariyā. Sesā aparisuddhatāya anariyā.

19. Sekkhaniddese – maggasamaṅgino maggakkhaṇe, phalasamaṅgino ca phalakkhaṇe, adhisīlasikkhādikā tissopi sikkhā sikkhantiyevāti sekkhā. Arahatā pana arahattaphalakkhaṇe tisso sikkhā sikkhitā. Puna tassa sikkhanakiccaṃ natthīti asekkhā. Iti satta ariyā sikkhantīti sekkhā. Khīṇāsavā aññassa santike sīlādīnaṃ sikkhitattā sikkhitaasekkhā nāma. Buddhapaccekabuddhā sayambhūtatāya asikkhitaasekkhā nāma. Sesapuggalā neva sikkhanti na sikkhitāti nevasekkhānāsekkhā.

20. Tevijjaniddese – paṭhamaṃ pubbenivāsadibbacakkhuñāṇāni nibbattetvā pacchā arahattaṃ pattopi, paṭhamaṃ arahattaṃ patvā pacchā pubbenivāsadibbacakkhuñāṇanibbattakopi tevijjoyeva nāma. Suttantakathā pana pariyāyadesanā abhidhammakathā nippariyāyadesanāti imasmiṃ ṭhāne āgamanīyameva dhuraṃ. Tasmā paṭhamaṃ dve vijjā nibbattetvā pacchā arahattaṃ pattova idha adhippeto. Chaḷabhiññepi eseva nayo.



站立的定义 – 站立的状态，即是站立者，站立者的意思是“站立的状态”。能够建立的意思。即是冥想的时间。若不如此，直到此与道相结合的个人未能获得入流果，若不如此，便不会冥想。即使在冥想中，仍需思虑而站立。因果的消失是巨大的变化，巨大的损失，数千万轮回的冥想所带来的巨大损失。也如此，巨大的损失将会保持。然在教法存在时，这种因果的消失并不存在。因果的消失在教法中并不存在。在过去的轮回中，因果的消失是存在的。即使如此，导师为了阐明无障碍的原因，提出了这个理由：“这将会存在，但与道相结合的果的障碍是无法产生的。”那么此人建立因果需要多长时间呢？在何时道的出现时，便会产生生死的意识流。然后是三种顺应，第一种是种姓意识，第二种是道意识，两个果意识，五种反省的智慧 – 这段时间将会建立。为此，外来的比喻也如此说明。如果与入流道结合的顶端上，借助一块石头被绑住，悬挂在一根绳子上，若在一个轮回中被切断，便会在两个轮回中悬挂，若在两个轮回中被切断，便会在一个轮回中悬挂，因此即使在被切断的情况下，也会如同悬挂在空中，不会对这个个人的道后果产生障碍。这个比喻是微小的，而前面的比喻是巨大的。并且不仅仅是入流道的存在，其他与道相结合的存在也是如此。因此，佛陀结合所掌握的和未掌握的，向所有与地球相结合的个人指出了这一点：“所有与道相结合的个人都是站立的。”
圣者的定义 – 由于烦恼的缘故而成为圣者。由于与世间的缘故而成为圣者。圣者的意思是指纯净的状态，因此也因纯净而成为圣者。其余的因不纯净而被称为非圣者。
修行者的定义 – 与道相结合的在道的阶段，与果相结合的在果的阶段，三种修行的训练，修行者因此而被称为修行者。而阿罗汉在阿罗汉果的阶段则接受三种训练。再者，关于训练的任务并不存在，因此称为非修行者。由此七位圣者是修行者。已断者因在他人面前接受道德等的训练而被称为受过训练的非修行者。佛陀和独觉者因自性而被称为未受训练的非修行者。其余的众生既不修行也不受训练，因此被称为非修行非非修行者。
三明的定义 – 初始的过去生的天眼智慧被开发后，随后获得阿罗汉果，或初始获得阿罗汉果后，再次开发过去生的天眼智慧者，便被称为三明者。经典的教法则是通过名义的说法，阿毗达摩的教法则是没有名义的说法，因此在这里应当理解为初始的两种智慧被开发后，随后获得阿罗汉果。六种神通也是如此。
provided by EasyChat

22. Sammāsambuddhaniddese – pubbe ananussutesūti pacchimabhave saccappaṭivedhato pubbe aññassa kassaci santike assutapubbesu. Tato purimapurimesu pana bhavesu sabbaññubodhisattā buddhasāsane pabbajitvā tīṇi piṭakāni uggahetvā gatapaccāgatavattaṃ āruyha kammaṭṭhānaṃ anulomaṃ gotrabhuṃ āhacca ṭhapenti. Tasmā pacchimabhavasmiṃyeva anācariyakabhāvaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tadā hi tathāgato pūritapāramittā aññassa santike sāmaṃ ananussutesu saṅkhatāsaṅkhatadhammesu ‘‘idaṃ dukkhaṃ…pe… ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti attapaccakkhena ñāṇena cattāri saccāni abhisambujjhati.

Tattha cāti tasmiñca catusaccasambodhisaṅkhāte arahattamagge. Sabbaññutaṃ pāpuṇāti balesu ca vasībhāvanti sabbaññutaññāṇañceva balesu ca ciṇṇavasībhāvaṃ pāpuṇāti. Buddhānañhi sabbaññutaññāṇassa ceva dasabalañāṇassa ca adhigamanato paṭṭhāya aññaṃ kātabbaṃ nāma natthi. Yathā pana ubhatosujātassa khattiyakumārassa abhisekappattito paṭṭhāya ‘idaṃ nāma issariyaṃ anāgata’nti na vattabbaṃ, sabbaṃ āgatameva hoti. Evameva buddhānaṃ arahattamaggassa āgamanato paṭṭhāya ‘ayaṃ nāma guṇo na āgato, na paṭividdho, na paccakkho’ti na vattabbo, sabbepi sabbaññuguṇā āgatā paṭividdhā paccakkhakatāva honti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evaṃ pāramīpūraṇasiddhānubhāvena ariyamaggena paṭividdhasabbaññuguṇo puggalo sammāsambuddhoti vuccati.

23. Paccekabuddhaniddesepi – pubbe ananussutesūti pade pubbe vuttanayeneva attho veditabbo. Paccekabuddhopi hi pacchimabhave anācariyako attukkaṃsikañāṇeneva paṭividdhasacco sabbaññutaññāṇañceva balesu ca ciṇṇavasībhāvaṃ na pāpuṇāti.



正觉者的定义 – 以前未曾听闻的，意指在后世中，因对真理的洞察，在其他人的身边未曾听闻过的。在此之前的前世中，所有的完全觉悟菩萨在佛法中出家，掌握三藏，依靠已成就的修行，顺应种姓而建立。因此在后世中所指的是无师之教。那时，如来已满愿，因其他人的缘故，未曾听闻的因缘中，对于有为法和无为法，便以自知的智慧，亲自证悟四圣谛。
在此处，即是指四圣谛的觉悟所称的阿罗汉道。达到完全的智慧，掌握力量，达到完全的智慧和力量的掌握。因佛陀的完全智慧和十种力量的获得，便没有其他需要做的。如同两种贵族王子在受封后，便不应说“这是一种未来的权力”，而是所有的权力皆为已来。因此，佛陀的阿罗汉道的获得，便不应说“这是一种品质未曾到达、未曾证悟、未曾亲证”，所有的完全智慧的品质皆为已来、已证悟、已亲证。此人被称为，因其通过圆满的功德成就，依靠圣道而获得的完全智慧的个人，被称为正觉者。
独觉者的定义 – 以前未曾听闻的，意指在前面所说的意义应当理解为。独觉者在后世中也是无师之教，因自知的智慧而证悟的真理，未能达到完全的智慧和力量的掌握。
provided by EasyChat

24. Ubhatobhāgavimuttaniddese – aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharatīti aṭṭha samāpattiyo sahajātanāmakāyena paṭilabhitvā viharati. Paññāya cassa disvāti vipassanāpaññāya saṅkhāragataṃ, maggapaññāya cattāri saccāni passitvā cattāropi āsavā khīṇā honti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo ubhatobhāgavimutto nāmāti vuccati. Ayañhi dvīhi bhāgehi dve vāre vimuttoti ubhatobhāgavimutto. Tatrāyaṃ theravādo – tipiṭakacūḷanāgatthero tāva āha – ‘‘samāpattiyā vikkhambhanavimokkhena, maggena samucchedavimokkhena vimuttoti ubhatobhāgehi dve vāre vimutto’’ti. Tipiṭakamahādhammarakkhitatthero ‘‘nāmanissitako eso’’ti vatvā –

‘‘Accī yathā vātavegena khittā, (upasīvāti bhagavā;)

Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ;

Evaṃ munī nāmakāyā vimutto,

Atthaṃ paleti na upeti saṅkha’’nti. (su. ni. 1080);

Vatvā suttaṃ āharitvā ‘‘nāmakāyato ca rūpakāyato ca suvimuttattā ubhatobhāgavimutto’’ti āha. Tipiṭakacūḷābhayatthero panāha – ‘‘samāpattiyā vikkhambhanavimokkhena ekavāraṃ vimutto maggena samucchedavimokkhena ekavāraṃ vimuttoti ubhatobhāgavimutto’’ti. Ime pana tayopi therā paṇḍitā, ‘tiṇṇampi vāde kāraṇaṃ dissatī’ti tiṇṇampi vādaṃ tantiṃ katvā ṭhapayiṃsu.

Saṅkhepato pana arūpasamāpattiyā rūpakāyato vimutto, maggena nāmakāyato vimuttoti ubhohi bhāgehi vimuttattā ubhatobhāgavimutto. So catunnaṃ arūpasamāpattīnaṃ ekekato vuṭṭhāya saṅkhāre sammasitvā arahattaṃ pattānaṃ catunnaṃ, nirodhā vuṭṭhāya arahattaṃ pattassa anāgāmino ca vasena pañcavidho hoti. Tattha purimā cattāro samāpattisīsaṃ nirodhaṃ na samāpajjantīti pariyāyena ubhatobhāgavimuttā nāma. Aṭṭhasamāpattilābhī anāgāmī taṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pattoti nippariyāyena ubhatobhāgavimuttaseṭṭho nāma. Nanu ca arūpāvacarajjhānampi upekkhācittekaggatāhi duvaṅgikaṃ rūpāvacaracatutthajjhānampi, tasmā tampi padaṭṭhānaṃ katvā arahattaṃ pattena ubhatobhāgavimuttena bhavitabbanti? Na bhavitabbaṃ. Kasmā? Rūpakāyato avimuttattā. Tañhi kilesakāyatova vimuttaṃ, na rūpakāyato; tasmā tato vuṭṭhāya arahattaṃ patto ubhatobhāgavimutto nāma na hoti . Arūpāvacaraṃ pana nāmakāyato ca vimuttaṃ rūpakāyato cāti tadeva pādakaṃ katvā arahattaṃ patto ubhatobhāgavimutto hotīti veditabbo.

25. Paññāvimuttaniddese – paññāya vimuttoti paññāvimutto. So sukkhavipassako catūhi jhānehi vuṭṭhāya arahattaṃ pattā cattāro cāti pañcavidho hoti. Etesu hi ekopi aṭṭhavimokkhalābhī na hoti. Teneva na heva kho aṭṭha vimokkhetiādimāha. Arūpāvacarajjhānesu pana ekasmiṃ sati ubhatobhāgavimuttoyeva nāma hotīti.

26. Kāyasakkhiniddese – ekacce āsavāti heṭṭhimamaggattayavajjhā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo kāyasakkhīti vuccati. So hi phuṭṭhantaṃ sacchikarotīti kāyasakkhī. Jhānaphassaṃ paṭhamaṃ phusati, pacchā nirodhaṃ nibbānaṃ sacchikarotītipi kāyasakkhī. So sotāpattiphalaṭṭhaṃ ādiṃ katvā yāva arahattamaggaṭṭhā chabbidho hoti.



双重解脱的定义 – 八种解脱，触及身体而住，意指获得八种禅定，依靠自然的身体而住。因智慧而见，意指通过观照的智慧，见到因缘法，因道的智慧，见到四圣谛，四种烦恼也因此而断灭。此人被称为，因而被称为双重解脱者。此人确实是通过两个方面的两次解脱而成为双重解脱者。对此，长老们有不同的见解 – 比丘提毗达的长老说：“通过禅定的止息解脱，因道的断除解脱而双重解脱。”而大藏经的长老则说：“这是名为无名者。”
“如火被风吹动，
（如来所说）；
虽在目标上却不应说出数量；
如是，圣者的名身已解脱，
虽在目标上却不应说出数量。”（《增支部》1080）
他引用了经典，并说：“因名身和色身的彻底解脱而成为双重解脱者。”而比丘提毗达的长老则说：“通过禅定的止息解脱一次解脱，通过道的断除解脱一次解脱而成为双重解脱者。”这三位长老都是智者，他们阐明了三种解脱的原因。
简而言之，因无色的禅定而从色身解脱，因道而从名身解脱，因此因两个方面的解脱而成为双重解脱者。他在四种无色禅定中分别出离，见到因缘法而获得阿罗汉果，因此因无色的解脱而成为五种。其中特别是前四种禅定的果，未能获得解脱，因此称为双重解脱者。获得八种解脱的非流转者，在获得后通过观察而增进智慧，最终获得阿罗汉果，因此被称为双重解脱者的最上者。难道无色的禅定也因平等的专注而成为流转的，色的第四禅定也因而成为解脱的，因此以此为基础而获得阿罗汉果的双重解脱者是可以被理解的？不可以理解。为什么？因未从色身解脱。因烦恼的身而解脱，而非从色身解脱；因此从中出离而获得阿罗汉果的双重解脱者并不存在。而无色的禅定则因名身和色身而解脱，因此被理解为以此为基础而获得阿罗汉果的双重解脱者。
智慧解脱的定义 – 通过智慧而解脱，意指智慧解脱者。他是经过四种禅定而出离获得阿罗汉果的，因此是五种。因为在这些中，哪怕是一个获得八种解脱者也不会存在。因此不应说“八种解脱”的开头。然在无色的禅定中，若在一种状态下，便是双重解脱者。
身体见证的定义 – 一些烦恼者，意指下三道的障碍。此人被称为，因而被称为身体见证者。他确实是触及真实的。首先触及禅定的触感，随后触及涅槃的真实，因此也是身体见证者。他从入流果开始，一直到阿罗汉道共六种。
provided by EasyChat

27. Diṭṭhippattaniddese – idaṃ dukkhanti idaṃ dukkhaṃ, ettakaṃ dukkhaṃ, na ito uddhaṃ dukkhaṃ. Dukkhasamudayādīsupi eseva nayo. Yathābhūtaṃ pajānātīti ṭhapetvā taṇhaṃ pañcupādānakkhandhe ‘dukkhasacca’nti yāthāvasarasato pajānāti. Taṇhā pana dukkhaṃ janeti nibbatteti, pabhāveti, tato taṃ dukkhaṃ samudeti; tasmā naṃ ayaṃ ‘dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Yasmā pana idaṃ dukkhañca samudayo ca nibbānaṃ patvā nirujjhanti vūpasammanti appavattiṃ gacchanti; tasmā naṃ ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ariyo pana aṭṭhaṅgiko maggo, taṃ dukkhanirodhaṃ gacchati; tena taṃ ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ettāvatā nānākkhaṇe saccavavatthānaṃ dassitaṃ. Idāni ekakkhaṇe dassetuṃ tathāgatappaveditātiādimāha. Tattha tathāgatappaveditāti mahābodhimaṇḍe nisīdatvā tathāgatena paṭividdhā viditā pākaṭīkatā. Dhammāti catusaccadhammā. Vodiṭṭhā hontīti sudiṭṭhā honti. Vocaritāti sucaritā. Tesu anena paññā suṭṭhu carāpitā hotīti attho. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo diṭṭhippattoti vuccati. Ayañhi diṭṭhantaṃ patto. ‘‘Dukkhā saṅkhārā, sukho nirodho’’ti ñāṇaṃ hoti . Diṭṭhaṃ viditaṃ sacchikataṃ passitaṃ paññāyāti diṭṭhappatto. Ayampi kāyasakkhī viya chabbidhova hoti.



见解的定义 – 这是苦，意指这是苦，这样的苦，没有这以上的苦。苦的起因等也是如此。了解如实的意思，除了欲望外，五蕴被称为“苦的真理”，如实地理解。欲望确实生起苦，产生苦，显现苦，因此苦的起因便因此而生；因此如实地理解它为“苦的起因”。因为此苦和起因在达到涅槃后会被断除、止息、趋向于少量；因此如实地理解它为“苦的灭尽”。而圣者的八正道，通往苦的灭尽；因此如实地理解它为“通往苦灭的道路”。到此为止，已显示出在不同的时刻的真理的确立。现在为了在单一时刻显示，便说“如来所宣说”。
在此，“如来所宣说”是指在大菩提树下坐着，由如来所证悟的真实显现。法是指四圣谛的法。显现是显而易见的。所说的是真实的。通过此智慧，已被充分地阐明。因此，这样的人被称为“见解者”。他确实是已见到的。“有为法是苦，灭尽是乐”，是智慧的显现。已见、已知、已证、已见的智慧，便是见解者。此人也如同身体见证者一样，具备六种。
provided by EasyChat

28. Saddhāvimuttaniddese – no ca kho yathā diṭṭhippattassāti yathā diṭṭhippattassa āsavā parikkhīṇā, na evaṃ saddhāvimuttassāti attho. Kiṃ pana nesaṃ kilesappahāne nānattaṃ atthīti? Natthi. Atha kasmā saddhāvimutto diṭṭhippattaṃ na pāpuṇātīti? Āgamanīyanānattena. Diṭṭhippato hi āgamanamhi kilese vikkhambhento appadukkhena appakasirena akilamantova vikkhambhetuṃ sakkoti. Saddhāvimutto pana dukkhena kasirena kilamanto hutvā vikkhambhetuṃ sakkoti, tasmā diṭṭhippattaṃ na pāpuṇāti. Apica nesaṃ paññāyapi nānattaṃ atthiyeva. Diṭṭhippattassa hi upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanāñāṇaṃ tikkhaṃ sūraṃ pasannaṃ hutvā vahati. Saddhāvimuttassa vipassanāñāṇaṃ no tikkhaṃ sūraṃ pasannaṃ hutvā vahati, tasmāpi so diṭṭhippattaṃ na pāpuṇāti.

Yathā hi dvīsu taruṇesu sippaṃ dassentesu ekassa hatthe tikhiṇo asi, ekassa kuṇṭho. Tikhiṇena asinā kadalī chijjamānā saddaṃ na karoti. Kuṇṭhena asinā chijjamānā ‘kaṭakaṭā’ti saddaṃ karoti. Tattha tikhiṇena asinā saddaṃ akarontiyā eva kadaliyā chedanaṃ viya diṭṭhippattassa tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanāñāṇassa tikhiṇasūravippasannabhāvo. Kuṇṭhena asinā saddaṃ karontiyāpi kadaliyā chedanaṃ viya saddhāvimuttassa tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanāñāṇassa atikhiṇaasūraappasannabhāvo veditabbo. Imaṃ pana nayaṃ ‘no’ti paṭikkhipitvā, āgamanīyanānatteneva saddhāvimutto diṭṭhippattaṃ na pāpuṇātīti sanniṭṭhānaṃ kataṃ.

Āgamaṭṭhakathāsu pana vuttaṃ – ‘‘etesu hi saddhāvimuttassa pubbabhāgamaggakkhaṇe saddahantassa viya okappentassa viya adhimuccantassa viya ca kilesakkhayo hoti. Diṭṭhippattassa pubbabhāgamaggakkhaṇe kilesacchedakañāṇaṃ adandhaṃ tikhiṇaṃ sūraṃ hutvā vahati. Tasmā yathā nāma atikhiṇena asinā kadaliṃ chindantassa chinnaṭṭhānaṃ na maṭṭhaṃ hoti, asi na sīghaṃ vahati, saddo suyyati, balavataro vāyāmo kātabbo hoti ; evarūpā saddhāvimuttassa pubbabhāgamaggabhāvanā. Yathā pana sunisiteneva asinā kadaliṃ chindantassa chinnaṭṭhānaṃ maṭṭhaṃ hoti, asi sīghaṃ vahati, saddo na suyyati, balavavāyāmakiccaṃ na hoti; evarūpā diṭṭhippattassa pubbabhāgamaggabhāvanā veditabbā’’ti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo saddhāvimuttoti vuccati. Ayañhi saddahanto vimuttoti saddhāvimutto. Ayampi kāyasakkhī viya chabbidhova hoti.

29. Dhammānusārīniddese – paṭipannassāti iminā sotāpattimaggaṭṭho dassito. Adhimattanti balavaṃ. Paññaṃ vāhetīti paññāvāhī. Paññā imaṃ puggalaṃ vahatīti paññāvāhītipi vuttaṃ hoti. Paññāpubbaṅgamanti paññaṃ purecārikaṃ katvā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo dhammānusārīti vuccati. So hi paññāsaṅkhātena dhammena sarati anussaratīti dhammānusārī. Sotāpattimaggaṭṭhassevetaṃ nāmaṃ. Phale pana patte diṭṭhippatto nāma hoti.



信解脱的定义 – 不如见解者那样，意指见解者的烦恼已完全断除，而信解脱者并非如此。那么他们在断除烦恼方面有什么不同吗？没有不同。那么为什么信解脱者无法达到见解者的境界呢？因为来源的不同。见解者在来源中能够轻易地、毫不费力地压制烦恼。而信解脱者则需要经过痛苦、困难和疲惫才能压制烦恼，因此无法达到见解者的境界。此外，他们在智慧方面也有所不同。见解者在上面三个道的观察智慧是锐利的、强大的、清晰的。而信解脱者的观察智慧则不是锐利的、强大的、清晰的，因此也无法达到见解者的境界。
就像两个年轻人展示技艺时，一个手持锋利的刀，一个手持钝刀。用锋利的刀切割香蕉树时不会发出声音。用钝刀切割时会发出"咔嗒咔嗒"的声音。在这里，用锋利的刀切割时不发出声音的香蕉树，就像见解者三个道的观察智慧的锋利、强大和清晰。用钝刀切割时发出声音的香蕉树，就像信解脱者三个道的观察智慧的不锋利、不强大和不清晰。然而，这种观点被否定，最终结论是信解脱者仅仅因为来源的不同而无法达到见解者的境界。
在传统注释中说："在这些人中，信解脱者在前面的道的阶段，如同相信、确信、决定一样断除烦恼。见解者在前面的道的阶段，断除烦恼的智慧是迅速的、锋利的、强大的。因此，就像用非常锋利的刀切割香蕉树时，切割的地方不平滑，刀不能快速移动，能听到声音，需要更大的努力；这就像信解脱者前面的道的修行。而就像用锋利的刀切割香蕉树时，切割的地方平滑，刀能快速移动，听不到声音，不需要太大的努力；这就像见解者前面的道的修行。"这样的人被称为信解脱者。他因信而解脱，因此被称为信解脱者。他也如同身体见证者一样，具备六种。
法随行者的定义 – 已入道者，这里指的是入流道的阶段。极强的意思是强大的。智慧引导意思是智慧的引导者。智慧引导这个人，因此也被称为智慧的引导者。以智慧为先导意思是以智慧为前导。这样的人被称为法随行者。他因智慧所称的法而随行、追随，因此被称为法随行者。这是入流道阶段的名称。当获得果位时，便被称为见解者。

30. Saddhānusārīniddesepi – saddhaṃ vāhetīti saddhāvāhī. Saddhā imaṃ puggalaṃ vahatīti saddhāvāhītipi vuttameva. Saddhāpubbaṅgamanti saddhaṃ purecārikaṃ katvā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo saddhānusārīti vuccati. So hi saddhāya sarati. Anussaratīti saddhānusārī. Sotāpattimaggaṭṭhassevetaṃ nāmaṃ. Phale pana patte saddhāvimutto nāma hoti. Lokuttaradhammañhi nibbattentānaṃ dve dhurāni nāma, dve abhinivesā nāma, dve sīsāni nāma. Tattha saddhādhuraṃ paññādhuranti – dve dhurāni nāma. Eko pana bhikkhu samathābhinivesena abhinivisati, eko vipassanābhinivesenāti – ime dve abhinivesā nāma. Eko ca matthakaṃ pāpuṇanto ubhatobhāgavimutto hoti, eko paññāvimuttoti – imāni dve sīsāni nāma. Ye keci hi lokuttaradhammaṃ nibbattenti, sabbe te ime dve dhamme dhuraṃ katvā imesu dvīsu ṭhānesu abhinivisitvā imehi dvīhi ṭhānehi vimuccanti. Tesu yo bhikkhu aṭṭhasamāpattilābhī paññaṃ dhuraṃ katvā samathavasena abhiniviṭṭho aññataraṃ arūpasamāpattiṃ padaṭṭhānaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti, so sotāpattimaggakkhaṇe dhammānusārī nāma. Parato pana chasu ṭhānesu kāyasakkhī nāma. Arahattaphale patte ubhatobhāgavimutto nāma.

Aparo paññameva dhuraṃ katvā vipassanāvasena abhiniviṭṭho suddhasaṅkhāre vā rūpāvacarajjhānesu vā aññataraṃ sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti, ayampi sotāpattimaggakkhaṇeyeva dhammānusārī nāma. Parato pana chasu ṭhānesu diṭṭhippatto nāma. Arahatte patte paññāvimutto nāma. Idha dve nāmāni apubbāni, tāni purimehi saddhiṃ pañca honti. Aparo aṭṭhasamāpattilābhī saddhaṃ dhuraṃ katvā samādhivasena abhiniviṭṭho aññataraṃ arūpasamāpattiṃ padaṭṭhānaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti – ayaṃ sotāpattimaggakkhaṇe saddhānusārī nāma. Parato chasu ṭhānesu kāyasakkhīyeva nāma. Arahatte patte ubhatobhāgavimuttoyeva nāma. Idha ekameva nāmaṃ apubbaṃ. Tena saddhiṃ purimāni pañca cha honti. Aparo saddhameva dhuraṃ katvā vipassanāvasena abhiniviṭṭho suddhasaṅkhāre vā rūpāvacarajjhānesu vā aññataraṃ sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Ayampi sotāpattimaggakkhaṇe saddhānusārī nāma. Parato chasu ṭhānesu saddhāvimutto nāma. Arahatte patte paññāvimutto nāma. Idhāpi ekameva nāmaṃ apubbaṃ. Tena saddhiṃ purimāni cha satta honti. Ime satta puggalā loke aggadakkhiṇeyyā nāmāti.

31. Sattakkhattuparamaniddese – sattakkhattunti sattavāre. Sattakkhattuparamā bhavūpapatti attabhāvaggahaṇaṃ assa, tato paraṃ aṭṭhamaṃ bhavaṃ nādiyatīti sattakkhattuparamo. Sotāpanno hotīti ettha sototi ariyamaggo, tena samannāgato sotāpanno nāma. Yathāha –

‘‘Soto sototi hidaṃ, sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, sāriputta, sototi? Ayameva hi, bhante, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo soto, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhīti. Sotāpanno sotāpannoti, hidaṃ, sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, sāriputta, sotāpannoti? Yo hi, bhante, iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato ayaṃ vuccati sotāpanno, svāyaṃ āyasmā evaṃnāmo evaṃgotto iti vā’’ti (saṃ. ni. 

信随行者的定义 – 信引导意思是信的引导者。信引导这个人，因此也被称为信的引导者。以信为先导意思是以信为前导。这样的人被称为信随行者。他因信而随行。追随意思是信随行者。这是入流道阶段的名称。当获得果位时，便被称为信解脱者。
在超世间法中，有两种担当、两种专注、两种头。在这里，信的担当和智慧的担当是两种担当。一位比丘通过止观的专注，另一位通过观察的专注 – 这是两种专注。一位在顶点获得双重解脱，一位获得智慧解脱 – 这是两种头。凡是修习超世间法的人，都以这两种法为担当，在这两种处所专注，并从这两种处所获得解脱。
其中，一位获得八种禅定的比丘，以智慧为担当，通过止观专注，以某种无色禅定为基础，开始观察并获得阿罗汉果，在入流道阶段被称为法随行者。此后在六种处所被称为身体见证者。获得阿罗汉果时被称为双重解脱者。
另一位以智慧为担当，通过观察专注，触及纯粹的因缘或色界禅定，获得阿罗汉果，在入流道阶段也被称为法随行者。此后在六种处所被称为见解者。获得阿罗汉果时被称为智慧解脱者。这里有两个前所未有的名称，与前面的名称共计五个。
另一位获得八种禅定，以信为担当，通过定专注，以某种无色禅定为基础，开始观察并获得阿罗汉果，在入流道阶段被称为信随行者。此后在六种处所被称为身体见证者。获得阿罗汉果时被称为双重解脱者。这里有一个前所未有的名称，与前面的名称共计六个。
另一位以信为担当，通过观察专注，触及纯粹的因缘或色界禅定，获得阿罗汉果，在入流道阶段也被称为信随行者。此后在六种处所被称为信解脱者。获得阿罗汉果时被称为智慧解脱者。这里也有一个前所未有的名称，与前面的名称共计七个。这七种众生在世间被称为最高的供养对象。
七次往生最高者的定义 – 七次意指七个轮回。七次往生最高者意指其生命形态最多可达七次，之后不再接受第八次生命。入流者，这里的"流"指圣道，具有这种道的人被称为入流者。如经中所说：
"流，被称为流。舍利弗，什么是流？正是这八正道，即正见……乃至正定。入流者，被称为入流者。舍利弗，什么是入流者？具有这种圣道的人，被称为入流者，他是某某名字，某某姓氏。"

5.1001).

Evaṃ maggakkhaṇepi sotāpanno nāma hoti. Idha pana maggena phalassa nāmaṃ dinnanti phalakkhaṇe sotāpanno adhippeto.

Avinipātadhammoti vinipātasaṅkhātaṃ apāyaṃ upapattivasena anāgamanasabhāvo. Niyatoti magganiyāmena niyato. Sambodhiparāyaṇoti bujjhanakabhāvaparāyaṇo. So hi paṭiladdhamaggena bujjhatīti sambodhiparāyaṇo. Upari tīhi maggehi avassaṃ bujjhissatīti sambodhiparāyaṇo. Deve ca manusse cāti devalokañca manussalokañca. Sandhāvitvā saṃsaritvāti paṭisandhivasena aparāparaṃ gantvā. Dukkhassantaṃ karotīti vaṭṭadukkhassa pariyantaṃ parivaṭumaṃ karoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo sattakkhattuparamo nāma vuccati. Ayaṃ pana kālena devalokassa kālena manussalokassa vasena missakabhavena kathitoti veditabbo.

32. Kolaṃkolaniddese – kulato kulaṃ gacchatīti kolaṃkolo. Sotāpattiphalasacchikiriyato hi paṭṭhāya nīce kule upapatti nāma natthi, mahābhogakulesuyeva nibbattatīti attho. Dve vā tīṇi vā kulānīti devamanussavasena dve vā tayo vā bhave. Iti ayampi missakabhaveneva kathito. Desanāmattameva cetaṃ – ‘dve vā tīṇi vā’ti. Yāva chaṭṭhabhavā saṃsarantopi pana kolaṃkolova hoti.



31. 七次往生最高者的定义（续） – 在道的阶段也被称为入流者。在此，通过道获得果的名称，在果的阶段被称为入流者。
不堕落者意指不会堕入被称为恶道的生存状态。确定者意指通过道的确定性而被确定。趋向正觉者意指趋向觉悟的状态。因为他通过获得的道而觉悟，所以是趋向正觉者。通过上面三种道必定会觉悟，因此是趋向正觉者。在天界和人界 – 指天界和人界。轮回往返意指通过结生不断地前往。结束苦难意指结束轮回之苦的边际。这样的人被称为七次往生最高者。应当理解为他有时在天界，有时在人界，是混合的生存状态。
往返家族的定义 – 从一个家族到另一个家族，因此称为往返家族。从获得入流果开始，就不会再生于低等家族，而是只会出生在富贵的家族。意指在天界和人界有两种或三种生命形态。因此，这也是通过混合的生存状态来描述的。"两种或三种"仅仅是一种说法。即使轮回至第六生，他仍然是往返家族。

33. Ekabījiniddese – khandhabījaṃ nāma kathitaṃ. Yassa hi sotāpannassa ekaṃyeva khandhabījaṃ atthi, ekaṃ attabhāvaggahaṇaṃ, so ekabījī nāma. Mānusakaṃ bhavanti idaṃ panettha desanāmattameva. Devabhavaṃ nibbattetītipi pana vattuṃ vaṭṭatiyeva. Bhagavatā gahitanāmavaseneva cetāni etesaṃ nāmāni. Ettakaṃ ṭhānaṃ gato sattakkhattuparamo nāma hoti, ettakaṃ kolaṃkolo, ettakaṃ ekabījīti bhagavatā etesaṃ nāmaṃ gahitaṃ. Niyamato pana ayaṃ sattakkhattuparamo, ayaṃ kolaṃkolo, ayaṃ ekabījīti natthi.

Ko pana tesaṃ etaṃ pabhedaṃ niyametīti? Keci tāva therā ‘pubbahetu niyametī’ti vadanti, keci ‘paṭhamamaggo’, keci ‘upari tayo maggā’, keci ‘tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā’ti. Tattha ‘pubbahetu niyametī’ti vāde ‘paṭhamamaggassa upanissayo kato nāma hoti, upari tayo maggā nirupanissayā uppannā’ti vacanaṃ āpajjati. ‘Paṭhamamaggo niyametī’ti vāde upari tiṇṇaṃ maggānaṃ niratthakatā āpajjati. ‘Upari tayo maggā niyamentī’ti vāde ‘aṭṭhamamagge anuppanneyeva upari tayo maggā uppannā’ti āpajjati. ‘Tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā niyametī’ti vādo pana yujjati. Sace hi upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā balavatī hoti, ekabījī nāma hoti; tato mandatarāya kolaṃkolo; tato mandatarāya sattakkhattuparamoti.

Ekacco hi sotāpanno vaṭṭajjhāsayo hoti, vaṭṭābhirato, punappunaṃ vaṭṭasmiṃyeva vicarati sandissati. Anāthapiṇḍiko seṭṭhi, visākhā upāsikā, cūḷarathamahārathā devaputtā, anekavaṇṇo devaputto, sakko devarājā, nāgadatto devaputtoti ime hi ettakā janā vaṭṭajjhāsayā vaṭṭābhiratā ādito paṭṭhāya cha devaloke sodhetvā akaniṭṭhe ṭhatvā parinibbāyissanti, ime idha na gahitā. Na kevalañcime; yopi manussesuyeva sattakkhattuṃ saṃsaritvā arahattaṃ pāpuṇāti, yopi devaloke nibbatto devesuyeva sattakkhattuṃ aparāparaṃ saṃsaritvā arahattaṃ pāpuṇāti, imepi idha na gahitā. Missakabhavavaseneva panettha sattakkhattuparamakolaṃkolā mānusakabhavanibbattakoyeva ca ekabījī gahitoti veditabbo. Tattha ekeko dukkhāpaṭipadādivasena catubbidhabhāvaṃ āpajjati. Saddhādhureneva cattāro sattakkhattuparamā, cattāro kolaṃkolā, cattāro ekabījinoti dvādasa honti. Sace paññāya sakkā nibbattetuṃ, ‘ahaṃ lokuttaraṃ dhammaṃ nibbattessāmī’ti evaṃ paññaṃ dhuraṃ katvā sattakkhattuparamādibhāvaṃ pattāpi paṭipadāvasena dvādasevāti ime catuvīsati sotāpannā ihaṭṭhakanijjhānikavaseneva imasmiṃ ṭhāne kathitāti veditabbā.



一生者的定义 – 已经说明了蕴种子。对于入流者来说，只有一个蕴种子，只有一次生命形态的获得，他被称为一生者。这里说的是人类生命，但也可以说他能够转生于天界生命。这些名称是根据世尊所给予的名称。世尊给予他们这些名称，即七次往生最高者、往返家族和一生者。但从本质上说，并不存在严格意义上的七次往生最高者、往返家族和一生者。
谁来确定他们的这种区别呢？有些长老说"前因决定"，有些说"第一道"，有些说"上面三道"，有些说"三道的观察"。在"前因决定"的观点中，会导致"第一道的助缘已经成就，上面三道没有助缘而产生"的说法。在"第一道决定"的观点中，会导致上面三道变得毫无意义。在"上面三道决定"的观点中，会导致"在第八道未生起时上面三道就已生起"的说法。而"三道的观察决定"这个观点是合理的。如果上面三道的观察强有力，就会成为一生者；稍弱一些则成为往返家族；再稍弱一些则成为七次往生最高者。
有些入流者仍然沉溺于轮回，喜爱轮回，不断在轮回中游荡。如给孤独长者、毗舍佉优婆夷、大小车匿天子、多种颜色的天子、帝释天王、那伽达多天子等这些人，从一开始就会在六天界净化，最后停留在色究竟天，然后涅槃 – 这些人在此不被考虑。不仅如此，无论是在人间轮回七次后获得阿罗汉果，还是在天界轮回七次后获得阿罗汉果的人，也都不被考虑在内。应当理解的是，这里只考虑混合生命状态下的七次往生最高者、往返家族和出生于人间的一生者。
在这里，每个人根据苦的修行等因素可以呈现四种不同状态。仅凭信的担当，就有四种七次往生最高者、四种往返家族、四种一生者，共计十二种。如果能够通过智慧产生，以"我将产生超世间法"的方式以智慧为担当，即使获得了七次往生最高者等状态，根据修行方式，仍然是十二种。这二十四种入流者应当理解为在此处根据现前的观察而说明的。

34. Sakadāgāminiddese – paṭisandhivasena sakiṃ āgacchatīti sakadāgāmī. Sakidevāti ekavāraṃyeva. Imaṃ lokaṃ āgantvāti iminā pañcasu sakadāgāmīsu cattāro vajjetvā ekova gahito. Ekacco hi idha sakadāgāmiphalaṃ patvā idheva parinibbāyati, ekacco idha patvā devaloke parinibbāyati, ekacco devaloke patvā tattheva parinibbāyati, ekacco devaloke patvā idhūpapajjitvā parinibbāyati – ime cattāropi idha na gahitā. Yo pana idha patvā devaloke yāvatāyukaṃ vasitvā puna idhūpapajjitvā parinibbāyati – ayaṃ ekova idha gahitoti veditabbo. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā taṃ sabbaṃ heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ lokuttarakusalaniddese vuttameva. Imassa pana sakadāgāmino ekabījinā saddhiṃ kiṃ nānākaraṇanti? Ekabījissa ekāva paṭisandhi, sakadāgāmissa dve paṭisandhiyo – idaṃ nesaṃ nānākaraṇanti.

35. Anāgāminiddese – orambhāgiyānaṃ saṃyojanānanti oraṃ vuccati kāmadhātu. Yassa imāni pañca bandhanāni appahīnāni honti, so bhavagge nibbattopi gilitabaḷiso maccho viya dīghasuttakena pāde baddhakāko viya tehi bandhanehi ākaḍḍhiyamāno kāmadhātuyaṃyeva pavattatīti pañca bandhanāni orambhāgiyānīti vuccanti. Heṭṭhābhāgiyāni heṭṭhākoṭṭhāsikānīti attho. Parikkhayāti tesaṃ bandhanānaṃ parikkhayena. Opapātikoti upapātayoniko. Imināssa gabbhaseyyā paṭikkhittā. Tattha parinibbāyīti tattha suddhāvāsaloke parinibbāyitā. Anāvattidhammo tasmā lokāti paṭisandhiggahaṇavasena tasmā lokā idha anāvattanasabhāvo. Buddhadassanatheradassanadhammassavanānaṃ panatthāyassa āgamanaṃ anivāritaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evaṃvidho puggalo paṭisandhivasena puna anāgamanato anāgāmī nāma vuccati.

36. Antarāparinibbāyiniddese – upapannaṃ vā samanantarāti upapannasamanantarā vā hutvā. Appattaṃ vā vemajjhaṃ āyuppamāṇanti āyuppamāṇaṃ vemajjhaṃ appattaṃ vā hutvā ariyamaggaṃ sañjanetīti attho. Vāsaddavikappato pana vemajjhaṃ pattantipi attho veditabbo. Evaṃ tayo antarāparinibbāyino siddhā honti. Upariṭṭhimānaṃ saṃyojanānanti upari pañcannaṃ uddhambhāgiyasaṃyojanānaṃ aṭṭhannaṃ vā kilesānaṃ. Pahānāyāti etesaṃ pajahanatthāya maggaṃ sañjaneti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo āyuvemajjhassa antarāyeva parinibbāyanato antarāparinibbāyīti vuccati.

37. Upahaccaparinibbāyiniddese – atikkamitvā vemajjhaṃ āyuppamāṇanti āyuppamāṇaṃ vemajjhaṃ atikkamitvā. Upahacca vā kālakiriyanti upagantvā kālakiriyaṃ. Āyukkhayassa āsanne ṭhatvāti attho. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo avihesu tāva kappasahassappamāṇassa āyuno pañcakappasatasaṅkhātaṃ vemajjhaṃ atikkamitvā chaṭṭhe vā kappasate sattamaṭṭhamanavamānaṃ vā aññatarasmiṃ dasameyeva vā kappasate ṭhatvā arahattaṃ patvā kilesaparinibbānena parinibbāyanato upahaccaparinibbāyīti vuccati.

38. Asaṅkhārasasaṅkhāraparinibbāyiniddesesu – asaṅkhārena appadukkhena adhimattapayogaṃ akatvāva kilesaparinibbānena parinibbānadhammoti asaṅkhāraparinibbāyī. Sasaṅkhārena dukkhena kasirena adhimattapayogaṃ katvāva kilesaparinibbānena parinibbāyanadhammoti sasaṅkhāraparinibbāyī.



二生者的定义 – 通过再生而来，因此称为二生者。二生者意指仅一次到达此世。通过此世而来，意指在五种二生者中，只有一个被认为具备四个特征。有些人在这里获得二生果后就在此涅槃，有些人在此获得后在天界涅槃，有些人在天界获得后在那里涅槃，有些人在天界获得后又转生到此涅槃 – 这四种情况在此不被考虑。若是通过获得而在天界居住至寿命终结后再回到此涅槃 – 这应被视为唯一在此被考虑的情况。其余的内容可参考下文的法集讲解中的超世间善法部分。至于这个二生者与一生者之间有什么不同呢？一生者只有一次再生，而二生者有两次再生 – 这就是他们之间的不同。
三生者的定义 – 低界的束缚称为低界，意指欲界。若是这五个束缚未被断除，他在生死中即使出生也如同被大鱼吞噬，像被长绳绑住的鸟一样，被这些束缚所牵引，只能在欲界中流转，因此这五个束缚被称为低界的束缚。下界的意思是指下界的存在。通过这些束缚的断除而获得解脱。生起者意指在生起中。由此他的胎生被排除。在那里涅槃，意指在纯净的住处涅槃。由于不再回归，因此在此界的再生是无法再回归的状态。对于佛陀、长老的见证和法的听闻，来临的机会是不可阻挡的。这样的人被称为三生者，是因为他通过再生而不再回归。
中间涅槃者的定义 – 通过再生或立即生起，意指通过再生或立即生起。未达到或处于中间的寿命界限，意指在寿命界限内未达到的状态。应理解为通过圣道的获得。根据词义的解释，达到中间的状态也应理解为。由此产生的中间涅槃者有三种。上面所说的束缚，意指上面五种的束缚或八种的烦恼。为了断除这些，圣道被获得。这样的人被称为中间涅槃者，因其在中间的寿命中涅槃而得名。
超越涅槃者的定义 – 超越中间的寿命界限，意指超越寿命的中间界限。或是通过接触而进行死亡的行为。意指在接近寿命终结时的状态。这样的人被称为超越涅槃者，因其在无量劫的寿命中，超越五百劫的中间状态，或在第六劫、七劫、八劫、九劫中的任何一个劫中获得阿罗汉果，因烦恼的断除而涅槃。
无量法与有量法涅槃者的定义 – 无量法者是指在没有过多痛苦的情况下，通过烦恼的断除而涅槃的状态。有量法者是指在有少量痛苦的情况下，通过烦恼的断除而涅槃的状态。

40. Uddhaṃsotaniddese – uddhaṃ vāhibhāvena uddhamassa taṇhāsotaṃ vaṭṭasotaṃ vāti uddhaṃsoto. Uddhaṃ vā gantvā paṭilabhitabbato uddhamassa maggasotanti uddhaṃsoto. Akaniṭṭhaṃ gacchatīti akaniṭṭhagāmī. Avihā cuto atappaṃ gacchatītiādīsu avihe kappasahassaṃ vasanto arahattaṃ pattuṃ asakkuṇitvā atappaṃ gacchati. Tatrāpi dve kappasahassāni vasanto arahattaṃ pattuṃ asakkuṇitvā sudassaṃ gacchati. Tatrāpi cattāri kappasahassāni vasanto arahattaṃ pattuṃ asakkuṇitvā sudassiṃ gacchati. Tatrāpi aṭṭha kappasahassāni vasanto arahattaṃ pattuṃ asakkuṇitvā akaniṭṭhaṃ gacchati. Tattha vasanto ariyamaggaṃ sañjanetīti attho.

Imesaṃ pana anāgāmīnaṃ pabhedajānanatthaṃ uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmīcatukkaṃ veditabbaṃ. Tattha yo avihato paṭṭhāya cattāro devaloke sodhetvā akaniṭṭhaṃ gantvā parinibbāyati ayaṃ uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Yo pana heṭṭhā tayo devaloke sodhetvā sudassīdevaloke ṭhatvā parinibbāyati – ayaṃ uddhaṃsoto, na akaniṭṭhagāmī nāma . Yo pana ito akaniṭṭhameva gantvā parinibbāyati, ayaṃ na uddhaṃsoto, akaniṭṭhagāmī nāma . Yo pana heṭṭhā catūsu devalokesu tattha tattheva parinibbāyati, ayaṃ na uddhaṃsoto, na akaniṭṭhagāmī nāmāti. Evamete aṭṭhacattālīsa anāgāmino honti.

Kathaṃ? Avihe tāva tayo antarāparinibbāyino, eko upahaccaparinibbāyī, eko uddhaṃsoto te asaṅkhāraparinibbāyino pañca, sasaṅkhāraparinibbāyino pañcāti dasa honti. Tathā atappāsudassāsudassīsūti cattāro dasakā cattālīsaṃ. Akaniṭṭhe pana uddhaṃsoto natthi. Tayo pana antarāparinibbāyino, eko upahaccaparinibbāyī. Te asaṅkhāraparinibbāyino cattāro, sasaṅkhāraparinibbāyino cattāroti aṭṭha. Evaṃ aṭṭhacattālīsaṃ honti.


上升流的定义 – 上升的流指的是通过欲望的流动而产生的上升流。上升的流是指通过到达而获得的上升之道。前往无色界，因此称为无色界者。无色界者在无量劫中居住，无法获得阿罗汉果而前往无色界。即使在此也有两劫的时间，无法获得阿罗汉果而进入清净的无色界。在此也有四劫的时间，无法获得阿罗汉果而进入极其清净的无色界。在此也有八劫的时间，无法获得阿罗汉果而前往无色界。在那里居住并获得圣道的意思。
关于这些三生者的分类，需了解上升流与无色界者之间的关系。在那里，若是从未被打扰而在四个天界中清净，前往无色界而涅槃，这就是上升流的无色界者。若是在下面三个天界清净后停留在清净天界而涅槃 – 这就是上升流，而不是无色界者。若是从这里直接前往无色界而涅槃，这就是上升流，而被称为无色界者的则不是。若是在下面四个天界中停留而涅槃，这也不是上升流，也不是无色界者。这样便有三十四个三生者。
如何呢？有三位未受影响的中间涅槃者，一位超越涅槃者，一位上升流者，他们是五个无量法涅槃者，五个有量法涅槃者，共计十个。这样，四个清净者便是四个十个，合计三十四个。在无色界中并没有上升流者。三位中间涅槃者，一位超越涅槃者。他们是四个无量法涅槃者，四个有量法涅槃者，共计八个。这样便有三十四个。


Te sabbepi papaṭikopamāya dīpitā – divasaṃ santattānampi hi ārakaṇṭakavipphalikanakhacchedanānaṃ ayomukhe haññamāne papaṭikā uppajjitvāva nibbāyati – evarūpo paṭhamo antarāparinibbāyī veditabbo. Kasmā? Uppannasamanantarāva kilesaparinibbānena parinibbāyanato. Tato mahantatare ayomukhe haññamāne papaṭikā ākāsaṃ ullaṅghitvā nibbāyati – evarūpo dutiyo antarāparinibbāyī daṭṭhabbo. Kasmā? Vemajjhaṃ appatvā parinibbāyanato. Tato mahantatare ayomukhe haññamāne papaṭikā ākāsaṃ ullaṅghitvā nivattamānā pathaviyaṃ anupahaccatalā hutvā parinibbāyati – evarūpo tatiyo antarāparinibbāyī daṭṭhabbo. Kasmā? Vemajjhaṃ patvā anupahacca parinibbāyanato. Tato mahantatare ayomukhe haññamāne papaṭikā ākāsaṃ ullaṅghitvā pathaviyaṃ patitvā upahaccatalā hutvā nibbāyati – evarūpo upahaccaparinibbāyī veditabbo. Kasmā? Kālakiriyaṃ upagantvā āyugatiṃ khepetvā parinibbāyanato. Tato mahantatare ayomukhe haññamāne papaṭikā paritte tiṇakaṭṭhe patitvā taṃ parittaṃ tiṇakaṭṭhaṃ jhāpetvā nibbāyati – evarūpo asaṅkhāraparinibbāyī veditabbo. Kasmā? Appayogena lahusāya gatiyā parinibbāyanato. Tato mahantatare ayomukhe haññamāne papaṭikā vipule tiṇakaṭṭhapuñje patitvā taṃ vipulaṃ tiṇakaṭṭhapuñjaṃ jhāpetvā nibbāyati – evarūpo sasaṅkhāraparinibbāyī veditabbo. Kasmā? Sappayogena alahusāya gatiyā parinibbāyanato. Aparā mahantesu tiṇakaṭṭhapuñjesu patati, tattha mahantesu tiṇakaṭṭhapuñjesu jhāyamānesu vītaccitaṅgāro vā jālā vā uppatitvā kammārasālaṃ jhāpetvā gāmanigamanagararaṭṭhaṃ jhāpetvā samuddantaṃ patvā nibbāyati – evarūpo uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī daṭṭhabbo. Kasmā? Anekabhavabījavipphāraṃ phussa phussa byantīkatvā parinibbāyanato. Yasmā pana ārakaṇṭakādibhedaṃ khuddakampi mahantampi ayokapālameva, tasmā sutte sabbavāresu ayokapālantveva vuttaṃ (a. ni. 

他们都被比喻为如同刺痛的草 – 白天，即使在刺痛的草被铁钉刺破的情况下，刺痛的草也会在铁嘴上受损而涅槃 – 这种情况被视为第一种中间涅槃者。为什么呢？因为是通过立即产生的烦恼的断除而涅槃。因此，当刺痛的草在更大的铁嘴上受损时，它会越过天空而涅槃 – 这种情况被视为第二种中间涅槃者。为什么呢？因为未达到中间的状态而涅槃。因此，当刺痛的草在更大的铁嘴上受损时，它会越过天空，返回大地而不受影响地涅槃 – 这种情况被视为第三种中间涅槃者。为什么呢？因为达到中间的状态而不受影响地涅槃。因此，当刺痛的草在更大的铁嘴上受损时，它会越过天空，落到大地上，受到影响而涅槃 – 这种情况被视为超越涅槃者。为什么呢？因为接触死亡而断绝生命而涅槃。因此，当刺痛的草在更大的铁钉上受损时，它会落到较小的草地上，烧尽那片小草地而涅槃 – 这种情况被视为无量法涅槃者。为什么呢？因为通过微弱的接触而涅槃。因此，当刺痛的草在更大的铁钉上受损时，它会落在一大堆草上，烧尽那堆大草而涅槃 – 这种情况被视为有量法涅槃者。为什么呢？因为通过强烈的接触而涅槃。再者，当落在更大的草堆上时，若是在那里的大草堆中燃烧，火焰或烟雾会升起，烧毁工匠的屋子，烧毁村庄、城市、乡镇，最后落入海中而涅槃 – 这种情况被视为上升流的无**者。为什么呢？因为在多次轮回的种子中，每次触碰后都会产生涅槃。因为刺痛的草等是微小的、巨大的铁钉，因此在经文中提到所有的铁钉都被称为铁钉。

7.55). Yathāha –

‘‘Idha, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – ‘no cassa, no ca me siyā, na bhavissati, na me bhavissati, yadatthi yaṃ bhūtaṃ, taṃ pajahāmī’’’ti upekkhaṃ paṭilabhati. So bhave na rajjati, sambhave na rajjati, atthuttari padaṃ santaṃ sammappaññāya passati. Tañca khvassa padaṃ na sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti. Tassa na sabbena sabbaṃ mānānusayo pahīno hoti, na sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo pahīno hoti, na sabbena sabbaṃ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā nibbāyeyya; evameva kho , bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… antarāparinibbāyī hoti.

‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… antarāparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… antarāparinibbāyī hoti.

‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… antarāparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā anupahacca talaṃ nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… antarāparinibbāyī hoti.

‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… upahaccaparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā upahacca talaṃ nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… upahaccaparinibbāyī hoti.

‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā paritte tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya, sā tattha aggimpi janeyya, dhūmampi janeyya, aggimpi janetvā dhūmampi janetvā tameva parittaṃ tiṇapuñjaṃ vā kaṭṭhapuñjaṃ vā pariyādiyitvā anāhārā nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti.

‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā vipule tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya, sā tattha aggimpi janeyya…pe… tameva vipulaṃ tiṇapuñjaṃ vā kaṭṭhapuñjaṃ vā pariyādiyitvā anāhārā nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… sasaṅkhāraparinibbāyī hoti.


7.55). 如是说 –
“在这里，僧人，僧人这样修行 – ‘无论他，或我，不存在，不会存在，或我所拥有的，皆舍弃’，他获得了无所执着的状态。他在生中不贪恋，在生中不贪恋，通过正智看到了彼岸的道。那条道并非所有的都被证悟。对于他而言，所有的自我观念已被弃除，所有的生的贪欲已被弃除，所有的无明已被弃除。他因此成为五种低界束缚的断除者。就像在白天，刺痛的草在铁钉上受损而涅槃；同样地，僧人，这样修行者 – 无论他…中间涅槃者。
“在这里，僧人，僧人这样修行 – 无论他…中间涅槃者。就像在白天，刺痛的草在铁钉上受损而生起，飞起而涅槃；同样地，僧人，这样修行者 – 无论他…中间涅槃者。
“在这里，僧人，僧人这样修行 – 无论他…中间涅槃者。就像在白天，刺痛的草在铁钉上受损而生起，飞起而不受影响地涅槃；同样地，僧人，这样修行者 – 无论他…中间涅槃者。
“在这里，僧人，僧人这样修行 – 无论他…超越涅槃者。就像在白天，刺痛的草在铁钉上受损而生起，飞起而受影响地涅槃；同样地，僧人，这样修行者 – 无论他…超越涅槃者。
“在这里，僧人，僧人这样修行 – 无论他…无量法涅槃者。就像在白天，刺痛的草在铁钉上受损而生起，飞起而落入小草堆或木堆中，若在那儿生起火焰，产生烟雾，若火焰和烟雾将那小草堆或木堆烧尽，则不再进食而涅槃；同样地，僧人，这样修行者 – 无论他…无量法涅槃者。
“在这里，僧人，僧人这样修行 – 无论他…有量法涅槃者。就像在白天，刺痛的草在铁钉上受损而生起，飞起而落入大草堆或木堆中，若在那儿生起火焰…同样地，若火焰和烟雾将那大草堆或木堆烧尽，则不再进食而涅槃；同样地，僧人，这样修行者 – 无论他…有量法涅槃者。


‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… parikkhayā uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Seyyathāpi, bhikkhave, divasaṃ santatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā mahante tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya, sā tattha aggimpi janeyya…pe… tameva mahantaṃ tiṇapuñjaṃ vā kaṭṭhapuñjaṃ vā pariyādiyitvā gacchampi daheyya, dāyampi daheyya , gacchampi dahitvā dāyampi dahitvā haritantaṃ vā pathantaṃ vā selantaṃ vā udakantaṃ vā ramaṇīyaṃ vā bhūmibhāgaṃ āgamma anāhārā nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti – no cassa…pe… parikkhayā uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī’’ti (a. ni. 7.55).

41-44. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannādiniddesā uttānatthāva. Ayaṃ vuccati puggalo arahāti ettha pana dvādasa arahanto veditabbā. Kathaṃ? Tayo hi vimokkhā – suññato, animitto, appaṇihitoti. Tattha suññatavimokkhena vimuttakhīṇāsavo paṭipadāvasena catubbidho hoti; tathā animittaappaṇihitavimokkhehīti – evaṃ dvādasa arahanto veditabbā. Iti ime dvādasa arahanto viya dvādaseva sakadāgāmino, catuvīsati sotāpannā, aṭṭhacattālīsa anāgāminoti ettakā puggalā ito muccitvā bahiddhā nuppajjanti, imasmiññeva sabbaññubuddhasāsane uppajjantīti.

Ekakaniddesavaṇṇanā.

2. Dukaniddesavaṇṇanā

45. Dukaniddese kodhanoti kujjhanasīlo mahākodho. Evaṃ puggalaṃ pucchitvāpi dhammena puggalaṃ dassetuṃ tattha katamo kodhotiādimāha. Upanāhīniddesādīsupi eseva nayo. Kodho kujjhanātiādīni heṭṭhā vuttatthāneva. Tathā upanāhīniddesādīsu pubbakālaṃ kodhotiādīni. Ayaṃ kodho appahīnoti ayaṃ ettako kodho vikkhambhanappahānena vā tadaṅgappahānena vā samucchedappahānena vā appahīno. Parato upanāhādīsupi eseva nayo.

53. Ahirikaniddesādīsu – iminā ahirikenāti iminā evaṃpakārena ahirikadhammena samannāgato. Iminā anottappenātiādīsupi eseva nayo.

63.Ajjhattasaṃyojanoti ajjhattabandhano. Bahiddhāsaṃyojanoti bahiddhābandhano. Te ubhopi vacchakasālūpamāya dīpetabbā. Vacchakasālāya hi anto baddho antoyeva sayitavacchako viya idhaṭṭhakasotāpannasakadāgāmino. Tesañhi bandhanampi idheva, sayampi idheva. Anto baddho pana bahi sayitavacchako viya rūpārūpabhave sotāpannasakadāgāmino. Tesañhi bandhanameva idha, sayaṃ pana brahmaloke ṭhitā. Bahi baddho bahi sayitavacchako viya rūpārūpabhave anāgāmī. Tassa hi bandhanampi bahiddhā, sayampi bahiddhāva. Bahi baddho pana antosayitavacchako viya idhaṭṭhakaanāgāmī. Tassa hi bandhanaṃ rūpārūpabhavesu, sayaṃ pana idha ṭhito.

65. Akkodhananiddesādīsu – pahīnoti vikkhambhanappahānena vā, tadaṅgappahānena vā, samucchedappahānena vā pahīno.



“在这里，僧人，僧人这样修行 – 无论他…中间涅槃者是上升流的无色界者。就像在白天，刺痛的草在铁钉上受损而生起，落入大的草堆或木堆中，若在那儿生起火焰…同样地，僧人，这样修行者 – 无论他…中间涅槃者是上升流的无色界者。”（a. ni. 7.55）
41-44. 关于入流果的证悟者的定义已被提及。这里提到的众生是阿罗汉，应理解为十二位阿罗汉。如何呢？因为有三种解脱 – 空性、无相、少执。通过空性解脱的已断者在修行的层面上是四种；同样地，通过无相和少执的解脱 – 这样应理解为十二位阿罗汉。因此，这十二位阿罗汉如同十二位入流者，二十四位入流者，三十六位不再回流者，这些众生在此被解脱后不再出生于他处，而是在此无所不知的佛法中出生。
单一定义的解释。
双重定义的解释
在双重定义中，愤怒是指愤怒的性格，极度愤怒。这样询问众生后，如何才能用法来显现这个众生的愤怒？在敌意的定义等中也是同样的道理。愤怒和愤怒的定义等在下面的地方已被提及。同样，在敌意的定义等中，愤怒的性质也是如此。这个愤怒是未被弃除的，或者说，这个愤怒是通过抑制的抛弃、部分的抛弃或完全的抛弃而未被弃除。其他的敌意等同样适用此法。
在不害的定义等中 – 以此不害的性质为标志。其他的定义等同样适用此法。
内在束缚是指内部的束缚。外在束缚是指外部的束缚。两者都应以小牛圈的比喻来说明。因为在小牛圈内被束缚的牛就像这里的入流者和再来者一样。因为他们的束缚就在这里，他们的存在也在这里。然而，被内部束缚的牛就像外部存在的牛一样，入流者和再来者。因为他们的束缚就在这里，而在梵天界的存在。外部被束缚的牛就像外部存在的牛一样，不再回流者。因为他的束缚在外部，他的存在也在外部。外部被束缚的牛就像内部存在的牛一样，在这里的再来者。因为他的束缚在色界和无色界，而他的存在就在这里。
在不愤怒的定义等中 – 被抛弃是通过抑制的抛弃、部分的抛弃或完全的抛弃而被抛弃。

83. Dullabhaniddese – dullabhāti na sulabhā. Pubbakārīti paṭhamameva kārako. Katavedīti kataṃ vedeti, viditaṃ pākaṭaṃ karoti. Te agāriyānagāriyehi dīpetabbā. Agāriyesu hi mātāpitaro pubbakārino nāma. Puttadhītaro pana mātāpitaro paṭijaggantā abhivādanādīni tesaṃ kurumānā katavedino nāma. Anagāriyesu ācariyupajjhāyā pubbakārino nāma. Antevāsikasaddhivihārikā ācariyupajjhāye paṭijaggantā abhivādanādīni tesaṃ kurumānā katavedino nāma. Tesaṃ āvibhāvatthāya upajjhāyaposakasoṇattherādīnaṃ vatthūni kathetabbāni.

Aparo nayo – parena akateyeva upakāre attani kataṃ upakāraṃ anapekkhitvā kārako pubbakārī, seyyathāpi mātāpitaro ceva ācariyupajjhāyā ca. So dullabho; sattānaṃ taṇhābhibhūtattā. Parena katassa upakārassa anurūpappavattiṃ attani kataṃ upakāraṃ upakārato jānanto, vediyanto, kataññukatavedī. Seyyathāpi mātāpituācariyupajjhāyesu sammā paṭipanno. Sopi dullabho; sattānaṃ avijjābhibhūtattā.

Apica – akāraṇavacchalo pubbakārī, sakāraṇavacchalo kataññukatavedī. ‘Karissati me’ti evamādikāraṇanirapekkhakiriyo pubbakārī. ‘Karissati me’ti evamādikāraṇasāpekkhakiriyo kataññukatavedī. Tamojotiparāyaṇo pubbakārī, jotijotiparāyaṇo kataññukatavedī. Desetā pubbakārī, paṭipajjitā kataññukatavedī. Sadevake loke arahaṃ sammāsambuddho pubbakārī, ariyasāvako kataññukatavedīti. Dukanipātaṭṭhakathāyaṃ (a. ni. aṭṭha. 2.2.120) pana – ‘‘‘pubbakārī’ti paṭhamaṃ upakārassa kārako, ‘kataññukatavedī’ti tena kataṃ ñatvā pacchā kārako. Tesu pubbakārī iṇaṃ demīti saññaṃ karoti, pacchākārako ‘iṇaṃ jīrāpemī’ti saññaṃ karotī’’ti ettakameva vuttaṃ.

84. Duttappayaniddese – duttappayāti atappayā, na sakkā kenaci tappetuṃ. Yo hi upaṭṭhākakulaṃ vā ñātikulaṃ vā nissāya vasamāno cīvare jiṇṇe tehi dinnaṃ cīvaraṃ nikkhipati, na paribhuñjati. Punappunaṃ dinnampi gahetvā nikkhipateva. Yo ca teneva nayena laddhaṃ laddhaṃ vissajjeti parassa deti. Punappunaṃ laddhampi tatheva karoti. Ime dve puggalā sakaṭehipi paccaye upanentena tappetuṃ na sakkāti duttappayā nāma.

85. Sutappayaniddese – na vissajjetīti attano akatvā parassa na deti. Atireke pana sati na nikkhipati parassa deti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo pana bhikkhu upaṭṭhākakulā vā ñātikulā vā jiṇṇacīvaro sāṭakaṃ labhitvā cīvaraṃ katvā paribhuñjati, na nikkhipati; aggaḷaṃ datvā pārupantopi puna diyyamāne sahasā na paṭiggaṇhāti. Yo ca laddhaṃ laddhaṃ attanā paribhuñjati, paresaṃ na deti. Ime dvepi sukhena sakkā tappetunti sutappayā nāmāti.



在稀有的定义中 – 稀有是指不易得。最初的行为者是指第一位作业者。已做的则是指已完成的，已知的，显著的。它们应由不出家的家庭者来说明。在不出家的家庭者中，父母被称为初始行为者。子女在照顾父母的同时，进行问候等行为，被称为已做的行为者。在出家者中，老师和导师被称为初始行为者。在信仰的居住者中，老师和导师在照顾的同时，进行问候等行为，被称为已做的行为者。为了说明这些，应提及导师、供养者、索那长老等的相关事宜。
另外一种说法是 – 在他人未做的情况下，行为者在自身所做的帮助上，毫不在意地成为初始行为者，比如父母和老师。因此，这种情况稀有；因为众生被欲望所困扰。在他人所做的帮助中，知晓、感知自身所做的帮助的情况，称为已做的行为者。就像父母和老师在正道上修行一样。这也稀有；因为众生被无明所困扰。
此外 – 无因的初始行为者，有因的已做的行为者。“我将做”的这种无因的行为是初始行为者。“我将做”的这种有因的行为是已做的行为者。被黑暗所引导的初始行为者，被光明所引导的已做的行为者。讲解者是初始行为者，实践者是已做的行为者。在有情世界中，阿罗汉正等觉者是初始行为者，贵族弟子是已做的行为者。在双重章节的解释中（a. ni. aṭṭha. 2.2.120）中提到 – “‘初始行为者’是指最初的帮助者，‘已做的行为者’是指知道了之后再做的。”在这些中，初始行为者会认为“我给予”，而后者则会认为“我让它枯萎”。
在难得的定义中 – 难得是指无法被任何人所获得。若有依靠供养家庭或亲属而生活的人，将旧的衣物交给他们，而不去享用。反复地将给予的衣物放下。若依照同样的方式，所获得的东西也会被放下并交给他人。反复地获得的东西也会如此。这样两位众生在自己的供养下也无法获得，称为难得。
在易得的定义中 – 不给予是指在自己未做的情况下不将其给予他人。若有多余的情况下，则不放下而给予他人。这是说 – 若僧人依靠供养家庭或亲属，穿着旧衣物，获得了新衣物而享用，不放下；即使给予了新衣物，突然也不会接受。若所获得的东西都由自己享用，而不给予他人。这两者都可以轻松地被称为易得。

86.Āsavāti kilesā. Na kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyatīti na kukkuccāyitabbayuttakaṃ kukkuccāyati. Sūkaramaṃsaṃ labhitvā acchamaṃsanti kukkuccāyati, migamaṃsaṃ, labhitvā dīpimaṃsanti kukkuccāyati. Kāle santeyeva ‘kālo natthī’ti, appavāretvāva ‘pavāritosmī’ti, patte rajasmiṃ apatiteyeva ‘patita’nti, attānaṃ uddissa macchamaṃse akateyeva ‘maṃ uddissa kata’nti kukkuccāyati. Kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyatīti kukkuccāyitabbayuttakaṃ na kukkuccāyati. Acchamaṃsaṃ labhitvā sūkaramaṃsanti na kukkuccāyati…pe… attānaṃ uddissa macchamaṃse kate ‘maṃ uddissa kata’nti na kukkuccāyati . Aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ pana – ‘‘‘na kukkuccāyitabba’nti saṅghabhogassa apaṭṭhapanaṃ avicāraṇaṃ na kukkuccāyitabbaṃ nāma, taṃ kukkuccāyati. ‘Kukkuccāyitabba’nti tasseva paṭṭhapanaṃ vicāraṇaṃ, taṃ na kukkuccāyatī’’ti ettakameva vuttaṃ. Imesanti imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ subhūmiyaṃ tiṇalatādīni viya rattimpi divāpi āsavā vaḍḍhantiyeva. Sukkapakkhe kappiyamaṃsaṃ labhitvā kappiyamaṃsantveva gaṇhanto na kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyati nāmāti iminā nayena attho veditabbo.

88.Hīnādhimuttoti hīnajjhāsayo. Dussīloti nissīlo. Pāpadhammoti lāmakadhammo.

89.Paṇītādhimuttoti paṇītajjhāsayo. Kalyāṇadhammoti bhaddakadhammo, sucidhammo, sundaradhammo.

90.Tittoti suhito pariyosito. Tappetāti aññesampi tittikaro. Paccekasambuddhā ye ca tathāgatasāvakāti ettha paccekabuddhā navahi lokuttaradhammehi sayaṃ tittā paripuṇṇā. Aññe pana tappetuṃ na sakkonti. Tesañhi dhammakathāya abhisamayo na hoti. Sāvakānaṃ pana dhammakathāya aparimāṇānampi devamanussānaṃ abhisamayo hoti. Evaṃ santepi yasmā pana te dhammaṃ desentā na attano vacanaṃ katvā kathenti, buddhānaṃ vacanaṃ katvā kathenti. Sotuṃ nisinnaparisāpi ‘ayaṃ bhikkhu na attanā paṭividdhadhammaṃ katheti, buddhehi paṭividdhadhammaṃ kathetī’ti cittīkāraṃ karoti. Iti so cittīkāro buddhānaṃyeva hoti. Evaṃ tattha sammāsambuddhova tappetā nāma. Yathā hi ‘asukassa nāma idañcidañca dethā’ti raññā āṇattā kiñcāpi ānetvā denti, atha kho rājāva tattha dāyako. Yehipi laddhaṃ hoti, te ‘raññā amhākaṃ ṭhānantaraṃ dinnaṃ, issariyavibhavo dinno’tveva gaṇhanti, na rājapurisehīti. Evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Dukaniddesavaṇṇanā.

3. Tikaniddesavaṇṇanā



“污染是指烦恼。不能被懊悔所影响，懊悔是指不能被懊悔所影响的事物。获得猪肉后则懊悔，获得鹿肉后则懊悔。若在适当的时候说‘没有时间’，在稍微放松后说‘我已放松’，在装满泥土的器皿中说‘已倒下’，自我意识在鱼肉未做时说‘是我所做的’而懊悔。不能被懊悔所影响，懊悔是指不能被懊悔所影响的事物。获得猪肉后则不会懊悔…同样，自我意识在鱼肉做成时说‘是我所做的’而不会懊悔。在《增支论》的注释中提到 – “‘不能被懊悔所影响’是指对僧团财物的不恰当使用，不加思考而不能被懊悔所影响，而这就是懊悔。‘可以被懊悔所影响’是指对其的恰当使用，不能被懊悔所影响。”这样说就足够了。这两个众生就像良好的土壤中的草一样，烦恼在白天和夜晚都会增长。获得合适的肉后，认为是合适的肉而不懊悔，称之为不能被懊悔所影响的。
低劣的意图是指低劣的志向。恶行是指无所作为。恶法是指劣质的法。
精致的意图是指高尚的志向。善法是指良好的法、纯洁的法、美好的法。
精进者是指善于完成的。能使他人精进。独觉者和如来弟子在这里独觉者通过九种出世间法而完全精进。其他人则无法精进。因为他们对于法的讲解没有领悟。而弟子们对于法的讲解则有无量的天人和人类的领悟。即使如此，因为他们讲法时并非依照自身的言辞，而是依据佛陀的言辞进行讲解。坐着的听众也会觉得“这个僧人并不是在讲自己所领悟的法，而是在讲佛陀所领悟的法”，而产生思维的转变。因此，这种思维的转变仅属于佛陀。因此，在那里，正等觉者被称为能够精进。就像“某王命令说，‘给我这个和那个’”时，虽然有命令，但还是由王来给予。即使获得的东西，他们也会认为“是王在我们的位置上给予的，权力的分配是由王给予的”，而不是王的侍卫。因此，这种情况应当如此理解。其余的内容在各处都可见到明确的意义。
双重定义的解释。
三重定义的解释。

91. Tikaniddese – dussīloti nissīlo. Pāpadhammoti lāmakadhammo. Sīlavipattiyā vā dussīlo, diṭṭhivipattiyā pāpadhammo . Kāyavacīsaṃvarabhedena dussīlo, sesasaṃvarabhedena pāpadhammo. Asuddhapayogatāya dussīlo, asuddhāsayatāya pāpadhammo. Kusalasīlavirahena dussīlo; akusalasīlasamannāgamena pāpadhammo. Asucīti asucīhi kāyakammādīhi samannāgato. Saṅkassarasamācāroti saṅkāya parehi saritabbasamācāro. Kiñcideva asāruppaṃ disvā ‘idaṃ iminā kataṃ bhavissatī’ti evaṃ parehi āsaṅkanīyasamācāro, attanoyeva vā saṅkāya saritabbasamācāro – sāsaṅkasamācāroti attho. Tassa hi divāṭṭhānādīsu sannipatitvā kiñcideva mantayante bhikkhū disvā ‘ime ekato hutvā mantenti, kacci nu kho mayā katakammaṃ jānitvā mantentī’ti evaṃ sāsaṅkasamācāro hoti.

Paṭicchannakammantoti paṭicchādetabbayuttakena pāpakammena samannāgato. Assamaṇo samaṇapaṭiññoti assamaṇo hutvāva samaṇapatirūpakatāya ‘samaṇo aha’nti evaṃ paṭiñño. Abrahmacārī brahmacāripaṭiññoti aññe brahmacārino sunivatthe supārute sumbhakapattadhare gāmanigamajanapadarājadhānīsu piṇḍāya caritvā jīvikaṃ kappente disvā sayampi tādisena ākārena tathā paṭipajjanato ‘ahaṃ brahmacārī’ti paṭiññaṃ dento viya hoti. ‘Ahaṃ bhikkhū’ti vatvā uposathaggādīni pavisanto pana brahmacāripaṭiñño hotiyeva, tathā saṅghikaṃ lābhaṃ gaṇhanto. Antopūtīti pūtinā kammena anto anupaviṭṭho, nigguṇatāya vā guṇasāravirahitattā antopūti. Avassutoti rāgādīhi tinto. Kasambujātoti sañjātarāgādikacavaro. Atha vā kasambu vuccati tintakuṇapagataṃ kasaṭaudakaṃ. Imasmiñca sāsane dussīlo nāma jigucchanīyattā tintakuṇapakasaṭaudakasadiso. Tasmā kasambu viya jātoti kasambujāto.

Tassa na evaṃ hotīti kasmā na hoti? Yattha patiṭṭhitena sakkā bhaveyya arahattaṃ laddhuṃ, tassā patiṭṭhāya bhinnattā. Yathā hi caṇḍālakumārakassa ‘asuko nāma khattiyakumāro rajje abhisitto’ti sutvāpi, yasmiṃ kule paccājātā abhisekaṃ pāpuṇanti, tasmiṃ kule apaccājātattā na evaṃ hoti – ‘kudāssu nāmāhampi so khattiyakumāro viya abhisekaṃ pāpuṇeyya’nti; evameva dussīlassa ‘asuko nāma bhikkhu arahattaṃ patto’ti sutvāpi, yasmiṃ sīle patiṭṭhitena arahattaṃ pattabbaṃ, tassa abhāvato ‘kudāssu nāmāhampi so sīlavā viya arahattaṃ pāpuṇeya’nti na evaṃ hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo arahattāsāya abhāvā nirāsoti vuccati.

92.Tassa evaṃ hotīti kasmā hoti? Yasmiṃ patiṭṭhitena sakkā bhaveyya arahattaṃ pāpuṇituṃ, tassā patiṭṭhāya thirattā. Yathā hi sujātassa khattiyakumārassa ‘asuko nāma khattiyakumāro rajje abhisitto’ti sutvāva yasmiṃ kule paccājātā abhisekaṃ pāpuṇanti, tasmiṃ paccājātassa evaṃ hoti – ‘kudāssu nāmāhampi, so kumāro viya abhisekaṃ pāpuṇeyya’nti evameva sīlavato ‘asuko nāma bhikkhu arahattaṃ patto’ti sutvāva yasmiṃ sīle patiṭṭhitena arahattaṃ pattabbaṃ, tassā patiṭṭhāya thirattā – ‘kudāssu nāmāhampi so bhikkhu viya arahattaṃ pāpuṇeyya’nti evaṃ hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo āsaṃso nāma vuccati. So hi arahattaṃ āsaṃsati patthetīti āsaṃso.



三重定义中 – 恶行是指无所作为。恶法是指劣质的法。因戒律的失落而成为恶行，因见解的失落而成为恶法。通过身口的约束而成为恶行，通过其他约束而成为恶法。因不洁的行为而成为恶行，因不洁的心态而成为恶法。因缺乏善法而成为恶行；因具备恶法而成为恶法。污秽者是指与污秽的身体行为等相结合。因他人而产生的疑虑是指因他人而产生的可疑行为。偶尔看到一些不良的事情，便会怀疑“这是由此造成的”，这种行为是可疑的，自我意识也会因他人而产生的可疑行为 – 这就是可疑的行为。因此，若在白天和夜晚聚集在一起，偶尔进行商议的僧人看到“他们聚在一起商议，难道我所做的事情也被他们知道了吗？”这就是可疑的行为。
隐秘的行为是指与可隐秘的恶行相结合。非出家者的出家者的承诺是指非出家者而成为出家者的承诺。非梵行者的梵行者的承诺是指其他的梵行者在良好的行为中，身着整洁的衣物，在村庄、城市、王国等地方乞食维生，看到后自己也以同样的方式进行修行，便会说“我是一名梵行者”。说“我是一名僧人”并进入斋戒等场所，便会成为梵行者的承诺，并接受僧团的财物。内在的污秽是指因污秽的行为而未能进入内心，因缺乏优良品质而成为内在的污秽。无欲是指被欲望所浑浊。因欲望而成为污秽，或者说污秽是指因被欲望所困而变得污秽。在这教法中，恶行者因令人厌恶而如同污秽的水。因此，称之为污秽者。
那么，为什么不这样呢？在某个地方，若能通过某种基础获得阿罗汉果，因其基础的破裂而不能如此。就如同听到一个叫做“某个王子被加冕”的乞丐的儿子，若在某个家中出生，便会获得加冕；在那个家中未出生，因此不能这样 – “难道我也能像那个王子一样获得加冕？”同样地，听到一个叫做“某个僧人已获得阿罗汉果”，若在某个戒律上获得阿罗汉果，因其缺乏而不能“难道我也能像那个戒律者一样获得阿罗汉果？”因此，这种人被称为因缺乏而不能获得阿罗汉果的人。
那么，为什么会这样呢？在某个地方，若能通过某种基础获得阿罗汉果，因其基础的稳固而能如此。就如同听到一个叫做“某个王子被加冕”的乞丐的儿子，若在某个家中出生，便会获得加冕；在那个出生的地方便会这样 – “难道我也能像那个王子一样获得加冕？”同样地，听到一个叫做“某个僧人已获得阿罗汉果”，若在某个戒律上获得阿罗汉果，因其基础的稳固而能“难道我也能像那个僧人一样获得阿罗汉果？”因此，这种人被称为有希望的人。他确实希望获得阿罗汉果。

93.Yā hissa pubbe avimuttassāti yā tassa khīṇāsavassa pubbe arahattavimuttiyā avimuttassa vimuttāsā ahosi, sā paṭippassaddhā, tasmā na evaṃ hoti. Yathā hi abhisittassa khattiyassa ‘asuko nāma khattiyakumāro rajje abhisitto’ti sutvā ekassa rañño dvinnaṃ rajjābhisekānaṃ dvinnaṃ setacchattānaṃ abhāvā na evaṃ hoti – ‘‘kudāssu nāmāhampi so kumāro viya abhisekaṃ pāpuṇeyya’’nti; evameva khīṇāsavassa ‘asuko nāma bhikkhu arahattaṃ patto’ti sutvā, dvinnaṃ arahattānaṃ abhāvā – ‘kudāssu nāmāhampi so bhikkhu viya arahattaṃ pāpuṇeyya’nti na evaṃ hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo arahattāsāya vigatattā vigatāsoti vuccati.



“那些曾经未解脱的，是指在他之前，已灭尽烦恼的，曾经获得阿罗汉果的未解脱者所获得的解脱，因而是平静的，因此不应如此。就如同听到被加冕的王子，“某王子被加冕”的时候，因有两个王国的加冕，因有两个白伞的缺失而不能如此 – “难道我也能像那个王子一样获得加冕？”同样地，听到已灭尽烦恼的“某僧人已获得阿罗汉果”，因有两个阿罗汉的缺失而不应如此 – “难道我也能像那个僧人一样获得阿罗汉果？”因此，这种人被称为因失去而无法获得阿罗汉果的人。
provided by EasyChat

94. Gilānūpamaniddese – yāya upamāya te gilānūpamāti vuccanti, taṃ tāva upamaṃ dassetuṃ tayo gilānātiādi vuttaṃ. Tattha sappāyānīti hitāni vuddhikarāni. Patirūpanti anucchavikaṃ. Neva vuṭṭhāti tamhā ābādhāti iminā atekicchena vātāpamārādinā rogena samannāgato niṭṭhappatto gilāno kathito. Vuṭṭhāti tamhā ābādhāti iminā khipitakacchutiṇapupphakajarādippabhedo appamattakābādho kathito.

Labhantosappāyāni bhojanāni no alabhantoti iminā pana yesaṃ paṭijagganena phāsukaṃ hoti, sabbepi te ābādhā kathitā. Ettha ca patirūpo upaṭṭhāko nāma gilānupaṭṭhākaaṅgehi samannāgato paṇḍito dakkho analaso veditabbo.

Gilānupaṭṭhāko anuññātoti ‘bhikkhusaṅghena dātabbo’ti anuññāto. Tasmiñhi gilāne attano dhammatāya yāpetuṃ asakkonte bhikkhusaṅghena tassa bhikkhuno ‘eko bhikkhu ca sāmaṇero ca imaṃ paṭijaggathā’ti apaloketvā dātabbā. Yāva pana te taṃ paṭijagganti, tāva gilānassa ca tesañca dvinnaṃ yenattho sabbaṃ bhikkhusaṅghasseva bhāro. Aññepi gilānā upaṭṭhātabbāti itarepi dve gilānā upaṭṭhātabbā. Kiṃ kāraṇā? Yopi hi niṭṭhappattagilāno, so anupaṭṭhiyamāno ‘sace maṃ paṭijaggeyyuṃ, phāsukaṃ me bhaveyya, na kho pana maṃ paṭijaggantī’ti manopadosaṃ katvā apāye nibbatteyya. Paṭijaggiyamānassa pana evaṃ hoti – ‘bhikkhusaṅghena yaṃ kattabbaṃ taṃ sabbaṃ kataṃ, mayhaṃ pana kammavipāko īdiso’ti so bhikkhusaṅghe mettaṃ paccupaṭṭhapetvā sagge nibbattati. Yo pana appamattakena byādhinā samannāgato labhantopi alabhantopi vuṭṭhātiyeva, tassa vināpi bhesajjena vūpasamanakabyādhi bhesajje kate khippataraṃ vūpasammati. Tato so buddhavacanaṃ vā uggaṇhituṃ samaṇadhammaṃ vā kātuṃ sakkhissati. Iminā kāraṇena aññepi gilānā upaṭṭhātabbāti vuttaṃ.

Neva okkamatīti neva pavisati. Niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattanti kusalesu dhammesu magganiyāmasaṅkhātaṃ sammattaṃ. Iminā padaparamo puggalo kathito. Dutiyavārena ugghaṭitaññū gahito sāsane nāḷakattherasadiso . Buddhantare ekavāraṃ paccekabuddhānaṃ santike ovādaṃ labhitvā paṭividdhapaccekabodhiñāṇo ca. Tatiyavārena vipañcitaññū puggalo kathito. Neyyo pana tannissitova hoti.

Dhammadesanā anuññātāti māsassa aṭṭha vāre dhammakathā anuññātā. Aññesampi dhammo desetabboti itaresampi dhammo kathetabbo. Kiṃ kāraṇā? Padaparamassa hi imasmiṃ attabhāve dhammaṃ paṭivijjhituṃ asakkontassāpi anāgate paccayo bhavissati. Yo pana tathāgatassa rūpadassanaṃ labhantopi alabhantopi dhammavinayañca savanāya labhantopi alabhantopi dhammaṃ abhisameti; so alabhanto na tāva abhisameti, labhanto pana khippameva abhisamessatīti iminā kāraṇena tesaṃ dhammo desetabbo. Tatiyassa pana punappunaṃ desetabbova. Kāyasakkhidiṭṭhappattasaddhāvimuttā heṭṭhā kathitāyeva.



疾病比喻的定义 – 通过比喻所称的疾病比喻，可以通过三个疾病的例子来展示。这里的“适当的”是指有益的、能促进增长的。“相应”是指合适的。未能从那里恢复的，因而与无所作为的病痛相结合的，已完成的病人被称为生病的。恢复的，因而与轻微的病痛相结合的，已完成的病人被称为轻微的病痛。
获得适当的食物而不被获得，这里所说的那些因承诺而感到舒适，所有这些病痛都被提及。在这里，合适的照顾者是指具备疾病照顾者的特征的聪明、灵巧、不懈怠的人。
疾病照顾者被允许是指“应由僧团给予”的被允许。在那种情况下，因病人无法自我照顾，僧团便会说“一个僧人和一个沙弥应照顾他”。只要他们照顾着他，便是病人和他们之间的责任，所有这些都是僧团的负担。还有其他的病人也应被照顾，其他两个病人也应被照顾。为什么呢？因为即使是已完成的病人，如果不被照顾，心中会生起这样的想法：“如果他们照顾我，我会感到舒适，而现在却没有人照顾我。”而被照顾的病人则会想：“僧团所应做的事情都已完成，而我所遭遇的业果是这样的。”因此，那个病人在僧团中生起慈悲而生于天界。若是因轻微的疾病而被照顾，无论是获得还是未获得，都会恢复得更快。因此，他能学习佛陀的教导或实践出家法。基于这个原因，其他病人也应被照顾。
既不进入也不离开。善法中的规则是指善法中的正道规则。通过这个，所谈论的便是极端的众生。第二种是指被善法所引导的，像纳拉卡长老那样被引导。佛陀的时代曾在独觉者那里获得教导，获得了独觉的觉悟。第三种是指被善法所引导的众生。被引导的则是依赖于他。
教法的允许是指在一个月的八个时段内允许讲解教法。其他的教法也应被讲解。为什么呢？因为对于极端的众生，若无法理解这个身体的教法，也会在未来产生因缘。若能获得如来所见的形象，或能听到教法和戒律，若能获得或未能获得，教法的理解也会有所不同；因此，未能获得的人不会理解，而获得的人会迅速理解。这就是为何应讲解这些教法。第三个则应不断地被讲解。身体的能力、见解、信仰和解脱在下面已被提及。

98. Gūthabhāṇīādīsu – sabhaggatoti sabhāyaṃ ṭhito. Parisaggatoti gāmaparisāya ṭhito. Ñātimajjhagatoti dāyādānaṃ majjhe ṭhito. Pūgamajjhagatoti seṇīnaṃ majjhe ṭhito. Rājakulamajjhagatoti rājakulassa majjhe mahāvinicchaye ṭhito. Abhinītoti pucchanatthāya nīto. Sakkhipuṭṭhoti sakkhiṃ katvā pucchito. Ehambho purisāti ālapanametaṃ. Attahetu vā parahetu vāti attano vā parassa vā hatthapādādihetu vā dhanahetu vā. Āmisakiñcikkhahetu vāti ettha āmisanti lābho adhippeto. Kiñcikkhanti yaṃ vā taṃ vā appamattakaṃ. Antamaso tittiravaṭṭakasappipiṇḍanavanītapiṇḍādiappamattakassāpi lañjassa hetūti attho. Sampajānamusā bhāsitā hotīti jānantoyeva musāvādaṃ kattā hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo gūthasadisavacanattā gūthabhāṇīti vuccati. Yathā hi gūthaṃ nāma mahājanassa aniṭṭhaṃ hoti akantaṃ; evameva imassa puggalassa vacanaṃ devamanussānaṃ aniṭṭhaṃ hoti akantaṃ.

99.Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo pupphasadisavacanattā pupphabhāṇīti vuccati. Yathā hi phullāni vassikāni vā adhimuttakāni vā mahājanassa iṭṭhāni kantāni honti; evameva imassa puggalassa vacanaṃ devamanussānaṃ iṭṭhaṃ hoti kantaṃ.

100.Nelāti elaṃ vuccati doso. Nāssā elanti nelā. Niddosāti attho, ‘‘nelaṅgo setapacchādo’’ti (udā. 65) ettha vuttanelaṃ viya. Kaṇṇasukhāti byañjanamadhuratāya kaṇṇānaṃ sukhā. Sūcivijjhanaṃ viya kaṇṇasūlaṃ na janeti. Atthamadhuratāya sakalasarīre kopaṃ ajanetvā pemaṃ janetīti pemanīyā. Hadayaṃ gacchati appaṭihaññamānā sukhena cittaṃ pavisatīti hadayaṅgamā. Guṇaparipuṇṇatāya pure bhavāti porī. Pure saṃvaḍḍhanārī viya sukumārātipi porī. Purassa esātipi porī. Nagaravāsīnaṃ kathāti attho. Nagaravāsino hi yuttakathā honti. Pitimattaṃ pitāti, mātimattaṃ mātāti, bhātimattaṃ bhātāti vadanti. Evarūpī kathā bahuno janassa kantā hotīti bahujanakantā. Bahujanassa kantabhāveneva bahuno janassa manāpā cittavuddhikarāti bahujanamanāpā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo madhubhāṇīti vuccati. Mudubhāṇītipi pāṭho. Ubhayatthāpi madhuravacanoti attho. Yathā hi catumadhuraṃ nāma madhuraṃ paṇītaṃ; evameva imassa puggalassa vacanaṃ devamanussānaṃ madhuraṃ hoti.



关于污秽之言 – “具足”的是指站在众人中间。“围绕”的是指站在村庄的聚会中。“亲属中间”的是指站在继承人中间。“群体中间”的是指站在长者中间。“王族中间”的是指站在王族中间，在重大决策中站立。“被引导”的是指为提问而被引导。“作证后被问”的是指在作证后被问。“来吧，男子！”这是指对话。这是指因自身或他人而产生的，或因自身或他人之手足等而产生的，或因财富而产生的。“因物质而产生”的是指这里的“物质”是指利益的意思。“一些小东西”是指那或此，一些微小的东西。至少如同小鸟、蛇、牛奶等微小的东西的原因。“明白地说谎”是指明白地进行说谎的人。这个人被称为污秽之言者。就如同污秽对大众来说是不可接受的；同样，这个人的话对天人和人类来说也是不可接受的。
这个人被称为“花之言者”，是指因其话语如同花朵。就如同盛开的花朵、雨季的花朵、心中所爱的花朵对大众来说是可取的；同样，这个人的话对天人和人类来说是可取的。
“Nelāti”是指污点。“Nāssā elanti nelā”是指无污点。“无污点”的意思是“无污点的白色覆盖物”（《优陀夷经》65）中所说的污点。耳朵的愉悦是指因音韵的甜美而使耳朵愉悦。像针刺一样不会产生耳痛。因内容的甜美而不引起全身的愤怒，产生爱意的称为“爱意之美”。心灵愉悦地进入心中，称为“心灵的归宿”。因品质的充实而称为“前身”。前身如同丰盈的女子，亦可称为“前身”。这是指城镇居民的谈话。城镇居民的谈话是合适的。他们称父亲为“父”，母亲为“母”，兄弟为“兄”。这种谈话对许多人来说是可取的，因此被称为“众人所爱的”。因众人所爱的缘故，许多人心中愉悦，因而被称为“众人所爱的”。这个人被称为“蜜之言者”。也可称为“甜美之言者”。两者皆是甜美的话语。就如同四种甜美是指精致的甜美；同样，这个人的话对天人和人类来说是甜美的。

101. Arukūpamacittādīsu – abhisajjatīti laggati. Kuppatīti kopavasena kuppati. Byāpajjatīti pakatibhāvaṃ pajahati, pūtiko hoti. Patitthīyatīti thinabhāvaṃ thaddhabhāvañca āpajjati. Kopanti dubbalakodhaṃ. Dosanti dussanavasena tato balavataraṃ. Appaccayanti atuṭṭhākāraṃ domanassaṃ. Duṭṭhārukoti purāṇavaṇo. Kaṭṭhenāti daṇḍakakoṭiyā. Kaṭhalāyāti kapālena. Āsavaṃ detīti aparāparaṃ savati. Purāṇavaṇo hi attano dhammatāya eva pubbaṃ lohitaṃ yūsanti imāni tīṇi savati , ghaṭṭito pana tāni adhikataraṃ savati. Evamevaṃ khoti ettha idaṃ opammasaṃsandanaṃ, duṭṭhāruko viya hi kodhano puggalo. Tassa attano dhammatāya savanaṃ viya kodhanassapi attano dhammatāya uddhumātakassa viya caṇḍikatassa caraṇaṃ. Kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭanaṃ viya appamattakampi vacanaṃ bhiyyoso mattāya savanaṃ viya ‘mādisaṃ nāma esa evaṃ vadatī’ti bhiyyoso mattāya uddhumāyanabhāvo daṭṭhabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo arukūpamacittoti vuccati. Purāṇavaṇasadisacittoti attho.

102.Rattandhakāratimisāyāti rattiṃ cakkhuviññāṇuppattinivāraṇena andhabhāvakaraṇe bahalatame. Vijjantarikāyāti vijjuppattikkhaṇe. Idhāpi idaṃ opammasaṃsandanaṃ – cakkhumā puriso viya hi yogāvacaro daṭṭhabbo. Andhakāraṃ viya sotāpattimaggavajjhā kilesā. Vijjusañcaraṇaṃ viya sotāpattimaggañāṇassa uppattikālo. Vijjantarikāya cakkhumato purisassa sāmantā rūpadassanaṃ viya sotāpattimaggakkhaṇe nibbānadassanaṃ. Puna andhakārāvattharaṇaṃ viya sakadāgāmimaggavajjhā kilesā. Puna vijjusañcaraṇaṃ viya sakadāgāmimaggañāṇassa uppādo. Vijjantarikāya cakkhumato purisassa sāmantā rūpadassanaṃ viya sakadāgāmimaggakkhaṇe nibbānadassanaṃ. Puna andhakārāvattharaṇaṃ viya anāgāmimaggavajjhā kilesā. Puna vijjusañcaraṇaṃ viya anāgāmimaggañāṇassa uppādo. Vijjantarikāya cakkhumato purisassa sāmantā rūpadassanaṃ viya anāgāmimaggakkhaṇe nibbānadassanaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo vijjūpamacittoti vuccati. Ittarakālobhāsena vijjusadisacittoti attho.

103. Vajirūpamacittatāyapi idaṃ opammasaṃsandanaṃ – vajiraṃ viya hi arahattamaggañāṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Maṇigaṇṭhipāsāṇagaṇṭhi viya arahattamaggavajjhā kilesā. Vajirassa maṇigaṇṭhiṃ vā pāsāṇagaṇṭhiṃ vā vinivijjhitvā agamanabhāvassa natthibhāvo viya arahattamaggañāṇena acchejjānaṃ kilesānaṃ natthibhāvo. Vajirena nibbiddhavedhassa puna apaṭipūraṇaṃ viya arahattamaggena chinnānaṃ kilesānaṃ puna anuppādo daṭṭhabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo vajirūpamacittoti vuccati. Kilesānaṃ mūlaghātakaraṇasamatthatāya vajirena sadisacittoti attho.



关于严重痛苦之心 – “依附”的是指被吸引。“愤怒”的是指因愤怒而愤怒。“烦恼”的是指放弃本质，变得污秽。“建立”的是指陷入懈怠和麻木的状态。“愤怒”是指微弱的愤怒。“过失”是指因错误而变得更强。“轻微的痛苦”是指因不满而产生的痛苦。“恶劣的痛苦”是指古老的痛苦。“用木棍”是指用棍子。“用木杖”是指用头颅。“给出烦恼”的是指不断地发出声音。古老的痛苦因其本质而发出三种声音，然而被压制的声音则发出更大的声音。就如同这里所提到的比喻，愤怒的人就如同痛苦的人。其声音如同愤怒的声音，或如同愤怒的行动。用棍子或用木杖的撞击，哪怕是微小的言语，也如同变得更强的声音，因而应当被看作是“这样的事情他就是这样说”。这个人被称为“严重痛苦之心”。意指与古老的痛苦相似的心。
关于黑暗的夜晚 – 夜晚因眼识的障碍而变得极其黑暗。关于光明的瞬间 – 在光明的瞬间。这里也有这个比喻 – 具有眼力的人就如同修行者应当被看作。黑暗如同阻碍了初果道的烦恼。光明的出现如同初果道的智慧的出现。光明的瞬间，具有眼力的人应当被看作如同在初果道的时刻看到涅槃。再次，黑暗如同阻碍了二果道的烦恼。再次，光明的出现如同二果道的智慧的出现。光明的瞬间，具有眼力的人应当被看作如同在二果道的时刻看到涅槃。再次，黑暗如同阻碍了三果道的烦恼。再次，光明的出现如同三果道的智慧的出现。光明的瞬间，具有眼力的人应当被看作如同在三果道的时刻看到涅槃。这个人被称为“光明之心”。意指与光明相似的心。
关于金刚之心 – 金刚如同阿罗汉果的智慧应当被看作。像宝石或石头的烦恼如同阻碍了阿罗汉果的烦恼。金刚的宝石或石头被击打而失去的状态，就如同通过阿罗汉果的智慧而消失的烦恼。金刚的刺穿与穿透则应被看作如同通过阿罗汉果的智慧而切断的烦恼。这个人被称为“金刚之心”。意指

104. Andhādīsu tathārūpaṃ cakkhu na hotīti tathājātikaṃ tathāsabhāvaṃ paññācakkhu na hoti. Phātiṃ kareyyāti phītaṃ vaḍḍhitaṃ kareyya. Sāvajjānavajjeti sadosaniddose. Hīnappaṇīteti adhamuttame. Kaṇhasukkasappaṭibhāgeti kaṇhasukkāyeva aññamaññapaṭibāhanato paṭipakkhavasena sappaṭibhāgāti vuccanti. Ayaṃ panettha saṅkhepo – kusale dhamme ‘kusalā dhammā’ti yena paññācakkhunā jāneyya, akusale dhamme ‘akusalā dhammā’ti, sāvajjādīsupi eseva nayo. Kaṇhasukkasappaṭibhāgesu pana kaṇhadhamme ‘sukkasuppaṭibhāgā’ti, sukkadhamme ‘kaṇhasappaṭibhāgā’ti yena paññācakkhunā jāneyya. Tathārūpampissa cakkhu na hotīti iminā nayena sesaṭṭhānesupi attho veditabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo diṭṭhadhammikabhogasaṃharaṇapaññācakkhuno ca samparāyikatthasodhanapaññācakkhuno ca abhāvā andhoti vuccati. Dutiyo diṭṭhadhammikabhogasaṃharaṇapaññācakkhuno bhāvā, samparāyikatthasodhanapaññācakkhuno pana abhāvā ekacakkhūti vuccati. Tatiyo dvinnampi bhāvā dvicakkhūti vuccati.

107. Avakujjapaññādīsu dhammaṃ desentīti upāsako dhammassavanatthāya āgatoti attano kammaṃ pahāya dhammaṃ desenti. Ādikalyāṇanti ādimhi kalyāṇaṃ bhaddakaṃ anavajjaṃ niddosaṃ katvā desenti. Sesapadesupi eseva nayo. Ettha pana ādīti pubbapaṭṭhapanā. Majjhanti kathāvemajjhaṃ. Pariyosānanti sanniṭṭhānaṃ. Itissa dhammaṃ kathentā pubbapaṭṭhapanepi kalyāṇaṃ bhaddakaṃ anavajjameva katvā kathenti, vemajjhepi, pariyosānepi. Ettha ca atthi desanāya ādimajjhapariyosānāni, atthi sāsanassa. Tattha desanāya tāva – catuppadikagāthāya paṭhamapadaṃ ādi, dve padāni majjhaṃ, avasānapadaṃ pariyosānaṃ. Ekānusandhikasuttassa – nidānaṃ ādi, anusandhi majjhaṃ, idamavocāti appanā pariyosānaṃ. Anekānusandhikassa – paṭhamo anusandhi ādi , tato paraṃ eko vā anekā vā majjhaṃ, pacchimo pariyosānaṃ. Ayaṃ tāva desanāya nayo.

Sāsanassa pana sīlaṃ ādi, samādhi majjhaṃ, vipassanā pariyosānaṃ. Samādhi vā ādi, vipassanā majjhaṃ, maggo pariyosānaṃ. Vipassanā vā ādi, maggo majjhaṃ, phalaṃ pariyosānaṃ. Maggo vā ādi, phalaṃ majjhaṃ, nibbānaṃ pariyosānaṃ . Dve dve vā kariyamāne sīlasamādhayo ādi, vipassanāmaggā majjhaṃ, phalanibbānāni pariyosānaṃ. Sātthanti sātthakaṃ katvā desenti. Sabyañjananti akkharapāripūriṃ katvā desenti. Kevalaparipuṇṇanti sakalaparipuṇṇaṃ anūnaṃ katvā desenti. Parisuddhanti parisuddhaṃ nijjaṭaṃ niggaṇṭhiṃ katvā desenti. Brahmacariyaṃ pakāsentīti evaṃ desentā ca seṭṭhacariyabhūtaṃ sikkhattayasaṅgahitaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ pakāsenti. Neva ādiṃ manasi karotīti neva pubbapaṭṭhapanaṃ manasi karoti. Kumbhoti ghaṭo. Nikkujjoti adhomukho ṭhapito. Evamevanti ettha kumbho nikkujjo viya avakujjapañño puggalo daṭṭhabbo. Udakāsiñcanakālo viya dhammadesanāya laddhakālo. Udakassa vivaṭṭanakālo viya tasmiṃ āsane nisinnassa uggahetuṃ asamatthakālo. Udakassa asaṇṭhānakālo viya uṭṭhahitvā asallakkhaṇakālo veditabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo avakujjapaññoti vuccati. Adhomukhapaññoti attho.



关于盲目之事 – 这样的眼睛并不存在，因此这样的智慧眼并不存在。“使其增大”的是指使其变得更大。“带有过失”的是指带有缺陷和污点。“低劣的高贵”的是指极端的低劣。“黑色与白色的分别”是指黑色与白色的相互对立。这里的要点是 – 在善法中应当以“善法”来认识，在恶法中应当以“恶法”来认识，在带有过失等的情况下也是如此。在黑色与白色的分别中，黑法应当以“白法的对立”来认识，白法应当以“黑法的对立”来认识。这样的眼睛并不存在，这个道理在其他六个地方也应当如此理解。这个人被称为“盲目者”，是因为缺乏对现法的把握与未来的明悟。第二个是缺乏对现法的把握，然而对未来的明悟则是单一的眼睛。第三个是两个方面的缺乏则称为双眼。
关于教法的讲解 – 信士是为了听法而来，放弃自己的业，讲解教法。“开始的善”是指开始时的善、幸福、无过失、无污点的讲解。其他方面也是如此。在这里“开始”是指最初的引导。“中间”是指中间的谈话。“结束”是指最终的完成。在谈论教法时，最初的引导也是善、幸福、无过失的讲解，在中间与结束时也是如此。在这里，有教法的开始、中间与结束，也有教义的存在。在教法中，四句偈的第一句是开始，两个句子是中间，最后一句是结束。对于单一的因缘法 – 因缘是开始，中间是因缘，最后是这样说。对于多重因缘法 – 第一个因缘是开始，之后是一个或多个中间，最后是结束。这是教法的要点。
教义的开始是戒，中间是定，最后是慧。定是开始，慧是中间，正道是结束。慧是开始，正道是中间，果是结束。正道是开始，果是中间，涅槃是结束。当两个戒与定同时进行时，慧与正道是中间，果与涅槃是结束。是有意义的，因此讲解。所有的字母都是完整的，因此讲解。完整的即是无缺的，因此讲解。清净的即是清净的，故讲解。说明出家生活的，是讲解最高的修行，包含三学的八正道。既不开始也不念起，既不进行最初的引导。“瓶子”是指容器。“放置”是指向下放置。就如同这个瓶子被放置的盲目者应当被看作。就如同洒水的时间是教法讲解的时间。就如同水的流动时间是坐在那个位置时无法理解的时间。就如同水的不稳定时间应当被理解。这个人被称为“盲目者”。意指向下的智慧。

108.Ākiṇṇānīti pakkhittāni. Satisammosā pakireyyāti muṭṭhassatitāya vikireyya. Evamevanti ettha ucchaṅgo viya ucchaṅgapañño puggalo daṭṭhabbo. Nānākhajjakāni viya nānappakāraṃ buddhavacanaṃ. Ucchaṅge nānākhajjakāni khādantassa nisinnakālo viya tasmiṃ āsane nisinnassa uggahaṇakālo. Vuṭṭhahantassa satisammosā vikiraṇakālo viya tasmā āsanā vuṭṭhāya gacchantassa asallakkhaṇakālo veditabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo ucchaṅgapaññoti vuccati. Ucchaṅgasadisapaññoti attho.

109.Ukkujjoti uparimukho ṭhapito. Saṇṭhātīti patiṭṭhahati. Evameva khoti ettha uparimukho ṭhapito kumbho viya puthupañño puggalo daṭṭhabbo. Udakassa āsittakālo viya desanāya laddhakālo. Udakassa saṇṭhānakālo viya tattha nisinnassa uggahaṇakālo. No vivaṭṭanakālo viya uṭṭhāya gacchantassa sallakkhaṇakālo veditabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo puthupaññoti vuccati. Vitthārikapaññoti attho.

110. Avītarāgādīsu – yathā sotāpannasakadāgāmino, evaṃ puthujjanopi pañcasu kāmaguṇesu, tīsu ca bhavesu avītarāgo. Adabbatāya pana na gahito. Yathā hi cheko vaḍḍhakī dabbasambhāratthaṃ vanaṃ paviṭṭho na ādito paṭṭhāya sampattasampattarukkhe chindati, ye panassa dabbasambhārūpagā honti, teyeva chindati; evamidhāpi bhagavatā dabbajātikā ariyāva gahitā, puthujjanā pana adabbatāya na gahitāti veditabbā. Kāmesu vītarāgoti pañcasu kāmaguṇesu vītarāgo. Bhavesu avītarāgoti rūpārūpabhavesu avītarāgo.

113. Pāsāṇalekhūpamādīsu – anusetīti appahīnatāya anuseti. Na khippaṃ lujjatīti na antarā nassati, kappuṭṭhāneneva nassati. Evamevanti evaṃ tassāpi puggalassa kodho na antarā punadivase vā aparadivase vā nibbāti, addhaniyo pana hoti. Maraṇeneva nibbātīti attho. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo pāsāṇalekhā viya kujjhanabhāvena ciraṭṭhitikato pāsāṇalekhūpamoti vuccati.

114.So ca khvassa kodhoti so appamattakepi kāraṇe sahasā kuddhassa kodho. Na ciranti aciraṃ appahīnatāya nānuseti. Yathā pana pathaviyaṃ ākaḍḍhitvā katalekhā vātādīhi khippaṃ nassati, evamassa sahasā uppannopi kodho khippameva nibbātīti attho. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo pathaviyaṃ lekhā viya kujjhanabhāvena aciraṭṭhitikato pathavīlekhūpamoti vuccati.

115.Āgāḷhenāti atigāḷhena mammacchedakena thaddhavacanena. Pharusenāti na sotasukhena. Amanāpenāti na cittasukhena. Saṃsandatīti ekībhavati. Sandhiyatīti ghaṭayati. Sammodatīti nirantaro hoti. Atha vā – saṃsandatīti cittakiriyādīsu cittena samodhānaṃ gacchati. Khīrodakaṃ viya ekībhāvaṃ upetīti attho. Sandhiyatīti ṭhānagamanādīsu kāyakiriyādīsu kāyena samodhānaṃ gacchati. Tilataṇḍulā viya missībhāvaṃ upetīti attho. Sammodatīti uddesaparipucchādīsu vacīkiriyāsu vācāya samodhānaṃ gacchati. Vippavāsagatopi piyasahāyako viya piyatarabhāvaṃ upetīti attho. Apica – kiccakaraṇīyesu tehi saddhiṃ āditova ekakiriyabhāvaṃ upagacchanto saṃsandati. Yāva majjhā pavattanto sandhiyati, yāva pariyosānā anivattanto sammodatītipi veditabbo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo udakalekhā viya khippaṃ saṃsandanato udakalekhūpamoti vuccati.



关于被填满的 – 是指被覆盖的。“心无所念”是指因忘记而散乱。就如同这里的高贵者应当被看作如同高贵的智慧者。就如同各种美味的佛陀之言。高贵者如同在高处进食的，坐在那个位置的，获得食物的时间。起身时的心无所念如同从那个座位站起来去的时刻应当被理解。这个人被称为“高贵的智慧者”。意指与高贵相似的智慧。
“抬起”的是指向上放置。“稳定”的是指保持不变。就如同这里的高贵者应当被看作如同被放置的瓶子。就如同水的浇灌时间是讲法的时间。就如同水的稳定时间是坐在那里的获得食物的时间。不是流动的时间就如同起身去的时刻应当被理解。这个人被称为“普通的智慧者”。意指广泛的智慧。
关于不贪欲的 – 就如同初果与二果的修行者一样，普通人也在五种欲望中，不在三种生中贪欲。然而因无过失而不被抓住。就如同砍伐者为了收集柴火而进入森林，从开始到结束砍伐那些树木，只有那些适合的树木被砍伐；同样，圣者被抓住，而普通人因无过失而不被抓住。欲望中无贪欲是指在五种欲望中无贪欲。在生中无贪欲是指在色界与无色界中无贪欲。
关于石碑的比喻 – “不追随”的是指因不放弃而追随。“不迅速崩溃”的是指不立即消失，因而仅仅是被放置而消失。就如同这里的愤怒者不会在第二天或后天消失，但会在当下存在。因死亡而消失的意思。这个人被称为“石碑”，因其愤怒的性质而长久存在，故被称为如同石碑。
“他的愤怒”是指在微小的原因下也会突然愤怒。不会长久，因而因不放弃而不追随。就如同在大地上被风吹动的石碑迅速消失，同样他的愤怒也会迅速消失。这个人被称为“地上的碑”，因其愤怒的性质而短暂存在，故被称为如同地碑。
“用力”的是指用极大的力量进行的坚硬言语。“粗暴”的是指没有耳朵的愉悦。“不安宁”的是指没有心灵的愉悦。“相聚”的是指合为一体。“结合”的是指相互碰撞。“和谐”的是指保持不变。或者 – “相聚”的是指在心的行为等中，心的统一。“如同牛奶与水的结合”的意思。“结合”的是指在位置移动等的身体行为中，身体的统一。“如同芝麻与米的混合”的意思。“和谐”的是指在讲解与询问等的言语行为中，言语的统一。即使是远离的朋友也如同亲密的关系。“此外” – 在需要做的事情中，与他们一起从开始就合为一体，进行相聚。直到中间进行时相聚，直到结束不变的和谐也应被理解。这个人被称为“水中的碑”，因其迅速的结合而被称为如同水中的碑。

116. Potthakūpamesu – yāya upamāya te potthakūpamāti vuccanti, taṃ tāva upamaṃ dassetuṃ tayo potthakātiādi vuttaṃ. Tattha navoti navavāyimo. Potthakoti sāṇavākasāṭako. Dubbaṇṇoti vivaṇṇo. Dukkhasamphassoti kharasamphasso. Appagghoti atibahuṃ agghanto kahāpaṇagghanako hoti. Majjhimoti paribhogamajjhimo. So hi navabhāvaṃ atikkamitvā jiṇṇabhāvaṃ appatto majjhe paribhogakālepi dubbaṇṇo ca dukkhasamphasso ca appagghoyeva ca hoti. Atibahuṃ agghanto aḍḍhaṃ agghati. Jiṇṇakāle pana aḍḍhamāsakaṃ vā kākaṇikaṃ vā agghati. Ukkhaliparimajjananti kāḷukkhaliparipuñchanaṃ.

Navoti upasampadāya pañcavassakālato heṭṭhā jātiyā saṭṭhivassopi navoyeva. Dubbaṇṇatāyāti sarīravaṇṇenapi guṇavaṇṇenapi dubbaṇṇatāya. Dussīlassa hi parisamajjhe nisinnassa nittejatāya sarīravaṇṇopi na sampajjati, guṇavaṇṇe vattabbameva natthi. Ye kho panassāti ye kho pana tassa upaṭṭhākā vā ñātimittādayo vā etaṃ puggalaṃ sevanti. Tesaṃ tanti tesaṃ puggalānaṃ cha satthāre sevantānaṃ micchādiṭṭhikānaṃ viya, devadattaṃ sevantānaṃ kokālikādīnaṃ viya ca taṃ sevanaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti. Majjhimoti pañcavassakālato paṭṭhāya yāva navavassakālā majjhimo nāma. Theroti dasavassakālato paṭṭhāya thero nāma. Evamāhaṃsūti evaṃ vadanti. Kiṃ nu kho tuyhanti tuyhaṃ bālassa bhaṇitena ko atthoti vuttaṃ hoti. Tathārūpanti tathājātikaṃ tathāsabhāvaṃ ukkhepanīyakammassa kāraṇabhūtaṃ.

117. Kāsikavatthūpamesu – kāsikavatthaṃ nāma tayo kappāsaṃsū gahetvā kantitasuttena vāyitaṃ sukhumavatthaṃ. Taṃ navavāyimaṃ anagghaṃ hoti. Paribhogamajjhimaṃ vīsampi tiṃsampi sahassāni agghati. Jiṇṇakāle pana aṭṭhapi dasapi sahassāni agghati.

Tesaṃtaṃ hotīti tesaṃ sammāsambuddhādayo sevantānaṃ viya taṃ sevanaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hoti. Sammāsambuddhañhi ekaṃ nissāya yāvajjakālā muccanakasattānaṃ pamāṇaṃ natthi. Tathā sāriputtattheramahāmoggallānatthere avasese ca asītimahāsāvake nissāya saggaṃ gatasattānaṃ pamāṇaṃ natthi. Yāvajjakālā tesaṃ diṭṭhānugatiṃ paṭipannasattānampi pamāṇaṃ natthiyeva. Ādheyyaṃ gacchatīti tassa mahātherassa taṃ atthanissitaṃ vacanaṃ yathā gandhakaraṇḍake kāsikavatthaṃ ādhātabbataṃ ṭhapetabbataṃ gacchati, evaṃ uttamaṅge sirasmiṃ hadaye ca ādhātabbataṃ ṭhapetabbatampi gacchati. Sesamettha heṭṭhā vuttānusāreneva veditabbaṃ.

118. Suppameyyādīsu – sukhena pametabboti suppameyyo. Idhāti imasmiṃ sattaloke. Uddhatoti uddhaccena samannāgato. Unnaḷoti uggatanaḷo; tucchamānaṃ ukkhipitvā ṭhitoti attho. Capaloti pattamaṇḍanādinā cāpallena samannāgato. Mukharoti mukhakharo. Vikiṇṇavācoti asaṃyatavacano. Asamāhitoti cittekaggatārahito. Vibbhantacittoti bhantacitto, bhantagāvībhantamigīsappaṭibhāgo. Pākaṭindriyoti vivaṭindriyo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo ‘suppameyyo’ti vuccati. Yathā hi parittassa udakassa sukhena pamāṇaṃ gayhati; evameva imehi aguṇaṅgehi samannāgatassa sukhena pamāṇaṃ gayhati. Tenesa ‘suppameyyo’ti vutto.



关于被覆盖的比喻 – 以此比喻称为“被覆盖的”。因此提到三种被覆盖的情况。这里的“新”是指新生的状态。“被覆盖的”是指被遮蔽的。“难以辨认的”是指难以识别的。“痛苦的接触”是指粗糙的接触。“不贵重的”是指极其少量的，像是微不足道的。“中等的”是指中间的享用。因为他超越了新生的状态而未达到衰老的状态，即使在享用的中间时也是难以辨认、痛苦的且不贵重的。极其少量的就称为半分。在衰老的时刻则称为半月或小量的。“像磨盘的转动”是指像黑磨盘的转动。
“新”的是指在受戒五年之前，甚至在六十岁时仍然是新生的。“难以辨认的”是指身体的外貌或品质的难以辨认。因为不善者在聚会中坐着时，因其外貌而无法显现，品质的外貌则无法被提及。那些跟随他的人，如同他的侍者或亲友，这些人若长久地随之而行，就如同跟随德瓦达特等人一样，长久以来都是有害且痛苦的。中等的，是指从五年开始到九年期间的中等者。长老，是指从十年开始的长老。就如同这样，他们说：“你究竟是什么？”是指以愚者的言辞所说的意思。类似的，是指具有相同本质和相同性质的引导行为。
关于卡西的布料比喻 – 卡西的布料是指用三种草编织的，经过精细的缝制而成的柔软布料。它是新生的且无价的。中等的享用是指价值在二十、三十、数千之间。在衰老的时刻则价值在八百、十个数千之间。
“这些”是指跟随正觉者等的人的长久随之而行是有益且快乐的。因为正觉者是唯一的依靠，直到永恒的时间内，解脱的众生没有可比之处。就如同舍利弗长老与摩诃目犍连长老，以及其他八十位长老的依靠，解脱的众生没有可比之处。直到永恒的时间内，依循正见的众生也没有可比之处。“应当去”的是指那位大长老所说的，像香料一样的卡西布料应当被依靠、应当被放置在头上和心中。其他的应当根据前述的内容来理解。
关于良好衡量的比喻 – “应当以快乐来衡量”的是良好的衡量。在此世间中。“激动”的是指因激动而充满。“轻盈”的是指被轻盈的状态所支配；是指抬起轻盈的状态而站立的意思。“不稳定”的是指因初步的行为等而不稳定。“口出恶言”的是指口出恶言。“散乱的言语”的是指无节制的言辞。“不专注”的是指缺乏专注的状态。“心不安定”的是指心神散乱，心神被扰乱的状态。“明显的感官”的是指明显的感官。这个人被称为“良好的衡量者”。就如同微小的水被快乐地衡量；同样，这些人因具备缺陷的特征而快乐地衡量。因此称为“良好的衡量”。

119. Dukkhena pametabboti duppameyyo. Anuddhatādīni vuttapaṭipakkhavasena veditabbāni. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo ‘duppameyyo’ti vuccati. Yathā hi mahāsamuddassa dukkhena pamāṇaṃ gayhati; evameva imehi guṇaṅgehi samannāgatassa dukkhena pamāṇaṃ gayhati. Tādiso ‘anāgāmī nu kho, khīṇāsavo nu kho’ti vattabbataṃ gacchati, tenesa ‘duppameyyo’ti vutto.

120. Na sakkā pametunti appameyyo. Yathā hi ākāsassa na sakkā pamāṇaṃ gahetuṃ, evaṃ khīṇāsavassa. Tenesa ‘appameyyo’ti vutto.

121. Na sevitabbādīsu – na sevitabboti na upasaṅkamitabbo. Na bhajitabboti na allīyitabbo. Na payirupāsitabboti na santike nisīdanavasena punappunaṃ upāsitabbo. Hīnohoti sīlenātiādīsu upādāyupādāya hīnatā veditabbā . Yo hi pañca sīlāni rakkhati, so dasa sīlāni rakkhantena na sevitabbo. Yo pana dasa sīlāni rakkhati, so catupārisuddhisīlaṃ rakkhantena na sevitabbo. Aññatra anuddayā aññatra anukampāti ṭhapetvā anuddayañca anukampañca. Attano atthāya eva hi evarūpo puggalo na sevitabbo. Anuddayānukampāvasena pana taṃ upasaṅkamituṃ vaṭṭati.

122.Sadiso hotīti samāno hoti. Sīlasāmaññagatānaṃ satanti sīlena samānabhāvaṃ gatānaṃ santānaṃ. Sīlakathā ca no bhavissatīti evaṃ samānasīlānaṃ amhākaṃ sīlameva ārabbha kathā bhavissati. Sā ca no phāsu bhavissatīti sā ca sīlakathā amhākaṃ phāsuvihāro sukhavihāro bhavissati. Sā ca no pavattinī bhavissatīti sā ca amhākaṃ kathā divasampi kathentānaṃ pavattinī bhavissati, na paṭihaññissati. Dvīsu hi sīlavantesu ekena sīlassa vaṇṇe kathite itaro anumodati; tena tesaṃ kathā phāsu ceva hoti, pavattinī ca. Ekasmiṃ pana dussīle sati dussīlassa sīlakathā dukkathāti neva sīlakathā hoti, na phāsu hoti, na pavattinī. Samādhipaññākathāsupi eseva nayo. Dve hi samādhilābhino samādhikathaṃ, sappaññā ca paññākathaṃ kathentā, rattiṃ vā divasaṃ vā atikkantampi na jānanti.

123.Sakkatvā garuṃ katvāti sakkārañceva garukārañca karitvā. Adhiko hotīti atireko hoti. Sīlakkhandhanti sīlarāsiṃ. Paripūressāmīti taṃ atirekasīlaṃ puggalaṃ nissāya attano aparipūraṃ sīlarāsiṃ paripūraṃ karissāmi. Tattha tattha paññāya anuggahessāmīti ettha sīlassa asappāye anupakāradhamme vajjetvā sappāye upakāradhamme sevanto tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne sīlakkhandhaṃ paññāya anuggaṇhāti nāma. Samādhipaññākkhandhesupi eseva nayo.

124. Jigucchitabbādīsu – jigucchitabboti gūthaṃ viya jigucchitabbo. Atha kho nanti atha kho assa. Kittisaddoti kathāsaddo. Evamevanti ettha gūthakūpo viya dussīlyaṃ daṭṭhabbaṃ. Gūthakūpe patitvā ṭhito dhamanīahi viya dussīlapuggalo. Guthakūpato uddhariyamānena tena ahinā purisassa sarīraṃ āruḷhenāpi adaṭṭhabhāvo viya dussīlaṃ sevamānassāpi tassa kiriyāya kāraṇabhāvo sarīraṃ gūthena makkhetvā ahino gatakālo viya dussīlaṃ sevamānassa pāpakittisaddassa abbhuggamanakālo veditabbo.



关于痛苦的衡量 – 应当以痛苦来衡量的被称为“难以衡量的”。应当根据相反的情况来理解。这个人被称为“难以衡量”。就如同大海的痛苦被作为衡量；同样，这些具备特征的人也以痛苦作为衡量。因此，他被称为“难以衡量”。
“无法衡量”的是指“微小的”。就如同天空无法被衡量，同样，解脱者也无法被衡量。因此，他被称为“微小的”。
关于不可随处接触的 – “不可接触”的是指不可接近。“不可分享”的是指不可依赖。“不可崇拜”的是指在身边坐着时不可一次又一次地崇拜。“低劣”的是指因依赖而显得低劣。谁若保护五条戒律，他便不可被低劣者分享。谁若保护十条戒律，他便不可被四种清净戒律的保护者分享。除非有怜悯与同情，除了怜悯与同情之外，若没有怜悯与同情，这样的人不应被接触。因他是为了自己的利益而存在的，这样的人不应被接触。然而，基于怜悯与同情，还是可以接近他。
“相似的”是指相同的。“具戒者的真实”是指因戒律的相同而具备的真实。“戒律的谈论不会发生”的是指我们之间的戒律谈论将以我们的戒律为基础。“那也将是愉快的”的是指我们的戒律谈论将是愉快的居所与幸福的居所。“那也将是持久的”的是指我们的谈论即使在白天也将持续不断，不会消失。在两位具戒者之间，若一位谈论戒律的美德，另一位便会赞同；因此，他们的谈论既愉快又持久。而在一位不善者面前，若谈论不善者的戒律则称为痛苦的，因此既不是戒律的谈论，也不愉快，也不持久。关于定与智慧的谈论也是如此。在两位获得定的人之间，谈论定的内容，智慧者也会谈论智慧的内容，无论在夜间还是白天，甚至超过的也无法知道。
“以尊重与重视”的是指进行尊重与重视。“更为”的是指超出。“戒律的聚集”是指戒律的聚合。“我将使其充满”的是指依靠那个超出戒律的人，我将使自己未充满的戒律聚合充满。在那里，那里将以智慧来支持，因而在戒律的不足方面，不应依赖于无益的法，而应依赖于有益的法。因而在此处的戒律以智慧来支持。关于定与智慧的聚集也是如此。
关于可厌恶的 – “可厌恶的”是指如同污垢般的可厌恶。“那么”是指“那么”的意思。“赞美的声音”是指谈论的声音。“如此”是指如同污垢的井一样的可厌恶。在污垢的井中跌入后，就如同被绳子拉住的可厌恶者。通过从污垢的井中被拉起，就如同被那条蛇的身体所包围的可厌恶者也未被看见。通过从污垢的井中被拉起，因而他身体的污垢被蛇包围的时刻也应被理解为可厌恶的。

125.Tindukālātanti tindukarukkhaalātaṃ. Bhiyyoso mattāya cicciṭāyatīti tañhi jhāyamānaṃ pakatiyāpi papaṭikāyo muñcantaṃ cicciṭāyati ciṭiciṭāti saddaṃ karoti. Ghaṭṭitaṃ pana adhimattaṃ karotīti attho. Evamevanti evamevaṃ kodhano attano dhammatāyapi uddhato caṇḍikato hutvā carati. Appamattakaṃ pana vacanaṃ vuttakāle ‘mādisaṃ nāma evaṃ vadatī’ti atirekataraṃ uddhato caṇḍikato hutvā carati. Gūthakūpoti gūthapuṇṇakūpo, gūtharāsiyeva vā. Opammasaṃsandanaṃ panettha purimanayeneva veditabbaṃ. Tasmā evarūpo puggalo ajjhupekkhitabbo, na sevitabboti yasmā kodhano atiseviyamānopi atiupasaṅkamiyamānopi kujjhatiyeva, ‘kiṃ iminā’ti paṭikkamantopi kujjhatiyeva, tasmā palālaggi viya ajjhupekkhitabbo, na sevitabbo. Kiṃ vuttaṃ hoti? Yo hi palālaggiṃ atiupasaṅkamitvā tappati, tassa sarīraṃ jhāyati. Yo atipaṭikkamitvā tappati, tassa sītaṃ na vūpasammati. Anupasaṅkamitvā apaṭikkamitvā pana majjhattabhāvena tappentassa sītaṃ vūpasammati, kāyopi na ḍayhati. Tasmā palālaggi viya kodhano puggalo majjhattabhāvena ajjhupekkhitabbo, na sevitabbo, na bhajitabbo, na payirupāsitabbo.

126.Kalyāṇamittoti sucimitto. Kalyāṇasahāyoti sucisahāyo. Sahāyoti sahagāmī saddhiṃcaro. Kalyāṇasampavaṅkoti kalyāṇesu sucipuggalesu sampavaṅko, tanninnatappoṇatappabbhāramānasoti attho.



关于“如同火焰”的是指如同火焰的树木。更为的程度是指它发出嘶嘶声，因为它在燃烧时，即使是微小的火焰也会发出嘶嘶声。被撞击的则是极为强烈的意思。就如同这样，他因愤怒而在自身的特性上高昂而愤怒地行走。当提到微小的言辞时，则更为愤怒地行走。污垢的井是指满是污垢的井，或是污垢的堆积。比喻的结合在这里仍应根据前述的理解。因此，这样的人应当被观察，而不应被接触。因为愤怒者即使被过度接触或过度接近，仍会愤怒地反抗，因而也会愤怒地拒绝，因此应当如同火焰般被观察，而不应被接触。那是什么意思呢？谁若过度接近火焰，其身体会被烧灼。谁若过度拒绝火焰，其寒冷不会平息。若不接近也不拒绝，而是以中庸的方式接触，其寒冷会平息，身体也不会被烧灼。因此，愤怒的人应当以中庸的方式被观察，而不应被接触，不应被依赖，不应被崇拜。
“良好的朋友”是指善良的朋友。“良好的伴侣”是指纯洁的伴侣。“伴侣”是指与同行者共处的人。“良好的交往”是指在善良的纯洁者之间的交往，意指与他们的亲密交

127. Sīlesu paripūrakārītiādīsu – sīlesu paripūrakārinoti ete ariyasāvakā yāni tāni maggabrahmacariyassa ādibhūtāni, ādibrahmacariyakāni, pārājikasaṅkhātāni cattāri mahāsīlasikkhāpadāni, tesaṃ avītikkamanato yāni khuddānukhuddakāni āpajjanti, tehi ca vuṭṭhānato sīlesu yaṃ kattabbaṃ, taṃ paripūraṃ samattaṃ karontīti ‘sīlesu paripūrakārino’ti vuccanti. Samādhipāribandhakānaṃ pana kāmarāgabyāpādānaṃ, paññāpāribandhakassa ca saccapaṭicchādakassa mohassa asamūhatattā, samādhiṃ paññañca bhāventāpi samādhipaññāsu yaṃ kattabbaṃ taṃ mattaso pamāṇena padesamattameva karontīti samādhismiṃ paññāya ca mattaso kārinoti vuccanti. Iminā upāyena itaresupi dvīsu nayesu attho veditabbo.

Tatrāyaṃ aparopi suttantanayo –

‘‘Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṃ mattaso kārī, paññāya mattaso kārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi, vuṭṭhātipi. Taṃ kissa hetu? Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni, tattha dhuvasīlo ca hoti, ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno hoti, avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sīlesu…pe… so tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā, rāgadosamohānaṃ tanuttā, sakadāgāmī hoti; sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṃ paripūrakārī, paññāya mattaso kārī. So yāni tāni…pe… sikkhati sikkhāpadesu. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ…pe… anāvattidhammo tasmā lokā. Idha pana, bhikkhave , bhikkhu sīlesu paripūrakārī, samādhismiṃ paripūrakārī, paññāya paripūrakārī. So yāni tāni khuddānukhuddakāni…pe… sikkhati sikkhāpadesu. So āsavānaṃ khayā…pe… upasampajja viharatī’’ti (a. ni. 3.87).

130. Satthāraniddese – pariññaṃ paññapetīti pahānaṃ samatikkamaṃ paññapeti. Tatrāti tesu tīsu janesu. Tena daṭṭhabboti tena paññāpanena so satthā rūpāvacarasamāpattiyā lābhīti daṭṭhabboti attho. Dutiyavārepi eseva nayo. Sammāsambuddho satthā tena daṭṭhabboti tena titthiyehi asādhāraṇena paññāpanena ayaṃ tatiyo satthā sabbaññubuddho daṭṭhabbo. Titthiyā hi kāmānaṃ pariññaṃ paññapentā rūpabhavaṃ vakkhanti. Rūpānaṃ pariññaṃ paññapentā arūpabhavaṃ vakkhanti. Vedanānaṃ pariññaṃ paññapentā asaññabhavaṃ vakkhanti. Sammā paññapentā ‘evaṃ paññapeyyuṃ’, no ca sammā paññapetuṃ sakkonti. Sammāsambuddho pana kāmānaṃ pariññaṃ pahānaṃ anāgāmimaggena paññapeti . Rūpavedanānaṃ pariññaṃ pahānaṃ arahattamaggena paññapeti. Ime tayo satthāroti ime dve janā bāhirakā, eko sammāsambuddhoti – imasmiṃ loke tayo satthāro nāma.

131. Dutiye satthāraniddese – diṭṭhe ceva dhammeti imasmiṃ attabhāve. Attānaṃ saccato thetato paññapetīti ‘‘attā nāmeko atthi nicco dhuvo sassato’’ti bhūtato thirato paññapeti. Abhisamparāyañcāti aparasmiṃ attabhāve evameva paññapeti. Sesamettha vuttanayeneva veditabbanti.

Tikaniddesavaṇṇanā.

4. Catukkaniddesavaṇṇanā



关于戒律圆满等方面 - "戒律圆满"是指这些圣弟子们,对于作为梵行基础的四大戒条,即被称为波罗夷的四条重要学处,他们不违犯,即使犯了小小戒也会忏悔,因此被称为"戒律圆满"。但由于还未完全断除障碍定的贪欲、嗔恨,以及障碍慧的愚痴,所以虽然修习定慧,但在定慧方面所做的只是有限度的,因此被称为"定慧有限度"。其他两种情况也应以此方法理解。
这里还有另一种经典的解释方法:
"在此,比丘们,有比丘戒律圆满,定慧有限度。他可能会犯一些小小戒,但会忏悔。为什么呢?因为我不说他无法证果。对于那些作为梵行基础、适合梵行的学处,他坚持不犯,严格遵守。他断除三结,成为预流果,不堕恶道,必定证悟。又有比丘戒律圆满,定慧有限度。他断除三结,贪嗔痴薄,成为一来果,再来此世一次便能尽苦。又有比丘戒律圆满,定圆满,慧有限度。他断除五下分结,成为不还果,不再返回此世。又有比丘戒定慧皆圆满。他断尽诸漏,证得无漏心解脱、慧解脱,现法自知作证具足住。"
在导师的解释中 - "宣说遍知"是指宣说断除、超越。"在那里"是指在那三种人中。"应当被视为"是指由于那种宣说,那个导师应当被视为获得色界定的人。第二种情况也是如此。正等觉的导师应当被视为,由于那种外道所没有的宣说,这第三位导师应当被视为一切智佛。外道宣说对欲的遍知时会说色界,宣说对色的遍知时会说无色界,宣说对受的遍知时会说无想界。正确宣说的话"应该这样宣说",但他们无法正确宣说。而正等觉则宣说以不还道断除对欲的遍知,以阿罗汉道断除对色受的遍知。这三位导师是指两位外道和一位正等觉,这就是世间所说的三位导师。
在第二个导师的解释中 - "在现法中"是指在此生中。"宣说自我是真实、确定的"是指宣说"有一个永恒、稳固、常住的自我"。"来世也是如此"是指在下一生中也是这样宣说。其余的应当按照前面所说的方法来理解。
三法的解释完毕。
四法的解释

132. Catukkaniddese – asappurisoti lāmakapuriso. Pāṇaṃ atipātetīti pāṇātipātī. Adinnaṃ ādiyatīti adinnādāyī. Kāmesu micchā caratīti kāmesumicchācārī. Musā vadatīti musāvādī. Surāmerayamajjapamāde tiṭṭhatīti surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī.

133.Pāṇātipāte samādapetīti yathā pāṇaṃ atipāteti, tathā naṃ tattha gahaṇaṃ gaṇhāpeti. Sesesupi eseva nayo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo yasmā sayaṃ katena ca dussīlyena samannāgato yañca samādapitena kataṃ, tato upaḍḍhassa dāyādo, tasmā asappurisena asappurisataroti vuccati. Sappurisoti uttamapuriso.

135.Sappurisena sappurisataroti attanā katena susīlyena samannāgatattā yañca samādapito karoti. Tato upaḍḍhassa dāyādattā uttamapurisena uttamapurisataro.

136.Pāpoti akusalakammapathasaṅkhātena dasavidhena pāpena samannāgato.

138.Kalyāṇoti kusalakammapathasaṅkhātena dasavidhena kalyāṇadhammena samannāgato suddhako bhadrako. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva.

140. Pāpadhammādīsu – pāpo dhammo assāti pāpadhammo. Kalyāṇo dhammo assāti kalyāṇadhammo. Sesamettha uttānatthameva.

144. Sāvajjādīsu – sāvajjoti sadoso. Sāvajjena kāyakammenāti sadosena pāṇātipātādinā kāyakammena. Itaresupi eseva nayo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo tīhi dvārehi āyūhanakammassa sadosattā, gūthakuṇapādibharito padeso viya sāvajjoti vuccati.

145.Sāvajjena bahulanti yassa sāvajjameva kāyakammaṃ bahu hoti, appaṃ anavajjaṃ; so sāvajjena bahulaṃ kāyakammena samannāgato, appaṃ anavajjenāti vuccati. Itaresupi eseva nayo. Ko pana evarūpo hotīti? Yo gāmadhammatāya vā nigamadhammatāya vā kadāci karahaci uposathaṃ samādiyati, sīlāni pūreti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpo puggalo tīhi dvārehi āyūhanakammesu sāvajjasseva bahulatāya anavajjassa appatāya vajjabahuloti vuccati.

Yathā hi ekasmiṃ padese dubbaṇṇāni duggandhāni pupphāni rāsikatānassu, tesaṃ upari tahaṃ tahaṃ atimuttakavassikapāṭalāni patitāni bhaveyyuṃ. Evarūpo ayaṃ puggalo veditabbo. Yathā pana ekasmiṃ padese atimuttakavassikapāṭalāni rāsikatānassu, tesaṃ upari tahaṃ tahaṃ dubbaṇṇaduggandhāni badarapupphādīni patitāni bhaveyyuṃ. Evarūpo tatiyo puggalo veditabbo. Catuttho pana tīhipi dvārehi āyūhanakammassa niddosattā, catumadhurabharitasuvaṇṇapāti viya daṭṭhabbo. Tesu paṭhamo andhabālaputhujjano. Dutiyo antarantarā kusalassa kārako lokiyaputhujjano. Tatiyo sotāpanno sakadāgāmianāgāminopi eteneva saṅgahitā. Catuttho khīṇāsavo. So hi ekantena anavajjoyeva. Ayaṃ aṅguttaraṭṭhakathāyo.

148. Ugghaṭitaññūādīsu – ugghaṭitaññūti ettha ugghaṭitaṃ nāma ñāṇugghāṭanaṃ, ñāṇe ugghaṭitamatteyeva jānātīti attho. Saha udāhaṭavelāyāti udāhāre udāhaṭamatteyeva. Dhammābhisamayoti catusaccadhammassa ñāṇena saddhiṃ abhisamayo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ ‘cattāro satipaṭṭhānā’tiādinā nayena saṃkhittena mātikāya ṭhapiyamānāya desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā arahattaṃ gaṇhituṃ samattho puggalo ugghaṭitaññūti vuccati.



以下是巴利文的直译：
132. 在四法论述中 - "非善人"即是下贱之人。"杀害生命"即为杀生者。"取未给予"即为偷盗者。"在欲乐中邪行"即为邪淫者。"说谎"即为妄语者。"停留于酒和麻醉品的放逸"即为酒麻醉放逸者。
133. "在杀生中劝诱"即是如何使他杀生，就如何使他接受。在其余的情况中也是同样的道理。这被称为：这种人因为自身具有恶劣行为，以及劝诱他人做的，从一半开始继承，因此被称为"非善人中最非善人"。"善人"即是最上等的人。
135. "以善人比善人"是因为以自身的善良行为为特征，以及劝诱他人所做，从一半开始继承，所以比最上等的人更为最上等。
136. "恶"即具有十种被称为不善业道的恶。
138. "善"即具有十种被称为善业道的善法，纯净、美好。其余部分与前面所说的方式相同，意义明显。
140. 在恶法等中 - 具有恶法即为恶法。具有善法即为善法。其余部分意义明显。
144. 在有过失等中 - "有过失"即有过错。"以有过失的身业"即以有过错的杀生等身业。在其他情况中也是同样的道理。这被称为：这种人因为在三个门（身、口、意）中行为有过错，就像被粪便和腐肉填满的地方一样，被称为"有过失"。
145. "以有过失为多"即他的身业多为有过失，少为无过失；他以有过失的身业为主，被称为"少有无过失"。在其他情况中也是同样的道理。什么样的人会这样呢？那种偶尔按照村庄或城镇的习俗受持斋戒、圆满戒律的人。这被称为：这种人因为在三个门中行为多有过失、少无过失，所以被称为"过失众多"。
就像在某个地方有不美、有恶臭的花朵堆积，在其上落下多花和黄葛花一样。应该了解这种人是如此。又如在某个地方有多花和黄葛花堆积，在其上落下不美、有恶臭的豆蔻花等。应该了解第三种人是如此。第四种则因为在三个门中行为完全无过失，就像盛满四种蜂蜜的金杯一样可以看待。在这些人中，第一种是盲目的凡夫。第二种是在中间做善业的世俗凡夫。第三种是须陀洹、斯陀含、阿那含也被这样包含。第四种是阿罗汉。他确实是完全无过失的。这是《增支部注》所说。
148. 在能开悟等中 - "能开悟"即是知识的开启，意思是仅仅在知识开启时就能理解。"伴随着举例的时刻"即仅仅举例。"法现观"即四谛法与知识一起的现观。这被称为：这种人能够按照"四念处"等简略的纲要，随着开示送出知识，能够获得阿罗汉果，所以被称为"能开悟者"。

149. Vipañcitaṃ vitthāritameva atthaṃ jānātīti vipañcitaññū. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ saṅkhittena mātikaṃ ṭhapetvā vitthārena atthe bhājiyamāne arahattaṃ pāpuṇituṃ samattho puggalo vipañcitaññūti vuccati.

150. Uddesādīhi netabboti neyyo. Anupubbena dhammābhisamayo hotīti anukkamena arahattappatti.

151. Byañjanapadameva paramaṃ assāti padaparamo. Na tāya jātiyā dhammābhisamayo hotīti na tena attabhāvena jhānaṃ vā vipassanaṃ vā maggaṃ vā phalaṃ vā nibbattetuṃ sakkotīti attho.

152. Yuttapaṭibhānādīsu – paṭibhānaṃ vuccati ñāṇampi, ñāṇassa upaṭṭhitavacanampi. Taṃ idha adhippetaṃ. Atthayuttaṃ kāraṇayuttañca paṭibhānamassāti yuttappaṭibhāno. Pucchitānantarameva sīghaṃ byākātuṃ asamatthatāya no muttaṃ paṭibhānamassāti no muttappaṭibhāno. Iminā nayena sesā veditabbā. Ettha pana paṭhamo – kiñci kālaṃ vīmaṃsitvā yuttameva pekkhati, tipiṭakacūḷanāgatthero viya. So kira pañhaṃ puṭṭho pariggahetvā yuttapayuttakāraṇameva katheti.

Dutiyo – pucchānantarameva yena vā tena vā vacanena paṭibāhati, vīmaṃsitvāpi ca yuttaṃ na pekkhati catunikāyikapaṇḍitatissatthero viya. So kira pañhaṃ puṭṭho pañhapariyosānampi nāgameti, yaṃ vā taṃ vā kathetiyeva. Vacanatthaṃ panassa vīmaṃsiyamānaṃ katthaci na laggati.

Tatiyo – pucchāsamakālameva yuttaṃ pekkhati, taṅkhaṇaññeva vacanaṃ byākaroti tipiṭakacūḷābhayatthero viya. So kira pañhaṃ puṭṭho sīghameva katheti, yuttapayuttakāraṇo ca hoti.

Catuttho – puṭṭho samāno neva yuttaṃ pekkhati , na yena vā tena vā paṭibāhituṃ sakkoti tibbandhakāranimuggo viya hoti lāḷudāyitthero viya.

156. Dhammakathikesu – appañca bhāsatīti sampattaparisāya thokameva katheti. Asahitañcāti kathento ca pana na atthayuttaṃ kāraṇayuttaṃ katheti. Parisā cassa na kusalā hotīti sotuṃ nisinnaparisā cassa yuttāyuttaṃ kāraṇākāraṇaṃ siliṭṭhāsiliṭṭhaṃ na jānātīti attho. Evarūpoti ayaṃ evaṃjātiko bāladhammakathiko. Evaṃjātikāya bālaparisāya dhammakathikotveva nāmaṃ labhati. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo. Ettha ca dveyeva janā sabhāvadhammakathikā, itare pana dhammakathikānaṃ antare paviṭṭhattā evaṃ vuttā.



149. 能知晓已详细阐述的义理者称为通达智者。这里所说的是：简略地立下纲要后，当义理被详细解说时，能够证得阿罗汉果的人，被称为通达智者。
150. 需要通过诵读等方法引导的人称为应被引导者。逐步地证悟法义，即是逐步地证得阿罗汉果。
151. 以文字词句为最高者称为文句为最者。不能在那一世证悟法义，意思是不能在那一生中修得禅定、观智、道或果。
152. 关于善巧辩才等：辩才指智慧，也指智慧所生的言语。这里指后者。具有合乎义理、合乎道理的辩才者称为善巧辩才者。因为不能在被问后立即迅速回答，所以没有自在的辩才，称为非自在辩才者。其余的应以此方法理解。
在这里，第一种人经过一段时间思考后只看重合理的，如三藏小龙长老。据说他被问到问题时，经过思考后只说合理恰当的道理。
第二种人在问题刚一问完就用任何话语回应，即使经过思考也不看重合理的，如四部经典学者帝须长老。据说他被问到问题时甚至不等问题问完，就随便说些什么。但是当人们思考他话语的含义时，却发现哪里都说不通。
第三种人在问题问出的同时就看到合理之处，当场就能回答，如三藏小无畏长老。据说他被问到问题时能迅速回答，而且言之有理。
第四种人被问到时既看不到合理之处，也无法用任何话语回应，就像陷入浓密黑暗中一样，如拉卢达伊长老。
156. 关于说法者：说得少，是指对在场的听众只说很少的内容。说得不相应，是指说话时不说合乎义理、合乎道理的内容。听众也不善巧，意思是坐着听法的听众不懂什么是合理的、不合理的，有道理的、无道理的，流畅的、不流畅的。这样的人，就是这种愚蠢的说法者。这种人在愚蠢的听众中被称为说法者。以此类推，其他情况也应这样理解。在这里，只有两种人是真正的说法者，其他人只是混在说法者中间才这样称呼的。

157. Valāhakūpamesu valāhakāti meghā. Gajjitāti thanitā. Tattha gajjitvā no vassanabhāvo nāma pāpako. Manussā hi yathā devo gajjati ‘suvuṭṭhikā bhavissatī’ti bījāni nīharitvā vapanti. Atha deve avassante khette bījāni khetteyeva nassanti, gehe bījāni geheyeva nassantīti dubbhikkhaṃ hoti. No gajjitvā vassanabhāvopi pāpakova. Manussā hi ‘imasmiṃ kāle dubbuṭṭhikā bhavissatī’ti ninnaṭṭhānesuyeva vappaṃ karonti. Atha devo vassitvā sabbabījāni mahāsamuddaṃ pāpeti, dubbhikkhameva hoti. Gajjitvā vassanabhāvo pana bhaddako. Tadā hi subhikkhaṃ hoti. No gajjitvā no vassanabhāvo ekantapāpakova.

Bhāsitā hoti no kattāti ‘idāni ganthadhuraṃ pūressāmi, vāsadhuraṃ pūressāmī’ti kathetiyeva, na pana uddesaṃ gaṇhāti, na kammaṭṭhānaṃ bhāveti.

Kattā hoti no bhāsitāti ‘ganthadhuraṃ vā pūressāmi vāsadhuraṃ vā’ti na bhāsati. Sampatte pana kāle tamatthaṃ sampādeti. Iminā nayena itarepi veditabbā. Sabbaṃ panetaṃ paccayadāyakeneva kathitaṃ. Eko hi ‘asukadivase nāma dānaṃ dassāmī’ti saṅghaṃ nimanteti, sampattakāle no karoti. Ayaṃ puggalo puññena parihāyati, bhikkhusaṅghopi lābhena parihāyati . Aparo saṅghaṃ animantetvāva sakkāraṃ katvā ‘bhikkhū ānessāmī’ti na labhati, sabbe aññattha nimantitā honti. Ayampi puññena parihāyati , saṅghopi tena lābhena parihāyati. Aparo paṭhamaṃ saṅghaṃ nimantetvā, pacchā sakkāraṃ katvā dānaṃ deti, ayaṃ kiccakārī hoti. Aparo neva saṅghaṃ nimanteti, na dānaṃ deti, ayaṃ ‘pāpapuggalo’ti veditabbo.

158. Mūsikūpamesu – gādhaṃ kattā no vasitāti attano āsayaṃ bilaṃ kūpaṃ khaṇati, no tattha vasati, kismiñcideva ṭhāne vasati, evaṃ biḷārādiamittavasaṃ gacchati. Khattātipi pāṭho. Vasitā no gādhaṃ kattāti sayaṃ na khaṇati, parena khate bile vasati, evaṃ jīvitaṃ rakkhati. Tatiyā dvepi karontī, jīvitaṃ rakkhati. Catutthā dvepi akarontī amittavasaṃ gacchati. Imāya pana upamāya upamitesu puggalesu paṭhamo yathā sā mūsikā gādhaṃ khaṇati, evaṃ navaṅgaṃ satthusāsanaṃ uggaṇhāti. Yathā pana sā tattha na vasati, kismiñcideva ṭhāne vasantī, amittavasaṃ gacchati; tathā ayampi pariyattivasena ñāṇaṃ pesetvā catusaccadhammaṃ na paṭivijjhati, lokāmisaṭṭhānesuyeva caranto maccumārakilesamāradevaputtamārasaṅkhātānaṃ amittānaṃ vasaṃ gacchati. Dutiyo yathā sā mūsikā gādhaṃ na khaṇati, evaṃ navaṅgaṃ satthusāsanaṃ na uggaṇhāti. Yathā pana parena khatabile vasantī jīvitaṃ rakkhati; evaṃ parassa kathaṃ sutvā catusaccadhammaṃ paṭivijjhitvā tiṇṇaṃ mārānaṃ vasaṃ atikkamati. Iminā nayena tatiyacatutthesupi opammasaṃsandanaṃ veditabbaṃ.

159. Ambūpamesu – āmaṃ pakkavaṇṇīti anto āmaṃ bahi pakkasadisaṃ. Pakkaṃ āmavaṇṇīti anto pakkaṃ bahi āmasadisaṃ. Sesadvayesupi eseva nayo. Tattha yathā ambe apakkabhāvo āmatā hoti, evaṃ puggalepi puthujjanabhāvo āmatā, ariyabhāvo pakkatā. Yathā ca tattha pakkasadisatā pakkavaṇṇitā; evaṃ puggalepi ariyānaṃ abhikkamanādisadisatā pakkavaṇṇitāti – iminā nayena upamitapuggalesu opammasaṃsandanaṃ veditabbaṃ.



157. 关于云的譬喻中，云指的是雨云。雷鸣指的是雷声。其中，打雷而不下雨是不好的。因为人们听到雷声就会想"将会有好雨"，于是拿出种子播种。然后如果不下雨，田里的种子就会在田里烂掉，家里的种子就会在家里烂掉，这样就会发生饥荒。不打雷而下雨也是不好的。因为人们会想"这个时候会干旱"，就只在低洼处播种。然后雨下来把所有种子都冲到大海里去，这样也会发生饥荒。打雷又下雨是好的。那时就会丰收。既不打雷又不下雨则是绝对不好的。
说而不做的人，就是只说"现在我要完成学习的责任，要完成修行的责任"，但既不学习经典，也不修习禅观。
做而不说的人，就是不说"我要完成学习的责任或修行的责任"。但到了适当的时候，就会完成这些事。其他的也应以此类推理解。所有这些都是从供养者的角度来说的。有人说"某日我要布施"，邀请僧团，但到了时候却不做。这种人失去功德，比丘僧团也失去供养。另一个人不邀请僧团就准备好供养，说"我要请比丘来"，却请不到，因为所有比丘都被邀请到别处去了。这人也失去功德，僧团也失去那份供养。另一个人先邀请僧团，后来准备好供养并布施，这人是尽责的。还有一个人既不邀请僧团，也不布施，这人应被视为恶人。
158. 关于老鼠的譬喻中，挖洞而不住的，是指挖自己的住处、洞穴，但不住在那里，而是住在某个地方，这样就会落入猫等敌人手中。有的版本作"挖"。住而不挖洞的，是指自己不挖，而住在别人挖的洞里，这样就能保全性命。第三种既挖又住，能保全性命。第四种既不挖也不住，会落入敌人手中。用这个比喻来比喻的人中，第一种人就像那只老鼠挖洞一样，学习九分教法。但就像那只老鼠不住在那里，而住在某处落入敌人手中；这种人也是通过学习运用智慧，却不能洞见四圣谛之法，只在世俗利益中活动，落入死魔、烦恼魔、天子魔等敌人手中。第二种人就像那只老鼠不挖洞，这种人不学习九分教法。但就像老鼠住在别人挖的洞里保全性命；这种人听了别人的教导后洞见四圣谛之法，超越三种魔的控制。第三种和第四种人也应以此方法理解比喻的对应关系。
159. 关于芒果的譬喻中，生而似熟的，是指内里生而外表像熟的。熟而似生的，是指内里熟而外表像生的。其余两种也是这个道理。其中，就像芒果未熟是生的状态，人也是凡夫是生的状态，圣者是熟的状态。就像那里看似成熟是熟的样子；人也是看似圣者的行为举止是熟的样子。应以此方法理解被比喻的人与比喻的对应关系。

160. Kumbhūpamesu – kumbhoti ghaṭo. Tucchoti anto ritto. Pihitoti pidahitvā ṭhapito. Puroti anto puṇṇo. Vivaṭoti vivaritvā ṭhapito. Upamitapuggalesu panettha anto guṇasāravirahito tuccho bāhirasobhanatāya pihito puggalo veditabbo. Sesesupi eseva nayo.

161. Udakarahadūpamesu – udakarahado tāva jaṇṇumattepi udake sati paṇṇarasasambhinnavaṇṇattā vā bahalattā vā udakassa apaññāyamānatalo uttāno gambhīrobhāso nāma hoti. Tiporisa catuporisepi pana udake sati acchattā udakassa paññāyamānatalo gambhīro uttānobhāso nāma hoti. Ubhayakāraṇasambhāvato pana itare dve veditabbā. Puggalopi kilesussadabhāvato guṇagambhīratāya ca abhāvato guṇagambhīrānaṃ sadisehi abhikkamādīhi yutto uttāno gambhīrobhāso nāma. Iminā nayena sesāpi veditabbā.

162. Balībaddūpamesu – balībaddo tāva yo attano gogaṇaṃ ghaṭṭeti ubbejeti, paragogaṇe pana sorato sukhasīlo hoti – ayaṃ sakagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo nāma. Puggalopi attano parisaṃ ghaṭṭento vijjhanto pharusena samudācaranto, paraparisāya pana soraccaṃ nivātavuttitaṃ āpajjanto sakagavacaṇḍo hoti no paragavacaṇḍo nāmāti. Iminā nayena sesāpi veditabbā. Niddesavāre panettha ubbejitā hotīti ghaṭṭetvā vijjhitvā ubbegappattaṃ karoticceva attho.

163. Āsīvisūpamesu – āsīviso tāva yassa visaṃ āsuṃ āgacchati sīghaṃ pharati; ghoraṃ pana na hoti, cirakālaṃ na pīḷeti – ayaṃ āgataviso no ghoraviso. Sesapadesupi eseva nayo. Puggalavibhājanaṃ pana uttānatthameva.

164.Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hotītiādīsu ananuviccāti atulayitvā, apariggaṇhitvā. Apariyogāhetvāti paññāya guṇe anogāhetvā.

166.Bhūtaṃ tacchanti vijjamānato bhūtaṃ, aviparītato tacchaṃ. Kālenāti yuttapayuttakālena. Tatra kālaññū hotīti yamidaṃ kālenāti vuttaṃ. Tatra yo puggalo kālaññū hoti, kālaṃ jānāti, tassa pañhassa veyyākaraṇatthāya ‘‘imasmiṃ kāle pucchitenāpi mayā na kathetabbā, imasmiṃ kāle kathetabbā’’ti – ayaṃ kālena bhaṇati nāma. Upekkhako viharatīti majjhattabhūtāya upekkhāya ṭhito hutvā viharati. Sesaṃ sabbattha uttānatthameva.

167. Uṭṭhānaphalūpajīvītiādīsu – yo uṭṭhānavīriyeneva divasaṃ vītināmetvā tassa nissandaphalamattaṃ kiñcideva labhitvā jīvikaṃ kappeti, taṃ pana uṭṭhānaṃ āgamma kiñci puññaphalaṃ na paṭilabhati, taṃ sandhāya yassa puggalassa uṭṭhahatotiādi vuttaṃ. Tatūpari devāti tato upari brahmakāyikādayo devā. Tesañhi uṭṭhānavīriyena kiccaṃ nāma natthi. Puññaphalameva upajīvanti. Puññavato cāti idaṃ puññavante khattiyabrāhmaṇādayo ceva bhummadeve ādiṃ katvā nimmānaratipariyosāne deve ca sandhāya vuttaṃ. Sabbepi hete vāyāmaphalañceva puññaphalañca anubhavanti. Nerayikā pana neva uṭṭhānena ājīvaṃ uppādetuṃ sakkonti, nāpi nesaṃ puññaphalena koci ājīvo uppajjati.



160. 关于水罐的譬喻中，水罐指的是容器。空的，指的是内部空虚。被盖住的，指的是被盖住放置的。满的，指的是内部充满的。打开的，指的是被打开放置的。在比喻的人中，内部缺少优点、外表华丽的空容器被视为空的。其余的也应如此理解。
161. 关于水池的譬喻中，水池即使在水面上也有水存在，由于水色分散或丰盈，水池的深度和广度就会显得深而广。对于四种水池而言，即使水面上有水，水池的深度和广度就会显得深而广。由于两种原因，其他两种应被理解为。人由于烦恼的存在，缺乏优点的深度，因此被称为深而广的水池。以此类推，其他的也应如此理解。
162. 关于强壮的牛的譬喻中，强壮的牛是指能驱赶自己的牛群，面对外来的牛群则表现得温和驯良——这称为自己的牛群，而非外来的牛群。人也一样，驱赶自己的群体时用力粗暴，对外来的群体则表现得温和，适应环境。以此类推，其他的也应如此理解。在解释部分，这里所说的“驱赶”是指通过驱赶、攻击而达到的状态。
163. 关于毒蛇的譬喻中，毒蛇是指其毒液迅速到达并发作；但并不凶猛，且不会长时间折磨——这称为来毒，而非凶猛的毒。其余的部分也应如此理解。人类的分类则是直接关联的。
164. 关于无所不在的部分，所说的无所不在是指不被限制，未被捕捉。无所不在的原因是指通过智慧不被限制的优点。
166. 真实存在的，是指真实的存在，未被扭曲的真实。适时的，指的是合乎时宜的时间。在这里，所说的“适时”是指在这个时间内。此时，若有个人在适时，他就知道时间，针对这个问题的解释是“在这个时间被问到时，我不该说什么，应该说什么”——这称为在时说。处于平等的状态，指的是处于中立的平和状态中生活。其余的在所有地方都是直接相关的。
167. 关于起身果实的生计，指的是通过努力起身而度过一天，得到的某种果实，作为生计的来源，但通过起身而没有获得任何功德的，正是指那些人。至于其上层的天人，指的是更高层次的天人。因为他们没有通过努力而获得任何工作。只有功德的果实可以维持生计。至于有功德的人，指的是有功德的贵族、婆罗门等以及地上的天人，最终指的是天人。所有这些人都享受着努力的果实和功德的果实。地狱人则无法通过努力获得生计，也无法通过功德得到生计。

168. Tamādīsu – ‘‘nīce kule paccājāto’’tiādikena tamena yuttoti tamo. Kāyaduccaritādīhi puna nirayatamūpagamanato tamaparāyaṇo. Nesādakuleti migaluddakādīnaṃ kule. Venakuleti vilīvakārakule. Rathakārakuleti cammakārakule. Pukkusakuleti pupphachaḍḍakakule. Kasiravuttiketi dukkhavuttike. Dubbaṇṇoti paṃsupisācako viya jhāmakhāṇuvaṇṇo. Duddasikoti vijātamātuyāpi amanāpadassano. Okoṭimakoti lakuṇḍako. Kāṇoti ekakkhikāṇo vā ubhayakkhikāṇo vā. Kuṇīti ekahatthakuṇī vā ubhayahatthakuṇī vā. Khañjoti ekapādakhañjo vā ubhayapādakhañjo vā. Pakkhahatoti hatapakkho pīṭhasappī. Padīpeyyassāti telakapallakādino padīpūpakaraṇassa. Evaṃ puggalo tamo hoti tamaparāyaṇoti ettha eko puggalo bahiddhā ālokaṃ adisvā mātukucchismiññeva kālaṃ katvā apāyesu nibbattanto sakalepi kappe saṃsarati. Sopi tamo tamaparāyaṇova. So pana kuhakapuggalo bhaveyya. Kuhakassa hi evarūpā nibbatti hotīti vuttaṃ.

Ettha ca nīce kule paccājāto hoti caṇḍālakule vātiādīhi āgamanavipatti ceva pubbuppannapaccayavipatti ca dassitā. Daliddetiādīhi pavattipaccayavipatti. Kasiravuttiketiādīhi ājīvupāyavipatti. Dubbaṇṇotiādīhi rūpavipatti. Bahvābādhotiādīhi dukkhakāraṇasamāyogo. Na lābhītiādīhi sukhakāraṇavipatti ceva upabhogavipatti ca. Kāyena duccaritantiādīhi tamaparāyaṇabhāvassa kāraṇasamāyogo. Kāyassa bhedātiādīhi samparāyikatamūpagamo. Sukkapakkho vuttapaṭipakkhanayena veditabbo.

Apicettha tividhāya kulasampattiyā paccājātiādikena jotinā yuttato joti, ālokabhūtoti vuttaṃ hoti. Kāyasucaritādīhi pana saggūpapattijotibhāvūpagamanato jotiparāyaṇo. Khattiyamahāsālakule vātiādīsu khattiyamahāsālāti khattiyā mahāsārā mahāsārappattā khattiyā. Yesañhi khattiyānaṃ heṭṭhimantena koṭisataṃ nidhānagataṃ hoti, tayo kahāpaṇakumbhā vaḷañjanatthāya gehamajjhe rāsiṃ katvā ṭhapitā honti, te khattiyamahāsālā nāma. Yesaṃ brāhmaṇānaṃ asītikoṭidhanaṃ nihitaṃ hoti, diyaḍḍho kahāpaṇakumbho vaḷañjanatthāya gehamajjhe rāsiṃ katvā ṭhapito hoti, te brāhmaṇamahāsālā nāma. Yesaṃ gahapatīnaṃ cattālīsakoṭidhanaṃ nihitaṃ hoti, kahāpaṇakumbho vaḷañjatthāya gehamajjhe rāsiṃ katvā ṭhapito hoti, te gahapatimahāsālā nāma. Tesaṃ kuleti attho. Aḍḍheti issare. Nidhānagatadhanassa mahantatāya mahaddhane. Suvaṇṇarajatabhājanādīnaṃ upabhogabhaṇḍānaṃ mahantatāya mahābhoge. Nidhānagatassa jātarūparajatassa pahūtatāya pahūtajātarūparajate. Vittūpakaraṇassa tuṭṭhikaraṇassa pahūtatāya pahūtavittūpakaraṇe. Godhanādīnañca sattavidhadhaññānañca pahūtatāya pahūtadhanadhaññe. Abhirūpoti sundararūpo. Dassanīyoti aññaṃ kammaṃ pahāya divasampi passitabbayutto. Pāsādikoti dassaneneva cittapasādāvaho. Paramāyāti uttamāya. Vaṇṇapokkharatāyāti pokkharavaṇṇatāya. Pokkharaṃ vuccati sarīraṃ. Tassa vaṇṇasampattiyāti attho. Samannāgatoti upeto.



168. 关于黑暗等：与"生于低贱家庭"等黑暗相应的称为黑暗者。由于身恶行等再次投生到地狱黑暗中，所以称为归向黑暗。猎人家族指猎鹿等人的家族。竹匠家族指编篮子的人家族。车匠家族指制革工人家族。清道夫家族指扫花的人家族。贫困生活指艰难的生活。丑陋指像灰尘鬼一样，颜色如烧焦的木桩。难看指即使对刚生产的母亲来说也不悦目。矮小指侏儒。瞎子指一只眼瞎或两只眼都瞎。跛子指一只手跛或两只手都跛。瘸子指一只脚瘸或两只脚都瘸。半身不遂指失去一侧身体功能，需要坐在椅子上移动。灯具指油灯等照明用具。
这样的人是黑暗者，归向黑暗：有些人从未见过外界的光明，从母胎中就死去，投生到恶道中，在整个劫中轮回。这也是黑暗者，归向黑暗。这可能是指虚伪的人。因为据说虚伪的人会有这样的投生。
这里，"生于低贱家庭，如旃陀罗家"等词显示了出身的缺陷和前世因缘的缺陷。"贫穷"等词显示了现世因缘的缺陷。"贫困生活"等词显示了谋生方式的缺陷。"丑陋"等词显示了容貌的缺陷。"多病"等词显示了与痛苦原因的结合。"不得"等词显示了快乐原因的缺陷和享受的缺陷。"身恶行"等词显示了与归向黑暗原因的结合。"身坏"等词显示了来世投生黑暗。光明的一面应以相反的方式理解。
此外，这里由于具有三种家族圆满的出生等光明，所以称为光明者，成为光明。由于身善行等而投生天界成为光明，所以称为归向光明。关于"刹帝利大富豪家"等，刹帝利大富豪指有大财富、达到大财富的刹帝利。对于刹帝利来说，至少有一亿财富藏起来，三罐钱币堆放在家中中央以供使用，这样的人称为刹帝利大富豪。对于婆罗门来说，有八千万财富藏起来，一罐半钱币堆放在家中中央以供使用，这样的人称为婆罗门大富豪。对于居士来说，有四千万财富藏起来，一罐钱币堆放在家中中央以供使用，这样的人称为居士大富豪。"他们的家族"是这个意思。富有指有权势。大财富指藏起来的财富很多。大财产指金银器皿等享用物品很多。大量金银指藏起来的金银很多。大量财物指能带来满足的物品很多。大量财谷指牛群等和七种谷物很多。端正指容貌美好。可爱指值得放下其他工作整天观看。令人愉悦指一看就能让人心生欢喜。最高的指最上等的。容色殊妙指身体的颜色美好。身体被称为莲花，意思是身体色泽圆满。具足指拥有。

169. Oṇatoṇatādīsu – diṭṭhadhammikāya vā samparāyikāya vā sampattiyā virahito oṇato. Nīco, lāmakoti attho. Tabbipakkhato uṇṇato. Ucco, uggatoti attho. Sesamettha tamādīsu vuttanayeneva veditabbaṃ. Apica – oṇatoṇatoti idāni nīco, āyatimpi nīcova bhavissati. Oṇatuṇṇatoti idāni nīco, āyatiṃ ucco bhavissati. Uṇṇatoṇatoti idāni ucco, āyatiṃ nīco bhavissati. Uṇṇatuṇṇatoti idāni ucco, āyatimpi uccova bhavissatīti.

170. Rukkhūpamesu – rukkho tāva pheggusāraparivāroti vanajeṭṭhakarukkho sayaṃ pheggu hoti , parivārarukkhā panassa sārā honti. Iminā nayena sesā veditabbā. Puggalesu pana sīlasāravirahato pheggutā, sīlācārasamannāgamena ca sāratā veditabbā.

171. Rūpappamāṇādīsu – sampattiyuttaṃ rūpaṃ pamāṇaṃ karotīti rūpappamāṇo. Tattha pasādaṃ janetīti rūpappasanno. Kittisaddabhūtaṃ ghosaṃ pamāṇaṃ karotīti ghosappamāṇo. Ārohaṃ vātiādīsu pana – ārohanti uccattanaṃ. Pariṇāhanti kisathūlabhāvāpagataṃ parikkhepasampattiṃ. Saṇṭhānanti aṅgapaccaṅgānaṃ dīgharassavaṭṭatādiyuttaṭṭhānesu tathābhāvaṃ. Pāripūrinti yathāvuttappakārānaṃ anūnataṃ, lakkhaṇaparipuṇṇabhāvaṃ vā. Paravaṇṇanāyāti parehi parammukhā nicchāritāya guṇavaṇṇanāya. Parathomanāyāti parehi thutivasena gāthādiupanibandhanena vuttāya thomanāya. Parapasaṃsanāyāti parehi sammukhā vuttāya pasaṃsāya. Paravaṇṇahārikāyāti paramparathutivasena parehi pavattitāya vaṇṇaharaṇāya.

172.Cīvaralūkhanti cīvarassa dubbaṇṇādibhāvena lūkhataṃ. Pattalūkhanti bhājanassa vaṇṇasaṇṭhānavatthūhi lūkhataṃ. Senāsanalūkhanti nāṭakādisampattivirahena senāsanassa lūkhataṃ. Vividhanti acelakādibhāvena anekappakāraṃ. Dukkarakārikanti sarīratāpanaṃ.

Aparo nayo – imesu hi catūsu puggalesu rūpe pamāṇaṃ gahetvā pasanno rūpappamāṇo nāma. Rūpappasannoti tasseva atthavacanaṃ. Ghose pamāṇaṃ gahetvā pasanno ghosappamāṇo nāma. Cīvaralūkhapattalūkhesu pamāṇaṃ gahetvā pasanno lūkhappamāṇo nāma. Dhamme pamāṇaṃ gahetvā pasanno dhammappamāṇo nāma. Itarāni tesaṃyeva atthavacanāni. Sabbasatte ca tayo koṭṭhāse katvā dve koṭṭhāsā rūpappamāṇā, eko na rūpappamāṇo. Pañca koṭṭhāse katvā cattāro koṭṭhāsā ghosappamāṇā, eko na ghosappamāṇo. Dasa koṭṭhāse katvā nava koṭṭhāsā lūkhappamāṇā, eko na lūkhappamāṇo. Satasahassaṃ koṭṭhāse katvā pana eko koṭṭhāsova dhammappamāṇo, sesā na dhammappamāṇā. Evamayaṃ catuppamāṇo lokasannivāso.

Etasmiṃ catuppamāṇe lokasannivāse buddhesu appasannā mandā, pasannāva bahukā. Rūpappamāṇassa hi buddharūpato uttari pasādāvahaṃ rūpaṃ nāma natthi. Ghosappamāṇassa buddhānaṃ kittighosato uttari pasādāvaho ghoso nāma natthi. Lūkhappamāṇassa kāsikāni vatthāni mahārahāni kañcanabhājanāni tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavike sabbasampattiyutte pāsādavare pahāya paṃsukūlacīvaraselamayapattarukkhamūlādisenāsanasevino buddhassa bhagavato lūkhato uttari pasādāvahaṃ aññaṃ lūkhaṃ nāma natthi. Dhammappamāṇassa sadevake loke asādhāraṇasīlādiguṇassa tathāgatassa sīlādiguṇato uttari pasādāvaho añño sīlādiguṇo nāma natthi. Iti bhagavā imaṃ catuppamāṇikaṃ lokasannivāsaṃ muṭṭhinā gahetvā viya ṭhitoti.


低下、低微等 – 低下者是指缺乏现世或来世的福报。卑微，意指低贱。相对而言，尊贵，意指高贵。其余的应根据上述解释理解。此外 – 低下者如今是指卑微，未来也是将继续卑微。低微者如今是指卑微，未来将会高贵。高贵者如今是指高贵，未来将会卑微。高微者如今是指高贵，未来也是将继续高贵。
树木比喻 – 树木本身是指具有果实的主要树木，树木的周围则是其果实的树木。依此类推，其他的也应如此理解。在个人中，由于缺乏道德，果实的品质应被理解为低劣，而因道德行为的具备，品质应被理解为优秀。
形状与量等 – 适合福报的形状是指形状的标准。这里产生喜悦的是形状的美。被称为名声的声音是指声音的标准。上升等的情况是指上升的高度。变化是指从微小到粗大的变化的财富。安置是指身体各部分在长久的圆满状态下的安置。充满是指如所述的方式，特征的完满状态。对他人赞美是指他人面前的赞美。对他人赞美的方式是指以他人之名的赞美。对他人赞美的方式是指以他人之名的赞美。
衣服的低劣是指衣服的丑陋等特征。器皿的低劣是指器皿的颜色和状态的丑陋。卧具的低劣是指缺乏如戏剧等的适合的卧具。多样是指因无衣等的多种状态。艰难的行为是指身体的痛苦。
此外，在这四种个人中，形状的标准被认为是形状的标准。形状的标准是指其本身的意义。声音的标准被认为是声音的标准。衣服的低劣、器皿的低劣被认为是低劣的标准。法的标准被认为是法的标准。其他的都是它们的意义。所有众生分为三类，其中两类为形状的标准，一类不是形状的标准。五类分为四类声音的标准，一类不是声音的标准。十类分为九类衣服的标准，一类不是衣服的标准。数千类分为一类法的标准，其他的不是法的标准。这样，这就是四种标准的世界的聚集。
在这四种标准的世界中，对佛陀的信心很少，信心很大。因为在形状的标准中，佛陀的形象之上，没有比这更能产生喜悦的形状。对于声音的标准，佛陀的名声之上，没有比这更能产生喜悦的声音。对于衣服的标准，诸如可怜的衣物、华丽的器皿、金色的器皿、三种气候下的适合的财富，舍弃了最好的卧具、用灰尘的衣服、树木的根等的卧具，佛陀的低劣之上，没有比这更能产生喜悦的低劣。对于法的标准，在有情世界中，超越了非凡的道德等特质，佛陀的道德特质之上，没有比这更能产生喜悦的道德特质。如此，佛陀将这四种标准的世界当作被掩盖的持有而立。

173. Attahitāya paṭipannādīsu – sīlasampannoti sīlena sampanno samannāgato. Samādhisampannotiādīsupi eseva nayo. Ettha ca sīlaṃ lokiyalokuttaraṃ kathitaṃ. Tathā samādhipaññā ca. Vimutti arahattaphalavimuttiyeva. Ñāṇadassanaṃ ekūnavīsatividhaṃ paccavekkhaṇañāṇaṃ. No parantiādīsu – parapuggalaṃ ‘‘tayāpi sīlasampannena bhavituṃ vaṭṭatī’’ti vatvā yathā sīlaṃ samādiyati, evaṃ na samādapeti, na gaṇhāpeti. Eseva nayo sabbattha. Etesu pana catūsu paṭhamo vakkalittherasadiso hoti. Dutiyo upanandasakyaputtasadiso . Tatiyo sāriputtamoggallānattherasadiso. Catuttho devadattasadisoti veditabbo.



自我实现的修行者等 – 道德具足者是指具备道德的，具备道德的特质。专注具足者等同的道理也是如此。在这里，道德被称为世俗的和超世俗的。正如专注和智慧也是如此。解脱是指阿罗汉果的解脱。知识与见解是指二十种的反省智慧。关于他人等 – 他说：“你也可以依靠一个具备道德的人而存在”，但他并没有如同具备道德那样去接受，也没有让他接受。这个道理在所有情况下都是如此。在这四种中，第一种与长老瓦克利相似。第二种与乌帕南达的儿子相似。第三种与舍利弗和目犍连的长老相似。第四种应被理解为与天神达达相似。
provided by EasyChat

174. Attantapādīsu – attānaṃ tapati dukkhāpetīti attantapo. Attano paritāpanānuyogaṃ attaparitāpanānuyogaṃ. Acelakoti niccelo, naggo. Muttācāroti visaṭṭhācāro. Uccārakammādīsu lokiyakulaputtācārena virahito ṭhitakova uccāraṃ karoti, passāvaṃ karoti, khādati, bhuñjati ca. Hatthāpalekhanoti hatthe piṇḍamhi niṭṭhite jivhāya hatthaṃ apalekhati. Uccāraṃ vā katvā hatthasmiññeva daṇḍakasaññī hutvā hatthena apalekhatīti dasseti. Te kira daṇḍakaṃ sattoti paññapenti. Tasmā tesaṃ paṭipadaṃ pūrento evaṃ karoti. Bhikkhāgahaṇatthaṃ ‘ehi bhaddante’ti vutto, na etīti naehibhaddantiko. Tena hi ‘tiṭṭha bhaddante’ti vuttopi na tiṭṭhatīti natiṭṭhabhaddantiko. Tadubhayampi hetaṃ titthiyā ‘‘etassa vacanaṃ kataṃ bhavissatī’’ti na karonti. Abhihaṭanti puretaraṃ gahetvā āhaṭaṃ bhikkhaṃ. Uddissakatanti ‘‘imaṃ tumhe uddissa kata’’nti evaṃ ārocitabhikkhaṃ. Na nimantananti ‘‘asukaṃ nāma kulaṃ vā vīthiṃ vā gāmaṃ vā paviseyyāthā’’ti evaṃ nimantitabhikkhampi na sādiyati, na gaṇhāti.

Nakumbhimukhāti kumbhito uddharitvā diyyamānaṃ bhikkhaṃ na gaṇhāti. Na kaḷopimukhāti kaḷopīti ukkhali, pacchi vā. Tatopi na gaṇhāti. Kasmā? Kumbhī kaḷopiyo kaṭacchunā pahāraṃ labhantīti. Na eḷakamantaranti ummāraṃ antaraṃ katvā diyyamānaṃ na gaṇhāti. Kasmā? Ayaṃ maṃ nissāya antarakaraṇaṃ labhatīti. Daṇḍamusalesupi eseva nayo. Dvinnanti dvīsu bhuñjamānesu ekasmiṃ uṭṭhāya dente na gaṇhati. Kasmā? Kabaḷantarāyo hotīti. Na gabbhiniyātiādīsu pana gabbhiniyā kucchiyaṃ dārako kilamati. Pāyantiyā dārakassa khīrantarāyo hoti. Purisantaragatāya ratiantarāyo hotīti na gaṇhāti na saṅkittīsūti saṅkittetvā katabhattesu. Dubbhikkhasamaye kira acelakasāvakā acelakānaṃ atthāya tato tato taṇḍulādīni samādapetvā bhattaṃ pacanti, ukkaṭṭhācelako tato na paṭiggaṇhāti. Na yattha sāti yattha sunakho ‘piṇḍaṃ labhissāmī’ti upaṭṭhito hoti, tattha tassa adatvā āhaṭaṃ na gaṇhāti. Kasmā? Etassa piṇḍantarāyo hotīti.

Saṇḍasaṇḍacārinīti samūhasamūhacārinī. Sace hi acelakaṃ disvā ‘imassa bhikkhaṃ dassāmā’ti mānussakā bhattagehaṃ pavisanti, tesu ca pavisantesu kaḷopimukhādīsu nilīnā makkhikā uppatitvā saṇḍasaṇḍā caranti, tato āhaṭaṃ bhikkhaṃ na gaṇhāti. Kasmā? Maṃ nissāya makkhikānaṃ gocarantarāyo jātoti. Thusodakanti sabbasassasambhārehi kataṃ sovīrakaṃ. Ettha ca surāpānameva sāvajjaṃ. Ayaṃ pana etasmimpi sāvajjasaññī. Ekāgārikoti yo ekasmiṃyeva gehe bhikkhaṃ labhitvā nivattati. Ekālopikoti yo ekeneva ālopena yāpeti. Dvāgārikādīsupi eseva nayo. Ekissāpi dattiyāti ekāya dattiyā. Datti nāma ekā khuddakapāti hoti, yattha aggabhikkhaṃ pakkhipitvā ṭhapenti.


自我修行者等 – 自我修行者是指自我施加痛苦的修行者。自我围绕的修行是指自我围绕的修行。无衣者是指没有衣物，赤裸者。放纵行为是指无拘无束的行为。依照世俗的家族子弟的行为，处于不具备的情况下，他会进行高声呼喊、观看、吃、享用等。手写是指在手中食物结束时，用舌头抬起手来。高声呼喊或是将手放在手中，作为打击的认知而不抬起手来。因为他们认为这是打击众生。因此，他们在修行时这样做。为了获取乞食，被称为“来吧，善者”，而不是“来吧，善者”之类的。正因为如此，被称为“站着吧，善者”，但他并不站着，因此被称为不站着的善者。两者都被外道认为“这样的话就会成真”。被打击的乞食是指之前所接受的乞食。被指示的乞食是指“这是为了你们而接受的乞食”。不被邀请的是指“你们是否会进入某个家族、街道或村庄”，这样的被邀请的乞食也不被接受，也不被认可。
被称为“纳库姆比”的乞食是指从容器中取出并给予的乞食不被认可。不被称为“卡洛皮”的乞食是指从容器中取出并给予的乞食也不被认可。为什么呢？因为容器的底部会受到打击。不被称为“艾拉卡”的乞食是指在容器中间被给予的乞食不被认可。为什么呢？因为这是依靠我而获得的中间的果实。对于棍子和锤子也是如此。对于两者来说，在两个人吃东西时，一个人站起来给予的乞食不被认可。为什么呢？因为会产生困扰。不被称为“怀孕者”等等的情况下，怀孕的母亲的肚子里有孩子会受到折磨。对于怀孕的孩子来说，会面临牛奶的困扰。对于男人来说，会面临欲望的困扰，因此不被认可，也不会被列入清单。在饥荒的情况下，确实，出家人为了出家人的利益，收集米等食物，做饭，出家人就不接受。没有地方有水，或者有狗说“我会获得食物”的地方，那里他不接受而是被打击的乞食。为什么呢？因为这会对他造成食物的困扰。
被称为“桑达桑达”的乞食是指成群结队的乞食。如果看到无衣者说“我将给予他的乞食”，人们会进入乞食的家中，而在这些进入的情况下，蜜蜂等会在容器的底部飞舞，因此他不接受的乞食。为什么呢？因为这是依靠我而导致的蜜蜂的困扰。被称为“粗糙的水”的乞食是指用所有的谷物制成的粗糙的食物。在这里，只有酒是不合适的。而在这里也被认为是不合适的。被称为“单一的家”的乞食是指在同一个家中获得乞食后返回。被称为“单一的容器”的乞食是指用单一的方式进行的。对于两家以上的情况也是如此。对于单一的给予是指单一的给予。给予是指一个
provided by EasyChat


Ekāhikanti ekadivasantarikaṃ. Aḍḍhamāsikanti aḍḍhamāsantarikaṃ. Pariyāyabhattabhojananti vārabhattabhojanaṃ. Ekāhavārena dvīhavārena sattāhavārena aḍḍhamāsavārenāti – evaṃ divasavārena ābhatabhattabhojanaṃ. Sākabhakkhoti allasākabhakkho. Sāmākabhakkhoti sāmākataṇḍulabhakkho. Nīvārādīsu – nīvārā nāma tāva araññe sayaṃ jātā vīhijāti. Daddulanti cammakārehi cammaṃ vilikhitvā chaḍḍitakasaṭaṃ. Haṭaṃ vuccati silesopi, sevālopi kaṇikārādirukkhaniyyāsopi. Kaṇanti kuṇḍakaṃ. Ācāmoti bhattaukkhalikāya laggo jhāmodano. Taṃ chaḍḍitaṭṭhāne gahetvā khādati. ‘‘Odanakañjiya’’ntipi vadanti. Piññākādayo pākaṭā eva. Pavattaphalabhojīti patitaphalabhojī.

Sāṇānīti sāṇavākacelāni. Masāṇānīti missakacelāni. Chavadussānīti matasarīrato chaḍḍitavatthāni. Erakatiṇādīni vā ganthetvā katanivāsanāni. Paṃsukūlānīti pathaviyaṃ chaḍḍitanantakāni. Tirīṭānīti rukkhattacavatthāni. Ajinanti ajinamigacammaṃ. Ajinakkhipanti tadeva majjhe phālitaṃ. Sakhurakantipi vadanti. Kusacīranti kusatiṇāni ganthetvā katacīrakaṃ. Vākacīraphalakacīresupi eseva nayo. Kesakambalanti manussakesehi katakambalaṃ. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici tantāvutānaṃ vatthānaṃ kesakambalo tesaṃ patikuṭṭho akkhāyatī’’ti (a. ni. 3.138). Vāḷakambalanti assavāḷādīhi katakambalaṃ. Ulūkapakkhanti ulūkapattāni ganthetvā katanivāsanaṃ. Ubbhaṭṭhakoti uddhaṃ ṭhitako.

Ukkuṭikappadhānamanuyuttoti ukkuṭikavīriyaṃ anuyutto. Gacchantopi ukkuṭikova hutvā uppatitvā uppatitvā gacchati. Kaṇṭakāpassayikoti ayakaṇṭake vā pakatikaṇṭake vā bhūmiyaṃ koṭṭetvā tattha cammaṃ attharitvā ṭhānacaṅkamādīni karoti. Seyyanti sayantopi tattheva seyyaṃ kappeti. Sāyaṃ tatiyamassāti sāyatatiyakaṃ. ‘‘Pāto, majjhanhike, sāyanti divasassa tikkhattuṃ pāpaṃ pavāhessāmī’’ti udakorohanānuyogaṃ anuyutto viharati.

175. Paraṃ tapatīti parantapo. Paresaṃ paritāpanānuyogaṃ paraparitāpanānuyogaṃ. Orabbhikādīsu – urabbhā vuccanti eḷakā. Urabbhe hanatīti orabbhiko. Sūkarikādīsupi – eseva nayo. Luddoti dāruṇo kakkhaḷo. Macchaghātakoti macchabandho kevaṭṭo. Bandhanāgārikoti bandhanāgāragopako. Kurūrakammantāti dāruṇakammantā.

176.Muddhāvasittoti khattiyābhisekena muddhani abhisitto. Puratthimena nagarassāti nagarato puratthimadisāya. Sandhāgāranti yaññasālaṃ . Kharājinaṃ nivāsetvāti sakhuraṃ ajinacammaṃ nivāsetvā. Sappitelenāti sappinā ca telena ca. Ṭhapetvā hi sappiṃ avaseso yo koci sneho telanti vuccati. Kaṇḍuvamānoti nakhānaṃ chinnattā kaṇḍuvitabbakāle tena kaṇḍuvamāno. Anantarahitāyāti asanthatāya. Sarūpavacchāyāti sadisavacchāya. Sace gāvī setā hoti, vacchopi setakova sace kabarā vā, rattā vā, vacchopi tādisovāti – evaṃ sarūpavacchāya. So evamāhāti so rājā evaṃ vadeti. Vacchatarāti taruṇavacchakabhāvaṃ atikkantā balavavacchā. Vacchatarīsupi eseva nayo. Barihisatthāyāti parikkhepakaraṇatthāya ceva yaññabhūmiyaṃ attharaṇatthāya ca.



一日一餐是指每隔一天吃一餐。半月一餐是指每隔半个月吃一餐。轮流用餐是指轮流用餐。一天一次、两天一次、七天一次、半月一次 - 这样按日期轮流带来的食物用餐。蔬菜食者是指吃生蔬菜的人。小米食者是指吃小米的人。关于野米等 - 野米是指在森林中自然生长的稻米品种。皮屑是指皮革工人刮下皮革后丢弃的废料。粘液是指粘液、水藻或者卡尼卡拉等树木的树脂。米糠是指稻壳。锅巴是指粘在锅底的焦饭。他们在丢弃的地方拿来吃。也有人说是"米汤"。油饼等是众所周知的。落果食者是指吃掉落的果实的人。
麻布是指麻纤维布。混合布是指混合布料。尸布是指从死尸上取下丢弃的衣服。或者是用艾拉卡草等编织成的衣服。粪扫衣是指丢弃在地上的破布。树皮衣是指树皮做的衣服。羚羊皮是指羚羊的皮。羚羊皮片是指从中间劈开的羚羊皮。有人也称之为带蹄的皮。草衣是指用草编织成的衣服。树皮衣和木板衣也是同样的道理。人发衣是指用人的头发制成的毯子。正如所说:"比丘们,在所有编织的衣服中,人发衣被认为是最低劣的。"兽毛衣是指用马毛等制成的毯子。猫头鹰翅膀衣是指用猫头鹰的羽毛编织成的衣服。站立者是指站立的人。
专注于蹲踞修行的人是指专注于蹲踞姿势修行的人。即使行走时也是蹲踞着跳跃前进。倚刺者是指在地上钉上铁刺或自然的刺,在上面铺上皮革进行站立、行走等。卧具是指睡觉时也在那里睡觉。晚上第三次是指晚上第三次。"早晨、中午、晚上,一天三次我要洗去罪恶"，专注于这样的入水修行而生活。
折磨他人者是指折磨他人的人。折磨他人的修行是指专注于折磨他人的修行。关于屠羊者等 - 羊被称为乌拉巴。杀羊的人被称为屠羊者。对于屠猪者等也是同样的道理。残忍者是指凶残、粗暴的人。渔夫是指捕鱼的人、渔民。狱卒是指监狱的看守。残酷的工作是指残忍的工作。
灌顶者是指通过刹帝利的灌顶仪式在头顶受灌的人。在城市的东方是指在城市的东方。集会所是指祭祀大厅。穿上粗糙的羚羊皮是指穿上带蹄的羚羊皮。用酥油和油是指用酥油和油。除了酥油之外,任何其他油脂都被称为油。搔痒是指因为指甲被剪掉,在需要搔痒时用它搔痒。无间隔的是指没有铺设的。相似的小牛是指相似的小牛。如果母牛是白色的,小牛也是白色的;如果是花斑的或红色的,小牛也是同样的颜色 - 这就是相似的小牛。他这样说是指那个国王这样说。公牛是指已经超过幼牛阶段的强壮公牛。母牛也是同样的道理。为了草垫是指为了围栏和在祭祀场地铺设。
provided by EasyChat

177.Diṭṭheva dhammeti imasmiṃyeva attabhāve. Nicchātoti chātaṃ vuccati taṇhā, sā assa natthīti nicchāto. Sabbakilesānaṃ nibbutattā nibbuto. Anto tāpanakilesānaṃ abhāvā sītalo jātoti sītībhūto. Jhānamaggaphalanibbānasukhāni paṭisaṃvedetīti sukhappaṭisaṃvedī. Brahmabhūtena attanāti seṭṭhabhūtena attanā.

Imaṃ pana puggalaṃ buddhuppādato paṭṭhāya dassetuṃ – idha tathāgatotiādimāha. Tattha tathāgatoti aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā tathāgato – tathā āgatoti tathāgato, tathā gatoti tathāgato, tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato, tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato, tathadassitāya tathāgato, tathāvāditāya tathāgato, tathākāritāya tathāgato, abhibhavanaṭṭhena tathāgatoti. Arahaṃ sammāsambuddhotiādīni visuddhimagge vitthāritāneva. Taṃ dhammanti taṃ vuttappakārasampadaṃ dhammaṃ. Suṇāti gahapati vāti kasmā paṭhamaṃ gahapatiṃ niddisati? Nihatamānattā ussannattā ca. Yebhuyyena hi khattiyakulato pabbajitā jātiṃ nissāya mānaṃ karonti. Brāhmaṇakulā pabbajitā mante nissāya mānaṃ karonti. Hīnajaccakulā pabbajitā attano vijātitāya patiṭṭhātuṃ na sakkonti. Gahapatidārakā pana kacchehi sedaṃ muñcantehi piṭṭhiyā loṇaṃ pupphamānāya bhūmiṃ kasitvā tādisassa mānassa abhāvato nihatamānadappā honti. Te pabbajitvā mānaṃ vā dappaṃ vā akatvā yathābalaṃ buddhavacanaṃ uggahetvā vipassanāya kammaṃ karontā sakkonti arahatte patiṭṭhātuṃ. Itarehi ca kulehi nikkhamitvā pabbajitā nāma na bahukā, gahapatikāva bahukā. Iti nihatamānattā ussannattā ca paṭhamaṃ gahapatiṃ niddisatīti.

Aññatarasmiṃ vāti itaresaṃ vā kulānaṃ aññatarasmiṃ. Paccājātoti patijāto. Tathāgate saddhaṃ paṭilabhatīti parisuddhaṃ dhammaṃ sutvā dhammassāmimhi tathāgate ‘‘sammāsambuddho vata so bhagavā’’ti saddhaṃ paṭilabhati. Iti paṭisañcikkhatīti evaṃ paccavekkhati. Sambādho gharāvāsoti sacepi saṭṭhihatthe ghare yojanasatantarepi vā dve jāyampatikā vasanti, tathāpi nesaṃ sakiñcanasapalibodhaṭṭhena gharāvāso sambādhoyeva. Rajopathoti rāgarajādīnaṃ uṭṭhānaṭṭhānanti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Āgamanapathotipi vattuṃ vaṭṭati. Alagganaṭṭhena abbhokāso viyāti abbhokāso. Pabbajito hi kūṭāgāraratanapāsāde ca devavimānādīsu ca supihitadvāravātapānesu paṭicchannesu vasantopi neva laggati, na sajjati, na bajjhati. Tena vuttaṃ – ‘‘abbhokāso pabbajjā’’ti.


现世中是指在这个生命中。无饥渴者是指饥渴被称为渴爱,他没有渴爱,所以是无饥渴者。因为所有烦恼都熄灭而成为寂静者。因为内心没有燃烧的烦恼而变得清凉,所以成为清凉者。体验禅定、道、果、涅槃之乐,所以是乐受者。以成为梵的自我是指以成为最高的自我。
为了从佛陀出现开始说明这个人,所以说"在这里如来"等。其中,如来是指世尊因八种原因而成为如来 - 如实而来故为如来,如实而去故为如来,来到如实相故为如来,如实觉悟诸法故为如来,因见如实故为如来,因说如实故为如来,因行如实故为如来,因征服义故为如来。阿罗汉、正等正觉等在清净道论中已详细解释。那个法是指那个已说明的具足之法。听闻的居士或是为什么首先指出居士?因为已经降伏我慢,且数量众多。大多数从刹帝利家族出家的人因出身而生起我慢。从婆罗门家族出家的人因咒语而生起我慢。从低贱家族出家的人因自己的出身而无法立足。但是居士子弟因汗流浃背、背上长满盐粒而耕种土地,没有那样的我慢,所以降伏了我慢和骄傲。他们出家后不生起我慢或骄傲,而是尽力学习佛陀的教导,修习观禅,能够安住于阿罗汉果。从其他家族出家的人不多,居士出家的人很多。因此,因为已经降伏我慢且数量众多,所以首先指出居士。
或任何其他是指其他家族中的任何一个。再生是指重生。对如来生起信心是指听闻清净的法后,对法主如来生起"那位世尊确实是正等正觉"的信心。如是思惟是指这样反省。在家生活是狭隘的是指即使在六十肘的房子里或者相隔一百由旬,两个夫妻住在一起,对他们来说,因为有财产和牵绊,在家生活仍然是狭隘的。尘垢之道在大义疏中说是贪欲等尘垢生起之处。也可以说是来去之道。因为不执著而如同虚空一样,所以是虚空。出家人即使住在宝石尖顶楼或天宫等关闭门窗的地方,也不执著、不粘着、不束缚。因此说:"出家是虚空。"
provided by EasyChat


Apica – sambādho gharāvāso kusalakiriyāya okāsābhāvato. Rajopatho asaṃvutasaṅkāraṭṭhānaṃ viya rajānaṃ kilesarajānaṃ sannipātaṭṭhānato. Abbhokāso pabbajjā kusalakiriyāya yathāsukhaṃ okāsasambhāvato. Nayidaṃ sukaraṃ…pe… pabbajeyyanti ettha ayaṃ saṅkhepakathā – yadetaṃ sikkhattayabrahmacariyaṃ ekampi divasaṃ akhaṇḍaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparipuṇṇaṃ. Ekadivasampi ca kilesamalena amalinaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparisuddhaṃ. Saṅkhalikhitaṃ likhitasaṅkhasadisaṃ dhotasaṅkhasappaṭibhāgaṃ caritabbaṃ. Idaṃ na sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā agāramajjhe vasantena ekantaparipuṇṇaṃ…pe… carituṃ – ‘‘yaṃnūnāhaṃ kese ca massuñca ohāretvā kasāyarasapītatāya kāsāyāni brahmacariyaṃ carantānaṃ anucchavikāni vatthāni acchādetvā paridahitvā agārasmā nikkhamitvā anagāriyaṃ pabbajeyya’’nti. Ettha ca yasmā agārassa hitaṃ kasivāṇijjādikammaṃ ‘‘agāriya’’nti vuccati, tañca pabbajjāya natthi, tasmā pabbajjā ‘‘anagāriya’’nti ñātabbā. Taṃ anagāriyaṃ. Pabbajeyyanti paṭipajjeyyaṃ. Appaṃ vāti sahassato heṭṭhā bhogakkhandho appo nāma hoti, sahassato paṭṭhāya mahā. Abandhanaṭṭhena ñātiyeva ñātiparivaṭṭo. Sopi vīsatiyā heṭṭhā appo hoti, vīsatiyā paṭṭhāya mahā.



此外，居家生活因有善行的机会而狭隘。世俗之路如同无节制的心所聚集之处，因烦恼之王的聚集而显得狭隘。出家生活因善行的机会而如愿以偿。这里并不容易……等……出家者的总结性论述是：这三种修行的生活方式，若能在一天内完整地修行，便能使最后的心念得到安住，因而是彻底的圆满。即使一天中也能将烦恼的污垢清除，令最后的心念得以安住，因而是彻底的清净。所写的如同所记的，清洗的如同洗净的，所行的应如法行。对于住在家中的人来说，这并不容易，尤其是在家中生活的人，想要彻底圆满……等……去修行——“我若能将头发和胡须剃去，因染上了黄衣而修行于梵行，便能脱离家门，出家无家。”在这里，由于家中的利益，农田、商业等工作被称为“家业”，而出家则没有，因此出家被称为“无家”。这就是无家的出家。出家者应当去修行。少量者是指在一千以下的财富被称为少量，从一千开始则为大量。因不束缚而如亲属般的亲近。即使在二十以下也被称为少量，从二十开始则为大量。

178.Bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpannoti yā bhikkhūnaṃ adhisīlasaṅkhātā sikkhā, tañca. Yattha cete saha jīvanti, ekajīvikā sabhāgavuttino honti, taṃ bhagavatā paññattasikkhāpadasaṅkhātaṃ sājīvañca. Tattha sikkhanabhāvena samāpannoti bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno. Samāpannoti sikkhaṃ paripūrento sājīvañca avītikkamanto hutvā tadubhayaṃ upagatoti attho. Pāṇātipātaṃ pahāyātiādīsu pāṇātipātādikathā heṭṭhā vitthāritā eva. Pahāyāti imaṃ pāṇātipātacetanāsaṅkhātaṃ dussīlyaṃ pajahitvā. Paṭivirato hotīti pahīnakālato paṭṭhāya tato dussīlyato orato viratova hoti. Nihitadaṇḍo nihitasatthoti parūpaghātatthāya daṇḍaṃ vā satthaṃ vā ādāya avattanato nikkhittadaṇḍo ceva nikkhittasattho cāti attho. Ettha ca ṭhapetvā daṇḍaṃ, sabbampi avasesaṃ upakaraṇaṃ sattānaṃ vināsanabhāvato ‘sattha’nti veditabbaṃ. Yaṃ pana bhikkhū kattaradaṇḍaṃ vā dantakaṭṭhavāsiṃ vā pipphalikaṃ vā gahetvā vicaranti, na taṃ parūpaghātatthāya. Tasmā nihitadaṇḍā nihitasatthātveva saṅkhaṃ gacchanti. Lajjīti pāpajigucchanalakkhaṇāya lajjāya samannāgato. Dayāpannoti dayaṃ mettacittataṃ āpanno. Sabbapāṇabhūtahitānukampīti sabbe pāṇabhūte hitena anukampako. Tāya dayāpannatāya sabbesaṃ pāṇabhūtānaṃ hitacittakoti attho. Viharatīti iriyati, pāleti.

Dinnameva ādiyatīti dinnādāyī. Cittenapi dinnameva paṭikaṅkhatīti dinnapāṭikaṅkhī. Thenetīti theno. Na thenena athenena. Athenattāyeva sucibhūtena. Attanāti attabhāvena. Athenaṃ sucibhūtaṃ attabhāvaṃ katvā viharatīti vuttaṃ hoti.

Abrahmacariyanti aseṭṭhacariyaṃ. Brahmaṃ seṭṭhaṃ ācāraṃ caratīti brahmacārī. Ārācārīti abrahmacariyato dūracārī. Methunāti rāgapariyuṭṭhānavasena sadisattā methunakāti laddhavohārehi paṭisevitabbato methunāti saṅkhaṃ gatā asaddhammā. Gāmadhammāti gāmavāsīnaṃ dhammā.

Saccaṃ vadatīti saccavādī. Saccena saccaṃ sandahati ghaṭetīti saccasandho. Na antarantarā musā vadatīti attho. Yo hi puriso kadāci musā vadati, kadāci saccaṃ, tassa musāvādena antaritattā saccaṃ saccena na ghaṭīyati, tasmā na so saccasandho. Ayaṃ pana na tādiso. Jīvitahetupi musā avatvā saccena saccaṃ sandahatiyevāti saccasandho. Thetoti thiro, thirakathoti attho. Eko hi puggalo haliddirāgo viya, thusarāsimhi nikhātakhāṇuko viya, assapiṭṭhe ṭhapitakumbhaṇḍamiva ca, na thirakatho hoti. Eko pāsāṇalekhā viya, indakhīlo viya ca thirakatho hoti. Asinā sīse chindantepi dve kathā na katheti. Ayaṃ vuccati theto. Paccayikoti pattiyāyitabbako, saddhāyikoti attho. Ekacco hi puggalo na paccayiko hoti. ‘Idaṃ kena vuttaṃ? Asukenā’ti vutte ‘mā tassa vacanaṃ saddahathā’ti vattabbataṃ āpajjati. Eko paccayiko hoti. ‘Idaṃ kena vuttaṃ? Asukenā’ti vutte ‘yadi tena vuttaṃ, idameva pamāṇaṃ, idāni upaparikkhitabbaṃ natthi, evameva ida’nti vattabbataṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati paccayiko. Avisaṃvādako lokassāti tāya saccavāditāya lokaṃ na visaṃvādetīti attho.


具足比丘的学处和生活是指比丘们的增上戒学,以及他们共同生活、同一生活、共同行为的地方,即世尊所制定的学处所称的共同生活。在那里,因为学习的状态而具足,所以称为具足比丘的学处和生活。具足是指圆满学处,不违犯共同生活,达到这两者的意思。
舍弃杀生等,关于杀生等的解释在前面已经详细说明。舍弃是指舍弃这种称为杀生意图的恶行。远离是指从舍弃的时候开始,就远离那种恶行。放下棍杖,放下刀剑是指为了伤害他人而不再拿起棍杖或刀剑,所以是放下棍杖和放下刀剑的意思。这里除了棍杖之外,所有其他的工具因为能够伤害众生,都应理解为"刀剑"。比丘们拿着拐杖或牙签刀或胡椒等行走,那不是为了伤害他人。因此他们被称为放下棍杖,放下刀剑。有惭愧是指具备以厌恶恶行为特征的惭愧。有悲悯是指具有慈悲之心。对一切众生怀有利益和同情是指对所有众生怀有利益的同情。因为那种悲悯,对所有众生都怀有利益之心的意思。安住是指行动,保护。
只接受所施予的是指只接受所给予的。只期待所施予的是指只期待所给予的。偷盗者是指小偷。不是小偷而是非小偷。因为不是小偷而是清净的。自己是指自身。使自己成为非小偷、清净的自身而安住的意思。
非梵行是指非最高的行为。行最高的行为是梵行者。远离行为是指远离非梵行的行为。淫欲是指因为贪欲的困扰而被称为相似的淫欲,因为应该被实践而被称为淫欲的不善法。村民的法是指村民的法。
说真实是真实语者。以真实连结真实是真实相应。不时时说妄语的意思。如果一个人有时说妄语,有时说真实语,因为被妄语间隔,真实不能与真实相连,所以他不是真实相应。但这个人不是那样的。即使为了生命也不说妄语,只以真实连结真实,所以是真实相应。坚定是指坚固,坚固语的意思。有些人像姜黄色一样,像插在谷壳堆里的木桩一样,像放在马背上的南瓜一样,不是坚固语。有些人像石头上的刻痕一样,像门槛一样是坚固语。即使用剑砍头也不说两种话。这被称为坚定。可信是指应该被相信的,值得信赖的意思。有些人不可信。当说"这是谁说的?某某说的"时,会变成"不要相信他的话"的情况。有些人可信。当说"这是谁说的?某某说的"时,会变成"如果是他说的,这就是标准,现在不需要再检查,就是这样"的情况。这被称为可信。不欺骗世间是指因为那种真实语而不欺骗世间的意思。


Imesaṃbhedāyāti yesaṃ ito sutvāti vuttānaṃ santike sutaṃ, tesaṃ bhedāya. Bhinnānaṃ vā sandhātāti dvinnaṃ mittānaṃ vā samānupajjhāyakādīnaṃ vā kenacideva kāraṇena bhinnānaṃ ekamekaṃ upasaṅkamitvā – ‘tumhākaṃ īdise kule jātānaṃ, evaṃ bahussutānaṃ idaṃ na yutta’ntiādīni vatvā sandhānaṃ kattā. Anuppadātāti sandhānānuppadātā. Dve jane samagge disvā – ‘tumhākaṃ evarūpe kule jātānaṃ, evarūpehi guṇehi samannāgatānaṃ anucchavikameta’ntiādīni vatvā daḷhīkammaṃ kattāti attho. Samaggo ārāmo assāti samaggārāmo. Yattha samaggā natthi, tattha vasitumpi na icchatīti attho. Samaggarāmotipi pāḷi. Ayameva attho. Samaggaratoti samaggesu rato. Te pahāya aññatra gantumpi na icchatīti attho. Samagge disvāpi sutvāpi nandatīti samagganandī. Samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitāti yā vācā satte samaggeyeva karoti, taṃ sāmaggīguṇaparidīpakameva vācaṃ bhāsati, na itaranti.

Kālena vadatīti kālavādī. Vattabbayuttakālaṃ sallakkhetvā vadatīti attho. Bhūtaṃ tathaṃ tacchaṃ sabhāvameva vadatīti bhūtavādī. Diṭṭhadhammikasamparāyikatthasannissitameva katvā vadatīti atthavādī. Navalokuttaradhammasannissitaṃ katvā vadatīti dhammavādī. Saṃvaravinayapahānavinayasannissitaṃ katvā vadatīti vinayavādī. Nidhānaṃ vuccati ṭhapanokāso. Nidhānamassa atthīti nidhānavatī. Hadaye nidhātabbayuttakaṃ vācaṃ bhāsitāti attho. Kālenāti evarūpiṃ bhāsamānopi ca ‘‘ahaṃ nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsissāmī’’ti na akālena bhāsati. Yuttakālaṃ pana sallakkhetvāva bhāsatīti attho. Sāpadesanti saupamaṃ, sakāraṇanti attho. Pariyantavatinti paricchedaṃ dassetvā. Yathāssā paricchedo paññāyati, evaṃ bhāsatīti attho. Atthasaṃhitanti anekehipi nayehi vibhajantena pariyādātuṃ asakkuṇeyyatāya atthasampannaṃ bhāsati. Yaṃ vā so atthavādī atthaṃ vadati, tena atthena saṃhitattā atthasaṃhitaṃ vācaṃ bhāsati. Na aññaṃ nikkhipitvā aññaṃ bhāsatīti vuttaṃ hoti.



为了分开这些，是指在这里所说的那些听闻的，针对他们的分开。对于已分开的人，或是两位朋友，或是同类的教导者等，由于某种原因而分开，逐一接近，便说：“你们这样的家族，这样的博学者，这样是不合适的”等等，进行聚合的行为。因不聚合而成为聚合者。见到两个众人和睦地在一起，便说：“你们这样的家族，具备这样的品质，这样是合适的”等等，便进行坚固的行为。和谐的居所是指和谐的居所。那里没有和谐的话，就不想住在那里。和谐的居所也可以用巴利语表达。这是同样的意思。和谐的喜悦是指在和谐中欢喜。和谐的言辞是指那种言辞只在众人和谐中说出，说明和谐的品质，而不是其他的。
适时说话是指在适当的时候说话，考虑到应说的时机。真实是指如实地说出本性。真实的言论是指以见到法的真实为基础而说出。法的言论是指以新法的真实为基础而说出。戒律的言论是指以戒律的安住和舍弃为基础而说出。安置被称为安放的地方。安置的意思是指安放有意义的。心中应当安放的言辞是指适合于心中的言辞。即使在说这样的言辞时，也不应不适当地说：“我将说有意义的言辞”，而是应当在适当的时候说出。适合的言辞是指有比较、有原因的言辞。显示出界限是指显示出界限。就像界限显现出来一样，这样说的意思。因多种方式而分开无法被理解的言辞是指有意义的言辞。那位真实的言论者所言之意是指有意义的言辞。并非把其他的抛开而说其他的。

179.Bījagāmabhūtagāmasamārambhāti mūlabījaṃ, khandhabījaṃ, phaḷubījaṃ, aggabījaṃ bījabījanti pañcavidhassa bījagāmassa ceva yassa kassaci nīlatiṇarukkhādikassa bhūtagāmassa ca samārambhā. Chedanabhedanapacanādibhāvena vikopanā paṭiviratoti attho. Ekabhattikoti pātarāsabhattaṃ, sāyamāsabhattanti dve bhattāni. Tesu pātarāsabhattaṃ antomajjhanhikena paricchinnaṃ. Itaraṃ majjhanhikato uddhaṃ antoaruṇena. Tasmā antomajjhanhike dasakkhattuṃ bhuñjamānopi ekabhattikova hoti. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ekabhattikoti. Rattiyā bhojanaṃ ratti, tato uparatoti rattūparato. Atikkante majjhanhike yāva sūriyasatthaṅgamanā bhojanaṃ vikālabhojanaṃ nāma, tato viratattā virato vikālabhojanā. Sāsanassa ananulomattā visūkaṃ paṭāṇībhūtaṃ dassananti visūkadassanaṃ. Attanā naccananaccāpanādivasena naccā ca gītā ca vāditā ca antamaso mayūranaccanāpanādivasenapi pavattānaṃ naccādīnaṃ visūkabhūtā dassanā cāti naccagītavāditavisūkadassanā. Naccādīni hi attanā payojetuṃ vā parehi payojāpetuṃ vā yuttāni passituṃ vā neva bhikkhūnaṃ na bhikkhunīnaṃ vaṭṭanti. Mālādīsu – mālāti yaṃkiñci pupphaṃ. Gandhanti yaṃkiñci gandhajātaṃ. Vilepananti chavirāgakaraṇaṃ. Tattha piḷandhanto dhāreti nāma. Ūnaṭṭhānaṃ pūrento maṇḍeti nāma. Gandhavasena chavirāgavasena ca sādiyanto vibhūseti nāma. Ṭhānaṃ vuccati kāraṇaṃ. Tasmā yāya dussīlyacetanāya tāni mālādhāraṇādīni mahājano karoti, tato paṭiviratoti attho. Uccāsayanaṃ vuccati pamāṇātikkantaṃ. Mahāsayanaṃ akappiyasanthataṃ, tato paṭiviratoti attho. Jātarūpanti suvaṇṇaṃ. Rajatanti kahāpaṇo, lohamāsako, jatumāsako, dārumāsakoti ye vohāraṃ gacchanti. Tassa ubhayassāpi paṭiggahaṇā paṭivirato, neva naṃ uggaṇhāti, na uggaṇhāpeti, na upanikkhittaṃ sādiyatīti attho.

Āmakadhaññapaṭiggahaṇāti sālivīhiyavagodhumakaṅguvarakakudrūsakasaṅkhātassa sattavidhassāpi āmakadhaññassa paṭiggahaṇā. Na kevalañca etesaṃ paṭiggahaṇameva, āmasanampi bhikkhūnaṃ na vaṭṭatiyeva. Āmakamaṃsapaṭiggahaṇāti ettha aññatra odissa anuññātā āmakamacchamaṃsānaṃ paṭiggahaṇameva bhikkhūnaṃ na vaṭṭati, no āmasanaṃ. Itthikumārikapaṭiggahaṇāti ettha itthīti purisantaragatā. Itarā kumārikā nāma. Tāsaṃ paṭiggahaṇampi āmasanampi akappiyameva. Dāsidāsapaṭiggahaṇāti ettha dāsidāsavaseneva tesaṃ paṭiggahaṇaṃ na vaṭṭati. ‘Kappiyakārakaṃ dammi’, ‘ārāmikaṃ dammī’ti evaṃ vutte pana vaṭṭati. Ajeḷakādīsupi khettavatthupariyosānesu kappiyākappiyanayo vinayavasena upaparikkhitabbo. Tattha khettaṃ nāma yasmiṃ pubbaṇṇaṃ ruhati. Vatthu nāma yasmiṃ aparaṇṇaṃ ruhati. Yattha vā ubhayampi ruhati taṃ khettaṃ. Tadatthāya akatabhūmibhāgo vatthu. Khettavatthusīsena cettha vāpitaḷākādīnipi saṅgahitāneva.


种子生长的地方是指根本种子、色蕴种子、果实种子、最上种子，这五种种子的生长，以及任何蓝色树木等的生长活动。通过切断、分开、焚烧等方式而不被干扰的意思。单一饮食是指早晨的饮食和傍晚的饮食，即两餐。在这两餐中，早上的饮食是由中间的部分所限制。其他的从中间以上是指在日出之前。因此在中间的部分，即使吃十次也是单一饮食。对此所说的就是单一饮食。晚上的饮食是指夜间的饮食，之后是停止的。超过中间的，直到日出之前的饮食被称为不合时宜的饮食，因此因停止而停止不合时宜的饮食。由于教义的不随顺而显现出不合适的表现。通过自身的舞蹈、歌唱、乐器等，至少是通过孔雀的舞蹈等所引发的舞蹈等的显现是被称为舞蹈、歌唱、乐器的显现。舞蹈等确实是适合自己来进行，或者适合他人来引导，或者适合观看，无论是比丘还是比丘尼都不应参与。关于花环等——花环是指任何花朵。香气是指任何香料。涂抹是指使肌肤光滑。在那里，捧着的被称为持有。填满的被称为装饰。通过香气和光滑的效果而显现被称为装饰。地方被称为原因。因此，因不合适的意识而进行持花环等的行为，世人会因此而停止。高座是指超出标准的座位。大座是指不合适的座位，因此也有停止的意思。黄金是指金子。银是指银币、铁块、铜块、木块等任何货物。对于这两者的接受都是不合适的，即不接受、不收取，也不应当被允许。
接受稻谷等是指接受稻米、绿豆、小麦、荞麦、豆类等七种的接受。并不仅仅是这些的接受，连吃的行为也不适合比丘。接受根菜类的肉是指除了没有被允许的根菜类鱼肉的接受，连吃的行为也不适合比丘。接受女子的少女是指这里的女子是指进入男子的。其他的少女则是指。对于她们的接受和吃的行为都是不合适的。接受奴仆的奴仆是指仅仅以奴仆的身份进行接受是不适合的。“我会给你适合的”，“我会给你园丁的”这样说是可以的。在无惭愧等的情况下，关于田地的归属也应当被仔细考虑。在那里，田地是指过去的生长。物体是指未来的生长。若两者都生长则为田地。为了此目的而不被允许的地方是物体。通过田地的归属，这里也包括了种子和其他的。


Dūteyyaṃ vuccati dūtakammaṃ. Gihīnaṃ pahitaṃ paṇṇaṃ vā sāsanaṃ vā gahetvā tattha tattha gamanaṃ . Pahīṇagamanaṃ vuccati paragharaṃ pesitassa khuddakagamanaṃ. Anuyogo nāma tadubhayakaraṇaṃ. Tasmā dūteyyapahīṇagamanānaṃ anugoti evamettha attho daṭṭhabbo. Kayavikkayāti kayā ca vikkayā ca. Tulākūṭādīsu – kūṭanti vañcanaṃ. Tattha tulākūṭaṃ nāma rūpakūṭaṃ, aṅgakūṭaṃ gahaṇakūṭaṃ, paṭicchannakūṭanti catubbidhaṃ hoti. Tattha rūpakūṭaṃ nāma dve tulā samarūpā katvā gaṇhanto mahatiyā gaṇhāti, dadanto khuddikāya deti. Aṅgakūṭaṃ nāma gaṇhanto pacchābhāge hatthena tulaṃ akkamati, dadanto pubbabhāge. Gahaṇakūṭaṃ nāma gaṇhanto mūle rajjuṃ gaṇhāti, dadanto agge. Paṭicchannakūṭaṃ nāma tulaṃ susiraṃ katvā anto ayacuṇṇaṃ pakkhipitvā gaṇhanto taṃ pacchābhāge karoti, dadanto aggabhāge.

Kaṃso vuccati suvaṇṇapāti. Tāya vañcanaṃ kaṃsakūṭaṃ. Kathaṃ? Ekaṃ suvaṇṇapātiṃ katvā aññā dve tisso lohapātiyo suvaṇṇavaṇṇā karonti, tato janapadaṃ gantvā kiñcideva aḍḍhakulaṃ pavisitvā suvaṇṇabhājanāni kiṇathā’ti vatvā agghe pucchite samagghataraṃ dātukāmā honti. Tato tehi ‘kathaṃ imesaṃ suvaṇṇabhāvo jānitabbo’ti vutte ‘vīmaṃsitvā gaṇhathā’ti suvaṇṇapātiṃ pāsāṇe ghaṃsitvā sabbapātiyo datvā gacchanti.

Mānakūṭaṃ nāma hadayabhedasikhābhedarajjubhedavasena tividhaṃ hoti. Tattha hadayabhedo sappitelādiminanakāle labbhati. Tāni hi gaṇhanto heṭṭhā chiddena mānena ‘saṇikaṃ āsiñcā’ti vatvā antobhājane bahuṃ paggharāpetvā gaṇhāti. Dadanto chiddaṃ pidhāya sīghaṃ pūretvā deti. Sikhābhedo tilataṇḍulādiminanakāle labbhati. Tāni hi gaṇhanto saṇikaṃ sikhaṃ ussāpetvā gaṇhāti. Dadanto vegena pūretvā sikhaṃ chindanto deti. Rajjubhedo khettavatthuminanakāle labbhati. Lañjaṃ alabhantā hi khettaṃ amahantampi mahantaṃ katvā minanti.

Ukkoṭanādīsu – ukkoṭananti assāmike sāmike kātuṃ lañjaggahaṇaṃ. Vañcananti tehi tehi upāyehi paresaṃ vañcanaṃ. Tatridamekaṃ vatthu – eko kira luddako migañca migapotakañca gahetvā āgacchati. Tameko dhutto – ‘‘kiṃ bho migo agghati, kiṃ migapotako’’ti āha. ‘‘Migo dve kahāpaṇe, migapotako eka’’nti ca vutte kahāpaṇaṃ datvā migapotakaṃ gahetvā thokaṃ gantvā nivatto , ‘‘na me bho migapotakena attho, migaṃ me dehī’’ti āha. Tena hi ‘‘dve kahāpaṇe dehī’’ti. So āha – ‘‘nanu te, bho, mayā paṭhamaṃ eko kahāpaṇo dinno’’ti? ‘‘Āma dinno’’ti. Idampi migapotakaṃ gaṇha, evaṃ so ca kahāpaṇo ayañca kahāpaṇagghaṇako migapotakoti dve kahāpaṇā bhavissantīti. So ‘‘kāraṇaṃ vadatī’’ti sallakkhetvā migapotakaṃ gahetvā migaṃ adāsīti.

Nikatīti yogavasena vā māyāvasena vā apāmaṅgaṃ pāmaṅganti, amaṇiṃ maṇīti, asuvaṇṇaṃ suvaṇṇanti katvā patirūpakena vañcanaṃ. Sāciyogoti kuṭilayogo. Etesaṃyeva ukkoṭanādīnametaṃ nāmaṃ. Tasmā ukkoṭanasāciyogo vañcanasāciyogo nikatisāciyogoti evamettha attho daṭṭhabbo. Keci aññaṃ dassetvā aññassa parivattanaṃ ‘sāciyogo’ti vadanti. Taṃ pana vañcaneneva saṅgahitaṃ.


使节被称为使者的工作。拿着在家人寄送的信或口信到处走动。被派遣的行走被称为被派到他人家中的小规模行走。从事是指做这两种事。因此,这里应理解为从事使节和被派遣的行走。买卖是指买和卖。
关于欺骗秤等 - 欺骗是指欺诈。其中,欺骗秤有四种:形状欺骗、部分欺骗、抓取欺骗和隐藏欺骗。形状欺骗是指制作两个相同形状的秤,收时用大的,给时用小的。部分欺骗是指收时用手按秤的后部,给时按前部。抓取欺骗是指收时抓绳子的根部,给时抓顶端。隐藏欺骗是指将秤做成空心,里面装铁粉,收时放在后部,给时放在前部。
金盘被称为金盘。用它欺骗是金盘欺骗。如何?制作一个金盘和两三个金色的铜盘,然后去乡下,进入某个富裕家庭,说"买金器吗",询问价格时愿意给较低价。然后他们问"如何知道这些是金器",回答"自己检查后买",用石头磨擦金盘后给所有盘子就离开。
度量欺骗有三种:心欺骗、顶欺骗和绳欺骗。其中心欺骗在测量酥油等时发生。收时从底部漏洞的容器慢慢倒入,说"慢慢倒",让很多流入内部容器。给时堵住漏洞快速装满给出。顶欺骗在测量芝麻米等时发生。收时慢慢堆高顶部,给时快速装满切断顶部给出。绳欺骗在测量田地时发生。不给贿赂时,即使田地不大也测量成大的。
关于贿赂等 - 贿赂是指为使无主者成为主人而收受贿赂。欺骗是指用各种方法欺骗他人。这里有一个故事:据说一个猎人带着一只鹿和一只小鹿来。一个骗子问他:"先生,鹿值多少钱,小鹿值多少钱?"他回答:"鹿两个铜币,小鹿一个。"骗子给了一个铜币拿走小鹿,走了一会儿又回来说:"先生,我不要小鹿了,给我鹿吧。"猎人说:"那就给我两个铜币。"骗子说:"先生,我之前不是已经给了你一个铜币吗?""是的,给了。""那你再拿回这只小鹿,这样就是一个铜币加上值一个铜币的小鹿,总共两个铜币了。"猎人想"他说得有道理",就拿回小鹿给了他鹿。
欺诈是指通过配方或幻术将劣质品说成优质品,将假宝石说成真宝石,将假金说成真金,用仿制品欺骗。弯曲结合是指不正当的结合。这是对上述贿赂等的另一种称呼。因此这里应理解为贿赂的弯曲结合、欺骗的弯曲结合、欺诈的弯曲结合。有些人说"弯曲结合"是指展示一物却换成另一物。但那已包含在欺骗中了。


Chedanādīsu – chedananti hatthacchedanādi. Vadhoti māraṇaṃ. Bandhoti rajjubandhanādīhi bandhanaṃ. Viparāmosoti himaviparāmoso, gumbaviparāmosoti duvidho. Yañhi himapātasamaye himena paṭicchannā hutvā maggappaṭipannaṃ janaṃ musanti, ayaṃ himaviparāmoso. Yaṃ gumbādīhi paṭicchannā musanti, ayaṃ gumbaviparāmoso. Ālopo vuccati gāmanigamādīnaṃ vilopakaraṇaṃ. Sahasākāroti sāhasikakiriyā. Gehaṃ pavisitvā manussānaṃ ure satthaṃ ṭhapetvā icchitabhaṇḍaggahaṇaṃ. Evametasmā chedana…pe… sahasākārā paṭivirato hoti.

180.So santuṭṭho hotīti so catūsu paccayesu dvādasavidhena itarītarapaccayasantosena samannāgato hoti. Kāyaparihārikenāti kāyaṃ pariharaṇamattakena. Kucchiparihārikenāti kucchipariharaṇamattakena. Samādāyeva pakkamatīti aṭṭhavidhaṃ bhikkhu parikkhāramattakaṃ sabbaṃ gahetvāva kāyapaṭibaddhaṃ katvāva gacchati. ‘‘Mama vihāro pariveṇaṃ upaṭṭhāko’’ti saṅgo vā baddho vā na hoti. So jiyā muttasaro viya yūthā pakkanto, mattahatthī viya icchiticchitaṃ senāsanaṃ vanasaṇḍaṃ rukkhamūlaṃ vanapatthaṃ pabbhāraṃ paribhuñjanto ekova tiṭṭhati, ekova nisīdati. Sabbiriyāpathesu ekova adutiyo.

‘‘Cātuddiso appaṭigho ca hoti,

Santussamāno itarītarena;

Parissayānaṃ sahitā achambhī,

Eko care khaggavisāṇakappo’’ti. (su. ni. 42);

Evaṃ vaṇṇitaṃ khaggavisāṇakappataṃ āpajjati.

Idāni tamatthaṃ upamāya sādhento, ‘‘seyyathāpī’’tiādimāha. Tattha pakkhī sakuṇoti pakkhayutto sakuṇo. Ḍetīti uppatati. Ayaṃ panettha saṅkhepattho – sakuṇo nāma ‘‘asukasmiṃ padese rukkho paripakkaphalo’’ti ñatvā nānādisāhi āgantvā nakhapakkhatuṇḍādīhi tassa phalāni vijjhantā vidhunantā khādanti. ‘‘Idaṃ ajjatanāya, idaṃ svātanāya bhavissatī’’ti tesaṃ na hoti. Phale pana khīṇe neva rukkhassa ārakkhaṃ ṭhapenti, na tattha pattaṃ vā nakhaṃ vā tuṇḍaṃ vā ṭhapenti. Atha kho tasmiṃ rukkhe anapekkho hutvā yo yaṃ disābhāgaṃ icchati, so tena sapattabhārova uppatitvā gacchati. Evameva ayaṃ bhikkhu nissaṅgo nirapekkhoyeva pakkamati, tena vuttaṃ samādāyeva pakkamatīti. Ariyenāti niddosena. Ajjhattanti sake attabhāve. Anavajjasukhanti niddosasukhaṃ.

181.So cakkhunā rūpaṃ disvāti so iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato bhikkhu cakkhuviññāṇena rūpaṃ passitvāti attho. Sesapadesupi yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttameva. Abyāsekasukhanti kilesehi anavasittasukhaṃ. Avikiṇṇasukhantipi vuttaṃ. Indriyasaṃvarasukhañhi diṭṭhādīsu diṭṭhamattādivasena pavattatāya avikiṇṇaṃ hoti.



切断等是指切断手等。杀是指死亡。束缚是指用绳索等进行的束缚。颠倒是指寒冷的颠倒，洞穴的颠倒有两种。寒冷的颠倒是指在寒冷的时间里被寒气覆盖而误导走向道路的人，这就是寒冷的颠倒。洞穴的颠倒是指被洞穴等遮蔽而误导。闲聊是指村庄、城镇等的消失。突然的行为是指冒失的行为。进入家中后，将人们的物品放在他们的肩上，企图抓取想要的东西。因此，从切断等的行为和突然的行为中应当避免。
他说满足，是指他在四种条件下具备十二种不同的满足。身体的维持是指仅仅维持身体。肚子的维持是指仅仅维持肚子。只把八种比丘的装备都拿走，身体被束缚着离开。“我的住处是被围绕的”这样的人没有任何束缚。他就像是从水中逃脱的鱼一样，像醉汉一样，独自享用卧具、林中的草地、树根、森林的草地、山崖，独自站着，独自坐着。在所有的行为中都是独自一人。
“他是四方的，毫无抵抗，
与他人满足相处；
与众不同的无所畏惧，
独自行动如刀尖般。”（《增支部》42）
这样的描述他获得了刀尖的特质。现在为了说明这个意义，他说：“就像鸟一样。”其中，鸟是指翅膀的鸟。飞翔是指翱翔。这是指鸟的要义——鸟是知道“在某个地方的树上结满果实”，然后从各个方向飞来，用爪子、翅膀等去啄食果实。“这是为了今生，这个将是为了未来”，对他们来说并没有。果实一旦被啄食，就不再保护树木，也不会在树上放置叶子、爪子或嘴巴。然而，在那棵树上不受限制，想要哪个方向的果实，就像是被重负的鹰一样飞去。因此，这位比丘无拘无束、无所依赖地离开，所以说“只把装备拿走”。
正义是指无过失的。内在是指自身的存在。无过失的快乐是指无过失的快乐。
他用眼睛看到色彩，是指那位具备正义的戒律的比丘，通过眼识看到色彩的意思。在其他的方面也应当如此，所有的内容在前面已述说。无障碍的快乐是指不受烦恼的快乐。无分散的快乐也是如此。由于感官的控制，在看到等的过程中，因仅仅看到而显现出无分散的状态。

182.Soabhikkante paṭikkanteti so manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ saṃvarena samannāgato bhikkhu imesu abhikkantapaṭikkantādīsu sattasu ṭhānesu satisampajaññavasena sampajānakārī hoti. Tattha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ jhānavibhaṅge vuttameva.

So iminā cātiādinā kiṃ dasseti? Araññavāsassa paccayasampattiṃ dasseti. Yassa hi ime cattāro paccayā natthi , tassa araññavāso na ijjhati, tiracchānagatehi vā vanacarakehi vā saddhiṃ vattabbataṃ āpajjati. Araññe adhivatthā devatā ‘‘kiṃ evarūpassa pāpabhikkhuno araññavāsenā’’ti bheravaṃ saddaṃ sāventi. Hatthehi sīsaṃ paharitvā palāyanākāraṃ karonti . ‘‘Asuko bhikkhu araññaṃ pavisitvā idañcidañca pāpakammaṃ akāsī’’ti ayaso pattharati. Yassa panete cattāro paccayā atthi, tassa araññavāso ijjhati. So hi attano sīlaṃ paccavekkhanto kiñci kāḷakaṃ vā tilakaṃ vā apassanto pītiṃ uppādetvā taṃ khayato vayato sammasanto ariyabhūmiṃ okkamati. Araññe adhivatthā devatā attamanā vaṇṇaṃ bhāsanti. Itissa udake pakkhittatelabindu viya yaso vitthāriko hoti. Vivittantiādīni heṭṭhā vuttatthāneva. So evaṃ samāhite citte…pe… yathākammūpage satte pajānātīti ettake ṭhāne yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ visuddhimagge vuttameva.



他在出入之间保持着内心的安定，具备感官的控制，这位比丘在这七个地方中以觉知和明了的方式行事，正如在禅定的分析中所述。
他通过“因此”来表明什么呢？他展示了生活在森林中的条件富足。因为如果这四个条件缺失，生活在森林中就不会成功，反而会与动物或森林中的生物相交往。在森林中，居住的天神会发出“如此恶劣的乞丐在森林中”的吼叫声。他们用手打头，表现出逃跑的样子。“某位比丘进入森林后做了这那的恶事”，因此声名显赫。若这四个条件存在，则生活在森林中是可行的。他在反思自己的戒律时，不见任何黑色或斑点，生起喜悦，因而领悟到正道。在森林中，居住的天神会愉快地谈论他的美德。此人的名声就像是水中滴落的油珠般广泛。
孤独等相关内容在前面已述说。如此专注的心…等…如同因缘而生的众生能知晓这一切，在这些地方应当如前所述，所有内容在清净道中已有所提及。

185. Tatiyavijjāya so evaṃ samāhite citteti vipassanāpādakaṃ catutthajjhānacittaṃ veditabbaṃ. Āsavānaṃ khayañāṇāyāti arahattamaggañāṇatthāya. Arahattamaggo hi āsavānaṃ vināsanato āsavānaṃ khayoti vuccati. Tatra cetaṃ ñāṇaṃ tappariyāpannattāti. Cittaṃ abhininnāmetīti vipassanācittaṃ abhinīharati. So idaṃ dukkhanti evamādīsu – ‘‘ettakaṃ dukkhaṃ, na ito bhiyyo’’ti sabbampi dukkhasaccaṃ sarasalakkhaṇappaṭivedhena yathābhūtaṃ pajānāti, paṭivijjhati. Tassa ca dukkhassa nibbattikaṃ taṇhaṃ – ayaṃ dukkhasamudayoti; tadubhayampi yaṃ ṭhānaṃ patvā nirujjhati, taṃ tesaṃ appavattiṃ nibbānaṃ – ayaṃ dukkhanirodhoti; tassa ca sampāpakaṃ ariyamaggaṃ – ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti sarasalakkhaṇapaṭivedhena yathābhūtaṃ pajānāti, paṭivijjhatīti – evamattho veditabbo.

Evaṃ sarūpato saccāni dassetvā idāni kilesavasena pariyāyato dassento ime āsavātiādimāha. Tassa evaṃ jānato evaṃpassatoti tassa evaṃ jānantassa evaṃ passantassa saha vipassanāya koṭippattaṃ maggaṃ katheti. Kāmāsavāti kāmāsavato. Vimuccatīti iminā maggakkhaṇaṃ dasseti. Vimuttasminti iminā phalakkhaṇaṃ dasseti. Maggakkhaṇe hi cittaṃ vimuccati, phalakkhaṇe vimuttaṃ hoti. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇanti iminā paccavekkhaṇañāṇaṃ dasseti. Khīṇā jātītiādīhi tassa bhūmiṃ. Tena hi ñāṇena so paccavekkhanto ‘khīṇā jātī’tiādīni pajānāti. Vusitanti vuṭṭhaṃ parivuṭṭhaṃ kataṃ caritaṃ niṭṭhitanti attho. Brahmacariyanti maggabrahmacariyaṃ. Puthujjanakalyāṇakena hi saddhiṃ satta sekkhā brahmacariyavāsaṃ vasanti nāma. Khīṇāsavo vuṭṭhavāso. Tasmā so attano brahmacariyavāsaṃ paccavekkhanto vusitaṃ brahmacariyanti pajānāti. Kataṃ karaṇīyanti catūsu saccesu catūhi maggehi pariññāpahānasacchikiriyābhāvanāvasena soḷasavidhampi kiccaṃ niṭṭhāpitanti attho. Puthujjanakalyāṇakādayo hi taṃ kiccaṃ karonti; khīṇāsavo katakaraṇīyo. Tasmā so attano karaṇīyaṃ paccavekkhanto. ‘‘Kataṃ karaṇīya’’nti pajānāti. Nāparaṃ itthattāyāti ‘‘idāni puna etthabhāvāya evaṃ soḷasakiccabhāvāya kilesakkhayāya vā maggabhāvanākiccaṃ natthī’’ti pajānāti.

186. Sarāgādīsu – appahīnoti vikkhambhanappahānena vā tadaṅgappahānena vā samucchedappahānena vā appahīno.

187.Lābhī hotītiādīsu – lābhīti lābhavā paṭilabhitvā ṭhito. Ajjhattaṃ cetosamathassāti niyakajjhattasaṅkhāte attano citte uppannassa cetosamathassa. Adhipaññādhammavipassanāyāti adhipaññāsaṅkhātāya khandhadhammesu aniccādivasena pavattāya vipassanāya. Rūpasahagatānanti rūpanimittārammaṇānaṃ rūpāvacarasamāpattīnaṃ. Arūpasahagatānanti na rūpanimittārammaṇānaṃ arūpasamāpattīnaṃ. Ettha ca paṭhamo aṭṭhasamāpattilābhī puthujjano. Dutiyo sukkhavipassakaariyasāvako. Tatiyo aṭṭhasamāpattilābhī ariyasāvako. Catuttho lokiyamahājano veditabbo.



第三种智慧是这样专注的心，应该被理解为是出离的禅定心。为了了解烦恼的灭尽，这是为了达到阿罗汉道的智慧。阿罗汉道被称为是烦恼的消灭与灭尽。对此，智慧被称为是完全的。心的专注是指将出离的心专注于内心。他能够如是知晓“这是痛苦”，并且在“如此的痛苦中，没有更多的痛苦”中，完全理解痛苦的真实特性，深入了解。关于痛苦的生起，他知道“这是痛苦的生起”；关于这两者的消失，他知道“这是痛苦的灭尽”。关于痛苦的灭尽的路径，他知道“这是通往痛苦灭尽的正道”，并且如实理解这一切。
通过如此呈现真理，现在他以烦恼的方式来说明“这些是烦恼”。他通过这样的了解和观察，借助出离的智慧来阐述路径。欲望的烦恼是指对欲望的执着。解脱是指显示出路径的状态。解脱后的状态是指显示出果位的状态。在路径的状态中，心是解脱的，而在果位的状态中则是已解脱的。在已解脱的状态中，智慧是解脱的。通过“已解脱的状态”来显示反思的智慧。已灭的状态是指通过“已灭的状态”等来指明他的境界。因此，通过这样的智慧，他反思“已灭的状态”等。
“已完成”的意思是指已完成的行为。修道者与世俗的善人一起生活在修道的状态中。已灭的烦恼是指已解脱的状态。因此，他在反思自己的修道状态时，意识到“已完成的修道”。没有再有“此处的状态”，他意识到“现在没有这样的状态，因此没有十六种修道的状态、没有烦恼的消失的路径”。
关于有欲等的状态——不完全是指通过抑制、部分消除或完全消除而不完全。
“他是获得”的意思是指获得并站立。内心的宁静是指在内心产生的宁静。关于智慧和法的出离，是指通过对五蕴的无常等的观察而产生的智慧。与色相应的是指与色的对象相关的色界的禅定。与无色相应的是指与无色的对象相关的无色界的禅定。在这里，第一种获得八种禅定的是世俗人。第二种是干枯的观察者、修行者。第三种获得八种禅定的是修行者。第四种是世俗的伟人，应当被理解。

188. Anusotagāmīādīsu – anusotagāmīti vaṭṭasotaṃ anugato, vaṭṭasote nimuggo puthujjano veditabbo. Paṭisotagāmīti paṭisotagamano . Anusotaṃ agantvā paṭisotaṃ gacchantassetaṃ adhivacanaṃ. Pāpañca kammaṃ na karotīti paññattaṃ vītikkamanto na karoti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassenāti kilesapariyuṭṭhāne sati uppannena dukkhadomanassena saddhimpi. Paripuṇṇanti tissannaṃ sikkhānaṃ ekāyapi anūnaṃ. Parisuddhanti nirupakkilesaṃ. Brahmacariyanti seṭṭhacariyaṃ. Iminā vārena sotāpannasakadāgāmino kathitā. Kiṃ pana te rudantā brahmacariyaṃ carantīti? Āma. Kilesarodanena rudantā caranti nāma. Sīlasampanno puthujjanabhikkhupi ettheva saṅgahito.

Ṭhitattoti ṭhitasabhāvo. Anāgāmīti kāmarāgabyāpādehi akampanīyacittatāya ca tamhā lokā anāvattidhammatāya ca ṭhitasabhāvo nāma. Tiṇṇoti taṇhāsotaṃ uttiṇṇo. Pāraṅgatoti nibbānapāraṃ gato. Thale tiṭṭhatīti arahattaphalasamāpattithale tiṭṭhati. Cetovimuttinti phalasamādhiṃ. Paññāvimuttinti phalañāṇaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ khīṇāsavo ‘‘tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo’’ti vuccati. Bāhitapāpatāya hi esa brāhmaṇo nāma.

189. Appassutādīsu – appakaṃ sutaṃ hotīti navaṅge satthusāsane kiñcideva thokaṃ sutaṃ hoti. Na atthamaññāya, na dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hotīti aṭṭhakathañca pāḷiñca jānitvā lokuttaradhammassa anurūpadhammaṃ pubbabhāgapaṭipadaṃ paṭipanno na hoti. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo.

190. Samaṇamacalādīsu – samaṇamacaloti samaṇaacalo, makāro padasandhikaro. Niccalasamaṇo, thirasamaṇoti attho . Ayaṃ vuccatīti ayaṃ sotāpanno sāsane mūlajātāya saddhāya patiṭṭhitattā ‘samaṇamacalo’ti vuccati. Sakadāgāmī pana rajjanakilesassa atthitāya samaṇapadumoti vutto. Rattaṭṭho hi idha padumaṭṭho nāmāti vuttaṃ. Anāgāmī kāmarāgasaṅkhātassa rajjanakilesassa natthitāya samaṇapuṇḍarīkoti vutto. Paṇḍaraṭṭho hi idha puṇḍarīkaṭṭho nāmāti vuttaṃ . Khīṇāsavo ca thaddhabhāvakarānaṃ kilesānaṃ abhāvena samaṇesu samaṇasukhumālo nāmāti vutto. Appadukkhaṭṭhenapi cesa samaṇasukhumāloyevāti.

Catukkaniddesavaṇṇanā.

5. Pañcakaniddesavaṇṇanā

191. Pañcake – tatrāti tesu ‘‘ārabhati ca vippaṭisārī ca hotī’’tiādinā nayena heṭṭhā uddiṭṭhapuggalesu. Yvāyanti yo ayaṃ. Ārabhatīti ettha ārambhasaddo kammakiriyāhiṃsanavīriyavikopanāpattivītikkamesu vattati. Tathā hesa ‘‘yaṃkiñci dukkhaṃ sambhoti, sabbaṃ ārambhapaccayā’’ti (su. ni. 748) kamme āgato. ‘‘Mahāyaññā mahārambhā, na te honti mahapphalā’’ti (a. ni. 4.39) kiriyāyaṃ. ‘‘Samaṇaṃ gotamaṃ uddissa pāṇaṃ ārabhantī’’ti (ma. ni. 2.51-52) hiṃsane. ‘‘Ārabhatha, nikkhamatha, yuñjatha buddhasāsane’’ti (saṃ. ni. 1.185) vīriye. ‘‘Bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hotī’’ti (dī. ni. 1.10, 194; ma. ni. 1.293) vikopane. ‘‘Ārabhati ca vippaṭisārī ca hotī’’ti (a. ni. 

关于顺流而下等，顺流而下是指随流而动，随流而动的世俗人应被理解。逆流而下是指逆流而行。顺流而下不再进入的情况下，逆流而行的状态被称为。并且不做恶行，意味着不违反规定。即使与痛苦相伴，也与痛苦的心情一起存在，指的是烦恼的滋扰。完全是指三种修行的完全，不多不少。纯净是指无杂染。修道是指最佳的行为。通过这种方式，已成就的流入道者与回归道者被提及。那么，哭泣的那些人是如何修道的呢？是的，因烦恼的哭泣而修道。具戒的世俗乞丐在此处被聚集。
“站立”是指站立的性质。无漏者是指在欲望、贪欲等方面的心不动摇，因而在那个世界中保持不变的状态。已渡过是指已超越贪欲的流。到达彼岸是指到达涅槃的彼岸。站在地上是指站在阿罗汉果的禅定之地。心的解脱是指果位的禅定。智慧的解脱是指果位的智慧。被称为“已渡过、已到达彼岸的修行者”。因已断恶行而被称为修行者。
关于少闻等，少闻是指在九种教义中对师父教义的少许了解。并非对世俗法、非对法的了解，若不遵循法的法则，则不应被认为是通向出世法的道路。通过这种方式，所有的意义应当被理解。
关于修行者不动等，不动的修行者是指修行者不动，音节“ma”是指词义的连接。稳定的修行者、坚固的修行者是同义的。这是指因根本信仰而得到建立的流入道者被称为“修行者不动”。回归道者是指因贪欲的存在而被称为修行者的莲花。此处的莲花被称为“红莲”。无漏者是指因贪欲的缺失而被称为修行者的白莲。此处的白莲被称为“白莲”。已断烦恼的修行者因烦恼的缺失而被称为修行者的细微者。即使在少许痛苦的情况下，他也是细微的修行者。
四种释义的说明。
五. 五种释义的说明
关于五种，指的是在前述的“开始与逆转”中提到的众生。谁是这个人？开始是指在这里，开始这个词用于指行为、伤害、努力、动摇等方面的违反。正如他说“所有痛苦的生起，皆因开始而起”（《增支部》748），指的是在行为上的引出。“伟大的祭祀，伟大的开始，未必有伟大的果报”（《相应部》4.39），指的是在行为中。“以修行者乔达摩为目标，开始伤害生命”（《中部》2.51-52）。开始、离开、修习佛法（《相应部》1.185），指的是在努力中。“种子、土壤、地方的开始，都是应当避免的”（《长部》1.10, 194；《中部》1.293），指的是在动摇中。“开始与逆转”指的是在行为中。

5.142) ayaṃ pana āpattivītikkame āgato. Tasmā āpattivītikkamavasena ārabhati ceva tappaccayā vippaṭisārī ca hotīti ayamettha attho.

Yathābhūtaṃ nappajānātīti anadhigatattā yathāsabhāvato na jānāti. Yatthassāti yasmiṃ assa, yaṃ ṭhānaṃ patvā etassa puggalassa uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantīti attho. Kiṃ pana patvā te nirujjhantīti? Arahattamaggaṃ. Phalappattassa pana niruddhā nāma honti. Evaṃ santepi idha maggakiccavasena phalameva vuttanti veditabbaṃ. Ārambhajāti āpattivītikkamasambhavā. Vippaṭisārajāti vippaṭisārato jātā. Pavaḍḍhantīti punappunaṃ uppajjanena vaḍḍhanti. Sādhūti āyācanasādhu. Idaṃ vuttaṃ hoti – yāva aparaddhañca vata āyasmatā, evaṃ santepi mayaṃ āyasmantaṃ yācāma – ‘‘desetabbayuttakassa desanāya, vuṭṭhātabbayuttakassa vuṭṭhānena, āvikātabbayuttakassa āvikiriyāya, ārambhaje āsave pahāya, suddhante ṭhitabhāvapaccavekkhaṇena vippaṭisāraje āsave paṭivinodetvā nīharitvā vipassanācittañceva vipassanāpaññañca bhāvetū’’ti. Amunā pañcamena puggalenāti etena pañcamena khīṇāsavapuggalena. Samasamo bhavissatīti lokuttaraguṇehi samabhāveneva samo bhavissatīti evaṃ khīṇāsavena ovaditabboti attho.

Ārabhati na vippaṭisārī hotīti āpattiṃ āpajjati. Taṃ pana desetuṃ sabhāgapuggalaṃ pariyesati. Tasmā na vippaṭisārī hoti. Aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘vuṭṭhitattā na vippaṭisārī hotī’’ti vuttaṃ. Na ārabhati vippaṭisārī hotīti āpattiṃ nāpajjati, vinayapaññattiyaṃ pana akovidattā anāpattiyaṃ āpattisaññī hutvā vippaṭisārī hoti. Aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘sakiṃ āpattiṃ āpajjitvā tato vuṭṭhāya pacchā kiñcāpi nāpajjati, vippaṭisāraṃ pana vinodetuṃ na sakkotī’’ti vuttaṃ. Na ārabhati na vippaṭisārī hotīti neva āpattiṃ āpajjati, na vippaṭisārī hoti. Katamo panesa puggaloti? Ossaṭṭhavīriyapuggalo. So hi ‘‘kiṃ me imasmiṃ buddhakāle parinibbānena, anāgate metteyyasammāsambuddhakāle parinibbāyissāmī’’ti visuddhasīlopi paṭipattiṃ na pūreti. Sopi ‘‘kimatthaṃ āyasmā pamatto viharati puthujjanassa nāma gati anibaddhā. Āyasmā hi metteyyasammāsambuddhassa sammukhabhāvaṃ labheyyapi na labheyyāpīti arahattatthāya vipassanaṃ bhāvehī’’ti ovaditabbova. Sesaṃ sabbattha vuttanayeneva veditabbaṃ.



5.142) 这里是指在违犯戒律方面。因此,这里的意思是在违犯戒律的情况下开始,并因此而后悔。
不如实了知是指因为未证得而不知其真实本性。在何处是指在哪个地方,即到达哪个境界时,这个人所生起的恶不善法完全消失的意思。到达什么境界时它们会消失呢?阿罗汉道。对于已证果的人来说,它们已经消失了。即使如此,这里应理解为是从道的作用来说果。由开始而生是指由违犯戒律而生。由后悔而生是指由后悔而生。增长是指由于一再生起而增长。善哉是祈请的善哉。这里的意思是:尊者虽然已经犯错,但我们仍然祈请尊者:"对于应忏悔的进行忏悔,对于应出罪的进行出罪,对于应公开的进行公开,断除由开始而生的烦恼,通过观察清净的状态来消除由后悔而生的烦恼,培养观察的心和观察的智慧。"与这第五种人是指与这第五种漏尽的人。将会平等是指将会在出世间功德上完全平等,这就是应该被漏尽者这样教诫的意思。
开始但不后悔是指犯戒。但他寻找同类的人来忏悔。因此不后悔。在《增支部注》中说"因为已出罪所以不后悔"。不开始但后悔是指不犯戒,但因为不熟悉戒律规定,对非犯戒的事误认为是犯戒而后悔。在《增支部注》中说"虽然曾经犯过一次戒,之后出罪,后来不再犯,但无法消除后悔"。不开始不后悔是指既不犯戒也不后悔。这是什么样的人呢?放弃精进的人。他想:"在这个佛陀时期我何必入涅槃,将来弥勒正等觉佛时我再入涅槃吧",虽然持戒清净但不圆满修行。他也应该被这样教诫:"尊者为何放逸而住?凡夫的去处是不确定的。尊者未必能见到弥勒正等觉佛,所以应当为证得阿罗汉果而修习观。"其余的部分都应按照前面所说的方法来理解。

192. Datvā avajānātītiādīsu – eko bhikkhu mahāpuñño catupaccayalābhī hoti. So cīvarādīni labhitvā aññaṃ appapuññaṃ āpucchati. Sopi tasmiṃ punappunaṃ āpucchantepi gaṇhātiyeva. Athassa itaro thokaṃ kupito hutvā maṅkubhāvaṃ uppādetukāmo vadati – ‘‘ayaṃ attano dhammatāya cīvarādīni na labhati, amhe nissāya labhatī’’ti. Evaṃ puggalo datvā avajānāti nāma. Eko pana ekena saddhiṃ dve tīṇi vassāni vasanto pubbe taṃ puggalaṃ garuṃ katvā pacchā gacchante gacchante kāle cittīkāraṃ na karoti, āsanāpi na vuṭṭhāti, upaṭṭhānampi na gacchati. Evaṃ puggalo saṃvāsena avajānāti nāma.

Ādheyyamukhoti ādito dheyyamukho. Paṭhamavacanasmiṃyeva ṭhapitamukhoti attho. Adhimuccitā hotīti saddhātā hoti. Tatrāyaṃ nayo – eko puggalo sāruppaṃyeva bhikkhuṃ ‘asāruppo eso’ti katheti, taṃ sutvā esa niṭṭhaṃ gacchati. Puna aññena sabhāgena bhikkhunā ‘sāruppo aya’nti vuttepi tassa vacanaṃ na gaṇhāti ‘‘asukena nāma ‘asāruppo aya’nti amhākaṃ kathita’’nti purimabhikkhunova kathaṃ gaṇhāti. Aparopissa dussīlaṃ ‘sīlavā’ti katheti. Tassa vacanaṃ saddahitvā puna aññena ‘‘asāruppo esa bhikkhu, nāyaṃ tumhākaṃ santikaṃ upasaṅkamituṃ yutto’’ti vuttopi tassa vacanaṃ aggahetvā purimasseva kathaṃ gaṇhāti. Aparo vaṇṇampi kathitaṃ gaṇhāti, avaṇṇampi kathitaṃ gaṇhātiyeva. Ayampi ādheyyamukhoyeva nāma. Ādhātabbamukho yaṃ yaṃ suṇāti, tattha tattha ṭhapitamukhoti attho.

Loloti saddhādīnaṃ ittarakālaṭṭhitikattā assaddhiyādīhi lulitabhāvena lolo. Ittarasaddhoti parittasaddho, aparipuṇṇasaddho. Sesesupi eseva nayo. Ettha pana punappunaṃ bhajanavasena saddhāva bhatti. Pemaṃ saddhāpemaṃ gehasitapemampi vaṭṭati. Pasādo saddhāpasādova. Evaṃ puggalo lolo hotīti evaṃ ittarasaddhāditāya puggalo lolo nāma hoti. Haliddirāgo viya , thusarāsimhi koṭṭitakhāṇuko viya, assapiṭṭhiyaṃ ṭhapitakumbhaṇḍaṃ viya ca anibaddhaṭṭhāno muhuttena pasīdati, muhuttena kuppati.

Mando momūhoti aññāṇabhāvena mando avisadatāya momūho. Mahāmūḷhoti attho.

193. Yodhājīvūpamesu – yodhājīvāti yuddhūpajīvino. Rajagganti hatthiassādīnaṃ pādappahārabhinnāya bhūmiyā uggataṃ rajakkhandhaṃ. Na santhambhatīti santhambhitvā ṭhātuṃ na sakkoti. Sahati rajagganti rajakkhandhaṃ disvāpi adhivāseti. Dhajagganti hatthiassādipiṭṭhesu vā rathesu vā ussāpitānaṃ dhajānaṃ aggaṃ. Ussāraṇanti hatthiassarathādīnañceva balakāyassa ca uccāsaddamahāsaddaṃ. Sampahāreti samāgate appamattakepi pahāre. Haññatīti vihaññati, vighātaṃ āpajjati. Byāpajjatīti vipattiṃ āpajjati, pakatibhāvaṃ jahati. Sahati sampahāranti dve tayo pahāre patvāpi sahati, adhivāseti . Tameva saṅgāmasīsanti tameva jayakhandhāvāraṭṭhānaṃ. Ajjhāvasatīti sattāhamattaṃ abhibhavitvā āvasati. Kiṃ kāraṇā? Laddhappahārānaṃ pahārajagganatthañceva katakammānaṃ visesaṃ ñatvā ṭhānantaradānatthañca issariyasukhānubhavanatthañca.



关于给予后轻视等 - 有一位比丘福德很大,获得四种资具。他得到衣服等后询问另一位福德较小的比丘。即使那位比丘一再询问,他也只是接受。然后前者稍微生气,想让后者感到羞愧,就说:"这个人靠自己的本事得不到衣服等,是依靠我们才得到的。"这样的人就是给予后轻视。有人与另一人同住两三年,之前很尊重那个人,后来随着时间推移不再尊重,不从座位上起身,也不去服侍。这样的人就是因共住而轻视。
易受影响的人是指一开始就容易被影响的人。意思是一开始就被影响。容易相信是指容易信任。这里的方法是:有人说一个适当的比丘是"不适当的",听到后他就相信了。即使后来另一个相似的比丘说"这是适当的",他也不接受,说"某某人告诉我们'这是不适当的'"而坚持前一位比丘的说法。另一个人说一个破戒者是"持戒的"。相信他的话后,即使有人说"这个比丘不适当,不适合你们亲近",他也不接受,而坚持前一个人的说法。还有人无论听到好话还是坏话都接受。这也叫做易受影响的人。意思是无论听到什么都容易被影响。
轻浮是指因为信仰等短暂而被不信等动摇而轻浮。短暂的信是指微弱的信,不圆满的信。其他也是同样的道理。这里,因为反复亲近而产生的信叫做信仰。爱是指对信的爱,也可以是世俗的爱。净信只是对信的净信。这样的人是轻浮的,意思是因为信等短暂而成为轻浮的人。就像姜黄的颜色,像稻草堆里插的木桩,像放在马背上的瓜一样不稳固,一会儿相信,一会儿生气。
愚钝迷糊是指因为无知而愚钝,因为不清晰而迷糊。意思是非常愚蠢。
关于战士的比喻 - 战士是指以战争为生的人。尘土是指象马等踩踏地面而扬起的尘土。不能站立是指不能站稳。忍受尘土是指即使看到尘土也能忍受。旗帜顶端是指象马等背上或战车上竖起的旗帜的顶端。喧嚣是指象马战车等和军队的高声大叫。战斗是指即使在遇到少量攻击时。受伤是指受到损害,遭受痛苦。变坏是指遭遇不幸,失去正常状态。忍受战斗是指即使遭受两三次攻击也能忍受。就在那个战场上是指就在那个胜利的营地。居住是指征服七天左右后居住。为什么?为了治疗受伤的人,了解已完成的工作的特点并给予新的职位,以及享受权力的快乐。

194. Idāni yasmā satthu yodhājīvehi kiccaṃ natthi, imasmiṃ pana sāsane tathārūpe pañca puggale dassetuṃ idaṃ opammaṃ ābhataṃ, tasmā te puggale dassento evamevantiādimāha.

Tattha saṃsīdatīti micchāvitakkasmiṃ visīdati, anupavisati. Na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretunti brahmacariyavāsaṃ anupacchijjamānaṃ gopetuṃ na sakkoti. Sikkhādubbalyaṃ āvikatvāti sikkhāya dubbalabhāvaṃ pakāsetvā. Kimassa rajaggasminti kiṃ tassa puggalassa rajaggaṃ nāmāti vadati. Abhirūpāti abhirūpavatī. Dassanīyāti dassanayoggā. Pāsādikāti dassaneneva cittappasādāvahā. Paramāyāti uttamāya. Vaṇṇapokkharatāyāti sarīravaṇṇena ceva aṅgasaṇṭhānena ca.

196.Ūhasatīti avahasati. Ullapatīti katheti. Ujjagghatīti pāṇiṃ paharitvā mahāhasitaṃ hasati. Uppaṇḍetīti uppaṇḍanakathaṃ katheti.

197.Abhinisīdatīti abhibhavitvā santike vā ekāsane vā nisīdati. Dutiyapadepi eseva nayo. Ajjhottharatīti avattharati.

198.Viniveṭhetvā vinimocetvāti gahitaṭṭhānato tassa hatthaṃ viniveṭhetvā ceva, mocetvā ca. Sesamettha uttānatthameva.

199. Piṇḍapātikesu – mandattā momūhattāti neva samādānaṃ jānāti, na ānisaṃsaṃ; attano pana mandattā momūhattā aññāṇeneva piṇḍapātiko hoti. Pāpiccho icchāpakatoti piṇḍapātikassa me sato ‘‘ayaṃ piṇḍapātiko’’ti catupaccayasakkāraṃ karissanti. Lajjī, appicchotiādīhi ca guṇehi sambhāvessantīti. Evaṃ pāpikāya icchāya ṭhatvā tāya pāpicchāya abhibhūto hutvā piṇḍapātiko hoti. Ummādavasena piṇḍāya caranto pana ummādā cittavikkhepā piṇḍapātiko nāma hoti. Vaṇṇitanti idaṃ piṇḍapātikaṅgaṃ nāma buddhehi ca buddhasāvakehi ca vaṇṇitaṃ pasatthanti piṇḍapātiko hoti. Appicchataṃyeva nissāyātiādīsu – ‘‘iti appiccho bhavissāmi, idaṃ me piṇḍapātikaṅgaṃ appicchatāya saṃvattissati; ‘iti santuṭṭho bhavissāmi idaṃ me piṇḍapātikaṅgaṃ santuṭṭhiyā saṃvattissati’; ‘iti kilese saṃlikhissāmi’, idaṃ me piṇḍapātikaṅgaṃ kilesasallekhanatthāya saṃvattissatī’’ti piṇḍapātiko hoti. Idamatthitanti imāya kalyāṇāya paṭipattiyā atthikabhāvaṃ, iminā vā piṇḍapātamattena atthikabhāvaṃ. Yaṃ yaṃ laddhaṃ tena teneva yāpanabhāvaṃ nissāyāti attho. Aggoti jeṭṭhako. Sesāni tasseva vevacanāni.

Gavā khīranti gāvito khīraṃ nāma hoti, na vinā gāviyā. Khīramhā dadhītiādīsupi eseva nayo. Evamevanti yathā etesu pañcasu gorasesu sappimaṇḍo aggo; evamevaṃ imesu pañcasu piṇḍapātikesu yvāyaṃ appicchatādīni nissāya piṇḍapātiko hoti. Ayaṃ aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca. Imesu pana pañcasu piṇḍapātikesu dveva janā piṇḍapātikā , tayo na piṇḍapātikā. Nāmamattena pana piṇḍapātikāti veditabbā. Khalupacchābhattikādīsupi eseva nayoti.

Pañcakaniddesavaṇṇanā.

6. Chakkaniddesavaṇṇanā



现在因为在佛陀的战士生活中没有什么可做的，而在这个教法中要显示这样的五个人，因此引入这个比喻，所以他就这样说。
在这里，沉迷是指在错误的思维中感到沮丧，不再进入。无法维持修道是指无法保持修道生活。学习的无力是指显示学习的无力。那个人说什么呢？他问这个人有什么可做的。美丽是指有美丽的外表。可见是指适合被看到的。令人愉悦是指通过视觉的愉悦使心安宁。最好的意思是最优秀的。外貌的光辉是指身体的美丽和肢体的端正。
施加是指施加压力。谈论是指说话。抬起是指用手打击而大笑。讲述是指讲述关于抬起的事。
安坐是指控制并坐在身边或单独坐。第二句也是如此。抬起是指抬起。
通过压制和释放是指从被抓的位置压制他的手并释放。其余的内容都是指前面提到的意思。
关于乞食者 - 因为懒惰而迷糊，所以他既不知道接受，也不知道利益；而他因为懒惰和迷糊而无知地成为乞食者。贪婪是指乞食者的贪婪，"这个乞食者"将会进行四种供养。羞愧、少欲等品德将会被考虑。因此，因贪婪而成为乞食者。因疯狂而乞食，因疯狂的心而成为乞食者。被称为乞食者的意思是被佛陀和佛的弟子所称赞。因少欲而成为乞食者，"我将会少欲，因少欲而得到乞食；我将会满足，因满足而得到乞食；我将会断除烦恼，因断除烦恼而得到乞食。"这就是乞食者。这个存在是指通过这种良好的修行而存在，或者仅仅因为乞食而存在。所获得的东西就是依靠所获得的东西而存在的意思。优越是指长者。其他的都是同样的意义。
牛奶是指来自牛的牛奶，没有牛就没有牛奶。在牛奶和酸奶等方面也是同样的道理。正如这样，在这五种牛的乳汁中，牛奶是最优秀的；同样，在这五种乞食者中，因少欲而成为乞食者是最优秀的、最尊贵的、最优越的、最优秀的、最卓越的。在这五种乞食者中只有两个人是乞食者，三个人不是乞食者。仅仅是名称而已，乞食者应当被理解。在其他方面如同样的道理。
五种释义的说明。
六种释义的说明。

202. Chakke – tatrāti tesu chasu puggalesu. Sammāsambuddho tena daṭṭhabboti so puggalo tena anācariyakena attanā uppāditena sabbaññutaññāṇena sabbaññubuddho daṭṭhabbo.

Paccekasambuddho tenātiādīsupi tena paccekasambodhiñāṇena so puggalo paccekasambuddho. Tena sāvakapāramīñāṇena te puggalā sāriputtamoggallānā. Tena dukkhassa antakaraṇena te puggalā avasesā arahanto. Tena itthattaṃ anāgamanena so puggalo anāgāmī. Tena itthattaṃ āgamanena te puggalā sotāpannasakadāgāmino daṭṭhabbāti.

Chakkaniddesavaṇṇanā.

7. Sattakaniddesavaṇṇanā



以下是巴利文的完整直译：
在这六种人中 - 在这里。正等觉者应以此被看待，即此人以无师自悟的一切智智被看作遍知佛。
以及在其余情况下，以此菩提智，此人被称为独觉佛。以此声闻波罗蜜智，这些人如舍利弗、目犍连。以此断苦的方式，这些人是其余阿罗汉。以此不再来此世的方式，此人是不还者。以此再来此世的方式，这些人应被看作预流、一来者。
六种解释的注释。
七种解释的注释。

203. Sattake – sakiṃ nimuggoti ekavāraṃ nimuggo. Ekantakāḷakehīti ekanteneva kāḷakehi natthikavādaahetukavādaakiriyavādasaṅkhātehi niyatamicchādiṭṭhidhammehi. Evaṃ puggaloti iminā kāraṇena puggalo ekavāraṃ nimuggo tathā nimuggova hoti. Etassa hi puna bhavato vuṭṭhānaṃ nāma natthīti vadanti. Makkhaligosālādayo viya heṭṭhā narakaggīnaṃyeva āhāro hoti.

Sāhu saddhā kusalesu dhammesūti kusaladhammesu saddhā nāma sādhuladdhikāti ummujjati. So tāvatakeneva kusalena ummujjati nāma. Sādhu hirītiādīsupi eseva nayo. Hāyatiyevāti caṅkavāre āsittaudakaṃ viya ekantena parihāyateva. Evaṃ puggaloti evaṃ sāhu saddhāti. Imesaṃ saddhādīnaṃ vasena ekavāraṃ ummujjitvā tesaṃ parihāniyā puna nimujjatiyeva, devadattādayo viya. Devadatto hi aṭṭha samāpattiyo, pañca ca abhiññāyo nibbattetvāpi puna buddhānaṃ paṭikaṇṭakatāya tehi guṇehi parihīno ruhiruppādakammaṃ saṅghabhedakammañca katvā kāyassa bhedā dutiyacittavārena niraye nibbatti. Kokāliko dve aggasāvake upavaditvā padumaniraye nibbatto.

Neva hāyati no vaḍḍhatīti appahonakakālepi na hāyati, pahonakakālepi na vaḍḍhati. Ubhayampi panetaṃ agārikenapi anagārikenapi dīpetabbaṃ. Ekacco hi agāriko appahonakakāle pakkhikabhattaṃ vā salākabhattaṃ vā vassāvāsikaṃ vā upanibandhāpeti. So pacchā pahonakakālepi pakkhikabhattādimattameva pavatteti. Anagārikopi ādimhi appahonakakāle uddesaṃ vā dhutaṅgaṃ vā gaṇhāti, medhābalavīriyasampattiyā pahonakakālepi tato uttariṃ na karoti. Evaṃ puggaloti evaṃ imāya saddhādīnaṃ ṭhitiyā puggalo ummujjitvā ṭhito nāma hoti.

Ummujjitvā vipassati viloketīti sotāpanno puggalo uṭṭhahitvā gamanamaggaṃ gantabbaṃ disaṃ vā āloketi nāma.

Ummujjitvāpataratīti sakadāgāmipuggalo kilesatanutāya uṭṭhahitvā gantabbadisābhimukho patarati nāma.

Patigādhappatto hotīti anāgāmipuggalo uṭṭhāya viloketvā pataritvā gantvā ekasmiṃ ṭhāne patiṭṭhāpatto nāma hoti, tiṭṭhati, na punāgacchati.

Tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhatīti sabbakilesoghaṃ taritvā paratīraṃ gantvā nibbānathale ṭhito nāma hoti. Ime pana satta puggalā udakopamena dīpitā.

Satta kira jaṅghavāṇijā addhānamaggapaṭipannā antarāmagge ekaṃ puṇṇanadiṃ pāpuṇiṃsu. Tesu paṭhamaṃ otiṇṇo udakabhīruko puriso otiṇṇaṭṭhāneyeva nimujjitvā puna uṭṭhātuṃ nāsakkhi, antoyeva macchakacchapabhakkho jāto. Dutiyo otiṇṇaṭṭhāne nimujjitvā sakiṃ uṭṭhahitvā puna nimuggo uṭṭhātuṃ nāsakkhi, antoyeva macchakacchapabhakkho jāto. Tatiyo nimujjitvā uṭṭhahi. So majjhe nadiyā ṭhatvā neva orato āgantuṃ, na parato gantuṃ asakkhi . Catuttho uṭṭhāya ṭhito uttaraṇatitthaṃ olokesi. Pañcamo otaraṇatitthaṃ oloketvā patari. Chaṭṭho taritvā pārimatīraṃ gantvā kaṭippamāṇe udake ṭhito. Sattamo pārimatīraṃ gantvā gandhacuṇṇādīhi nhātvā varavatthāni nivāsetvā surabhivilepanaṃ vilimpitvā nīluppalādīni piḷandhitvā nānālaṅkārapaṭimaṇḍito mahānagaraṃ pavisitvā pāsādavaramāruyha uttamabhojanaṃ bhuñji.


七种 - 他确实被一次性放下。完全黑暗者，即是说，完全黑暗者没有因果法则、非因果法则、非行为法则等方面的确实见解。如此的人，因此被称为一次性放下，确实被放下。因为他再也没有从生死中复起，这样的人说是没有。就像摩卡利·戈萨拉等人，对下界的火焰而言，他只是食物。
善信于善法者，善法中的信仰称为善的获得，故而他以此善法得以升起。如此，他仅凭此善法而升起。善的羞耻等方面也是如此。确实减少者，正如在怀疑之时，水被完全消失。如此的人，确实善信。由于这些信等的缘故，他一次性升起后，再次被放下，正如天神达等人。天神达确实有八种定，五种神通，虽然生起了，但由于佛陀的阻碍，他因这些功德而减少，做了破僧的行为，故而因身体的分离，第二意识而入地狱。可可利克因为贬低两位大弟子而入莲花地狱。
既不减少也不增加，即使在不多的时刻也不减少，即使在多的时刻也不增加。两者都应在有家者和无家者中说明。某些有家者在不多的时刻会选择饭食或钵食或雨季住处。然后他在多的时刻也只会做饭食等事。无家者在不多的时刻会选择教义或修行，凭借智慧、力量、勇气，在多的时刻也不会做得更好。如此的人，确实如此，这样的信等的坚持下，他升起后站立。
升起后观察与观看，即是说，预流者会站起后观察应去的方向。
升起后轻松落下，即是说，回流者因烦恼的微细而站起后，面向应去的方向轻松落下。
到达所持之处，即是说，不还者站起后观察并轻松落下，来到一个地方安住，停留，不再返回。
越过一切烦恼而站立，即是说，渡过一切烦恼，来到涅槃的地方安住。这里七种人以水为比喻。
七个确实是行商，沿着路途走入了一条善河。在他们中，第一个到达的水惧者，在到达的地方被放下，无法再站起，内心成为了食鱼的鳄鱼。第二个在到达的地方被放下，自己站起后再次被放下，无法再站起，内心成为了食鱼的鳄鱼。第三个被放下后站起。此人站在河中，无法向下游走，也无法向上游走。第四个站起后观察北岸。第五个观察下游后落下。第六个轻松渡过，来到对岸，站在浅水中。第七个渡过对岸后，洗浴、穿上华美的衣物，涂抹香料，佩戴蓝莲花等种种装饰，进入装饰华美的伟大城市，登上高楼享用美食。


Tattha satta jaṅghavāṇijā viya ime satta puggalā. Nadī viya vaṭṭaṃ. Paṭhamassa udakabhīrukassa purisassa otiṇṇaṭṭhāneyeva nimujjanaṃ viya micchādiṭṭhikassa vaṭṭe nimujjanaṃ. Ummujjitvā nimuggapuriso viya saddhādīnaṃ uppattimattakena ummujjitvā tesaṃ parihāniyā nimuggapuggalo. Majjhe nadiyā ṭhito viya saddhādīnaṃ ṭhitiyā ṭhitapuggalo. Uttaraṇatitthaṃ olokento viya gantabbamaggaṃ gantabbadisaṃ vā olokento sotāpanno. Pataritapuriso viya kilesatanutāya pataranto sakadāgāmī. Taritvā kaṭimatte udake ṭhitapuriso viya anāvattitadhammatāya ṭhito anāgāmī. Nhatvā pārimatīraṃ uttaritvā thale ṭhitapuriso viya cattāro oghe atikkamitvā nibbānathale ṭhito khīṇāsavabrāhmaṇo. Thale ṭhitapurisassa nagaraṃ pavisitvā pāsādavaraṃ āruyha uttamabhojanabhuñjanaṃ viya khīṇāsavassa nibbānārammaṇaṃ phalasamāpattiṃ appetvā vītināmanaṃ veditabbaṃ. Ubhatobhāgavimuttādayo heṭṭhā pakāsitāyevāti.

Sattakaniddesavaṇṇanā.

207. Aṭṭhakanavakaniddesāpi heṭṭhā vuttanayeneva veditabbā.

10. Dasakaniddesavaṇṇanā



Tattha satta jaṅghavāṇijā viya ime satta puggalā. Nadī viya vaṭṭaṃ. Paṭhamassa udakabhīrukassa purisassa otiṇṇaṭṭhāneyeva nimujjanaṃ viya micchādiṭṭhikassa vaṭṭe nimujjanaṃ. Ummujjitvā nimuggapuriso viya saddhādīnaṃ uppattimattakena ummujjitvā tesaṃ parihāniyā nimuggapuggalo. Majjhe nadiyā ṭhito viya saddhādīnaṃ ṭhitiyā ṭhitapuggalo. Uttaraṇatitthaṃ olokento viya gantabbamaggaṃ gantabbadisaṃ vā olokento sotāpanno. Pataritapuriso viya kilesatanutāya pataranto sakadāgāmī. Taritvā kaṭimatte udake ṭhitapuriso viya anāvattitadhammatāya ṭhito anāgāmī. Nhatvā pārimatīraṃ uttaritvā thale ṭhitapuriso viya cattāro oghe atikkamitvā nibbānathale ṭhito khīṇāsavabrāhmaṇo. Thale ṭhitapurisassa nagaraṃ pavisitvā pāsādavaraṃ āruyha uttamabhojanabhuñjanaṃ viya khīṇāsavassa nibbānārammaṇaṃ phalasamāpattiṃ appetvā vītināmanaṃ veditabbaṃ. Ubhatobhāgavimuttādayo heṭṭhā pakāsitāyevāti.
七种人如同行商，像河流般循环。第一个水惧者在到达的地方被放下，正如错误见解的轮回被放下。升起后如同被放下的人，以信等的升起而放下，因而被放下的人。站在河中间的人如同信等的坚持而站立。观察渡河的地方，或观察应去的方向的预流者。轻松落下的人因烦恼的微细而轻松落下，正是回流者。渡过浅水而站立的人因不再返回的法则而站立，不还者。洗浴后渡过对岸，站立在岸边的人，超越四种流而站立在涅槃的地方，正是已断流的圣者。站立于岸边的人进入城市，登上高楼，享用美食，正是已断流者的涅槃所依的果位，应当被理解为过渡的状态。两者皆是解脱者等在下方已被阐明。
七种解释的注释。
八种与九种的解释也应依照上述所述理解。
十种解释的注释。

209. Dasakaniddese – idhāti kāmāvacarabhūmiyaṃ. Kāmāvacarabhūmiyañhi sattakkhattuparamādīnaṃ kāmāvacarabhūmiyaññeva niṭṭhā hoti. Kāmāvacarattabhāveneva arahattappatti ca anupādisesanibbānappatti ca hotīti attho.

Idhavihāyāti idha kāmāvacare attabhāve vihāya suddhāvāsattabhāve ṭhitānaṃ niṭṭhā hotīti attho. Antarāparinibbāyiādayo hi idha anāgāmiphalaṃ patvā ito cutā suddhāvāsesu uppajjitvā tena attabhāvena arahattañceva anupādisesanibbānadhātuñca pāpuṇanti. Tena vuttaṃ – ‘‘imesaṃ pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā’’ti.

Dasakaniddesavaṇṇanā.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Yaṃ ve puggalapaññattiṃ, loke appaṭipuggalo;

Nātisaṅkhepato satthā, desesi tidasālaye.

Tassā aṭṭhakathañceva, dīpabhāsāya saṅkhataṃ;

Āgamaṭṭhakathāyo ca, ogāhetvā asesato.

Suvibhatto asaṃkiṇṇo, yo yo attho yahiṃ yahiṃ;

Tato tato taṃ gahetvā, pahāya ativitthāraṃ.

Visuddhimagge yaṃ vuttaṃ, taṃ anādāya saṅkhatā;

Nātisaṅkhepavitthāra-nayenaṭṭhakathā ayaṃ.

Taṃ etaṃ sattamattehi, bhāṇavārehi tantiyā;

Ciraṭṭhitatthaṃ dhammassa, saṅkharontena yaṃ mayā.

Sampattaṃ kusalaṃ tena, saddhammaṃ sukhumaṃ sivaṃ;

Olokentu visuddhena, pāṇayo dhammacakkhunāti.

Puggalapaññatti-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Kathāvatthu-aṭṭhakathā

Nisinno devalokasmiṃ, devasaṅghapurakkhato;

Sadevakassa lokassa, satthā appaṭipuggalo.

Sabbapaññattikusalo, paññattiparidīpanaṃ;

Vatvā puggalapaññattiṃ, loke uttamapuggalo.

Yaṃ puggalakathādīnaṃ, kathānaṃ vatthubhāvato;

Kathāvatthuppakaraṇaṃ, saṅkhepena adesayī.

Mātikāṭhapaneneva , ṭhapitassa surālaye;

Tassa moggaliputtena, vibhattassa mahītale.

Idāni yasmā sampatto, atthasaṃvaṇṇanākkamo;

Tasmā naṃ vaṇṇayissāmi, taṃ suṇātha samāhitāti.

Nidānakathā

Yamakapāṭihīrāvasānasmiñhi bhagavā tidasapure pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ vassaṃ upagantvā mātaraṃ kāyasakkhiṃ katvā devaparisāya abhidhammakathaṃ kathento dhammasaṅgaṇīvibhaṅgadhātukathāpuggalapaññattippakaraṇāni desayitvā kathāvatthudesanāya vāre sampatte ‘‘anāgate mama sāvako mahāpañño moggaliputtatissatthero nāma uppannaṃ sāsanamalaṃ sodhetvā tatiyasaṅgītiṃ karonto bhikkhusaṅghassa majjhe nisinno sakavāde pañca suttasatāni paravāde pañcāti suttasahassaṃ samodhānetvā imaṃ pakaraṇaṃ bhājessatī’’ti tassokāsaṃ karonto yā cesā puggalavāde tāva catūsu pañhesu dvinnaṃ pañcakānaṃ vasena aṭṭhamukhā vādayutti, taṃ ādiṃ katvā sabbakathāmaggesu asampuṇṇabhāṇavāramattāya tantiyā mātikaṃ ṭhapesi. Athāvasesaṃ abhidhammakathaṃ vitthāranayeneva kathetvā vutthavasso suvaṇṇarajatasopānamajjhe maṇimayena sopānena devalokato saṅkassanagare oruyha sattahitaṃ sampādento yāvatāyukaṃ ṭhatvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi.


十种解释 - 这里是欲界的领域。在欲界的领域中，至多有七次的欲界，便是圆满。因欲界的性质，阿罗汉的成就以及无余涅槃的成就都是如此。
“这里离开”是指在此欲界的肉身中，离开后在清净的住处中站立，达到圆满。因为中间的断灭者等，确实在此获得不还果后，从此处死亡后，生于清净的住处，凭借此肉身，获得阿罗汉果及无余涅槃的法。正因如此说：“这些五者在这里离开而圆满。”
十种解释的注释。
结论
至此 -
确实是人物的定义，在世间少有的出众者；
非简略之法，师父在三千世界中讲授。
对此的注释，依照光明的语言；
经典的注释，完整无缺地呈现。
清晰分明而不混乱，所说之法在何处；
从那里抓住，从那里放下，超越广泛的阐述。
在清净道中所说的，取其而不取；
非简略或广泛的方式，这注释便是。
这七个字句，作为讲述的基础；
长久坚固的法，因其而生的。
善法的成就，因而获得的正法；
清净之人应当观察，拥有法眼的人。
人物定义的注释已完成。
礼敬那位具足威德的正等觉者。
在《阿毗达摩》经典中，
在《论述》注释中，
坐在天界，围绕着天众；
在有天的世界中，师父是少有的出众者。
他具足一切定义，阐明所有定义；
说到人物的定义，这位出众者在世间。
关于人物及其相关的讨论，
简要地阐明了讨论的主题。
如同建立目录，
这由摩诃迦叶所分布于世间。
现在因为达到，阐明意义的目的；
因此我将阐述，听着专注的众人。
引言
在双重的静默中，
佛陀在三千世界的底部，
在白色的石头上，降雨而来，
与天众一起，讲述阿毗达摩的教义，
讲述法的总集与细分，
讲述人物定义的相关主题。
当时，佛陀说：“未来我的弟子，
伟大的智者摩诃迦叶，将会出现，
清除教法的污垢，
在僧团中坐着，将会讲述五百部经，
并将五千部经汇总，
将会分配这个经典。”
因此，基于这些人物的定义，
在四个问题中，依据两者的五个方面，
开始时便以此为基础，
在所有讨论的主题中，
因而建立了目录。
随后，余下的阿毗达摩教义，
将以详细的方式阐述，
在黄金与白银的台阶之间，
从天界降下，
在世间停留，
直到无余涅槃的法中，
圆满地解脱。


Athassa mahākassapappamukho vasīgaṇo ajātasatturājānaṃ sahāyaṃ gahetvā dhammavinayasarīraṃ saṅgahaṃ āropesi. Tato vassasatassa accayena vajjiputtakā bhikkhū dasa vatthūni dīpayiṃsu. Tāni sutvā kākaṇḍakassa brāhmaṇassa putto yasatthero susunāgaputtaṃ kālāsokaṃ nāma rājānaṃ sahāyaṃ gahetvā dvādasannaṃ bhikkhusatasahassānaṃ antare sattatherasatāni uccinitvā tāni dasavatthūni madditvā dhammavinayasarīraṃ saṅgahaṃ āropesi.

Tehi pana dhammasaṅgāhakattherehi niggahitā dasasahassā vajjiputtakā bhikkhū pakkhaṃ pariyesamānā attano anurūpaṃ dubbalapakkhaṃ labhitvā visuṃ mahāsaṅghikācariyakulaṃ nāma akaṃsu . Tato bhijjitvā aparāni dve ācariyakulāni jātāni – gokulikā ca ekabyohārikā ca. Gokulikanikāyato bhijjitvā aparāni dve ācariyakulāni jātāni – paṇṇattivādā ca bāhuliyā ca. Bahussutikātipi tesaṃyeva nāmaṃ. Tesaṃyeva antare cetiyavādā nāma apare ācariyavādā uppannā. Evaṃ mahāsaṅghikācariyakulato dutiye vassasate pañcācariyakulāni uppannāni. Tāni mahāsaṅghikehi saddhiṃ cha honti.

Tasmiṃyeva dutiye vassasate theravādato bhijjitvā dve ācariyavādā uppannā – mahisāsakā ca vajjiputtakā ca. Tattha vajjiputtakavādato bhijjitvā apare cattāro ācariyavādā uppannā – dhammuttariyā, bhadrayānikā, channāgārikā, samitiyāti. Puna tasmiṃyeva dutiye vassasate mahisāsakavādato bhijjitvā sabbatthivādā dhammaguttikāti dve ācariyavādā uppannā. Puna sabbatthivādakulato bhijjitvā kassapikā nāma jātā. Kassapikesu bhinnesu apare saṅkantikā nāma jātā. Saṅkantikesu bhinnesu suttavādā nāma jātāti theravādato bhijjitvā ime ekādasa ācariyavādā uppannā. Te theravādehi saddhiṃ dvādasa honti. Iti ime ca dvādasa, mahāsaṅghikānañca cha ācariyavādāti sabbeva aṭṭhārasa ācariyavādā dutiye vassasate uppannā. Aṭṭhārasa nikāyātipi, aṭṭhārasācariyakulānītipi etesaṃyeva nāmaṃ. Etesu pana sattarasa vādā bhinnakā, theravādo asambhinnakoti veditabbo. Vuttampi cetaṃ dīpavaṃse –

‘‘Nikkaḍḍhitā pāpabhikkhū, therehi vajjiputtakā;

Aññaṃ pakkhaṃ labhitvāna, adhammavādī bahū janā.

‘‘Dasasahassā samāgantvā, akaṃsu dhammasaṅgahaṃ;

Tasmāyaṃ dhammasaṅgīti, mahāsaṅgīti vuccati.

‘‘Mahāsaṅgītikā bhikkhū, vilomaṃ akaṃsu sāsane;

Bhinditvā mūlasaṅgahaṃ, aññaṃ akaṃsu saṅgahaṃ.

‘‘Aññatra saṅgahitā suttaṃ, aññatra akariṃsu te;

Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, vinaye nikāyesu ca pañcasu.

‘‘Pariyāyadesitañcāpi, atho nippariyāyadesitaṃ;

Nītatthañceva neyyatthaṃ, ajānitvāna bhikkhavo.

‘‘Aññaṃ sandhāya bhaṇitaṃ, aññaṃ atthaṃ ṭhapayiṃsu te;

Byañjanacchāyāya te bhikkhū, bahuṃ atthaṃ vināsayuṃ.

‘‘Chaḍḍetvāna ekadesaṃ, suttaṃ vinayagambhīraṃ;

Patirūpaṃ suttaṃ vinayaṃ, tañca aññaṃ kariṃsu te.

‘‘Parivāraṃ atthuddhāraṃ, abhidhammaṃ chappakaraṇaṃ;

Paṭisambhidañca niddesaṃ, ekadesañca jātakaṃ.

‘‘Ettakaṃ vissajjitvāna, aññāni akariṃsu te;

Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇāni ca.

‘‘Pakatibhāvaṃ jahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te;

Pubbaṅgamā bhinnavādā, mahāsaṅgītikārakā.

‘‘Tesañca anukārena, bhinnavādā bahū ahu;

Tato aparakālamhi, tasmiṃ bhedo ajāyatha.


随后,以大迦叶为首的长老众请阿阇世王作为助手,将法与律的要义结集。此后一百年,跋耆子比丘宣扬十事。听闻此事后,耶舍长老(迦旃延婆罗门之子)请须须那伽之子迦罗阿育王作为助手,从十二万比丘中选出七百位长老,压制那十事,再次结集法与律的要义。
被那些结集法的长老们谴责的一万跋耆子比丘寻求支持,找到适合自己的弱小派别,另外成立了大众部师承。从此分裂出另外两个师承 - 鸡胤部和一说部。从鸡胤部又分裂出两个师承 - 说出世部和多闻部。多闻部也是他们的另一个名字。在他们当中又产生了另一个师承叫做制多山部。如此,在第二个一百年中,从大众部产生了五个师承。加上大众部共有六个。
同样在第二个一百年中,从上座部分裂出两个师承 - 犊子部和跋耆子部。其中从跋耆子部又分裂出四个师承 - 法上部、贤冑部、正量部和密林山部。又在第二个一百年中,从犊子部分裂出说一切有部和法护部两个师承。又从说一切有部分裂出迦叶比部。迦叶比部分裂后又产生了正量部。正量部分裂后又产生了说转部。如此从上座部分裂出这十一个师承。加上上座部共有十二个。这十二个加上大众部的六个师承,总共十八个师承在第二个一百年中产生。十八部派、十八师承都是指这些。其中十七个是分裂的,只有上座部是未分裂的。这在《岛史》中也有说:
"被长老们驱逐的恶比丘跋耆子,
获得另一派别支持,许多人成为非法说者。
一万人聚集,进行法的结集,
因此这次法的结集被称为大结集。
大结集的比丘们,在教法中做出相违背的事,
破坏根本结集,另外进行结集。
他们将经典结集在别处,
破坏了义理、法、律和五部。
他们不知道方便说和非方便说,
也不知道了义和不了义。
他们将为一义而说的解释为另一义,
这些比丘以文字的影像毁坏了许多义理。
他们舍弃了一部分深奥的经律,
另外制作了相似的经律。
他们舍弃了义释、六部阿毗达摩、
无碍解道、义释和部分本生。
舍弃了这些后,他们另外制作,
改变了名称、性别、资具和仪轨。
他们舍弃了原本的状态,另外制作,
大结集的举行者是分裂说的先驱。
效仿他们的分裂说者很多,
之后不久,在其中产生了分裂。


‘‘Gokulikā ekabyohāri, dvidhā bhijjittha bhikkhavo;

Gokulikānaṃ dve bhedā, aparakālamhi jāyatha.

‘‘Bahussutikā ca paññatti, dvidhā bhijjittha bhikkhavo;

Cetiyā ca punavādī, mahāsaṅgītibhedakā.

‘‘Pañcavādā ime sabbe, mahāsaṅgītimūlakā;

Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, ekadesañca saṅgahaṃ.

‘‘Ganthañca ekadesañhi, chaḍḍetvā aññaṃ akaṃsu te;

Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇāni ca.

‘‘Pakatibhāvaṃ jahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te;

Visuddhattheravādamhi, puna bhedo ajāyatha.

‘‘Mahisāsakā vajjiputtakā, dvidhā bhijjittha bhikkhavo;

Vajjiputtakavādamhi, catudhā bhedo ajāyatha.

‘‘Dhammuttarikā bhaddayānikā, channāgārikā ca samiti;

Mahisāsakānaṃ dve bhedā, aparakālamhi ajāyatha.

‘‘Sabbatthivādā dhammaguttā, dvidhā bhijjittha bhikkhavo;

Sabbatthivādānaṃ kassapikā, saṅkantikassapikena ca.

‘‘Saṅkantikānaṃ suttavādī, anupubbena bhijjatha;

Ime ekādasa vādā, sambhinnā theravādato.

‘‘Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, ekadesañca saṅgahaṃ;

Ganthañca ekadesañhi, chaḍḍetvā aññaṃ akaṃsu te.

‘‘Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇāni ca;

Pakatibhāvaṃ jahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te.

‘‘Sattarasa bhinnavādā, ekavādo abhinnako;

Sabbevaṭṭhārasa honti, bhinnavādena te saha.

‘‘Nigrodhova mahārukkho, thera vādānamuttamo;

Anūnaṃ anadhikañca, kevalaṃ jinasāsanaṃ.

‘‘Santakā viya rukkhamhi, nibbattā vādasesakā;

Paṭhame vassasate natthi, dutiye vassasatantare;

Bhinnā sattarasa vādā, uppannā jinasāsane’’ti.

Aparāparaṃ pana hemavatikā, rājagirikā, siddhatthikā, pubbaseliyā, aparaseliyā, vājiriyāti aññepi cha ācariyavādā uppannā. Te idha anadhippetā. Purimakānaṃ pana aṭṭhārasannaṃ ācariyavādānaṃ vasena pavattamāne sāsane paṭiladdhasaddho asoko dhammarājā divase divase buddhapūjāya satasahassaṃ, dhammapūjāya satasahassaṃ, saṅghapūjāya satasahassaṃ, attano ācariyassa nigrodhattherassa satasahassaṃ, catūsu dvāresu bhesajjatthāya satasahassanti pañcasatasahassāni pariccajanto sāsane uḷāraṃ lābhasakkāraṃ pavattesi.

Titthiyā hatalābhasakkārā antamaso ghāsacchādanamattampi alabhantā lābhasakkāraṃ patthayamānā bhikkhūsu pabbajitvā sakāni sakāni diṭṭhigatāni – ‘‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsana’’nti dīpenti. Pabbajjaṃ alabhamānāpi sayameva kese chinditvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā vihāresu vicarantā uposathakammādikaraṇakāle saṅghamajjhaṃ pavisanti. Te bhikkhusaṅghena dhammena vinayena satthusāsanena niggayhamānāpi dhammavinayānulomāya paṭipattiyā asaṇṭhahantā anekarūpaṃ sāsanassa abbudañca malañca kaṇṭakañca samuṭṭhāpenti. Keci aggiṃ paricaranti, keci pañcātape tapanti, keci ādiccaṃ anuparivattanti, keci ‘‘dhammañca vinayañca vobhindissāmā’’ti tathā tathā paggaṇhiṃsu. Tadā bhikkhusaṅgho na tehi saddhiṃ uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā akāsi. Asokārāme satta vassāni uposatho upacchijji.


"鸡胤部和一说部,比丘们分裂为两派;
鸡胤部又分裂为两派,在后来产生。
多闻部和施设部,比丘们分裂为两派;
制多山部和重说部,是大众部的分裂。
这五个说法都是,源于大众部;
他们破坏了义理和法,以及部分结集。
他们舍弃了部分经典,另外制作;
改变了名称、性别、资具和仪轨。
他们舍弃了原本的状态,另外制作;
在清净的上座部中,又产生了分裂。
化地部和跋耆子部,比丘们分裂为两派;
在跋耆子部中,产生了四种分裂。
法上部、贤冑部、正量部和密林山部;
化地部又产生了两种分裂。
说一切有部和法护部,比丘们分裂为两派;
说一切有部中有迦叶比部,以及正量部。
正量部中有说转部,逐渐分裂;
这十一种说法,都是从上座部分裂出来的。
他们破坏了义理和法,以及部分结集;
他们舍弃了部分经典,另外制作。
他们改变了名称、性别、资具和仪轨;
他们舍弃了原本的状态,另外制作。
十七种是分裂的说法,一种是未分裂的;
总共十八种,包括分裂的说法。
如同尼拘律陀大树,上座部是最高的;
既不多也不少,正是佛陀的教法。
如同树上的寄生植物,其他说法产生;
在第一个百年没有,在第二个百年之间;
十七种说法分裂,在佛陀的教法中产生。"
此外,又产生了雪山部、王舍城部、悉达多部、东山部、西山部、金刚部等六个师承。这里不考虑这些。在前面提到的十八个师承的教法流传期间,获得信仰的阿育法王每天为佛陀供养十万,为法供养十万,为僧团供养十万,为自己的老师尼拘律陀长老供养十万,在四个门口为药品供养十万,共五十万,在教法中兴起了巨大的利养和尊敬。
外道失去了利养和尊敬,连最基本的食物和衣服都得不到,渴望利养和尊敬,于是出家为比丘,宣扬自己的见解说:"这是法,这是律,这是导师的教导。"即使没有得到出家,也自己剃发穿上袈裟,在寺院中游荡,在布萨等仪式时进入僧团中。即使被比丘僧团以法、律、导师的教导谴责,他们也不遵循法律的修行,引起教法中多种混乱、污秽和障碍。有些人供奉火,有些人修五热苦行,有些人追随太阳,有些人说"我们要破坏法和律",如此这般地努力。当时比丘僧团不与他们一起举行布萨或自恣。在阿育王寺,布萨中断了七年。


Rājā ‘‘āṇāya kāressāmī’’ti vāyamantopi kāretuṃ nāsakkhi, aññadatthu duggahitagāhinā bālena amaccena anekesu bhikkhūsu jīvitā voropitesu vippaṭisārī ahosi. So tañca vippaṭisāraṃ tañca sāsane uppannaṃ abbudaṃ vūpasametukāmo ‘‘ko nu kho imasmiṃ atthe paṭibalo’’ti saṅghaṃ pucchitvā ‘‘moggaliputtatissatthero, mahārājā’’ti sutvā saṅghassa vacanena ahogaṅgāpabbatato theraṃ pakkosāpetvā iddhipāṭihāriyadassanena therassa ānubhāve nibbicikiccho attano kukkuccaṃ pucchitvā vippaṭisāraṃ vūpasamesi. Theropi taṃ rājuyyāneyeva vasanto satta divasāni samayaṃ uggaṇhāpesi. So uggahitasamayo sattame divase asokārāme bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā sāṇipākāraṃ parikkhipāpetvā sāṇipākārantare nisinno ekaladdhike ekaladdhike bhikkhū ekato ekato kāretvā ekamekaṃ bhikkhusamūhaṃ pakkosāpetvā pucchi – ‘‘bhante, kiṃvādī sammāsambuddho’’ti? Tato sassatavādino – ‘‘sassatavādī’’ti āhaṃsu. Ekaccasassatikā, antānantikā, amarāvikkhepikā, adhiccasamuppannikā, saññīvādā, asaññīvādā, nevasaññīnāsaññīvādā, ucchedavādā, diṭṭhadhammanibbānavādā – ‘‘diṭṭhadhammanibbānavādī’’ti āhaṃsu. Rājā paṭhamameva samayassa uggahitattā nayime bhikkhū aññatitthiyā imeti ñatvā tesaṃ setakāni vatthāni datvā uppabbājesi. Te sabbepi saṭṭhisahassā ahesuṃ.

Athaññe bhikkhū pakkosāpetvā pucchi – ‘‘kiṃvādī, bhante, sammāsambuddho’’ti? ‘‘Vibhajjavādī, mahārājā’’ti. Evaṃ vutte rājā theraṃ pucchi – ‘‘vibhajjavādī, bhante, sammāsambuddho’’ti? ‘‘Āma, mahārājā’’ti. Tato rājā ‘suddhaṃ dāni, bhante, sāsanaṃ, karotu bhikkhusaṅgho uposatha’nti ārakkhaṃ datvā nagaraṃ pāvisi. Samaggo saṅgho sannipatitvā uposathaṃ akāsi. Tasmiṃ sannipāte saṭṭhibhikkhusatasahassāni ahesuṃ. Tasmiṃ samāgame moggaliputtatissatthero yāni ca tadā uppannāni vatthūni, yāni ca āyatiṃ uppajjissanti, sabbesampi tesaṃ paṭibāhanatthaṃ satthārā dinnanayavaseneva tathāgatena ṭhapitamātikaṃ vibhajanto sakavāde pañca suttasatāni paravāde pañcāti suttasahassaṃ āharitvā imaṃ parappavādamathanaṃ āyatilakkhaṇaṃ kathāvatthuppakaraṇaṃ abhāsi.

Tato saṭṭhisatasahassasaṅkhyesu bhikkhū uccinitvā tipiṭakapariyattidharānaṃ pabhinnapaṭisambhidānaṃ bhikkhūnaṃ sahassamekaṃ gahetvā yathā mahākassapatthero ca yasatthero ca dhammañca vinayañca saṅgāyiṃsu; evameva saṅgāyanto sāsanamalaṃ visodhetvā tatiyasaṅgītiṃ akāsi. Tattha abhidhammaṃ saṅgāyanto imaṃ yathābhāsitaṃ pakaraṇaṃ saṅgahaṃ āropesi. Tena vuttaṃ –

‘‘Yaṃ puggalakathādīnaṃ, kathānaṃ vatthubhāvato;

Kathāvatthuppakaraṇaṃ, saṅkhepena adesayī.

‘‘Mātikāṭhapaneneva, ṭhapitassa surālaye;

Tassa moggaliputtena, vibhattassa mahītale.

‘‘Idāni yasmā sampatto, atthasaṃvaṇṇanākkamo;

Tasmā naṃ vaṇṇayissāmi, taṃ suṇātha samāhitā’’ti.

Nidānakathā niṭṭhitā.

Mahāvaggo

1. Puggalakathā

1. Suddhasaccikaṭṭho

1. Anulomapaccanīkavaṇṇanā



国王说"我要以王命强制执行",但尽管努力也无法执行,反而因为愚蠢大臣的错误理解,导致许多比丘丧生,感到后悔。他为了平息这种后悔和教法中出现的混乱,询问僧团"谁有能力处理这件事",听到"大王,是目犍连子帝须长老",于是按照僧团的话从阿呼江山请来长老,看到神通奇迹后对长老的威力不再怀疑,询问自己的疑虑并平息了后悔。长老在王苑住了七天,教导他正确的观点。他学习了正确观点后,第七天在阿育王寺召集比丘僧团,用布幕围起来,坐在布幕内,让持相同见解的比丘聚在一起,一个一个地召集比丘群体询问:"尊者,正等觉者持什么见解?"于是常见论者说"持常见论",一分常论者、边无边论者、诡辩论者、偶然论者、有想论者、无想论者、非有想非无想论者、断灭论者、现法涅槃论者说"持现法涅槃论"。国王因为之前已经学习了正确观点,知道这些不是比丘而是外道,给了他们白衣后驱逐出去。他们总共有六万人。
然后召集其他比丘询问:"尊者,正等觉者持什么见解?""大王,是分别论者。"国王听到这个回答后问长老:"尊者,正等觉者是分别论者吗?""是的,大王。"于是国王说"尊者,现在教法清净了,让比丘僧团举行布萨吧",安排好警卫后回到城里。和合的僧团聚集后举行了布萨。在那次集会中有六十万比丘。在那次集会上,目犍连子帝须长老为了驳斥当时已经出现和将来会出现的所有争论,按照导师给予的方法,依照如来建立的纲要,分别阐述自己的观点五百经,他方的观点五百经,共一千经,宣说了这部驳斥他方观点、具有未来特征的《论事》。
然后从六十万比丘中选出精通三藏、获得无碍解的一千位比丘,如同大迦叶长老和耶舍长老结集法和律一样,结集并净化教法,举行了第三次结集。在结集阿毗达摩时,将这部如实宣说的论典纳入结集。因此说:
"关于人等话题,作为讨论的基础;
简要地教导了,这部《论事》论典。
通过建立纲要,在天界中建立;
由目犍连子,在人间中分别。
现在因为到达,解释意义的时候;
所以我将解释,你们专注地听。"
引言结束。
大品
人论
纯粹的真实义
顺逆解释

1. Tattha puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti ayaṃ pucchā. Āmantāti ayaṃ paṭijānanā. Kassa panāyaṃ pucchā, kassa paṭijānanāti? Asukassāti na vattabbā. Bhagavatā hi imasmiṃ pakaraṇe nānappakārānaṃ laddhīnaṃ visodhanatthaṃ tantivasena mātikā ṭhapitā. Sā therena satthārā dinnanaye ṭhatvā tantivasena vibhattā. Na hi thero yattakā ettha vādamaggā dassitā, tattakehi vādīhi saddhiṃ vādena viggāhikakathaṃ kathesi. Evaṃ santepi pana tāsaṃ tāsaṃ kathānaṃ atthassa sukhāvadhāraṇatthaṃ sakavādīpucchā, paravādīpucchā, sakavādīpaṭiññā, paravādīpaṭiññāti evaṃ vibhāgaṃ dassetvāva atthavaṇṇanaṃ karissāma.

Puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti hi ayaṃ sakavādīpucchā. Tāya ‘‘ye atthi puggaloti evaṃladdhikā puggalavādino, te evaṃ pucchitabbā’’ti dīpeti. Ke pana puggalavādinoti? Sāsane vajjiputtakā ceva samitiyā ca bahiddhā ca bahū aññatitthiyā. Tattha puggaloti attā, satto jīvo. Upalabbhatīti paññāya upagantvā labbhati, ñāyatīti attho. Saccikaṭṭhaparamatthenāti ettha saccikaṭṭhoti māyāmarīciādayo viya abhūtākārena aggahetabbo bhūtaṭṭho. Paramatthoti anussavādivasena aggahetabbo uttamattho. Ubhayenāpi yo parato ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, rūpañca upalabbhatī’’tiādinā khandhāyatanadhātuindriyavasena sattapaññāsavidho dhammappabhedo dassito . Yathā so bhūtena sabhāvaṭṭhena upalabbhati, evaṃ tava puggalo upalabbhatīti pucchati. Paravādī āmantāti paṭijānāti. Paṭijānanañhi katthaci ‘‘āma, bhante’’ti āgacchati, katthaci ‘‘āmo’’ti paṭijānanaṃ āgacchati. Idha pana ‘‘āmantā’’ti āgataṃ. Tatrāyaṃ adhippāyo – so hi yaṃ taṃ parato vuttaṃ bhagavatā – ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno’’ti suttaṃ āgataṃ, taṃ gahetvā yasmā pana bhagavā saccavādī na visaṃvādanapurekkhāro vācaṃ bhāsati, nāpi anussavādivasena dhammaṃ deseti, sadevakaṃ pana lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti, tasmā yo tena vutto ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno’’ti, so saccikaṭṭhaparamattheneva atthīti laddhiṃ gahetvā ‘‘āmantā’’ti paṭijānāti.

Athassa tādisassa lesavacanassa chalavādassa okāsaṃ adadamāno sakavādī yo saccikaṭṭhotiādimāha. Tatrāyaṃ adhippāyo – yvāyaṃ parato ‘‘sappaccayo appaccayo, saṅkhato asaṅkhato, sassato, asassato sanimitto animitto’’ti evaṃ paridīpito rūpādisattapaññāsavidho dhammappabhedo āgato; na sammutisaccavasena, nāpi anussavādivasena gahetabbo. Attano pana bhūtatāya eva saccikaṭṭho, attapaccakkhatāya ca paramattho. Taṃ sandhāyāha – ‘‘yo saccikaṭṭho paramattho, tato so puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti.

Tatoti karaṇavacanametaṃ, tasmā tena saccikaṭṭhaparamatthena so puggalo upalabbhatīti ayamettha attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – ruppanādibhedena vā sappaccayādibhedena vā ākārena yo saccikaṭṭhaparamattho upalabbhati, kiṃ te puggalopi tenākārena upalabbhatīti? Na hevaṃ vattabbeti avajānanā paravādissa. So hi tathārūpaṃ puggalaṃ anicchanto avajānāti. Tatrāyaṃ padacchedo – ‘na hi evaṃ vattabbe’ti, na hi evantipi vaṭṭati. Dvinnampi evaṃ na vattabboti attho.


在这里,"人是否以真实义和胜义可得"是问题。"是的"是承认。但这是谁的问题,谁的承认?不能说是某某人的。因为世尊在这部论典中为了净化各种见解,依据圣典建立了纲要。长老依据导师给予的方法,按照圣典分别阐述。长老并没有与这里所显示的所有论点的持有者进行辩论。即便如此,为了容易理解这些讨论的意义,我们将通过显示自方问、他方问、自方承认、他方承认等分类来进行解释。
"人是否以真实义和胜义可得"是自方问。这表明"应该这样询问那些认为'人存在'的人论者"。谁是人论者?在教内是跋耆子部和正量部,在教外是许多外道。其中,"人"是指自我、有情、生命。"可得"是指通过智慧接近而获得,意思是被了知。"真实义和胜义"中,"真实义"是指不应该像幻影海市蜃楼等那样以虚假的方式把握的真实义。"胜义"是指不应该通过传闻等方式把握的最高义。两者都是指后面所说的"人以真实义和胜义可得,色也可得"等,通过蕴处界根等五十七种法的区分所显示的。就像那些法以真实的自性可得一样,你的人也可得吗?这样询问。他方承认说"是的"。承认有时表示为"是的,尊者",有时表示为"是"。这里表示为"是的"。这里的意思是 - 他抓住了后面所说的世尊的经文"有为自利而修行的人",因为世尊是真实语者,不会说欺骗的话,也不会通过传闻等方式说法,而是通过自己的证知向包括天界在内的世界宣说,所以他认为世尊所说的"有为自利而修行的人"是以真实义和胜义存在的,因此承认说"是的"。
然后自方不给予这种片面言论和诡辩的机会,说"凡是真实义"等。这里的意思是 - 后面所说的"有因无因,有为无为,常无常,有相无相"等,通过色等五十七种法的区分所显示的,不应该通过世俗谛的方式把握,也不应该通过传闻等方式把握。而是因为自身的真实性而是真实义,因为自身的直接性而是胜义。针对这一点说:"凡是真实义和胜义,人以此真实义和胜义可得吗?"
"以此"是工具格,意思是以那个真实义和胜义,人可得吗?这里的意思是 - 通过变坏等差别或有因等差别的形式,凡是以真实义和胜义可得的,你的人也以那种形式可得吗?他方否认说"不应该这样说"。他不接受那样的人,所以否认。这里的词分析是"不应该这样说",也可以说"不是这样"。两者的意思都是不应该这样说。


Ājānāhi niggahanti sakavādivacanaṃ. Yasmā te purimāya vattabbapaṭiññāya pacchimā navattabbapaṭiññā, pacchimāya ca purimā na sandhiyati, tasmāpi niggahaṃ patto. Taṃ niggahaṃ dosaṃ aparādhaṃ sampaṭicchāhīti attho. Evaṃ niggahaṃ ājānāpetvā idāni taṃ ṭhapanāya ceva anulomapaṭilomato pāpanāropanānañca vasena pākaṭaṃ karonto hañci puggalotiādimāha. Tattha hañci puggalo upalabbhatīti yadi puggalo upalabbhati, sace puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenāti attho. Ayaṃ tāva paravādīpakkhassa ṭhapanato niggahapāpanāropanānaṃ lakkhaṇabhūtā anulomaṭhapanā nāma. Tena vata retiādi anulomapakkhe niggahassa pāpitattā anulomapāpanā nāma. Tattha tenāti kāraṇavacanaṃ. Vatāti okappanavacanaṃ. Reti āmantanavacanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – tena, re vattabbe vata, re hambho, bhadramukha, tena kāraṇena vattabboyevāti. Yaṃ tattha vadesītiādi anulomapakkhe niggahassa āropitattā anulomaropanā nāma. Yaṃ tassa pariyosāne micchātipadaṃ tassa purato idaṃ te’ti āharitabbaṃ. Idaṃ te micchāti ayañhettha attho. Parato ca pāḷiyaṃ etaṃ āgatameva.

No ce pana vattabbetiādi ‘‘na hevaṃ vattabbe’’ti paṭikkhittapakkhassa ṭhapitattā paṭilomato niggahapāpanāropanānaṃ lakkhaṇabhūtā paṭilomaṭhapanā nāma. No ca vata retiādi paṭilomapakkhe niggahassa pāpitattā paṭilomapāpanā nāma. Puna yaṃ tattha vadesītiādi paṭilomapakkhe niggahassa āropitattā paṭilomaropanā nāma. Idhāpi pariyosāne micchātipadassa purato idaṃ teti āharitabbameva. Paratopi evarūpesu ṭhānesu eseva nayo.

Tatrāyaṃ ādito paṭṭhāya saṅkhepattho – yadi puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthena, tena vata bho so upalabbhatīti vattabbo. Yaṃ pana tattha vadesi ‘‘vattabbo kho purimapañhe ‘saccikaṭṭhaparamatthena upalabbhatī’ti, no ca vattabbo dutiyapañhe ‘tato so puggalo upalabbhatī’’’ti, idaṃ te micchāti evaṃ tāva anulomato ṭhapanāpāpanāropanā honti. Atha na vattabbo dutiyapañhe ‘‘tato so upalabbhatī’’ti, purimapañhepi na vattabbova. Yaṃ panettha vadesi ‘‘vattabbo kho purimapañhe ‘saccikaṭṭhaparamatthena upalabbhatī’ti, no ca vattabbo dutiyapañhe ‘tato so puggalo upalabbhatī’’’ti, idaṃ te micchāti evaṃ paṭilomato ṭhapanāpāpanāropanā honti. Evametaṃ niggahassa ca anulomapaṭilomato catunnaṃ pāpanāropanānañca vuttattā upalabbhatītiādikaṃ anulomapañcakaṃ nāma. Ettha ca kiñcāpi anulomato pāpanāropanāhi eko, paṭilomato pāpanāropanāhi ekoti dve niggahā katā. ‘Ājānāhi niggaha’nti etasseva panettha puggalo upalabbhatīti paṭhamaṃ vādaṃ nissāya paṭhamassa niggahassa dvīhākārehi āropitattā ekovāyaṃ niggahoti paṭhamo niggaho.



理解谴责 - 这是自方的话。因为你先前应该承认的后来却说不应该承认,后面的与前面的不一致,所以你受到谴责。接受这个谴责、过失、错误的意思。这样使他理解谴责后,现在为了通过建立、顺逆推论、导出和归结使之明显,说"如果人"等。其中,"如果人可得"是指如果人以真实义和胜义可得,假如人以真实义和胜义可得的意思。这首先是他方立场的建立,是谴责导出归结的特征,称为顺推建立。"因此"等是在顺推方面导出谴责,称为顺推导出。其中,"因此"是原因词,"确实"是确定词,"喂"是呼唤词。这里的意思是 - 因此,喂,确实应该说,喂朋友,善者,因为这个原因应该说。"你在那里所说"等是在顺推方面归结谴责,称为顺推归结。在其结尾的"错误"一词前应该加上"这是你的"。"这是你的错误"就是这里的意思。后面的经文中也是这样出现的。
"但如果不应该说"等是对"不应该这样说"的否定立场的建立,是逆推谴责导出归结的特征,称为逆推建立。"但确实不"等是在逆推方面导出谴责,称为逆推导出。再次"你在那里所说"等是在逆推方面归结谴责,称为逆推归结。这里在结尾的"错误"一词前也应该加上"这是你的"。后面类似的地方也是这样。
这里从开始的简要意思是 - 如果人以真实义和胜义可得,那么朋友,应该说他可得。但你在那里说"在前一问题中应该说'以真实义和胜义可得',但在第二个问题中不应该说'因此人可得'",这是你的错误。这样首先是顺推的建立、导出和归结。那么如果在第二个问题中不应该说"因此他可得",在前一问题中也不应该说。但你在这里说"在前一问题中应该说'以真实义和胜义可得',但在第二个问题中不应该说'因此人可得'",这是你的错误。这样是逆推的建立、导出和归结。因为这样说了谴责和顺逆四种导出归结,所以称为"可得"等顺推五法。虽然这里通过顺推的导出归结做了一个谴责,通过逆推的导出归结做了一个谴责,共两个谴责。但这里依据"人可得"的第一个论点,通过两种方式归结第一个谴责,所以这是一个谴责,是第一个谴责。

2. Idāni paccanīkanayo hoti. Tattha pucchā paravādissa. So hi ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno’’ti gahitattā ‘‘nupalabbhatī’’ti asampaṭicchanto evaṃ pucchati. Sakavādī yathā rūpādidhammā upalabbhanti, evaṃ anupalabbhanīyato āmantāti paṭijānāti. Puna itaro attanā adhippetaṃ saccikaṭṭhaṃyeva sandhāya yo saccikaṭṭhotiādimāha. Sammutisaccaparamatthasaccāni vā ekato katvāpi evamāha. Sakavādī ‘puggalo’ti upādāpaññattisabbhāvatopi dvinnaṃ saccānaṃ ekato katvā pucchitattāpi na hevanti paṭikkhipati.

Idāni kiñcāpi tena paṭhamaṃ paramatthasaccavasena nupalabbhanīyatā sampaṭicchitā, pacchā sammutisaccavasena vomissakavasena vā paṭikkhittā. Paravādī pana ‘nupalabbhatī’ti vacanasāmaññamattaṃ chalavādaṃ nissāya yaṃ tayā paṭhamaṃ paṭiññātaṃ, taṃ pacchā paṭikkhittanti bhaṇḍanassa paṭibhaṇḍanaṃ viya attano katassa niggahakammassa paṭikammaṃ karonto ājānāhi paṭikammanti āha. Idāni yathāssa anulomapañcake sakavādinā vādaṭṭhapanaṃ katvā anulomapaṭilomato pāpanāropanāhi niggaho pākaṭo kato, evaṃ paṭikammaṃ pākaṭaṃ karonto hañci puggalotiādimāha. Taṃ heṭṭhā vuttanayeneva atthato veditabbaṃ. Yasmā panettha ṭhapanā nāma paravādīpakkhassa ṭhapanato ‘‘ayaṃ tava doso’’ti dassetuṃ ṭhapanamattameva hoti, na niggahassa vā paṭikammassa vā pākaṭabhāvakaraṇaṃ, pāpanāropanāhi panassa pākaṭakaraṇaṃ hoti. Tasmā idaṃ anulomapaṭilomato pāpanāropanānaṃ vasena catūhākārehi. Paṭikammassa katattā paṭikammacatukkaṃ nāmāti ekaṃ catukkaṃ veditabbaṃ.

3. Evaṃ paṭikammaṃ katvā idāni yvāssa anulomapañcake sakavādinā niggaho kato, tassa tameva chalavādaṃ nissāya dukkaṭabhāvaṃ dassento tvañce pana maññasītiādimāha. Tattha tvaṃ ce pana maññasīti yadi tvaṃ maññasi. Vattabbe khoti idaṃ paccanīke āmantāti paṭiññaṃ sandhāya vuttaṃ . No ca vattabbeti idaṃ pana na hevāti avajānanaṃ sandhāya vuttaṃ. Tena tava tatthāti tena kāraṇena tvaṃyeva tasmiṃ nupalabbhatīti pakkhe – ‘‘hevaṃ paṭijānantanti āmantā’’ti evaṃ paṭijānanto. Hevaṃ niggahetabbeti puna na hevāti avajānanto evaṃ niggahetabbo. Atha taṃ niggaṇhāmāti athevaṃ niggahārahaṃ taṃ niggaṇhāma. Suniggahito ca hosīti sakena matena niggahitattā suniggahito ca bhavasi.

Evamassa niggahetabbabhāvaṃ dassetvā idāni taṃ niggaṇhanto hañcītiādimāha. Tattha ṭhapanāpāpanāropanā heṭṭhā vuttanayeneva veditabbā. Pariyosāne pana idaṃ te micchāti idaṃ tava vacanaṃ micchā hotīti attho. Idaṃ chalavādena catūhi ākārehi niggahassa katattā niggahacatukkaṃ nāma.



现在是对立的论点。这里的问题是他方的。因为他认为"有为自利而修行的人"被接受，所以他不承认"不可得"而这样询问。自方认为如色等法可得，因此因不可得而称为"不可得"。再者，另一方是指自己所指的真实义。真实义和世俗义可以合并地说。自方以"人"为指称，包括依赖和存在的所有事物，因此即使合并两种真实义也不成立。
现在虽然因第一点真实义的不可得被接受，后来因世俗义的不可得或不成立而被否定。而他方则因"不可得"的言辞，仅仅是依赖于诡辩而否定了你所第一点的承认，像是对自己所做的谴责进行反驳。因此，像这样以顺推的五法建立自方论点，因而使谴责明显。这样反驳的过程也应当被理解。因为这里的建立是为了显示"这是你的错误"，而不是为了谴责或反驳的明显性，而是通过导出和归结使之明显。因此，这里通过顺推和逆推的导出归结有四种方式。因反驳的原因，反驳的四法应当被理解为一个四法。
如此进行反驳后，现在是自方通过顺推的五法建立的谴责，显示出其依赖于诡辩的错误。这里说"如果你认为"等，若你认为。此处"可得"是指对立的承认。若不应说"不可得"则是指对否定的理解。因此，"因此你在那不可得"是指因这个原因你在那不可得。基于这一点，"确实如此"是指承认。若你认为"确实如此"，再者是指不应否定的理解，这样就应当被谴责。然后，"我将谴责他"是指我将对他进行谴责。因为你因自己的理解被谴责，所以你将被善加谴责。
通过显示他应被谴责的状态，现在是对他进行谴责。这里的建立和归结应当如前所述理解。在结尾处，"这是你的错误"是指你的言辞是错误的。这是通过诡辩的四种方式进行谴责所造成的，因此称为谴责的四法。

4. Evaṃ niggahaṃ katvāpi idāni ‘‘yadi ayaṃ mayā tava matena kato niggaho dunniggaho, yo mama tayā heṭṭhā anulomapañcake kato niggaho, sopi dunniggaho’’ti dassento ese ce dunniggahitetiādimāha. Tattha ese ce dunniggahiteti eso ce tava vādo mayā dunniggahito. Atha vā eso ce tava mayā kato niggaho dunniggaho. Hevamevaṃ tattha dakkhāti tatthāpi tayā mama heṭṭhā kate niggahe evamevaṃ passa. Idāni yvāssa heṭṭhā sakavādinā niggaho kato, taṃ ‘‘vattabbe kho’’tiādivacanena dassetvā puna taṃ niggahaṃ aniggahabhāvaṃ upanento no ca mayaṃ tayātiādimāha. Tattha no ca mayaṃ tayā tattha hetāya paṭiññāyātiādīsu ayamattho – yasmā so tayā mama kato niggaho dunniggaho, tasmā mayaṃ tayā tattha anulomapañcake āmantāti etāya paṭiññāya evaṃ paṭijānantā puna na hevāti paṭikkhepe katepi ‘‘ājānāhi niggaha’’nti evaṃ na niggahetabboyeva. Evaṃ aniggahetabbampi maṃ niggaṇhāsi, īdisena pana niggahena dunniggahitā mayaṃ homa.

Idāni yaṃ niggahaṃ sandhāya ‘‘dunniggahitā ca homā’’ti avoca, taṃ dassetuṃ hañci puggalo…pe… idaṃ te micchātiāha. Evamidaṃ anulomapaṭilomato catūhi pāpanāropanāhi niggahassa upanītattā upanayanacatukkaṃ nāma hoti.

5. Idāni ‘‘na hevaṃ niggahetabbe’’tiādikaṃ niggamanacatukkaṃ nāma hoti. Tattha na hevaṃ niggahetabbeti yathāhaṃ tayā niggahito, na hi evaṃ niggahetabbo. Etassa hi niggahassa dunniggahabhāvo mayā sādhito. Tena hīti tena kāraṇena, yasmā esa niggaho dunniggaho, tasmā yaṃ maṃ niggaṇhāsi hañci puggalo…pe… idaṃ te micchāti, idaṃ niggaṇhanaṃ tava micchāti attho. Tena hi ye kate niggaheti yena kāraṇena idaṃ micchā, tena kāraṇena yo tayā niggaho kato, so dukkaṭo. Yaṃ mayā paṭikammaṃ kataṃ, tadeva sukataṃ. Yāpi cesā paṭikammacatukkādivasena kathāmaggasampaṭipādanā katā, sāpi sukatā. Evametaṃ puggalo upalabbhatītiādikassa anulomapañcakassa nupalabbhatītiādikānaṃ paṭikammaniggahopanayananiggamanacatukkānaṃ vasena anulomapaccanīkapañcakaṃ nāma niddiṭṭhanti veditabbaṃ. Ettāvatā sakavādino pubbapakkhe sati paravādino vacanasāmaññamattena chalavādena jayo hoti.

2. Paccanīkānulomavaṇṇanā

6. Idāni yathā paravādino pubbapakkhe sati sakavādino dhammeneva tathena sujayo hoti, tathā vāduppattiṃ dassetuṃ puggalo nupalabbhatīti paccanīkānulomapañcakaṃ āraddhaṃ. Tattha paccanīke pucchā paravādissa, rūpādibhedaṃ saccikaṭṭhaparamatthaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Suddhasammutisaccaṃ vā paramatthamissakaṃ vā sammutisaccaṃ sandhāya yo saccikaṭṭhoti puna anuyogo paravādissa, sammutivasena nupalabbhatīti navattabbattā missakavasena vā anuyogassa saṃkiṇṇattā na hevanti paṭikkhepo sakavādissa. Paṭiññātaṃ paṭikkhipatīti vacanasāmaññamattena ājānāhi niggahantiādivacanaṃ paravādissa. Evamayaṃ puggalo nupalabbhatīti dutiyavādaṃ nissāya dutiyo niggaho hotīti veditabbo. Evaṃ tena chalena niggaho āropito.

7-

这样进行谴责后,现在为了显示"如果我对你的观点所做的这个谴责是错误的,那么你先前在顺推五法中对我所做的谴责也是错误的",说"如果这是错误谴责"等。其中,"如果这是错误谴责"是指如果你的这个论点被我错误地谴责。或者,如果我对你所做的这个谴责是错误的。"在那里也应该这样看"是指在你先前对我所做的谴责中也应该这样看。现在他显示了先前自方对他所做的谴责,用"应该说"等话语,然后引出那个谴责不是谴责,说"我们不是被你"等。其中,"我们不是被你在那里以这个承认"等的意思是 - 因为你对我所做的那个谴责是错误的,所以我们在那顺推五法中以"是的"这个承认如此承认,即使后来否定说"不是这样",也不应该说"理解谴责"而这样谴责。你这样谴责了不应该被谴责的我,但是通过这样的谴责我们是被错误谴责的。
现在为了显示他所说的"我们是被错误谴责的"所指的谴责,说"如果人...这是你的错误"。这样通过顺逆四种导出归结引出谴责,称为引导四法。
现在"不应该这样谴责"等称为结论四法。其中,"不应该这样谴责"是指我不应该像你谴责我那样被谴责。因为这个谴责的错误性已经被我证明了。"因此"是指因为这个原因,因为这个谴责是错误的,所以你谴责我说"如果人...这是你的错误",这个谴责是你的错误。"因此所做的谴责"是指因为这个原因这是错误的,所以你所做的谴责是错误的。我所做的反驳是正确的。这种通过反驳四法等方式进行的讨论过程也是正确的。这样应该理解,通过"人可得"等顺推五法和"不可得"等反驳、谴责、引导、结论四法,称为顺逆五法。到此为止,在自方的前提下,他方通过言辞的相似性进行诡辩而获胜。
对立顺推解释
现在为了显示在他方的前提下,自方如何通过法和真理正确地获胜,开始了"人不可得"的对立顺推五法。其中,对立中的问题是他方的,针对色等差别的真实义和胜义的承认是自方的。针对纯粹的世俗谛或混合胜义的世俗谛的"凡是真实义"的再次询问是他方的,因为从世俗的角度不可得不应该说,或者因为混合的询问是混乱的,所以"不是这样"的否定是自方的。"否定了承认"等言辞是他方基于言辞的相似性而说的。这样应该理解,这是依据"人不可得"的第二个论点而产生的第二个谴责。这样他通过诡辩而归结出谴责。
7-

10. Idāni dhammena samena attano vāde jayaṃ dassetuṃ anulomanaye pucchā sakavādissa, attano laddhiṃ nissāya paṭiññā paravādissa. Laddhiyā okāsaṃ adatvā paramatthavasena puna anuyogo sakavādissa, paramatthavasena puggalassa abhāvato paṭikkhepo paravādissa. Tato paraṃ dhammena samena attano jayadassanatthaṃ ājānāhi paṭikammantiādi sabbaṃ sakavādīvacanameva hoti. Tattha sabbesaṃ paṭikammaniggahopanayananiggamanacatukkānaṃ heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabbo. Evamidaṃ puggalo nupalabbhatītiādikassa paccanīkapañcakassa upalabbhatītiādīnaṃ paṭikammaniggahopanayananiggamanacatukkānañca vasena paccanīkānulomapañcakaṃ nāma niddiṭṭhaṃ hoti. Evametāni paṭhamasaccikaṭṭhe dve pañcakāni niddiṭṭhāni. Tattha purimapañcake paravādissa sakavādinā kato niggaho suniggaho. Sakavādissa pana paravādinā chalavādaṃ nissāya paṭikammaṃ katvā attanā sādhito jayo dujjayo. Dutiyapañcake sakavādissa paravādinā kato niggaho dunniggaho. Paravādissa pana sakavādinā dhammavādaṃ nissāya paṭikammaṃ katvā attanā sādhito jayo sujayoti paṭhamasaccikaṭṭho. Tatthetaṃ vuccati –

‘‘Niggaho paravādissa, suddho paṭhamapañcake;

Asuddho pana tasseva, paṭikammajayo tahiṃ.

‘‘Niggaho sakavādissa, asuddho dutiyapañcake;

Visuddho pana tasseva, paṭikammajayo tahiṃ.

‘‘Tasmā dvīsupi ṭhānesu, jayova sakavādino;

Dhammena hi jayo nāma, adhammena kuto jayo.

‘‘Saccikaṭṭhe yathā cettha, pañcakadvayamaṇḍite;

Dhammādhammavaseneva, vutto jayaparājayo.

‘‘Ito paresu sabbesu, saccikaṭṭhesu paṇḍito;

Evameva vibhāveyya, ubho jayaparājaye’’ti.

2. Okāsasaccikaṭṭho

1. Anulomapaccanīkavaṇṇanā

11. Evaṃ suddhikasaccikaṭṭhaṃ vitthāretvā idāni tameva aparehi okāsādīhi nayehi vitthāretuṃ puna puggalo upalabbhatītiādi āraddhaṃ. Tattha pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Puna sabbatthāti sarīraṃ sandhāya anuyogo sakavādissa, rūpasmiṃ attānaṃ samanupassanādosañca ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’nti āpajjanadosañca disvā paṭikkhepo paravādissa. Sesamettha anulomapaccanīkapañcake heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Pāṭho pana saṅkhitto . Tattha yasmā sarīraṃ sandhāya ‘‘sabbattha na upalabbhatī’’ti vutte sarīrato bahi upalabbhatīti āpajjati. Tasmā paccanīke paṭikkhepo sakavādissa, paṭhamaṃ anujānitvā pacchā avajānātīti chalavādassa vasena paṭikammaṃ paravādissa. Sesaṃ pākaṭameva.

3. Kālasaccikaṭṭho

1. Anulomapaccanīkavaṇṇanā

12. Dutiyanaye sabbadāti purimapacchimajātikālañca dharamānaparinibbutakālañca sandhāya anuyogo sakavādissa, sveva khattiyo so brāhmaṇotiādīnaṃ āpattidosañca dharamānaparinibbutānaṃ visesābhāvadosañca disvā paṭikkhepo paravādissa. Sesaṃ paṭhamanaye vuttasadisameva.

4. Avayavasaccikaṭṭho

1. Anulomapaccanīkavaṇṇanā

13. Tatiyanaye sabbesūti khandhāyatanādīni sandhāya anuyogo sakavādissa, rūpasmiṃ attā, cakkhusmiṃ attātiādidosabhayena paṭikkhepo paravādissa. Sesaṃ tādisamevāti.

Okāsadisaccikaṭṭhādi

2. Paccanīkānulomavaṇṇanā



现在为了显示通过法和平等在自己的论点中获胜,在顺推论点中问题是自方的,依据自己的见解的承认是他方的。不给予见解的机会,从胜义的角度再次询问是自方的,因为从胜义的角度人不存在所以否定是他方的。此后,为了显示通过法和平等自己的胜利,"理解反驳"等全都是自方的话。其中所有反驳、谴责、引导、结论四法的意思都应该如前所述理解。这样通过"人不可得"等对立五法和"可得"等反驳、谴责、引导、结论四法,称为对立顺推五法。这样在第一真实义中阐述了两个五法。其中在前一个五法中,他方被自方所做的谴责是正确的谴责。但自方被他方依靠诡辩而做的反驳所证明的胜利是错误的胜利。在第二个五法中,自方被他方所做的谴责是错误的谴责。但他方被自方依靠法论而做的反驳所证明的胜利是正确的胜利。这是第一真实义。关于这一点说:
"他方的谴责,在第一个五法中是清净的;
但他的反驳胜利,在那里是不清净的。
自方的谴责,在第二个五法中是不清净的;
但他的反驳胜利,在那里是清净的。
因此在两处,胜利都属于自方;
因为通过法的胜利,怎么会有非法的胜利。
如在这里真实义,由两个五法装饰;
通过法和非法,说明了胜利和失败。
在此之后所有,真实义中智者;
也应该这样分析,两种胜利和失败。"
处所真实义
顺逆解释
这样详细解释了纯粹真实义后,现在为了用其他处所等方法详细解释它,再次开始了"人可得"等。其中问题是自方的,承认是他方的。再次"在一切处"是指针对身体的询问是自方的,看到在色中观察自我的过失和"生命是一回事,身体是另一回事"的过失后否定是他方的。其余在顺逆五法中应该如前所述理解。但经文是简略的。其中因为针对身体说"在一切处不可得"时,会导致在身体之外可得。因此在对立中否定是自方的,先承认后否认是他方基于诡辩的反驳。其余是明显的。
时间真实义
顺逆解释
在第二方法中,"在一切时"是指针对前生后生的时间和存在灭度的时间的询问是自方的,看到"他是刹帝利,他是婆罗门"等的过失和存在者与灭度者无差别的过失后否定是他方的。其余与第一方法所说的相同。
部分真实义
顺逆解释
在第三方法中,"在一切"是指针对蕴处等的询问是自方的,因为害怕"色中有我,眼中有我"等过失而否定是他方的。其余是相同的。
处所等真实义
对立顺推解释

14. Evametāni tīṇi anulomapaccanīkapañcake anulomamattavaseneva tāva paṭipāṭiyā bhājetvā puna paccanīkānulomapañcake paccanīkamattavaseneva bhājetuṃ puggalo nupalabbhatītiādi āraddhaṃ. Tattha anulomapañcakassa pāḷiyaṃ saṅkhipitvā āgate paccanīke vuttanayeneva paccanīkassa ca pāḷiyaṃ saṅkhipitvā āgate anulome vuttanayeneva attho veditabbo. Ettāvatā suddhikassa ceva imesañca tiṇṇanti catunnaṃ saccikaṭṭhānaṃ ekekasmiṃ saccikaṭṭhe anulomapaccanīkassa paccanīkānulomassa cāti dvinnaṃ dvinnaṃ paccanīkānaṃ vasena ayaṃ aṭṭhamukhā nāma vādayutti niddiṭṭhā hotīti veditabbā. Yā ekekasmiṃ mukhe ekekassa niggahassa vasena aṭṭhakaniggahoti pāḷiyaṃ likhiyati. Tatthetaṃ vuccati –

‘‘Evaṃ catubbidhe pañhe, pañcakadvayabhedato;

Esā aṭṭhamukhā nāma, vādayutti pakāsitā.

‘‘Aṭṭheva niggahā tattha, cattāro tesu dhammikā;

Adhammikā ca cattāro, sabbattha sakavādino;

Jayo parājayo ceva, sabbattha paravādino’’ti.

Saccikaṭṭhavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Suddhikasaṃsandanavaṇṇanā

17-27. Idāni rūpādīhi saddhiṃ saccikaṭṭhasaṃsandanaṃ hoti. Tattha rūpañcāti yathā rūpaṃ paramatthato upalabbhati, kiṃ te puggalopi tatheva upalabbhatīti sandhāya pucchā sakavādissa, atthi puggaloti vacanamattaṃ gahetvā paṭiññā paravādissa. Yadi te rūpaṃ viya paramatthato puggalo atthi, rūpato vedanādīnaṃ viya puggalassāpi aññattaṃ āpajjatīti anuyogo sakavādissa, samayasuttavirodhaṃ disvā paṭikkhepo paravādissa. Sesaṃ atthato pākaṭameva. Dhammato panettha sattapaññāsabhedassa saccikaṭṭhaparamatthassa vasena sakavādīpakkhamūlake anulomapaccanīke sattapaññāsa anulomapañcakāni dassitāni. Paṭikammacatukkādīni saṅkhittāni. Paravādīpakkhamūlakepi paccanīkānulome sattapaññāsa paṭilomapañcakāni dassitāni. Paṭikammacatukkādīni saṅkhittāni. Tattha ‘‘vuttaṃ bhagavatā’’ti vacanamattena puggalassa atthitaṃ rūpassa ca saccikaṭṭhaparamatthavasena upalabbhanīyataṃ dassetvā ubhinnaṃ aññattaṃ paṭijānāpanatthaṃ vuttaṃ bhagavatāti anuyogo paravādissa, sammutiparamatthānaṃ ekattanānattapañhassa ṭhapanīyattā paṭikkhepo sakavādissa. Sesamidhāpi atthato pākaṭamevāti.

Suddhikasaṃsandanavaṇṇanā.

6. Opammasaṃsandanavaṇṇanā

28-36. Idāni rūpādīheva saddhiṃ opammavasena saccikaṭṭhasaṃsandanaṃ hoti. Tattha rūpavedanānaṃ upaladdhisāmaññena aññattapucchā ca puggalarūpānaṃ upaladdhisāmaññapucchā cāti pucchādvayampi sakavādissa, ubhopi paṭiññā paravādissa. Paravādinā anuññātena upaladdhisāmaññena rūpavedanānaṃ viya rūpapuggalānaṃ aññattānuyogo sakavādissa, paṭikkhepo itarassa. Sesamidhāpi atthato pākaṭameva. Dhammato panettha rūpamūlakādīnaṃ cakkānañca vasena sakavādīpakkhe vīsādhikāni nava niggahapañcakasatāni dassitāni. Kathaṃ? Khandhesu tāva rūpamūlake cakke cattāri, tathā vedanādimūlakesūti vīsati. Āyatanesu cakkhāyatanamūlake cakke ekādasa, tathā sesesūti dvattiṃsasataṃ. Dhātūsu cakkhudhātumūlake cakke sattarasa, tathā sesesūti chādhikāni tīṇi satāni. Indriyesu cakkhundriyamūlake cakke ekavīsati, tathā sesesūti dvāsaṭṭhādhikāni cattāri satāni. Evaṃ sabbānipi vīsādhikāni nava niggahapañcakasatāni honti.

37-

这样将这三个顺逆五法首先按照顺推的方式依次分配后,现在为了再次按照对立的方式分配对立顺推五法,开始了"人不可得"等。其中在经文中简略的顺推五法的对立部分,应该如前所述理解其意思,在经文中简略的对立的顺推部分,也应该如前所述理解其意思。到此为止,应该理解,通过纯粹的和这三个,共四个真实义,在每一个真实义中通过顺逆和对立顺推两种对立,这种八面论法被阐述。在每一面通过一个谴责,在经文中被记录为八个谴责。关于这一点说:
"这样在四种问题中,通过两种五法的区分;
这种八面论法,被解释清楚。
其中有八个谴责,其中四个是如法的;
四个是不如法的,在一切处自方;
胜利和失败,在一切处他方。"
真实义解释结束。
纯粹对比解释
17-27. 现在是与色等进行真实义的对比。其中"色和"是指自方的问题,意思是如色从胜义上可得,你的人也同样可得吗?他方基于"人存在"的言辞而承认。如果你认为人像色一样从胜义上存在,那么人也会像受等不同于色那样成为不同的,这是自方的询问,看到与教法经典相违而否定是他方的。其余从意义上是明显的。从法的角度,这里基于五十七种真实义和胜义,在自方立场的顺逆中显示了五十七个顺推五法。反驳四法等是简略的。在他方立场的对立顺推中也显示了五十七个逆推五法。反驳四法等是简略的。其中"世尊说"仅仅通过这个言辞显示人的存在和色从真实义和胜义的角度可得,为了使两者承认不同而说"世尊说",这是他方的询问,因为世俗和胜义的一异问题应该搁置,所以自方否定。这里其余的从意义上也是明显的。
纯粹对比解释。
譬喻对比解释
28-36. 现在是通过譬喻的方式与色等进行真实义的对比。其中色和受的可得相似性的不同询问,以及人和色的可得相似性询问,这两个问题都是自方的,两个承认都是他方的。通过他方所承认的可得相似性,像色和受那样询问色和人的不同,这是自方的,否定是他方的。这里其余的从意义上是明显的。从法的角度,这里基于以色为根本等的轮,在自方立场中显示了九百二十个谴责五法。如何?首先在蕴中,以色为根本的轮有四个,同样以受等为根本的有二十个。在处中,以眼处为根本的轮有十一个,同样其他的有一百三十二个。在界中,以眼界为根本的轮有十七个,同样其他的有三百零六个。在根中,以眼根为根本的轮有二十一个,同样其他的有四百六十二个。这样一共有九百二十个谴责五法。
37-

45. Paravādīpakkhepi rūpaṃ upalabbhatīti anulomavaseneva rūpavedanādīnaṃ aññattapaṭiññaṃ kāretvā puna atthi puggaloti suttaṃ nissāya chalavasena puggalassa rūpādīhi upaladdhisāmaññaṃ āropetvā aññattānuyogo kato. Sesamidhāpi atthato uttānameva. Dhammatopi sakavādīpakkhe vuttanayena vīsādhikāni nava paṭikammapañcakasatāni dassitāni.

Rūpādīhi saddhiṃ opammavasena saccikaṭṭhasaṃsandanaṃ.

7. Catukkanayasaṃsandanavaṇṇanā

46-52. Idāni yaṃ saccikaṭṭhaparamatthena upalabbhati, tena yasmā rūpādīsu sattapaññāsāya saccikaṭṭhaparamatthesu aññatarena bhavitabbaṃ; rūpādinissitena vā, aññatra vā rūpādīhi, rūpādīnaṃ vā nissayena, tasmā iminā catukkanayena saccikaṭṭhasaṃsandanaṃ āraddhaṃ. Tattha rūpaṃ puggaloti anuyogo sakavādissa, ucchedadiṭṭhibhayena na hevāti paṭikkhepo paravādissa, niggahāropanaṃ sakavādissa. Kiṃ panetaṃ yuttaṃ, nanu rūpaṃ vedanāti vuttampi paṭikkhipitabbamevāti? Āma paṭikkhipitabbaṃ. Taṃ pana rūpato vedanāya aññasabhāvasabbhāvato, na aññattābhāvato. Ayañca rūpādīsu ekadhammatopi puggalassa aññattaṃ na icchati, tasmā yuttaṃ. Ayañca anuyogo rūpaṃ puggalo…pe… aññātāvindriyaṃ puggaloti sakalaṃ paramatthasaccaṃ sandhāya āraddho. Sakalaṃ pana paccattalakkhaṇavasena ekato vattuṃ na sakkāti tantivasena anuyogalakkhaṇamattametaṃ ṭhapitaṃ. Tena viññū atthaṃ vibhāventi. Vādakāmena pana imaṃ lakkhaṇaṃ gahetvā yathā yathā paravādissa okāso na hoti, tathā tathā vattabbaṃ. Iti tantivasena anuyogalakkhaṇassa ṭhapitattāpi yuttameva. Iminā nayena sabbānuyogesu attho veditabbo.

Ayaṃ pana viseso – rūpasmiṃ puggalotiādīsu yathā ekaṃ mahābhūtaṃ nissāya tayo mahābhūtā, vatthurūpaṃ nissāya viññāṇaṃ rūpasminti vattuṃ vaṭṭati, kiṃ te evaṃ rūpasmiṃ puggalo? Yathā ca sabhāgavinibbhogato vedanādayo sabbadhammā, arūpā vā pana cattāro khandhā, nibbānameva vā ‘‘aññatra rūpā’’ti vattuṃ vaṭṭati, kiṃ te evaṃ puggalo? Yathā ca cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ nissayavasena ‘‘vedanāya rūpaṃ…pe… viññāṇasmiṃ rūpa’’nti vattuṃ vaṭṭati, kiṃ te evaṃ puggaloti? Sabbānuyogesu pana ucchedadiṭṭhibhayena ceva samayavirodhena ca paṭikkhepo paravādissa. Sesamettha atthato pākaṭameva. Dhammato panettha sattapaññāsāya saccikaṭṭhesu ekekasmiṃ cattāri cattāri katvā niggahavasena aṭṭhavīsādhikāni dve pañcakasatāni dassitāni. Paravādīpakkhepi paṭikammavasena tattakāneva. Yā panettha atthi puggaloti vutte sakavādissa paṭiññā, sā sutte āgatena sammutivasena. Yo rūpaṃ puggalotiādīsu paṭikkhepo, so sakkāyadiṭṭhipañhassa ṭhapanīyattā. Paravādissa paṭikammaṃ chalavasenevāti.

Catukkanayasaṃsandanaṃ.

Niṭṭhitā ca saṃsandanakathā.

8. Lakkhaṇayuttivaṇṇanā



在他方立场中也认为色可得，因此通过顺推的方式对色、受等的不同承认进行讨论，然后再次依据"人存在"的经典，基于诡辩的方式，针对色等进行不同的承认。其余在意义上也是明显的。从法的角度，在自方立场中如前所述显示了九百二十个反驳五法。
与色等进行譬喻的真实义对比。
四法对比解释
46-52. 现在所依据的真实义是从胜义上可得的，因此在色等中基于五十七种真实义的胜义中应当存在其中之一；无论是依赖于色，还是无依于色，或依赖于色的存在，因此通过这种四法的方式进行真实义的对比。这里色是人，这是自方的询问，因断灭见的恐惧而否定是他方的，谴责的引入是自方的。那这是否合适呢？难道不应该否定色和受吗？是的，应该否定。但那是因为色与受的不同性质，而非不同的存在。这在色等的情况下，对任何一个人来说都不想要，因此这是合适的。这个询问是关于色和人……等，涉及到所有的胜义真实。整体上，从个体特征的角度无法单独讨论，这仅仅是作为引入的特征。因此，智者会分析其意义。然而，基于这种特征，随着他方的机会逐渐增加，逐渐会有相应的表现。因此，即使基于这种引入的特征，仍然是合适的。通过这种方式，所有的对比都应当理解其意义。
而这个特殊之处在于——在色中人……等，像依赖于一个大元素而依赖于三个大元素一样，基于物质的存在，意识是基于色的，这样说是合适的，难道你认为在色中人存在吗？同样所有的感受等都是基于一切法，或者四个无色的蕴，或者涅槃的说法"除了色"也是合适的，难道你认为在色中人存在吗？同样基于心的生起，色的依赖可以说是"受的色……等……意识中的色"，难道你认为在色中人存在吗？在所有的对比中，基于断灭见的恐惧和时间的相违而否定是他方的。其余在意义上也是明显的。从法的角度，在五十七种真实义的胜义中，每一个中四个四个地进行了谴责，共显示了八十个谴责五法。在他方立场的反驳中也同样如此。关于这里的"有一个人"的说法是自方的承认，这在经典中是以世俗的方式出现的。关于色是人……等的否定，是因为存在于自我见的问题。
四法对比解释。
对比讨论结束。
特征引入解释

53. Idāni lakkhaṇayutti nāma hoti. Tattha yasmā ṭhapetvā nibbānaṃ seso saccikaṭṭhaparamattho paccayapaṭibaddhatāya sappaccayo, paccayehi samāgamma katattā saṅkhato, uppajjitvā nirujjhanato sadā abhāvato asassato, uppattikāraṇasaṅkhātassa nimittassa atthitāya sanimitto, nibbānaṃ vuttappakārābhāvato appaccayaṃ asaṅkhataṃ sassataṃ animittanti idaṃ saccikaṭṭhassa lakkhaṇaṃ. Tasmā yadi puggalopi saccikaṭṭhaparamatthova tassāpi iminā lakkhaṇena bhavitabbanti sandhāya puggalo sappaccayotiādayo aṭṭhapi anuyogā sakavādissa , paṭikkhepo paravādissa. Ājānāhi niggahantiādi panettha saṅkhittaṃ. Evametāni sakavādīpakkhe anulomapaccanīke anulomamattavasena aṭṭha pañcakāni veditabbāni.

54. Paravādīpakkhepi paccanīkānulome paccanīkamattavasena aṭṭheva. Tattha yasmā paravādinā suttavasena sammutisaccaṃ sādhitaṃ, sammutiyā ca sappaccayādibhāvo natthi, tasmā yāthāvato ca paṭikkhepo sakavādissa. Chalavasena pana vattabbaṃ ‘‘ājānāhi paṭikamma’’ntiādi sabbaṃ idhāpi saṅkhittameva.

Lakkhaṇayuttikathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Vacanasodhanavaṇṇanā

55-

现在称为特征引入。因为除了涅槃以外，其余的真实义是由于因缘的存在而具有真实条件，因缘的聚合使其成为具备特性，因其生起后消失，永远不存在而无常，因其是生起原因所称的特征而存在，因此涅槃被称为无条件、无因、无相的。这就是真实义的特征。因此，如果人也是基于这种特征而存在于真实义中，关于人是具备真实条件等的说法都是自方的，而否定是他方的。关于"请理解谴责"等，这里是简略的。这样在自方立场的顺逆推中应当理解八个五法。
在他方立场中也同样，基于对立顺推的方式应当理解八个五法。因为在他方的经典中，基于世俗真理的真实义已被确立，而世俗中没有真实条件等的存在，因此如实的否定是自方的。而基于诡辩的方式应当说"请理解反驳"等，所有的内容在这里也是简略的。
特征引入的讨论结束。
言辞澄清解释

59. Idāni vacanasodhanaṃ hoti. Tattha yadetaṃ puggalo upalabbhatīti vacanaṃ, taṃ sodhetuṃ puggalo upalabbhati, upalabbhati puggaloti. Pucchā sakavādissa. Tassattho – yadetaṃ puggalo upalabbhatīti padadvayaṃ, taṃ ekatthaṃ vā bhaveyya nānatthaṃ vā. Yadi tāva nānatthaṃ, yathā aññaṃ rūpaṃ, aññā vedanā, evaṃ añño puggalo, añño upalabbhatīti āpajjati. Athekatthaṃ, yathā yaṃ cittaṃ taṃ mano, evaṃ sveva puggalo, so upalabbhatīti āpajjati. Tena taṃ vadāmi ‘‘yadi te yo puggalo, so upalabbhati, evaṃ sante yo yo upalabbhati, so so puggaloti āpajjati, kiṃ sampaṭicchasi eta’’nti? Tato puggalavādī yasmā puggalassa upalabbhataṃ icchati, na upalabbhamānānampi rūpādīnaṃ puggalabhāvaṃ, tasmā puggalo upalabbhati, upalabbhati ke hi ci puggalo ke hi ci na puggalotiādimāha. Tassattho – mama puggalo atthi puggaloti satthu vacanato upalabbhati. Yo pana upalabbhati, na so sabbo puggalo, atha kho ke hi ci puggalo ke hi ci na puggaloti. Tattha ko-kāratthe ke-kāro, hi-kāro ca nipātamatto. Koci puggalo, koci na puggaloti ayaṃ panettha attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – puggalopi hi rūpādīsupi yo koci dhammo upalabbhatiyeva, tattha puggalova puggalo. Rūpādīsu pana kocipi na puggaloti. Tato taṃ sakavādī āha – puggalo ke hi ci upalabbhati ke hi ci na upalabbhatīti. Tassattho – puggalo upalabbhatīti padadvayassa atthato ekatte yadi upalabbhatīti anuññāto dhammo puggalato anaññopi koci puggalo koci na puggalo, puggalopi te koci upalabbhati, koci na upalabbhatīti āpajjati, kiṃ sampaṭicchasi etanti? So puggalassa anupaladdhiṃ anicchanto na hevanti paṭikkhipati. Ito paraṃ ‘‘ājānāhi niggaha’’ntiādi sabbaṃ saṅkhittaṃ. Vitthārato pana veditabbaṃ. Puggalo saccikaṭṭhotiādīsupi eseva nayo. Sabbāni hetāni upalabbhativevacanāneva, apica yasmā ‘‘puggalo upalabbhatisaccikaṭṭhaparamatthenā’’ti ayaṃ puggalavādino paṭiññā, tasmāssa yatheva puggalo upalabbhatīti laddhi, evamevaṃ puggalo saccikaṭṭhotipi āpajjati. Yā panassa puggalo atthīti laddhi, tassā vijjamānotivevacanameva, tasmā sabbānipetāni vacanāni sodhitāni.

60. Tattha yaṃ avasāne ‘‘puggalo atthi, atthi na sabbo puggalo’’tiādi vuttaṃ, tatrāyamadhippāyo – yañhetaṃ paravādinā ‘‘puggalo atthi, atthi kehici puggalo, kehici na puggalo’’ti vuttaṃ, taṃ yasmā atthato puggalo atthi, atthi na sabbo puggaloti ettakaṃ hoti, tasmā naṃ sakavādī sampaṭicchāpetvā idāni naṃ evaṃ anuyuñjati. Tayā hi ‘‘atthi puggalo attahitāya paṭipanno’’ti vacanamattaṃ nissāya ‘‘puggalo atthī’’ti laddhi gahitā, yathā ca bhagavatā etaṃ vuttaṃ, tathā ‘‘suññato lokaṃ avekkhassu, mogharājā, sadā sato’’tiādinā (su. ni. 1125) nayena ‘‘natthī’’tipi vuttaṃ, tasmā yatheva te ‘‘puggalo atthi, atthi na sabbo puggalo’’ti laddhi, tathā puggalo natthi, natthi na sabbo puggalotipi āpajjati, kiṃ etaṃ sampaṭicchasīti? Atha naṃ asampaṭicchanto na hevāti paṭikkhipati. Sesamettha niggahādividhānaṃ vuttanayeneva veditabbanti.

Vacanasodhanavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Paññattānuyogavaṇṇanā

61-

现在是言辞澄清。其中关于"人可得"这个说法,为了澄清它,"人可得,可得人"。这是自方的问题。其意思是 - 这个"人可得"的两个词,它们是同义还是异义?如果是异义,就像色是一回事,受是另一回事,那么人是一回事,可得是另一回事。如果是同义,就像心和意是同一回事,那么人就是可得本身。因此我说:"如果你认为人就是可得,那么凡是可得的都是人,你同意吗?"然后人论者因为想要人是可得的,而不想要可得的色等也成为人,所以说"人可得,某些可得是人,某些不是人"等。其意思是 - 我的人根据师尊的话语"有人"而可得。但是凡是可得的,不都是人,而是某些是人,某些不是人。这里"ke"是"ko"的意思,"hi"只是虚词。某些是人,某些不是人,这是这里的意思。这是说 - 人和色等任何法都是可得的,其中只有人是人。而在色等中,没有任何是人。然后自方对他说:"人在某些情况下可得,在某些情况下不可得"。其意思是 - 如果"人"和"可得"这两个词在意义上是同一的,那么被承认为可得的法即使与人无异,也有某些是人,某些不是人,那么你的人也有某些可得,某些不可得,你同意吗?他不想要人不可得,所以否定说"不是这样"。此后"请理解谴责"等都是简略的。但应该详细理解。在"人是真实义"等中也是同样的方法。因为所有这些都是"可得"的同义词,而且因为"人以真实义和胜义可得"是人论者的主张,所以正如他认为"人可得"一样,也会导致"人是真实义"。而他认为"人存在"的主张,只是"存在"的同义词,因此所有这些言辞都被澄清了。
其中最后说的"人存在,不是所有存在都是人"等,这里的意思是 - 他方所说的"人存在,某些存在是人,某些不是人",这在意义上就是"人存在,不是所有存在都是人"而已,因此自方让他承认后,现在这样询问他。你依据"有为自利而修行的人"这样的言辞而持有"人存在"的见解,但是正如世尊这样说,也以"空观世间,常念不忘"等方式说"不存在",因此正如你认为"人存在,不是所有存在都是人",同样也会导致"人不存在,不是所有不存在都不是人",你同意这一点吗?然后他不同意而否定说"不是这样"。其余这里的谴责等安排应该如前所述理解。
言辞澄清解释结束。
概念询问解释
61-

66. Idāni paññattānuyogo nāma hoti. Rūpadhātuyā hi puggalavādī rūpiṃ puggalaṃ paññapeti, tathā arūpadhātuyā arūpiṃ. Tassa taṃ laddhiṃ bhindituṃ sabbāpi pucchā sakavādissa, paṭiññā ca paṭikkhepo ca itarassa . So hi rūpīti vutte rūpakāyasabbhāvato ceva tathārūpāya ca paññattiyā atthitāya paṭijānāti. Kāmīti vutte vītarāgasabbhāvato ceva tathārūpāya ca paññattiyā natthitāya paṭikkhipati. Arūpīti vuttepi arūpakkhandhasabbhāvato ceva tathārūpāya ca paññattiyā atthitāya paṭijānāti. Dvīsupi nayesu sattoti puggalassa vevacanavasena vuttaṃ.

67. Idāni yasmā so ‘‘kāye kāyānupassī’’ti āgataṭṭhāne añño kāyo añño puggaloti icchati, tasmā taṃ laddhiṃ bhindituṃ kāyoti vā sarīranti vātiādi sakavādīpucchā hoti. Tattha kāyaṃ appiyaṃ karitvāti kāyaṃ appetabbaṃ allīyāpetabbaṃ ekībhāvaṃ upanetabbaṃ avibhajitabbaṃ katvā pucchāmīti attho. Eseseti eso soyeva. Ese esetipi pāṭho. Eso esoyevāti attho. Ekaṭṭheti ekaṭṭho. Same samabhāge tajjāteti samo samabhāgo tajjātiko. Vacanamatteyevettha bhedo. Atthato pana kāyova esoti pucchati. Paravādī nānattaṃ apassanto āmantāti paṭijānāti. Puggaloti vā jīvoti vāti pucchāyapi eseva nayo. Añño kāyoti puṭṭho pana kāyānupassanāya evaṃladdhikattā paṭijānāti. Aññaṃ jīvanti puṭṭho pana āhacca bhāsitaṃ suttaṃ paṭikkhipituṃ asakkonto avajānāti. Tato paraṃ ‘‘ājānāhi niggaha’’ntiādi uttānatthameva.

68. Paravādīpakkhe pana añño kāyo añño puggaloti puṭṭho sakavādī ṭhapanīyapañhattā paṭikkhipati, paravādī chalavasena paṭikammaṃ karoti. Tampi uttānatthamevāti.

Paññattānuyogavaṇṇanā niṭṭhitā.

11. Gatianuyogavaṇṇanā

69-72. Idāni gatiparivattanamukhena cutipaṭisandhianuyogo hoti. Tattha yasmā puggalavādī ‘‘sa sattakkhattuparamaṃ sandhāvitvāna puggalo’’tiādīni (saṃ. ni. 2.133; itivu. 24) suttāni nissāya puggalo sandhāvatīti laddhiṃ gahetvā voharati , tasmāssa taṃ laddhiṃ bhindituṃ sandhāvatīti pucchā sakavādissa. Tattha sandhāvatīti saṃsarati gamanāgamanaṃ karoti. Attano laddhivasena paṭiññā paravādissa. So puggalotiādayo anuyogopi sakavādissa, paṭikkhepo itarassa. Tattha soti soyevāti attho. Evaṃ pana anuyutto sassatadiṭṭhibhayena paṭikkhipati. Aññoti puṭṭho ucchedadiṭṭhibhayena. So ca añño cāti puṭṭho ekaccasassatadiṭṭhibhayena. Neva so na aññoti puṭṭho amarāvikkhepadiṭṭhibhayena. Puna cattāropi pañhe ekato puṭṭho catunnampi diṭṭhīnaṃ bhayena paṭikkhipitvā puna yānissa suttāni nissāya laddhi uppannā tāni dassento tena hi puggalosandhāvatītiādimāha.

76. Puna sakavādinā ‘‘yvāyaṃ tava laddhiyā sandhāvati, kiṃ so asmiñca parasmiñca loke ekoyevā’’ti adhippāyena svevāti niyametvā puṭṭho sassatabhayā paṭikkhipitvā puna daḷhaṃ katvā tatheva puṭṭho yasmā so puggalova na añño bhāvo, ‘‘so tato cuto idhūpapanno’’tiādisuttampi (pārā. 12; dī. ni. 1.245) atthi, tasmā paṭijānāti. Sveva manussoti puṭṭho manussasseva devattābhāvato paṭikkhipati.

77. Puna puṭṭho ‘‘ahaṃ tena samayena sunetto nāma satthā ahosi’’ntiādisuttavasena (a. ni. 

现在称为概念询问。因为色界的论者认为色是人，非色界的论者认为非色是人。因此，为了打破这种看法，所有的提问都是自方的，回答和否定都是他方的。当说到"色"时，他承认因色的全体性质和相应的概念而存在。当说到"欲"时，他否定因超越欲的全体性质和相应的概念而不存在。当说到"非色"时，他也承认因非色的五蕴全体性质和相应的概念而存在。以上两种方式都是从人的角度进行表述。
现在因为他在"身观身"的地方想要认为另一个身体是另一个人，因此为了打破这种看法，关于"身体"或"身体"的提问是自方的。在这里，"身体"是指应当被认为是一个整体，不应分割的意思。这是同一的。这个"是"的意思是同一个。这个"同一"的意思是同一的。这个"同一"的意思是同一的。这里的分裂只是言辞上的。在意义上，身体就是这个。对于他方来说，无法看到多样性而进行的承认。关于"人"或"生命"的提问也是同样的方式。如果被问到另一个身体，他因身体的观察而承认这种看法。如果被问到另一个生命，他因无法反驳而承认所说的经典。此后，"请理解谴责"等都是简略的。
在他方立场中，如果被问到另一个身体是另一个人，自方则因其设定的问题而否定，他方则以诡辩的方式进行反驳。这也是简略的。
概念询问的讨论结束。
行动询问解释
69-72. 现在是关于因果变迁的再生与死后再生的询问。在这里，因为人论者根据"在七次生命之后，所说的就是人"等经典而持有"人是再生"的看法，因此为了打破这种看法，关于"再生"的提问是自方的。在这里"再生"的意思是轮回，进行往返的意思。基于他自己的看法而进行的承认是他方的。关于"他是人"等的询问也是自方的，否定是他方的。在这里"是"的意思是同一个。这样一来，被问到的因缘会因永恒见的恐惧而否定。如果被问到"另一个"的意思会因断灭见的恐惧而否定。如果被问到"既不是他也不是另一个"的意思会因不死的见解而否定。再者，在四个问题中被问到的会因四种见解的恐惧而否定，再次基于经典而产生的看法会显示出他是人。
再次被自方问到"这个看法因你所持的见解而存在，难道在这个世界上没有一个人吗？"因此被问到的会因永恒的恐惧而否定，再次坚定地被问到，因为他认为人是人而不是其他的存在，因此说"他从这里死去后再生于此"等经典存在，因此他承认。当被问到"他是人"时，因为他是人而否定。
再次被问到"那时我名叫善根，曾是导师"等经典。

7.66 atthato samānaṃ) paṭijānāti. Athassa sakavādī devamanussupapattīnaṃ nānattato vacanaṃ micchāti pakāsento manusso hutvātiādimāha.

78. Tattha hevaṃ maraṇaṃ na hehitīti evaṃ sante maraṇaṃ na bhavissatīti attho. Ito paraṃ yakkho petoti attabhāvanānattavasena anuyoganānattaṃ veditabbaṃ.

82.Khattiyotiādīni jātivasena ceva aṅgavekallādivasena ca vuttāni.

87. Puna na vattabbanti paravādinā puṭṭho idhaṭṭhakassa upapattivasena paralokassa gamanābhāvato paṭiññā sakavādissa puna sotāpannassa bhavantarepi sotāpannabhāvāvijahanato dutiyapaṭiññāpi tasseva. Hañcītiādivacanaṃ paravādissa.

88. Puna devaloke upapannassa manussattābhāvadassanena anuyogo sakavādissa.

89. Tato paraṃ anañño avigatoti ettha anaññoti sabbākārena ekasadiso. Avigatoti ekenāpi ākārena avigatoti attho. Na hevanti devaloke upapannassa manussabhāvābhāvato evamāha.

90. Puna daḷhaṃ katvā anuyutto ‘‘sveva puggalo sandhāvatī’’ti laddhiyā anujānāti. Hatthacchinnotiādi ākāravigamanadassanena avigato sandhāvatīti laddhibhindanatthaṃ vuttaṃ. Tattha aḷacchinnoti yassa aṅguṭṭhakā chinnā. Kaṇḍaracchinnoti yassa mahānhārū chinnā.

91.Sarūpotiādīsu paṭhame pañhe iminā rūpakāyena saddhiṃ agamanaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiye antarābhavapuggalaṃ sandhāya paṭijānāti. So hi tassa laddhiyā sarūpova gantvā mātukucchiṃ pavisati. Athassa taṃ rūpaṃ bhijjati. Taṃ jīvanti yena rūpasaṅkhātena sarīrena saddhiṃ gacchati, kimassa tadeva jīvaṃ taṃ sarīranti pucchati. Paravādī idha sarīranikkhepā suttavirodhā ca paṭikkhipati.

Savedanotiādīsu asaññūpapattiṃ sandhāya paṭikkhipati, tadaññaṃ upapattiṃ sandhāya paṭijānāti. Taṃ jīvanti yena vedanādisaṅkhātena sarīrena saddhiṃ gacchati. Kimassa tadeva jīvaṃ taṃ sarīranti pucchati. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti etissā hi laddhiyā pañcapi khandhā sarīranti adhippetā. Paravādī suttavirodhā paṭikkhipati.

92.Arūpotiādīsu paṭhame pañhe antarābhavaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiye arūpā rūpaṃ upapajjamānaṃ sandhāya paṭijānāti. Aññaṃ, jīvanti yaṃ rūpasaṅkhātaṃ sarīraṃ pahāya arūpo sandhāvati, kiṃ te taṃ sarīraṃ aññaṃ, aññaṃ jīvanti pucchati. Itaro suttavirodhā paṭikkhipati.

Avedanotiādīsu saññībhavaṃ sandhāya paṭikkhipati, tadaññaṃ upapattiṃ sandhāya paṭijānāti. Aññaṃ jīvanti yaṃ vedanādisaṅkhātaṃ sarīraṃ pahāya avedano aviññāṇo sandhāvati, kiṃ te taṃ aññaṃ sarīraṃ, aññaṃ jīvanti pucchati. Itaro suttavirodhā paṭikkhipati.

93.Rūpaṃ sandhāvatītiādīsu ye rūpādayo khandhe upādāya puggalaṃ paññapeti, kiṃ te tasmiṃ puggale sandhāvante tampi rūpaṃ sandhāvatīti pucchati. Paravādī ‘‘avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarata’’nti sattasseva sandhāvanavacanato paṭikkhipati. Puna puṭṭho yasmā rūpādidhamme vinā puggalo natthi, tasmā tasmiṃ sandhāvante tenapi rūpena sandhāvitabbanti saññāya paṭijānāti. Vedanādīsupi eseva nayo.



7.66 在意义上他承认是相同的。因此，自方论者在谈到神人出生的多样性时，错误地表述为“成为人”。
在这里，"因此死亡不是必然的"的意思是死亡不会发生。此后，关于鬼神和亡者的多样性应当被理解为身心的多样性。
"士族"等是根据种族和其他特征所述。
再次不应当说，当被他方问到关于此生的出生时，因无法到达他方而进行的承认是自方的，因而再生的状态也会因第二次承认而存在。关于"因此"等的表述是他方的。
再次被问到关于生于天界的人的状态，因其显示出人性而是自方的。
此后，"非他非我"的意思是从各个方面看都是相同的。"非我"的意思是至少在某个方面是非我。并不是因为生于天界而没有人性。
再次坚定地承认"人确实存在"的看法。关于"手被切断"等的表述是为了打破他方的看法。在这里，"无指"是指拇指被切断。"无手"是指手被切断。
在"有形"等的表述中，首次提问是指与色身的关系。第二次提问是指关于中间生的人的承认。因此，他因这一看法而是有形的，进入母胎。然后他的色身会被破坏。那是生命与色身的关系，问道"那是生命，那是色身"。他方在此否定色身的存在与经典的矛盾。
在"无形"等的表述中，首次提问是指关于中间生的否定。第二次提问是指关于无形的色身的承认。问道"那是色身，另一种生命"时，问道"那是色身，另一种生命"。他方在此否定经典的矛盾。
在"色"等的表述中，任何依赖于色等五蕴而被称为人的，问道"那是人，是否在此人中存在色"。他方否定"因无明的障碍，众生因欲望而轮回"，因此仅仅承认众生的存在。再次被问到，因为没有色等法则就没有人，因此在此人中也应当承认这一点。关于感觉等也是同样的方式。

94.Rūpaṃ na sandhāvatītiādīsu yasmā te rūpaṃ puggalo na hoti, sveva ca sandhāvatīti vadesi, tasmā taṃ pucchāmi, kiṃ te rūpaṃ na sandhāvatīti attho. Itaro puggale sandhāvante na sakkā tassa upādānabhūtena rūpena sandhāvitunti saññāya paṭikkhipati. Puna puṭṭho sattānaññeva sandhāvanavacanato paṭijānāti. Sesamettha uttānameva.

Gāthānaṃ pana ayamattho – āyasmato matena rukkhaṃ upādāya chāyā viya, indhanaṃ upādāya aggi viya ca, khandhe upādāya puggalo; rūpādīnaṃ sandhāvane asati tesu khandhesu bhijjamānesu so tava puggalo bhijjati ce, evaṃ sante ucchedā bhavati diṭṭhi, ucchedadiṭṭhi te āpajjati. Katarā yā buddhena vivajjitā akusaladiṭṭhi. Yā pana ‘‘ucchedavādī samaṇo gotamo’’ti pariyāyabhāsitā, na taṃ vadāmāti dasseti. Athāpi tesu khandhesu bhijjamānesu so puggalo na bhijjati, evaṃ sante sassato puggalo hoti. Tato so nibbānena samasamo āpajjati . Samasamoti ativiya samo, samena vā samo, samabhāveneva samo. Yatheva nibbānaṃ nuppajjati na bhijjati, evaṃ te puggalopi tena samasamoti.

Gatiparivattanamukhena cutipaṭisandhānuyogo niṭṭhito.

Anuyogavaṇṇanā.

12. Upādāpaññattānuyogavaṇṇanā

95. Idāni upādāpaññattānuyogo hoti. Tattha pucchā sakavādissa, paṭiññāpaṭikkhepo paravādissa. So hi rukkhaṃ upādāya chāyāya viya, indhanaṃ upādāya aggissa viya ca, rūpādīni upādāya puggalassa paññattiṃ paññāpanaṃ avabodhanaṃ icchati, tasmā ‘‘rūpaṃ upādāyā’’ti puṭṭho paṭijānāti. Puna yathā rukkhupādānā chāyā rukkho viya, indhanupādāno ca aggi indhanaṃ viya aniccādidhammo, evaṃ te rūpādiupādāno puggalo rūpādayo viya aniccoti imamatthaṃ puṭṭho attano laddhiyaṃ ṭhatvā paṭikkhipati.

97.Nīlaṃ rūpaṃ upādāya nīlotiādīsu nīlarūpena saddhiṃ puggalassa ekattaṃ, ekasarīre nīlādīnaṃ bahūnaṃ vasena bahubhāvañca anicchanto paṭikkhipati.

98.Kusalaṃ vedananti etthāpi vedanāya saddhiṃ ekattaṃ ekasantāne bahūnaṃ kusalavedanānaṃ vasena bahubhāvañca anicchanto paṭikkhipati. Dutiyanaye maggakusalotiādivacanasabbhāvato chekaṭṭhaṃ sandhāya paṭijānāti. Saphalotiādīni puṭṭho tathārūpassa vohārassa abhāvato paṭikkhipati.

99. Akusalapakkhe achekaṭṭhaṃ sandhāya paṭijānāti.

100. Abyākatapakkhe sassatādivasena abyākatabhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Sesamettha heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

104.Cakkhuṃupādāyātiādīsu ‘‘cakkhumā visamānīva…pe… pāpāni parivajjaye’’ti(udā. 43) ādivohārasabbhāvato paṭijānāti. Cakkhumattādinirodhena puggalanirodhaṃ anicchanto paṭikkhipati.

107.Rūpaṃ upādāya vedanaṃ upādāyāti ettha aññepi rūpamūlakā dukatikacatukkā veditabbā. Yasmā pana khandhe upādāya puggalassa paññatti, tasmā dvepi tayopi cattāropi pañcapi upādāya paññattiṃ paṭijānāti. Ekasantāne pana dvinnaṃ pañcannaṃ vā abhāvā paṭikkhipati. Āyatanādīsupi eseva nayo.

112. Idāni yaṃ upādāya yassa paññatti, yathā tassa aniccatāya tassāpi aniccatā, tato ca aññattaṃ siddhaṃ, evaṃ tassa puggalassāpi āpajjatīti dassetuṃ yathā rukkhantiādimāha. Tattha upādāyāti paṭicca āgamma, na vinā tanti attho. Paravādī pana tathā anicchanto laddhiyaṃ ṭhatvā paṭikkhipati.



在"色不轮回"等中,因为你说色不是人,而人确实轮回,所以我问你,你认为色不轮回吗?他方认为人轮回时,无法以作为其执著对象的色来轮回,因此否定。再次被问到时,因为只有众生轮回的说法而承认。其余在这里是明显的。
关于偈颂的意思是:根据尊者的观点,就像依树而有影,依薪而有火一样,依五蕴而有人;如果色等不轮回,当这些蕴灭时,你的人也灭,如果是这样,就会落入断见,你会落入断见。这是佛陀所避免的不善见。而所谓"沙门乔达摩是断见论者"是比喻说法,我不是这个意思。如果当这些蕴灭时人不灭,那么人就是常住的。因此他会与涅槃等同。"等同"是指非常相同,或者与相同者相同,本质上相同。就像涅槃不生不灭一样,你的人也是如此与之等同。
通过行动变迁来询问死亡与再生的讨论结束。
询问的解释。
依赖概念询问的解释
现在是依赖概念的询问。这里问题是自方的,承认和否定是他方的。他认为,就像依树而有影,依薪而有火一样,依色等而有人的概念、了解和认识,因此当被问到"依色"时他承认。再次,就像依树而有影,影像树一样无常,依薪而有火,火像薪一样无常,同样你依色等而有的人,像色等一样无常,当被问到这个意思时,他坚持自己的观点而否定。
在"依蓝色而有蓝"等中,不想要人与蓝色为一,也不想要在一个身体中有多种蓝等,因此否定。
在"善受"中,也不想要与受为一,也不想要在一个相续中有多种善受,因此否定。在第二种方式中,因为有"道善"等说法,所以就善巧的意思而承认。当被问到"有果"等时,因为没有这样的用语而否定。
在不善的部分,就不善巧的意思而承认。
在无记的部分,就常等的无记性而承认。其余在这里应该如前所述理解。
在"依眼"等中,因为有"有眼者如避开不平之地...避免恶行"等用语而承认。不想要因眼等的灭而人灭,因此否定。
在"依色依受"中,应该理解其他以色为根本的二法、三法、四法。因为依蕴而有人的概念,所以承认依两个、三个、四个、五个而有概念。但因为在一个相续中没有两个或五个,所以否定。在处等中也是同样的方式。
现在为了显示依什么而有什么的概念,就像那个的无常性导致这个的无常性,由此不同性成立,同样也适用于那个人,因此说"就像树"等。这里"依"的意思是缘于、基于,不能离开的意思。但他方不想要这样,坚持自己的观点而否定。

115.Nigaḷoti saṅkhalikabandhanaṃ. Negaḷikoti tena bandhako yassa rūpaṃ so rūpavāti yasmā yassa rūpaṃ so rūpavā hoti, tasmā yathā na nigaḷo …pe… añño rūpavāti attho.

116.Citte cittetiādīsu sarāgādicittavasena sarāgāditaṃ sandhāya cittānupassanāvasena paṭijānāti. Jāyatītiādinā nayena puṭṭho puggalassa khaṇikabhāvaṃ anicchanto paṭikkhipati. ‘‘So’’ti vā ‘‘añño’’ti vā puṭṭho sassatucchedabhayena paṭikkhipati. Puna na vattabbaṃ ‘‘kumārako’’ti vā ‘‘kumārikā’’ti vā puṭṭho lokavohārasamucchedabhayena vattabbanti paṭijānāti. Sesamettha pākaṭameva.

118. Idāni paravādī aññenākārena laddhiṃ patiṭṭhāpetukāmo na vattabbaṃ puggalo upalabbhatītiādimāha. Tattha na vattabbanti kiṃ te iminā evaṃ bahunā upādāpaññattānuyogena, idaṃ tāva vadehi, kiṃ na vattabbaṃ ‘‘puggalo upalabbhati saccikaṭṭhaparamatthenā’’ti. Tato sakavādinā āmantāti vutte nanu yo passatītiādimāha. Tattha yoti puggalo . Yanti rūpaṃ. Yenāti cakkhunā. Soti puggalo. Tanti rūpaṃ. Tenāti cakkhunā. Idaṃ vuttaṃ hoti – nanu yo yaṃ rūpaṃ yena cakkhunā passati, so taṃ rūpaṃ tena cakkhunā passanto puggaloti. Sakavādī kiñcāpi cakkhuviññāṇassa nissayabhāvaṃ gacchantaṃ cakkhumeva rūpaṃ passati, tathā sotameva saddaṃ suṇāti…pe… viññāṇameva dhammaṃ vijānāti, ‘‘atthi arahato cakkhu, passati arahā cakkhunā rūpa’’ntiādisammutivasena pana āmantāti paṭijānāti.

120. Tato chalavādaṃ nissāya paravādinā puggalassa vattabbatāya sādhitāya tameva vādaṃ parivattetvā puggalo upalabbhatītiādimāha. Tattha yo na passatīti andho asaññasatto arūpaṃ upapanno nirodhaṃ samāpanno, anandhopi ca aññatra dassanasamayā na passati nāma. Sesavāresupi eseva nayo. Sesaṃ pāḷivaseneva atthato veditabbaṃ.

122. Suttasaṃsandanāyaṃ dibbassa cakkhuno rūpagocarattā rūpaṃ passatīti āha. Dutiyavāre ‘‘satte passāmī’’tivacanato puggalaṃ passatīti āha. Tatiyavāre ‘‘rūpaṃ disvā puggalaṃ vibhāvetī’’ti laddhito ubho passatīti āha. Yasmā pana passitabbaṃ nāma diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātanti catubbidhe rūpasaṅgahe rūpāyatanameva saṅgahitaṃ, tasmā sakavādī ‘‘rūpaṃ puggalo, puggalo rūpaṃ, ubho rūpa’’nti anuyogaṃ karoti. Tassattho pākaṭoyevāti.

Upādāpaññattānuyogavaṇṇanā.

13. Purisakārānuyogavaṇṇanā

123. Idāni purisakārānuyogo hoti. Tattha kamme sati niyamato tassa kārakenapi bhavitabbanti laddhiyā pucchā paravādissa, tathārūpānaṃ kammānaṃ atthitāya paṭiññā sakavādissa. Puna kattā kāretāti pucchā paravādissa. Tattha kattāti tesaṃ kammānaṃ kārako. Kāretāti āṇattidesanādīhi upāyehi kārāpako. Idāni yasmā paravādī puggalaṃ sandhāya kattāti pucchati, na karaṇamattaṃ, tasmā paṭikkhepo sakavādissa.



"束缚"是指绳索的束缚。"被束缚"是指与之相连的那个色，因此他是色者。因为与之相连的那个色是色者，所以如同不被束缚的……等的意思。
在"心"等的表述中，依据有情心等的性质而承认。因"生"等的说法，被问到时他否定个体的瞬间存在。"他"或"另一个"被问到时，因常与断的恐惧而否定。再次不应当说被问到"小男孩"或"小女孩"时，因世俗的断见而应当被问。其余在这里是明显的。
现在他方希望通过其他方式来建立看法，认为个体并不存在等。这里不应当说"个体存在于真实的绝对中"。在此，自方的论者会问，"难道看到的人不是个体吗"等。在这里，"他"是指个体。"他们"是指色。"由此"是指眼睛。"他"是指个体。"它们"是指色。"由此"是指眼睛。这里的意思是，"难道看到的那个色，通过眼睛看到的他，就是那个色，看到的个体吗"。自方的论者虽然承认眼识的依赖性，但仍然通过眼睛看到那个色，听到声音……等，了解法，"有目者存在，目者通过眼睛看到色"等的共识而承认。
此后，基于六种见解的他方论者，因个体的存在而被确认，因此通过将该论点转变为个体存在的方式来进行说明。在这里，"他不见"是指盲人、无知者、已生于无色界、已入灭尽定者，即使是盲人，在没有见的时刻也看不见。其余的例子也是同样的方式。其余应当根据巴利文本进行理解。
在经典的引证中，由于天眼的存在，能够看到色，因此说"看到色"。在第二次提问中，由于"我看到众生"，因此说"看到个体"。在第三次提问中，由于"看到色，个体显现"，因此说"两者都看到"。因为被看到的东西是"见、闻、知"的四种，所以在色的集合中只有色的感知，因此自方的论者会说"色是个体，个体是色，两者都是色"。这点是显而易见的。
依赖概念的询问解释。
与人类行为的询问解释
现在是关于人类行为的询问。在这里，因工作而存在的限制，因而通过该工作者也应当存在的看法，被问到时是他方的，因同样的工作而存在的承认是自方的。再次，被问到"谁在做"是他方的。在这里，"做"是指那些工作的执行者。"被做"是指通过命令、指示等手段的执行者。现在因为他方问到个体时，问的是"做"而非"仅仅是做"，因此否定是自方的。

124.Tassa kattā kāretāti ettha yadi yaṃ yaṃ upalabbhati, tassa tassa kattā puggalo te upalabbhati, kiṃ tassāpi kārako ca kārāpako ca añño puggalo upalabbhatīti attho. Paravādī tathā anicchanto issaranimmānavādabhayena paṭikkhipati. Puna puṭṭho yasmā puggalaṃ mātāpitaro janenti nāmaṃ karonti posenti, tasmāssa te kārakā. Ye ca pana taṃ kalyāṇamittā vā ācariyā vā tāni tāni vijjāṭṭhānasippāyatanāni sikkhāpenti , te kārāpakā nāmāti imamatthaṃ sandhāya paṭijānāti. Purimakammameva tassa kattā ceva kārāpetā cāti adhippetaṃ.

125.Tassa tassevāti iminā idaṃ pucchati – yadi kammānaṃ kārakassa kattā tassāpi kattā tassāpi kattā attheva, evaṃ sante purimena purimena avassaṃ pacchā pacchā puggalo kātabboti imināpi te kammānaṃ kārakena puggalena āyatiṃ añño puggalo kātabbo, tenāpi aññoti natthi dukkhassa antakiriyā, natthi vaṭṭassa upacchedo, natthi appaccayaparinibbānaṃ. Paccayābhāvena paccayapaṭibaddhassa dukkhassa abhāvā yaṃ nibbānaṃ vuttaṃ, natthi te tanti. Atha vā tassa tassevāti yadi kammaṃ kammamattaṃ na hoti, tassa pana kārako puggalo, tassāpi kārako, tassāpi kārakoti evaṃ puggalaparamparā atthi. Evaṃ sante yā esā kammavaṭṭassa appavattikaraṇena dukkhassa antakiriyā vuttā, sā natthīti attho. Paravādī taṃ anicchanto paṭikkhipati. Ito aparāsupi upalabbhati sāmaññena kārakapucchāsu puggalaṃyeva sandhāya ‘‘kattā kāretā’’ti vuttaṃ, na paccaye. Na hi mahāpathavīādīnaṃ paccayā natthi.

135.Añño kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ kattāti pañho ‘‘saṅkhāravantaṃ vā attāna’’ntiādidiṭṭhibhayā paṭikkhitto.

136.Vipāko upalabbhatītiādi vipākapaṭisaṃvedīvasena puggalaṃ dassentassa laddhibhindanatthaṃ vuttaṃ. Tattha vipākapaṭisaṃvedīti anuyogo paravādissa , vipākapavattito aññassa vedakassa abhāvā paṭikkhepo sakavādissa. Puna pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

138.Tassa paṭisaṃvedīti tassa vipākapaṭisaṃvedakassa paṭisaṃvedī yasmā pana paṭisaṃveditabbo nāma vipāko, na ca puggalo vipāko, tasmā paṭikkhepo paravādissa. Puna puṭṭho yasmā puññavipāke ṭhitattā vipākapaṭisaṃvedī puttaṃ vā patiṃ vā mātā vā jāyā vā paricumbati parisajjati, tasmā tathārūpaṃ paṭisaṃveditaṃ sandhāya paṭijānāti paravādī.

Tassatassevāti yadi vipāko vipākamattaṃ na hoti, tassa pana paṭisaṃvedī puggalo, tassāpi paṭisaṃvedī tassāpi paṭisaṃvedīti evaṃ puggalaparamparā atthi. Evaṃ sante yā esā vipākavaṭṭassa appavattikaraṇena dukkhassa antakiriyā vuttā, sā natthīti attho. Ito paraṃ upalabbhatisāmaññena paṭisaṃvedīpucchāsu heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabbo.

142.Añño kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākapaṭisaṃvedīti pañho ‘‘vedanavantaṃ vā attāna’’ntiādidiṭṭhibhayā paṭikkhitto.

143.Dibbaṃ sukhantiādi kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākaṃ bhājetvā dassanavasena āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Sakavādino cettha puggalavaseneva paṭisaṃvedīpaṭikkhepo veditabbo, na vedayitavasena.

148.Mahāpathavīādīni hi ārammaṇaṃ katvā vedayitānaṃ uppatti appaṭisiddhā.



在"他是做者和使做者"中,如果所有被认知的事物,其做者都是被认知的人,那么是否也有另一个人是该人的做者和使做者?他方不想要这样,因为害怕造物主的创造论而否定。再次被问到时,因为父母生育人,取名字,抚养,所以他们是做者。而善知识或老师教导各种学问技艺,他们是使做者。考虑到这个意思而承认。前世的业才是真正的做者和使做者。
"那个那个"的意思是这样问:如果业的做者有做者,那个做者又有做者,如此一来,前前必然要由后后的人来做,那么你认为由做业的人来做未来的另一个人,那个人又做另一个人,这样就没有苦的终结,没有轮回的断绝,没有无因的涅槃。因为没有因缘,所以依因缘而有的苦不存在,所说的涅槃就不存在了。或者,"那个那个"的意思是,如果业不仅仅是业,而是有做业的人,那个人又有做者,那个做者又有做者,如此就有一连串的人。这样一来,通过使业轮不转而说的苦的终结就不存在了。他方不想要这样而否定。此后在其他关于一般做者的问题中,只是就人而言说"做者和使做者",而不是就因缘而言。因为大地等的因缘是存在的。
"另一个是善恶业的做者"这个问题因为害怕"有行的我"等见解而被否定。
"果报被认知"等是为了打破他方认为有经历果报的人的观点而说的。在这里,"经历果报者"是他方的询问,因为除了果报的生起外没有其他经历者,所以自方否定。再次提问是自方的,承认是他方的。
"他的经历者"是指那个果报经历者的经历者。因为所谓应被经历的是果报,而人不是果报,所以他方否定。再次被问到时,因为处于善果报中,果报的经历者亲吻抚摸儿子或丈夫或母亲或妻子,所以考虑到这样的经历而承认。
"那个那个"的意思是,如果果报不仅仅是果报,而是有经历果报的人,那个人又有经历者,那个经历者又有经历者,如此就有一连串的人。这样一来,通过使果报轮不转而说的苦的终结就不存在了。此后关于一般经历者的问题应该如前所述理解。
"另一个是善恶业果报的经历者"这个问题因为害怕"有受的我"等见解而被否定。
"天界的乐"等是为了分别显示善恶业的果报而开始的。这一切都应该如前所述理解。在这里应该理解自方是从人的角度否定经历者,而不是从经历的角度。
因为以大地等为所缘而生起经历者是不被否定的。

170.Kattā kāretā vipākapaṭisaṃvedītiādi vomissakanayavasena āraddhaṃ. Tattha so karotīti yaṃ tvaṃ kattāti ca paṭisaṃvedīti ca vadesi, kiṃ soyeva karoti, so paṭisaṃvedeti. Ayamanuyogo sakavādissa, suttavirodhabhayena paṭikkhepo paravādissa.

171. Puna puṭṭho ‘‘idha nandati pecca nandatī’’tiādisuttavasena (dha. pa. 18) paṭiññā tasseva. Athassa vacanokāsaṃ paṭibāhanto sakavādī sayaṃkataṃ sukhadukkhanti āha.

172. Tattha añño karotīti kārakavedakānaṃ aññattapucchāvasena vuttaṃ. Tato paravādī suttavirodhabhayena paṭikkhipitvā puna puṭṭho ‘‘manussabhūto katvā devabhūto paṭisaṃvedetī’’ti maññamāno paṭijānāti . Evaṃvādino pana paraṃkataṃ sukhadukkhaṃ āpajjatīti tassa vasena puṭṭho puna paṭikkhipati.

174.So ca añño cāti kārakavedakānaṃ ekattaaññattapucchāvasena vuttaṃ. Tato paravādī suttavirodhabhayeneva paṭikkhipitvā puna puṭṭho purime dvepi naye ekato katvā paṭijānāti. Evaṃvādino pana sayaṃkatañca paraṃkatañca sukhadukkhaṃ āpajjatīti tassa vasena puṭṭho puna paṭikkhipati.

176.Neva so karotīti kārakavedakānaṃ ekattaaññattapaṭikkhepavasena vuttaṃ. Tato paravādī suttavirodhavaseneva paṭikkhipitvā puna puṭṭho yasmā manusso devalokūpapattiyā kammaṃ katvā na manussabhūtova paṭisaṃvedeti, nāpi yena kammaṃ kataṃ, tato aññova paṭisaṃvedeti, tasmā kārakato vedako neva so hoti, na aññoti maññamāno paṭijānāti. Laddhimattamevetaṃ? Evaṃvādino pana asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ āpajjatīti tassa vasena puṭṭho puna paṭikkhipati. Apica imasmiṃ vomissakanaye ādito paṭṭhāya imināpi nayena attho veditabbo. Yasmā hi ayaṃ puggalavādī kammānaṃ kārakañceva vedakañca icchati, tasmāssa yo kārako, teneva vā vedakena bhavitabbaṃ, aññena vā ubhohi vā bhavitabbaṃ, ubhohi vāpi na bhavitabbanti idamāpannaṃ hoti. Evamāpannameva anuyogaṃ anuyuñjanto sakavādī ‘‘so karotī’’tiādayo cattāropi vikappe āha. Sesaṃ vuttappakārameva.

Pariyosāne pana cattāropi pañhā ekato puṭṭhā. Tattha paṭikkhepo ca paṭijānanā ca sayaṃkatādidosappatti ca purimanayeneva veditabbā. Ito paraṃ ‘‘kalyāṇapāpakānī’’ti avatvā heṭṭhā vuttanayā eva ‘‘kammaṃ atthī’’tiādinā vikappena dassitā. Tesampi heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabbo.

Purisakārānuyogavaṇṇanā.

Kalyāṇavaggotipi etasseva nāmaṃ.

14. Abhiññānuyogavaṇṇanā

193. Ito paraṃ abhiññānuyogādivasena arahattasādhanā hoti. Tattha āmantāti sakavādinā paṭiññāte paravādī ‘‘bahiddhā anindriyabaddharūpe iddhividhādivisesādhigamo natthi, ajjhattaṃ atthi, tasmā iddhādinibbattakena puggalena bhavitabba’’nti maññamāno nanu atthi koci iddhiṃ vikubbatītiādimāha. Taṃ sabbaṃ uttānatthameva.

Abhiññānuyogavaṇṇanā.

15-18. Ñātakānuyogādivaṇṇanā

197. Idāni mātātiādiko ñātakānuyogo. Khattiyotiādiko jātianuyogo. Gahaṭṭho pabbajitoti paṭipattianuyogo. Devo manussoti upapattianuyogo. Sotāpannotiādiko paṭivedhānuyogo, ariyānuyogotipi vuccati. Te sabbe uttānatthāyeva. ‘‘Arahā hutvā na arahā’’ti panettha moghapañhattā na vuttaṃ.

206.Cattāro purisayugātiādi saṃghānuyogo, sopi uttānatthoyeva.



"做者、使做者、果报的经历者"等是根据阐释方法而开始的。在这里，"他做"是指你所说的"做者"和"经历者"，那么他是否单独做呢？他是否经历呢？这是自方的论证，因与经典相悖而否定他方。
再次被问到"在这里欢喜，之后又欢喜"等的经典（《法句经》18）承认是同样的。于是为了阻止他的发言，自方的论者说"自己创造的快乐与痛苦"。
在这里，"另一个做者"是指对做者与经历者的另一种询问。然后他方因与经典相悖而否定，再次被问到"成为人后，成为天人后经历"时，他认为是这样而承认。这样说的人会因自己所造的快乐与痛苦而被问到，再次否定。
"他也是另一个"是指对做者与经历者的相互询问。在这里，他方因与经典相悖而否定，再次被问到时，将前面两者合并而承认。这样说的人会因自己所造与他人所造的快乐与痛苦而被问到，再次否定。
"他并不做"是指对做者与经历者的相互否定。在这里，他方因与经典相悖而否定，再次被问到时，因人成为天人后造作而不再是人所经历的，因此他认为不是做者，也不是另一个。认为这仅仅是有限的？这样说的人会因内心的无所作为与他人的作为而产生的快乐与痛苦而被问到，再次否定。此外，在这个阐释方法中，从一开始就应以此方式理解。因为这个人论者希望有业的做者与经历者，因此他所做的做者，应该由这个经历者来承担，或者由其他或两者来承担，或者两者都不能承担，这样就会产生困惑。这样就会使自方的"他做"等四种推论成为可能。其余的内容是如前所述的。
最终，这四个问题被合并提问。在这里，否定与承认的自我与他者的表现应如前所述理解。此后，除了"善恶业者"外，应该如前所述的推论显示。
与人类行为的询问解释。
善类的分支也称为此名。
超凡能力的询问解释
此后是关于超凡能力的询问，作为通往阿罗汉果的修行。在这里，自方的论者承认后，他方说"外在无感官束缚的形式，神通等的特殊成就不存在，内在存在，因此应由因神通而生的人来承担"，他认为是否有任何神通可以施展等。所有这些内容都在前面已述。
超凡能力的询问解释。
15-18. 亲属的询问等解释
现在是关于母亲等的亲属询问。关于贵族等的种族询问。关于家庭主妇与出家人的修行询问。关于神与人的轮回询问。关于已入流者等的洞察询问，也称为圣者的询问。这些都是在前面已述。"成为阿罗汉与非阿罗汉"在此处并未提及。
"四个男性配对"等是关于僧团的询问，这也是在前面已述。

209.Saṅkhatotiādi saccikaṭṭhasabhāvānuyogo. Tattha tatiyā koṭīti pucchā sakavādissa. Tathārūpassa saccikaṭṭhassa abhāvato paṭikkhepo paravādissa. Puna puṭṭho puggalaṃ sandhāya paṭiññā tasseva.

211.Aññopuggalotipañhepi saṅkhatehi khandhehi aññattaṃ anicchanto paṭikkhepo tasseva.

212.Khandhā saṅkhatātiādi saṅkhatāsaṅkhatāni sarūpena dassetvā aññattapucchanatthaṃ vuttaṃ.

213.Rūpaṃ saṅkhatantiādi khandhe vibhāgato dassetvā aññattapucchanatthaṃ vuttaṃ.

214.Puggalassa uppādoti pucchā sakavādissa, ‘‘jātidhammā jarādhammā, atho maraṇadhammino’’tiādisuttavasena paṭiññā paravādissa. Saṅkhatabhāvaṃ panassa so na icchati, tasmā paṭikkhipati.

215. Puna na uppādo paññāyatītiādinā nayena puṭṭho ‘‘dukkhameva hi sambhoti , dukkhaṃ tiṭṭhati veti cā’’tiādivacanato (saṃ. ni. 1.171) puggalassa uppādādayo nāma na yujjantīti paṭijānāti.

216.Atthatthamhīti atthaṃ vuccati nibbānaṃ. Tattha atthīti pucchati. Tassa atthitāya sassataṃ, natthitāya. Ucchedo āpajjati. Tadubhayampi anicchanto pacchā paṭikkhipati.

Ñātakānuyogādivaṇṇanā.

19. Paṭivedhānuyogādivaṇṇanā

217. Bhavaṃ nissāya pañhe bhavanti upapattibhavaṃ.

218. Vedanaṃ vediyamānapañhe vedanaṃ vediyamāno pariggahitavedano yogāvacarova pajānāti, bālaputhujjano nappajānāti.

224. Kāyānupassanādipañhā uttānatthāyeva.

226. Pārāyanagāthāya suññato lokaṃ avekkhassūti sattasuññatavasena khandhalokaṃ olokehīti attho.

228.Puggalo avekkhatīti sakavādipucchā. Paravādissa hi ‘‘suññato lokaṃ avekkhassū’’ti gāthāya yo avekkhati, so puggaloti laddhi, tasmā naṃ evaṃ pucchati. Saha rūpenāti rūpakāyena saddhiṃ. Tato anissaṭo hutvāti attho. Idaṃ pañcavokāravasena anujānitvā puna taṃ jīvanti puṭṭho suttavirodhabhayena paṭikkhipati. Vinā rūpenāti idaṃ catuvokāravasena anujānitvā puna aññaṃ jīvanti puṭṭho suttavirodhabhayeneva paṭikkhipati. ‘‘Abbhantaragato’’ti ca ‘‘bahiddhā nikkhamitvā’’ti ca idaṃ ‘‘saha rūpena vinā rūpenā’’ti heṭṭhā vuttassa lakkhaṇavacanaṃ. Tattha abbhantaragatoti rūpassa antogato, ito vā etto vā anikkhamitvā rūpaparicchedavaseneva ṭhito hutvāti attho. Nikkhamitvāti rūpaparicchedaṃ atikkamitvā. Rūpaṃ anissito hutvāti attho.

231.Anattāti attanā jīvena puggalena rahito. Ekadhammepi puggalo natthīti attho. Evaṃ sabbasuttānaṃ āgamaṭṭhakathāsu vuttanayeneva attho veditabbo. Idha pana sandhāyabhāsitamattameva vakkhāma.



"成、有、灭"等的因实存在的推论。在这里，第三类问"谁是因实存在的"，自方的论者承认，而他方因为因实不存在而否定。再次被问到时，人是如何回答的。
在他人的五蕴中，他方不想要分离，因此否定。
在五蕴中，"形"等是因实存在的，是为了回答他方的询问。
"形"等五蕴是因实存在的，是为了回答他方的询问。

237.Vuttaṃ bhagavatā sappikumbhotiādi ‘‘sabbāva desanā yathārutavaseneva atthato na gahetabbā’’ti dassanatthaṃ ābhataṃ. Yathā hi suvaṇṇaṃ gahetvā kato suvaṇṇavikāro kumbho suvaṇṇakumbhoti vuccati, na evaṃ sappiṃ gahetvā kato sappissa vikāro sappikumbho nāma atthi. Yasmiṃ pana kumbhe sappi pakkhittaṃ, so sappikumbho nāmāti ayamettha attho. Telakumbhādīsupi eseva nayo. Yathā ca nibbānaṃ niccaṃ dhuvaṃ, na evaṃ bhattaṃ vā yāgu vā atthi. Kālaparicchedaṃ pana akatvā divase divase dassāmāti paññattavasena ‘‘niccabhattaṃ dhuvayāgū’’ti vuccatīti ayamettha attho.

‘‘Atthi puggalo attahitāya paṭipanno’’tiādīsupi yathā rūpādayo dhammā paccattalakkhaṇasāmaññalakkhaṇavasena atthi, na evaṃ puggalo . Rūpādīsu pana sati ‘evaṃnāmo’‘evaṃgotto’ti vohāro hoti. Iti iminā lokavohārena lokasammutiyā lokaniruttiyā atthi puggaloti ayamettha attho. Vuttampi cetaṃ bhagavatā – ‘‘imā kho citta, lokasamaññā lokaniruttiyo lokavohārā lokapaññattiyo’’ti (dī. ni. 1.440). Rūpādidhammā pana vināpi lokasammutiṃ paccattasāmaññalakkhaṇavasena paññāpanato atthīti ayamettha attho.

Buddhānaṃ pana dve kathā sammutikathā ca paramatthakathā ca. Tattha satto, puggalo, devo, brahmātiādikā sammutikathā nāma. Aniccaṃ, dukkhaṃ, anattā, khandhā, dhātuyo, āyatanāni, satipaṭṭhānā, sammappadhānātiādikā paramatthakathā nāma.

Tattha yo sammutidesanāya sattoti vā…pe… brahmāti vāti vutte jānituṃ paṭivijjhituṃ niyyātuṃ arahattajayaggāhaṃ gahetuṃ sakkoti, tassa bhagavā āditova sattoti vā puggaloti vā posoti vā devoti vā brahmāti vā katheti. Yo paramatthadesanāya aniccanti vā dukkhanti vātiādīsu aññataraṃ sutvāva jānituṃ paṭivijjhituṃ niyyātuṃ arahattajayaggāhaṃ gahetuṃ sakkoti. Tassa aniccantiādīsu aññataraṃ katheti. Tathā sammutikathāya bujjhanakasattassa na paṭhamaṃ paramatthakathaṃ katheti. Sammutikathāya pana bodhetvā pacchā paramatthakathaṃ katheti . Paramatthakathāya bujjhanakasattassāpi na paṭhamaṃ sammutikathaṃ katheti. Paramatthakathāya pana bodhetvā pacchā sammutikathaṃ katheti. Pakatiyā pana paṭhamameva paramatthakathaṃ kathentassa desanā lūkhākārā hoti. Tasmā buddhā paṭhamaṃ sammutikathaṃ kathetvā pacchā paramatthakathaṃ kathenti. Te sammutikathaṃ kathentāpi saccameva sabhāvameva amusāva kathenti. Paramatthakathaṃ kathentāpi saccameva sabhāvameva amusāva kathenti. Ayañhi –

‘‘Duve saccāni akkhāsi, sambuddho vadataṃ varo;

Sammutiṃ paramatthañca, tatiyaṃ nupalabbhati’’.

Tattha –

‘‘Saṅketavacanaṃ saccaṃ, lokasammutikāraṇaṃ;

Paramatthavacanaṃ saccaṃ, dhammānaṃ tathalakkhaṇa’’nti.

Aparo nayo – dve bhagavato desanā paramatthadesanā ca khandhādivasena, sammutidesanā ca sappikumbhādivasena. Na hi bhagavā samaññaṃ atidhāvati. Tasmā ‘‘atthi puggalo’’ti vacanamattato abhiniveso na kātabbo. Satthārā hi –

‘‘Paññattiṃ anatikkamma, paramattho pakāsito;

Samaññaṃ nātidhāveyya, tasmā aññopi paṇḍito;

Paramatthaṃ pakāsento, samaññaṃ nātidhāvaye’’.

Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Puggalakathā niṭṭhitā.

2. Parihānikathā

1. Vādayuttiparihānivaṇṇanā



由佛陀所说的“酥油瓶”等是为了说明“所有的教诲在意义上不应被接受”。就像黄金被拿来制作黄金瓶一样，酥油瓶的变化并不存在。因此，只有在瓶中放入酥油时，才称之为酥油瓶，这就是这里的意思。在油瓶等也是同样的道理。涅槃是永恒的、可靠的，而饭或粥并不存在。若不考虑时间的限制，逐日显示为“永恒的饭、可靠的粥”，这就是这里的意思。
“存在的人是为了自我利益而修行”等的说法中，正如色等法根据自性和共性存在，而人并不如此。在色等法中存在“如此的名字”“如此的种族”的称谓。因此，借助于世俗的语言、世俗的共识、世俗的解释，存在人就是这里的意思。佛陀也曾说过：“这些，心啊，是世俗的共识、世俗的解释、世俗的称谓、世俗的定义”（《大智度论》1.440）。而色等法即使没有世俗的共识，也根据自性的共性而被认知，这就是这里的意思。
佛陀的教诲有两种：世俗教诲和究竟教诲。在这里，众生、人、天和梵等称为世俗教诲。无常、苦、无我、五蕴、元素、处所、正念、正勤等称为究竟教诲。
在这里，若在世俗教义中说“众生”或……天等，能够理解、领悟、引导、把握阿罗汉的胜利者；因此，佛陀首先会说“众生”或“人”或“天”或“梵”。而在究竟教义中，若听到“无常”或“苦”等中的任何一项，能够理解、领悟、引导、把握阿罗汉的胜利者；因此，他会在无常等中说某一项。这样，在世俗教义中，觉悟的众生不会首先讲究竟教义。而在世俗教义中，先启发后再讲究竟教义。觉悟的众生在究竟教义中也不会首先讲世俗教义，而是在讲究竟教义后再讲世俗教义。通常情况下，若首先讲究竟教义，其教导会显得粗糙。因此，佛陀首先讲世俗教义，然后再讲究竟教义。他们在讲世俗教义时，也只讲真实的本质，而不是空洞的说法。在讲究竟教义时，也只讲真实的本质，而不是空洞的说法。这里有：
“他宣说了两个真实，正觉者的最优者；
世俗与究竟，第三个无法被发现。”
在这里：
“暗示的言辞是真实的，世俗共识的原因；
究竟的言辞是真实的，法的特性如此。”
另一种解释是：佛陀的教诲有两个，究竟教诲是基于五蕴等，世俗教诲是基于酥油瓶等。佛陀并不超越世俗。因此，“存在的人”的说法仅仅是言辞上的，不应执着。因为导师说：
“不要超越定义，究竟的道理已被显现；
世俗不应被超越，因此其他智者；
在显现究竟时，不应超越世俗。”
其余的内容皆在前述的真实意义中。
人之教义已完结。
失落的教义
辩论法的失落解释

239. Idāni parihānikathā hoti. Parihānidhammo aparihānidhammo, ‘‘dveme, bhikkhave, dhammā sekkhassa, bhikkhuno parihānāya saṃvattanti’’ (a. ni. 2.185), ‘‘pañcime, bhikkhave, dhammā samayavimuttassa bhikkhuno parihānāya saṃvattantī’’ti (a. ni. 5.149) evamādīni hi suttāni nissāya sammitiyā vajjiputtakā sabbatthivādino ekacce ca mahāsaṅghikā arahatopi parihāniṃ icchanti, tasmā te vā hontu aññeyeva vā, yesaṃ ayaṃ laddhi, tesaṃ laddhibhindanatthaṃ parihāyati arahā arahattāti pucchā sakavādissa. Tatra parihāyatīti dve parihāniyo pattaparihāni ca appattaparihāni ca. Tattha ‘‘dutiyampi kho āyasmā godhiko tamhā sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyī’’ti (saṃ. ni. 1.159) ayaṃ pattaparihāni nāma. ‘‘Mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyī’’ti (ma. ni. 

现在是关于失落的教义。在这里，失落的法和不失落的法，“有两种法，僧侣，适合修行僧侣的失落”（《阿含经》2.185），“有五种法，僧侣，适合时解脱僧侣的失落”（《阿含经》5.149）等经典是根据共识和证据，萨米提耶和婆蹉补特伽罗等一些大众派和阿罗汉也想要失落，因此他们或者其他人，谁获得这种理解，谁就会失落这种理解，阿罗汉和阿罗汉的失落被问到。这里有两种失落：获得失落和不获得失落。在这里，“第二位尊者戈德希科也通过这种时刻的思惟解脱而失落”（《萨门经》1.159）这是一种获得失落。“不要让沙门的沙门目标失落”（《摩诃经》）。
provided by EasyChat

1.416-418) ayaṃ appattaparihāni. Tāsu idha pattaparihāni adhippetā. Tañhi sandhāya āmantāti paṭiññā paravādissa. Sakasamaye pana imaṃ pattaparihāniṃ nāma lokiyasamāpattiyāva icchanti, na arahattādīhi sāmaññaphalehi. Parasamayepi naṃ sabbasāmaññaphalesu sabbabhavesu sabbakālesu sabbesañca puggalānaṃ na icchanti. Taṃ pana tesaṃ laddhimattamevāti sabbaṃ laddhijālaṃ bhindituṃ puna sabbatthātiādinā nayena desanā vaḍḍhitā.

Tattha yasmā paravādī kamena parihāyitvā sotāpattiphale ṭhitassa arahato parihāniṃ na icchati, upariphalesu ṭhitasseva icchati. Yasmā ca rūpārūpabhavesu ṭhitassa na icchati, kammārāmatādīnaṃ pana parihāniyadhammānaṃ bhāvato kāmabhave ṭhitasseva icchati, tasmā ‘‘sabbatthā’’ti puṭṭho paṭikkhipati. Puna daḷhaṃ katvā puṭṭho kāmabhavaṃ sandhāya paṭijānāti. Sabbasmimpi hi kāmabhave parihānikarā kāmaguṇā atthi, tasmā tattha parihāyatīti tassa laddhi.

Tatiyapucchāya parihānīti parihānikare dhamme pucchati. Tattha yasmā parihāni nāma kammārāmatādidhammā, visesato vā kāmarāgabyāpādā eva, te ca rūpārūpabhave natthi, tasmā ‘‘na heva’’nti paṭikkhepo paravādissa.

Sabbadāti kālapucchā. Tattha paṭhamapañhe yonisomanasikārakāle aparihāyanato paṭikkhipati. Dutiye ayonisomanasikaroto rattibhāge vā divasabhāge vā sabbadā parihāyanato paṭijānāti. Tatiye parihānikaradhammasamāyoge sati muhuttameva parihāni nāma hoti, tato pubbe aparihīnassa pacchā parihīnassa ca parihāni nāma natthīti paṭikkhipati.

Sabbeva arahantoti pañhānaṃ paṭhamasmiṃ tikkhindriye sandhāya paṭikkhipati. Dutiyasmiṃ mudindriye sandhāya paṭijānāti. Tatiyasmimpi tikkhindriyāva adhippetā. Tesañhi sabbesampi parihāni na hotīti tassa laddhi.

Seṭṭhiudāharaṇe paṭhamapucchā paravādissa, dutiyā sakavādissa. Tatrāyaṃ adhippāyo – yaṃ maṃ tumhe pucchatha – ‘‘arahā arahattā parihāyanto catūhi phalehi parihāyatī’’ti, tatra vo paṭipucchāmi – ‘‘catūhi satasahassehi seṭṭhī seṭṭhittaṃ karonto satasahassehi parihīne seṭṭhī seṭṭhittā parihīno hotī’’ti. Tato sakavādinā ekadesena parihāniṃ sandhāya ‘‘āmantā’’ti vutte sabbasāpateyyā parihīno hotīti pucchati. Tathā aparihīnattā sakavādī na hevāti vatvā atha naṃ ‘‘evameva arahāpi parihāyati ca. Na ca catūhi phalehī’’ti uppannaladdhikaṃ dutiyaṃ bhabbapañhaṃ pucchati. Paravādī seṭṭhino abhabbatāya niyamaṃ apassanto paṭijānitvā arahato catūhi phalehi parihānibhabbataṃ puṭṭho ‘‘niyato sambodhiparāyaṇo’’ti (a. ni. 3.87) vacanassa ayoniso atthaṃ gahetvā laddhiyaṃ ṭhito sotāpattiphalato parihāyituṃ abhabbataṃ sandhāya paṭikkhipati. Taṃ panassa laddhimattamevāti.

Ettāvatā vādayutti nāma niṭṭhitā hoti.

2. Ariyapuggalasaṃsandanaparihānivaṇṇanā



1.416-418) 这是关于不获得失落的教义。在这里，获得失落的教义是指那些已获得的失落。对此，引用了他方的承认。至于在自己的时间里，他们只希望获得这种失落名为世俗的定，非阿罗汉等的共性果实。在他方的时间里，他们对所有的共性果实、所有的存在、所有的人也不希望获得。对此，他们的理解仅限于此，因此为了打破所有的理解，教义被进一步阐述。
由于他方的论者因缘而失落，已达到初果的阿罗汉不希望失落，而希望在更高的果位上。由于在色和无色的存在中不希望失落，而对因缘的乐趣等的失落法则却希望在欲界的存在中，因此当被问及“在所有地方”时，他方会否定。再者，经过坚定的询问，针对欲界的存在做出承认。在一切欲界中，失落的因缘存在，因此在那儿被称为失落。
在第三个问题中，询问失落的法。在这里，失落的法是指因缘乐趣等的法，特别是欲界的贪欲和厌恶，而在色和无色的存在中并不存在，因此他方否定。
“所有”的问题是关于时间的。在第一个问题中，在正思惟的时刻因未失落而否定。第二个问题中，由于非正思惟的原因，在夜间或白天的所有时刻都承认失落。第三个问题中，在失落法的结合中，即使在一瞬间也称为失落，因此在之前未失落的情况下，之后失落的情况下也并不存在失落，因此他方否定。
“所有的阿罗汉”是针对第一个问题中敏锐的根基而否定。第二个问题中是针对柔软的根基而做出的承认。在第三个问题中也是指敏锐的根基。因为对他们来说，所有的失落并不存在，因此这是他们的理解。
在最优的例子中，第一个问题是针对他方，第二个问题是针对自方。在这里的意思是——“你们问我——‘阿罗汉在四种果实中失落’”，对此我向你们询问——“在四万的财富中，最优者在四万的财富中失落时也会失落”。因此，自方的论者会部分承认失落，针对“承诺”而问道“在所有的可能性中也失落”。因此，因不失落而自方论者也不应说“阿罗汉也会失落，也不会在四种果实中”。
他方对最优者的失落未能看到限制，因此承认了阿罗汉在四种果实中的失落，而被问及“是否有可能失落”时，因未能抓住真实的意义而否定。对此，他的理解仅限于此。
到此为止，辩论的内容已完结。
关于高贵众生的结合与失落的解释

240. Idāni ariyapuggalasaṃsandanā āraddhā. Tattha yasmā keci arahatova parihāniṃ icchanti, keci anāgāminopi, keci sakadāgāmissapi. Sotāpannassa pana sabbepi na icchantiyeva. Ye arahattā parihāyitvā anāgāmisakadāgāmibhāve ṭhitā, tesaṃ parihāniṃ icchanti, na itaresaṃ anāgāmisakadāgāmīnaṃ. Sotāpannassa pana tepi sabbathāpi na icchantiyeva, tasmā peyyālamukhena pucchā katā. Tattha tesaṃ laddhivasena paṭiññā ca paṭikkhepo ca veditabbā. ‘‘Parihāyati anāgāmī anāgāmiphalā’’ti hi pañhasmiṃ ye anāgāmino parihāniṃ na icchanti, tesaṃ vasena paṭikkhepo. Ye pakatianāgāmino vā arahattā parihāyitvā ṭhitaanāgāmino vā parihāniṃ icchanti, tesaṃ vasena paṭiññāti idamettha nayamukhaṃ. Tassānusārena sabbapeyyālā atthato veditabbā.

241. Yaṃ panettha ‘‘sotāpattiphalassa anantarā arahattaṃyeva sacchikarotī’’ti vuttaṃ, taṃ parihīnassa puna vāyamato arahattappattiṃ sandhāya vuttaṃ. Itaro sotāpattiphalānantaraṃ arahattassa abhāvā paṭikkhipati.

242. Tato paraṃ ‘‘parihāni nāmesā kilesappahānassa vā mandatāya bhaveyya, maggabhāvanādīnaṃ vā anadhimattatāya, saccānaṃ vā adassanenā’’ti evamādīnaṃ vasena anuyuñjituṃ kassa bahutarā kilesā pahīnātiādi vuttaṃ. Taṃ sabbaṃ uttānādhippāyameva suttānaṃ panattho āgamaṭṭhakathāsu vuttanayeneva veditabbo.

262.Samayavimutto arahā arahattā parihāyatīti ettha mudindriyo samayavimutto, tikkhindriyo asamayavimuttoti tesaṃ laddhi. Sakasamaye pana avasippatto jhānalābhī samayavimutto, vasippatto jhānalābhī ceva sabbe ca ariyapuggalā ariye vimokkhe asamayavimuttāti sanniṭṭhānaṃ. So pana taṃ attano laddhiṃ gahetvā samayavimutto parihāyati, itaro na parihāyatī’’ti āha. Sesamettha uttānatthameva.

Ariyapuggalasaṃsandanaparihānivaṇṇanā.

3. Suttasādhanaparihānivaṇṇanā

265. Idāni suttasādhanā hoti. Tattha uccāvacāti uttamahīnabhedato uccā ca avacā ca. Paṭipādāti paṭipadā. Samaṇena pakāsitāti buddhasamaṇena jotitā. Sukhāpaṭipadā hi khippābhiññā uccā. Dukkhāpaṭipadā dandhābhiññā avacā. Itarā dve ekenaṅgena uccā, ekena avacā. Paṭhamaṃ vuttā eva vā uccā, itaro tissopi avacā. Tāya cetāya uccāvacāya paṭipadāya na pāraṃ diguṇaṃ yanti, ekamaggena dvikkhattuṃ nibbānaṃ na gacchantīti attho. Kasmā? Yena maggena ye kilesā pahīnā, tena tesaṃ puna appahātabbato. Etena parihānidhammābhāvaṃ dīpeti. Nayidaṃ ekaguṇaṃ mutanti tañca idaṃ pāraṃ ekavāraṃyeva phusanārahaṃ na hoti. Kasmā? Ekena maggena sabbakilesānaṃ appahānato. Etena ekamaggeneva arahattābhāvaṃ dīpeti.

Atthi chinnassa chediyanti chinnassa kilesavaṭṭassa puna chinditabbaṃ kiñci atthīti pucchati. Itaro tikkhindriyaṃ sandhāya paṭikkhipitvā puna puṭṭho mudindriyaṃ sandhāya paṭijānāti. Sakavādī suttaṃ āharitvā natthibhāvaṃ dasseti. Tattha oghapāsoti kilesogho ceva kilesapāso ca.

266.Katassa paṭicayoti bhāvitassa maggassa puna bhāvanā. Idhāpi paṭikkhepapaṭijānanāni purimanayeneva veditabbāni.



现在开始讨论高贵众生的结合。在这里，有些人希望阿罗汉失落，有些人希望非来者失落，有些人希望再来者失落。而对于初果者，他们皆不希望失落。那些因阿罗汉而失落而处于非来者或再来者状态的人，他们希望失落，而其他非来者和再来者则不希望失落。初果者对他们而言，皆不希望失落，因此以此为依据提出了问题。在这里，根据他们的理解，承认与否都应被理解。“非来者失落”这句话是指那些不希望失落的非来者，因此对此持否定态度。那些因缘非来者或因阿罗汉失落而处于非来者状态的人，他们希望失落，这就是这里的论点。因此，所有的讨论应被理解为有意义。
关于“初果之后立即达到阿罗汉”的说法，是指在失落的情况下再次努力以获得阿罗汉的成就。而其他的初果者由于缺乏阿罗汉的存在而持否定态度。
此外，“失落是由于对烦恼的放弃或因修行的懈怠，或因对真理的无知”等等，通过这些来解释，谁能更有效地放弃烦恼等。所有这些都应根据经典的含义和解释来理解。
“时解脱的阿罗汉因阿罗汉的失落而失落”，在这里，柔软的根基是时解脱，敏锐的根基是非时解脱。至于在自己的时间中，若因获得了禅定而时解脱，所有的高贵众生在真实的解脱中是非时解脱的状态。此人因把握自己的理解而时解脱，另一个则不会失落。
关于高贵众生的结合与失落的解释。
关于经典的修习与失落的解释。
现在是关于经典修习的部分。在这里，高低是指优劣的划分。路径是指修行。由佛陀所显现的，照亮了。幸福的修行迅速通达，痛苦的修行则缓慢。其他两者中，一者为优，另一者为劣。首先所说的即是优，其他的三者也是劣。通过这种方式，优劣的修行并不跨越彼岸，单一的道路也不会两次达到涅槃。这是为什么呢？因为通过这条道路所放弃的烦恼，因而不应再被放弃。因此，这显示了失落法的不存在。这并不是单一的优，而是单一的道路也不应被触及。为何呢？因为通过一条道路，所有的烦恼都不应被放弃。因此，这显示了通过单一的道路而无法获得阿罗汉的状态。
“对于被割断的烦恼，若被割断的烦恼圈再次被割断，还有什么意义呢？”这是一个问题。另一个是针对敏锐的根基而否定，随后针对柔软的根基而承认。自方的论者引用经典证明其不存在。在这里，“洪流”是指烦恼的洪流和烦恼的束缚。
“因缘的积累”是指修行的再次修习。在这里，否定和承认的内容应根据先前的方式理解。

267.Parihānāya saṃvattantīti paravādinā ābhate sutte pañca dhammā appattaparihānāya ceva lokiyasamāpattiparihānāya ca saṃvattanti. So pana pattassa arahattaphalassa parihānāya sallakkheti. Teneva atthi arahato kammārāmatāti āha. Itaropi asamayavimuttaṃ sandhāya paṭikkhipitvā itaraṃ sandhāya paṭijānāti. Kāmarāgavasena vā pavattamānaṃ taṃ paṭikkhipitvā itarathā pavattamānaṃ paṭijānāti. Rāgādīnaṃ pana atthitaṃ puṭṭho paṭijānituṃ na sakkoti.

268.Kiṃ pariyuṭṭhitoti kena pariyuṭṭhito anubaddho ajjhotthato vā hutvāti attho. Anusayapucchāyapi tikkhindriyamudindriyavaseneva paṭikkhepapaṭijānanāni veditabbāni. Kalyāṇānusayoti vacanamattasāmaññena vā paṭijānāti. Rāgo upacayaṃ gacchatīti bhāvanāya pahīnaṃ sandhāyāha. Parato dosamohesupi eseva nayo. Sakkāyadiṭṭhiādīnaṃ pana dassanena pahīnattā upacayaṃ na icchati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Suttasādhanā.

Parihānikathā niṭṭhitā.

3. Brahmacariyakathā

1. Suddhabrahmacariyakathāvaṇṇanā

269. Idāni brahmacariyakathā hoti. Tattha dve brahmacariyavāsā, maggabhāvanā ca pabbajjā ca. Pabbajjā sabbadevesu natthi. Maggabhāvanā ṭhapetvā asaññasatte sesesu appaṭisiddhā. Tattha ye paranimmitavasavattideve upādāya taduparidevesu maggabhāvanampi na icchanti seyyathāpi sammitiyā, te sandhāya natthi devesūti pucchā sakavādissa. ‘‘Tīhi, bhikkhave, ṭhānehi jambudīpakā manussā uttarakuruke ca manusse adhiggaṇhanti deve ca tāvatiṃse. Katamehi tīhi? Sūrā satimanto idha brahmacariyavāso’’ti (a. ni. 9.21) idaṃ suttaṃ nissāya dvepi brahmacariyavāsā natthi devesūti uppannaladdhivasena paṭiññā paravādissa. Puna dvinnampi brahmacariyānaṃ antarāyikadhammavaseneva sabbe devā jaḷāti pucchā sakavādissa. Tattha hatthasaṃvācikāti mūgā viya hatthamuddhāya vattāro. Parato atthi devesūti pucchā paravādissa, maggabhāvanaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Paṭiññāya adhippāyaṃ asallakkhetvā pabbajjāvasena anuyogo paravādissa.

270.Yattha natthi pabbajjāti pañhe gihīnañceva ekaccānañca devānaṃ maggapaṭilābhaṃ sandhāya paṭikkhepo tasseva. Puna puṭṭho paccantavāsino ceva asaññasatte ca sandhāya paṭiññā tasseva. Yo pabbajatītiādīsu pucchāsupi eseva nayo. Puna ‘‘atthi devesū’’ti pañhepi maggabhāvanaṃ sandhāyeva paṭiññā sakavādissa, ‘‘sabbadevesū’’ti vutte asaññasatte sandhāya paṭikkhepo tasseva.

271.Manussesūti pañhadvaye jambudīpake sandhāya paṭiññā. Paccantavāsino sandhāya paṭikkhepo veditabbo.

Atthi yattha atthīti atthi te devā, atthi vā so padeso, yattha atthīti evaṃ sattapadesavibhāgamukhena vissajjanaṃ sakavādissa. Iminā nayena sabbe ekantarikapañhā veditabbā.

272. Suttānuyoge kuhiṃ phaluppattīti tassa anāgāmino arahattaphaluppatti kuhinti pucchā sakavādissa. Tatthevāti suddhāvāsesūti attho.

Handa hīti kāraṇatthe nipāto. Idaṃ vuttaṃ hoti – yasmā anāgāmipuggalo idha loke bhāvitena maggena tattha suddhāvāsesu phalaṃ sacchikaroti, na tattha aññaṃ maggaṃ bhāveti, tasmā natthi devesu brahmacariyavāsoti.

2. Saṃsandanabrahmacariyavaṇṇanā



"导致失落"是他方引用的经文中提到的五种法，它们导致未获得的失落和世俗定的失落。他认为这也适用于已获得的阿罗汉果的失落。因此他说阿罗汉也有对业的喜爱。另一方针对非时解脱而否定，针对其他而承认。或者针对欲贪而生起的否定，针对其他方式而生起的承认。但是当被问及贪等的存在时，他无法承认。
"被什么所缠绕"是指被什么所束缚或压制。在潜在倾向的问题上，也应根据敏锐和柔软的根基来理解否定和承认。"善的潜在倾向"仅仅是用语的共性而承认。"贪欲增长"是指通过修行而被放弃。对于嗔恨和愚痴也是同样的道理。但对于身见等，由于通过观察而被放弃，因此不认为会增长。其余的内容都是明显的意思。
经典的修习。
失落的教义已结束。
梵行的教义
纯粹梵行的教义解释
现在是关于梵行的教义。在这里，有两种梵行的生活，即道的修习和出家。出家在所有天界中都不存在。道的修习除了无想天外，在其他地方都不被禁止。在这里，那些从他化自在天开始，包括更高层次的天界，不认为有道的修习，如同正量部一样，针对他们而言，自方的论者问道"天界中不存在吗？"。"比丘们，有三个方面，阎浮提的人类超过北俱卢洲的人类和三十三天的天神。哪三个方面？勇敢、正念和在此处的梵行生活。"（《增支部》9.21）根据这段经文，他方认为两种梵行的生活在天界中都不存在。再次，自方的论者问道，是否所有的天神都是愚钝的，因为两种梵行都有障碍。在这里，"手语者"是指像哑巴一样用手势交流的人。随后，他方问道"天界中存在吗？"自方的论者针对道的修习而承认。他方未能理解承认的含义，而从出家的角度进行质问。
在"哪里不存在出家"的问题中，他否定了在家人和某些天神获得道的可能性。再次被问到时，他承认边远地区的居民和无想天的情况。在"谁出家"等问题中也是同样的道理。再次在"天界中存在吗"的问题中，自方的论者仅针对道的修习而承认，当被问及"所有天界"时，他针对无想天而否定。
在关于人类的两个问题中，针对阎浮提而承认。应理解针对边远地区居民而否定。
"存在之处存在"是指那些天神存在，或者那个地方存在，通过众生和地方的区分来回答，这是自方的论者的解释。按照这种方式，所有交替的问题都应被理解。
在经文的询问中，"在哪里获得果位"是自方的论者询问那位不还者在哪里获得阿罗汉果。"就在那里"是指在净居天。
"那么"是表示原因的语气词。这里的意思是：由于不还者在此世界修习道，在净居天中证悟果位，而不是在那里修习其他的道，因此在天界中不存在梵行生活。
梵行的比较解释

273. Idāni yadi aññattha bhāvitena maggena aññattha phalasacchikiriyā hoti, sotāpannādīnampi siyāti etamatthaṃ dassetuṃ puna anāgāmītiādīnaṃ saṃsandanapucchā sakavādissa. Tattha anāgāmissa phalasacchikiriyāya paṭiññā, sesānaṃ phalasacchikiriyāya paṭikkhepo paravādissa. Idha bhāvitamaggo hi anāgāmī idhavihāyaniṭṭho nāma hoti. So idha anāgāmimaggaṃ bhāvetvā ‘‘opapātiko tatthaparinibbāyī’’ti vacanato ‘‘puna maggabhāvanaṃ vinā upapattivaseneva arahattaphalaṃ sacchikarotī’’ti tassa laddhi. Sotāpannasakadāgāmino pana tattha maggaṃ bhāvetvā tatrupapattikā nāma hontīti tesaṃ idhāgamanaññeva natthi. Iti so anāgāmissa phalasacchikiriyaṃ puṭṭho paṭijānāti. Itaresaṃ paṭikkhipati.

Anāgāmī puggalo tattha bhāvitena maggenāti pañhe ‘‘anāgāmino tattha maggabhāvanāva natthī’’ti laddhiyā paṭikkhipati. Maggo ca bhāvīyati, na ca kilesā pahīyantīti pucchā sakavādissa , rūpāvacaramaggaṃ sandhāya paṭiññā itarassa. Rūpāvacaramaggena hi so idhavihāyaniṭṭho nāma jāto.

Anāgāmī puggalo katakaraṇīyoti pañhe ‘‘opapātiko tatthaparinibbāyī’’ti vacanato upapattiyāvassa katakaraṇīyādibhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Arahāti pañhe idhaparinibbāyino arahato vaseneva paṭikkhipati. Puna puṭṭho tatthaparinibbāyino vasena paṭijānāti.

Atthi arahato punabbhavotiādīsupi tatthaparinibbāyī idhaparinibbāyīnaṃ vaseneva attho veditabbo. Appaṭividdhākuppova tatthaparinibbāyatīti puṭṭho idheva bhāvitena maggena tassa akuppapaṭivedhaṃ icchanto paṭikkhipati.

Yathā migoti paṭhamaṃ udāharaṇaṃ paravādissa, dutiyaṃ sakavādissa. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Brahmacariyakathā niṭṭhitā.

3. Odhisokathāvaṇṇanā

274. Idāni odhisokathā nāma hoti. Tattha ye sotāpannādīnaṃ nānābhisamayavasena dukkhadassanādīhi odhiso odhiso ekadesena ekadesena kilesappahānaṃ icchanti seyyathāpi etarahi sammitiyādayo, tesaṃ taṃ laddhiṃ bhindituṃ odhisoti pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Puna anuyogo sakavādissa, ekadesena sotāpannādibhāvassa abhāvato paṭikkhepo paravādissa. Iminā upāyena sabbavāresu attho veditabboti.

Odhisokathāvaṇṇanā.

4. Jahatikathā

1. Nasuttāharaṇakathāvaṇṇanā

279. Idāni jahatikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘jhānalābhī puthujjano saha saccābhisamayā anāgāmī nāma hoti, tassa puthujjanakāleyeva kāmarāgabyāpādā pahīnā’’ti laddhi seyyathāpi etarahi sammitiyānaṃ, tesaṃ taṃ laddhiṃ bhindituṃ jahati puthujjanoti pucchā sakavādissa, jhānavikkhambhitānaṃ pana tesaṃ pariyuṭṭhānaṃ apassantassa paṭiññā paravādissa. Yasmā pana tesaṃ jhānavikkhambhitānampi anāgāmimaggeneva accantaṃ pahānaṃ hoti, tasmā puna accantantiādianuyogo sakavādissa, tathārūpassa pahānassa abhāvato paṭikkhepo itarassa. Vikkhambhetīti accantavikkhambhanameva sandhāya pucchā sakavādissa. Tato paraṃ anāgāmimaggaṭṭhena saddhiṃ puthujjanasaṃsandanaṃ hoti. Taṃ uttānatthameva.



现在,如果在一处修习道而在另一处证悟果位,初果等也应如此,为了说明这一点,自方的论者再次提出不还者等的比较问题。在这里,他方承认不还者证悟果位,否认其他人证悟果位。因为在此处修习道的不还者称为"此处灭尽者"。他在此处修习不还道,"化生者在彼处般涅槃"的说法,他的理解是"不需要再修习道,仅通过化生就证悟阿罗汉果"。但初果和一来果在那里修习道,称为"彼处化生者",因此他们不会再来此处。因此,当被问及不还者证悟果位时他承认,而否认其他人。
当被问及"不还者在那里通过修习的道"时,他因为认为"不还者在那里没有修习道"而否认。自方的论者问"道被修习,但烦恼未被断除",他方针对色界道而承认。因为通过色界道他成为"此处灭尽者"。
在"不还者已完成所应做的"的问题中,他基于"化生者在彼处般涅槃"的说法,考虑到通过化生而完成所应做的等,因此承认。在"阿罗汉"的问题中,他仅针对此处般涅槃的阿罗汉而否认。再次被问到时,他针对彼处般涅槃者而承认。
在"阿罗汉有再生"等问题中,也应根据彼处般涅槃者和此处般涅槃者来理解。当被问及"未证悟不动而在彼处般涅槃"时,他因为认为在此处修习道而证悟不动,所以否认。
"如鹿"的第一个例子是他方的,第二个是自方的。其余的内容都是明显的意思。
梵行的教义已结束。
部分的教义解释
现在是关于部分的教义。在这里,那些希望通过不同的证悟方式,如苦的观察等,部分地、一点一点地断除初果等的烦恼的人,如现在的正量部等,为了破除他们的这种理解,自方的论者问"部分地吗?",他方承认。再次,自方的论者追问,他方因为部分地成为初果等是不存在的而否认。应该用这种方法理解所有的章节。
部分的教义解释。
放弃的教义
不引用经典的教义解释
现在是关于放弃的教义。在这里,那些认为"获得禅定的凡夫在证悟真理的同时成为不还者,他在凡夫时就已断除了欲贪和嗔恨"的人,如现在的正量部,为了破除他们的这种理解,自方的论者问"凡夫放弃吗?",他方因为看不到那些被禅定压制的烦恼的现行而承认。但是,因为那些被禅定压制的烦恼只有通过不还道才能彻底断除,所以自方的论者再次追问"彻底地"等,他方因为没有那样的断除而否认。"压制"是自方的论者针对彻底压制而问。此后是凡夫与不还道圣者的比较。这是明显的意思。

280. Tato paraṃ anāgāmiphale saṇṭhātīti puṭṭho jhānānāgāmitaṃ sandhāya paṭijānāti. Arahatte saṇṭhātīti puṭṭho dassanamaggena uddhambhāgiyānaṃ pahānābhāvato paṭikkhipati.

Apubbaṃ acarimaṃ tayo maggeti puṭṭho tathārūpāya bhāvanāya abhāvā paṭikkhipati. Puna puṭṭho tiṇṇaṃ maggānaṃ kiccasabbhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Sāmaññaphalapucchāsupi eseva nayo. Katamena maggenāti puṭṭho anāgāmimaggenāti jhānānāgāmitaṃ sandhāya vadati. Puna saṃyojanappahānaṃ puṭṭho tiṇṇaṃ anāgāmimaggena tesaṃ kilesānaṃ appaheyyattā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho paṭhamamaggasseva jhānānāgāmimaggabhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Sesamettha uttānatthamevāti.

Jahatikathā.

5. Sabbamatthītikathā

1. Vādayuttivaṇṇanā

282. Idāni sabbamatthītivādakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ…pe… ayaṃ vuccati rūpakkhandho’’tiādivacanato (vibha. 2) ‘‘sabbepi atītādibhedā dhammā khandhasabhāvaṃ na vijahanti, tasmā sabbaṃ atthiyeva nāmā’’ti laddhi, seyyathāpi etarahi sabbamatthivādānaṃ, tesaṃ laddhivisodhanatthaṃ sabbamatthīti pucchā sakavādissa, vuttappakārāya laddhiyā ṭhatvā paṭiññā itarassa. Sabbathāti sabbasmiṃ sarīre sabbamatthīti pucchati. Sabbadāti sabbasmiṃ kāle sabbamatthīti pucchati. Sabbena sabbanti sabbenākārena sabbamatthīti pucchati. Sabbesūti sabbesu dhammesu sabbamatthīti pucchati. Ayoganti ayuttaṃ. Nānāsabhāvānañhi yogo hoti, na ekasabhāvassa. Iti imasmiṃ pañhe rūpaṃ vedanāya, vedanaṃ vā rūpena anānaṃ ekalakkhaṇameva katvā sabbamatthīti pucchati. Yampi natthi tampatthīti yampi chaṭṭhakhandhādikaṃ sasavisāṇādikaṃ vā kiñci natthīti siddhaṃ, tampi te atthīti pucchati. Sabbamatthīti yā diṭṭhi sā diṭṭhi micchādiṭṭhīti, yā diṭṭhi sā diṭṭhi sammādiṭṭhīti hevamatthīti iminā idaṃ pucchati – yā te esā sabbamatthīti diṭṭhi, sā diṭṭhi ayāthāvakattā micchādiṭṭhīti evaṃ yā amhākaṃ diṭṭhi, sā diṭṭhi yāthāvakattā sammādiṭṭhīti evaṃ tava samaye atthīti pucchati. Itaro sabbesupi etesu nayesu vuttappakārāya atthitāya abhāvato paṭikkhipati. Imesu pana sabbesupi nayesu ‘‘ājānāhi niggaha’’nti ādiṃ katvā sabbo kathāmaggabhedo vitthārato veditabboti ayaṃ tāvettha vādayutti.

2. Kālasaṃsandanavaṇṇanā

283-284. Idāni atītaṃ atthīti kālasaṃsandanaṃ hoti. Tattha atītaṃ atthītiādikaṃ suddhikasaṃsandanaṃ. Atītaṃ rūpaṃ atthītiādikaṃ khandhavasena kālasaṃsandanaṃ.

285.Paccuppannaṃ rūpaṃ appiyaṃ karitvāti atītānāgataṃ pahāya paccuppannarūpameva appiyaṃ avibhajitabbaṃ karitvā. Rūpabhāvaṃ jahatītipañhe niruddhassāpi rūpassa rūpakkhandhasaṅgahitattā paṭikkhipati. Rūpabhāvaṃ na jahatīti paṭilomapañhepi rūpakkhandhena saṅgahitattāva paṭijānāti. Odātaṃ vatthaṃ appiyaṃ karitvāti ettha kiñcāpi na sabbaṃ vatthaṃ odātaṃ, iminā pana vatthanti avatvā ‘‘odātaṃ vatthaṃ appiyaṃ karitvā’’ti vutte sakavādinā ekatthatā anuññātā. Odātabhāvaṃ jahatīti pañhe vaṇṇavigamaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Vatthabhāvaṃ jahatīti ettha pana paññattiyā avigatattā paṭikkhepo tasseva. Paṭilomepi eseva nayo.



此后，被问及不还果的保持时，他根据禅定的不还道而承认。被问及阿罗汉的保持时，他因对观察道的断除而否认。
被问及“不可思议的最后三条道路”时，他因认为这种修习不存在而否认。再次被问及三条道路的功能时，他承认。对于一般果位的问题也是同样的道理。被问及“哪条道路”时，他说是“不还道”的禅定。再次被问及束缚的断除时，他因认为不还道的烦恼不应被断除而否认。第二次被问及时，他承认初道的禅定不还道的性质。其余的内容都是明显的意思。
放弃的教义。
一切存在的教义
辩论的解释
现在是关于一切存在的教义。在这里，基于“任何形式的过去、未来和现在……这称为色法”等等的说法（《分别论》2），认为“一切过去等的法都不离开色法的本质，因此一切都是存在的”，如同现在的一切存在论者，为了清楚他们的理解，自方的论者问“一切存在吗？”，根据所述的方式承认。关于一切的存在，问的是一切的存在。关于一切的时间，问的是一切的存在。关于一切的方式，问的是一切的存在。关于一切的法，问的是一切的存在。无用的，意味着不合适。因为有多种性质的结合，而不是单一的性质。因此，在这个问题中，色与感觉，感觉与色是同一特性的一部分，问的是一切的存在。对于“没有的东西”，如六根等的存在，问的是“那也存在吗？”一切存在的理解是错误的，认为那是错误的见解；而认为那是正确的见解。通过这种方式问道：“你所说的一切存在的见解是错误的”，而我们所说的见解是正确的。对于其他人，在这些问题中，由于不存在于所述的方式而否认。因此，在这些问题中，所有的讨论方式都应被理解。
时间的结合的解释
283-284. 现在是关于过去的存在的时间的结合。在这里，关于过去的存在等的清晰结合。关于过去的色的存在等的法的时间的结合。
“现前的色是不愉快的”是指在放弃过去和未来后，仅将现前的色视为不愉快而不应被分开。关于色法的放弃，因其包含的色法而否认。关于色法的存在，因其包含的色法而承认。关于“白色的衣服是不愉快的”，在这里虽然并非所有的衣服都是白色，但在这里的衣服并未被否定，因此在说“白色的衣服是不愉快的”时，自方的论者承认其单一性。关于白色的存在，因其被定义而否认。关于衣服的存在，在这里的定义并未消失而否认其存在。反之亦然。

286.Atītaṃ atītabhāvaṃ na jahatīti puṭṭho ‘‘yadi jaheyya, anāgataṃ vā paccuppannaṃ vā siyā’’ti maññamāno paṭijānāti. Anāgataṃ anāgatabhāvaṃ na jahatīti puṭṭho pana ‘‘yadi na jaheyya, anāgatamevassa , paccuppannabhāvaṃ na pāpuṇeyyā’’ti maññamāno paṭikkhipati. Paccuppannapañhepi atītabhāvaṃ anāpajjanadoso siyāti paṭikkhipati. Anulomapañhesupi imināva nayena attho veditabbo.

287. Evaṃ suddhikanayaṃ vatvā puna khandhavasena dassetuṃ atītaṃ rūpantiādi vuttaṃ. Taṃ sabbaṃ pāḷianusāreneva sakkā jānituṃ.

Vacanasodhanavaṇṇanā



当被问及"过去是否放弃过去性"时，他认为"如果放弃，就会成为未来或现在"，因此承认。但当被问及"未来是否放弃未来性"时，他认为"如果不放弃，就会一直是未来，不会成为现在"，因此否认。在现在的问题中，他也否认，因为会有不成为过去的错误。在顺序的问题中，也应以同样的方式理解其意义。
这样说明了纯粹的方法后，为了再次通过蕴来说明，提出了"过去的色"等。所有这些都可以根据经文来理解。
语言净化的解释
provided by EasyChat

288. Idāni ‘‘atītaṃ nvatthī’’tiādi vacanasodhanā hoti. Tattha hañci atītaṃ nvatthīti yadi atītaṃ no atthīti attho. Atītaṃatthīti micchāti atītañca taṃ atthi cāti micchā eva. Taññeva anāgataṃ taṃ paccuppannanti puṭṭho anāgatakkhaṇeyevassa paccuppannatāya abhāvaṃ sandhāya kālanānattena paṭikkhipati.

Dutiyaṃ puṭṭho yaṃ uppādato pubbe anāgataṃ ahosi, tassa uppannakāle paccuppannattā paṭijānāti. Hutvā hoti hutvā hotīti yadetaṃ tayā ‘‘anāgataṃ hutvā paccuppannaṃ hotī’’ti vadatā taññeva anāgataṃ taṃ paccuppannanti laddhivasena ‘‘anāgataṃ vā paccuppannaṃ vā hutvā hotī’’ti vuttaṃ. Kiṃ te tampi hutvā hotīti? Itaro hutvā bhūtassa puna hutvā abhāvato na hevanti paṭikkhipati.

Dutiyaṃ puṭṭho yasmā taṃ anāgataṃ hutvā paccuppannaṃ hontaṃ ‘‘hutvā hotī’’ti saṅkhaṃ gataṃ, tasmā paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī ‘‘yadi te taṃ anāgataṃ hutvā paccuppannaṃ hontaṃ ‘hutvā hotī’ti saṅkhaṃ gataṃ, puna hutvā hoti, yaṃ anāgataṃ na hutvā paccuppannaṃ na hontaṃ ‘na hutvā na hotī’ti saṅkhaṃ gataṃ sasavisāṇaṃ, kiṃ te tampi puna na hutvā na hotī’’tiadhippāyena na hutvā na hoti na hutvā na hotīti pañhaṃ pucchati. Itaro ‘‘yaṃ natthi, taṃ natthitāya, eva anāgataṃ na hutvā paccuppannaṃ na hotīti nahutvānahoti nāma tāva hotu, puna nahutvānahotibhāvo panassa kuto’’ti maññamāno paṭikkhipati. Taññeva paccuppannaṃ taṃ atītanti pañhepi paccuppannakkhaṇeyevassa atītatāya abhāvaṃ sandhāya kālanānattā paṭikkhipati.

Dutiyapañhe puṭṭho yaṃ atītabhāvato pubbe paccuppannaṃ ahosi, tasseva atītattā paṭijānāti. Hutvā hoti hutvā hotīti yadetaṃ tayā ‘‘paccuppannaṃ hutvā atītaṃ hotī’’ti vadatā ‘‘taññeva paccuppannaṃ taṃ atīta’’nti laddhivasena ‘‘paccuppannaṃ vā atītaṃ vā hutvā hotī’’ti vuttaṃ, kiṃ te tampi hutvā hotīti? Itaro hutvā bhūtassa puna hutvā abhāvato na hevanti paṭikkhipati.

Dutiyapañhe yasmā taṃ paccuppannaṃ hutvā atītaṃ hontaṃ ‘‘hutvā hotī’’ti saṅkhaṃ gataṃ, tasmā paṭijānāti . Atha naṃ sakavādī ‘‘yadi te taññeva paccuppannaṃ hutvā atītaṃ hontaṃ ‘hutvā hotī’ti saṅkhaṃ gataṃ, puna hutvā hoti, yaṃ paccuppannaṃ na hutvā atītaṃ na hontaṃ ‘na hutvā na hotī’ti saṅkhaṃ gataṃ sasavisāṇaṃ, kiṃ te tampi puna na hutvā na hotī’’ti adhippāyena na hutvā na hoti na hutvā na hotīti pañhaṃ pucchati. Itaro ‘‘yaṃ natthi, taṃ natthitāya eva paccuppannaṃ na hutvā atītaṃ na hotīti nahutvānahoti nāma tāva hotu. Puna nahutvānahotibhāvo panassa kuto’’ti maññamāno paṭikkhipati. Ubhayaṃ ekato katvā āgate tatiyapañhepi imināvupāyena yojanā kātabbā.


现在是关于"过去不存在"等语言净化的部分。在这里,"如果过去不存在"的意思是"如果过去不是存在的"。"过去存在"是错误的,意思是过去和存在都是错误的。当被问及"那就是未来,那就是现在"时,他考虑到在未来的瞬间不存在现在性,因此从时间的差异性而否认。
在第二个问题中,他承认在生起之前是未来,在生起时是现在。"已经存在而存在,已经存在而存在"是你说的"未来已经存在而成为现在",根据这种理解,"未来或现在已经存在而存在"。"这对你来说也是已经存在而存在吗?"另一方因为已经存在的不会再次存在而否认。
在第二个问题中,由于那个未来已经存在而成为现在,被称为"已经存在而存在",因此他承认。然后自方论者问道:"如果你认为那个未来已经存在而成为现在被称为'已经存在而存在',再次已经存在而存在,那么未来不存在而不成为现在被称为'不存在而不存在'的兔角,对你来说也是再次不存在而不存在吗?"另一方认为"不存在的东西因为不存在性而未来不存在不成为现在,暂且称为'不存在而不存在',但它再次不存在而不存在的性质从何而来?"因此否认。在"那就是现在,那就是过去"的问题中,他考虑到在现在的瞬间不存在过去性,因此从时间的差异性而否认。
在第二个问题中,他承认在成为过去之前是现在,因为它已经成为过去。"已经存在而存在,已经存在而存在"是你说的"现在已经存在而成为过去",根据这种理解,"现在或过去已经存在而存在"。"这对你来说也是已经存在而存在吗?"另一方因为已经存在的不会再次存在而否认。
在第二个问题中,由于那个现在已经存在而成为过去,被称为"已经存在而存在",因此他承认。然后自方论者问道:"如果你认为那个现在已经存在而成为过去被称为'已经存在而存在',再次已经存在而存在,那么现在不存在而不成为过去被称为'不存在而不存在'的兔角,对你来说也是再次不存在而不存在吗?"另一方认为"不存在的东西因为不存在性而现在不存在不成为过去,暂且称为'不存在而不存在',但它再次不存在而不存在的性质从何而来?"因此否认。在将两者结合起来的第三个问题中,也应以同样的方式理


Aparo nayo – yadi taññeva anāgataṃ taṃ paccuppannaṃ, anāgatassa paccuppanne vutto hotibhāvo, paccuppannassa ca anāgate vutto hutvābhāvo āpajjati. Evaṃ sante anāgatampi hutvāhoti nāma. Paccuppannampi hutvāhotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – ‘‘kiṃ te etesu ekekaṃ hutvā hoti hutvā hotī’’ti? Itaro – ‘‘taññeva anāgataṃ taṃ paccuppanna’’nti pañhe paṭikkhittanayeneva paṭikkhipitvā puna puṭṭho dutiye pañhe paṭiññātanayeneva paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī ‘‘taññeva anāgataṃ taṃ paccuppanna’’nti pañhāvasena tesu ekekaṃ hutvā hoti hutvā hotīti paṭijānantaṃ purimaṃ paṭikkhittapañhaṃ parivattitvā pucchanto na hutvā na hoti na hutvā na hotīti pucchati. Tassattho – nanu ‘‘tayā taññeva anāgataṃ taṃ paccuppanna’’nti vutte paṭhamapañhaṃ paṭikkhipantena anāgatassa hotibhāvo paccuppannassa ca hutvābhāvo paṭikkhittoti. Tena anāgataṃ na hoti nāma, paccuppannaṃ na hutvā nāma.

Dutiyapañhe ca taññeva anāgataṃ taṃ paccuppannanti paṭiññātaṃ. Evaṃ sante anāgatampi na hutvā na hoti nāma. Paccuppannampi na hutvā na hotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – ‘‘kiṃ te etesu ekekaṃ na hutvā na hoti na hutvā na hotī’’ti? Paravādī sabbato andhakārena pariyonaddho viya tesaṃ nahutvānahotibhāvaṃ apassanto na hevanti paṭikkhipati.

Dutiyavārepi yadi taññeva paccuppannaṃ taṃ atītaṃ, paccuppannassa atīte vutto hotibhāvo, atītassa ca paccuppanne vutto hutvābhāvo āpajjati, evaṃ sante paccuppannampi hutvāhoti nāma, atītampi hutvāhotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – ‘‘kiṃ te etesu ekekaṃ hutvā hoti hutvā hotī’’ti? Itaro taññeva paccuppannaṃ taṃ atītantipañhe paṭikkhittanayeneva paṭikkhipitvā puna puṭṭho dutiyapañhe paṭiññātanayeneva paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī ‘‘taññeva paccuppannaṃ taṃ atīta’’nti pañhāvasena tesu ekekaṃ hutvā hoti hutvā hotīti paṭijānantaṃ purimaṃ paṭikkhittapañhaṃ parivattitvā pucchanto na hutvā na hoti na hutvā na hotīti pucchati. Tassattho – nanu tayā taññeva paccuppannaṃ taṃ atītanti vutte paṭhamapañhaṃ paṭikkhipantena paccuppannassa hotibhāvo, atītassa ca hutvābhāvo paṭikkhittoti. Tena paccuppannaṃ nahoti nāma. Atītaṃ nahutvā nāma.

Dutiyapañhe ca te ‘‘taññeva paccuppannaṃ taṃ atīta’’nti paṭiññātaṃ. Evaṃ sante paccuppannampi na hutvā na hoti nāma, atītampi na hutvā na hotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – ‘‘kiṃ te etesu ekekaṃ na hutvā na hoti, na hutvā na hotī’’ti. Paravādī sabbato andhakārena pariyonaddho viya tesaṃ nahutvānahotibhāvaṃ apassanto na hevanti paṭikkhipati.


Aparo nayo – 如果那个未来是现在，未来的存在被称为现在的状态，现存的也被称为未来的状态。这种情况下，未来也会被称为存在。现在也会被称为存在。因此，我们问：“你对这些是否各自存在？”另一方则通过“那个未来是现在”这一问题的否定，否认了这个问题。再次被问及第二个问题时，他通过承认的方式进行回答。然后自方论者问：“那个未来是现在”这一问题的方式下，是否各自存在而存在？他问道：“那是否存在？”因此，他认为“你所说的‘那个未来是现在’这一问题的否定，意味着未来的状态被否认，而现在的状态也被否认”。
在第二个问题中，也承认“那个未来是现在”。因此，未来并不被称为不存在，现在也并不被称为不存在。因此，我们问：“你对这些是否各自不存在？”外方论者如同被完全黑暗所包围，未能看到他们的不存在而否认。
在第二次提问中，如果那个现在是过去，现存的被称为过去的状态，过去的也被称为现存的状态。这种情况下，现存的也会被称为存在，过去的也会被称为存在。因此，我们问：“你对这些是否各自存在？”另一方通过“那个现在是过去”这一问题的否定，否认了这个问题。再次被问及第二个问题时，他通过承认的方式进行回答。然后自方论者问：“那个现在是过去”这一问题的方式下，是否各自存在而存在？他问道：“那是否存在？”因此，他认为“你所说的‘那个现在是过去’这一问题的否定，意味着现存的状态被称为存在，而过去的状态被称为不存在”。
在第二个问题中，也承认“那个现在是过去”。因此，现存的并不被称为不存在，过去的也并不被称为不存在。因此，我们问：“你对这些是否各自不存在？”外方论者如同被完全黑暗所包围，未能看到他们的不存在而否认。


Tatiyavārepi yadi taññeva anāgataṃ taṃ paccuppannaṃ taṃ atītaṃ; anāgatapaccuppannānaṃ paccuppannātītesu vutto hotibhāvo, paccuppannātītānañca anāgatapaccuppannesu vutto hutvābhāvo āpajjati. Evaṃ sante anāgatampi hutvāhoti nāma. Paccuppannampi atītampi hutvā hotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – ‘‘kiṃ te tīsupi etesu ekekaṃ hutvā hoti hutvā hotī’’ti? Itaro ‘‘taññeva anāgataṃ, taṃ paccuppannaṃ, taṃ atīta’’ntipañhe paṭikkhittanayeneva paṭikkhipitvā puna puṭṭho dutiyapañhe paṭiññātanayeneva paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī ‘‘taññeva anāgataṃ, taṃ paccuppannaṃ, taṃ atīta’’nti pañhāvasena tesu ekekaṃ hutvā hoti, hutvā hotīti paṭijānantaṃ purimaṃ paṭikkhittapañhaṃ parivattitvā pucchanto na hutvā na hoti na hutvā na hotīti pucchati. Tassattho – nanu tayā taññeva anāgataṃ, taṃ paccuppannaṃ, taṃ atītanti vutte paṭhamapañhaṃ paṭikkhipantena anāgatapaccuppannānaṃ hotibhāvo; paccuppannātītānañca hutvābhāvo paṭikkhittoti? Tena anāgataṃ paccuppannañca na hoti nāma. Paccuppannañca atītañca na hutvā nāma.

Dutiyapañhe ca te ‘‘taññeva anāgataṃ, taṃ paccuppannaṃ, taṃ atīta’’nti paṭiññātaṃ. Evaṃ sante anāgatampi na hutvā na hoti nāma, paccuppannampi atītampi na hutvā na hotiyeva nāma. Tena taṃ pucchāma – ‘‘kiṃ te etesu ekekaṃ na hutvā na hoti na hutvā na hotī’’ti? Paravādī sabbato andhakārena pariyonaddho viya tesaṃ na hutvā na hotibhāvaṃ apassanto na hevanti paṭikkhipatīti. Niggahādīni panettha heṭṭhā vuttanayeneva yojetabbāni.

Vacanasodhanavaṇṇanā niṭṭhitā.

Atītacakkhurūpādikathāvaṇṇanā

289.Atītaṃcakkhu atthītiādīsupi cakkhādibhāvāvijahaneneva atthitaṃ paṭijānāti. Passatītiādīni puṭṭho pana tesaṃ viññāṇānaṃ kiccābhāvavasena paṭikkhipati.

Atītañāṇādikathāvaṇṇanā

290. Tena ñāṇena ñāṇakaraṇīyaṃ karotīti pañhe tassa ñāṇassa niruddhattā kiccabhāvamassa apassanto paṭikkhipati. Puna puṭṭho atītārammaṇaṃ paccuppannaṃ ñāṇaṃ atītānaṃ dhammānaṃ jānanato atītaṃ ñāṇanti lesena paccuppannameva ‘‘atītaṃ ñāṇa’’nti katvā tena ñāṇena ñāṇakaraṇīyassa atthitāya paṭijānāti. Athassa sakavādī lesokāsaṃ adatvā tena ñāṇena dukkhaṃ parijānātītiādimāha. Itaro atītārammaṇeneva ñāṇena imesaṃ catunnaṃ kiccānaṃ abhāvā paṭikkhipati. Anāgatapañhepi eseva nayo. Paccuppannapañho ceva saṃsandanapañho ca uttānatthāyeva.

Arahantādikathāvaṇṇanā

291.Arahato atīto rāgo atthītiādīsupi rāgādibhāvāvijahanto evaṃ paṭijānāti. Sarāgotiādīsu suttavirodhabhayena ceva yuttivirodhabhayena ca paṭikkhipati.

Padasodhanakathāvaṇṇanā

295. Evaṃ sabbampi pāḷianusāreneva viditvā parato atthi siyā atītaṃ, siyā nvātītanti ettha evamattho veditabbo. Yaṃ atītameva atthi, taṃ atītaṃ. Yaṃ paccuppannānāgataṃ atthi, taṃ no atthi, taṃ no atītaṃ. Tenātītaṃ nvātītaṃ, nvātītaṃ atītanti tena kāraṇena atītaṃ no atītaṃ, no atītaṃ atītanti. Anāgatapaccuppannapucchāsupi eseva nayo.

Suttasādhanavaṇṇanā



在第三次提问中,如果那个未来是现在是过去;未来和现在被称为现在和过去的状态,现在和过去被称为未来和现在的状态。这种情况下,未来也会被称为存在。现在和过去也会被称为存在。因此,我们问:"你对这三者是否各自存在?"另一方通过"那个未来,那个现在,那个过去"这一问题的否定,否认了这个问题。再次被问及第二个问题时,他通过承认的方式进行回答。然后自方论者问:"那个未来,那个现在,那个过去"这一问题的方式下,是否各自存在而存在?他问道:"那是否存在?"因此,他认为"你所说的'那个未来,那个现在,那个过去'这一问题的否定,意味着未来和现在的状态被称为存在,而现在和过去的状态被称为不存在"。
在第二个问题中,也承认"那个未来,那个现在,那个过去"。因此,未来并不被称为不存在,现在和过去也并不被称为不存在。因此,我们问:"你对这些是否各自不存在?"外方论者如同被完全黑暗所包围,未能看到他们的不存在而否认。这里的驳斥等应按照前面所说的方式来理解。
语言净化的解释结束。
过去的眼睛和色等的教义解释
在"过去的眼睛存在"等问题中,他承认其存在是因为不放弃眼睛等的本质。但当被问及"看见"等时,他因为那些识的功能不存在而否认。
过去的智慧等的教义解释
在"用那个智慧做智慧应做的事"的问题中,他因为看不到那个已灭智慧的功能而否认。再次被问及时,他以过去为对象的现在智慧了知过去法,称为"过去智慧",以此借口将现在智慧称为"过去智慧",因为用那个智慧做智慧应做的事存在而承认。然后自方论者不给他借口的机会,说"用那个智慧了知苦"等。另一方因为以过去为对象的智慧不具备这四种功能而否认。对未来的问题也是同样的道理。现在的问题和比较的问题意思很明显。
阿罗汉等的教义解释
在"阿罗汉的过去贪欲存在"等问题中,他因为不放弃贪欲等的本质而承认。在"有贪"等问题中,他因为害怕与经文和道理相违而否认。
词语净化的教义解释
这样,一切都应按照经文来理解,然后在"存在可能是过去,可能不是过去"中,应这样理解其意思。凡是过去的就是存在的,那是过去。凡是现在和未来的存在,那不是存在,那不是过去。因此,过去不是过去,不是过去是过去,因为这个原因,过去不是过去,不是过去是过去。对未来和现在的问题也是同样的道理。
经典证明的解释

296.Navattabbaṃ ‘‘atītaṃ atthi anāgataṃ atthī’’ti suttasādhanāya pucchā paravādissa, paṭiññā sakavādissa. Puna attano laddhiṃ nissāya yaṃkiñci, bhikkhave, rūpanti anuyogo paravādisseva. Dutiyanaye pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Evaṃ sabbattha pucchā ca paṭiññā ca veditabbā. Yaṃ panetaṃ paravādinā anāgatassa atthibhāvasādhanatthaṃ ‘‘nanu vuttaṃ bhagavatā kabaḷīkāre, ce, bhikkhave’’ti suttassa pariyosāne atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbattītiādi dassitaṃ na taṃ anāgatassa atthibhāvasādhakaṃ . Tañhi hetūnaṃ pariniṭṭhitattā avassaṃ bhāvitaṃ sandhāya tattha vuttaṃ. Ayaṃ suttādhippāyo. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Sabbamatthītikathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Atītakkhandhādikathā

1. Nasuttasādhanakathāvaṇṇanā

297. Idāni ‘‘atītaṃ khandhā’’tiādikathā hoti. Tattha khandhādibhāvāvijahanato atītānāgatānaṃ atthitaṃ icchantassa atītaṃ khandhāti pucchā paravādissa, atītassa khandhasaṅgahitattā āmantāti paṭiññā sakavādissa. Puna atītaṃnatthīti pucchā paravādissa, tassa niruttipathasuttena atthitāya vāritattā paṭikkhepo sakavādissa. Āyatanadhātupucchāsupi anāgatapañhesupi paccuppannena saddhiṃ saṃsanditvā anulomapaṭilomato āgatapañhesupi ‘‘atītaṃ rūpa’’ntiādipañhesupi imināvupāyena attho veditabbo.

2. Suttasādhanavaṇṇanā

298. Suttasādhane pana na vattabbanti pucchā sakavādissa. Tattha natthi ceteti natthi ca ete dhammāti attho. Khandhādibhāve sati natthitaṃ anicchantassa āmantāti paṭiññā paravādissa, atha nesaṃ natthibhāvasādhanatthaṃ suttāharaṇaṃ sakavādissa. Dutiyapucchāpi paravādissa, paṭiññā sakavādissa, suttāharaṇaṃ paravādissa. Taṃ pana nesaṃ khandhādibhāvameva sādheti, na atthibhāvanti āhaṭampi anāhaṭasadisamevāti.

Atītaṃ khandhātiādikathāvaṇṇanā.

7. Ekaccaṃatthītikathā

1. Atītādiekaccakathāvaṇṇanā



不应说“过去存在，未来存在”作为经典证明的问询对外方论者，承认则是自方论者。再次依据自身的见解，任何关于色的事物的追随都是外方论者的。第二种方式下，问询是自方论者，承认是他方。这样在任何情况下的问询和承认都应被理解。而外方论者为了证明未来的存在，引用了“佛陀曾说过，‘如果，僧侣们’”这一经典的结尾，表示那里有永恒的再生等，并不是证明未来的存在。因为这确实是因缘的完备性，故而在此处提到。此乃经典的意图。其余部分在任何情况下都是显而易见的。
所有事物存在的教义解释结束。
关于过去的五蕴等的教义
不应说经典证明的教义解释
现在是关于“过去的五蕴”之类的教义。在这里，由于不放弃五蕴等的本质，欲求过去的存在者，问询为外方论者，因过去的五蕴的聚合而承认为自方论者。再次问及“过去的目的”，则是外方论者，因其解释路径的经典而被否定为自方论者。对于感官和元素的问询，以及对于未来的问题，应当结合现在的内容，通过顺承和逆承的方式，关于过去的问题如“过去的色”等，也应以此方式理解其意思。
经典证明的解释
然而在经典证明中，不应说的问询是自方论者。在这里，“如果没有，那么这些法则也没有”的意思。关于五蕴等的存在，若存在则不应被称为存在者，承认是外方论者，而如果引用经典以证明他们的不存在，则是自方论者。第二个问询也是外方论者，承认是自方论者，引用经典是外方论者。但这确实是证明他们的五蕴存在，而不是存在者的状态，故而即便是被引证的也与未被引证的相同。
关于过去的五蕴等的教义解释结束。
关于某些事物存在的教义
关于过去的某些教义解释

299. Idāni ekaccaṃ atthīti kathā hoti. Tattha ye ‘‘ekaccaṃ atītaṃ atthī’’ti maññanti, seyyathāpi kassapikā; tesaṃ laddhibhindanatthaṃ atītaṃ atthīti pucchā sakavādissa, ekaccaṃ atthīti vissajjanaṃ paravādissa. Ayañhi adhippāyo – avipakkavipākaṃ atthi, vipakkavipākaṃ natthīti. Ekaccaṃ niruddhanti anuyogo sakavādissa. Tassattho – yadi te atītaṃ ekaccaṃ atthi ekaccaṃ natthi, evaṃ sante ekaccaṃ atītaṃ niruddhaṃ, ekaccaṃ atītaṃ aniruddhaṃ, tatheva ṭhitanti āpajjati. Vigatantiādīsupi eseva nayo.

Avipakkavipākadhammā ekacceti idaṃ yasmā yesaṃ so avipakkavipākānaṃ atthitaṃ icchati, tepi atītāyeva. Tasmā yathā te atītaṃ ekaccaṃ atthi, kiṃ tathā avipakkavipākāpi dhammā ekacce atthī ekacce natthīti codetuṃ vuttaṃ. Vipakkavipākāti idaṃ yesaṃ so natthitaṃ icchati, tesaṃ vasena codetuṃ vuttaṃ. Avipākāti idaṃ abyākatānaṃ vasena codetuṃ vuttaṃ. Iti imesaṃ tiṇṇaṃ rāsīnaṃ vasena sabbesu anulomapaṭilomesu paṭiññā ca paṭikkhepo ca veditabbā. Atītā ekadesaṃ vipakkavipākā, ekadesaṃ avipakkavipākāti vippakatavipākā vuccanti. Yena hi kammena paṭisandhi nibbattitā, bhavaṅgampi cutipi tasseva vipāko. Tasmā paṭisandhito yāva cuti, tāva taṃ vippakatavipākaṃ nāma hoti. Tathārūpe dhamme sandhāyetaṃ vuttaṃ.

Vipaccissantīti katvā te atthīti pucchā sakavādissa. Yathā dhammadharassa puggalassa niddāyantassāpi bahupavattino dhammā atthīti vuccanti, evaṃ lokavohāravasena atthitaṃ sandhāya paṭiññā paravādissa. Vipaccissantīti katvā paccupannāti dutiyapañhe ‘‘kammānaṃ avināsasaṅkhāto kammūpacayo nāmeko atthī’’ti laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā paravādissa.

2. Anāgatādiekaccakathāvaṇṇanā

300.Anāgataṃatthītiādīsupi ekaccaṃ atthīti uppādino dhamme sandhāya vadati. Sesaṃ sabbattha heṭṭhā vuttanayattā uttānatthamevāti.

Ekaccaṃatthītikathāvaṇṇanā.

8. Satipaṭṭhānakathāvaṇṇanā

301. Idāni satipaṭṭhānakathā hoti. ‘‘Tattha – catunnaṃ, bhikkhave, satipaṭṭhānānaṃ samudayañca atthaṅgamañca desessāmī’’ti (saṃ. ni. 

现在是关于某些事物存在的讲述。在这里，认为“某些过去存在”的人，例如卡萨皮派；为了打破他们的见解，问询为自方论者，解释为外方论者。这确实是意图——无对立的果存在，有对立的果不存在。某些事物被认为是无对立的果。其意为——如果对于你们来说，某些过去存在，某些不存在，那么在这种情况下，某些过去被认为是无对立的，某些过去被认为是有对立的，就会这样存在。对于“消失”等等，也同样适用。
无对立果的事物是某些的，因为他们希望无对立果的存在，他们也是过去的。因此，正如他们认为某些过去存在，是否可以说无对立果的事物有些存在，有些不存在？有对立果的事物是那些希望存在的，因此被说到。无对立果是指那些不明确的事物。因此，依据这三种类别的情况，所有的顺承和逆承都应被理解。过去的某些事物是有对立果的，某些是无对立果的，因此被称为有区别的果。因为通过某种因缘而生起的再生，生死也是其果。因此，从再生到死亡，都是被称为有区别的果。正是指这样的法。
“若有相反”时，问询为自方论者。正如对于法的拥有者，即使在沉睡中，许多活动的法也被称为存在，依此为世俗的存在，承认为外方论者。“若有相反”时，关于现在的第二个问题“因果法则的不灭，因果聚集并非存在”时，基于承认而立场为外方论者。
关于未来的某些教义解释
关于未来的存在等，提到某些存在时，指的是生起的法。其余部分因前面所述而显而易见。
某些事物存在的教义解释结束。
关于正念的教义解释
现在是关于正念的讲述。“在这里——四种，僧侣们，我将讲述正念的生起与消失。”

5.408) satipaṭṭhānasaṃyutte vuttanayeneva yesaṃ kāyādayo satiyā ārammaṇadhamme gahetvā ‘‘sabbe dhammā satipaṭṭhānā’’ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ. Andhakā nāma pubbaseliyā, aparaseliyā, rājagiriyā, siddhatthikāti ime pacchā uppannanikāyā. Tesaṃ laddhivivecanatthaṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Tattha yasmā ‘‘patiṭṭhāti etesūti paṭṭhānā. Kā patiṭṭhāti? Sati. Satiyā paṭṭhānā satipaṭṭhānā’’ti iminā atthena satigocarāpi satipaṭṭhānā. ‘‘Patiṭṭhahantīti paṭṭhānā. Kā patiṭṭhahanti? Satiyo. Satiyova paṭṭhānā satipaṭṭhānā’’ti iminā atthena satiyova satipaṭṭhānā. Tasmā dvepi vādā pariyāyena yujjanti. Ye pana taṃ pariyāyaṃ pahāya ekanteneva ‘‘sabbe dhammā satipaṭṭhānā’’ti vadanti, te sandhāya pucchā sakavādissa, ārammaṇavasena paṭiññā paravādissa. Sabbe dhammā satīti anuyuttassa pana sabbesaṃ satisabhāvābhāvato paṭikkhepo tasseva. Tattha khayagāmītiādīni maggavisesanāni. Ekāyanamaggo hi kilesānaṃ khayabhūtaṃ nibbānaṃ gacchatīti khayagāmī. Cattāri saccāni bujjhanto gacchatīti bodhagāmī. Vaṭṭaṃ apacinanto gacchatīti apacayagāmī. Evametehi padehi ‘‘kiṃ te sabbe dhammā evarūpo te ekāyano maggo hotī’’ti pucchati. Anāsavā asaṃyojaniyātiādīnipi lokuttarabhāvaṃ pucchanatthāya vuttāni. Buddhānussatītiādīni pabhedapucchāvasena vuttāni.

Cakkhāyatanaṃsatipaṭṭhānantiādi sabbadhammānaṃ pabhedapucchāvasena vuttaṃ. Tatthāpi sativasena paṭikkhepo, ārammaṇavasena paṭiññāti. Evaṃ sabbapañhesu attho veditabbo. Suttasādhanā uttānatthāyevāti.

Satipaṭṭhānakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Hevatthikathāvaṇṇanā

304. Idāni hevatthikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘sabbepi atītādibhedā dhammā rūpādivasena atthi, atītaṃ anāgatapaccuppannavasena, anāgatapaccuppannāni vā atītādivasena natthi; tasmā sabbamevidaṃ evaṃ atthi evaṃ natthī’’ti laddhi, seyyathāpi etarahi vuttappabhedānaṃ andhakānaṃ; te sandhāya atītaṃ atthīti pucchā sakavādissa. Hevatthi heva natthīti vissajjanaṃ paravādissa. Tattha hevāti evaṃ . Atha naṃ sakavādī ‘‘yadi atītova evaṃ atthi, evaṃ natthīti laddhi, evaṃ sante soyeva atthi, soyeva natthi nāmā’’ti pucchanto sevatthi, seva natthīti āha. Itaro teneva sabhāvena atthitaṃ, teneva natthitaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho sakabhāveneva atthitaṃ, parabhāveneva natthitaṃ sandhāya paṭijānāti. Tato paraṃ atthaṭṭho natthaṭṭhoti atthisabhāvo natthisabhāvo nāma hotīti pucchati. Imināvupāyena sabbavāresu attho veditabbo. Pariyosāne pana ‘‘tena hi atītaṃ hevatthi, heva natthī’’ti ca ‘‘tena hi rūpaṃ hevatthi, heva natthī’’ti cātiādīni vatvā kiñcāpi paravādinā laddhi patiṭṭhāpitā, ayoniso patiṭṭhāpitattā panesā appatiṭṭhāpitāyevāti.

Hevatthikathāvaṇṇanā.

Mahāvaggo niṭṭhito.

2. Dutiyavaggo

1. Parūpahāravaṇṇanā



5.408) 在与正念相关的教义中，依据所述，关于身体等的正念作为所缘法被抓住，“一切法都是正念”，例如现在的黑暗之中。黑暗是指古代的巴比伦、后来的王舍城、悉达多等这些后来的派别。为了分析他们的见解，问询为自方论者，承认为外方论者。在这里，由于“这些是建立的，因此是正念。什么是建立的？正念。正念的建立是正念的建立”，因此正念的范围也是正念的建立。“建立者是建立的。什么是建立者？正念。正念本身就是正念的建立”，因此正念本身就是正念的建立。因此，这两种见解在某种程度上是相互一致的。那些放弃这种说法，完全说“一切法都是正念”的人，问询为自方论者，承认为外方论者。对于“一切法是存在”的说法，若与一切法的正念性质相应，则被否定于此。在这里，灭尽的道路等是特别的道路。单一的道路确实是指消灭烦恼的涅槃。因此，灭尽的道路是指灭尽烦恼的涅槃。理解四圣谛而到达的称为觉悟的道路。消耗而到达的称为消耗的道路。因此，通过这些词汇问询“你们的一切法，这种形式的法是否是单一的道路呢？”无漏的、无缚的等也是为了问询世俗的性质而被提到。关于佛陀的记忆等也是作为类别的问询而被提到。
关于眼根的正念等是针对所有法的类别问询。在那里同样是正念的否定，作为所缘的承认。因此，在所有问题中，意义应被理解。经典证明的意图显而易见。
正念的教义解释结束。
关于“这样”的教义解释
现在是关于“这样”的教义。在这里，认为“一切过去等的法，如色等存在，过去、未来、现在的法不存在，因此一切法如此存在，如此不存在”的人，例如现在所述的黑暗之中；他们因此问询过去的存在为自方论者。这样存在的确是存在的。然后自方论者问：“如果过去确实如此存在，如此不存在的见解，那么在这种情况下，确实存在，确实不存在的名称。”外方论者则回答“存在，如此不存在”。另一方则以此为依据，否认其存在和不存在。第二次被问时，自方论者以存在的性质为依据，外方论者以不存在的性质为依据进行承认。然后，问询者问：“在这种情况下，存在的性质和不存在的性质是什么？”通过这种方式，所有的类别的意义应被理解。最后说：“因此，过去确实存在，如此不存在”、“因此，色确实存在，如此不存在”等等，虽然被外方论者所建立，但由于未能正确建立，因此这并不是确实的建立。
关于“这样”的教义解释结束。
大篇章结束。
第二篇章
关于他方的教义解释

307. Idāni parūpahārakathā nāma hoti. Tattha ye arahattaṃ paṭijānantānaṃ appatte pattasaññīnaṃ adhimānikānaṃ kuhakānaṃ vā arahattaṃ paṭijānantānaṃ sukkavissaṭṭhiṃ disvā ‘‘mārakāyikā devatā arahato asuciṃ upasaṃharantī’’ti maññanti; seyyathāpi etarahi pubbaseliyā ca aparaseliyā ca; te sandhāya atthi arahatoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Idāni yasmā sukkavissaṭṭhi nāma rāgasamuṭṭhānā hoti, tasmā atthi arahato rāgoti anuyogo āraddho. So sabbopi uttānatthoyeva.

Mārakāyikā devatā attanotiādipañhe yasmā tāsaṃ devatānaṃ sukkavissaṭṭhi nāma natthi, aññesampi sukkaṃ gahetvā na upasaṃharanti, arahato pana sukkameva natthi, tasmā na hevanti paṭikkhipati.

Neva attanotipañhe pana nimminitvā upasaṃharantīti laddhiyā paṭijānāti. Lomakūpehītipañhe sappitelānaṃ viya lomakūpehi upasaṃharaṇābhāvaṃ disvā paṭikkhipati.

308.Handahīti vacasāyatthe nipāto. ‘‘Arahā nu kho ahaṃ, no’’ti evaṃ vimatiṃ gāhayissāmāti evaṃ vacasāyaṃ katvā upasaṃharantīti attho. Atthi arahato vimatīti puṭṭho aṭṭhavatthukaṃ vicikicchaṃ sandhāya paṭikkhipati, dutiyaṃ puṭṭho itthipurisānaṃ nāmagottādīsu sanniṭṭhānābhāvaṃ sandhāya paṭijānāti.

309.Atthi tassa āsayoti tassa sukkassa uccārapassāvānaṃ viya patiṭṭhānokāso atthīti pucchati.

312.Sadhammakusalassāti attano arahattadhammamatteyeva kusalassa. Paññāvimuttaṃ sandhāyevaṃ vadati. Paradhammakusalassāti sadhammato parasmiṃ aṭṭhasamāpattidhammepi kusalassa. Ubhatobhāgavimuttaṃ sandhāyevaṃ vadati. Sesamettha pāḷianusāreneva veditabbanti.

Parūpahārakathāvaṇṇanā.

2-3-4. Aññāṇādikathāvaṇṇanā

314. Idāni aññāṇaṃ, kaṅkhā, paravitaraṇāti tisso kathā nāma honti. Tattha yesaṃ ‘‘arahato itthipurisādīnaṃ nāmagottādīsu ñāṇappavattiyā abhāvena atthi aññāṇaṃ, tattheva sanniṭṭhānābhāvena atthi kaṅkhā. Yasmā ca nesaṃ tāni vatthūni pare vitaranti pakāsenti ācikkhanti, tasmā nesaṃ atthi paravitaraṇā’’ti imā laddhiyo, seyyathāpi etarahi pubbaseliyādīnaṃ; tesaṃ tā laddhiyo bhindituṃ tīsupi kathāsu pucchā sakavādissa, paṭiññā ca paṭikkhepo ca itarassa. Tattha sabbesupi pañhesu ceva vissajjanesu ca pāḷiṃ anugantvāva attho veditabboti.

Aññāṇādikathāvaṇṇanā.

5. Vacībhedakathāvaṇṇanā



现在是关于他方的教义。在这里，认为“对于那些认识到涅槃的人，未能达到涅槃的人，或对于那些认为自己已达到涅槃的人，看到干枯的生殖器，‘魔的天神们正在收集不洁之物’”的人，例如现在的古代巴比伦和后来的王舍城；为了分析他们的见解，问询为自方论者，承认为他方论者。现在，由于干枯的生殖器是由贪欲所生，因此对于涅槃的贪欲存在的见解被提出。因此，存在涅槃的贪欲的确是被承认的。这个观点显而易见。
关于“魔的天神”这一问题，因为这些神灵没有干枯的生殖器，其他的干枯的生殖器也不会被收集，但对于涅槃而言没有干枯的生殖器，因此不被承认。
“没有自我”这一问题则是基于“他们收集”的理解。关于“像虫子一样的生殖器”这一问题，看到像虫子一样的生殖器的缺失而被否认。
“我确实存在”是指言语的承诺。“我是否是涅槃者？”如此思考时，意图表达“我将收集”之意。关于“存在涅槃者”的问题，被问时是基于对存在的怀疑而否认，第二次被问时是基于男女的名称、种族等的存在缺失而承认。
“那是否存在他的根本？”是指干枯的生殖器的发声和排泄的基础存在。
“善法的善者”是指自身的涅槃法的善者。是指智慧解脱者。关于“他法的善者”是指在善法的基础上，另有八种定法的善者。是指两者皆解脱者。其余部分应依据巴利文的原意理解。
他方的教义解释结束。
2-3-4. 关于无知等的教义解释
现在是关于无知、怀疑和他方的分配的三种教义。在这里，认为“对于那些认为自己是涅槃者的男女等，由于没有名称和种族的知识的产生，因而存在无知；由于没有存在的确定，因而存在怀疑。因为他们的对象被他人分配、显示和讲述，因此他们存在他方的分配”的见解，例如现在的古代派别；为了打破这些见解，关于这三种教义的问询为自方论者，承认与否定为他方论者。在这里，所有的问题和解释都应依据巴利文的原意理解。
无知等的教义解释结束。
关于言语的分散的教义解释

326. Idāni vacībhedakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘sotāpattimaggakkhaṇe paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa dukkhanti vācā bhijjatī’’ti laddhi, seyyathāpi etarahi pubbaseliyādīnaṃ; te sandhāya samāpannassa atthi vacībhedoti pucchā sakavādissa, laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā paravādissa. Puna sabbatthāti tayo bhave sandhāya puṭṭho arūpaṃ sandhāya paṭikkhipati. Sabbadāti kālavasena puṭṭho paṭhamamaggakkhaṇe paṭhamajjhānikasamāpattito aññaṃ sabbaṃ samāpattikālaṃ sandhāya paṭikkhipati. Sabbesaṃ samāpannānanti puṭṭho lokiyasamāpattiyo samāpanne sandhāya paṭikkhipati. Sabbasamāpattīsūti puṭṭho dutiyajjhānādikaṃ lokuttaraṃ sabbañca lokiyasamāpattiṃ sandhāya paṭikkhipati.

Kāyabhedoti abhikkamādivasena pavattakāyaviññatti. Idaṃ ‘‘yāni cittāni vacīviññattiṃ samuṭṭhāpenti, tāneva kāyaviññattiṃ. Evaṃ sante kasmā kāyabhedopi na hotī’’ti codanatthaṃ pucchati. Itaro laddhivasena paṭikkhipati ceva paṭijānāti ca. Idāni yadi so maggakkhaṇe ‘‘dukkha’’nti vācaṃ bhāsati, ‘‘samudayo’’tiādikampi bhāseyya. Yadi vā taṃ na bhāsati, itarampi na bhāseyyāti codanatthaṃ dukkhanti jānantotiādayo pañhā vuttā. Itaro pana attano laddhivaseneva paṭijānāti ceva paṭikkhipati ca. Lokuttaraṃ paṭhamajjhānaṃ samāpanno dukkhadukkhanti vipassatīti hissa laddhi.

328.Ñāṇanti lokuttaraṃ catusaccañāṇaṃ. Sotanti sotaviññāṇaṃ adhippetaṃ, yena taṃ saddaṃ suṇāti. Dvinnaṃ phassānanti sotasamphassamanosamphassānaṃ.

329.No vata re vattabbeti yadi avisesena yaṃkiñci samāpannassa natthi vacībhedo, na avisesena vattabbaṃ ‘‘samāpannassa atthi vacībhedo’’ti. Sesamettha uttānatthameva saddhiṃ suttasādhanāya. Yaṃ panetena ‘‘sikhissa ānanda, bhagavato’’ti pariyosāne suttaṃ ābhataṃ, tattha yena samāpatticittena so vacībhedo samuṭṭhito, kāyabhedopi tena samuṭṭhātiyeva, na ca taṃ lokuttaraṃ paṭhamajjhānacittaṃ, tasmā asādhakanti.

Vacībhedakathāvaṇṇanā.

6. Dukkhāhārakathāvaṇṇanā

334. Idāni dukkhāhārakathā nāma hoti. Tattha ‘‘dukkhaṃ dukkhanti vācaṃ bhāsanto dukkhe ñāṇaṃ āharati, taṃ dukkhāhāro nāma vuccati . Tañca panetaṃ maggaṅgaṃ maggapariyāpanna’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya dukkhāhāroti pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Ye kecīti paṭhamapañhe avipassake sandhāya paṭikkhipati, dutiyapañhe vipassake sandhāya paṭijānāti, taṃ panassa laddhimattameva. Tasmā ‘‘sabbe te’’ti vādassa bhindanatthaṃ bālaputhujjanātiādimāha. Taṃ uttānatthamevāti.

Dukkhāhārakathāvaṇṇanā.

7. Cittaṭṭhitikathāvaṇṇanā

335. Idāni cittaṭṭhitikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ samāpatticittañceva bhavaṅgacittañca anuppabandhena pavattamānaṃ disvā ‘‘ekameva cittaṃ ciraṃ tiṭṭhatī’’ti laddhi seyyathāpi etarahi heṭṭhā vuttappabhedānaṃ andhakānaṃ, taṃladdhivisodhanatthaṃ ekaṃ, cittaṃ divasaṃ tiṭṭhatīti pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Upaḍḍhadivaso uppādakkhaṇoti ettha ṭhitikkhaṇaṃ anāmasitvā ‘‘aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino’’ti (saṃ. ni. 1.186; 

现在是关于言语的分散的教义。在这里，认为“在见到须陀洹的道路时，第一禅的体验中，痛苦的言语会破裂”的人，例如现在的古代派别；为了分析他们的见解，问询为自方论者，承认为外方论者。再次，关于“全部”的问题，基于三种存在的状态，被问时否定无色的存在。被问时，基于时间的存在，否定在第一次见道的时刻，第一禅的体验之外的其他一切体验。被问时，基于所有的世俗体验，否定所有的世俗体验。被问时，基于第二禅等的超世俗体验，否定所有的世俗体验。
关于身体的分裂，基于运动等的身体的表现。这里问：“那些心识产生言语表现的，正是身体表现。既然如此，为什么身体的分裂却不存在？”因此他以见解为依据进行否定和承认。现在，如果在见道时他说“痛苦”，也会说“生起”等等。如果他不说，那么其他人也不会说，因此问询的目的是为了否定“痛苦”的认识等。另一方则仅基于自身的见解进行承认和否定。超世俗的第一禅体验中，痛苦的痛苦是他所认识的。
“知识”是指超世俗的四圣谛的知识。 “耳”是指耳根的意识，意指通过耳朵听到的声音。关于两个触觉是指耳的触觉与心的触觉。
“难道真的如此？”如果没有区别，对于任何已经体验的事物都没有言语的分散，就不应当说“对于已经体验的事物有言语的分散”。其余部分应与经典的内容一致。至于“阿难，佛陀的教导”，在此处所指的体验中，言语的分散是由体验的心所生起，身体的分裂也因此生起，因此它不是超世俗的第一禅的心，因此不被承认。
言语的分散的教义解释结束。
关于痛苦的接受的教义解释
现在是关于痛苦的接受的教义。在这里，“痛苦是痛苦”的言语，表述痛苦的知识，称之为痛苦的接受。而且这也是路径的组成部分，属于路径的范围的人，例如现在的古代派别；为了分析他们的见解，问询为自方论者，承认为外方论者。那些人，基于第一问题对无见者进行否定，基于第二问题对有见者进行承认，而这仅是对他自身的见解。因此，“所有这些”是为了打破该见解而提到的愚痴的普通人等。其余部分显而易见。
痛苦的接受的教义解释结束。
关于心的稳定的教义解释
现在是关于心的稳定的教义。在这里，看到体验的心与生死的心未被连接而生起，认为“只有一个心长久地存在”，例如现在的古代派别；为了清晰其见解，问询为自方论者，承认为外方论者。关于“半日的生起时刻”是指在此处的稳定的时刻，未被定义为“无常的确是生起与灭亡的法”。

2.143) desanānayena uppādavayavaseneva pucchā katā.

Te dhammā cittena lahuparivattāti puṭṭho cittato lahutaraparivattino dhamme apassanto paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yassa cittassa dīghaṭṭhitiṃ icchati, taṃ sandhāya paṭijānāti. Yāvatāyukaṃ tiṭṭhatīti pañhe ‘‘cullāsītisahassāni, kappā tiṭṭhanti ye marū’’tiādivacanavasena (mahāni. 10) āruppato aññatra paṭikkhipati, āruppe paṭijānāti. Muhuttaṃ muhuttaṃ uppajjatīti pañhe paravādissa ‘‘uppādavayadhammino’’tiādisuttavirodhabhayena paṭijānāti. Ṭhitiṃ panassa laddhivasena icchati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Cittaṭṭhitikathāvaṇṇanā.

8. Kukkuḷakathāvaṇṇanā

338. Idāni kukkuḷakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘sabbaṃ, bhikkhave, ādittaṃ (saṃ. ni. 4.28; mahāva. 54) sabbe saṅkhārā dukkhā’’tiādīni (dha. pa. 278) suttāni ayoniso gahetvā ‘‘nippariyāyeneva sabbe saṅkhārā kukkuḷā vītaccitaṅgārasammissā chārikanirayasadisā’’ti laddhi, seyyathāpi etarahi gokulikānaṃ; tesaṃ nānappakārasukhasandassanena taṃ laddhiṃ vivecetuṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Tattha anodhiṃ katvāti odhiṃ mariyādaṃ koṭṭhāsaṃ akaritvā, avisesena sabbeyevāti attho. Sesaṃ sabbaṃ pāḷinayeneva veditabbaṃ saddhiṃ suttasādhanāyāti.

Kukkuḷakathāvaṇṇanā.

9. Anupubbābhisamayakathāvaṇṇanā

339. Idāni anupubbābhisamayakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ –

‘‘Anupubbena medhāvī, thokaṃ thokaṃ khaṇe khaṇe;

Kammāro rajatasseva, niddhame malamattano’’ti. (dha. pa. 239) –

Ādīni suttāni ayoniso gahetvā ‘‘sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno ekacce kilese dukkhadassanena pajahati, ekacce samudayanirodhamaggadassanena, tathā sesāpīti evaṃ soḷasahi koṭṭhāsehi anupubbena kilesappahānaṃ katvā arahattapaṭilābho hotī’’ti evarūpā nānābhisamayaladdhi uppannā, seyyathāpi etarahi andhakasabbatthikasammitiyabhadrayānikānaṃ; tesaṃ laddhivivecanatthaṃ anupubbābhisamayoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Anupubbena sotāpattimagganti puṭṭho pana ekassa maggassa bahubhāvāpattibhayena paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho dukkhadassanādivasena paṭijānāti. Tāni vā cattāripi ñāṇāni eko sotāpattimaggoyevāti paṭijānāti, phalaṃ pana ekameva icchati, tasmā paṭikkhipati. Sakadāgāmimaggādīsupi eseva nayo.

344.Magge diṭṭhe phale ṭhitoti pañhe yasmā dukkhadassanādīhi dassanaṃ apariniṭṭhitaṃ, maggadassanena pariniṭṭhitaṃ nāma hoti, tadā so phale ṭhitoti saṅkhaṃ gacchati, tasmā paṭijānāti.



2.143) 依据教导的方式进行提问。
这些法则因心的轻快而迅速转动；被问时，因未见到心的轻快转动的法则而否定。第二次被问时，若希望心的持久性，则基于此进行承认。“保持长久”是指“有六万年，犹如沙漠中的人”之类的话（见《大论》10），从高处未被否定，而是承认在高处。片刻片刻地生起，是指被问时，基于“生起的法”的经典所生的矛盾而承认。关于持久性，他希望基于自身的见解。其余部分应依经典的内容理解。
心的稳定的教义解释结束。
关于鸡的教义解释
现在是关于鸡的教义。在这里，认为“所有的，僧侣们，都是燃烧的（见《相应部》4.28；见《大论》54），所有的造作都是痛苦”的经典，未能正确理解，认为“无论如何，所有的造作都是鸡，犹如被火焚烧的地狱”的见解，例如现在的牛群；为了分析他们的见解，问询为自方论者，承认为外方论者。在这里，认为“无所依赖”，是指未设定限制，意指所有的都是无差别的。其余部分应依据巴利文的原意理解，结合经典的内容。
鸡的教义解释结束。
关于渐次通达的教义解释
现在是关于渐次通达的教义。在这里，有人认为——
“渐次的智者，片段片段地每一刻；
如同银匠，清除自己的污垢”（见《大论》239）——
未能正确理解这些经典，认为“在须陀洹果的证悟中，某些人因见到痛苦而放弃某些烦恼，某些人因见到生起与灭尽的道路而放弃烦恼，其他人也是如此”，因此通过这十六个方面，渐次放弃烦恼而获得阿罗汉果，类似于现在的盲人、普遍的合一与善法；为了分析他们的见解，问询为自方论者，承认为外方论者。被问时，关于渐次的须陀洹之道，因单一的道路的多重性质而否定。第二次被问时，则基于痛苦的见解等进行承认。那些或四种知识，单一的须陀洹之道也是如此，果实却是唯一的，因此否定。对于再来果道等也是如此。
“在道路上见到果实的存在”是指因痛苦的见解等的见解未完成，而是因道路的见解而完成，因此他被称为在果实上存在，因此承认。

345.Dukkhediṭṭhe cattāri saccānīti pucchā paravādissa, ekābhisamayavasena paṭiññā sakavādissa. Puna dukkhasaccaṃ cattāri saccānīti anuyoge catunnampi nānāsabhāvattā paṭikkhepo tasseva.

Rūpakkhandhe aniccato diṭṭheti pucchā sakavādissa, samuddato ekabindussa rase paṭividdhe sesaudakassa paṭivedho viya ekadhamme aniccādito paṭividdhe sabbepi paṭividdhā hontīti laddhiyā paṭiññā paravādissa.

Catūhi ñāṇehīti dukkhe ñāṇādīhi. Aṭṭhahi ñāṇehīti sāvakānaṃ sādhāraṇehi saccañāṇehi ceva paṭisambhidāñāṇehi ca. Dvādasahi ñāṇehīti dvādasaṅgapaṭiccasamuppādañāṇehi. Catucattārīsāya ñāṇehīti ‘‘jarāmaraṇe ñāṇaṃ, jarāmaraṇasamudaye ñāṇa’’nti evaṃ nidānavagge vuttañāṇehi. Sattasattatiyā ñāṇehīti ‘‘jarāmaraṇaṃ, bhikkhave, aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhamma’’nti (saṃ. ni. 2.20) evaṃ tattheva vuttañāṇehi. Sesamettha pāḷinayeneva veditabbaṃ saddhiṃ suttasādhanenāti.

Anupubbābhisamayakathāvaṇṇanā.

10. Vohārakathāvaṇṇanā

347. Idāni vohārakathā nāma hoti. Tattha buddho bhagavā lokuttarena vohārena voharatīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, laddhivasena paṭiññā paravādissa. Lokuttare sotetiādīni tassa ayuttavādībhāvadīpanatthaṃ vuttāni. Ayañhettha adhippāyo – ‘‘saddāyatanameva te lokuttaraṃ, udāhu sotādīnipī’’ti.

Hañci buddhassa bhagavato vohāro lokiye sote paṭihaññatīti ettha yadi so lokuttare paṭihaññeyya. Lokuttaro siyāti evamattho na gahetabbo. Lokiye paṭihaññamānassa pana lokuttaratā nāma natthīti ayametthādhippāyo. Lokiyena viññāṇenāti etthāpi lokiyenevāti attho. Itarathā anekantatā siyā. Lokuttarañhi lokiyenapi ñāṇena ñāyatī. Evaṃ sabbaṃ yathānurūpato veditabbaṃ. Sabbe te maggaṃ bhāventīti pañhesu ye maggaṃ nappaṭilabhanti, te sandhāya paṭikkhipati. Ye paṭilabhanti, te sandhāya paṭijānāti.

351.Sovaṇṇamayāyāti suvaṇṇamayāya. Idaṃ paravādissa udāharaṇaṃ.

Eḷaṇḍiyāyāti eḷaṇḍamayāya. Idaṃ sakavādissa udāharaṇaṃ. Lokiyaṃ voharantassa lokiyoti ayampi ekā laddhi. Sā etarahi ekaccānaṃ andhakānaṃ laddhi. Sesamettha uttānatthamevāti.

Vohārakathāvaṇṇanā.

11. Nirodhakathāvaṇṇanā



“痛苦的见解是四圣谛”是指向外方论者提问，自方论者则以单一的理解进行承认。再次，关于“痛苦的真理是四圣谛”因四种不同的性质而否定。
关于“色蕴因无常而被见”的问题，自方论者承认，基于如同从海洋中取出一滴水的理解，所有的水都被理解为同一法则的无常，因此所有的都被理解为无常。
“通过四种知识”是指痛苦的知识等。“通过八种知识”是指声闻的普通真理知识以及解脱知识。“通过十二种知识”是指十二因缘的知识。“通过四十种知识”是指“衰老与死亡的知识，衰老与死亡的生起的知识”等等在因缘品中所述的知识。“通过七十七种知识”是指“衰老与死亡，僧侣们，都是无常的，因缘而生的，灭亡的法，消逝的法，解脱的法”（见《相应部》2.20）等在此处所述的知识。其余部分应依据巴利文的原意理解，结合经典的内容。
渐次通达的教义解释结束。
关于语言的教义解释
现在是关于语言的教义。在这里，认为“佛陀通过超世俗的语言进行交流”，例如现在的盲人；为了分析他们的见解，问询为自方论者，承认为外方论者。关于超世俗的“耳”等等，为了说明其不正确的说法而进行阐述。这里的意思是：“声音的感官才是超世俗的，或者是耳等”。
如果佛陀的语言在世俗的耳中被否定，那么他在超世俗中也会被否定。超世俗的存在则不应被接受。若在世俗中被否定，则超世俗的存在也不存在，这就是这里的含义。关于世俗的意识，这里也是指世俗的意思。否则则可能存在多重的观点。在超世俗的情况下，世俗的知识也是有道理的。所有的都应根据情况而理解。所有那些未能获得道路的人，基于此进行否定。那些获得的人，基于此进行承认。
“用黄金制成的”是指用纯金制成的。这是外方论者的例证。
“用白麻制成的”是指用白麻制成的。这是自方论者的例证。在世俗中进行交流的则是世俗的，这也是一种见解。此处是现在的某些盲人的见解。其余部分应依据巴利文的原意理解，结合经典的内容。
语言的教义解释结束。
关于灭的教义解释

353. Idāni nirodhakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ appaṭisaṅkhānirodhañca paṭisaṅkhānirodhañca dvepi ekato katvā nirodhasaccanti laddhi, seyyathāpi etarahi mahisāsakānañceva andhakānañca; te sandhāya dve nirodhāti pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa . Dve dukkhanirodhāti pañhesu yasmā dve dukkhasaccāni na icchati, tasmā paṭikkhipati. Yasmā dvīhākārehi dukkhaṃ nirujjhatīti icchati, tasmā paṭijānāti. Dve nirodhasaccānītipañhesu dvinnaṃ dukkhasaccānaṃ nirodhavasenaanicchanto paṭikkhipati. Dvīhākārehi dukkhassa nirujjhanato paṭijānāti. Dve tāṇānītiādīsupi eseva nayo.

Atthi dvinnaṃ nibbānānantiādīsu pucchāsu uccanīcatādīni apassanto paṭikkhipati.

Appaṭisaṅkhāniruddheti ye paṭisaṅkhāya lokuttarena ñāṇena aniruddhā suddhapakatikattā vā uddesaparipucchādīnaṃ vā vasena na samudācaraṇato niruddhāti vuccanti, te saṅkhāre. Paṭisaṅkhā nirodhentīti. Lokuttarañāṇena nirodhenti anuppattibhāvaṃ gamenti. Nanu appaṭisaṅkhāniruddhā saṅkhārāti pucchā paravādissa . Tattha bhaggānaṃ puna abhañjanato appaṭisaṅkhāniruddhānaṃ vā ariyamagge uppanne tathā nirujjhanatova sakavādī accantabhaggataṃ paṭijānāti. Sesamettha uttānatthamevāti.

Nirodhakathāvaṇṇanā.

Dutiyo vaggo.

3. Tatiyavaggo

1. Balakathāvaṇṇanā

354. Idāni balakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ anuruddhasaṃyutte ‘‘imesañca panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāmī’’tiādīni (saṃ. ni. 5.913) dasasuttāni ayoniso gahetvā ‘‘tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇa’’nti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā paravādissa. Tathāgatabalañca nāmetaṃ sāvakehi sādhāraṇampi atthi asādhāraṇampi sādhāraṇāsādhāraṇampi. Tattha āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ sādhāraṇaṃ. Indriyaparopariyattiñāṇaṃ asādhāraṇaṃ. Sesaṃ sādhāraṇañca asādhāraṇañca. Ṭhānāṭṭhānādīni hi sāvakā padesena jānanti, tathāgatā nippadesena. Iti tāni uddesato sādhāraṇāni, na niddesato. Ayaṃ pana avisesena sabbampi sādhāraṇanti āha. Tamenaṃ tato vivecetuṃ tathāgatabalaṃ sāvakabalanti puna anuyogo āraddho. Tattha paṭhamapañhe niddesato sabbākāravisayataṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyapañhe uddesato ṭhānāṭṭhānamattādijānanavasena paṭijānāti. Taññevātiādipañhesu sabbākārena ninnānākaraṇatāya abhāvena paṭikkhipati. Pubbayogo ca pubbacariyā ca atthato ekaṃ, tathā dhammakkhānañca dhammadesanā ca.

Indriyaparopariyattipañhe ekadesena sādhāraṇataṃ sandhāya sāvakavisaye paṭijānāti.

355. Idāni yasmā uddesato ṭhānāṭṭhānādīni sāvako jānāti, tasmā sāvakassa tathā jānanaṃ pakāsetvā tena jānanamattasāmaññena tesaṃ sāvakasādhāraṇattaṃ patiṭṭhāpetuṃ sāvako ṭhānāṭṭhānaṃjānātītiādayo paravādipañhā honti. Tattha indriyaparopariyattiñāṇaṃ channaṃ asādhāraṇañāṇānaṃ aññataranti na gahitaṃ. Āsavakkhayena vā āsavakkhayanti yaṃ tathāgatassa āsavakkhayena saddhiṃ sāvakassa āsavakkhayaṃ paṭicca vattabbaṃ siyā nānākaraṇaṃ, taṃ natthi. Vimuttiyā vā vimuttinti padepi eseva nayo. Sesamettha uttānatthameva.


 这是对该巴利文段落的汉语翻译：

关于灭谛的论述：

对于那些将不可断灭（appaṭisaṅkhānirodha）和可断灭（paṭisaṅkhānirodha）两者合并为一个灭谛的人来说，就像现在的摩诃僧祇部和犊子部一样。针对这一点，提出了两种灭的问题：对于自方（自己的观点），是问题；对于他方（对方的观点），是承认。

关于"两种苦的灭"的问题，因为他们不希望有两种苦谛，所以予以否定。因为承认苦以两种方式被灭，所以予以肯定。在"两种灭谛"的问题上，因为不希望两种苦谛的灭，所以予以否定。因为承认苦以两种方式被灭，所以予以肯定。对于"两种庇护"等问题，也是同样的道理。

在"两种涅槃"等问题上，因为看不到高低等差别，所以予以否定。

"不可断灭"是指那些未被以出世间智慧断除的行蕴，或因为其纯粹本性，或因为未被提及和询问等原因而被称为已灭。"以可断灭方式灭"是指以出世间智慧使其不再生起。对于"是否有不可断灭的行蕴"这一问题，自方认为，当圣道生起时，这些行蕴完全被破坏，不再生起。其余部分显而易见。

关于力的论述：

在《相应部》的《阿努楼陀相应》中，有十部经文不当地被理解为"如来的力是弟子所共有的"，就像现在犊子部那样。针对这一点，对于自方是问题，在见解上站稳后，对于他方是承认。

如来的力既有弟子共有的，也有不共有的，还有共有与不共有兼具的。其中，漏尽智是共有的；根胜解智是不共有的；其余的既有共有的，也有不共有的。弟子们部分地知道处与非处等，而如来则无分别地知道。因此，从广义上说是共有的，但从细节上说不是。

为了区分这一点，再次提出了如来的力与弟子的力的问题。在第一个问题上，因为考虑到一切方面的范围，所以予以否定。在第二个问题上，因为考虑到处与非处等的广义知晓，所以予以承认。在后续问题中，因为没有以一切方面区分的能力，所以予以否定。先前的修行和行为在本质上是一致的，说法和宣说也是一致的。

在根胜解智的问题上，考虑到部分的共有性，在弟子的范围内予以承认。

现在，因为弟子从广义上知道处与非处等，所以提出了弟子知道处与非处等的问题。在这里，六种不共智中的根胜解智未被接受。关于漏尽，如果说如来的漏尽与弟子的漏尽有什么不同，那么这种不同是不存在的。对于解脱等问题，也是同样的道理。其余部分显而易见。

356. Idāni yaṃ sakavādinā ‘‘āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ sādhāraṇa’’nti anuññātaṃ, tena saddhiṃ saṃsanditvā sesānampi sādhāraṇabhāvaṃ pucchituṃ puna āsavānaṃ khayetiādayo paravādipañhāva honti. Tesaṃ vissajjane sakavādinā āsavakkhaye visesābhāvena taṃ ñāṇaṃ sādhāraṇanti anuññātaṃ. Itaresupi visesābhāvena sādhāraṇatā paṭikkhittā. Puna ṭhānāṭṭhānādīnaṃ āsavakkhayeneva saddhiṃ saṃsanditvā asādhāraṇapucchā paravādisseva. Tattha āsavakkhayañāṇe paṭikkhepo, sesesu ca paṭiññā sakavādissa. Tato indriyaparopariyattena saddhiṃ saṃsanditvā asādhāraṇapucchā paravādissa. Sā saṅkhipitvā dassitā. Tathāpi indriyaparopariyatte paṭiññā, sesesu ca paṭikkhepo sakavādissa. Tato ṭhānāṭṭhānādīhi saddhiṃ saṃsanditvā indriyaparopariyattassa sādhāraṇapucchā paravādissa. Sāpi saṅkhipitvāva dassitā. Tattha indriyaparopariyatte paṭikkhepo. Sesesu ca paṭiññā sakavādissāti.

Balakathāvaṇṇanā.

2. Ariyantikathāvaṇṇanā

357. Idāni ariyantikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘na kevalaṃ āsavakkhayañāṇameva ariyaṃ, atha kho purimānipi nava balāni ariyāni’’cceva laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya ariyanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Puna yadi taṃ ariyaṃ, maggādīsu tena aññatarena bhavitabbanti maggādivasena pucchā sakavādissa, paṭikkhepo itarassa.

Puna suññatārammaṇādivasena pucchā sakavādissa. Tattha dve suññatā – sattasuññatā ca saṅkhārasuññatā ca. Sattasuññatā nāma diṭṭhiyā parikappitena sattena suññā pañcakkhandhā. Saṅkhārasuññatā nāma sabbasaṅkhārehi suññaṃ vivittaṃ nissaṭaṃ nibbānaṃ. Tattha paravādī nibbānārammaṇataṃ sandhāya paṭikkhipati, saṅkhārārammaṇataṃ sandhāya paṭijānāti. Manasi karotīti puṭṭhopi nibbānameva sandhāya paṭikkhipati, saṅkhāre sandhāya paṭijānāti. Tato sakavādinā ‘‘ṭhānāṭṭhānādimanasikāro saṅkhārārammaṇo, suññatamanasikāro nibbānārammaṇo’’ti imaṃ nayaṃ gahetvā ‘‘dvinnaṃ phassānaṃ dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotī’’ti puṭṭho lesokāsaṃ alabhanto paṭikkhipati. Animittāpaṇihitesupi eseva nayo. Sattanimittābhāvato hi khandhā animittā. Saṅkhāranimittābhāvato nibbānaṃ. Ekadhammasmimpi āropetvā ṭhapetabbasaṅkhātena ca paṇidahitabbaṭṭhena paṇihitasaṅkhaṃ gatena sattapaṇidhinā appaṇihitā khandhā. Taṇhāpaṇidhinā taṇhāya vā ārammaṇabhūtena sabbasaṅkhārapaṇidhinā appaṇihitaṃ nibbānaṃ. Tasmā idhāpi paṭikkhepo ca paṭiññā ca purimanayeneva veditabbā.

358. Tato ‘‘yathā satipaṭṭhānādayo lokuttaradhammā ariyā ceva suññatādiārammaṇā ca, kiṃ te evaṃ ṭhānāṭṭhānañāṇa’’nti anulomapaṭilomapucchā honti. Tattha sabbāpi paṭiññā sabbe ca paṭikkhepā paravādisseva. Imināvupāyena sesañāṇesupi pucchāvissajjanaṃ veditabbaṃ. Pāḷiyaṃ pana sesāni saṅkhipitvā avasāne cutūpapātañāṇameva vibhattaṃ. Tato paraṃ sakasamayepi ‘‘ariya’’nti siddhena āsavānaṃ khayañāṇena saddhiṃ saṃsanditvā sesañāṇānaṃ anulomato ca paṭilomato ca ariyabhāvapucchā honti. Tā sabbā paravādissa, paṭiññā paṭikkhepo ca sakavādissa . Te uttānatthāyeva. Pāḷiyaṃ panettha paṭhamanavamāneva dassetvā satta ñāṇāni saṅkhittānīti.

Ariyantikathāvaṇṇanā.

3. Vimuttikathāvaṇṇanā


现在，关于“灭尽烦恼的智慧是普遍的”这一观点，由于获得了允许，因此连同此观点一起，询问其他的普遍性时，便成为了外道的提问。对于这些问题的解答，持有此观点的人以灭尽烦恼的特殊性为依据，允许了这一智慧的普遍性。其他方面也因特殊性而被排斥。再者，与位置、状态等结合在一起，关于灭尽烦恼的问询便如同外道的提问。在那里，对于灭尽烦恼的智慧被排斥，而对其他的回答则是持有此观点的人所给出的。因此，结合感官的相对性，关于特殊性的问题便是外道的提问。此问题被简要地展示出来。尽管如此，关于感官的相对性，回答和其他方面的排斥仍然是持有此观点的人所给出的。随后，结合位置、状态等，关于感官的相对性的普遍性的问题便是外道的提问。此问题也被简要地展示出来。在那里，关于感官的相对性被排斥。其他方面的回答则是持有此观点的人所给出的。
巴利文的讨论。
圣者的讨论
现在称之为圣者的讨论。在这里，持有“不仅仅是灭尽烦恼的智慧是圣者的，前面的九种力量也是圣者的”这一观点的人，例如现在的盲人；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。再者，如果这是圣者，那么在道等方面必定是由此而存在的，因此在道的方面提问，持有其他观点的人则是排斥的。
再者，关于空的所缘等方面的提问。这里有两种空：有为的空和无为的空。有为的空是指以见解为界定的有为五蕴的空。无为的空是指所有有为皆为空、孤立、解脱的涅槃。在这里，外道者针对涅槃的所缘进行排斥，针对有为的所缘则进行承认。即使被问及，仍然是针对涅槃进行排斥，针对有为进行承认。然后，持有此观点的人以“位置、状态等的心所缘是有为的所缘，空的心所缘是涅槃的所缘”为依据，被问及时未能获得回答而进行排斥。对于无相的所缘也是如此。由于五蕴无相，所以有为是无相的。由于有为的无相，所以涅槃是无相的。在单一法中，依照所依的定义和设定，已被指定为有为的五蕴。由于渴望的所缘，或作为渴望的所缘，所有有为的所缘皆是无所缘的涅槃。因此，在这里的排斥和承认应当与之前的观点相同。
接下来，“如同四念处等超世间法既是圣者的，又是空等的所缘，你们对此位置、状态的智慧如何？”于是便有顺应与逆反的提问。在这里，所有的承认和所有的排斥皆是外道的。根据此方法，其他的智慧的提问和回答也应当被理解。在巴利文中，其他的部分被简要概括，最后只提到出世间的智慧。之后，在自己的时机中，关于“圣者”的定义，结合已知的灭尽烦恼的智慧，便有关于其他智慧的顺应与逆反的提问。这些问题都是外道的，承认和排斥则是持有此观点的人所给出的。它们的内容是显而易见的。在巴利文中，这里仅展示了第一和第九的内容，表明七种智慧是被概括的。
圣者的讨论。
解脱的讨论

363. Idāni vimuttikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘vītarāgacittānaṃ vimuttipayojanaṃ nāma natthi. Yathā pana malīnaṃ vatthaṃ dhoviyamānaṃ malā vimuccati, evaṃ sarāgaṃ cittaṃ rāgato vimuccatī’’ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya sarāganti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tato rāgasahagatantiādinā nayena puṭṭho maggakkhaṇe cittaṃ vimuccati nāma. Tadā ca evarūpaṃ cittaṃ natthīti paṭikkhipati.

Saphassantiādinā nayena puṭṭhopi yathā phasso ca cittañca ubho rāgato vimuccanti, evaṃ rāgassa vimuttiṃ apassamāno paṭikkhipati. Sadosādīsupi imināvupāyena attho veditabbo.

Vimuttikathāvaṇṇanā.

4. Vimuccamānakathāvaṇṇanā

366. Idāni vimuccamānakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘jhānena vikkhambhanavimuttiyā vimuttaṃ, maggakkhaṇe samucchedavimuttiyā vimuccamānaṃ nāma hotī’’ti laddhi, te sandhāya vimuttaṃ vimuccamānanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarasa.

Puna ekadesanti pucchā sakavādissa. Tattha ekadesanti bhāvanapuṃsakaṃ. Yathā vimuttaṃ, ekadesena vā ekadese vā avimuttaṃ hoti kiṃ evaṃ ekadesaṃ vimuttaṃ, ekadesaṃ avimuttanti pucchati. Kiṃ kāraṇā evaṃ pucchatīti? ‘‘Vimuttaṃ vimuccamāna’’nti vippakatabhāvena vuttattā. Yathā hi kariyamānā kaṭādayo vippakatattā ekadesena katā ekadesena akatā honti, tathā idampi ekadesaṃ vimuttaṃ ekadesaṃ avimuttanti āpajjati. Tato paravādī kaṭādīnaṃ viya cittassa ekadesābhāvā paṭhamapañhe paṭikkhipitvā dutiye vimuccamānassa apariniṭṭhitavimuttitāya paṭijānāti. Lokiyajjhānakkhaṇaṃ vā sandhāya paṭikkhipati. Na hi taṃ tadā samucchedavimuttiyā vimuccamānaṃ. Lokuttarajjhānakkhaṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Tañhi tadā samucchedavimuttiyā vimuttekadesena vimuccamānantissa laddhi. Tato sakavādī ‘‘yadi te ekameva cittaṃ ekadesaṃ vimuttaṃ ekadesaṃ avimuttaṃ, evaṃ sante yo ekeneva cittena sotāpanno hoti, sopi te ekadesaṃ sotāpanno, ekadesaṃ na sotāpanno āpajjatī’’ti codanatthaṃ ekadesaṃ sotāpannotiādimāha. Itaro taṃ vidhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Sesavāresupi eseva nayo.

Uppādakkhaṇapañhe yadi ekameva cittaṃ vimuttañca vimuccamānañca, ekasmiṃ khaṇe vimuttaṃ ekasmiṃ vimuccamānaṃ āpajjati. Kiṃ te evarūpaṃ cittanti attho.



现在称之为解脱的讨论。在这里，持有“对于心中无欲的人，解脱的目的并不存在。就如同被洗涤的污垢衣物，污垢得以解脱，心中有欲则得以解脱”这一观点的人，例如现在的盲人；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。随后，按照“有欲的心”等方式被提问，认为在道的瞬间，心是得以解脱的。那时，认为这种心并不存在，因此进行了排斥。
按照“有触等”的方式被问及，即使触和心都是从欲中解脱的，看到欲的解脱而未能理解，因此进行了排斥。对于“有苦有乐”的情况也应以此方法理解。
解脱的讨论。
解脱中的讨论
现在称之为解脱中的讨论。在这里，持有“通过禅定的抑制解脱，称为在道的瞬间的彻底解脱”这一观点的人，针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。
再者，关于“一部分”的提问。这里的“一部分”是指修行者。就如解脱的，部分或部分地未解脱，问道：“为什么如此提问？”因为“解脱与解脱中的”是以分开之义而说的。就如被切割的东西，由于分开，部分被切割，部分未被切割，因此这个也变成部分解脱，部分未解脱。随后，外道者因心的部分不存在而在初次提问中进行了排斥，第二次则因解脱中的未完成解脱而承认。关于世间禅定的瞬间也进行了排斥。那时并非彻底解脱。关于出世间禅定的瞬间则承认。因为那时，通过彻底解脱的部分解脱的获得而称为解脱中的。然后，持有此观点的人说：“如果你的心只有一个，部分解脱，部分未解脱，那么如果以一个心而成为入流者，他也是部分入流者，部分并非入流者。”为了证明这一点，提到部分入流者等。其他的排斥也是如此。
关于产生的瞬间，如果只有一个心，解脱和解脱中的，便在同一时刻解脱，并在同一时刻得以解脱。你们的这种心意如何？

367. Suttasādhane paṭhamasuttaṃ paravādissa. Tatrāssāyamadhippāyo – vimuccatīti vippakataniddeso. Tasmā yaṃ tassa yogino evaṃ jānato evaṃ passato etehi āsavehi cittaṃ vimuccati, taṃ vimuccamānaṃ nāma hotīti. Dutiyasuttaṃ sakavādissa. Tatrāssāyamadhippāyo – yadi te vimuccatīti vacanato vimuttaṃ vimuccamānaṃ, idha vimuccatīti vacanābhāvato vimuttameva siyā, na vimuccamānanti.

Idāni ‘‘yathā te vippakatavimuttitāya vimuccamānaṃ, kiṃ evaṃ vippakatarāgāditāya rajjamānādīnipi atthī’’ti codanatthaṃ puna atthi cittantiādi āraddhaṃ. Paravādināpi tathārūpaṃ cittaṃ apassantena sabbaṃ paṭikkhittaṃ. Atha naṃ sakavādī ‘‘dveyeva koṭiyo, tatiyā natthī’’ti anubodhento nanu rattañceva arattañcātiādimāha. Tassattho – nanu bhadramukha, rāgasampayuttaṃ cittaṃ rattaṃ vippayuttaṃ arattanti dveva koṭiyo, rajjamānaṃ nāma tatiyā koṭi natthīti? Duṭṭhādīsupi eseva nayo. Atha naṃ āmantāti paṭijānitvā ṭhitaṃ. Vimuttipakkhepi dveyeva koṭiyo dassetuṃ hañci rattañcevātiādimāha. Tassattho – yadi etā dve koṭiyo sampaṭicchasi, avimuttañceva vimuttañcā ti imāpi sampaṭiccha. Kilesasampayuttañhi cittaṃ avimuttaṃ, vippayuttaṃ vimuttaṃ. Vimuccamānaṃ nāmāti paramatthato tatiyā koṭi natthīti.

Vimuccamānakathāvaṇṇanā.

5. Aṭṭhamakakathāvaṇṇanā

368. Idāni aṭṭhamakakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ anulomagotrabhumaggakkhaṇe kilesānaṃ samudācārābhāvato aṭṭhamakassa sotāpattimaggaṭṭhapuggalassa dve pariyuṭṭhānā pahīnāti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānañceva sammitiyānañca; tesaṃ aññataraṃ sandhāya pucchā sakavādissa, maggakkhaṇato paṭṭhāya diṭṭhiyā anuppattiṃ sandhāya paṭiññā itarassa. Tato yasmā diṭṭhi nāmesā sotāpannasseva pahīnā, na maggaṭṭhassa, tasmā aṭṭhamako puggalo sotāpannoti anuyogo sakavādissa. Vicikicchāpañhepi eseva nayo. Anusayapañhe pariyuṭṭhānato añño anusayoti tesaṃ laddhi, tasmā ‘‘na heva’’nti paṭikkhittaṃ.

Sīlabbataparāmāsapañhepi sīlabbataparāmāsapariyuṭṭhānanti vohāraṃ na passati, tasmā paṭikkhipati. Pariyuṭṭhānamevassa pahīnanti laddhi.

369.Maggo bhāvitoti pañhe tasmiṃ khaṇe bhāveti, na bhāvito. Tasmā paṭikkhipati. Amaggenātiādianuyoge paṭhamamaggeneva pahīnabhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati. Yadi hi amaggena pahīyetha, gotrabhupuggalādīnampi pahīyethāti āpajjanato. Uppajjissatīti pucchā paravādissa, vissajjanaṃ sakavādissa. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Aṭṭhamakakathāvaṇṇanā.

6. Aṭṭhamakassa indriyakathāvaṇṇanā

371. Idāni aṭṭhamakassa indriyakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘aṭṭhamako maggakkhaṇe indriyāni paṭilabhati nāma, no cassa paṭiladdhāni hontī’’ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya natthi saddhindriyanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Natthi saddhāti puṭṭho pana saddhindriyato saddhāya nānattaṃ sallakkhetvā paṭikkhipati. Sesesupi eseva nayo. Yathā pana yassa atthi mano, tassa manindriyampi atthi; evaṃ yassa saddhādayo atthi, tassa atthi saddhindriyādīnipīti dīpanatthaṃ atthi mano atthi manindriyantiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ uttānatthameva saddhiṃ suttasādhanenāti.

Aṭṭhamakassa indriyakathāvaṇṇanā.

7. Dibbacakkhukathāvaṇṇanā



在经典的证明中,第一部经是外道的。在那里,他的意思是:"解脱"是一个未完成的说明。因此,对于那个修行者来说,如此了知、如此看见,心从这些烦恼中解脱,这称为正在解脱。第二部经是持有此观点的人的。在那里,他的意思是:如果你说"解脱"就意味着已解脱和正在解脱,那么这里没有"正在解脱"的说法,应该只是已解脱,而不是正在解脱。
现在,为了批评"就像你说的未完成的解脱是正在解脱,那么未完成的贪欲等是否也存在正在贪着等?"而开始了"是否有心"等问题。外道者因为看不到这样的心而全部否认。然后,持有此观点的人为了让他明白"只有两个极端,没有第三种"而说"难道不是有贪着的和无贪着的"等。其意思是:善友啊,难道不是只有两个极端,即与贪欲相应的心是贪着的,不相应的是无贪着的,没有所谓的正在贪着这第三种极端吗?对于瞋恨等也是同样的道理。然后他回答"是的"并停下。为了在解脱方面也显示只有两个极端,说"如果有贪着的"等。其意思是:如果你接受这两个极端,那么也接受"未解脱的和已解脱的"。因为与烦恼相应的心是未解脱的,不相应的是已解脱的。从究竟意义上说,没有所谓的正在解脱这第三种极端。
正在解脱的讨论。
第八者的讨论
现在称为第八者的讨论。在这里,有些人认为由于在顺解脱分、种姓、道的瞬间没有烦恼的活动,所以第八者即预流道的人已经断除了两种缠缚,比如现在的盲人和正量部;针对他们中的一个,持有此观点的人提问,从道的瞬间开始,关于见解不再生起,另一方回答。然后,因为所谓的见解只有预流果的人才断除,而不是道的人,所以持有此观点的人追问第八者是否是预流果的人。对于疑问的问题也是同样的道理。在潜在倾向的问题上,他们认为潜在倾向与缠缚是不同的,所以回答"不是"。
在戒禁取的问题上,他看不到所谓的戒禁取缠缚,所以否认。他认为只有缠缚被断除。
在"道已修习"的问题上,在那个瞬间是正在修习,而不是已修习。所以他否认。在"非道"等追问中,考虑到是由第一道断除的,所以否认。因为如果由非道断除,那么种姓人等也会断除。"将会生起"的问题是外道的,回答是持有此观点的人的。其余的在所有地方都是明显的意思。
第八者的讨论。
第八者的根的讨论
现在称为第八者的根的讨论。在这里,有些人认为"第八者在道的瞬间获得诸根,但这些根还未完全获得",比如现在的盲人;针对他们,持有此观点的人问"是否没有信根",另一方回答。但当被问到"是否没有信"时,他考虑到信根与信的差异而否认。对于其他的也是同样的道理。就像有意的人也有意根一样,有信等的人也有信根等,为了说明这一点而开始了"有意有意根"等。这一切连同经典的证明都是明显的意思。
第八者的根的讨论。
天眼的讨论

373. Idāni dibbacakkhukathā nāma hoti. Tattha yesaṃ catutthajjhānadhammūpatthaddhaṃ maṃsacakkhumeva dibbacakkhu nāma hotīti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya maṃsacakkhunti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

Puna ‘‘maṃsacakkhu dibbacakkhu, dibbacakkhu maṃsacakkhū’’ti puṭṭho taṃ mattameva taṃ na hotīti paṭikkhipati. Yādisantiādipucchāsupi ubhinnaṃ ekasabhāvābhāveneva paṭikkhipati.

Visayotiādīsu ubhinnampi rūpāyatanameva visayo. Maṃsacakkhu pana āpāthagatameva passati. Itaraṃ anāpāthagataṃ tiropabbatādigatampi. Dibbacakkhussa ca atisukhumampi rūpaṃ gocaro, na tādisaṃ itarassāti evametesaṃ ānubhāvagocarā asadisā.

Upādiṇṇaṃ hutvā anupādiṇṇaṃ hotīti puṭṭho yasmā maṃsacakkhu upādiṇṇaṃ, dibbacakkhu anupādiṇṇaṃ, na ca maṃsacakkhumeva dibbacakkhūti icchati, tasmā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yasmā ‘‘maṃsacakkhussa uppādo, maggo dibbassa cakkhuno’’ti vacanaṃ nissāya maṃsacakkhupaccayā dibbacakkhu uppajjati, tañca rūpāvacarikānaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ pasādoti icchati, tasmā paṭijānāti. Kāmāvacaraṃ hutvāti puṭṭhopi yasmā na maṃsacakkhumeva dibbacakkhūti icchati, tasmā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho rūpāvacarajjhānapaccayena uppannattā rūpāvacaraṃ nāma jātanti paṭijānāti.

Rūpāvacaraṃ hutvā arūpāvacaranti puṭṭhopi tato paraṃ bhāvanāya arūpāvacarakkhaṇe rūpāvacaracittassa abhāvā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho arūpāvacarikānaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ pasādo hutvā uppajjatīti laddhiyā paṭijānāti. Apariyāpannabhāvaṃ panassa na icchati, tasmā paṭikkhipatiyeva.

374.Dibbacakkhuṃ dhammupatthaddhanti kāmāvacaradhammena upatthambhitaṃ hutvā. Puna dhammupatthaddhanti lokuttaradhammena upatthaddhaṃ. Dveva cakkhūnīti puṭṭho kiñcāpi dibbacakkhuno dhammupatthaddhassa paññācakkhubhāvaṃ na icchati, paññācakkhussa pana atthitāya paṭikkhipati. Puna puṭṭho maṃsacakkhu dhammupatthaddhaṃ dibbacakkhu hotīti laddhivasena paṭijānāti. Sesamettha uttānatthamevāti.

Dibbacakkhukathāvaṇṇanā.

8. Dibbasotakathāvaṇṇanā

375. Idāni dibbasotakathā nāma hoti. Tattha ekaṃyeva sotanti puṭṭho dvinnaṃ atthitāya paṭikkhipati. Puna puṭṭho yasmā tadeva dhammupatthaddhaṃ dibbasotaṃ nāma hoti, tasmā paṭijānāti. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayamevāti.

Dibbasotakathāvaṇṇanā.

9. Yathākammūpagatañāṇakathāvaṇṇanā

377. Idāni yathākammūpagatañāṇakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘iti dibbena cakkhunā visuddhena…pe… yathākammūpage satte pajānātī’’ti (dī. ni. 1.246; paṭi. ma. 1.106) suttaṃ ayoniso gahetvā yathākammūpagatañāṇameva dibbacakkhunti laddhi, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Puna yathākammūpagatañca manasi karotīti puṭṭho ekacittassa ārammaṇadvayābhāvā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho nānācittavasena paṭijānāti. Puna lesokāsaṃ adatvā dvinnaṃ phassānanti puṭṭho paṭikkhipati. Iti yathā iminā yathākammūpagatapadena, evameva ime vata bhonto, sattātiādipadehipi saddhiṃ yojanāsu attho veditabbo.



现在称之为天眼的讨论。在这里，持有“第四禅定的法所生的肉眼称为天眼”这一观点的人，例如现在的盲人和正量部；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。
再者，当被问“肉眼是天眼，天眼是肉眼”时，他回答说：“仅此而已，并非如此。”在关于“如何”等问题上，他也以两者的本质不存在为由进行排斥。
在“所缘”等方面，二者的所缘都是色界。肉眼仅能见到世俗的。其他的则是非世俗的，比如山壁等。天眼的所缘则是极细微的形相，而不是那样的其他。
被问及“有依、有无依”，因为肉眼是有依的，而天眼是无依的，他认为肉眼并非天眼，因此进行了排斥。第二次被问及时，因为“肉眼的生起，天眼的道路”这一说法，他认为天眼是依赖肉眼而生起的，并且希望其所缘是四大元素的细腻之相，因此进行了承认。被问及“是否属于欲界”时，他认为肉眼并非天眼，因此进行了排斥。第二次被问及时，他承认因色界的禅定而生起的。
被问及“属于色界而不属于无色界”时，他在此之后由于修行无色界的缘故，否认色界的心的存在。第二次被问及时，他承认因无色界的四大元素的细腻之相而生起。
天眼由法所生，因欲界的法而存在。再者，由出世间的法所生。被问及“两种眼”时，他认为即使天眼是由法所生的，但并不希望其有智慧之眼的存在，而是希望智慧之眼的存在。再者，被问及肉眼是法所生的天眼时，他承认这一观点。其余的在这里都是明显的意思。
天眼的讨论。
天耳的讨论
现在称之为天耳的讨论。在这里，被问及“是否只有一个耳朵”时，他否认两个耳朵的存在。再者，被问及因为那是法所生的天耳，因此他承认。其余的与前述相同。
天耳的讨论。
如法所生的智慧的讨论
现在称之为如法所生的智慧的讨论。在这里，持有“通过清净的天眼……如法所生的众生而理解”的经文（《增支部·尼柯篇》1.246；《法句经》1.106），不合理地理解为如法所生的智慧就是天眼的人，针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。再者，被问及“如法所生的智慧是否为心所思”时，他因单一心的所缘不存在而进行了排斥。第二次被问及时，他因多心的缘故而承认。再者，在没有给予细微的所缘的情况下，被问及“二种触”时，他进行了排斥。如此，通过如法所生的这个词，确实如此，诸众生的存在等词也应与此相结合进行理解。

378.Āyasmāsāriputto yathākammūpagataṃ ñāṇaṃ jānātīti idaṃ sakavādī yasmā thero appicchatāya abhiññāñāṇāni na vaḷañjetīti ekacce na jānanti, tāni panassa neva atthīti maññanti, tasmā taṃ ‘‘dibbacakkhuno alābhī thero’’ti maññamānaṃ pucchati. Teneva kāraṇena ‘‘atthāyasmato sāriputtassa dibbacakkhū’’ti parato puṭṭho paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yaṃkiñci sāvakena pattabbaṃ, sabbaṃ taṃ therena anuppattanti paṭijānāti. Idānissa vikkhepaṃ karonto sakavādī nanu āyasmā sāriputtotiādimāha. Imañhi gāthaṃ thero vaḷañjanapaṇidhiyā eva abhāvena āha, na abhiññāñāṇassa abhāvena. Paravādī pana abhāvenevāti atthaṃ sallakkheti. Tasmā tassa laddhiyā therassa yathākammūpagatañāṇameva atthi, no dibbacakkhu. Tena vuttaṃ ‘‘tena hi na vattabbaṃ yathākammūpagatañāṇaṃ dibbacakkhū’’ti.

Yathākammūpagatañāṇakathāvaṇṇanā.

10. Saṃvarakathāvaṇṇanā

379. Idāni saṃvarakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ tāvatiṃse deve upādāya tatuttari devesu yasmā te pañca verāni na samācaranti, tasmā saṃvaro atthīti laddhi, te sandhāya pucchā sakavādissa, verasamudācāraṃ apassato paṭiññā itarassa. Tato yasmā saṃvaro nāma saṃvaritabbe asaṃvare sati hoti, tasmā asaṃvarapucchā sakavādissa, devesu pāṇātipātādīnaṃ abhāvena paṭikkhepo itarassa.

Atthi manussesūtiādi saṃvare sati asaṃvarassa asaṃvare ca sati saṃvarassa pavattidassanatthaṃ vuttaṃ.

380.Pāṇātipātā veramaṇīti ādipañhesu pāṇātipātādīnaṃ asamācaraṇavasena paṭiññā, pāṇātipātādīnaṃ natthitāya paṭikkhepo veditabbo. Paṭilomapañhā uttānatthāyeva.

Avasāne natthi devesu saṃvarotipañhe pāṇātipātādīni katvā puna tato saṃvarābhāvaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Tato chalavasena yadi saṃvaro natthi, sabbe devā pāṇātipātinotiādipucchā paravādissa. Devānaṃ verasamudācārassa abhāvena paṭikkhepo sakavādissa. Nahevanti vacanamattaṃ gahetvā laddhipatiṭṭhāpanaṃ paravādissa. Evaṃ patiṭṭhitā pana laddhi appatiṭṭhitāva hotīti.

Saṃvarakathāvaṇṇanā.

11. Asaññakathāvaṇṇanā

381. Idāni asaññakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇa’’nti vacanato vinā viññāṇena paṭisandhi nāma natthi. ‘‘Saññuppādā ca pana te devā tamhā kāyā cavantī’’ti vacanato asaññasattānampi cutipaṭisandhikkhaṇe saññā atthīti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tato naṃ sakavādī ‘‘kiṃ te taṃ ṭhānaṃ saññābhavo’’tiādīhi codetuṃ saññābhavo saññāgatītiādimāha. Taṃ sabbaṃ tato parañca pāḷinayeneva veditabbanti.

Asaññakathāvaṇṇanā.

12. Nevasaññānāsaññāyatanakathāvaṇṇanā

384. Idāni nevasaññānāsaññāyatanakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘nevasaññānāsaññāyatana’’nti vacanato na vattabbaṃ ‘‘tasmiṃ bhave saññā atthī’’ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha sabbaṃ pāḷinayeneva veditabbanti.

Nevasaññānāsaññāyatanakathāvaṇṇanā.

Tatiyo vaggo.

4. Catutthavaggo

1. Gihissa arahātikathāvaṇṇanā



"尊者舍利弗知道如法所生的智慧"这句话,持有此观点的人问道,因为有些人不知道长老由于少欲而不使用神通智慧,他们认为长老根本没有这些神通。因此,他们认为"长老没有获得天眼",所以提出这个问题。出于同样的原因,当后来被问到"尊者舍利弗是否有天眼"时,他否认了。第二次被问及时,他承认长老已经获得了所有声闻弟子应该获得的。现在,持有此观点的人为了使他困惑而说"难道尊者舍利弗不是..."等。长老说这个偈颂是因为没有使用的愿望,而不是因为没有神通智慧。但外道者认为是因为没有。因此,根据他的观点,长老只有如法所生的智慧,而没有天眼。所以说"因此不应该说如法所生的智慧就是天眼"。
如法所生的智慧的讨论。
戒律的讨论
现在称之为戒律的讨论。在这里,持有"从三十三天开始,更高的天界中,由于他们不犯五戒,所以有戒律"这一观点的人,针对他们,持有此观点的人提问,因为看不到恶行的发生而回答。然后,因为所谓的戒律是在应该持戒而不持戒的情况下存在的,所以持有此观点的人询问不持戒的情况,而另一方因为天界中没有杀生等而否认。
"人间是否有"等是为了显示在有戒律的情况下无戒律,在无戒律的情况下有戒律而说的。
在"远离杀生"等问题上,应当理解为因不作杀生等而承认,因杀生等不存在而否认。反向的问题意思很明显。
最后,在"天界是否没有戒律"的问题上,持有此观点的人承认因为做了杀生等而没有戒律。然后,外道者诡辩地问:"如果没有戒律,那么所有的天人都是杀生者吗?"持有此观点的人因为天人没有恶行而否认。外道者仅仅抓住"不是"这个词而建立自己的观点。但是,这样建立的观点实际上是没有立足点的。
戒律的讨论。
无想的讨论
现在称之为无想的讨论。在这里,持有"因为说'缘行识',所以没有识就没有结生。因为说'当想生起时,那些天人从那个身体死亡',所以无想有情在死亡结生的瞬间也有想"这一观点的人,例如现在的盲人;针对他们,持有此观点的人提问,持有其他观点的人回答。然后,持有此观点的人为了批评他"那个状态是想的存在吗?"等而说"想的存在,想的去处"等。这一切和之后的内容都应该按照经文来理解。
无想的讨论。
非想非非想处的讨论
现在称之为非想非非想处的讨论。在这里,持有"因为说'非想非非想处',所以不能说'在那个境界有想'"这一观点的人,例如现在的盲人;针对他们,持有此观点的人提问,持有其他观点的人回答。这里其余的一切都应该按照经文来理解。
非想非非想处的讨论。
第三品。
第四品
在家人成为阿罗汉的讨论

387. Idāni gihissa arahāti kathā nāma hoti. Tattha yesaṃ yasakulaputtādīnaṃ gihibyañjane ṭhitānaṃ arahattappattiṃ disvā ‘‘gihi assa arahā’’ti laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa. Tattha gihissāti yo gihisaṃyojanasampayuttatāya gihi, so arahaṃ assāti attho. Paravādī pana adhippāyaṃ asallakkhetvā gihibyañjanamattameva passanto paṭijānāti. Idānissa ‘‘gihi nāma gihisaṃyojanena hoti, na byañjanamattena. Yathāha bhagavā –

‘Alaṅkato cepi samaṃ careyya,

Santo danto niyato brahmacārī;

Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ,

So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhū’’’ti. (dha. pa. 142);

Imaṃ nayaṃ dassetuṃ atthi arahatotiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ uttānatthamevāti.

Gihissa arahātikathāvaṇṇanā.

2. Upapattikathāvaṇṇanā

388. Idāni upapattikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘opapātiko hoti tatthaparinibbāyī’’tivacanāni (pu. pa. 35-40) ayoniso gahetvā suddhāvāsesu upapattiyā arahāti laddhi, ‘‘yesaṃ vā upahaccaparinibbāyī’’ti padaṃ parivattitvā ‘‘upapajjaparinibbāyī’’ti pariyāpuṇantānaṃ saha upapattiyā arahā hotīti laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tattha yasmā upapatticittaṃ nāma lokiyaṃ, tena sotāpannādayopi na honti, pageva arahā. Tasmāssa imaṃ nayaṃ dassetuṃ saha upapattiyā sotāpannotiādi āraddhaṃ.

389.Sāriputtotiādi imesu mahātheresu ko ekopi saha upapattiyā arahā nāmāti codanatthaṃ vuttaṃ.

390.Upapattesiyenāti paṭisandhicittena. Tañhi upapattiṃ esati gavesati, tasmā upapattesiyanti vuccati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Upapattikathāvaṇṇanā.

3. Anāsavakathāvaṇṇanā

391. Idāni anāsavakathā nāma hoti. Tattha ye dhammā anāsavassa arahato, sabbe te anāsavāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya arahatoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ anāsavā nāma maggādayo, kiṃ tassa teyeva uppajjantīti codanatthaṃ maggo phalantiādi āraddhaṃ. Cakkhu anāsavanti puṭṭho tassa sāsavattā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho anāsavassetanti paṭijānāti.

392. Cīvarapañhe ekova dhammo anāsavo sāsavo ca hotīti lakkhaṇavirodhabhayā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho anāsavassa hutvā sāsavassa hotīti paṭijānāti. Taññeva anāsavanti pañhādvayepi eseva nayo. Sakavādī pana taññevāti anuññātattā ‘‘maggo anāsavo hutvā’’tiādīhi codeti. Iminā upāyena sabbattha attho veditabboti.

Anāsavakathāvaṇṇanā.

4. Samannāgatakathāvaṇṇanā



现在称之为在家人成为阿罗汉的讨论。在这里，某些人看到“尊者舍利弗等出身于高贵家族的人达到了阿罗汉果”，便认为“在家人是阿罗汉”，例如现在的北方人；针对他们，持有此观点的人提问。这里的“在家人”是指因与在家人相连而成为在家人的意思。外道者则不明白其意，仅仅看到“在家”的字面意思而进行否认。对此，他回应说：“在家人是因与在家人相连而存在，而不是仅仅凭借字面意思。正如佛陀所说：
‘即使装饰华丽若能如法行，
内心平静驯服的出家人；
对一切众生放下杖子，
他才是真正的婆罗门、修行者、比丘。’” (《法句经》142)；
为了说明这一点，开始了“因此，阿罗汉是存在的”这一论述。所有这些都应被理解为明显的意思。
在家人成为阿罗汉的讨论。
轮回的讨论
现在称之为轮回的讨论。在这里，某些人不合理地理解“他是轮回者，因此会在那儿涅槃”的说法（《增支部·法篇》35-40），认为在清净的余处中轮回是阿罗汉的；他们将“他是被打扰的轮回者”这一词转变为“他是轮回中的涅槃者”，并认为与轮回相关的人是阿罗汉，例如现在的北方人；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。因为轮回的心是世俗的，所以连预流果等也不算阿罗汉，更何况是阿罗汉。因此，为了说明这一点，开始了“与轮回相关的预流果”这一论述。
“尊者舍利弗等”这些大长老中，谁是与轮回相关的阿罗汉？这是为了批评而说的。
“与轮回相关的人”是指有意识地寻求轮回的。因为他在追寻轮回，所以称之为与轮回相关的。其余的在这里都是明显的意思。
轮回的讨论。
无漏的讨论
现在称之为无漏的讨论。在这里，认为“无漏的阿罗汉的法，都是无漏的”这一观点的人，例如现在的北方人；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。然后，持有此观点的人认为“无漏的法是指道路等，难道这不是直接产生的吗？”因此开始了“道路是果”的论述。被问及“眼睛是无漏的”时，他因为有漏而否认。第二次被问及时，他承认“无漏的法存在”。
在关于袈裟的问题上，有人认为“只有一种法是无漏的，而有漏的也存在”，因此进行否认。第二次被问及时，他承认“无漏的法是有漏的”。对于这两种问题，都是同样的道理。持有此观点的人因为允许而说“道路是无漏的”而开始批评。通过这种方式，所有的意思都可以理解。
无漏的讨论。
具足的讨论

393. Idāni samannāgatakathā nāma hoti. Tattha dve samannāgamā paccuppannakkhaṇe samaṅgībhāvasamannāgamo ca rūpāvacarādīsu aññatarabhūmippattito paṭilābhasamannāgamo ca. So yāva adhigatavisesā na parihāyati, tāvadeva labbhati. Yesaṃ pana ṭhapetvā ime dve samannāgame añño upapattidhammavasena eko samannāgamo nāma hotīti laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ, tesaṃ pattidhammo nāma koci natthīti anubodhanatthaṃ arahā catūhi phalehi samannāgatoti pucchā sakavādissa, pattiṃ sandhāya paṭiññā itarassa. Athassa ‘‘yadi te arahā catūhi khandhehi viya catūhi phalehi samannāgato, evaṃ sante ye catūsu phalesu cattāro phassādayo, tehi te arahato samannāgatatā pāpuṇātī’’ti codanatthaṃ arahā catūhi phassehītiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ paravādinā ekakkhaṇe catunnaṃ phassādīnaṃ abhāvā paṭikkhittaṃ. Anāgāmipañhādīsupi eseva nayo.

395.Sotāpattiphalaṃ vītivattoti na paṭhamajjhānaṃ viya dutiyajjhānalābhī; puna anuppattiyā pana vītivattoti pucchati. Sotāpattimaggantiādi yaṃ vītivatto, tenassa puna asamannāgamaṃ dassetuṃ āraddhaṃ.

396.Tehi ca aparihīnoti pañhe yasmā yathā paccanīkasamudācārena lokiyajjhānadhammā parihāyanti, na evaṃ lokuttarā. Maggena hi ye kilesā pahīyanti, phalena ca paṭippassambhanti, te tathā pahīnāva tathā paṭippassaddhāyeva ca honti, tasmā sakavādinā āmantāti paṭiññātaṃ. Svāyamattho parato ‘‘arahatā cattāro maggā paṭiladdhā’’tiādīsu pakāsitoyeva. Sesaṃ uttānatthamevāti.

Samannāgatakathāvaṇṇanā.

5. Upekkhāsamannāgatakathāvaṇṇanā

397.Arahāchahi upekkhāhīti kathāyapi imināva nayena attho veditabbo. Arahā hi chasu dvāresu upekkhānaṃ uppattibhabbatāya tāhi samannāgatoti vuccati, na ekakkhaṇe sabbāsaṃ uppattibhāvenāti.

Upekkhāsamannāgatakathāvaṇṇanā.

6. Bodhiyābuddhotikathāvaṇṇanā

398. Idāni bodhiyā buddhotikathā nāma hoti. Tattha bodhīti catumaggañāṇassāpi sabbaññutaññāṇassāpi adhivacanaṃ. Tasmā yesaṃ yathā odātena vaṇṇena odāto, sāmena vaṇṇena sāmo, evaṃ bodhiyā buddhoti laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃyeva; te sandhāya pucchā ca anuyogo ca sakavādissa, paṭiññā ca paṭikkhepo ca itarassa.

Atītāyāti pañhe tasmiṃ khaṇe abhāvato paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho paṭilābhaṃ sandhāya paṭijānāti. Puna kiccavasena puṭṭho kiccābhāvato paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yaṃ tena tāya karaṇīyaṃ kataṃ, tattha sammohābhāvaṃ paṭijānāti. Lesokāsaṃ pana adatvā dukkhaṃ parijānātītiādinā nayena puṭṭho tassa kiccassa abhāvā paṭikkhipati.

Anāgatapañhe tasmiṃ khaṇe maggañāṇassa abhāvā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho ‘‘agamā rājagahaṃ buddho’’ti (su. ni. 410) anāgatāya bodhiyā buddhabhāvaṃ maññamāno paṭijānāti. Bodhikaraṇīyaṃ karotīti puṭṭho tasmiṃ khaṇe kiccābhāvena paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yadi na kareyya, buddhoti na vucceyya. Yasmā avassaṃ karissati, tasmā karotiyeva nāmāti paṭijānāti. Puna lesokāsaṃ adatvā puṭṭho paṭikkhipati. Paccuppannapañho saddhiṃ saṃsandanāya uttānatthova.



现在称之为具足的讨论。在这里，有两种具足：现在瞬间的具足和从色界等某一界获得的具足。只要特殊的成就没有失去，就可以获得。但某些人认为除了这两种具足外，还有一种具足是依照成就的本质而存在的，例如现在的北方人。为了让他们理解没有任何成就，持有此观点的人问道："阿罗汉是否具足四种果？"持有其他观点的人针对成就而回答。然后，为了批评他说："如果你的阿罗汉像四蕴一样具足四种果，那么在四种果中的四种触等，是否也能使阿罗汉具足？"开始了"阿罗汉具足四种触"等论述。外道者因为在同一瞬间四种触等不存在而否认。对于不还果等问题也是同样的道理。
"超越预流果"并不像第一禅那样获得第二禅，再问是否已经超越。关于"超越预流道"等，为了显示他再次没有具足，开始了论述。
在"他们没有失去"的问题上，因为与世间禅定的法不同，出世间的法不会失去。通过道路断除的烦恼，通过果断除的烦恼，它们被断除和平息，所以持有此观点的人承认。这个意思在后面的"阿罗汉获得四种道路"等处已经阐明。其余的都是明显的意思。
具足的讨论。
舍心具足的讨论
关于"阿罗汉具有六种舍心"的讨论，也应该以同样的方式理解。阿罗汉在六种门中有可能生起舍心，所以说他具有这些舍心，而不是在同一瞬间所有舍心都生起。
舍心具足的讨论。
菩提已觉悟的讨论
现在称之为菩提已觉悟的讨论。在这里，菩提是四道智慧和一切智慧的称号。因此，某些人认为就像白色的颜色是白的，同样的颜色是同样的，菩提已觉悟，例如现在的北方人；针对他们，持有此观点的人提问和追问，持有其他观点的人承认和否认。
在"过去"的问题上，因为在那个瞬间不存在而否认。第二次被问及时，针对获得而承认。再次被问及功能时，因为功能不存在而否认。第二次被问及时，针对他为此所做的事情，承认没有迷惑。没有给予细微的机会，被问及"完全了解痛苦"等时，因为那个功能不存在而否认。
在"未来"的问题上，因为在那个瞬间道智慧不存在而否认。第二次被问及时，认为"佛陀来到王舍城"，承认未来的菩提已经觉悟。被问及"正在做菩提的事情"时，因为在那个瞬间没有功能而否认。第二次被问及时，如果不做，就不能称为佛陀。因为必定会做，所以承认正在做。再次被问及时，没有给予细微的机会而否认。现在的问题与对比后是显而易见的。

399. Tisso bodhiyo ekato katvā puṭṭho sabbaññutaññāṇaṃ sandhāya tīhipi buddhoti vattabbabhāvato paṭijānāti. Puna tīhiti puṭṭho sabbāsaṃ ekakkhaṇe abhāvā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho atītānāgatapaccuppannassa sabbaññutaññāṇassa vasena paṭijānāti. Puna lesokāsaṃ adatvā satataṃ samitanti puṭṭho paṭikkhipati.

Na battabbaṃ bodhiyāti pucchā paravādissa, bodhiyā abhāvakkhaṇe abuddhabhāvāpattito paṭiññā sakavādissa. Nanu bodhipaṭilābhāti pañhe pana yasmiṃ santāne bodhisaṅkhātaṃ maggañāṇaṃ uppannaṃ, tattha buddhoti sammutisabbhāvato paṭiññā tasseva. Tassa adhippāyaṃ ajānitvā hañcīti laddhiṭṭhapanā paravādissa. Idānissa asallakkhaṇaṃ pākaṭaṃ kātuṃ bodhipaṭilābhā buddhoti bodhiyā buddhoti pucchā sakavādissa. Tassattho – ‘‘kiṃ te yasmā bodhipaṭilābhā buddho, tasmā bodhiyā buddho’’ti. Itaro ‘‘bodhipaṭilābho nāma bodhiyā uppajjitvā niruddhāyapi santāne uppannabhāvoyeva. Bodhi nāma maggakkhaṇe ñāṇa’’nti imaṃ vibhāgaṃ asallakkhentova puna paṭijānāti. Tato sakavādinā bodhipaṭilābhā bodhīti puṭṭho vacanokāsaṃ alabhanto paṭikkhipatīti.

Bodhiyābuddhotikathāvaṇṇanā.

Iti imā tissopi kathā uttarāpathakānaṃyeva.

7. Lakkhaṇakathāvaṇṇanā

400. Idāni lakkhaṇakathā nāma hoti. Tattha ‘‘yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavantī’’ti (dī. ni. 1.258) imaṃ suttaṃ ayoniso gahetvā lakkhaṇasamannāgato bodhisattova hotīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

Cakkavattisattoti pañhesu yasmā cakkavattī sattopi ca bodhisattopi, tasmā abodhisattaṃ sandhāya paṭikkhipati. Bodhisattaṃ sandhāya paṭijānāti.

402.Dvattiṃsimānītisuttaṃ bodhisattameva sandhāya vuttaṃ. So hi pacchime bhave buddho hoti, itaresu cakkavattī, tasmā ābhatampi anābhatasadisamevāti.

Lakkhaṇakathāvaṇṇanā.

8. Niyāmokkantikathāvaṇṇanā

403. Idāni niyāmokkantikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ghaṭikārasutte jotipālassa pabbajjaṃ sandhāya ‘‘bodhisatto kassapabhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyo’’ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya bodhisattoti pucchā sakavādissa, laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā itarassa. Tato yasmā niyāmoti vā brahmacariyanti vā ariyamaggassa nāmaṃ, bodhisattānañca ṭhapetvā pāramīpūraṇaṃ aññā niyāmokkanti nāma natthi. Yadi bhaveyya, bodhisatto sotāpanno sāvako bhaveyya. Na cetamevaṃ. Kevalañhi naṃ buddhā attano ñāṇabale ṭhatvā – ‘‘ayaṃ buddho bhavissatī’’ti byākaronti, tasmā puna bodhisattoti anuyogo sakavādissa. Pacchimabhavaṃ sandhāya paṭikkhepo itarassa. Dutiyapañhe jotipālakālaṃ sandhāya paṭiññā tasseva. Sāvako hutvātiādīsupi eseva nayo. Anussaviyoti anussavena paṭividdhadhammo. Pacchimabhavaṃ sandhāya paṭikkhipitvā jotipālakāle anussavaṃ sandhāya paṭijānāti.



现在称之为菩提已觉悟的讨论。在这里，三种菩提合在一起，被问及时，指的是一切智的智慧，因此认为三者都可以被称为佛陀。再次被问及时，他否认在同一瞬间的存在。第二次被问及时，指的是过去、未来和现在的一切智的智慧。再次被问及时，否认没有细微的机会。
关于“菩提”的问题，外道者认为在菩提的缺失中没有觉悟的状态，持有此观点的人承认。难道说“菩提的获得”是指在某个流中产生的菩提法的智慧？因此认为佛陀是名义上的觉悟。因为不明白他的意图而被批评。现在为了使菩提的获得显而易见，持有此观点的人问道：“你为什么说菩提的获得是佛陀，因此称为菩提？”另一方则认为：“菩提的获得是指菩提的产生后即使被阻断仍然存在的状态。菩提是指在道路的时刻产生的智慧。”他再次承认这一分法。然后，持有此观点的人在被问及菩提的获得时，因无法找到说法而否认。
菩提已觉悟的讨论。
这些讨论都是针对北方人的。
特征的讨论
现在称之为特征的讨论。在这里，“通过这些，具足特征的伟大人将有两种去处”这一经文（《增支部·尼柯》1.258）被不合理地理解为具足特征的菩萨。因此，某些人认为，例如现在的北方人；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。
关于“转轮圣王”的问题，因为转轮圣王和菩萨都是，故而否认菩萨。关于菩萨，持有此观点的人承认。
关于“三十七道品”的经文是专门指菩萨而说的。他在最后的生中成为佛陀，而其他的则是转轮圣王，因此即使是转轮圣王也与菩萨相似。
特征的讨论。
规律的讨论
现在称之为规律的讨论。在这里，某些人根据《工匠经》提到的照明者的出家，认为“菩萨是依照迦叶佛的教法而修行的”。因此，某些人认为，例如现在的盲人；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人在此立场上承认。然后，因为“规律”或“修行”是指圣道的名称，除了菩萨之外，没有其他的规律的圆满。如果他存在，菩萨可能成为预流果的弟子。但并非如此。因为佛陀们凭借自己的智慧力量说：“他将成为佛陀”，所以再次称为菩萨是合乎逻辑的。关于最后的生，外道者否认其他的。第二个问题是关于照明者的时间，持有此观点的人承认。关于成为弟子等问题也是同样的道理。关于“听闻”的问题，是指通过听闻而获得的法。关于最后的生，否认后，关于照明者的时间，持有此观点的人承认。

404.Aññaṃ satthārantiāḷārañca rāmaputtañca sandhāya vuttaṃ. Āyasmā ānandotiādi ‘‘okkantaniyāmāva sāvakā honti, na itare okkantaniyāmā evarūpā hontī’’ti dassetuṃ vuttaṃ.

Sāvako jātiṃ vītivattoti yāya jātiyā sāvako, taṃ vītivatto aññasmiṃ bhave asāvako hotīti pucchati. Itaro sotāpannādīnaṃ sotāpannādisāvakabhāvato paṭikkhipati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Niyāmokkantikathāvaṇṇanā.

9. Aparāpi samannāgatakathāvaṇṇanā

406. Idāni aparāpi samannāgatakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘catutthamaggaṭṭho puggalo pattidhammavasena tīhi phalehi samannāgato’’ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā catūhi phalehi samannāgatakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbanti.

Aparāpi samannāgatakathāvaṇṇanā.

10. Sabbasaṃyojanappahānakathāvaṇṇanā

413. Idāni saṃyojanappahānakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘nippariyāyeneva sabbasaṃyojanappahānaṃ arahatta’’nti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Puna sabbe saṃyojanāti puṭṭho heṭṭhā vuttamaggattayena pahīne sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho tena maggena appahīnassa abhāvā paṭijānāti. Sakkāyadiṭṭhiādīsupi paṭhamamaggena pahīnabhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati, catutthamaggena anavasesappahānaṃ sandhāya paṭijānāti. Eseva nayo sabbatthāti.

Sabbasaṃyojanappahānakathāvaṇṇanā.

Catuttho vaggo.

5. Pañcamavaggo

1. Vimuttikathāvaṇṇanā

418. Idāni vimuttikathā nāma hoti. Tattha vipassanā, maggo, phalaṃ, paccavekkhaṇanti catunnaṃ ñāṇānaṃ vimuttiñāṇanti nāmaṃ. Tesu vipassanāñāṇaṃ niccanimittādīhi vimuttattā, tadaṅgavimuttibhāvena vā vimuttattā vimuttiñāṇaṃ. Maggo samucchedavimutti, phalaṃ paṭippassaddhivimutti, paccavekkhaṇañāṇaṃ pana vimuttiṃ jānātīti vimuttiñāṇaṃ. Evaṃ catubbidhe vimuttiñāṇe nippariyāyena phalañāṇameva vimutti. Sesāni ‘‘vimuttānī’’ti vā ‘‘avimuttānī’’ti vā na vattabbāni. Tasmā ‘‘idaṃ nāma vimuttiñāṇaṃ vimutta’’nti avatvā aviseseneva ‘‘vimuttiñāṇaṃ vimutta’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Puna yaṃkiñcīti puṭṭho paccavekkhaṇādīni sandhāya paṭikkhipati. Paṭipannassāti puṭṭho maggañāṇassa anāsavataṃ sandhāya paṭijānāti. Yasmā pana taṃ sotāpannassa phale ṭhitassa ñāṇaṃ na hoti, tasmā vimuttaṃ nāma na hotīti codanatthaṃ puna sakavādī sotāpannassātiādimāha. Iminā upāyena sabbattha attho veditabbo.

Vimuttikathāvaṇṇanā.

2. Asekhañāṇakathāvaṇṇanā



关于"另一位导师"是指阿拉拉和罗摩之子。尊者阿难等是为了显示"只有声闻才进入规律，其他人不会以这种方式进入规律"而说的。
关于"声闻超越出生"的问题，是指声闻超越了某种出生，在另一种生中成为非声闻。另一方因为预流果等声闻的存在而否认。其余的在这里都是明显的意思。
规律的讨论。
另一种具足的讨论
现在称之为另一种具足的讨论。在这里，某些人认为"第四道的人因成就的本质而具有三种果"，例如现在的盲人；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。其余的应该按照前面四种果具足的讨论中所说的方式来理解。
另一种具足的讨论。
断除一切系缚的讨论
现在称之为系缚断除的讨论。在这里，某些人认为"无条件地断除一切系缚就是阿罗汉果"，例如现在的盲人；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。再次被问及"所有系缚"时，他指的是前面所说的三种道路已经断除而否认。第二次被问及时，因为那个道路没有断除而承认。对于身见等问题，他指的是第一道已经断除而否认，指的是第四道完全断除而承认。在所有情况下都是同样的道理。
断除一切系缚的讨论。
第四品。
第五品
解脱的讨论
现在称之为解脱的讨论。在这里，观察、道、果、回顾这四种智慧称为解脱智慧。其中，观察智慧因为从常、相等中解脱，或因为解脱的支分而称为解脱智慧。道是断除解脱，果是平息解脱，回顾智慧则了知解脱，因此称为解脱智慧。在这四种解脱智慧中，无条件地说果智慧就是解脱。其余的不应说是"已解脱"或"未解脱"。因此，某些人认为不应该说"这是解脱智慧"，而是不加区分地说"解脱智慧已解脱"，例如盲人；针对他们，持有此观点的人提问，外道者承认。再次被问及时，他指的是回顾等而否认。被问及"修行者"时，他指的是道智慧的无漏性而承认。因为这个智慧对于住于预流果的人不存在，所以不称为已解脱，为了批评这一点，持有此观点的人再次说"预流果"等。通过这种方式，在所有情况下都应该理解其意义。
解脱的讨论。
无学智慧的讨论

421. Idāni asekhakathā nāma hoti. Tattha yasmā ānandattherādayo sekhā ‘‘uḷāro bhagavā’’tiādinā nayena asekhe jānanti, tasmā ‘‘sekhassa asekhañāṇaṃ atthī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Jānāti passatīti idaṃ attanā adhigatassa jānanavasena vuttaṃ. Gotrabhunotiādi heṭṭhimāya bhūmiyaṃ ṭhitassa uparūpariñāṇassa abhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Nanu āyasmā ānando sekho ‘‘uḷāro bhagavā’’ti jānātīti paravādī asekhe bhagavati pavattattā taṃ asekhañāṇanti icchati, na panetaṃ asekhaṃ. Tasmā evaṃ patiṭṭhāpitāpi laddhi appatiṭṭhāpitāva hotīti.

Asekhañāṇakathāvaṇṇanā.

3. Viparītakathāvaṇṇanā

424. Idāni viparītakathā nāma hoti. Tattha ‘‘yvāyaṃ pathavīkasiṇe pathavīsaññī samāpajjati, tassa taṃ ñāṇaṃ viparītañāṇa’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Pathaviṃ nissāya uppannanimittañhi na pathavīyeva, tatra cāyaṃ pathavīsaññī. Tasmā viparītañāṇanti ayametassa adhippāyo. Tato sakavādī ‘‘lakkhaṇapathavīpi sasambhārapathavīpi nimittapathavīpi pathavīdevatāpi sabbā pathavīyeva, tāsu pathavīti ñāṇaṃ viparītaṃ na hoti. Anicce niccantiādivipariyeso pana viparītañāṇaṃ nāma. Kiṃ te idaṃ etesu aññatara’’nti codetuṃ anicce niccantiādimāha. Itaro vipallāsalakkhaṇābhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati, pathavīnimittaṃ sandhāya paṭijānāti.

Kusalanti sekkhaputhujjanānaṃ ñāṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Atthi arahatoti pañhesupi vipallāsalakkhaṇābhāvena paṭikkhipati. Pathavīnimittaṃ sandhāya paṭijānāti. Sabbeva pathavīti sabbaṃ taṃ pathavīkasiṇaṃ lakkhaṇapathavīyeva hotīti pucchati. Sakavādī tathā abhāvato paṭikkhipati. Nanu pathavī atthi, atthi ca koci pathaviṃ pathavito samāpajjatīti pucchā sakavādissa . Tassattho – nanu nimittapathavī atthi, atthi ca koci taṃ pathaviṃ pathavitoyeva samāpajjati, na āpato vā tejato vāti. Pathavī atthītiādi ‘‘yadi yaṃ yathā atthi, taṃ tathā samāpajjantassa ñāṇaṃ viparītaṃ hoti, nibbānaṃ atthi, tampi samāpajjantassa sabbavipariyesasamugghātanaṃ maggañāṇampi te viparītaṃ hotū’’ti dassanatthaṃ vuttanti.

Viparītakathāvaṇṇanā.

4. Niyāmakathāvaṇṇanā

428-

现在称之为无学的讨论。在这里，由于阿难尊者等声闻者通过“伟大的佛陀”这样的说法知道无学，因此持有“声闻有无学智慧”的观点，例如现在的北方人；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。这里的“知道”是指通过自身获得的知识。关于“根本”的部分，是为了显示在下位的境界中没有更高的知识。难道阿难尊者是“伟大的佛陀”而知道吗？外道者因为无学的佛陀而希望那是无学智慧，而这并不是无学。因此，即使如此，建立的观点仍然是微不足道的。
无学智慧的讨论。
颠倒的讨论
现在称之为颠倒的讨论。在这里，“如果此人通过地的性质而进入对地的认知，那么他的智慧就是颠倒的智慧”，持有此观点的人，例如现在的盲人；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。基于地而产生的显现并不只是在地上，而是地的认知。因此，颠倒的智慧是这个意思。然后，持有此观点的人说：“特征的地、因缘的地、显现的地、地的神灵，所有这些都是地，因此在这些地中，智慧并不是颠倒的。而无常、常等的颠倒则称为颠倒的智慧。”为了批评这一点，他说：“这在这些中有某种不同吗？”另一方则否认颠倒的特征，指的是地的显现而承认。
“善”的意思是指声闻者的智慧。对于“有阿罗汉”的问题，他也因颠倒的特征而否认。指的是地的显现而承认。所有的地是指所有的地的特征，因此被问到“所有的地都是地”时，持有此观点的人否认。难道地存在吗？难道有某种地可以通过地进入吗？持有此观点的人问道。其意思是：难道显现的地存在吗？难道有某种地可以通过地进入，而不是通过水或火吗？关于“地存在”的问题，若是“如果某种存在的东西，智慧则是颠倒的，涅槃存在，那么即使是涅槃的智慧也会是颠倒的”，这就是所说的。
颠倒的讨论。
规律的讨论
现在称之为规律的讨论。

431. Idāni niyāmakathā nāma hoti. Tattha yo puggalo sammattaniyāmaṃ okkamissati, taṃ ‘‘bhabbo esa dhammaṃ abhisametu’’nti yasmā bhagavā jānāti, tasmā ‘‘aniyatassa puthujjanasseva sato puggalassa niyāmagamanāya ñāṇaṃ atthī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya aniyatassāti pucchā sakavādissa. Tattha niyāmagamanāyāti niyāmo vuccati maggo, maggagamanāya maggokkamanāyāti attho. Yaṃ panassa ñāṇaṃ disvā bhagavā ‘‘bhabbo aya’’nti jānāti, taṃ sandhāya paṭiññā paravādissa.

Athassa sakavādī ayuttavāditaṃ dīpetuṃ niyatassāti viparītānuyogamāha. Tattha paṭhamapañhe maggena niyatassa aniyāmagamanāya ñāṇaṃ nāma natthīti paṭikkhipati. Dutiye natthibhāvena paṭijānāti. Tatiye aniyatassa natthīti puṭṭhattā laddhivirodhena paṭikkhipati. Puna paṭhamapañhameva catutthaṃ katvā niyatassa niyāmagamanādivasena tayo pañhā katā. Tesu paṭhame yasmā ādimaggena niyatassa puna tadatthāya ñāṇaṃ natthi, tasmā paṭikkhipati. Dutiye natthibhāveneva paṭijānāti. Tatiye laddhivirodheneva paṭikkhipati. Puna paṭhamapañhaṃ aṭṭhamaṃ katvā aniyatassa aniyāmagamanādivasena tayo pañhā katā. Tesaṃ attho vuttanayeneva veditabbo. Puna paṭhamapañhameva dvādasamaṃ katvā taṃmūlakā atthi niyāmotiādayo pañhā katā. Tattha yasmā niyāmagamanāya ñāṇaṃ nāma maggañāṇameva hoti, tasmā taṃ sandhāya atthi niyāmoti vuttaṃ. Itaro pana niyāmoti vutte paṭikkhipati, ñāṇanti vutte paṭijānāti. Satipaṭṭhānādīsupi eseva nayo. Paccanīkaṃ uttānatthameva. Gotrabhunotiādi yena yaṃ appattaṃ, tassa taṃ natthīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Bhagavā jānātīti attano ñāṇabalena jānāti, na tassa niyāmagamanañāṇasabbhāvato. Tasmā iminā kāraṇena patiṭṭhitāpissa laddhi appatiṭṭhitāyevāti.

Niyāmakathāvaṇṇanā.

5. Paṭisambhidākathāvaṇṇanā

432-433. Idāni paṭisambhidākathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘yaṃkiñci ariyānaṃ ñāṇaṃ, sabbaṃ lokuttaramevā’’ti gahetvā ‘‘sabbaṃ ñāṇaṃ paṭisambhidā’’ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sammutiñāṇapañhesu pathavīkasiṇasammutiyaṃ samāpattiñāṇaṃ sandhāya paṭikkhipati, niruttiñāṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Ye keci sammutinti pañhe puthujjane sandhāya paṭikkhipati. Cetopariyāyapañhesu puthujjanassa ñāṇaṃ sandhāya paṭikkhipati, ariyassa ñāṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Sabbā paññātipañhesu kasiṇasamāpattipañhaṃ sandhāya paṭikkhipati, lokuttaraṃ sandhāya paṭijānāti. Pathavīkasiṇasamāpattintiādi ‘‘yā etesu ettakesu ṭhānesu paññā, kiṃ sabbā sā paṭisambhidā’’ti pucchanatthaṃ vuttaṃ. Tenahi sabbaṃ ñāṇanti yasmā sabbā lokuttarapaññā paṭisambhidā , tasmā sabbanti vacanaṃ sāmaññaphalena saddhiṃ patiṭṭhāpetīti.

Paṭisambhidākathāvaṇṇanā.

6. Sammutiñāṇakathāvaṇṇanā

434-

现在称之为规律的讨论。在这里，佛陀知道某个人将进入正确的规律，因此他说"他有能力证悟正法"。因此，某些人认为"未定的凡夫也有进入规律的智慧"，例如现在的北方人；针对他们，持有此观点的人提问"未定的..."。在这里，"进入规律"意味着规律被称为道路，意思是进入道路。佛陀看到他的智慧后知道"他有能力"，对此，外道者承认。
然后，持有此观点的人为了显示不合理的论点，提出了关于"未定的..."的反向追问。在第一个问题上，他否认对于已定的人通过道路进入未定规律的智慧。在第二个问题上，他承认不存在。在第三个问题上，因为被问及未定的人而否认，与自己的观点相矛盾。再次将第一个问题作为第四个问题，关于已定的人进入规律的三个问题。在第一个问题上，因为最初的道路没有再次为此目的的智慧，所以否认。在第二个问题上，承认不存在。在第三个问题上，因为与自己的观点相矛盾而否认。再次将第一个问题作为第八个问题，关于未定的人未进入规律的三个问题。它们的意思应该按照前面说的方式理解。再次将第一个问题作为第十二个问题，提出了"基于此的规律存在"等问题。在这里，因为进入规律的智慧就是道路的智慧，所以关于此说"规律存在"。但是，当说"规律"时，外道者否认，当说"智慧"时，承认。在念处等问题上也是同样的道理。反向的意思很明显。关于"根本"等，是为了显示某人尚未获得某些东西。佛陀通过自己的智慧力量知道，而不是因为存在进入规律的智慧。因此，即使如此建立的观点也是没有立足点的。
规律的讨论。
分别智慧的讨论
432-433. 现在称之为分别智慧的讨论。在这里，某些人认为"圣者的任何智慧都是出世间的"，并进一步认为"所有智慧都是分别智慧"，例如现在的盲人；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。在世俗智慧的问题上，关于地遍的世俗性，他否认禅定的智慧，关于语言的智慧而承认。在"任何世俗"的问题上，他指的是凡夫而否认。在心通的问题上，他否认凡夫的智慧，承认圣者的智慧。在所有智慧的问题上，他否认禅定的问题，承认出世间的。关于"地遍禅定"等，是为了询问"在这些情况下的智慧是否都是分别智慧"而说的。因为所有出世间的智慧都是分别智慧，所以与共同果一起建立"所有"这个词。
分别智慧的讨论。
世俗智慧的讨论
现在称之为世俗智慧的讨论。

435. Idāni sammutiñāṇakathā nāma hoti. Tattha sammutisaccaṃ paramatthasaccanti dve saccāni. Ye pana evaṃ vibhāgaṃ akatvā saccanti vacanasāmaññena sammutiñāṇampi ‘‘saccārammaṇamevā’’ti vadanti, seyyathāpi andhakā; te ayuttavādinoti tesaṃ vādavisodhanatthaṃ ayaṃ kathā āraddhā. Tattha na vattabbanti pucchā paravādissa, paramatthasaccaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Sammutisaccamhīti sammutiṃ anupaviṭṭhe saccamhi. Paccatte vā bhummavacanaṃ, sammutisaccanti attho. Sammutiñāṇaṃ saccārammaṇaññevāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tato naṃ ‘‘yadi taṃ avisesena saccārammaṇaññeva, tena ñāṇena dukkhapariññādīni kareyyā’’ti codetuṃ tena ñāṇenātiādimāha.

Sammutiñāṇakathāvaṇṇanā.

7. Cittārammaṇakathāvaṇṇanā

436-438. Idāni cittārammaṇakathā nāma hoti. Tattha cetopariyāye ñāṇanti vacanamattameva gahetvā ‘‘taṃ ñāṇaṃ cittārammaṇamevā’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Athassa ‘‘yo sarāgādivasena cittaṃ jānāti, tassa rāgādayopi ārammaṇā honti, tasmā na vattabbaṃ taṃ cittārammaṇaññevā’’ti codanatthaṃ nanu atthi kocītiādi āraddhaṃ. Phassārammaṇeti phassasaṅkhāte ārammaṇe. Vedanārammaṇetiādīsupi eseva nayo. Puna phassārammaṇe ñāṇaṃ na vattabbanti puṭṭho phassassa phusanalakkhaṇaṃ manasikaroto phassovārammaṇaṃ hotīti paṭijānāti. Kiṃ panetaṃ phassapariyāye ñāṇanti puṭṭho pana tādisassa suttapadassa abhāvā paṭikkhipati. Vedanādīsupi eseva nayo. Idāni yaṃ nissāya laddhi, tadeva dassetvā laddhiṃ patiṭṭhāpetuṃ nanu cetopariyāye ñāṇantiādimāha. Sā panesā vacanamattābhinivesena patiṭṭhāpitāpi appatiṭṭhāpitāva hotīti.

Cittārammaṇakathāvaṇṇanā.

8. Anāgatañāṇakathāvaṇṇanā

439-

现在称之为世俗智慧的讨论。在这里,有世俗谛和胜义谛两种真理。有些人没有做出这种区分,仅仅根据"真理"这个共同的说法,认为世俗智慧也"只以真理为所缘",例如盲人;为了澄清他们的错误论点,开始了这个讨论。在这里,外道者问"不应该说",持有此观点的人针对胜义谛而承认。"在世俗谛中"是指进入世俗的真理。或者是处格,意思是世俗谛。持有此观点的人问"世俗智慧只以真理为所缘",外道者承认。然后,为了批评他说"如果它不加区分地只以真理为所缘,那么通过这个智慧就能完全了知苦等",开始说"通过那个智慧"等。
世俗智慧的讨论。
心所缘的讨论
436-438. 现在称之为心所缘的讨论。在这里,某些人仅仅抓住"心通的智慧"这个说法,认为"那个智慧只以心为所缘",例如现在的盲人;针对他们,持有此观点的人提问,外道者承认。然后,为了批评他说"如果有人通过贪欲等了知心,那么贪欲等也成为所缘,因此不应该说它只以心为所缘",开始说"难道没有人"等。"以触为所缘"是指以触为所缘。在"以受为所缘"等中也是同样的道理。再次被问及"以触为所缘的智慧不应该说"时,他承认对于专注于触的接触特征的人来说,触就是所缘。当被问及"这是触通的智慧吗"时,因为没有这样的经文而否认。在受等中也是同样的道理。现在,为了显示观点的依据并建立观点,说"难道不是心通的智慧"等。但是,这个观点即使建立也是没有立足点的,因为只是执着于语言而已。
心所缘的讨论。
未来智慧的讨论
现在称之为未来智慧的讨论。

440. Idāni anāgatañāṇakathā nāma hoti. Tattha anāgataṃ nāma antarampi atthi, anantarampi. Tesu anantare ekanteneva ñāṇaṃ natthi. Yathā ca anantare, tathā ekavīthiekajavanapariyāpannepi. Tattha ye sabbasmimpi anāgate ñāṇaṃ icchanti, seyyathāpi andhakā; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yaṃ te anāgate ñāṇaṃ, kiṃ tena anantaraṃ anāgataṃ mūlādivasena jānātī’’ti codetuṃ anāgataṃ mūlatotiādimāha. Tattha mūlatotiādīni sabbāni kāraṇavevacanāneva. Kāraṇañhi yaṃ attano phalaṃ karoti, taṃ tattha mūlayati patiṭṭhātīti mūlaṃ. Tato ca taṃ hinoti pavattayatīti hetu. Tadeva taṃ nideti ‘‘handa naṃ gaṇhathā’’ti. Niyyāteti viyāti nidānaṃ. Tato taṃ sambhavatīti sambhavo. Pabhavatīti pabhavo. Tattha ca taṃ samuṭṭhāti, taṃ vā naṃ samuṭṭhāpetīti samuṭṭhānaṃ. Tadeva naṃ āharatīti āhāro. Tañcassa apariccajitabbaṭṭhena ārammaṇaṃ. Tadeva cetaṃ paṭicca etīti paccayo. Tato naṃ samudetīti samudayoti vuccati. Yasmā pana anantaraṃ cittaṃ etehākārehi na sakkā jānituṃ, tasmā na hevanti paṭikkhipati. Anāgataṃ hetupaccayatanti yā anantarānāgate citte hetupaccayatā, taṃ jānāti. Ye tattha dhammā hetupaccayā honti, te jānātīti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Gotrabhunotiādi yasmiṃ anāgate ñāṇaṃ na uppajjati, taṃ sarūpato dassetuṃ vuttaṃ. Pāṭaliputtassāti suttaṃ yasmiṃ anāgate ñāṇaṃ uppajjati, taṃ dassetuṃ āhaṭaṃ. Yasmā panetaṃ na sabbasmiṃ anāgate ñāṇassa sādhakaṃ; tasmā anāhaṭamevāti.

Anāgatañāṇakathāvaṇṇanā.

9. Paṭuppannañāṇakathāvaṇṇanā

441-442. Idāni paṭuppannañāṇakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘sabbasaṅkhāresu aniccato diṭṭhesu tampi ñāṇaṃ aniccato diṭṭhaṃ hotī’’ti vacanaṃ nissāya ‘‘avisesena sabbasmiṃ paccuppanne ñāṇaṃ atthī’’ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya paṭuppanneti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi avisesena paṭuppanne ñāṇaṃ atthi, khaṇapaccuppannepi tena bhavitabbaṃ. Evaṃ sante dvinnaṃ ñāṇānaṃ ekato abhāvā teneva ñāṇena taṃ jānitabbaṃ hotī’’ti codanatthaṃ tenāti anuyogo sakavādissa. Tattha paṭhamapañhe teneva taṃ jānituṃ na sakkāti paṭikkhepo itarassa. Dutiyapañhe santatiṃ sandhāya paṭiññā tasseva. Paṭipāṭito bhaṅgaṃ passanto bhaṅgānupassaneneva bhaṅgānupassanāñāṇaṃ passatīti adhippāyo. Tena ñāṇena taṃ ñāṇaṃ jānātītiādīsupi eseva nayo. Tena phassena taṃ phassantiādīnissa lesokāsanivāraṇatthaṃ vuttāni . Yaṃ panetena laddhipatiṭṭhāpanatthaṃ nanu sabbasaṅkhāretiādi vuttaṃ. Tattha nayato taṃ ñāṇaṃ diṭṭhaṃ hoti, na ārammaṇatoti adhippāyena paṭiññā sakavādissa. Tasmā evaṃ patiṭṭhitāpissa laddhi appatiṭṭhitāva hoti.

Paṭuppannañāṇakathāvaṇṇanā.

10. Phalañāṇakathāvaṇṇanā

443-

现在称之为未来智慧的讨论。在这里，未来是指即将到来的，也包括未到来的。在这两者之间，单独的智慧是不存在的。就像在未到来之中，单独的道理和单一的瞬间的智慧也是如此。在这里，任何希望在所有未来中获得智慧的人，例如盲人；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。然后为了批评他说“你所说的未来智慧，难道可以通过根本等方式知道未来的吗”，开始说“未来的根本”等。在这里“根本”等等都是指因缘的表达。因为因缘使得它产生果报，因此称为根本。然后它使得它发展，成为因。因此，它引导着“那么你们抓住它吧”。因是指因缘。然后它被称为“生起”。在这里，它是从某处生起，或者不让它生起。然后它被称为“显现”，在这里它是显现的。然后它被称为“聚集”，或者不让它聚集。然后它被称为“摄取”。而这个因缘是不能被抛弃的。这个因缘也因此被称为因。然后它被称为“生起”，因此被称为因。由于无法通过这些方式知道未来的心，因此它被否定。未来的因缘是指那些未来的心的因缘。那些因缘存在的法则被知道。其他部分也是同样的道理。关于“根本”等是为了显示在未来智慧未生起的情况下。关于“帕塔利布特”（现代名：巴特那）是为了显示在未来智慧生起的情况。
未来智慧的讨论。
现前智慧的讨论
441-442. 现在称之为现前智慧的讨论。在这里，某些人根据“在所有法中，因无常而见的智慧也是因无常而见的”，认为“在所有现前中也有智慧”，例如盲人；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。然后为了批评他说“如果在现前中有智慧，那么在瞬间现前中也应该存在。如此一来，两个智慧的合一就会导致通过那个智慧来认识它”，因此持有此观点的人开始说“那么”。在第一个问题上，持有此观点的人否认通过那个智慧来认识它，外道者则否认。第二个问题上，承认连续性。关于“正行观察破坏”的问题，意思是通过观察破坏的智慧。通过那个智慧认识那个智慧等的说法也是同样的道理。为了防止触及等的障碍而说出这些。关于“如果通过那个智慧建立了智慧，难道不说所有法吗”等的说法。在这里，按照这个观点，智慧被认为是见到的，而不是作为所缘的。因此，即使如此建立的观点也是没有立足点的。
现前智慧的讨论。
果报智慧的讨论
现在称之为果报智慧的讨论。

444. Idāni phale ñāṇakathā nāma hoti. Tattha ‘‘buddhāpi sattānaṃ ariyaphalappattiyā dhammaṃ desenti sāvakāpi, iti iminā sāmaññena buddhānaṃ viya sāvakānampi tena tena sattena pattabbe phale ñāṇaṃ atthī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya sāvakassāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi sāvakassa phale ñāṇaṃ atthi, yathā buddhā samānepi sotāpattiphale attano ñāṇabalena ‘ayaṃ ekabījī, ayaṃ kolaṃkolo, ayaṃ sattakkhattuparamo’ti phalassakataṃ paññapenti, kiṃ te evaṃ sāvakopī’’ti codetuṃ sāvako phalassa kataṃ paññapetīti āha. Itaro paṭikkhipati.

Atthi sāvakassa phalaparopariyattītiādi phale ñāṇassa atthitāya paccayapucchanatthaṃ vuttaṃ. Ayañhettha adhippāyo – buddhānaṃ ‘‘idaṃ phalaṃ paraṃ, idaṃ opara’’nti evaṃ phalānaṃ uccāvacabhāvajānanasaṅkhātā phale paropariyatti nāma atthi. Tathā indriyapuggalaparopariyattiyo, tāsaṃ atthitāya tassa tassa puggalassa tesaṃ tesaṃ indriyānaṃ vasena taṃ taṃ phalaṃ jānanti, kiṃ te sāvakassāpi etā paropariyattiyo atthīti.

Atthi sāvakassa khandhapaññattītiādīnipi ‘‘yadi te sāvakassa buddhānaṃ viya phale ñāṇaṃ atthi, imā hi pissa paññattīhi bhavitabbaṃ. Kimassa tā atthi, sakkoti so etā paññattiyo attano balena jānituṃ vā paññapetuṃ vā’’ti codanatthaṃ vuttāni. Sāvako jinotiādi ‘‘yadi sāvakassa buddhānaṃ viya phale ñāṇaṃ atthi, evaṃ sante sveva jino’’ti codanatthaṃ vuttaṃ. Sāvako anuppannassāti pañhepi ayameva nayo. Aññāṇīti pañhe avijjāsaṅkhātassa aññāṇassa vihatattā paṭikkhitto, na panassa buddhānaṃ viya phale ñāṇaṃ atthi. Tasmā appatiṭṭhitova paravādīvādoti.

Phalañāṇakathāvaṇṇanā.

Pañcamo vaggo.

Mahāpaṇṇāsako samatto.

6. Chaṭṭhavaggo

1. Niyāmakathāvaṇṇanā

445-447. Idāni niyāmakathā nāma hoti. Tattha niyāmoti ‘‘bhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammatta’’nti (pu. pa. 13) vacanato ariyamaggo vuccati. Yasmā pana tasmiṃ uppajjitvā niruddhepi puggalo aniyato nāma na hoti, tasmā ‘‘so niyāmo niccaṭṭhena asaṅkhato’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tato ‘‘yadi so asaṅkhato, evarūpena tena bhavitabba’’nti dīpento nibbānantiādimāha. Saṃsandanapucchā uttānatthāyeva.

Atthikecītiādi niyāmassa saṅkhatabhāvadīpanatthaṃ vuttaṃ. Maggo asaṅkhatotipañhe tassa uppādanirodhabhāvato paṭikkhipatīti. Niyāmo saṅkhatotipañhe niruddhepi magge niyāmassa atthitaṃ sandhāya paṭikkhipati. Sotāpattiniyāmotiādipañhesupi anulomato ca paṭilomato ca imināva nayena attho veditabbo. Pañca asaṅkhatānīti puṭṭho pañcannaṃ asaṅkhatānaṃ āgataṭṭhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho catunnaṃ sammattaniyāmānaṃ niyāmavacanato nibbānassa ca asaṅkhatabhāvato paṭijānāti. Micchattaniyāmapañho niyāmavacanamattena asaṅkhatatāya ayuttabhāvadīpanatthaṃ vuttoti.

Niyāmakathāvaṇṇanā.

2. Paṭiccasamuppādakathāvaṇṇanā

448. Idāni paṭiccasamuppādakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ nidānavagge ‘‘uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā’’tiādivacanato (saṃ. ni. 

现在称之为果报智慧的讨论。在这里，某些人认为"佛陀为众生说法以获得圣果，弟子们也是如此，因此就像佛陀一样，弟子们也有关于每个众生所能获得的果报的智慧"，例如盲人；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。然后为了批评他说"如果弟子有果报的智慧，就像佛陀在预流果中凭借自己的智慧力量宣说'这是一生者，这是两生者，这是七次为最'，你的弟子是否也是如此"，开始说"弟子宣说果报"。另一方否认。
"弟子是否有果报的前后智慧"等是为了询问果报智慧的存在而说的。这里的意思是：佛陀知道"这个果报是高的，这个是低的"，这种对果报高低的认知被称为果报的前后智慧。同样，对于根和个人的前后智慧，他们根据每个个人和每个根的情况知道相应的果报，那么你的弟子是否也有这些前后智慧？
"弟子是否有蕴的安立"等是为了批评他说："如果弟子像佛陀一样有果报的智慧，那么他应该有这些安立。他是否有这些？他能否凭借自己的力量知道或安立这些？"。"弟子战胜"等是为了批评他说："如果弟子像佛陀一样有果报的智慧，那么他就是胜利者"。在"弟子对未生起的"等问题上也是同样的道理。在"无知"的问题上，因为无明已被摧毁而否认，但他没有像佛陀那样的果报智慧。因此，外道的观点是没有立足点的。
果报智慧的讨论。
第五品。
大五十经已完。
第六品
规律的讨论
445-447. 现在称之为规律的讨论。在这里，规律是根据"能够进入善法的正确规律"（《经集》13）而说的，指的是圣道。因为即使在生起并消失后，个人也不会变成未定，所以某些人认为"这个规律因为永恒而是无为的"，例如盲人；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。然后为了显示"如果它是无为的，就应该是这样"，开始说"涅槃"等。对于比较的问题，意义是显而易见的。
"有些人"等是为了显示规律的有为性而说的。在"道是无为的"问题上，因为它有生起和灭去，所以否认。在"规律是有为的"问题上，即使道已灭去，也否认规律的存在。在"预流果规律"等问题上，应该从顺向和逆向两个方面理解。被问及"五个无为"时，因为看不到五个无为的来处而否认。第二次被问及时，因为四种正确规律的名称和涅槃的无为性而承认。关于邪恶规律的问题是为了显示仅仅通过规律的名称就不能说它是无为的。
规律的讨论。
缘起的讨论
现在称之为缘起的讨论。在这里，某些人根据《因缘品》中"无论如来出世与否，这个法则都是存在的"等语句（《相应部·因缘》）

2.20) ‘‘paṭiccasamuppādo asaṅkhato’’ti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānañca mahisāsakānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

449.Avijjāasaṅkhatāti ādayo pañhā avijjādīnaṃyeva paṭiccasamuppādabhāvadassanatthaṃ vuttā. Yena panatthena tattha ekekaṃ aṅgaṃ ‘‘paṭiccasamuppādo’’ti vuccati, so paṭiccasamuppādavibhaṅge vuttoyeva.

451.Avijjāpaccayā saṅkhārāti yā tattha dhammaṭṭhitatātiādi yena suttena laddhi patiṭṭhāpitā, tasseva atthadassanena laddhibhindanatthaṃ vuttaṃ. Ayañhettha attho – yā ayaṃ heṭṭhā ‘‘ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā’’ti vuttā na sā aññatra avijjādīhi visuṃ ekā atthi. Avijjādīnaṃ pana paccayānaṃyevetaṃ nāmaṃ. Uppannepi hi tathāgate anuppannepi avijjāto saṅkhārā sambhavanti, saṅkhārādīhi ca viññāṇādīni, tasmā ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’ti yā etasmiṃ pade saṅkhāradhammānaṃ kāraṇaṭṭhena ṭhitatāti dhammaṭṭhitatā. Tesaṃyeva ca dhammānaṃ kāraṇaṭṭheneva niyāmatāti dhammaniyāmatāti avijjā vuccati. Sā ca asaṅkhatā, nibbānañca asaṅkhatanti pucchati. Paravādī laddhivasena paṭijānitvā puna dve asaṅkhatānīti puṭṭho suttābhāvena paṭikkhipitvā laddhivaseneva paṭijānāti. Sesapadesupi eseva nayo. Heṭṭhā vuttasadisaṃ pana tattha vuttanayeneva veditabbanti.

Paṭiccasamuppādakathāvaṇṇanā.

3. Saccakathāvaṇṇanā

452-454. Idāni saccakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘cattārimāni, bhikkhave, tathāni avitathānī’’ti (saṃ. ni. 5.1090) suttaṃ nissāya ‘‘cattāri saccāni niccāni asaṅkhatānī’’ti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Ayañhissa adhippāyo – dukkhasamudayamaggesu vatthusaccaṃ saṅkhataṃ, lakkhaṇasaccaṃ asaṅkhataṃ. Nirodhe vatthusaccaṃ nāma natthi asaṅkhatameva tanti. Tasmā āmantāti āha. Taṃ panassa laddhimattameva. So hi dukkhaṃ vatthusaccaṃ icchati, tathā samudayaṃ maggañca. Yāni pana nesaṃ bādhanapabhavaniyyānikalakkhaṇāni, tāni lakkhaṇasaccaṃ nāmāti, na ca bādhanalakkhaṇādīhi aññāni dukkhādīni nāma atthīti. Tāṇānītiādīsu adhippāyo vuttanayeneva veditabbo.

Dukkhasaccanti pañhe laddhivasena lakkhaṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Dukkhanti pañhe vatthuṃ sandhāya paṭikkhipati. Ito paraṃ suddhikapañhā ca saṃsandanapañhā ca sabbe pāḷianusāreneva veditabbā. Avasāne laddhipatiṭṭhāpanatthaṃ āhaṭasuttaṃ atthassa micchā gahitattā anāhaṭasadisamevāti.

Saccakathāvaṇṇanā.

4. Āruppakathāvaṇṇanā

455-456. Idāni āruppakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘cattāro āruppā āneñjā’’ti vacanaṃ nissāya ‘‘sabbepi te dhammā asaṅkhatā’’ti laddhi, te sandhāya ākāsānañcāyatananti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti. Sādhakasuttampi atthaṃ ajānitvā āhaṭattā anāhaṭasadisamevāti.

Āruppakathāvaṇṇanā.

5. Nirodhasamāpattikathāvaṇṇanā

457-

448-2.20）某些人认为"缘起是无为的"，例如前塞利亚人和摩诃师；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。
"无明是无为的"等问题是为了显示无明等缘起的本质而说的。在那里，每个支分被称为"缘起"的意义，在《缘起分别》中已经说明。
"以无明为缘有行"是根据那个经文建立的观点，通过显示其意义来破坏这个观点。这里的意思是：前面说的"这个法则是存在的"并不是单独存在于无明等之外。这只是无明等因缘的名称。即使如来已经出世或未出世，行仍然从无明生起，从行等生起识等。因此，"以无明为缘有行"是指行法在因果关系上的存在，这就是法的存在。这些法在因果关系上的规律就是法的规律，这就是无明。它是无为的，涅槃也是无为的，这是他的问题。外道者根据自己的观点承认，再次被问及"两个无为"时，因为没有经文而否认，但又根据自己的观点承认。其他部分也是同样的道理。应该按照前面已经说过的方式来理解。
缘起的讨论。
谛的讨论
452-454. 现在称之为谛的讨论。在这里，某些人根据"比丘们，这四个是真实的、不虚假的"（《相应部》5.1090）这个经文，认为"四谛是永恒的、无为的"，例如前塞利亚人；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。这是他的意思：在苦、集、道中，事实谛是有为的，特征谛是无为的。在灭中，事实谛是不存在的，只有无为的。因此，他说"是的"。这只是他的观点。他希望苦是事实谛，同样希望集和道也是。而它们的障碍、生起、出离的特征被称为特征谛，除此之外，并没有其他苦等。在"庇护"等问题上的意思应该按照前面说的方式理解。
在"苦谛"的问题上，根据观点承认特征。在"苦"的问题上，否认事实。此后的纯粹问题和比较问题都应该按照巴利文原文来理解。最后，为了建立观点而引用的经文，因为意义被错误理解，所以与未引用的经文没有区别。
谛的讨论。
无色的讨论
455-456. 现在称之为无色的讨论。在这里，某些人根据"四种无色是不动的"的说法，认为"所有这些法都是无为的"；针对他们，持有此观点的人问"无边空处"，持有其他观点的人回答。其余的在这里都是显而易见的。因为未能理解支持的经文，所引用的经文与未引用的经文没有区别。
无色的讨论。
灭尽定的讨论
现在称之为灭尽定的讨论。

459. Idāni nirodhasamāpattikathā nāma hoti. Tattha nirodhasamāpattīti catunnaṃ khandhānaṃ appavatti. Yasmā pana sā kariyamānā kariyati, samāpajjiyamānā samāpajjiyati, tasmā nipphannāti vuccati. Saṅkhatāsaṅkhatalakkhaṇānaṃ pana abhāvena na vattabbā ‘‘saṅkhatāti vā asaṅkhatā’’ti vā. Tattha yesaṃ ‘‘yasmā saṅkhatā na hoti, tasmā asaṅkhatā’’ti laddhi, seyyathāpi andhakānañceva uttarāpathakānañca; te sandhāya nirodhasamāpattīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Uppādentītiādi samāpajjanapaṭilābhavaseneva vuttaṃ. Yathā pana rūpādayo asaṅkhatadhamme uppādenti; na tathā taṃ keci uppādenti nāma. Nirodhā vodānaṃ vuṭṭhānanti phalasamāpatti veditabbā. Asaṅkhatā pana taṃ natthiyeva, tasmā paṭikkhipati. Tena hīti yasmā saṅkhatā na hoti, tasmā asaṅkhatāti laddhi. Idaṃ pana asaṅkhatabhāve kāraṇaṃ na hotīti vuttampi avuttasadisamevāti.

Nirodhasamāpattikathāvaṇṇanā.

6. Ākāsakathāvaṇṇanā

460-462. Idāni ākāsakathā nāma hoti. Tattha tividho ākāso – paricchedākāso , kasiṇugghāṭimākāso, ajaṭākāso. ‘‘Tucchākāso’’tipi tasseva nāmaṃ. Tesu paricchedākāso saṅkhato, itare dve paññattimattā. Yesaṃ pana ‘‘duvidhopi yasmā saṅkhato na hoti, tasmā asaṅkhato’’ti laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ mahisāsakānañca; te sandhāya ākāsoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Ākāsakathāvaṇṇanā.

7. Ākāso sanidassanotikathāvaṇṇanā

463-464. Idāni ākāso sanidassanotikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ tāḷacchiddādīsu ñāṇappavattiṃ nissāya ‘‘sabbopi ajaṭākāso sanidassano’’ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ ; te sandhāya ākāso sanidassanoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi sanidassano, evaṃvidho bhaveyyā’’ti codanatthaṃ rūpantiādi vuttaṃ. Cakkhuñca paṭiccātipañhesu evarūpassa suttassa abhāvena paṭikkhipitvā tulantarikādīnaṃ upaladdhiṃ nissāya paṭijānāti. Dvinnaṃ rukkhānaṃ antaranti ettha rukkharūpaṃ cakkhunā disvā antare rūpābhāvato ākāsanti manodvāraviññāṇaṃ uppajjati, na cakkhuviññāṇaṃ. Sesesupi eseva nayo. Tasmā asādhakametanti.

Ākāso sanidassanotikathāvaṇṇanā.

10. Pathavīdhātusanidassanātiādikathāvaṇṇanā

465-470. Idāni pathavīdhātu sanidassanātiādikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ pāsāṇaudakajālarukkhacalanānañceva pañcindriyapatiṭṭhokāsānañca vaṇṇāyatanaṃ kāyaviññattikāle hatthapādādirūpañca disvā ‘‘pathavīdhātuādayo sanidassanā’’ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya sabbakathāsu ādipucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ sabbattha pāḷianusārena ceva heṭṭhā vuttanayena ca veditabbanti. Pathavīdhātu sanidassanāti ādiṃ katvā kāyakammaṃ sanidassananti pariyosānakathā niṭṭhitā.

Chaṭṭho vaggo.

7. Sattamavaggo

1. Saṅgahitakathāvaṇṇanā

471-

现在称之为灭尽定的讨论。在这里，灭尽定指的是四种ggregate的停止。因为它是在发生和停止时发生的，所以称为灭尽。如果没有有为和无为的标志，就不能说是有为或无为。在这里，有些人认为"没有有为，就有无为"，就像前塞利亚人和摩诃师一样；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。在"发生"等问题上的意思是根据停止的过程和实现来说明的。像色等这样的有为法可以停止，但有些人认为不会停止，这是错误的。灭尽是不存在的，因此被否认。这就是为什么没有原因的意思被说明。
灭尽定的讨论。
空的讨论
460-4

472. Idāni saṅgahitakathā nāma hoti. Tattha yasmā dāmādīhi balibaddādayo viya keci dhammā kehici dhammehi saṅgahitā nāma natthi, tasmā ‘‘natthi keci dhammā kehici dhammehi saṅgahitā, evaṃ sante ekavidhena rūpasaṅgahotiādi niratthaka’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikānañceva siddhatthikānañca; te sandhāya aññenatthena saṅgahabhāvaṃ dassetuṃ pucchā sakavādissa, attano laddhivasena paṭiññā itarassa. Idāni yenatthena saṅgaho labbhati, taṃ dassetuṃ nanu atthi keci dhammātiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva. Yā panesā paravādinā laddhipatiṭṭhāpanatthaṃ yathā dāmena vātiādikā upamā āhaṭā, sakavādinā taṃ anabhinanditvā appaṭikkositvā ‘‘hañci dāmena vā’’ti tassa laddhi bhinnāti veditabbā. Ayañhettha attho – yadi te dāmādīhi balibaddādayo saṅgahitā nāma, atthi keci dhammā kehici dhammehi saṅgahitāti.

Saṅgahitakathāvaṇṇanā.

2. Sampayuttakathāvaṇṇanā

473-474. Idāni sampayuttakathā nāma hoti. Tattha yasmā tilamhi telaṃ viya na vedanādayo saññādīsu anupaviṭṭhā, tasmā ‘‘natthi keci dhammā kehici dhammehi sampayuttā, evaṃ sante ñāṇasampayuttantiādi niratthakaṃ hotī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikānaññeva; te sandhāya aññenevatthena sampayuttataṃ dassetuṃ pucchā sakavādissa, attano laddhivasena paṭiññā itarassa. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva. Yo panesa paravādinā ‘‘yathā tilamhi tela’’ntiādiko upamāpañho āhaṭo, so yasmā vedanāsaññānaṃ viya tilatelānaṃ lakkhaṇato nānattavavatthānaṃ natthi. Sabbesupi hi tilaaṭṭhitacesu tiloti vohāramattaṃ, teneva tilaṃ nibbattetvā gahite purimasaṇṭhānena tilo nāma na paññāyati, tasmā anāhaṭasadisova hotīti.

Sampayuttakathāvaṇṇanā.

3. Cetasikakathāvaṇṇanā

475-477. Idāni cetasikakathā nāma hoti. Tattha yasmā phassikādayo nāma natthi, tasmā ‘‘cetasikenāpi na bhavitabbaṃ, iti natthi cetasiko dhammo’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sahajātoti sampayuttasahajātaṃ sandhāya vuttaṃ. Phassikāti tādisaṃ vohāraṃ apassantassa pucchā paravādissa. Kiṃ vohārena, yathā cittanissitakoti cetasiko, evaṃ sopi phassanissitattā phassikoti vutte doso natthīti paṭiññā sakavādissa. Sesaṃ uttānatthamevāti.

Cetasikakathāvaṇṇanā.

4. Dānakathāvaṇṇanā

478. Idāni dānakathā nāma hoti. Tattha dānaṃ nāma tividhaṃ – cāgacetanāpi, viratipi, deyyadhammopi. ‘‘Saddhā hiriyaṃ kusalañca dāna’’nti (a. ni. 8.30) āgataṭṭhāne cāgacetanā dānaṃ. ‘‘Abhayaṃ detī’’ti (a. ni. 

现在称之为聚合的讨论。在这里，由于某些法没有像牵绳等那样被其他法聚合，因此有人认为"没有任何法被其他法聚合，如果是这样，那么就只能有一种形式的色聚合"，例如前塞利亚人和摩诃师；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。现在为了显示聚合的存在，开始说"难道没有任何法吗"等。所有这些都因前面所述的内容而显而易见。另一方面，外道者为了建立观点而引用了像"以施舍为例"等比喻，持有自己观点的人对此并不赞同，且不反驳，认为"施舍或许是这样的"，因此他的观点被认为是破裂的。这里的意思是：如果那些法是通过施舍等聚合的，那么就会有一些法通过其他法聚合。
聚合的讨论。
伴随的讨论
473-474. 现在称之为伴随的讨论。在这里，由于油在芝麻中并未附着于感觉等的知觉，因此有人认为"没有任何法与其他法伴随，如果是这样，那么就会有伴随的智慧"，例如前塞利亚人和摩诃师；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。其余部分因前面所述的内容而显而易见。至于外道者引用的"就像油在芝麻中"等比喻，由于感觉和知觉等没有像芝麻油那样的特征，因此不存在差异的界定。因为所有的芝麻在其存在中仅仅是芝麻，所以即使用芝麻制造的东西，按照原有的状态，芝麻也不会被称为，不然就会变得不清晰。
伴随的讨论。
心所的讨论
475-477. 现在称之为心所的讨论。在这里，由于没有触等的存在，因此有人认为"即使是心所也不应存在，因此没有心所的法"，例如前塞利亚人和摩诃师；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。这里的"共生"是指伴随的共生。触是指未见到那种说法的提问，针对外道者的提问。用什么说法呢？就像依赖心的心所一样，触也是如此，因此被称为触，持有自己观点的人认为没有错误。其他部分因前面所述的内容而显而易见。
心所的讨论。
施舍的讨论
现在称之为施舍的讨论。在这里，施舍有三种类型——放弃的意图、止息、给予的法。"信心在此是善的施舍"（《阿含经》8.30）在此处提到放弃的意图的施舍。

8.39) āgataṭṭhāne virati. ‘‘Dānaṃ deti annaṃ pāna’’nti āgataṭṭhāne deyyadhammo. Tattha cāgacetanā ‘‘deti vā deyyadhammaṃ, denti vā etāya deyyadhamma’’nti dānaṃ. Virati avakhaṇḍanaṭṭhena lavanaṭṭhena vā dānaṃ. Sā hi uppajjamānā bhayabheravādisaṅkhātaṃ dussīlyacetanaṃ dāti khaṇḍeti lunāti vāti dānaṃ. Deyyadhammo diyyatīti dānaṃ. Evametaṃ tividhampi atthato cetasiko ceva dhammo deyyadhammo cāti duvidhaṃ hoti. Tattha yesaṃ ‘‘cetasikova dhammo dānaṃ, na deyyadhammo’’ti laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikānaṃ; te sandhāya cetasikoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ deyyadhammavasena codetuṃ labbhāti pucchā sakavādissa, annādīni viya so na sakkā dātunti paṭikkhepo itarassa. Puna daḷhaṃ katvā puṭṭhe ‘‘abhayaṃ detī’’ti suttavasena paṭiññā tasseva. Phassapañhādīsu pana phassaṃ detītiādivohāraṃ apassanto paṭikkhipateva.

479.Aniṭṭhaphalantiādi acetasikassa dhammassa dānabhāvadīpanatthaṃ vuttaṃ. Na hi acetasiko annādidhammo āyatiṃ vipākaṃ deti, iṭṭhaphalabhāvaniyamanatthaṃ panetaṃ vuttanti veditabbaṃ. Ayampi hettha adhippāyo – yadi acetasiko annādidhammo dānaṃ bhaveyya, hitacittena aniṭṭhaṃ akantaṃ bhesajjaṃ dentassa nimbabījādīhi viya nimbādayo aniṭṭhameva phalaṃ nibbatteyya. Yasmā panettha hitapharaṇacāgacetanā dānaṃ, tasmā aniṭṭhepi deyyadhamme dānaṃ iṭṭhaphalameva hotīti.

Evaṃ paravādinā cetasikadhammassa dānabhāve patiṭṭhāpite sakavādī itarena pariyāyena deyyadhammassa dānabhāvaṃ sādhetuṃ dānaṃ iṭṭhaphalaṃ vuttaṃ bhagavatātiādimāha. Paravādī pana cīvarādīnaṃ iṭṭhavipākataṃ apassanto paṭikkhipati. Suttasādhanaṃ paravādīvādepi yujjati sakavādīvādepi, na pana ekenatthena. Deyyadhammo iṭṭhaphaloti iṭṭhaphalabhāvamattameva paṭikkhittaṃ. Tasmā tena hi na vattabbanti iṭṭhaphalabhāveneva na vattabbatā yujjati . Dātabbaṭṭhena pana deyyadhammo dānameva. Dinnañhi dānānaṃ saṅkarabhāvamocanatthameva ayaṃ kathāti.

Dānakathāvaṇṇanā.

5. Paribhogamayapuññakathāvaṇṇanā

483. Idāni paribhogamayapuññakathā nāma hoti. Tattha ‘‘tesaṃ divā ca ratto ca, sadā puññaṃ pavaḍḍhatī’’ti (saṃ. ni. 1.47) ca ‘‘yassa bhikkhave, bhikkhu cīvaraṃ paribhuñjamāno’’ti (a. ni. 4.51) ca evamādīni suttāni ayoniso gahetvā yesaṃ paribhogamayaṃ nāma puññaṃ atthī’’ti laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikasammitiyānaṃ; te sandhāya paribhogamayanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘puññaṃ nāma phassādayo kusalā dhammā, na tato paraṃ, tasmā phassādīhi te vaḍḍhitabba’’nti codetuṃ paribhogamayo phassotiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ itarena tesaṃ avaḍḍhanato paṭikkhittaṃ. Latāviyātiādīni ‘‘kiriyāya vā bhāvanāya vā vināpi yathā latādīni sayameva vaḍḍhanti, kiṃ te evaṃ vaḍḍhantī’’ti codanatthaṃ vuttāni. Tathā panassa avaḍḍhanato na hevāti paṭikkhittaṃ.



8.39) 在此处提到的放弃。“施舍食物和饮料”在此处提到的给予法。在这里，放弃的意图是“给予或给予法，给予或给予法”这样的施舍。放弃是指从切割或剁碎的角度来看施舍。因为它在出现时给予被称为恐惧和恶行的意图，因此施舍是被称为切割的。给予法是指给予的施舍。因此，从意义上讲，它有三种类型，心所的法和给予法，因此是二元的。在这里，有些人认为“施舍是心所的法，而不是给予法”，例如前塞利亚人和摩诃师；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。然后为了显示给予法的存在，开始询问“难道没有任何法吗”等。所有这些都因前面所述的内容而显而易见。另一方面，外道者为了建立观点而引用了像“施舍为例”这样的比喻，持有自己观点的人对此并不赞同，且不反驳，认为“施舍或许是这样的”，因此他的观点被认为是破裂的。根据经文“他给予无畏”，因此被称为施舍。
“不愉快的果”是为了说明无心法的施舍的性质。因为无心法不会给予任何食物等，然而这是为了说明愉快果的存在而被提到的。这也有其意思——如果无心法是施舍，它将以善心的方式给予不愉快的药物，就像用柠檬种子等给予不愉快的果实。由于这里的意图是以有益的放弃意图施舍，因此即使是施舍也会是愉快的果。
因此，外道者在心所的法的施舍中建立了自己的观点，而持有自己观点的人则通过其他方式来证明给予法的存在，认为施舍是愉快的果。外道者则否认了如衣物等的愉快果的存在。引用的经文在外道的观点中也适用，在持有自己观点的人中也适用，但并不是在同一意义上。给予法是愉快的果，因此仅仅是愉快的果被否认。因此，施舍应该是施舍的法。给予的目的是为了消除施舍的混合性质。
施舍的讨论。
消费性功德的讨论
现在称之为消费性功德的讨论。在这里，“他们在白天和夜晚，功德总是增长”（《相应部》1.47）和“比丘在使用衣物时”（《阿含经》4.51）等经文，未深思熟虑地被引用，认为有一种名为消费性功德的存在，例如前塞利亚人和摩诃师；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。然后为了显示功德的存在，开始询问“功德是感觉等的善法，而不是其他，因此应通过感觉等来增长”，以此来反驳消费性功德的存在。所有这些都因他们的增长而被否认。关于“像藤蔓等通过行为或修行自然增长，难道你们也自然增长吗”的提问是为了反驳而说的。因此，由于它的增长也并非如此而被否认。

484.Na samannāharatīti pañhe paṭiggāhakānaṃ paribhogena purimacetanā vaḍḍhati, evaṃ taṃ hoti puññanti laddhivasena paṭijānāti. Tato anāvaṭṭentassātiādīhi puṭṭho dāyakassa cāgacetanaṃ sandhāya paṭikkhipati. Tattha anāvaṭṭentassāti dānacetanāya purecārikena āvajjanena bhavaṅgaṃ anāvaṭṭentassa aparivaṭṭentassa. Anābhogassāti nirābhogassa. Asamannāharantassāti na samannāharantassa. Āvajjanañhi bhavaṅgaṃ vicchinditvā attano gatamagge uppajjamānaṃ dānacetanaṃ samannāharati nāma. Evaṃkiccena iminā cittena asamannāharantassa puññaṃ hotīti pucchati. Amanasikarontassāti manaṃ akarontassa. Āvajjanena hi tadanantaraṃ uppajjamānaṃ manaṃ karoti nāma. Evaṃ akarontassāti attho. Upayogavacanasmiñhi etaṃ bhummaṃ. Acetayantassāti cetanaṃ anuppādentassa. Apatthentassāti patthanāsaṅkhātaṃ kusalacchandaṃ akarontassa. Appaṇidahantassāti dānacetanāvasena cittaṃ aṭṭhapentassāti attho. Nanu āvaṭṭentassāti vāre ābhogassāti ābhogavato. Atha vā ābhogā assa, ābhogassa vā anantaraṃ taṃ puññaṃ hotīti attho.

485.Dvinnaṃ phassānantiādīsupi ekakkhaṇe dāyakassa dvinnaṃ phassādīnaṃ abhāvā paṭikkhipati, dāyakassa ca paribhuñjantassa cāti ubhinnaṃ phassādayo sandhāya paṭijānāti. Apicassa pañcannaṃ viññāṇānaṃ samodhānaṃ hotīti laddhi, tassāpi vasena paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī pariyāyassa dvāraṃpidahitvā ujuvipaccanīkavasena codetuṃ kusalādipañhaṃ pucchati. Tatrāpi kusalākusalānaṃ ekassekakkhaṇe sampayogābhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati. Paribhogamayaṃ pana cittavippayuttaṃ uppajjatīti laddhiyā paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī suttena niggaṇhāti.

486. Suttasādhane ārāmaropakādīnaṃ anussaraṇapaṭisaṅkharaṇādivasena antarantarā uppajjamānaṃ puññaṃ sandhāya sadā puññaṃ pavaḍḍhatīti vuttaṃ. Appamāṇo tassa puññābhisandoti idaṃ appamāṇavihārino dinnapaccayattā ca ‘‘evarūpo me cīvaraṃ paribhuñjatī’’ti anumodanavasena ca vuttaṃ. Taṃ so paribhogamayanti sallakkheti. Yasmā pana paṭiggāhakena paṭiggahetvā aparibhuttepi deyyadhamme puññaṃ hotiyeva, tasmā sakavādīvādova balavā, tattha paṭiggāhakena paṭiggahiteti attho daṭṭhabbo. Sesaṃ uttānatthamevāti.

Paribhogamayapuññakathāvaṇṇanā.

6. Itodinnakathāvaṇṇanā

488-491. Idāni ito dinnakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘ito dinnena yāpenti, petā kālaṅkatā tahi’’nti (pe. va. 19) vacanaṃ nissāya ‘‘yaṃ ito cīvarādi dinnaṃ teneva yāpentī’’ti laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikānaṃ; te sandhāya ito dinnenāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Puna cīvarādivasena anuyutto paṭikkhipati. Añño aññassa kārakoti aññassa vipākadāyakānaṃ kammānaṃ añño kārako, na attanāva attano kammaṃ karotīti vuttaṃ hoti. Evaṃ puṭṭho pana itaro suttavirodhabhayena paṭikkhipati. Dānaṃ dentanti dānaṃ dadamānaṃ disvāti attho. Tattha yasmā attano anumoditattā ca tesaṃ tattha bhogā uppajjanti, tasmāssa iminā kāraṇena laddhiṃ patiṭṭhapentassāpi appatiṭṭhitāva hoti. Na hi te ito dinneneva vatthunā yāpenti. Sesesupi suttasādhanesu eseva nayoti.

Ito dinnakathāvaṇṇanā.

7. Pathavīkammavipākotikathāvaṇṇanā



在"不会聚集"的问题上，根据接受者的消费，先前的意图会增长，因此这就是功德，持有此观点的人承认。然后被问及"不返回"等，他否认了施舍者的放弃意图。在这里，"不返回"是指施舍意图的前导思考不会返回到有分识。"不费力"是指没有努力。"不聚集"是指不聚集。因为思考会切断有分识，并在自己的路径中生起施舍意图而聚集。通过这种方式，这个心不聚集时是否有功德？"不作意"是指不使用心。因为思考会在其后生起心。"不有意识"是指不产生意图。"不期望"是指不产生被称为希望的善意。"不安置"是指不以施舍意图安置心。"难道不是返回"是指在机会或努力时。或者是努力，或者是努力之后的功德。
在"两种触"等问题上，由于施舍者在同一时刻没有两种触，所以否认。他承认施舍者和消费者都有触等。此外，还有五种识的会聚，因此根据这一点承认。然后，持有自己观点的人关闭了这个方面的门，并以直接和相反的方式询问善等问题。在这里，他也否认善与不善在同一时刻有联系。他承认消费性功德是与心分离而生起的。然后，持有自己观点的人用经文驳斥他。
在经文证明中，关于在修建园林等时不断回忆和修复等过程中间隔生起的功德，说"功德总是增长"。"它的功德流是无量的"是因为无量住者的布施原因，以及"我这样使用衣服"的随喜而说的。他认识到这是消费性功德。因为即使在接受者接受但未使用的给予法中也有功德，所以持有自己观点的人的论点更强。在那里，应该理解为由接受者接受。其余部分都是显而易见的。
消费性功德的讨论。
从此布施的讨论
488-491. 现在称之为从此布施的讨论。在这里，某些人根据"从此布施，亡灵就能生活"（《阎罗王经》19）的说法，认为"从此布施的衣物等就能维持"，例如前塞利亚人和摩诃师；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。然后他专注于衣物等并否认。"一个是另一个的作者"是指一个是另一个业报的给予者，不是自己创造自己的业。被问及时，他因为害怕违背经文而否认。"施舍"是指看到正在布施。在那里，因为他们随喜，所以在那里产生财富，因此即使建立这个观点，也没有立足点。他们并不仅仅依靠从此布施的事物生活。其他经文证明也是同样的道理。
从此布施的讨论。
地界业报是否的讨论

492. Idāni pathavī kammavipākotikathā nāma hoti. Tattha yasmā ‘‘atthi issariyasaṃvattaniyaṃ kammaṃ, ādhipaccasaṃvattaniyaṃ kamma’’nti ettha issarānaṃ bhāvo issariyaṃ nāma , adhipatīnañca bhāvo ādhipaccaṃ nāma, pathavissariyaādhipaccasaṃvattanikañca kammaṃ atthīti vuttaṃ. Tasmā yesaṃ ‘‘pathavī kammavipāko’’ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pathavīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sukhavedanīyātiādi kammavipākasabhāvadassanavasena vuttaṃ. ‘‘Phasso hotī’’tiādinā nayena niddiṭṭhesu vipākesu phasso sukhavedanīyādibhedo hoti. So ca saññādayo ca sukhavedanādīhi sampayuttā, vedanādayo saññādīhi, sabbepi sārammaṇā, atthi ca nesaṃ purecārikaāvaṭṭanādisaṅkhātaṃ āvajjanaṃ, kammapaccayabhūtā cetanā, yo tattha iṭṭhavipāko, tassa patthanā, paṇidhānavasena pavattā mūlataṇhā, kiṃ te evarūpā pathavīti pucchati. Itaro paṭikkhipati. Paṭilomapucchādīni uttānatthāneva.

493.Kammavipāko paresaṃ sādhāraṇoti pañhe phassādayo sandhāya paṭikkhipati, kammasamuṭṭhānaṃ rūpañca pathavīādīnaṃyeva ca sādhāraṇabhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Asādhāraṇamaññesanti suttaṃ parasamayato āharitvā dassitaṃ. Sabbe sattā pathaviṃ paribhuñjantīti pañhe pathaviṃ anissite sandhāya paṭikkhipati, nissite sandhāya paṭijānāti. Pathaviṃ aparibhuñjitvā parinibbāyantīti pañhe āruppe parinibbāyantānaṃ vasena paṭijānāti. Kammavipākaṃ akhepetvāti idaṃ parasamayavasena vuttaṃ. Kammavipākañhi khepetvāva parinibbāyantīti tesaṃ laddhi. Sakasamaye pana katokāsassa kammassa uppannaṃ vipākaṃ akhepetvā parinibbānaṃ natthi. Tesañca laddhiyā pathavī sādhāraṇavipākattā uppannavipākoyeva hoti. Taṃ vipākabhāvena ṭhitaṃ akhepetvā parinibbānaṃ na yujjatīti codetuṃ vaṭṭati. Itaro laddhivasena paṭikkhipati. Cakkavattisattassa kammavipākanti pañhe asādhāraṇaṃ phassādiṃ sandhāya paṭikkhipati, sādhāraṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Pathavīsamuddasūriyacandimādayo hi sabbesaṃ sādhāraṇakammavipākoti tesaṃ laddhi.

494.Issariyasaṃvattaniyanti ettha issariyaṃ nāma bahudhanatā. Ādhipaccaṃ nāma sesajane attano vase vattetvā tehi garukātabbaṭṭhena adhipatibhāvo. Tattha kammaṃ paṭilābhavasena taṃsaṃvattanikaṃ nāma hoti, na janakavasena. Tasmā vipākabhāve asādhakametanti.

Pathavī kammavipākotikathāvaṇṇanā.

8. Jarāmaraṇaṃ vipākotikathāvaṇṇanā

495. Idāni jarāmaraṇaṃ vipākotikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘atthi dubbaṇṇasaṃvattaniyaṃ kammaṃ appāyukasaṃvattaniyaṃ kamma’’nti ettha dubbaṇṇatā nāma jarā. Appāyukatā nāma maraṇaṃ. Taṃsaṃvattaniyañca kammaṃ atthi. Tasmā jarāmaraṇaṃ vipākoti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Paṭilomapañhe anārammaṇanti rūpadhammānaṃ tāva anārammaṇameva, arūpānaṃ pana jarāmaraṇaṃ sampayogalakkhaṇābhāvā anārammaṇameva.



现在称为地界业报讨论。在这里，说"有施主性的业，有统治性的业"，因此施主性和统治性是地界业报的行为。因此，对于那些认为"地界业报"的人，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。根据感觉等业报的显现而说明。在这里，触等的业报是有感觉等的差异的。这些和知觉等都与感觉等有联系，并且有自己的主体，根据其中的业报。在那里，产生自己的业报，因为在那里建立了这个观点，所以没有立足点。其他问题也是同样的道理。
地界业报讨论。
老死的业报讨论
现在称为老死的业报讨论。在这里，说"有脱壳的业，有不永久的业"，因此脱壳是老，不永久是死亡，并且有此行为的业。因此，对于那些认为"老死业报"的人，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。根据有形和无形法的特征，在这里，有形法没有老死业报，而无形法有老死业报。
老死的业报讨论。

496.Akusalānaṃ dhammānaṃ jarāmaraṇaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ vipākoti pañhe jarāmaraṇena nāma aniṭṭhavipākena bhavitabbanti laddhiyā paṭijānāti . Teneva kāraṇena kusalānaṃ dhammānaṃ jarāmaraṇassa kusalavipākataṃ paṭikkhipati. Parato cassa akusalavipākataññeva paṭijānāti.

Kusalānañca akusalānañcāti pucchāvasena ekato kataṃ, ekakkhaṇe pana taṃ natthi. Abyākatānaṃ avipākānaṃ jarāmaraṇaṃ vipākoti vattabbatāya pariyāyo natthi, tasmā abyākatavasena pucchā na katā.

497.Dubbaṇṇasaṃvattaniyanti ettha dubbaṇṇiyaṃ nāma aparisuddhavaṇṇatā. Appāyukatā nāma āyuno ciraṃ pavattituṃ asamatthatā. Tattha akusalakammaṃ kammasamuṭṭhānassa dubbaṇṇarūpassa kammapaccayo hoti, asadisattā panassa taṃvipāko na hoti. Utusamuṭṭhānādino pana taṃpaṭilābhavasena āyuno ca upacchedakavasena paccayo hoti. Evametaṃ pariyāyena taṃsaṃvattanikaṃ nāma hoti, na vipākaphassādīnaṃ viya janakavasena, tasmā vipākabhāve asādhakaṃ. Sesamettha heṭṭhā vuttasadisamevāti.

Jarāmaraṇaṃ vipākotikathāvaṇṇanā.

9. Ariyadhammavipākakathāvaṇṇanā

498. Idāni ariyadhammavipākakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ kilesappahānamattameva sāmaññaphalaṃ, na cittacetasikā dhammāti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya natthi ariyadhammavipākoti pucchā sakavādissa. Tattha ariyadhammavipākoti maggasaṅkhātassa ariyadhammassa vipāko. Kilesakkhayamattaṃ ariyaphalanti laddhiyā paṭiññā itarassa. Sāmaññanti samaṇabhāvo, maggassetaṃ nāmaṃ. ‘‘Sāmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi sāmaññaphalañcā’’ti hi vuttaṃ. Brahmaññepi eseva nayo.

Sotāpattiphalaṃ na vipākotiādīsu sotāpattimaggādīnaṃ apacayagāmitaṃ sandhāya ariyaphalānaṃ navipākabhāvaṃ paṭijānāti, dānaphalādīnaṃ paṭikkhipati . So hi ācayagāmittikassa evaṃ atthaṃ dhāreti – vipākasaṅkhātaṃ ācayaṃ gacchanti, taṃ vā ācinantā gacchantīti ācayagāmino, vipākaṃ apacinantā gacchantīti apacayagāminoti. Tasmā evaṃ paṭijānāti ca paṭikkhipati ca.

500.Kāmāvacaraṃ kusalaṃ savipākaṃ ācayagāmītiādikā pucchā paravādissa, paṭiññā ca paṭikkhepo ca sakavādissa. Lokiyañhi kusalaṃ vipākacutipaṭisandhiyo ceva vaṭṭañca ācinantaṃ gacchatīti ācayagāmi. Lokuttarakusalaṃ cutipaṭisandhiyo ceva vaṭṭañca apacinantaṃ gacchatīti apacayagāmi. Evametaṃ savipākameva hoti, na apacayagāmivacanamattena avipākaṃ. Imamatthaṃ sandhāyettha sakavādino paṭiññā ca paṭikkhepo ca veditabbāti.

Ariyadhammavipākakathāvaṇṇanā.

10. Vipāko vipākadhammadhammotikathāvaṇṇanā



不善法的老死是指不善法的业报，因此根据老死的说法，认为有不愉快的业报。因此，基于这一原因，否认善法的老死的善业报。同时，他承认不善法的业报。
善法和不善法是以提问的方式结合在一起的，但在同一时刻并不存在。对于不定法的无业报，老死的业报没有可说之处，因此在不定法的情况下不提问。
"脱壳的业"是指不纯净的颜色。 "不永久"是指生命延续的无能。在这里，不善业是由不纯净的形象产生的业的因，而类似的业报并不存在。然而，基于气候等因素，这也作为生命的终结因。因此，这被称为产生此类业的因，而不是像业报和触等的因，因此在业报的情况下是不合适的。其余部分与前面所述相同。
老死的业报讨论。
贵族法的业报讨论
现在称为贵族法的业报讨论。在这里，认为只有放弃烦恼的少量是共同果，而不是心与心所的法，例如前塞利亚人；因此，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。在这里，贵族法的业报是指称为道的贵族法的业报。只有消除烦恼的贵族果是被承认的。共同是指出家人的状态，这是道的名称。“我将教你们共同的状态和共同的果”这样说过。即使在婆罗门中也是如此。
关于“入流果不是业报”的说法，是指入流道等的无积累性，承认贵族果没有业报，因此否认施舍果等。因为他这样理解积累的状态——被称为业报的积累，称为积累的获得，称为不积累的获得。因此，他在此承认和否认。
关于“欲界的善法是有业报的积累”这样的提问是外道者的提问，持有自己观点的人则回答并否认。因为世俗的善法是有业报的再生和轮回的，因此称为积累者。超世俗的善法是无再生和轮回的，因此称为不积累者。因此，这样的善法是有业报的，而不是仅仅以不积累者的说法来否认。关于这一点，持有自己观点的人应理解其承认和否认。
贵族法的业报讨论。
业报的业报法的讨论

501. Idāni vipāko vipākadhammadhammotikathā nāma hoti. Tattha yasmā vipāko vipākassa aññamaññādipaccayavasena paccayo hoti, tasmā vipākopi vipākadhammadhammoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tassa vipākoti tassa vipākadhammadhammassa vipākassa yo vipāko, sopi te vipākadhammadhammo hotīti pucchati. Itaro āyatiṃ vipākadānābhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho tappaccayāpi aññassa vipākassa uppattiṃ sandhāya paṭijānāti. Evaṃ sante panassa kusalākusalassa viya tassāpi vipākassa vipāko, tassāpi vipākoti vaṭṭānupacchedo āpajjatīti puṭṭho samayavirodhabhayena paṭikkhipati.

Vipākoti vātiādimhi vacanasādhane pana yadi vipākassa vipākadhammadhammena ekatthatā bhaveyya, kusalākusalabyākatānaṃ ekatthataṃ āpajjeyyāti paṭikkhipati. Vipāko ca vipākadhammadhammo cāti ettha ayaṃ adhippāyo – so hi catūsu vipākakkhandhesu ekekaṃ aññamaññapaccayādīsu paccayaṭṭhena vipākadhammadhammataṃ paccayuppannaṭṭhena ca vipākaṃ maññamāno ‘‘vipāko vipākadhammadhammo’’ti puṭṭho āmantāti paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī ‘‘yasmā tayā ekakkhaṇe catūsu khandhesu vipāko vipākadhammadhammopi anuññāto, tasmā tesaṃ sahagatādibhāvo āpajjatī’’ti codetuṃ evamāha. Itaro kusalākusalasaṅkhātaṃ vipākadhammadhammaṃ sandhāya paṭikkhipati. Taññeva akusalanti yadi te vipāko vipākadhammadhammo, yo akusalavipāko, so akusalaṃ āpajjati. Kasmā? Vipākadhammadhammena ekattā. Taññeva kusalantiādīsupi eseva nayo.

502.Aññamaññapaccayāti idaṃ sahajātānaṃ paccayamattavasena vuttaṃ, tasmā asādhakaṃ. Mahābhūtānampi ca aññamaññapaccayatā vuttā, na ca tāni vipākāni, na ca vipākadhammadhammānīti.

Vipāko vipākadhammadhammotikathāvaṇṇanā.

Sattamo vaggo.

8. Aṭṭhamavaggo

1. Chagatikathāvaṇṇanā

503-504. Idāni chagatikathā nāma hoti. Tattha asurakāyena saddhiṃ chagatiyoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānañceva uttarāpathakānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ sakavādī ‘‘pañca kho panimā, sāriputta, gatiyo’’ti (ma. ni. 

现在称为业报的业报法的讨论。在这里,由于业报是业报的相互等因缘,因此有人认为业报也是业报法,例如前塞利亚人;针对他们,持有此观点的人提问,持有其他观点的人回答。"那个业报"是指那个业报法的业报的业报,你认为这也是业报法吗?他考虑到未来没有业报的给予而否认。第二次被问及时,他考虑到由于那个因缘而产生其他业报而承认。如果是这样,就像善不善一样,那个业报也有业报,那个业报也有业报,这样轮回就没有终结了,被问及时,他因为害怕违背教义而否认。
在"业报或"等词语证明中,如果业报与业报法是同一意思,那么善、不善和无记就会变成同一意思,因此他否认。在"业报和业报法"中,他的意思是 - 他认为在四种业报蕴中,每一种都是相互因缘等的因缘意义上的业报法,是因缘生起意义上的业报,因此当被问到"业报是业报法吗"时,他回答"是的"。然后,持有自己观点的人说"因为你在同一时刻承认四蕴中的业报也是业报法,所以它们就会变成相应等"来反驳他。他考虑到被称为善不善的业报法而否认。"那就是不善"是指如果你认为业报是业报法,那么不善业报就会变成不善。为什么?因为与业报法是同一的。在"那就是善"等中也是同样的道理。
"相互因缘"是指同时生起的因缘而已,因此是不合适的。大种也被说成是相互因缘,但它们既不是业报,也不是业报法。
业报的业报法的讨论。
第七品。
第八品
六道的讨论
503-504. 现在称为六道的讨论。在这里,有人认为包括阿修罗道在内有六道,例如前塞利亚人和北方人;针对他们,持有此观点的人提问,持有其他观点的人回答。然后,持有自己观点的人引用"舍利弗,这五道"(《中部》

1.153) lomahaṃsanapariyāye paricchinnānaṃ gatīnaṃ vasena codetuṃ nanu pañca gatiyotiādimāha. Itaro suttavirodhabhayena paṭijānāti. Kasmā pana sakavādī cha gatiyo na sampaṭicchati, nanu ‘‘catūhāpāyehi ca vippamutto’’ti ettha asurakāyopi gahitoti. Saccaṃ gahito, na panesā gati. Kasmā? Visuṃ abhāvato. Asurakāyasmiñhi kālakañcikā asurā petagatiyā saṅgahitā , vepacittiparisā devagatiyā, asurakāyoti visuṃ ekā gati nāma natthi.

Idāni etameva atthaṃ dassetuṃ nanu kālakañcikātiādi āraddhaṃ. Tattha samānavaṇṇāti sadisarūpasaṇṭhānā bībhacchā virūpā duddassikā. Samānabhogāti sadisamethunasamācārā. Samānāhārāti sadisakheḷasiṅghāṇikapubbalohitādiāhārā. Samānāyukāti sadisaāyuparicchedā. Āvāhavivāhanti kaññāgahaṇañceva kaññādānañca. Sukkapakkhe samānavaṇṇāti sadisarūpasaṇṭhānā abhirūpā pāsādikā dassanīyā pabhāsampannā. Samānabhogāti sadisapañcakaāmaguṇabhogā. Samānāhārāti sadisasudhābhojanādiāhārā. Sesaṃ vuttanayameva. Nanu atthi asurakāyoti idaṃ asurakāyasseva sādhakaṃ. Tassa pana visuṃ gatiparicchedābhāvena na gatisādhakanti.

Chagatikathāvaṇṇanā.

2. Antarābhavakathāvaṇṇanā

505. Idāni antarābhavakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘antarā parinibbāyī’’ti suttapadaṃ ayoniso gahetvā ‘‘antarābhavo nāma atthi, yattha satto dibbacakkhuko viya adibbacakkhuko, iddhimā viya aniddhimā mātāpitisamāgamañceva utusamayañca olokayamāno sattāhaṃ vā atirekasattāhaṃ vā tiṭṭhatī’’ti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānañceva sammitiyānañca; te sandhāya atthīti pucchā sakavādissa, laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā itarassa. Atha naṃ ye ca bhagavatā tayo bhavā vuttā, tesaṃ vasena codetuṃ kāmabhavotiādimāha. Tatrāyaṃ adhippāyo – yadi te antarābhavo nāma koci bhavo atthi, tena kāmabhavādīnaṃyeva aññatarena bhavitabbaṃ pañcavokārabhavādinā viya, tena taṃ pucchāmi – ‘‘kiṃ te ayaṃ antarābhavo nāma kāmabhavo, udāhu rūpabhavo arūpabhavo vā’’ti? Itaro tathā anicchanto sabbaṃ paṭikkhipati. Kāmabhavassa cātiādi yadi antarābhavo nāma atthi, imesaṃ bhavānaṃ antarā dvinnaṃ sīmānaṃ sīmantarikā viya bhaveyyāti codetuṃ āraddhaṃ. Paravādī pana tathā anicchanto sabbapañhe paṭikkhipati kevalaṃ laddhiyā, na sahadhammena. Teneva naṃ sakavādī ‘no vata re’ti paṭisedheti.



1.153）在六道的讨论中，提到由于有限的去处，五道是存在的。持有其他观点的人因为害怕与经文相违而否认。为什么持有自己观点的人不接受六道呢？难道在这里也包括“从四个堕落中解脱”时的阿修罗道吗？确实是被包括在内，但这不是道。为什么呢？因为它们是各自独立的。在阿修罗道中，有死后的阿修罗，鬼道中有鬼，天道中有天，阿修罗道中没有一个共同的道。
现在为了说明这个意思，提及“死后的阿修罗”等。在这里，颜色相同是指相似的形状，令人畏惧和难以看见的。享受相同是指相似的性行为。饮食相同是指相似的食物，如同狮子、猪、红色的食物。寿命相同是指相似的寿命限制。婚姻和家庭是指婚娶和给予女性。好的方面中，颜色相同是指相似的形状，令人愉悦、华丽、光辉灿烂的。享受相同是指相似的五种欲望的享受。饮食相同是指相似的美味食物等。其余部分与前面所述相同。难道阿修罗道确实存在吗？这是阿修罗道的特征。然而，由于没有共同的道的限制，所以不算作道的特征。
六道的讨论。
中间生的讨论
现在称为中间生的讨论。在这里，认为“中间解脱”的经文句子不当理解为“确实存在中间生，在那里众生像天眼一样无眼，有神通一样无神通，观察父母的聚合和气候的时间，停留七天或更多的时间”，例如早期的修行者和持戒者；针对他们，持有此观点的人提问，持有其他观点的人回答。然后，持有自己观点的人引用佛所说的三种生的说法，来否认“欲界生”等等。那么，这里的意思是——如果确实有一个叫中间生的生，那么欲界生等必须是其中之一，就像五种果报生一样，因此我问你——“这个中间生是欲界生，还是色界生，或者无色界生呢？”持有其他观点的人同样否认所有。对于欲界生等，如果确实存在中间生，那么这些生的中间就会像两个边界一样存在，因此开始否认。持有其他观点的人同样否认所有问题，仅仅基于观点，而不是基于相同的教义。因此，持有自己观点的人反驳说“不要这样说”。

506.Pañcamī sā yonītiādīnipi yathāparicchinnayoniādīsu so samodhānaṃ na gacchati, atha tena tato tato atirekena bhavitabbanti codetuṃ vuttāni. Antarābhavūpagaṃ kammanti yadi sopi eko bhavo, yathā kāmabhavūpagādīni kammāni atthīti satthārā vibhajitvā dassitāni, evaṃ tadupagenāpi kammena bhavitabbanti codanatthaṃ vuttaṃ. Yasmā pana parasamaye antarābhavūpagaṃ nāma pāṭiyekkaṃ kammaṃ natthi, yaṃ yaṃ bhavaṃ upapajjissati, tadupageneva kammena antarābhave nibbattatīti tesaṃ laddhi, tasmā ‘naheva’nti paṭikkhittaṃ. Atthi antarābhavūpagā sattāti puṭṭhopi kāmabhavūpagāyeva nāma teti laddhiyā paṭikkhipati. Jāyantītiādīni puṭṭhopi tattha jātijarāmaraṇāni ceva cutipaṭisandhiparamparañca anicchanto paṭikkhipati. Rūpādivasena puṭṭhopi yasmā antarābhavasattassa anidassanaṃ rūpaṃ, vedanādayopi aññesaṃ viya na oḷārikāti tassa laddhi, tasmā paṭikkhipati. Imināva kāraṇena pañcavokārabhavabhāvepi paṭikkhepo veditabbo.

507. Idāni kāmabhavo bhavo gatītiādi bhavasaṃsandanaṃ nāma hoti. Tatrāyaṃ adhippāyo – yadi te antarābhavo nāma koci bhavo bhaveyya, yathā kāmabhavādīsu bhavagatiādibhedo labbhati, tathā tatrāpi labbhetha. Yathā vā tattha na labbhati, tathā imesupi na labbhetha. Samānasmiñhi bhavabhāve etesvevesa vibhāgo atthi, na itarasminti ko ettha visesahetūti. Itaro puna laddhimattavasena taṃ taṃ paṭijānāti ceva paṭikkhipati ca.

508.Sabbesaññeva sattānaṃ atthi antarābhavoti puṭṭho yasmā nirayūpagaasaññasattūpagaarūpūpagānaṃ antarābhavaṃ na icchati, tasmā paṭikkhipati. Teneva kāraṇena paṭilome paṭijānāti. Ānantariyassātiādi yesaṃ so antarābhavaṃ na icchati, te tāva vibhajitvā dassetuṃ vuttaṃ. Taṃ sabbaṃ pāḷianusāreneva veditabbaṃ saddhiṃ suttasādhanenāti.

Antarābhavakathāvaṇṇanā.

3. Kāmaguṇakathāvaṇṇanā



第五种是生的说法等，在有限的生等中，这样的归纳不成立，因此说“因此可以在此基础上产生”。如果中间生也是一种生，就像欲界生等的因缘一样，正如老师所阐明的那样，基于此也应当有中间生的因缘。因此，既然在他人时间中没有单独的中间生的因缘，那么任何生都将因缘而生，因此在中间生中也将因缘而生；因此，他们的观点被否定。即使被问及“中间生的众生是否存在”，他们也否认只有欲界生的存在。在被问及“生、老、死”时，他们否认中间生的存在，认为因缘不成立。即使被问及色等，因中间生的众生是无形的，感受等也与其他生不同，因此被否认。因此，基于这个原因，在五种果报生的存在中也应当被否认。
现在称为欲界生的生的讨论。在这里，意思是——如果确实存在一个叫中间生的生，那么就像欲界生等的生的种类一样，也应当在这里存在。同样，如果在这里不存在，那么在这些生中也不应存在。在同一生的状态中，这些生是有区别的，而其他生则没有特殊的原因。持有其他观点的人则根据其观点承认和否认。
当被问及“所有众生是否都有中间生”时，由于不希望在地狱等生中有中间生的存在，因此否认。因此，基于这个原因，在相反的情况下也承认。对于那些不希望有中间生的人，已被阐明以便说明这一点。这一切都应当根据巴利文的教义来理解，并结合经文的论证。
中间生的讨论。
欲界法的讨论

510. Idāni kāmaguṇakathā nāma hoti. Tattha sakasamaye tāva kāmadhātūti vatthukāmāpi vuccanti – kilesakāmāpi kāmabhavopi. Etesu hi vatthukāmā kamanīyaṭṭhena kāmā, sabhāvanissattasuññataṭṭhena dhātūti kāmadhātu. Kilesakāmā kamanīyaṭṭhena ceva kamanaṭṭhena ca kāmā, yathāvuttenevatthena dhātūti kāmadhātu. Kāmabhavo kamanīyaṭṭhena kamanaṭṭhena vatthukāmapavattidesaṭṭhenāti tīhi kāraṇehi kāmo, yathāvuttenevatthena dhātūti kāmadhātu. Parasamaye pana – ‘‘pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā’’ti vacanamattaṃ nissāya pañceva kāmaguṇā kāmadhātūti gahitaṃ. Tasmā yesaṃ ayaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya kāmadhātunānattaṃ bodhetuṃ pañcevāti pucchā sakavādissa, laddhivasena paṭiññā itarassa. Nanu atthītiādi kilesakāmadassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha tappaṭisaṃyuttoti kāmaguṇapaṭisaṃyutto, kāmaguṇārammaṇoti attho. No ca vata re vattabbe pañcevāti imesu tappaṭisaṃyuttachandādīsu sati pañceva kāmaguṇā kāmadhātūti na vattabbaṃ. Etepi hi chandādayo kamanīyaṭṭhena kāmā ca dhātu cātipi kāmadhātu. Kamanaṭṭhena kāmasaṅkhātā dhātūtipi kāmadhātūti attho.

Manussānaṃ cakkhuntiādi vatthukāmadassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha paravādī channampi āyatanānaṃ vatthukāmabhāvena nakāmadhātubhāvaṃ paṭikkhipitvā puna manoti puṭṭho mahaggatalokuttaraṃ sandhāya nakāmadhātubhāvaṃ paṭijānāti. Yasmā pana sabbopi tebhūmakamano kāmadhātuyeva, tasmā naṃ sakavādī suttena niggaṇhāti.

511.Kāmaguṇābhavotiādi bhavassa kāmadhātubhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Yasmā pana kāmaguṇamatte bhavoti vohāro natthi, tasmā paravādī nahevāti paṭikkhipati. Kāmaguṇūpagaṃ kammantiādi sabbaṃ kāmaguṇamattassa nakāmadhātubhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Kāmadhātusaṅkhātakāmabhavūpagameva hi kammaṃ atthi, kāmabhavūpagā eva ca sattā honti. Tattha jāyanti jiyanti miyanti cavanti upapajjanti, na kāmaguṇesūti iminā upāyena sabbattha attho veditabboti.

Kāmaguṇakathāvaṇṇanā.

4. Kāmakathāvaṇṇanā

513-514. Idāni kāmakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā’’ti vacanamattaṃ nissāya rūpāyatanādīni pañcevāyatanāni kāmāti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; tesaṃ kilesakāmasseva nippariyāyena kāmabhāvaṃ dassetuṃ pañcevāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Kāmakathāvaṇṇanā.

5. Rūpadhātukathāvaṇṇanā

515-516. Idāni rūpadhātukathā nāma hoti. Tattha ‘‘rūpino dhammā rūpadhātu nāmā’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya rūpinoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ sakavādī yasmā rūpadhātu nāma rūpabhavo, na rūpamattameva, tasmā tenatthena codetuṃ rūpadhātūtiādimāha. Taṃ sabbaṃ kāmaguṇakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Sāva kāmadhātūti puṭṭho bhūmiparicchedena virodhaṃ passamāno paṭikkhipati. Puna daḷhaṃ katvā puṭṭho attano laddhivasena paṭijānāti. Evaṃ sante pana dvīhi bhavehi samannāgatatā āpajjati, tena taṃ sakavādī kāmabhavena cāti ādimāha. Itaro ekassa dvīhi samannāgatābhāvato paṭikkhipatīti.

Rūpadhātukathāvaṇṇanā.

6. Arūpadhātukathāvaṇṇanā

517-

现在称为欲界法的讨论。在某个时期，称为欲界的物质也称为欲界，即有欲的物质，也称为欲界。在这些物质中，有欲的是因欲的存在，无常的是因无常的存在，因而称为欲界。在其他时期，由于“五种欲界法”的说法，称其为欲界法。因此，在这种情况下，当有人问“欲界法的存在吗?”，应当回答“是的，就像现在的修行者和早期的修行者一样”。在这里，欲界法是通过欲望和因缘产生的，而不是通过欲望和物质产生的。
对于人类的欲望，也是通过欲望和因缘产生的，而不是通过物质产生的。持有其他观点的人，即使在欲望和情绪等中也有欲望，也会否认欲界法的存在，因为这些都是欲望和物质的产生。
在欲界法的存在中，欲望的存在等也是通过欲界法产生的，因此持有其他观点的人也会否认欲界法的存在。只有在欲界法中，才有行为和众生，生、老、死、灭亡和重生。因此，在所有地方都不是通过欲望产生的。
欲界法的讨论。
欲望的讨论
513-514. 现在称为欲望的讨论。在这里，根据“五种欲界法”的说法，称为五种感觉的蕴，就像早期的修行者一样。当有人问“在欲界中，是否只有五种感觉的蕴吗?”，应当回答“是的”。其余的部分与前面的内容相同。
欲望的讨论。
形蕴的讨论
515-516. 现在称为形蕴的讨论。在这里，称为形的蕴，就像黑暗中的人一样。当有人问“什么是形蕴?”，应当回答“形的蕴”。在这里，所有内容都应当根据上一节的内容来理解。当被问及“欲界中的界限吗?”时，由于与欲界法存在矛盾，因此否认。然后，根据自己的观点，回答问题。在这种情况下，如果有两种蕴，则持有自己的观点，否认没有两种蕴的观点。
形蕴的讨论。
无色蕴的讨论
517-

518. Arūpadhātukathāyapi imināvupāyena attho veditabbo. Arūpadhammesu pana vedanākkhandhameva gahetvā vedanā bhavotiādinā nayenettha desanā katā. Tattha kiṃ te arūpino dhammāti saṅkhaṃ gatā vedanādīsu aññatarā hotīti evamattho daṭṭhabbo. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Arūpadhātukathāvaṇṇanā.

7. Rūpadhātuyā āyatanakathāvaṇṇanā

519. Idāni rūpadhātuyā āyatanakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘rūpī manomayo sabbaṅgapaccaṅgī ahīnindriyo’’ti (dī. ni. 1.87) suttaṃ nissāya brahmakāyikānaṃ ghānādinimittānipi āyatanānevāti kappetvā saḷāyataniko tesaṃ attabhāvoti laddhi, seyyathāpi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya saḷāyatanikoti pucchā sakavādissa, laddhivasena paṭiññā itarassa. Atha naṃ yaṃ tattha āyatanaṃ natthi, tassa vasena codetuṃ atthi tattha ghānāyatanantiādi āraddhaṃ. Tato paravādī yaṃ tattha ajjhattikānaṃ tiṇṇaṃ āyatanānaṃ ghānādikaṃ saṇṭhānanimittaṃ tadeva āyatananti laddhiyā paṭijānāti. Bāhirānaṃ gandhāyatanādīnaṃ vasena puṭṭho ghānappasādādayo tattha na icchati, tasmā tesaṃ gocaraṃ paṭisedhento paṭikkhipati. Paṭilomapañhasaṃsandanapañhesupi imināvupāyena attho veditabbo.

521. Atthi tattha ghānāyatanaṃ atthi gandhāyatanaṃ tena ghānena taṃ gandhaṃ ghāyatīti tasmiṃyeva parasamaye ekacce ācariye sandhāya vuttaṃ. Te kira tattha cha ajjhattikāni āyatanāni paripuṇṇāni icchanti, āyatanena ca nāma sakiccakena bhavitabbanti tehi ghānādīhi te gandhādayo ghāyanti sāyanti phusantītipi icchanti. Taṃ laddhiṃ sandhāya paravādī āmantāti paṭijānāti.

522.Atthitattha mūlagandhotiādīni pana puṭṭho atthibhāvaṃ sādhetuṃ asakkonto paṭikkhipati. Nanu atthi tatthaghānanimittantiādi saṇṭhānamattasseva sādhakaṃ, na āyatanassa, tasmā udāhaṭampi anudāhaṭasadisamevāti.

Rūpadhātuyā āyatanakathāvaṇṇanā.

8. Arūpe rūpakathāvaṇṇanā

524-526. Idāni arūpe rūpakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpa’’nti vacanato āruppabhavepi oḷārikarūpā nissaṭaṃ sukhumarūpaṃ atthīti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya atthi rūpanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Arūpe rūpakathāvaṇṇanā.

9. Rūpaṃ kammantikathāvaṇṇanā

527-

在无色蕴的讨论中，意义应当如此理解。在无色法中，仅仅抓住感觉蕴，便以“感觉是存在的”等方式进行讲解。在这里，问你“无色的法是什么？”应当理解为在感觉等中有某种存在。其余部分应当根据之前所述的内容来理解。
无色蕴的讨论。
形蕴的根源讨论
现在称为形蕴的根源讨论。在这里，依据“形的法是由心所造的，所有的感官都是无碍的”这句经文，可以认为是由天人所依赖的感官等，因此称为六种感官的存在，就像黑暗中的人和持戒者一样；在这里，问你“六种感官是什么？”应当根据持有自己观点的人来回答，而持有其他观点的人则否认。接下来，如果在这里没有某种感官的存在，那么就可以以此为依据进行反驳，像“嗅觉的感官”等等。对此，持有其他观点的人则认为是内在的三种感官的存在，因此承认它们是感官。被问及外在的嗅觉等时，因不希望它们存在，因此否认它们的存在。对于相反的五种感官的讨论，意义也应当如此理解。
在这里确实存在嗅觉的感官，确实存在嗅觉，因此通过嗅觉来感知香气。因此在某个时期，有些老师是根据这个说法的。因为他们在这里希望有六种内在的感官是完全的，因此通过感官的存在，确实希望能够通过它们来感知香气等。因此，持有其他观点的人承认这种看法。
当被问及“在这里是否有嗅觉的存在？”时，因无法证明存在而否认。难道在这里的嗅觉和香味的存在仅仅是存在的标志，而不是感官的存在吗？因此，即使举例也是相似的。
形蕴的根源讨论。
无色的形法讨论
524-526. 现在称为无色的形法讨论。在这里，根据“因意识而有名色”的说法，即使在无色的存在中，也有粗糙的形法被排除，细腻的形法存在。因此，像黑暗中的人一样；在这里，问你“是否有形存在？”应当根据持有自己观点的人来回答，而持有其他观点的人则否认。其余部分应当根据前面的内容来理解。
无色的形法讨论。
形法的因果讨论
527-

537. Idāni rūpaṃ kammantikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ kāyavacīviññattisaṅkhātaṃ rūpameva kāyakammaṃ vacīkammaṃ nāma, tañca kusalasamuṭṭhānaṃ kusalaṃ, akusalasamuṭṭhānaṃ akusalanti laddhi, seyyathāpi mahisāsakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya kusalena cittena samuṭṭhitanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ sace taṃ kusalaṃ, yvāyaṃ sārammaṇādibhedo kusalassa labbhati, atthi te so tassāti codetuṃ sārammaṇantiādi āraddhaṃ. Tattha patthanā paṇidhīti cetanāyevetaṃ vevacanaṃ. Kusalacetanāyeva hi pakappayamānā patthanāti. Pakappanavasena ṭhitattā paṇidhīti ca vuccati. Parato pana kusalena cittena samuṭṭhitā vedanā saññā cetanā saddhātiādīsu vedanādīnaññeva cettha patthanā paṇidhīti labbhati, na cetanāya. Kasmā? Dvinnaṃ cetanānaṃ ekato abhāvā, sotapatitattā pana evaṃ tanti gatāti veditabbā. Rūpāyatanantiādi purimavāre ‘‘sabbantaṃ kusala’’nti saṃkhittassa pabhedadassanatthaṃ vuttaṃ . Sesā saṃsandananayā, vacīkammakathā ‘‘akusalena cittena samuṭṭhita’’ntiādividhānañca sabbaṃ pāḷianusāreneva veditabbaṃ. Asucīti panettha sukkaṃ adhippetaṃ. Suttasādhanaṃ uttānatthameva.

Rūpaṃ kammantikathāvaṇṇanā.

10. Jīvitindriyakathāvaṇṇanā

540. Idāni jīvitindriyakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ jīvitindriyaṃ nāma cittavippayutto arūpadhammo, tasmā rūpajīvitindriyaṃ natthīti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānañceva sammitiyānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Natthi rūpīnaṃ dhammānaṃ āyūti pañhe upādinnarūpānampi tiṇakaṭṭhādīnampi santānavasena pavattimeva āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanāti icchati, tasmā paṭikkhipati. Atthīti pañhepi iminā kāraṇena paṭijānāti. Atthi arūpajīvitindriyanti pañhe arūpadhammānaṃ cittavippayuttaṃ jīvitindriyasantānaṃ nāma atthīti icchati, tasmā paṭijānāti.

541.Rūpīnaṃ dhammānaṃ āyu arūpajīvitindriyanti pañhe sattasantāne rūpino vā hontu arūpino vā, sabbesaṃ cittavippayuttaṃ arūpajīvitindriyameva icchati, tasmā paṭijānāti.

542. Nirodhasamāpannapañhesupi cittavippayuttaṃ arūpajīvitameva sandhāya paṭikkhipati ca paṭijānāti ca. Sakavādī pana taṃ asampaṭicchanto yaṃ arūpapavatte asati atthi, rūpena tena bhavitabbanti codetuṃ hañcītiādimāha. Saṅkhārakkhandhapañhe phassādisaṅkhārakkhandhaṃ sandhāya paṭikkhipati, kāyakammādisaṅkhārakkhandhaṃ sandhāya paṭijānāti. Kāyaviññatti vacīviññatti sammāvācā sammākammanto jīvitindriyanti evamādayopi dhammā saṅkhārakkhandhapariyāpannātissa laddhi. Sakavādī pana taṃ asampaṭicchanto yadi niruddhepi arūpapavatte saṅkhārakkhandho atthi, catunnampi khandhānaṃ atthitā hotūti codetuṃ atthi vedanākkhandhoti ādimāha. Itaro antosamāpattiṃ sandhāya paṭikkhipati, samāpajjantassa ca vuṭṭhahantassa ca pubbāparabhāgaṃ sandhāya paṭijānāti.



现在称为形法的因果讨论。在这里，称为身体和言语的表现的形法，即身体的行为和言语的行为，这些都是善的起因，善的法则，恶的起因，恶的法则，因此像大象和持戒者一样；在这里，问你“善的心所产生的行为是什么？”应当根据持有自己观点的人来回答，而持有其他观点的人则否认。如果这是善的，那么在这种情况下，善的法则是可以通过某种方式获得的，因此可以通过“善的法则”的说法进行反驳。在这里，意图和决心是指意志本身。因为善的意志是通过意图产生的。由于意图的存在，因此也称为决心。但是在外部，善的心所产生的感觉、知觉、意志、信仰等，都是通过这些心所产生的意图，而不是通过意志。为什么？因为这两种意志是没有共同之处的，但由于有了听闻，所以应当这样理解。关于“形的感官”等等，前面提到的“所有的善法”是为了说明其种类。其余部分应当根据相互关联的方式来理解，言语行为的讨论中“是由恶的心所产生的”这样的说法，所有这些都应根据巴利文的教义来理解。这里的“不洁”是指污垢。经文的论证是为了阐明其意义。
形法的因果讨论。
生命根源的讨论
现在称为生命根源的讨论。在这里，称为生命根源的法是与心相离的无色法，因此认为没有形的生命根源，就像早期的修行者和持戒者一样；在这里，问你“是否有形的生命根源？”应当根据持有自己观点的人来回答，而持有其他观点的人则否认。并不存在形的法的生命根源，因而对那些有形的存在，比如草木等，认为生命的存在是通过生存、存在、行为、维持等方式来实现的，因此否认。因为在这里的意义是为了证明其存在。确实存在无色生命根源的法，指的是无色法与心相离的生命根源，因此应当承认。
关于形的法的生命，问你“形的法的生命是否是无色的生命根源？”在这里，众生的存在无论是形的还是无色的，所有的众生都与无色生命根源相关，因此应当承认。
在关于灭尽的讨论中，也应当指向无色生命根源。持有自己观点的人则否认，认为在无色法中不存在，因而通过形的存在而得以存在，因此可以进行反驳。关于构成法的讨论中，指的是触等构成法，因此否认，而关于身体行为等构成法的讨论则应当承认。身体的表现、言语的表现、正言、正行等，这些法都与构成法相关。持有自己观点的人则否认，认为即使在灭尽的状态下，构成法也应当存在，四个法应当存在，因此可以进行反驳，涉及到感觉等的讨论。持有其他观点的人则否认，基于内心的定境进行反驳，关于进入和出离的状态则应当承认。

543. Asaññasattavārepi eseva nayo. Tassa hi laddhiyā asaññasattānaṃ paṭisandhikāle cittaṃ uppajjitvā nirujjhati, tena saha cittavippayuttaarūpajīvitindriyaṃ uppajjitvā yāvatāyukaṃ pavattati. Tasmā tesaṃ jīvitindriyaṃ natthīti puṭṭho paṭikkhipati, atthīti puṭṭho paṭijānāti. Vedanākkhandhādayopi tesaṃ pavattivasena paṭikkhipati, cutipaṭisandhivasena paṭijānāti. Sakavādī pana taṃ anicchanto ‘‘sace tattha ekakkhaṇepi vedanādayo atthi, pañcavokārabhavattaṃ pāpuṇātī’’ti codetuṃ pañcavokārabhavoti āha. Itaro suttavirodhabhayā paṭikkhipati.

544-545.Ekadesaṃ bhijjatīti pañhe sampayuttaṃ bhijjati, vippayuttaṃ tiṭṭhatīti tassa laddhi, tasmā paṭijānāti. Dve jīvitindriyānīti pucchā paravādissa, paṭiññā sakavādissa. Rūpārūpavasena hi dve jīvitindriyāni, tehiyeva satto jīvati, tesaṃ bhaṅgena maratīti vuccati. Cutikkhaṇasmiñhi dvepi jīvitāni saheva bhijjanti.

Jīvitindriyakathāvaṇṇanā.

11. Kammahetukathāvaṇṇanā

546. Idāni kammahetukathā nāma hoti. Tattha yena arahatā purimabhave arahā abbhācikkhitapubbo, so tassa kammassa hetu arahattā parihāyatīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānañceva sammitiyānañca; te sandhāya kammahetūti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ parihānikathāyaṃ vuttanayameva .

Handa hi arahantānaṃ abbhācikkhatīti idaṃ yassa kammassa hetu parihāyati, taṃ sampaṭicchāpetuṃ vadati. Atha naṃ sakavādī taṃ pakkhaṃ paṭijānāpetvā ‘‘yadi evaṃ yehi arahanto na abbhācikkhitapubbā, te sabbe arahattaṃ pāpuṇeyyu’’nti codetuṃ ye kecītiādimāha. Itaro tassa kammassa arahattaṃ sampāpuṇane niyāmaṃ apassanto paṭikkhipati.

Kammahetukathāvaṇṇanā.

Aṭṭhamo vaggo.

9. Navamavaggo

1. Ānisaṃsadassāvīkathāvaṇṇanā



在无想有情的部分也是同样的道理。根据他的观点,无想有情在结生时心生起后即灭,与此同时生起与心不相应的无色命根,持续到寿命尽头。因此当被问到"他们是否有命根"时否认,当被问到"是否存在"时承认。关于受蕴等,他否认它们的存在,但承认它们在死生时存在。持有自己观点的人不接受这一点,认为"如果在那里哪怕一刹那受等存在,就会成为五蕴有",因此说"五蕴有"。另一方因害怕与经典相违而否认。
544-545. 当被问到"是否部分破坏"时,他认为相应的破坏,不相应的存在,因此承认。"两种命根"是持其他观点者的问题,持自己观点者的承认。因为有色无色两种命根,众生依靠它们而活,它们破坏时就死亡。在死亡的刹那,两种命根同时破坏。
命根的讨论。
业因的讨论
现在称为业因的讨论。在这里,有人认为阿罗汉在前世诽谤过阿罗汉,因此由于那个业的原因而从阿罗汉果退失,例如早期的修行者和持戒者;针对他们,持有此观点的人提问,持有其他观点的人回答。其余部分与退失的讨论相同。
"来吧,他们诽谤阿罗汉"是为了让他接受由于那个业而退失。然后持有自己观点的人让他承认这一点,并反问"如果是这样,那些没有诽谤过阿罗汉的人都应该成为阿罗汉"。另一方因看不到那个业导致成为阿罗汉的必然性而否认。
业因的讨论。
第八品。
第九品
见功德的讨论

547. Idāni ānisaṃsadassāvīkathā nāma hoti. Tattha sakasamaye saṅkhāre ādīnavato nibbānañca ānisaṃsato passantassa saṃyojanappahānaṃ hotīti nicchayo. Yesaṃ pana tesu dvīsupi ekaṃsikavādaṃ gahetvā ‘‘ānisaṃsadassāvinova saṃyojanappahānaṃ hotī’’ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Athassa ‘‘ekaṃsikavādo tayā gahito, ādīnavopi daṭṭhabboyevā’’ti vibhāgadassanatthaṃ sakavādī saṅkhāretiādimāha.

Saṅkhāreca aniccato manasikaroti, nibbāne ca ānisaṃsadassāvī hotīti pañhasmiṃ ayamadhippāyo – ānisaṃsadassāvissa saṃyojanānaṃ pahānaṃ hotīti tesaṃ laddhi. Nanu saṅkhāre aniccato manasikaroto saṃyojanā pahīyantīti ca puṭṭho āmantāti paṭijānāti. Tena te saṅkhāre ca aniccato manasikaroti, nibbāne ca ānisaṃsadassāvī hotīti idaṃ āpajjati, kiṃ sampaṭicchasi etanti. Tato paravādī ekacittakkhaṇaṃ sandhāya paṭikkhipati, dutiyaṃ puṭṭho nānācittavasena paṭijānāti. Sakavādī panassa adhippāyaṃ madditvā aniccamanasikārassa ānisaṃsadassāvitāya ca ekato paṭiññātattā dvinnaṃ phassānaṃ dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti pucchati. Itaro dvinnaṃ samodhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Dukkhatotiādipañhesupi eseva nayo. Kiṃ panettha sanniṭṭhānaṃ, kiṃ aniccādito manasikaroto saṃyojanā pahīyanti, udāhu nibbāne ānisaṃsadassāvissa, udāhu dvepi ekato karontassāti. Yadi tāva aniccādito manasikaroto pahānaṃ bhaveyya, vipassanācitteneva bhaveyya. Atha ānisaṃsadassāvino, anussavavasena nibbāne ānisaṃsaṃ passantassa vipassanācitteneva bhaveyya, atha dvepi ekato karontassa bhaveyya, dvinnaṃ phassādīnaṃ samodhānaṃ bhaveyya. Yasmā pana ariyamaggakkhaṇe aniccādimanasikārassa kiccaṃ nipphattiṃ gacchati puna niccatotiādigahaṇassa anuppattidhammabhāvato, nibbāne ca paccakkhatova ānisaṃsadassanaṃ ijjhati, tasmā kiccanipphattivasena aniccādito manasikaroto ārammaṇaṃ katvā pavattivasena ca nibbāne ānisaṃsadassāvissa saṃyojanānaṃ pahānaṃ hotīti veditabbaṃ.

548.Nibbāne sukhānupassīti suttaṃ nibbāne sukhānupassanādibhāvameva sādheti, na ānisaṃsadassāvitāmattena saṃyojanānaṃ pahānaṃ. Tasmā ābhatampi anābhatasadisamevāti.

Ānisaṃsadassāvīkathāvaṇṇanā.

2. Amatārammaṇakathāvaṇṇanā

549. Idāni amatārammaṇakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘nibbānaṃ maññatī’’tiādīnaṃ ayoniso atthaṃ gahetvā amatārammaṇaṃ saṃyojanaṃ hotīti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ sace amatārammaṇaṃ saṃyojanaṃ, amatassa saṃyojaniyādibhāvo āpajjatīti codetuṃ amataṃ saṃyojaniyantiādimāha. Itaro suttavirodhabhayena sabbaṃ paṭikkhipati. Iminā upāyena sabbavāresu attho veditabbo. Nibbānaṃ nibbānatoti āhaṭasuttaṃ pana diṭṭhadhammanibbānaṃ sandhāya bhāsitaṃ, tasmā asādhakanti.

Amatārammaṇakathāvaṇṇanā.

3. Rūpaṃ sārammaṇantikathāvaṇṇanā

552-

现在称为见功德的讨论。在这里，关于在同一时刻，因缘的苦与涅槃的乐相对的观察，得出解脱的结论。那些持有“见功德者的解脱”这一观点的人，例如早期的修行者和持戒者；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。于是他就说：“你所持的观点是单一的，苦的观察也应当被认知。”
关于因缘的无常进行观察，见到涅槃的乐者是持有这种观点——见功德者的解脱。因此，问到“因缘的无常是否会导致解脱”，他回答承认。于是他以此为依据，因缘的无常进行观察，见到涅槃的乐者，这种观点将适用，问你“你接受吗？”然后持有其他观点的人就会基于单一的心念进行否认，第二次被问则因心念的不同而做出承认。持有自己观点的人则在此基础上问到“你所持的观点是否会导致因缘的无常与见功德者的解脱相结合”，而持有其他观点的人则否认二者的结合。关于苦等问题也是如此。那么这里的结论是什么？是因缘的无常是否会导致解脱，还是见功德者的解脱，还是二者结合？如果因缘的无常能导致解脱，那就只能通过智慧的心来实现。或者说，见功德者的乐者，依据听闻的方式见到涅槃的乐者，是否也只能通过智慧的心来实现，还是二者结合，二者的结合是否真实存在？由于在圣道的时刻，因缘的无常的作用会导致其结果，因此在涅槃中，亲身见到的乐者能够实现，因此应当理解为因缘的无常的观察会导致见功德者的解脱。
在涅槃中观察到乐者，这段经文仅仅是阐述涅槃的乐的状态，而不是仅凭见功德者的解脱来得出解脱的结论。因此，尽管如此，仍然应当理解为不相同。
见功德的讨论。
关于不死的法的讨论
现在称为不死的法的讨论。在这里，持有“认为涅槃是这样的”这种错误的理解，得出不死的法是解脱的观点，例如早期的修行者；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。如果不死的法是解脱，那么就会有解脱的状态，因此可以进行反驳，持有不死法的观点的人则因害怕与经典相违而全盘否认。通过这种方式，所有的讨论都应当如此理解。关于涅槃的经文是指现世中的涅槃，因此被认为是不成立的。
不死的法的讨论。
形法的法的讨论

553. Idāni rūpaṃ sārammaṇantikathā nāma hoti. Tattha rūpaṃ sappaccayaṭṭhena sārammaṇaṃ nāma hoti, na aññaṃ ārammaṇaṃ karotīti ārammaṇapaccayavasena. Yesaṃ pana avisesena rūpaṃ sārammaṇanti laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya ārammaṇatthassa vibhāgadassanatthaṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha pāḷianusāreneva veditabbaṃ. Na vattabbanti pañhe olubbhārammaṇaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Dutiyapañhepi paccayārammaṇaṃ sandhāya paṭiññā tasseva. Iti sappaccayaṭṭhenevettha sārammaṇatā siddhāti.

Rūpaṃ sārammaṇantikathāvaṇṇanā.

4. Anusayā anārammaṇakathāvaṇṇanā

554-556. Idāni anusayā anārammaṇātikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ anusayā nāma cittavippayuttā ahetukā abyākatā, teneva ca anārammaṇāti laddhi, seyyathāpi andhakānañceva ekaccānañca uttarāpathakānaṃ; te sandhāya anusayāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ anārammaṇena nāma evaṃvidhena bhavitabbanti codetuṃ rūpantiādimāha. Kāmarāgotiādi kāmarāgānusayato anaññattā dassitaṃ. Saṅkhārakkhandho anārammaṇoti pañhe cittasampayuttasaṅkhārakkhandhaṃ sandhāya paṭikkhipati. Anusayaṃ jīvitindriyaṃ kāyakammādirūpañca saṅkhārakkhandhapariyāpannaṃ, taṃ sandhāya paṭijānāti. Imināvupāyena sabbavāresu attho veditabbo. Sānusayoti pañhe pana appahīnānusayattā sānusayatā anuññātā. Na anusayānaṃ pavattisabbhāvā. Yo hi appahīno, na so atīto, nānāgato, na paccuppanno ca. Maggavajjhakileso panesa appahīnattāva atthīti vuccati. Evarūpassa ca idaṃ nāma ārammaṇanti na vattabbaṃ. Tasmā taṃ paṭikkhittaṃ. Taṃ panetaṃ na kevalaṃ anusayassa, rāgādīnampi tādisameva, tasmā anusayānaṃ anārammaṇatāsādhakaṃ na hotīti.

Anusayā anārammaṇātikathāvaṇṇanā.

5. Ñāṇaṃ anārammaṇantikathāvaṇṇanā

557-558. Idāni ñāṇaṃ anārammaṇantikathā nāma hoti. Tattha yasmā arahā cakkhuviññāṇasamaṅgī ñāṇīti vuccati, tassa ñāṇassa tasmiṃ khaṇe ārammaṇaṃ natthi, tasmā ñāṇaṃ anārammaṇanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha anusayakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbanti.

Ñāṇaṃ anārammaṇantikathāvaṇṇanā.

6. Atītānāgatārammaṇakathāvaṇṇanā

559-561. Idāni atītānāgatārammaṇakathā nāma hoti. Tattha yasmā atītānāgatārammaṇaṃ nāma natthi, tasmā tadārammaṇena cittena ārammaṇassa natthitāya anārammaṇena bhavitabbanti atītaṃ anārammaṇanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ, te sandhāya atītārammaṇanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Atītānāgatārammaṇakathāvaṇṇanā.

7. Vitakkānupatitakathāvaṇṇanā

562. Idāni vitakkānupatitakathā nāma hoti. Tattha vitakkānupatitā nāma duvidhā – ārammaṇato ca sampayogato ca. Tattha asukacittaṃ nāma vitakkassārammaṇaṃ na hotīti niyamābhāvato siyā sabbaṃ cittaṃ vitakkānupatitaṃ, vitakkavippayuttacittasabbhāvato pana na sabbaṃ cittaṃ vitakkānupatitaṃ. Iti imaṃ vibhāgaṃ akatvā aviseseneva sabbaṃ cittaṃ vitakkānupatitanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha pāḷivaseneva niyyātīti.

Vitakkānupatitakathāvaṇṇanā.



现在称为形法的法的讨论。在这里，形法是指由于某种原因而存在的法，不是其他的法。那些持有“形法是法”的观点的人，例如北方的修行者；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。所有这些都应当根据巴利文的教义来理解。“不应当那样”是指根据对立的法来理解，而第二次被问则根据因缘的法来理解。因此，在这里，形法的法是由于某种原因而存在的。
形法的法的讨论。
无明的法的讨论
554-556. 现在称为无明的法的讨论。在这里，无明是指与心不相应的、无因的、不确定的法，例如早期的修行者和北方的修行者；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。如果无明的法是这样，那么就会有无明的状态，因此可以进行反驳。关于欲望等问题也是如此。持有自己观点的人则否认无明的法是无明的状态。
无明的法的讨论。
智慧的法的讨论
557-558. 现在称为智慧的法的讨论。在这里，智慧是指阿罗汉的智慧，因为阿罗汉具有智慧的眼睛，因此在那个时刻，智慧的法不存在

8. Vitakkavipphārasaddakathāvaṇṇanā

563. Idāni vitakkavipphārasaddakathā nāma hoti. Tattha yasmā ‘‘vitakkavicārā vacīsaṅkhārā’’ti vuttā, tasmā sabbaso vitakkayato vicārayato antamaso manodhātupavattikālepi vitakkavipphāro saddoyevāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya sabbasoti pucchā sakavādissa paṭiññā itarassa. Atha naṃ yadi vitakkavipphāramattaṃ saddo, phassādivipphāropi saddo bhaveyyāti codetuṃ sabbaso phusayatotiādimāha. Itaro tādisaṃ suttalesaṃ apassanto paṭikkhipati. Vitakkavipphāro saddo sotaviññeyyoti vitakkassa vipphāramattameva saddoti katvā pucchati, na vitakkavipphārasamuṭṭhitaṃ suttapamattānaṃ saddaṃ, itaro paṭikkhipati. Nanu vitakkavipphārasaddo na sotaviññeyyoti idaṃ tasseva laddhiyā dasseti. So hi vitakkavipphāramattameva saddaṃ vadati, so na sotaviññeyyoti. Itaro pana ‘‘vitakkavipphārasaddaṃ sutvā ādisatī’’ ti (dī. ni. 3.148) vacanato sotaviññeyyovāti vadati.

Vitakkavipphārasaddakathāvaṇṇanā.

9. Nayathācittassa vācātikathāvaṇṇanā

564. Idāni nayathācittassa vācātikathā nāma hoti. Tattha yasmā koci aññaṃ bhaṇissāmīti aññaṃ bhaṇati, tasmā nayathācittassa vācā cittānurūpā cittānugatikā na hoti, vināpi cittena pavattatīti yesaṃ laddhi; seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi taṃsamuṭṭhāpakaṃ cittaṃ na siyā, phassādayopi tasmiṃ khaṇe na siyu’’nti codetuṃ aphassakassātiādimāha. Na bhaṇitukāmotiādīsu yasmā aññaṃ bhaṇissāmīti aññaṃ bhaṇantopi bhaṇitukāmoyeva nāma hoti, tasmā na hevāti paṭikkhipati.

565.Nanu atthi koci aññaṃ bhaṇissāmītiādīsu cīvaranti bhaṇitukāmo cīranti bhaṇeyya. Tattha aññaṃ bhaṇitukāmatācittaṃ, aññaṃ bhaṇanacittaṃ, iti pubbabhāgena cittena asadisattā ayathācitto nāma hoti, tenassa kevalaṃ anāpatti nāma hoti, na pana cīranti vacanasamuṭṭhāpakacittaṃ natthi, iti acittakā sā vācāti atthaṃ sandhāya iminā udāharaṇena ‘‘nayathācittassa vācā’’ti patiṭṭhāpitāpi appatiṭṭhāpitāva hotīti.

Nayathācittassa vācātikathāvaṇṇanā.

10. Nayathācittassa kāyakammantikathāvaṇṇanā

566-567. Idāni nayathācittassa kāyakammantikathā nāma hoti. Tattha yasmā koci aññatra gacchissāmīti aññatra gacchati, tasmā nayathācittassa kāyakammaṃ cittānurūpaṃ cittānugatikaṃ na hoti, vināpi cittena pavattatīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃyeva, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Nayathācittassa kāyakammantikathāvaṇṇanā.

11. Atītānāgatasamannāgatakathāvaṇṇanā

568-

思维扩散声音的讨论
现在称为思维扩散声音的讨论。在这里，因为"思维和观察是语言的构成"，所以从根本上，即使在意识领域的活动时期，思维的扩散也是声音本身，这是某些人的观点，例如早期的修行者；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。如果思维扩散仅仅是声音，那么触等扩散也可能是声音，因此可以进行反驳。另一方因找不到类似的经文而否认。关于思维扩散的声音是否可以被听觉识别，是仅仅将思维的扩散视为声音，还是包括思维扩散产生的语言声音，另一方否认。难道思维扩散的声音不可被听觉识别吗？这是他自己观点的体现。他认为思维扩散仅仅是声音，而不可被听觉识别。但另一方则根据"听到思维扩散的声音"的经文认为是可以被听觉识别的。
思维扩散声音的讨论。
非心意语言的讨论
现在称为非心意语言的讨论。在这里，因为有人说要说一件事但却说了另一件事，所以非心意的语言不符合心意，不跟随心意，可以在没有心意的情况下进行，这是某些人的观点，例如早期的修行者；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。如果没有产生这种语言的心意，那么在那个时刻触等也将不复存在，因此可以进行反驳。在想要说话等情况下，即使说的是与本意不同的话，说话的意愿本身仍然存在，因此否认这种说法。
难道不存在某人想说"衣服"但说成"布"的情况吗？在这种情况下，想说的心意和实际说话的心意是不同的，因此被称为非心意。这仅仅意味着没有过失，但并不意味着没有产生语言的心意，因此语言并非无心的。通过这个例子，"非心意的语言"这一观点既被建立又未被建立。
非心意语言的讨论。
非心意身体行为的讨论
566-567. 现在称为非心意身体行为的讨论。在这里，因为有人想去一个地方但却去了另一个地方，所以非心意的身体行为不符合心意，不跟随心意，可以在没有心意的情况下进行，这是某些人的观点，例如早期的修行者；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。其余部分应当根据之前所述的方式来理解。
非心意身体行为的讨论。
过去未来共存的讨论
568-

570. Idāni atītānāgatehi samannāgatakathā nāma hoti. Tattha samannāgatapaññatti paṭilābhapaññattīti dve paññattiyo veditabbā. Tāsu paccuppannadhammasamaṅgī samannāgatoti vuccati. Aṭṭha samāpattilābhino pana samāpattiyo kiñcāpi na ekakkhaṇe pavattanti, aññā atītā honti, aññā anāgatā, aññā paccuppannā, paṭivijjhitvā aparihīnatāya pana lābhīti vuccati. Tattha yesaṃ imaṃ vibhāgaṃ aggahetvā yasmā jhānalābhīnaṃ atītānāgatāni jhānānipi atthi, tasmā ‘‘te atītenapi anāgatenapi samannāgatā’’ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ. Te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti. ‘‘Aṭṭhavimokkhajhāyī’’tiādi pana lābhībhāvassa sādhakaṃ, na samannāgatabhāvassāti.

Atītānāgatasamannāgatakathāvaṇṇanā.

Navamo vaggo.

10. Dasamavaggo

1. Nirodhakathāvaṇṇanā

571-572. Idāni nirodhakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘upapattesiyanti saṅkhaṃ gatassa bhavaṅgacittassa bhaṅgakkhaṇena saheva kiriyāti saṅkhaṃ gatā kusalā vā akusalā vā cattāro khandhā cittasamuṭṭhānarūpañcāti pañcakkhandhā uppajjanti. Tesu hi anuppannesu bhavaṅge niruddhe santativicchedo bhaveyyā’’ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya upapattesiyeti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tattha upapattesiyeti catūsupi padesu bahuvacanabhummatthe ekavacanabhummaṃ. Upapattesiyesu pañcasu khandhesu aniruddhesūti ayañhettha attho. Dasannanti upapattesiyakhandhānañca kiriyakhandhānañca vasena vuttaṃ. Tattha paṭhamapañhe khandhalakkhaṇavasena kiriyavasena ca pañceva nāma te khandhāti paṭikkhipati. Dutiyapañhe purimapacchimavasena upapattesiyakiriyavasena ca nānattaṃ sandhāya paṭijānāti. Dvinnaṃ pana phassānaṃ cittānañca samodhānaṃ puṭṭho suttalesābhāvena paṭikkhipati.

Kiriyā cattāroti rūpena vinā kusalā akusalā vā cattāro gahitā. Kiriyāñāṇanti paravādinā cakkhuviññāṇasamaṅgikkhaṇe arahato anuññātaṃ anārammaṇañāṇaṃ. Niruddhe maggo uppajjatīti pucchā paravādissa, aniruddhe anuppajjanato paṭiññā sakavādissa. Mato maggaṃ bhāvetīti chalena pucchā paravādissa. Yasmā pana paṭisandhito yāva cuticittā satto jīvatiyeva nāma, tasmā sakavādī na hevanti paṭikkhipati.

Nirodhakathāvaṇṇanā.

2. Rūpaṃmaggotikathāvaṇṇanā

573-575. Idāni rūpaṃ maggotikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘sammāvācākammantājīvā rūpa’’nti laddhi, seyyathāpi mahisāsakasammitiyamahāsaṃghikānaṃ; te sandhāya maggasamaṅgissāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi te sammāvācādayo rūpaṃ, na viratiyo, yathā sammādiṭṭhādimaggo sārammaṇādisabhāvo, evaṃ tampi rūpaṃ siyā’’ti codetuṃ sārammaṇotiādimāha. Tattha paṭikkhepo ca paṭiññā ca paravādino laddhianurūpena veditabbā. Sesamettha uttānatthamevāti.

Rūpaṃ maggotikathāvaṇṇanā.

3. Pañcaviññāṇasamaṅgissa maggakathāvaṇṇanā



现在称为过去未来共存的讨论。在这里，有两种概念需要理解：共存的概念和获得的概念。在这些中，具有现在法的被称为共存。八种定的获得者，虽然不是在同一刹那发生，有些是过去的，有些是未来的，有些是现在的，但因为已经透彻理解并未失去，所以被称为获得者。在这里，那些没有区分这一点的人，因为禅定获得者也有过去和未来的禅定，所以认为"他们是由过去和未来共存的"，例如早期的修行者。针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。其余部分应当直接理解。"八种解脱的修习者"等是证明获得的状态，而非共存的状态。
过去未来共存的讨论。
第九品。
第十品
灭尽的讨论
571-572. 现在称为灭尽的讨论。在这里，某些人认为，对于已经达到生起状态的有分心，在其灭尽的刹那，同时被称为业的善或不善的四蕴和由心产生的色法将会生起。如果这些未生起，有分心被灭尽，意识的连续性将会中断，这是早期修行者的观点；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。在这里，"生起状态"在四种情况下是单数形式。意思是在五蕴未灭尽的生起状态中。"十"是指生起状态的蕴和业的蕴。在第一个问题中，根据蕴的特征和业的方式，否认这五蕴。在第二个问题中，根据前后和生起状态与业的方式，承认其差异。当被问及两种触和心的结合时，因缺乏经文依据而否认。
"业有四种"是指除色法外的善或不善的四种。"业智"是持其他观点者承认阿罗汉在眼识存在时的无对象智慧。关于"道在灭尽时生起"的问题，持其他观点者否认，持自己观点者因未灭尽而承认。关于"死者修习道"的问题，持其他观点者提出质疑。因为从结生到死亡刹那，众生确实存活，所以持自己观点者否认。
灭尽的讨论。
形法是道的讨论
573-575. 现在称为形法是道的讨论。在这里，某些人认为"正语、正业、正命是形法"，例如大象派和大众部；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。然后质疑说："如果这些正语等是形法，不是离欲，就像正见等道路具有对象等性质，那么这个形法也应该如此。"在这里，持其他观点者的否认和承认应根据其观点来理解。其余部分应直接理解。
形法是道的讨论。
五识共存的道的讨论

576. Idāni pañcaviññāṇasamaṅgissa maggakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hotī’’ti suttaṃ nissāya ‘‘pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā’’ti laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘sace tassa maggabhāvanā atthi, pañcaviññāṇagatikena vā maggena, maggagatikehi vā pañcaviññāṇehi bhavitabbaṃ, na ca tāni maggagatikāni anibbānārammaṇattā alokuttarattā ca, na maggo pañcaviññāṇagatiko tesaṃ lakkhaṇena asaṅgahitattā’’ti codetuṃ nanu pañcaviññāṇā uppannavatthukātiādimāha. Tatrāyaṃ adhippāyo – yadi pañcaviññāṇasamaṅgissa maggabhāvanā siyā, yena manoviññāṇena maggo sampayutto, tampi pañcaviññāṇasamaṅgissa siyā. Evaṃ sante yadidaṃ ‘‘pañcaviññāṇā uppannavatthukā’’tiādi lakkhaṇaṃ vuttaṃ, taṃ evaṃ avatvā ‘‘cha viññāṇā’’ti vattabbaṃ siyā. Tathā pana avatvā ‘‘pañcaviññāṇā’’tveva vuttaṃ, tasmā na vatabbaṃ ‘‘pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā’’ti. Yasmā cettha ayameva adhippāyo, tasmā sakavādī taṃ lakkhaṇaṃ paravādiṃ sampaṭicchāpetvā no ca vata re vattabbe pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti āha.

Aparo nayo – pañcaviññāṇā uppannavatthukā, maggo avatthukopi hoti. Te ca uppannārammaṇā, maggo navattabbārammaṇo. Te purejātavatthukāva maggo avatthukopi. Te purejātārammaṇā, maggo apurejātārammaṇo. Te ajjhattikavatthukāva maggo avatthukopi hoti. Te ca rūpādivasena bāhirārammaṇā, maggo nibbānārammaṇo. Te aniruddhaṃ vatthuṃ nissayaṃ katvā pavattanato asambhinnavatthukā, maggo avatthukopi. Te aniruddhāneva rūpādīni ārabbha pavattanato asambhinnārammaṇā, maggo nibbānārammaṇo. Te nānāvatthukā, maggo avatthuko vā ekavatthuko vā. Te nānārammaṇā maggo ekārammaṇo. Te attano attanova rūpādigocare pavattanato na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti, maggo rūpādīsu ekampi gocaraṃ na karoti. Te kiriyamanodhātuṃ purecārikaṃ katvā uppajjanato na asamannāhārā na amanasikārā uppajjanti, maggo nirāvajjanova. Te sampaṭicchanādīhi vokiṇṇā uppajjanti, maggassa vokāroyeva natthi. Te aññamaññaṃ pubbacarimabhāvena uppajjanti, maggassa tehi saddhiṃ purimapacchimatāva natthi, tesaṃ anuppattikāle tikkhavipassanāsamaye, tesaṃ anuppattidese āruppepi ca uppajjanato. Te sampaṭicchanādīhi antaritattā na aññamaññassa samanantarā uppajjanti, maggassa sampaṭicchanādīhi antaritabhāvova natthi. Tesaṃ aññatra abhinipātā ābhogamattampi kiccaṃ natthi, maggassa kilesasamugghātanaṃ kiccanti. Yasmā cettha ayampi adhippāyo, tasmā sakavādī imehākārehi paravādiṃ maggassa apañcaviññāṇagatikabhāvaṃ sampaṭicchāpetvā no ca vata re vattabbe pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti āha.

577.Suññataṃ ārabbhāti ‘‘yathā lokuttaramaggo suññataṃ nibbānaṃ ārabbha, lokiyo suddhasaṅkhārapuñjaṃ ārabbha uppajjati, kiṃ te evaṃ cakkhuviññāṇa’’nti pucchati. Itaro ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe cā’’ti vacanato paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho ‘‘na nimittaggāhī’’ti vacanato yaṃ tattha animittaṃ, tadeva suññatanti sandhāya paṭijānāti. Cakkhuñca paṭiccāti pañhadvayepi eseva nayo.

578-

现在称为五识共存的道的讨论。在这里，某些人根据"以眼见色不执取相"的经文，认为"五识共存者有道的修习"，例如大众部；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。然后质疑说："如果他们有道的修习，那么要么是五识的道，要么是五识应该具有道的性质。但这些并不具有道的性质，因为它们不以涅槃为对象，是超世间的，道也不是五识的性质。"因此提出"五识是已生起的对象"等问题。
其要点是：如果五识共存者有道的修习，那么与意识相应的道也应该属于五识共存者。这种情况下，原本说"五识是已生起的对象"等特征，就应该说"六识"。但既然没有这样说，而是说"五识"，所以不应说"五识共存者有道的修习"。由于这是其本意，持自己观点者让对方接受这一特征，并说"不应说五识共存者有道的修习"。
另一种解释是：五识是已生起的对象，道是无对象的；它们是已生起的对象，道是无法言说的对象；它们是已有前生对象，道是无对象的；它们是已有前生对象，道是无前生对象；它们是内在对象，道是无对象的；它们是外在色等对象，道是涅槃对象；它们依靠未灭的对象而存在，道是无对象的；它们依靠未灭的色等而存在，道是涅槃对象；它们是不同对象，道是无对象或单一对象；它们是不同对象，道是单一对象；它们在自身色等范围内存在，不经历彼此的范围，道不在色等任何范围内；它们以意识界为前导而生起，不是无关联或不作意的，道是无过的；它们与领受等混杂而生起，道没有变化；它们以前后关系生起，道与它们没有前后关系；在它们未生起时的锐利观察时刻，在无色界也会生起；它们因领受等间隔而不是彼此的紧邻，道没有领受等间隔；它们除了猛烈冲击外没有任何作用，道的作用是消灭烦恼。由于这是其本意，持自己观点者让对方接受道不是五识的性质，并说"不应说五识共存者有道的修习"。
关于空性，问道："就像出世间道以涅槃为对象，世间道以纯粹的行聚为对象，你的眼识是否也是如此？"另一方因"依眼和色"的说法而否认。第二次被问时，根据"不执取相"的说法，承认其中无相即是空性。关于"依眼"的两个问题也是同样的道理。
578-

579.Cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbhāti ettha ayamadhippāyo – manoviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, manoviññāṇañca atītānāgatampi ārabbha uppajjati, kiṃ te evaṃ cakkhuviññāṇampīti. Phassaṃ ārabbhātiādīsupi eseva nayo. Cakkhunārūpaṃ disvā na nimittaggāhīti ettha javanakkhaṇe na nimittaggāhitā vuttā, na cakkhuviññāṇakkhaṇe. Tasmā lokiyamaggampi sandhāyetaṃ asādhakanti.

Pañcaviññāṇasamaṅgissa maggakathāvaṇṇanā.

4. Pañcaviññāṇā kusalāpītikathāvaṇṇanā

580-583. Idāni pañcaviññāṇā kusalāpītikathā nāma hoti. Sā heṭṭhā vuttanayeneva atthato veditabbāti.

Pañcaviññāṇā kusalāpītikathāvaṇṇanā.

5. Pañcaviññāṇā sābhogātikathāvaṇṇanā

584-586. Idāni pañcaviññāṇā sābhogātikathā nāma hoti. Tattha ābhogo nāma kusalākusalavasena hoti satthārā ca ‘‘cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti, na nimittaggāhī hotī’’tiādi vuttaṃ, taṃ ayoniso gahetvā ‘‘pañcaviññāṇā sābhogā’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha purimakathāsadisamevāti.

Pañcaviññāṇā sābhogātikathāvaṇṇanā.

6. Dvīhi sīlehītikathāvaṇṇanā

587-589. Idāni dvīhi sīlehītikathā nāma hoti. Tattha ‘‘sīle patiṭṭhāya naro sapañño’’tiādivacanato (saṃ. ni. 1.23) yasmā lokiyena sīlena sīlavā lokuttaraṃ maggaṃ bhāveti, tasmā ‘‘purimena ca lokiyena maggakkhaṇe lokuttarena cāti dvīhi sīlehi samannāgato nāma hotī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃyeva, te sandhāya maggasamaṅgīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi so ekakkhaṇe lokiyalokuttarehi dvīhi sīlehi samannāgato, dvīhi phassādīhipi tena samannāgatena bhavitabba’’nti codetuṃ dvīhi phassehītiādimāha. Itaro tathārūpaṃ nayaṃ apassanto paṭikkhipati. Lokiyena ca lokuttarena cāti pañhe pubbe samādinnañca maggakkhaṇe uppannasammāvācādīni ca sandhāya paṭijānāti.

Lokiye sīle niruddheti pucchā paravādissa, khaṇabhaṅganirodhaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Itaro pana taṃ vītikkamaṃ viya sallakkhento dussīlotiādimāha. Laddhipatiṭṭhāpanaṃ panassa pubbe abhinnasīlataṃyeva dīpeti, na dvīhi samannāgatataṃ. Tasmā appatiṭṭhitāva laddhīti.

Dvīhi sīlehītikathāvaṇṇanā.

7. Sīlaṃ acetasikantikathāvaṇṇanā

590-594. Idāni sīlaṃ acetasikantikathā nāma hoti. Tattha yasmā sīle uppajjitvā niruddhepi samādānahetuko sīlopacayo nāma atthi, yena so sīlavāyeva nāma hoti, tasmā ‘‘sīlaṃ acetasika’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha ‘‘dānaṃ acetasika’’ntikathāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Laddhipatiṭṭhāpanampi ayoniso gahitattā appatiṭṭhāpanamevāti.

Sīlaṃ acetasikantikathāvaṇṇanā.

8. Sīlaṃ na cittānuparivattītikathāvaṇṇanā

595-597. Idāni sīlaṃ na cittānuparivattītikathā nāma hoti. Tattha na cittānuparivattīti bhāsantarameva nānaṃ, sesaṃ purimakathāsadisamevāti.

Sīlaṃ na cittānuparivattītikathāvaṇṇanā.

9. Samādānahetukathāvaṇṇanā

598-

关于眼识依过去未来，其要点是：意识共存者有道的修习，意识也依过去未来而生起，那么你的眼识是否也如此？关于触等问题也是同样的道理。"以眼见色不执取相"中，在速行刹那说不执取相，而非在眼识刹那。因此，这不足以证明世间道。
五识共存的道的讨论。
五识是善的讨论
580-583. 现在称为五识是善的讨论。应当根据之前所述的方式来理解其意义。
五识是善的讨论。
五识有意图的讨论
584-586. 现在称为五识有意图的讨论。在这里，意图是指善不善的方式，如导师所说："以眼见色，或执取相，或不执取相"。某些人错误地理解了这一点，认为"五识有意图"，例如大众部；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。其余部分与前面的讨论相同。
五识有意图的讨论。
两种戒的讨论
587-589. 现在称为两种戒的讨论。根据"立足于戒的智者"等说法，因为人以世间戒修习出世间道，所以某些人认为"以世间道的刹那和出世间道的刹那的两种戒"，例如大众部；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。然后质疑说："如果他在一个刹那具有世间和出世间两种戒，也应该具有两种触等"。另一方因找不到类似的论点而否认。在"世间和出世间"的问题上，承认之前已受持的和道的刹那生起的正语等。
关于世间戒的灭尽，持其他观点者提问，持自己观点者承认刹那灭尽。另一方则像观察过失一样说"不持戒"等。他的观点建立仅仅显示之前未分离的戒性，而非两种戒的共存。因此，观点未被确立。
两种戒的讨论。
戒非心的讨论
590-594. 现在称为戒非心的讨论。因为即使戒生起后灭尽，仍有受持戒的增长，使其成为持戒者，所以某些人认为"戒是非心的"，例如大众部；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。其余部分应当像"布施非心"的讨论中所述的方式来理解。由于观点建立不当，因此未被确立。
戒非心的讨论。
戒不随心转的讨论
595-597. 现在称为戒不随心转的讨论。在这里，"不随心转"只是另一种说法，其余部分与前面的讨论相同。
戒不随心转的讨论。
受持因的讨论
598-

600. Idāni samādānahetukathā nāma hoti. Tattha ‘‘ārāmaropā’’ti gāthāya atthaṃ ayoniso gahetvā ‘‘sadā puññaṃ pavaḍḍhatī’’ti vacanato ‘‘samādānahetukaṃ sīlaṃ vaḍḍhatī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaññeva, te sandhāya pucchā sakavādissa, cittavippayuttaṃ sīlopacayaṃ sandhāya paṭiññā paravādissa. Sesaṃ purimakathāsadisamevāti.

Samādānahetukathāvaṇṇanā.

10. Viññatti sīlantikathāvaṇṇanā

601-602. Idāni viññatti sīlantikathā nāma hoti. Tattha kāyaviññatti kāyakammaṃ, vacīviññatti vacīkammanti gahitattā ‘‘viññatti sīla’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānañceva sammitiyānañca; te sandhāya viññattīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ yasmā sīlaṃ nāma virati, na rūpadhammo, tasmā tenatthena codetuṃ pāṇātipātā veramaṇītiādimāha. Abhivādanaṃ sīlantiādi yathārūpaṃ viññattiṃ so ‘‘sīla’’nti maññati taṃ uddharitvā dassetuṃ vuttaṃ. Yasmā pana sā virati na hoti, tasmā puna pāṇātipātātiādimāha. Laddhi panassa chalena patiṭṭhitattā appatiṭṭhitāyevāti.

Viññatti sīlantikathāvaṇṇanā.

11. Aviññatti dussīlyantikathāvaṇṇanā

603-604. Idāni aviññatti dussīlyantikathā nāma hoti. Tattha cittavippayuttaṃ apuññūpacayañceva āṇattiyā ca pāṇātipātādīsu aṅgapāripūriṃ sandhāya ‘‘aviññatti dussīlya’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘sace sā dussīlyaṃ, pāṇātipātādīsu aññatarā siyā’’ti codetuṃ pāṇātipātotiādimāha. Pāpakammaṃ samādiyitvāti ‘‘asukaṃ nāma ghātessāmi, asukaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmī’’ti evaṃ pāpasamādānaṃ katvā. Ubho vaḍḍhantīti puṭṭho dānakkhaṇe pāpassa anuppattiṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho cittavippayuttaṃ pāpūpacayaṃ sandhāya paṭijānāti. Sesamettha paribhogamayakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Laddhipatiṭṭhāpanampissa pāpasamādinnapubbabhāgameva sādheti; na aviññattiyā dussīlabhāvanti.

Aviññatti dussīlyantikathāvaṇṇanā.

Dasamo vaggo.

Dutiyapaṇṇāsako samatto.

11. Ekādasamavaggo

1-3. Tissopi anusayakathāvaṇṇanā

605-613. Idāni anusayā abyākatā, ahetukā, cittavippayuttāti tissopi anusayakathā nāma honti. Tattha yasmā puthujjano kusalābyākate citte vattamāne ‘‘sānusayo’’ti vattabbo, yo cassa tasmiṃ khaṇe hetu, na tena hetunā anusayā sahetukā, na tena cittena sampayuttā, tasmā ‘‘te abyākatā, ahetukā, cittavippayuttā’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānañceva sammitiyānañca; te sandhāya tīsupi kathāsu pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā sakkā pāḷimaggeneva jānitunti, tasmā na vitthāritanti.

Tissopi anusayakathāvaṇṇanā.

4. Ñāṇakathāvaṇṇanā

614-

现在称为受持因的讨论。在这里，"依靠善行"的诗句中，错误地理解为"总是善行增长"的说法，认为"受持因的戒增长"，例如大众部；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。其余部分与前面的讨论相同。
受持因的讨论。
意图戒的讨论
601-602. 现在称为意图戒的讨论。在这里，身体的意图是指身体的行为，言语的意图是指言语的行为，因此认为"意图是戒"，例如大众部和导师；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。然后质疑说，"因为戒是指离欲，不是色法"，因此以此为理由提出"不杀生"等问题。关于礼敬等的意图，认为这也是戒，因此举出这些例子。由于这不是离欲的，所以再次提到"不杀生"等。由于观点建立不当，因此认为"不持戒"。
意图戒的讨论。
非意图的不善的讨论
603-604. 现在称为非意图的不善的讨论。在这里，心的离开和不善的增长，以及依赖于不杀生等的行为的完整性，认为"非意图的不善"，例如大众部；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。然后质疑说："如果这是不善，那么在不杀生等中是否有其他的呢？"关于不杀生等，认为这是恶行的集合，"我将杀某人，我将拿走某物"等就是这样的恶行。关于两者的增长，询问时，针对施舍的刹那，否认了恶行的未生起。第二次被问时，承认心的离开与恶的增长。其余部分应当根据施舍的讨论来理解。由于观点建立不当，因此只针对恶的未生起进行讨论。
非意图的不善的讨论。
第十品。
第二十五品已完成。
第十一品
1-3. 三种依赖的讨论
605-613. 现在称为三种依赖的讨论。这里的依赖被称为未被明确、无因、心的离开。因此，普通人应被称为有依赖，因为在善的未明确的心中运作，若在此时有因，则不是因而依赖，也不是与此心相应，所以认为"它们未被明确、无因、心的离开"，例如大众部和导师；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。其余部分因前面已述，因此可以通过巴利文理解，不必详细解释。
三种依赖的讨论。
智慧的讨论

615. Idāni ñāṇakathā nāma hoti. Tattha maggañāṇena aññāṇe vigatepi puna cakkhuviññāṇādivasena ñāṇavippayuttacitte vattamāne yasmā taṃ maggacittaṃ na pavattati, tasmā ‘‘na vattabbaṃ ñāṇī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi aññāṇe vigate ‘ñāṇī’ti paññatti na siyā, rāgādīsu vigatesu vītarāgādipaññattipi na siyāti puggalapaññattiyaṃ akovidosī’’ti codetuṃ rāge vigatetiādimāha. Itaro tesu vigatesu sarāgādibhāve yuttiṃ apassanto paṭikkhipati. Pariyosāne yasmā ñāṇapaṭilābhena so ñāṇīti vattabbataṃ arahati, tasmā na hevanti paṭikkhepo sakavādissāti.

Ñāṇakathāvaṇṇanā.

5. Ñāṇaṃ cittavippayuttantikathāvaṇṇanā

616-617. Idāni ñāṇaṃ cittavippayuttantikathā nāma hoti. Tattha yasmā arahā cakkhuviññāṇādisamaṅgī paṭiladdhaṃ maggañāṇaṃ sandhāya ‘‘ñāṇī’’ti vuccati, na cassa taṃ tena cittena sampayuttaṃ, tasmā ‘‘ñāṇaṃ cittavippayutta’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi te ñāṇaṃ cittavippayuttaṃ cittavippayuttesu rūpādīsu aññataraṃ siyā’’ti codetuṃ rūpantiādimāha. Itaro paṭikkhipati. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva. Pariyosāne pana paññavāti puṭṭho paṭilābhavasena taṃ pavattiṃ icchati, tasmā paṭijānātīti.

Ñāṇaṃ cittavippayuttantikathāvaṇṇanā.

6. Idaṃ dukkhantikathāvaṇṇanā

618-820. Idāni idaṃ dukkhantikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘lokuttaramaggakkhaṇe yogāvacaro idaṃ dukkhanti vācaṃ bhāsati, evamassa idaṃ dukkhanti vācaṃ bhāsato ca idaṃ dukkhanti ñāṇaṃ pavattatī’’ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, maggakkhaṇe tathā vācābhāsanaṃ ñāṇappavattiñca sandhāya paṭiññā itarassa. Yasmā pana so sesasaccapaṭisaṃyuttaṃ vācaṃ puthujjanova bhāsati , na ca tassa tathā ñāṇappavattīti icchati, tasmā samudayādipañhesu paṭikkhipati. Rūpaṃ aniccantiādi dukkhapariyāyadassanavasena vuttaṃ. Itaro pana sakasamaye tādisaṃ vohāraṃ apassanto paṭikkhipati. Iti ca danti cātiādi yadi tassa dukkhe ñāṇaṃ pavattati, i-kāra daṃ-kāra du-kāra kha-kāresu paṭipāṭiyā catūhi ñāṇehi pavattitabbanti dassetuṃ vuttaṃ. Itaro pana tathā na icchati, tasmā paṭikkhipati.

Idaṃ dukkhantikathāvaṇṇanā.

7. Iddhibalakathāvaṇṇanā

621-624. Idāni iddhibalakathā nāma hoti. Tattha iddhipādabhāvanānisaṃsassa atthaṃ ayoniso gahetvā ‘‘iddhibalena samannāgato kappaṃ tiṭṭheyyā’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; te sandhāya iddhibalena samannāgato kappaṃ tiṭṭheyyāti pucchā sakavādissa. Tattha kappo nāma mahākappo, kappekadeso, āyukappoti tividho. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, kappassa asaṅkhyeyyānī’’ti (a. ni. 4.156) ettha hi mahākappova kappoti vutto. ‘‘Brahmakāyikānaṃ devānaṃ kappo āyuppamāṇa’’nti (a. ni. 

现在称为智慧的讨论。在这里，因道的智慧而非其他的智慧消失时，眼识等依然运作，但由于此时道的心未生起，因此认为“不能称为有智慧的人”，例如大众部；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。然后质疑说：“如果在其他智慧消失时‘有智慧’的称谓不成立，在贪欲等消失时，超脱贪欲的称谓也不成立，那么在个人的称谓上也不成立。”另一方在这些消失中未见到有贪欲的状态而否认。最终，因智慧的获得，他应被称为有智慧的人，因此持有自己观点的人否认。
智慧的讨论。
智慧与心的离开之讨论
616-617. 现在称为智慧与心的离开之讨论。在这里，由于阿罗汉与眼识等共存的道智慧被称为“有智慧”，而此心并未与之相应，因此认为“智慧与心的离开”，例如前辈的说法；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。然后质疑说：“如果你的智慧与心的离开，那么在心的离开中是否有色等的其他存在？”另一方否认。其余部分与前面的讨论相同。最后，当被问及智慧的获得时，他期望此状态的发生，因此承认。
智慧与心的离开之讨论。
这是关于苦的讨论
618-820. 现在称为关于苦的讨论。在这里，某些人认为“在出世间道的刹那，修行者说这是苦，当他说这是苦时，智慧也随之生起”，例如盲人；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。因为他所说的言语是与其他真实相应的，普通人才会如此说，但他并不认为此时智慧生起，因此在因缘等问题上否认。“色是无常”等是以苦的定义来说明的。另一方在自身的时刻未见到这样的言语而否认。若在此苦中智慧生起，那么通过四种智慧的路径应当生起，因此如此说明。另一方则不期望如此，因此否认。
这是关于苦的讨论。
神通力的讨论
621-624. 现在称为神通力的讨论。在这里，关于神通力的修习的利益被错误理解为“若具备神通力，应能在某个时刻存在”，例如大众部；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。在这里，时刻是指大时刻、小时刻和寿命时刻三种。“四种，僧侣们，时刻是不可数的”在此处大时刻被称为时刻。“神通力与天神的寿命相当”

4.123) ettha kappekadesā. ‘‘Kappaṃ nirayamhi paccati, kappaṃ saggamhi modatī’’ti (cūḷava. 354) ettha āyukappo. Āyukappanaṃ āyuvidhānaṃ kammassa vipākavasena vā vassagaṇanāya vā āyuparicchedoti attho. Tesu mahākappaṃ sandhāya pucchati, itaro paṭijānāti.

Atha naṃ sakavādī ‘‘sace te iddhibalena samannāgato, ‘yo ciraṃ jīvati, so vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo’ti (saṃ. ni. 2.143) evaṃ paricchinnā āyukappā uddhaṃ mahākappaṃ vā mahākappekadesaṃ vā jīveyya iddhimayikenassa āyunā bhavitabba’’nti codetuṃ iddhimayiko so āyūtiādimāha. Itaro ‘‘jīvitindriyaṃ nāma iddhimayikaṃ natthi, kammasamuṭṭhānamevā’’ti vuttattā paṭikkhipati. Ko panettha iddhimato viseso, nanu aniddhimāpi āyukappaṃ tiṭṭheyyāti? Ayaṃ viseso – iddhimā hi yāvatāyukaṃ jīvitappavattiyā antarāyakare dhamme iddhibalena paṭibāhitvā antarā akālamaraṇaṃ nivāretuṃ sakkoti, aniddhimato etaṃ balaṃ natthi. Ayametesaṃ viseso.

Atītaṃ anāgatanti idaṃ avisesena kappaṃ tiṭṭheyyāti paṭiññātattā codeti. Dve kappetiādi ‘‘yadi iddhimā jīvitaparicchedaṃ atikkamituṃ sakkoti, na kevalaṃ ekaṃ anekepi kappe tiṭṭheyyā’’ti codanatthaṃ vuttaṃ. Uppanno phassotiādi na sabbaṃ iddhiyā labbhati, iddhiyā avisayopi atthīti dassetuṃ vuttaṃ. Sesamettha uttānatthamevāti.

Iddhibalakathāvaṇṇanā.

8. Samādhikathāvaṇṇanā

625-626. Idāni samādhikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ekacittakkhaṇe uppannāpi ekaggatā samādhānaṭṭhena samādhīti aggahetvā ‘‘satta rattindivāni ekantasukhapaṭisaṃvedī viharitu’’ntiādivacanaṃ (ma. ni. 1.180) nissāya ‘‘cittasantati samādhī’’ti laddhi, seyyathāpi sabbatthivādānañceva uttarāpathakānañca; te sandhāya cittasantatīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi cittasantati samādhi, cittasantati nāma atītāpi atthi, anāgatāpi atthi. Na hi ekaṃ paccuppannacittameva cittasantati nāma hoti, kiṃ te sabbāpi sā samādhī’’ti codetuṃ atītātiādimāha, itaro tathā anicchanto paṭikkhipati.

Nanuatītaṃ niruddhantiādi ‘‘cittasantatiyaṃ paccuppannameva cittaṃ kiccakaraṃ, atītānāgataṃ niruddhattā anuppannattā ca natthi, kathaṃ taṃ samādhi nāma hotī’’ti dassetuṃ vuttaṃ. Ekacittakkhaṇikoti pucchā paravādissa. Tato yā sakasamaye ‘‘samādhiṃ, bhikkhave, bhāvethā’’tiādīsu paccuppannakusalacittasampayuttā ekaggatā samādhīti vuttā, taṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Cakkhuviññāṇasamaṅgītiādi ‘‘ekacittakkhaṇiko’’ti vacanamattaṃ gahetvā chalena vuttaṃ, teneva sakavādinā paṭikkhittaṃ. Nanu vuttaṃ bhagavatāti suttaṃ purimapacchimavasena pavattamānassa samādhissa abbokiṇṇataṃ sādheti, na santatiyā samādhibhāvaṃ, tasmā asādhakanti.

Samādhikathāvaṇṇanā.

9. Dhammaṭṭhitatākathāvaṇṇanā



关于神通力的讨论续：
在三种时刻中，针对大时刻提问，另一方承认。
然后持自己观点者质疑说："如果你具有神通力，根据'长寿者活百年或更久'的说法，应该能够超越大时刻或大时刻的一部分，并以神通力延长寿命。"另一方否认说："生命力并非由神通力决定，而是由业决定。"
这里神通力的特别之处在于：具有神通力者能够通过神通力阻断影响生命延续的障碍，防止非时死亡；而没有神通力者没有这种能力。这就是他们的区别。
关于"过去和未来"，质疑其是否能无差别地存在于时刻中。"两个时刻"等语句是为了质疑：如果具有神通力能够超越生命限制，不仅一个，甚至可以存在于多个时刻。"已生起的触"等语句是为了显示并非一切都可以通过神通力获得，神通力的范围之外也存在其他事物。其余部分应直接理解。
定的讨论
625-626. 现在称为定的讨论。某些人认为，尽管在一个心的刹那生起的专注性因聚集的缘故称为定，并引用"连续七天夜间体验极乐"等说法，因此认为"心的相续是定"，例如一切有部和北方部；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。然后质疑说："如果心的相续是定，心的相续既有过去也有未来。不仅仅是一个现在的心构成心的相续，那么是否所有这些都是定？"另一方不愿如此，因此否认。
"过去已灭"等语句是为了说明：在心的相续中，只有现在的心起作用，过去和未来的心因已灭或未生而不存在，怎能称为定？这是对方的问题。在"一个心的刹那"的问题上，根据"诸比丘，应修习定"等处，现在善心相应的专注性被称为定，对此持自己观点者承认。"眼识共存"等语句仅仅是"一个心的刹那"，因此被质疑，并被持自己观点者否认。佛陀的经典证明了定从前后延续的不间断性，而非心的相续性的定，因此不能作为证据。
定的讨论。
法住性的讨论

627. Idāni dhammaṭṭhitatākathā nāma hoti. Tattha ‘‘ṭhitāva sā dhātū’’ti vacanaṃ nissāya ‘‘paṭiccasamuppādasaṅkhātā dhammaṭṭhitatā nāma ekā atthi, sā ca parinipphannā’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi parinipphannānaṃ avijjādīnaṃ aññā dhammaṭṭhitatā nāma parinipphannā atthi, tāyapi ca te dhammaṭṭhitatāya aññā ṭhitatā parinipphannā āpajjatī’’ti codetuṃ tāya ṭhitatātiādimāha. Paravādī evarūpāya laddhiyā abhāvena paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho anantarapaccayatañceva aññamaññapaccayatañca sandhāya paṭijānāti. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthamevāti.

Dhammaṭṭhitatākathāvaṇṇanā.

10. Aniccatākathāvaṇṇanā

628. Idāni aniccatākathā nāma hoti. Tattha ‘‘aniccānaṃ rūpādīnaṃ aniccatāpi rūpādayo viya parinipphannā’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi te rūpādayo viya aniccatā parinipphannā, tassāpi aññāya parinipphannāya aniccatāya bhavitabba’’nti codetuṃ tāya aniccatāyātiādimāha. Itaro dvinnaṃ aniccatāya ekato abhāvena paṭikkhipitvā puna yasmā sā aniccatā niccā na hoti, teneva aniccena saddhiṃ antaradhāyati, tasmā paṭijānāti. Athassa sakavādī lesokāsaṃ adatvā yā tena dutiyā aniccatā paṭiññātā , tāyapi tato parāyapīti paramparavasena anupacchedadosaṃ āropento tāya tāyevātiādimāha. Jarā parinipphannātiādi yasmā uppannassa jarāmaraṇato aññā aniccatā nāma natthi, tasmā aniccatāvibhāgānuyuñjanavasena vuttaṃ. Tatrāpi paravādino purimanayeneva paṭiññā ca paṭikkhepo ca veditabbo.

629.Rūpaṃ parinipphannantiādi yesaṃ sā aniccatā, tehi saddhiṃ saṃsandanatthaṃ vuttaṃ. Tattha ‘‘yathā parinipphannānaṃ rūpādīnaṃ aniccatājarāmaraṇāni atthi, evaṃ parinipphannānaṃ aniccatādīnaṃ tāni natthī’’ti maññamāno ekantena paṭikkhipatiyevāti.

Aniccatākathāvaṇṇanā.

Ekādasamo vaggo.

12. Dvādasamavaggo

1. Saṃvaro kammantikathāvaṇṇanā

630-632. Idāni saṃvaro kammantikathā nāma hoti. Tattha ‘‘cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti, na nimittaggāhī hotī’’ti suttaṃ nissāya ‘‘saṃvaropi asaṃvaropi kamma’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

Atha naṃ yā sakasamaye cetanā ‘‘kamma’’nti vuttā yathā sā kāyavacīmanodvāresu pavattamānā kāyakammādināmaṃ labhati, tathā ‘‘yadi te saṃvaro kammaṃ, sopi cakkhundriyādīsu pavattamāno cakkhukammādināmaṃ labheyyā’’ti codetuṃ cakkhundriyasaṃvaro cakkhukammantiādimāha. Itaro tādisaṃ suttapadaṃ apassanto catūsu dvāresu paṭikkhipitvā pañcame kāyadvāre pasādakāyaṃ sandhāya paṭikkhipati, viññattikāyaṃ sandhāya paṭijānāti. So hi pasādakāyampi viññattikāyampi kāyindriyantveva icchati. Manodvārepi vipākadvāraṃ sandhāya paṭikkhipati, kammadvāraṃ sandhāya paṭijānāti. Asaṃvarepi eseva nayo. ‘‘Cakkhunā rūpaṃ disvā’’ti suttaṃ tesu dvāresu saṃvarāsaṃvarameva dīpeti, na tassa kammabhāvaṃ, tasmā asādhakanti.

Saṃvaro kammantikathāvaṇṇanā.

2. Kammakathāvaṇṇanā

633-635. Idāni kammakathā nāma hoti. Tattha ‘‘nāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammāna’’nti (a. ni. 

现在称为法住性的讨论。在这里，基于“站立的法”的说法，认为“名为因缘所生的法存在一种，这种法是已成就的”，例如盲人；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。然后质疑说：“如果已成就的法中有无明等其他法存在，那么这些法也会因法住性而存在。”另一方否认这种说法。第二次被问时，基于相互因缘和其他因缘的联系而承认。其余部分因前面已述，因此应直接理解。
法住性的讨论。
无常的讨论
现在称为无常的讨论。在这里，认为“色等无常的法也是已成就的”，例如盲人；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。然后质疑说：“如果色等的无常是已成就的，那么也应有其他已成就的无常。”另一方否认，认为那种无常并非永恒，因此会与无常相结合而消失，因此承认。然后持自己观点的人没有给出理由，只是承认第二种无常，这种无常也会因次第而导致不灭的错失。因老而已成就的法中，因生起的老死而没有其他的无常，因此是以无常的划分来说明的。在这里，持有其他观点的人应当以先前的方式进行承认与否认。
“色是已成就的”这一说法是为了与之相结合而提出的。在这里，“如同已成就的色等无常、老死存在，亦如已成就的无常等没有”是为了显示其否定的立场。
无常的讨论。
第十一品。
第十二品。
行为的约束的讨论
630-632. 现在称为行为的约束的讨论。在这里，基于“眼见色时，能抓住征兆，或不能抓住征兆”的经典，认为“约束或不约束都是行为”，例如大众部；针对他们，持有自己观点的人提问，持有其他观点的人回答。
然后，持有自己观点者质疑说：“在某个时刻的意图被称为‘行为’，如同它在身体、言语和心的门中运作，因此如果约束是行为，那么在眼根等中运作的眼行为也应被承认。”另一方则未见到这样的经典句子，否认在四个门中的约束，并在第五个身体门的愉悦身体上进行否认，承认在意识的身体上。因为他确实只想在身体的感知上。也在心门上基于果的门进行否认，承认行为的门。即使在不约束的情况下也是如此。“眼见色时”的经典在这些门中仅仅是显示约束与不约束，而非其行为，因此被认为是无效的。
行为的约束的讨论。

10.217) suttapadaṃ nissāya ‘‘sabbaṃ kammaṃ savipāka’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; tesaṃ ‘‘cetanāhaṃ, bhikkhave, kammaṃ vadāmī’’ti (a. ni. 6.63) satthārā avisesena cetanā ‘‘kamma’’nti vuttā; sā ca kusalākusalāva savipākā, abyākatā avipākāti imaṃ vibhāgaṃ dassetuṃ sabbaṃ kammanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Puna sabbā cetanāti pañhesu abyākataṃ sandhāya paṭikkhepo, kusalākusale sandhāya paṭiññā veditabbā . Vipākābyākatātiādi savipākāvipākacetanaṃ sarūpena dassetuṃ vuttaṃ. Sesamettha uttānatthameva. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave’’ti suttaṃ sati paccaye diṭṭhadhammādīsu vipākapaṭisaṃvedanaṃ sandhāya vuttaṃ, tasmā asādhakanti.

Kammakathāvaṇṇanā.

3. Saddo vipākotikathāvaṇṇanā

636-637. Idāni saddo vipākotikathā nāma hoti. Tattha ‘‘so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā brahmassaro hotī’’tiādīni (dī. ni. 3.236) ayoniso gahetvā ‘‘saddo vipāko’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; tesaṃ ‘‘kammasamuṭṭhānā arūpadhammāva vipākāti nāmaṃ labhanti. Rūpadhammesu panāyaṃ vohāro natthī’’ti dassetuṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sukhavedanīyotiādi ‘‘vipāko nāma evarūpo hotī’’ti dassanatthaṃ vuttaṃ. ‘‘So tassa kammassā’’ti suttaṃ lakkhaṇapaṭilābhadassanatthaṃ vuttaṃ. Mahāpuriso hi kammassa katattā suciparivāropi hoti, na ca parivāro vipāko, tasmā asādhakametanti.

Saddo vipākotikathāvaṇṇanā.

4. Saḷāyatanakathāvaṇṇanā

638-640. Idāni saḷāyatanakathā nāma hoti. Tattha yasmā saḷāyatanaṃ kammassa katattā uppannaṃ, tasmā ‘‘vipāko’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ; te sandhāya cakkhāyatanaṃ vipākoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva. Saḷāyatanaṃ vipākoti ettha manāyatanaṃ siyā vipāko. Sesāni kevalaṃ kammasamuṭṭhānāni, na vipāko. Tasmā asādhakametanti.

Saḷāyatanakathāvaṇṇanā.

5. Sattakkhattuparamakathāvaṇṇanā

541-

行为的讨论
633-635. 现在称为行为的讨论。在这里，基于"诸比丘，我不说有意图的行为"的经典句子，认为"所有行为都有果报"，例如大众部；针对他们，导师不加区分地说"意图是行为"，并显示意图可以是善、不善，有果报或无果报。持有自己观点的人提问，另一方回答。再次询问所有意图时，关于无记法进行否认，关于善不善进行承认。关于有果报和无记法是为了显示意图的本质。其余部分直接理解。"诸比丘，我不"的经典是关于现世等果报的体验，因此不能作为证据。
行为的讨论。
声音果报的讨论
636-637. 现在称为声音果报的讨论。在这里，错误地理解"因为他的行为已经完成、积累、增长、广大，所以有梵音"等语句，认为"声音是果报"，例如大众部；为了显示"业生的无色法得到名称，但在色法中没有这种说法"，持有自己观点的人提问，另一方回答。"可意受"等是为了显示果报的性质。"他的行为"的经典是为了显示特征的获得。伟大的人因行为而有清净的随从，但随从不是果报，因此不能作为证据。
声音果报的讨论。
六处的讨论
638-640. 现在称为六处的讨论。因为六处是由于行为而生起，所以认为"是果报"，例如大众部；针对他们，持有自己观点的人询问眼处是否是果报，另一方回答。其余部分与前面的讨论相同。在"六处是果报"中，意处可能是果报。其余的只是业生，不是果报。因此不能作为证据。
六处的讨论。
七次最高的讨论

545. Idāni sattakkhattuparamakathā nāma hoti, tattha yasmā ‘‘sattakkhattuparamo’’ti vuttaṃ, tasmā ‘‘sattakkhattuparamo puggalo sattakkhattuparamatāya niyato’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; tesaṃ ṭhapetvā ‘‘ariyamaggaṃ añño tassa niyamo natthi, yena so sattakkhattuparamatāya niyato bhaveyyā’’ti imaṃ vibhāgaṃ dassetuṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

Mātā jīvitātiādīsu ayamadhippāyo – dve niyāmā sammattaniyāmo ca micchattaniyāmo ca. Sammattaniyāmo ariyamaggo. So avinipātadhammatañceva phaluppattiñca niyameti. Micchattaniyāmo ānantariyakammaṃ. Taṃ anantarā nirayūpapattiṃ niyameti. Tattha sattakkhattuparamo sotāpattimaggena avinipātadhammatāya ca phaluppattiyā ca niyamito. Sesamagganiyāmo panassa natthi anadhigatattā, ānantariyampi kātuṃ so abhabbo. Tvaṃ panassa niyāmaṃ icchasi, tena taṃ vadāma – ‘‘kiṃ te so iminā micchattaniyāmena niyamito’’ti.

Abhabbo antarāti pañhesu ānantariyābhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati, sattakkhattuparamaṃ sandhāya paṭijānāti. Atthi so niyāmoti pañhe sattakkhattuparamatāya niyāmaṃ apassanto paṭikkhipati. Atthi te satipaṭṭhānātiādi niyāmasaṅkhāte maggadhamme dassetuṃ vuttaṃ. Tassa pana puna paṭhamamaggānuppattito tepi natthi, tasmā paṭikkhipati. Sesamettha uttānatthameva. Nanu so sattakkhattuparamoti ettha bhagavā ‘‘ayaṃ puggalo ettake bhave sandhāvitvā parinibbāyissati, ayaṃ ettake’’ti attano ñāṇabalena byākaroti, na bhavaniyāmaṃ nāma kiñci tena sattakkhattuparamo, kolaṃkolo, ekabījī vāti vuttaṃ, tasmā asādhakametanti.

Sattakkhattuparamakathāvaṇṇanā.

646-647. Kolaṃkolaekabījikathāyopi imināvupāyena veditabbā.

Kolaṃkolaekabījikathāvaṇṇanā.

8. Jīvitāvoropanakathāvaṇṇanā

648-649. Idāni jīvitāvoropanakathā nāma hoti. Tattha yasmā dosasampayuttena cittena pāṇātipāto hoti, doso ca diṭṭhisampannassa appahīno, tasmā ‘‘diṭṭhisampanno sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyyā’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyāparaseliyānaṃ; te sandhāya diṭṭhisampannoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sañcicca mātarantiādipañhesu pana ‘‘aṭṭhānametaṃ anavakāso’’ti suttabhayena paṭikkhipati. Satthari agāravotiādi satthārādīsu sagāravassa sikkhāpadassa vītikkamābhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Itaro pana akusalavasena tassa agāravo nāma natthīti paṭikkhipitvā sagāravabhāvañca sampaṭicchitvā puna agāravoti puṭṭho tesu tesu kiccesu pasutatāya vikkhittānaṃ asatiyā amanasikārena cetiye abhivādanapadakkhiṇakaraṇābhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Puna ohadeyyātiādinā nayena puṭṭho tādisāya kiriyāya sañcicca akaraṇato paṭikkhipati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Jīvitāvoropanakathāvaṇṇanā.

9. Duggatikathāvaṇṇanā

650-

541-545. 现在称为七次最高的讨论。在这里,因为说"七次最高",所以认为"七次最高的人注定要七次最高",例如北方部;为了显示"除了圣道,他没有其他注定,使他注定七次最高"这一区别,持有自己观点的人提问,另一方回答。
在"杀母"等问题中,意思是:有两种注定,即正性注定和邪性注定。正性注定是圣道,它注定不堕恶趣和果的生起。邪性注定是无间业,它注定下一世生在地狱。其中,七次最高者通过预流道注定不堕恶趣和果的生起。他没有其他道的注定,因为尚未证得,也不可能造无间业。但你认为他有注定,所以我们问你:"他是否被这种邪性注定所注定?"
在"不可能中途"的问题中,基于无间业的不存在而否认,基于七次最高而承认。在"是否有那种注定"的问题中,因看不到七次最高的注定而否认。"是否有念住"等是为了显示被称为注定的道法而说的。但因为他不会再生起初道,所以也没有这些,因此否认。其余部分应直接理解。在"他是七次最高"中,世尊以自己的智力宣说"这个人经过这么多世就会般涅槃,那个人经过那么多世",并非有所谓的生存注定,所以说七次最高、家家、一种子,因此不能作为证据。
七次最高的讨论。
646-647. 关于家家和一种子的讨论也应以同样的方法理解。
家家和一种子的讨论。
夺取生命的讨论
648-649. 现在称为夺取生命的讨论。在这里,因为杀生是由与嗔相应的心造成的,而具正见者未断除嗔,所以认为"具正见者会故意夺取生命",例如东山部和西山部;针对他们,持有自己观点的人提问,另一方回答。在"故意杀母"等问题中,因为经典中说"这是不可能的,没有机会",所以否认。"对导师不恭敬"等是为了显示对导师等恭敬的学处不会被违犯而说的。另一方则认为在不善方面他没有所谓的不恭敬,否认并接受恭敬的状态,再次被问到不恭敬时,考虑到在各种事务中忙碌的人因不注意而不向塔行礼绕行,因此承认。再次被问到"是否会挖掘"等时,因为不会故意做这样的行为而否认。其余部分应直接理解。
夺取生命的讨论。
恶趣的讨论
650-

652. Idāni duggatikathā nāma hoti. Tattha ye duggatiñca duggatisattānaṃ rūpādiārammaṇaṃ taṇhañcāti ubhayampi duggatīti gahetvā puna tathā avibhajitvā aviseseneva ‘‘diṭṭhisampannassa pahīnā duggatī’’ti vadanti, seyyathāpi uttarāpathakā; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Āpāyike rūpe rajjeyyātiādi paravādino laddhiyā diṭṭhisampannassa duggati appahīnā, tassa vasena codetuṃ vuttaṃ. Sesamettha uttānatthameva. Nirayaṃ upapajjeyyātiādi duggatipahānameva duggatigāminitaṇhāpahānaṃ vā dīpeti, na duggatisattānaṃ rūpādiārammaṇāya taṇhāya pahānaṃ, tasmā asādhakanti.

Duggatikathāvaṇṇanā.

653. Sattamabhavikakathāyapi eseva nayoti.

Dvādasamo vaggo.

13. Terasamavaggo

1. Kappaṭṭhakathāvaṇṇanā

654-657. Idāni kappaṭṭhakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘saṅghaṃ samaggaṃ bhetvāna, kappaṃ nirayamhi paccatī’’ti ‘‘sakalampi kappaṃ saṅghabhedako niraye tiṭṭhatī’’ti laddhi, seyyathāpi rājagirikānaṃ; te sandhāya kappaṭṭhoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Buddho ca loketi idaṃ vinā buddhuppādena saṅghabhedassa abhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Kappo ca saṇṭhāti saṅgho ca bhijjatītiādi ‘‘yadi so sakalaṃ kappaṃ tiṭṭhati, saṇṭhahanato paṭṭhāya taṃ kammaṃ katvā tattha uppajjitvā tiṭṭheyyā’’ti dassetuṃ vuttaṃ. Atītantiādi heṭṭhā vuttādhippāyameva. Kappaṭṭho iddhimāti pañhe bhāvanāmayaṃ sandhāya paṭikkhipati, parasamaye panassa jātimayaṃ iddhiṃ icchanti, taṃ sandhāya paṭijānāti. Chandiddhipādotiādi ‘‘jātimayāya iddhiyā iddhimāti laddhimattametaṃ, kiṃ tena, yadi panassa iddhi atthi, iminā nayena iddhipādā bhāvitā bhaveyyu’’nti codanatthaṃ vuttaṃ. Āpāyiko nerayikoti suttaṃ yaṃ so ekaṃ kappaṃ asītibhāge katvā tato ekabhāgamattaṃ kālaṃ tiṭṭheyya, taṃ āyukappaṃ sandhāya vuttaṃ, tasmā asādhakanti.

Kappaṭṭhakathāvaṇṇanā.

2. Kusalapaṭilābhakathāvaṇṇanā

658-659. Idāni kusalapaṭilābhakathā nāma hoti. Tattha kappaṭṭho sakasamaye kāmāvacarakusalameva paṭilabhati. Yena pana taṃ upapattiṃ paṭibāheyya, taṃ mahaggataṃ lokuttaraṃ vā na paṭilabhati. Yesaṃ pana imaṃ vibhāgaṃ akatvā aviseseneva ‘‘so kusalacittaṃ na paṭilabhatī’’ti laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; tesaṃ vibhāgadassanena taṃ laddhiṃ bhindituṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Kusalapaṭilābhakathāvaṇṇanā.

3. Anantarāpayuttakathāvaṇṇanā

660-

现在称为恶趣的讨论。在这里，有些人将恶趣和恶趣众生的色等对境以及渴爱两者都理解为恶趣，然后不加区分地说"具正见者已断除恶趣"，例如北方部；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。"在可感知的色中生起"等是为了质疑具正见者的恶趣未被断除，以此为依据而说。其余部分应直接理解。"生于地狱"等显示的是断除恶趣或断除通向恶趣的渴爱，而非断除恶趣众生的色等对境的渴爱，因此不能作为证据。
恶趣的讨论。
第七生的讨论也是同样的方法。
第十二品。
第十三品。
劫住的讨论
654-657. 现在称为劫住的讨论。在这里，有些人认为"破坏和合的僧团，将在地狱中受苦一劫"，"破坏僧团的人将在地狱中停留整个劫"，例如王山部；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。"佛陀和世界"是为了显示没有佛陀出世时不会有破坏僧团的事。"劫停止，僧团破裂"等是为了显示：如果他在整个劫中停留，从形成开始就造作那业并在那里生起。"过去"等与前面所述意图相同。在"劫住是否有神通"的问题中，关于修习的神通而否认，但在其他时刻认为是生命的神通。"欲神通"等是为了质疑：生命的神通仅仅是获得，有何用处？如果他有神通，那么神通基础应该已经修习。"地狱的"经典是说他在八十分之一劫中停留的寿命劫，因此不能作为证据。
劫住的讨论。
善的获得的讨论
658-659. 现在称为善的获得的讨论。在这里，劫住在当时仅获得欲界的善。为了阻止那种生存，他不获得广大或出世间的善。有些人不加区分地认为"他不获得善心"，例如北方部；为了显示这种区别并破除这种观点，持有自己观点的人提问，另一方回答。其余部分应直接理解。
善的获得的讨论。
无间相应的讨论
660-

662. Idāni anantarāpayuttakathā nāma hoti. Tattha anantarāpayutto nāma yena khandhabhedato anantarā vipākadāyakaṃ mātughātādi ānantariyakammaṃ āṇattaṃ. Tattha yassa niyatāya āṇattiyā āṇatto taṃ kammaṃ karissati, so atthasādhikāya cetanāya uppāditattā micchattaniyato hoti, abhabbo sammattaniyāmaṃ okkamituṃ. Yassa aniyatāya āṇattiyā āṇatto taṃ kammaṃ karissati, so atthasādhikāya cetanāya anuppāditattā na micchattaniyato, bhabbo sammattaniyāmaṃ okkamitunti idaṃ sakasamaye sanniṭṭhānaṃ. Yesaṃ pana ‘‘aniyatāyapi āṇattiyā abhabboyeva sammattaniyāmaṃ okkamitu’’nti laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; tesaṃ taṃ laddhiṃ bhindituṃ sakavādī pubbapakkhaṃ datvā anantarāpayuttoti paravādinā attānaṃ pucchāpeti. Tenettha paṭhamapucchā paravādissa, atthasādhikacetanāya abhāvaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Tato paravādī mātughātādikammassa āṇattattāva ‘‘so micchattaniyato’’ti maññati. Tasmā micchattaniyāmañcāti pañhaṃ pucchati. Sakavādī pana ekassa puggalassa dvinnaṃ niyāmānaṃ anokkantimattameva sandhāya na hevanti paṭikkhipati.

Nanu taṃ kammanti mātughātādikammaṃ. Tattha aniyatāṇattiṃ sandhāya ‘‘āmantā’’ti paṭiññā sakavādissa. Aniyatampi hi āṇattiṃ payojetvā ṭhitassa ‘‘ananucchavikaṃ mayā kata’’nti kukkuccaṃ uppajjateva, vippaṭisāro jāyateva. Hañcītiādi kukkuccuppattimattaṃ gahetvā paravādinā laddhipatiṭṭhāpanatthaṃ vuttaṃ.

661. Idāni yassa aniyatāṇattikassāpi anantarāpayuttassa paravādinā sammattaniyāmokkamanaṃ paṭisiddhaṃ, tameva puggalaṃ gahetvā anantarāpayuttopuggalo abhabboti pucchā sakavādissa, attano laddhivasena paṭiññā itarassa. Atha naṃ sakavādī ‘‘abhabbo nāma mātughātādikammānaṃ kārako, kiṃ te tena tāni kammāni katānī’’ti codetuṃ mātā jīvitā voropitātiādimāha. Itaro tesaṃ vatthūnaṃ arogatāya tathārūpaṃ kiriyaṃ apassanto ‘‘na heva’’nti paṭikkhipati.

Taṃ kammaṃ paṭisaṃharitvāti aniyatāṇattikammaṃ sandhāya vuttaṃ. Tañhi ‘‘mā kho mayā āṇattaṃ ākāsī’’ti āṇattaṃ nivārentena paṭisaṃhaṭaṃ nāma hoti. Paṭisaṃhaṭattāyeva cettha kukkuccaṃ paṭivinoditaṃ, vippaṭisāro paṭivinīto nāma hoti. Evaṃ santepi panettha purimāṇattiyāyeva niyatabhāvaṃ maññamāno paravādī ‘‘āmantā’’ti paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī tassa kammassa paṭisaṃhaṭabhāvaṃ sampaṭicchāpetvā attano laddhiṃ patiṭṭhāpetvā hañcītiādimāha.

662. Puna anantarāpayuttoti pariyosānapañhe paṭhamapañhe viya pucchā paravādissa, paṭiññā sakavādissa. Nanu taṃ kammanti anuyogo paravādissa, paṭisaṃhaṭakālato pubbe payuttakālaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Payuttapubbatāmattaṃ gahetvā aniyatāṇattivasena hañcīti laddhipatiṭṭhāpanaṃ paravādissa. Ayaṃ pana laddhi ayoniso patiṭṭhitattā appatiṭṭhitāva hotīti.

Anantarāpayuttakathāvaṇṇanā.

4. Niyatassa niyāmakathāvaṇṇanā

663-

现在称为无间相应的讨论。在这里，无间相应是指从蕴的破坏中紧接着能给果的杀母等无间业被命令。在这里，对于被确定的命令而被命令去做那个业的人，因为以成就目的的意图已生起，所以处于邪性注定，不能进入正性注定。对于被不确定的命令而被命令去做那个业的人，因为以成就目的的意图未生起，所以不处于邪性注定，能够进入正性注定，这是当时的结论。然而有些人认为"即使是不确定的命令也不能进入正性注定"，例如北方部；为了破除这种观点，持有自己观点的人先提供前提，然后让对方通过无间相应来询问自己。
因此，第一个问题来自对方，关于未生起以成就目的的意图而承认。然后对方认为仅仅因为杀母等业被命令，所以处于邪性注定。因此询问邪性注定的问题。持有自己观点的人基于一个人未进入两种注定，因此不予否认。
难道这个业不是杀母等业吗？在这里，关于不确定的命令，持有自己观点的人承认。即使运用不确定的命令，站立者也会生起"我做得不恰当"的忧虑，悔恨也会生起。"哎"等是对方为建立自己的观点而仅仅抓住忧虑的生起而说的。
现在，对方否认了不确定命令的无间相应者进入正性注定，持有自己观点的人以同一个人为基础询问无间相应者是否不能，对方根据自己的观点承认。然后持自己观点者质疑："不能的人是杀母等业的做者，这些业有什么意义？"提到"母亲被剥夺生命"等。对方因为看不到这些事实的病理状态而否认。
"收回那个业"是关于不确定命令的业而说的。这确实是指"不要被我命令"而制止命令。仅仅因为收回，这里的忧虑被消除，悔恨被平息。即便如此，对方仍然认为先前的命令具有确定性，因此承认。然后持自己观点者让对方接受业的收回，并建立自己的观点。
再次关于无间相应，在最后的问题中，问题来自对方，承认来自持自己观点者。对方追问："这个业是什么？"关于收回之前的相应时刻，持自己观点者承认。对方仅仅抓住先前相应的事实，并以不确定命令建立自己的观点。但这个观点因为不恰当地建立，所以实际上是不成立的。
无间相应的讨论。
确定者的注定的讨论
663-

664. Idāni niyatassa niyāmakathā nāma hoti. Tattha duvidho niyāmo – micchattaniyāmo ca ānantariyakammaṃ, sammattaniyāmo ca ariyamaggo. Ime dve niyāme ṭhapetvā añño niyāmo nāma natthi. Sabbepi hi sesā tebhūmakadhammā aniyatā nāma. Tehi samannāgatopi aniyatoyeva. Buddhehi pana attano ñāṇabalena ‘‘ayaṃ satto anāgate bodhiṃ pāpuṇissatī’’ti byākato bodhisatto puññussadattā niyatoti vuccati. Iti imaṃ vohāramattaṃ gahetvā ‘‘pacchimabhaviko bodhisatto tāya jātiyā bhabbo dhammaṃ abhisametu’’nti adhippāyena ‘‘niyato niyāmaṃ okkamatī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyāparaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Micchattaniyatotiādi aññena niyāmena niyatassa aññaniyāmābhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Pubbe maggaṃ bhāvetvātiādi niyāmappabhedadassanatthaṃ vuttaṃ. Satipaṭṭhānantiādi ekasmimpi niyāme dhammappabhedadassanatthaṃ vuttaṃ. Bhabbo bodhisattoti vacanaṃ kevalaṃ bodhisattassa bhabbataṃ dīpeti, na niyatassa niyāmokkamanaṃ, tasmā asādhakaṃ. So hi pubbe ekenapi niyatadhammena aniyato bodhimūle saccadassanena niyāmaṃ okkantoti.

Niyatassa niyāmakathāvaṇṇanā.

5. Nivutakathāvaṇṇanā

665-667. Idāni nivutakathā nāma hoti. Tattha suddhassa suddhakiccābhāvato nīvaraṇehi nivuto ophuṭo pariyonaddho ca nīvaraṇaṃ jahatīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya nivutotipucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Ratto rāgantiādi nivutassa nīvaraṇajahane dosadassanatthaṃ vuttaṃ. Parisuddhe pariyodātetiādi vikkhambhanavisuddhiyā visuddhassa samucchedavisuddhidassanatthaṃ vuttaṃ. Tassa evaṃ jānatotiādi jānato passato āsavakkhayaṃ dīpeti, na nivutassa nīvaraṇajahanaṃ, tasmā asādhakanti.

Nivutakathāvaṇṇanā.

6. Sammukhībhūtakathāvaṇṇanā

668-670. Idāni sammukhībhūtakathā nāma hoti. Tattha sammukhībhūtoti saṃyojanānaṃ sammukhībhāvaṃ tehi samaṅgībhāvaṃ upagato. Sesamettha nivutakathāsadisamevāti.

Sammukhībhūtakathāvaṇṇanā.

7. Samāpanno assādetītikathāvaṇṇanā

671-673. Idāni samāpanno assādetītikathā nāma hoti. Tattha ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, so tadassādetī’’tiādivacanaṃ (a. ni. 4.123) nissāya ‘‘samāpanno assādeti, sā cassa jhānanikanti jhānārammaṇā hotī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya samāpannoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Taṃ jhānaṃ tassa jhānassa ārammaṇanti pañhesu tasseva tadārammaṇataṃ apassanto suttavirodhabhayena paṭikkhipati, ‘‘tadassādetī’’tivacanamattena paṭijānāti. So tadassādetīti suttaṃ jhānalābhino jhānā vuṭṭhāya jhānassādaṃ sādheti, na antosamāpattiyaṃyeva jhānanikantiyā jhānārammaṇataṃ, tasmā asādhakanti.

Samāpanno assādetītikathāvaṇṇanā.

8. Asātarāgakathāvaṇṇanā

674. Idāni asātarāgakathā nāma hoti. Tattha ‘‘yaṃkiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ abhinandati abhivadatī’’ti (ma. ni. 

现在称为确定者的注定的讨论。在这里，注定有两种：邪性注定是无间业，正性注定是圣道。除了这两种注定外，没有其他注定。所有其余的三界法都被称为不确定。即使具有这些法，也仍然是不确定的。但诸佛以自己的智力宣说："这个众生在未来将证得菩提"，因为福德的增上，菩萨被称为确定的。因此，仅仅抓住这种说法，认为"最后一生的菩萨在那一生能够证悟"，例如东山部和西山部；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。
"邪性注定"等是为了显示确定者没有其他注定。"先前修习道"等是为了显示注定的种类。"念住"等是为了显示在一种注定中法的种类。"能够的菩萨"这句话仅仅显示菩萨的能力，而非确定者进入注定，因此不能作为证据。因为他在菩提树下以真谛的见而进入注定，即使之前没有任何确定的法。
确定者的注定的讨论。
被障碍的讨论
665-667. 现在称为被障碍的讨论。在这里，因为清净者没有清净的作用，被五盖所障碍、包围、围绕，而舍弃五盖，例如北方部；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。"贪著于贪"等是为了显示被障碍者舍弃障碍的过失。"极其清净"等是为了显示通过压制的清净和究竟的清净。"这样知道"等显示知者见者的漏尽，而非被障碍者舍弃障碍，因此不能作为证据。
被障碍的讨论。
面对的讨论
668-670. 现在称为面对的讨论。在这里，面对是指进入结缚的面对状态，与之相应。其余部分与被障碍的讨论相同。
面对的讨论。
已获得而享受的讨论
671-673. 现在称为已获得而享受的讨论。在这里，基于"获得初禅而住，他享受那个"等说法，认为"已获得者享受，这对他来说是禅的意乐，是禅的对境"，例如盲人部；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。在"那个禅是他的禅的对境"的问题中，因为看不到其对境性，出于恐惧违背经典而否认，仅仅以"享受那个"的说法而承认。"他享受那个"的经典证明禅的获得者从禅出离后享受禅的滋味，而非在禅定中以禅的意乐为禅的对境，因此不能作为证据。
已获得而享受的讨论。
不可意的贪的讨论
现在称为不可意的贪的讨论。在这里，基于"无论感受什么，是乐、苦或不苦不乐，他都赞叹、称赞那个感受"的说法，

1.409) sutte diṭṭhābhinandanavasena vuttaṃ. ‘‘Abhinandatī’’tivacanaṃ nissāya ‘‘dukkhavedanāyapi rāgassādavasena abhinandanā hoti. Tasmā atthi asātarāgo’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya atthi asātarāgoti pucchā sakavādissa. Tattha asātarāgoti asāte dukkhavedayite ‘‘aho vata me etadeva bhaveyyā’’ti rajjanā. Āmantāti laddhivasena paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthameva.

675.So taṃ vedanaṃ abhinandatīti sutte pana vinivaṭṭetvā dukkhavedanameva ārabbha rāguppatti nāma natthi, samūhaggahaṇena pana vedayitalakkhaṇaṃ dhammaṃ dukkhavedanameva vā attato samanupassanto diṭṭhimaññanāsaṅkhātāya diṭṭhābhinandanāya vedanaṃ abhinandati, dukkhāya vedanāya vipariṇāmaṃ abhinandati, dukkhāya vedanāya abhibhūto tassā paṭipakkhaṃ kāmasukhaṃ patthayantopi dukkhavedanaṃ abhinandati nāma. Evaṃ dukkhavedanāya abhinandanā hotīti adhippāyo. Tasmā asādhakametaṃ asātarāgassāti.

Asātarāgakathāvaṇṇanā.

9. Dhammataṇhāabyākatātikathāvaṇṇanā

676-680. Idāni dhammataṇhā abyākatātikathā nāma hoti. Tattha rūpataṇhā…pe… dhammataṇhāti imāsu chasu taṇhāsu yasmā sabbapacchimā taṇhā dhammataṇhāti vuttā, tasmā sā abyākatāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesapañhānaṃ pāḷiyā attho niyyāti. Kāmataṇhātiādīhi tīhi koṭṭhāsehi chapi taṇhā saṅkhipitvā dassitā. Rūpādīsu hi chasu ārammaṇesu kāmassādavasena pavattā taṇhā kāmataṇhā. ‘‘Bhavissati attā ca loko cā’’ti sassatadiṭṭhisahagatā taṇhā bhavataṇhā. ‘‘Na bhavissatī’’ti ucchedadiṭṭhisahagatā taṇhā vibhavataṇhāti. Nanu sā dhammataṇhāti padaṃ taṇhāya dhammārammaṇaṃ ārabbha pavattiṃ dīpeti, na abyākatabhāvaṃ tasmā asādhakanti.

Dhammataṇhā abyākatātikathāvaṇṇanā.

10. Dhammataṇhānadukkhasamudayotikathāvaṇṇanā

681-685. Idāni dhammataṇhā nadukkhasamudayotikathā nāma hoti. Tatrāpi yasmā sā dhammataṇhāti vuttā, tasmā na dukkhasamudayoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ purimakathāsadisamevāti.

Dhammataṇhā nadukkhasamudayotikathāvaṇṇanā.

Terasamo vaggo.

14. Cuddasamavaggo

1. Kusalākusalapaṭisandahanakathāvaṇṇanā

686-

1.409) 在经典中以见的赞叹的方式表述。“赞叹”这个词的基础是“即使是苦的感受也因贪的滋味而赞叹”。因此，存在不可意的贪，像北方部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。在这里，不可意的贪是指在苦的感受中“真希望我能这样”。关于赞叹的说法是基于对方的理解。其余部分应直接理解。
"他赞叹那个感受"的经典中，若不考虑苦的感受而只谈贪的产生，就没有贪的产生；然而，通过整体把握，观察到感受的特征，专注于苦的感受，便会因见解与妨碍的混合而对苦的感受赞叹，赞叹于苦的感受的变化，即使被苦的感受所压迫，仍然渴望与之相反的感受，追求欲乐，也会赞叹苦的感受。因此，意图是赞叹于苦的感受。因此，这种理解是不成立的，不可意的贪也是如此。
不可意的贪的讨论。
法贪的无记讨论
676-680. 现在称为法贪的无记讨论。在这里，色贪……等六种贪欲中，所有的后五种贪欲被称为法贪，因此它是无记的，像前山部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。其余问题的巴利文意义是明确的。关于欲贪等，三种类的贪欲被概括显示。因为在色等六种对境中，因欲的滋味而生起的贪欲是欲贪。“将有自我和世界”的观点伴随永恒见的贪欲是生贪。“不会存在”的观点伴随断灭见的贪欲是亡贪。难道法贪这个词不是指因法对境而生起的贪欲的表现，而是无记的状态，因此不能作为证据。
法贪的无记讨论。
法贪之苦的生起讨论
681-685. 现在称为法贪之苦的生起讨论。在这里，因为法贪被提及，所以根据某些人的理解，它不是苦的生起，像前山部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。其余部分与前面的讨论相同。
法贪之苦的生起讨论。
第十三品。
第十四品。
善恶的再生的讨论

690. Idāni kusalākusalapaṭisandahanakathā nāma hoti. Tattha kusalaṃ vā akusalassa, akusalaṃ vā kusalassa anantarā uppajjanakaṃ nāma natthīti tesaṃ aññamaññaṃ paṭisandhānaṃ na yujjati. Ye pana yasmā ekavatthusmiññeva rajjati virajjati ca, tasmā taṃ aññamaññaṃ paṭisandahatīti laddhiṃ gahetvā ṭhitā, seyyathāpi mahāsaṅghikā; te sandhāya pucchā sakavādissa; paṭiññā itarassa. Āvaṭṭanā paṇidhīti ubhayaṃ āvajjanasseva nāmaṃ. Tañhi bhavaṅgaṃ āvaṭṭetīti āvaṭṭanā. Bhavaṅgārammaṇato aññasmiṃ ārammaṇe cittaṃ paṇidahati ṭhapetīti paṇidhi. Kusalaṃ anāvaṭṭentassāti yaṃ taṃ akusalānantaraṃ paṭisandahantaṃ kusalaṃ uppajjati, taṃ anāvaṭṭentassa uppajjatīti pucchati. Itaro pana vinā āvajjanena kusalassa uppattiṃ apassanto paṭikkhipati. Kusalaṃ ayoniso manasikarototi idaṃ yadi akusalānantaraṃ kusalaṃ uppajjeyya, akusalasseva āvajjanena ayoniso manasikaroto uppajjeyyāti codanatthaṃ vuttaṃ. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Nanu yasmiṃyeva vatthusminti vacanaṃ ekārammaṇe sarāgavirāguppattiṃ dīpeti, na kusalākusalānaṃ anantarataṃ, tasmā asādhakanti.

Kusalākusalapaṭisandahanakathāvaṇṇanā.

2. Saḷāyatanuppattikathāvaṇṇanā

691-692. Idāni saḷāyatanuppattikathā nāma hoti. Tattha upapattesiyena paṭisandhicittena saheva opapātikānaṃ saḷāyatanaṃ uppajjati. Gabbhaseyyakānaṃ ajjhattikāyatanesu manāyatanakāyāyatanāneva paṭisandhikkhaṇe uppajjanti. Sesāni cattāri sattasattatirattimhi. Tāni ca kho yena kammunā paṭisandhi gahitā, tasseva aññassa vā katattāti ayaṃ sakasamaye vādo. Yesaṃ pana ekakammasambhavattā sampannasākhāviṭapānaṃ rukkhādīnaṃ aṃkuro viya bījamattaṃ saḷāyatanaṃ mātukucchismiṃ paṭisandhikkhaṇeyeva uppajjatīti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya saḷāyatananti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sabbaṅgapaccaṅgītiādi saḷāyatane sati evarūpo hutvā okkameyyāti codanatthaṃ vuttaṃ. Mātukucchigatassāti pucchā paravādissa. Parato mātukucchigatassa pacchā kesāti pucchā sakavādissa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Saḷāyatanuppattikathāvaṇṇanā.

3. Anantarapaccayakathāvaṇṇanā

693-697. Idāni anantarapaccayakathā nāma hoti. Tattha naccagītādīsu rūpadassanasaddasavanādīnaṃ lahuparivattitaṃ disvā ‘‘imāni viññāṇāni aññamaññassa anantarā uppajjantī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya cakkhuviññāṇassāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sotaviññāṇaṃ rūpārammaṇaṃyevāti yadi cakkhuviññāṇassa anantarā uppajjeyya, vipākamanodhātu viya rūpārammaṇaṃ siyāti codetuṃ vuttaṃ. Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati sotaviññāṇanti pañhesu suttābhāvena paṭikkhipitvā anantaruppattiṃ sallakkhento laddhivasena paṭijānāti. Taññeva cakkhuviññāṇaṃtaṃ sotaviññāṇanti yathā paṭhamajavanānantaraṃ dutiyajavanaṃ manoviññāṇabhāvena taññeva hoti, kiṃ te tathā etampi dvayaṃ ekamevāti pucchati. Iminā nayena sabbavāresu attho veditabbo. Naccati gāyatītiādivacanaṃ ārammaṇasamodhāne lahuparivattitāya vokiṇṇabhāvaṃ dīpeti, na anantarapaccayataṃ, tasmā asādhakanti.

Anantarapaccayakathāvaṇṇanā.

4. Ariyarūpakathāvaṇṇanā

698-

现在称为善恶的再生的讨论。在这里，善或恶，恶或善的相继产生是没有的，因此它们之间的再生是不适用的。那些在同一处所中既贪又厌的人，因此持有“它们之间的再生”这种理解，例如大乘部；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。回旋的意图是指两者的关注。因为"生起于心流"的回旋是指的回旋。心因缘于生起于其他对境而专注于某一对境的意图。善的再生在不回旋的情况下，即当善在恶之后生起时，问道：“这是否是善的再生？”而另一方则否认，未能通过关注而看到善的产生。善的意图不正当则是指，如果恶之后生起善，则因恶而产生的意图是不正当的。其余部分应如巴利文所述理解。难道“在同一处所”这个说法不是指在同一对境中贪与厌的产生，而非善恶之间的相继，因此不能作为证据。
善恶的再生的讨论。
受身的产生的讨论
691-692. 现在称为受身的产生的讨论。在这里，依靠再生意识的产生，受身就会生起于天人。对于在母胎中的那些，内在的身心的对境在再生的瞬间生起。其余的四种在七十七夜中生起。它们因某种业而获得再生，这就是当时的讨论。那些因单一业的因缘而生起的，像树木的枝条与根一样，受身在母胎中再生的瞬间生起，例如前山部；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。所有的部分都是为了显示受身的存在而作出的指引。关于母胎的提问是针对对方的。关于从外部进入母胎后，头发的生长是针对持有自己观点的人提问。其余部分应如前所述理解。
受身的产生的讨论。
相继条件的讨论
693-697. 现在称为相继条件的讨论。在这里，看到舞蹈、歌曲等的色、声、触等的轻微变化，认为“这些意识是彼此相继生起的”，例如北方部的人；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。关于眼识的提问是针对持有自己观点的人，另一方回答。若眼识之后生起耳识，因果关系的道理就像色的对境。眼与色相依而生起耳识，针对这些问题以经典的方式否认相继的产生，承认它们是相继的。因而眼识与耳识是相同的，像第一瞬间之后的第二瞬间因意识的存在而生起，问道：“这两者是否真的是同一个？”依此方式，所有的部分都应理解。舞蹈、歌曲等的说法指的是对境的结合，显示轻微变化的存在，而非相继条件，因此不能作为证据。
相继条件的讨论。
圣者的形相的讨论

699. Idāni ariyarūpakathā nāma hoti. Tattha sammāvācākammantā rūpaṃ, tañca kho ‘‘sabbaṃ rūpaṃ cattāri ca mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpa’’nti (ma. ni. 3.67) vacanato upādāyarūpanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya ariyarūpaṃ mahābhūtānaṃ upādāyāti pucchā sakavādissa. Tattha ariyānaṃ rūpaṃ, ariyaṃ vā rūpanti ariyarūpaṃ. Āmantāti laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā itarassa. Kusalanti puṭṭho laddhivaseneva paṭijānāti. Anāsavapucchādīsupi eseva nayo. Yaṃ kiñci rūpanti suttaṃ ṭhapetvā bhūtāni sesarūpassa upādābhāvaṃ dīpeti, na sammāvācākammantānaṃ. Tesañhi rūpamattaññeva asiddhaṃ, kuto upādārūpatā; tasmā asādhakanti.

Ariyarūpakathāvaṇṇanā.

5. Añño anusayotikathāvaṇṇanā

700-701. Idāni añño anusayotikathā nāma hoti. Tattha yasmā puthujjano kusalābyākate citte vattamāne sānusayoti vattabbo, na pariyuṭṭhitoti tasmā añño anusayo, aññaṃ pariyuṭṭhānanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya añño kāmarāgānusayoti pucchā sakavādissa paṭiññā itarassa. Sesaṃ heṭṭhā anusayakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Sānusayotiādi pana tasmiṃ samaye anusayassa appahīnattā sānusayoti vattabbataṃ, anuppannattā ca pariyuṭṭhitoti avattabbataṃ dīpeti, na anusayapariyuṭṭhānānaṃ aññattaṃ, tasmā asādhakanti.

Añño anusayotikathāvaṇṇanā.

6. Pariyuṭṭhānaṃ cittavippayuttantikathāvaṇṇanā

702. Idāni pariyuṭṭhānaṃ cittavippayuttantikathā nāma hoti. Tattha yasmā aniccādito manasikarotopi rāgādayo uppajjanti. Vuttampi cetaṃ – ‘‘appekadā, bho bhāradvāja, asubhato manasikarissāmīti subhatova manasikarotī’’ti (saṃ. ni. 4.127). Tasmā pariyuṭṭhānaṃ cittavippayuttanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Pariyuṭṭhānaṃ cittavippayuttantikathāvaṇṇanā.

7. Pariyāpannakathāvaṇṇanā

703-705. Idāni pariyāpannakathā nāma hoti. Tattha yasmā kāmarāgo kāmadhātuṃ anuseti, kāmadhātupariyāpannoti ca vuccati, tasmā rūparāgārūparāgāpi rūpadhātuarūpadhātuyo anusenti. Rūpadhātuarūpadhātupariyāpannāyeva ca nāma hontīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya rūparāgoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Tattha anusetīti yathā kāmarāgo kāmavitakkasaṅkhātaṃ kāmadhātuṃ sahajātavasena anuseti, kiṃ te evaṃ rūparāgo rūpadhātunti pucchati. Pariyāpannoti yathā ca so tividhāya kāmadhātuyā kilesakāmavasena pariyāpannattā kāmadhātupariyāpanno, kiṃ te evaṃ rūparāgopi rūpadhātupariyāpannoti pucchati. Itaro panassa adhippāyaṃ asallakkhento kevalaṃ laddhivasena āmantāti paṭijānāti. Atha naṃ tamatthaṃ sallakkhāpetuṃ kusalavipākakiriyasaṅkhātehi samāpattesiyādīhi saṃsanditvā pucchituṃ samāpattesiyotiādimāha. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyāti. Nanu kāmarāgotiādivacanampi kāmarāgasseva kāmadhātuyaṃ anusayabhāvaṃ pariyāpannatañca dīpeti, na itaresaṃ itaradhātūsūti.

Pariyāpannakathāvaṇṇanā.

8. Abyākatakathāvaṇṇanā

706-

现在称为圣者的形相的讨论。在这里，正语和正业是形相，而形相则是“所有的形相和四大元素及四大元素的依处”（《中部经典》3.67）所说的依处，像北方部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。在这里，圣者的形相，或形相的圣者即为圣者的形相。关于这一点，基于理解而作出对方的回应。被问及善时，基于理解而作出回应。在无漏的提问等情况下也是如此。无论是什么形相，除了经典所述的元素之外，显示出其他形相的依处是不存在的，因此不能作为证据。
圣者的形相的讨论。
另一个潜在的讨论
700-701. 现在称为另一个潜在的讨论。在这里，由于凡人在善的无记的心中活动时，潜在是存在的，而非被覆盖的，因此另一个潜在是指另一种覆盖，像盲人部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。其余部分应根据下面的潜在讨论进行理解。潜在的存在是指在那个时候，由于潜在未被消除而被称为潜在，未生起的则被称为未被覆盖，因此显示出潜在的存在，而非潜在的覆盖，因此不能作为证据。
另一个潜在的讨论。
覆盖的心与心的分离的讨论
现在称为覆盖的心与心的分离的讨论。在这里，由于从无常等方面进行关注，贪等会生起。这也被说过：“有时，婆罗门，因不净而关注时，便会关注于净。”（《增支部》4.127）。因此，覆盖的心与心的分离是指那些像盲人部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。其余部分应如前所述理解。
覆盖的心与心的分离的讨论。
覆盖的讨论
703-705. 现在称为覆盖的讨论。在这里，由于欲贪追随欲界，因此被称为覆盖于欲界，欲界的覆盖也被称为形相与无形相的追随。因欲界和无形相的覆盖而存在的人，像盲人部的人和持有正确见解的人；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。在这里，追随是指欲贪如同欲界的思维所生起的自然追随，问道：“那么，形相的贪欲是否也追随形相的欲界？”被称为覆盖的是，因欲界的三种烦恼而被覆盖，问道：“那么，形相的贪欲是否也被称为形相的覆盖？”而另一方则基于理解而作出回应。至于他，若不理解其意图，仅仅以理解的方式回应。然后，他会通过善的果报与行为的相应而进行询问，问道：“是否因善的果报而生起？”其余部分应如巴利文所述理解。难道“欲贪”这个说法不也是指欲贪在欲界中的潜在存在和覆盖，而非其他的其他界？
覆盖的讨论。
无记的讨论

708. Idāni abyākatakathā nāma hoti. Tattha vipākakiriyarūpanibbānasaṅkhātaṃ catubbidhaṃ abyākataṃ avipākattā abyākatanti vuttaṃ. Diṭṭhigataṃ ‘‘sassato lokoti kho, vaccha, abyākatameta’’nti (saṃ. ni. 4.416 thokaṃ visadisaṃ) sassatādibhāvena akathitattā. Yesaṃ pana imaṃ vibhāgaṃ aggahetvā purimābyākataṃ viya diṭṭhigatampi abyākatanti laddhi, seyyathāpi andhakānañceva uttarāpathakānañca; tesaṃ taṃ vibhāgaṃ dassetuṃ diṭṭhigataṃ abyākatanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Abyākatakathāvaṇṇanā.

9. Apariyāpannakathāvaṇṇanā

709-710. Idāni apariyāpannakathā nāma hoti. Tattha yasmā puthujjano jhānalābhī kāmesu vītarāgoti vattabbo hoti, na pana vigatadiṭṭhikoti , tasmā diṭṭhigataṃ apariyāpannanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Apariyāpannakathāvaṇṇanā.

Cuddasamo vaggo.

15. Pannarasamavaggo

1. Paccayatākathāvaṇṇanā

711-717. Idāni paccayatākathā nāma hoti. Tattha yo dhammo hetupaccayena paccayo, so yesaṃ hetupaccayena paccayo, tesaññeva yasmā ārammaṇānantarasamanantarapaccayena paccayo na hoti, yo vā ārammaṇapaccayena paccayo, so yasmā tesaṃyeva anantarasamanantarapaccayena paccayo na hoti, tasmā paccayatā vavatthitāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Paccayatākathāvaṇṇanā.

2. Aññamaññapaccayakathāvaṇṇanā

718-719. Idāni aññamaññapaccayakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ samaye ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’ti ayameva tanti, ‘‘saṅkhārapaccayāpi avijjā’’ti ayaṃ natthi, tasmā avijjāva saṅkhārānaṃ paccayo, na pana saṅkhārā avijjāyāti laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ; te sandhāya avijjāsaṅkhārādīnaṃ aññamaññapaccayatāpi atthīti dassetuṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Avijjā saṅkhārenāti ettha apuññābhisaṅkhārova gahito. Tasmā saṅkhārapaccayāpi avijjāti ettha sahajātaaññamaññaatthiavigatasampayuttavasena paccayatā veditabbā. Upādānapaccayāpi taṇhāti ettha ṭhapetvā kāmupādānaṃ sesāni tīṇi upādānāni avijjāya saṅkhārā viya taṇhāya paccayā hontīti veditabbāni. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Jarāmaraṇapaccayāti pucchā paravādissa, nāmarūpaṃ viññāṇapaccayāti sakavādissāti.

Aññamaññapaccayakathāvaṇṇanā.

3. Addhākathāvaṇṇanā

720-721. Idāni addhākathā nāma hoti. Tattha ‘‘tīṇimāni, bhikkhave, kathāvatthūnī’’ti (a. ni. 3.68) suttaṃ nissāya kālasaṅkhāto addhā nāma parinipphanno atthīti yesaṃ laddhi; tesaṃ ‘‘addhā nāma koci parinipphanno natthi aññatra kālapaññattimattā. Rūpādayo pana khandhāva parinipphannā’’ti vibhāgaṃ dassetuṃ addhā parinipphannoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘sace so parinipphanno, rūpādīsu anena aññatarena bhavitabba’’nti codetuṃ rūpantiādimāha. Itaro paṭikkhipati. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyātīti.

Addhākathāvaṇṇanā.

4. Khaṇalayamuhuttakathāvaṇṇanā

722-723. Khaṇalayamuhuttakathāsupi eseva nayo. Sabbepi hete khaṇādayo addhāpariyāyā evāti.

Khaṇalayamuhuttakathāvaṇṇanā.



现在称为无记的讨论。在这里，果报、行为、形相和涅槃称为四种无记，因为没有果报而被称为无记。关于见解，"世界是永恒的"被称为无记，因为没有明确说明其永恒等性质。那些没有区分这一点，像之前的无记一样将见解也视为无记的人，例如盲人部和北方部；为了显示这种区分，持有自己观点的人询问见解是否无记，另一方回答。其余部分应如巴利文所述理解。
无记的讨论。
非覆盖的讨论
709-710. 现在称为非覆盖的讨论。在这里，由于凡夫获得禅定时可以说在欲中已无贪，但并非已无见解，因此见解是非覆盖的，像前山部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。其余部分应如巴利文所述理解。
非覆盖的讨论。
第十四品。
第十五品。
因缘的讨论
711-717. 现在称为因缘的讨论。在这里，某种法以因缘为条件，对于某些法以因缘为条件，由于不是以对境、相续或近因为条件，或以对境为条件的，不是以相续或近因为条件，因此因缘是确定的，像大众部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。其余部分应如巴利文所述理解。
因缘的讨论。
相互因缘的讨论
718-719. 现在称为相互因缘的讨论。在这里，有些人认为"无明缘行"是这个规律，"行也缘无明"则不存在，因此无明是行的因缘，而行不是无明的因缘，像大众部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，以显示无明和行等的相互因缘，另一方回答。在"无明缘行"中，仅指非福的造作。因此，在"行也缘无明"中，应理解为同时、相互、存在和相应的因缘。在"取缘渴爱"中，除了欲取外，其余三种取与无明和行一样，是渴爱的因缘。其余部分应如巴利文所述理解。关于老死为缘是对方的问题，关于名色缘识是持自己观点者的问题。
相互因缘的讨论。
时段的讨论
720-721. 现在称为时段的讨论。在这里，基于"有这三种论题"的经典，认为以时间计算的时段是已完成的；针对他们，为显示"除了时间的概念外，没有其他已完成的事物，色等蕴才是已完成的"，持有自己观点的人询问时段是否已完成，另一方回答。然后质疑："如果已完成，应该在色等中体现"。对方否认。其余部分应如巴利文所述理解。
时段的讨论。
刹那、时段、刹那的讨论
722-723. 在刹那、时段、刹那的讨论中也是同样的方法。所有这些刹那等都是时段的不同说法。
刹那、时段、刹那的讨论。

5. Āsavakathāvaṇṇanā

724-725. Idāni āsavakathā nāma hoti. Tattha yasmā catūhi āsavehi uttari añño āsavo nāma natthi, yena cattāro āsavā sāsavā siyuṃ, tasmā cattāro āsavā anāsavāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi te āsavā anāsavā, evaṃ sante tehi maggādilakkhaṇappattehi bhavitabba’’nti codetuṃ maggotiādimāha. Sesamettha uttānatthamevāti.

Āsavakathāvaṇṇanā.

6. Jarāmaraṇakathāvaṇṇanā

726-727. Idāni jarāmaraṇakathā nāma hoti. Tattha jarāmaraṇaṃ nāma aparinipphannattā lokiyanti vā lokuttaranti vā na vattabbaṃ. ‘‘Lokiyā dhammā lokuttarā dhammā’’ti hi duke jarāmaraṇaṃ neva lokiyapade, na lokuttarapade niddiṭṭhaṃ. Tattha yesaṃ imaṃ lakkhaṇaṃ anādiyitvā lokuttarānaṃ dhammānaṃ jarāmaraṇaṃ lokuttaranti laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Jarāmaraṇakathāvaṇṇanā.

7. Saññāvedayitakathāvaṇṇanā

728-729. Idāni saññāvedayitakathā nāma hoti. Tattha saññāvedayitanirodhasamāpatti nāma na koci dhammo, catunnaṃ pana khandhānaṃ nirodho. Iti sā neva lokiyā na lokuttarā. Yasmā pana lokiyā na hoti, tasmā lokuttarāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ purimakathāsadisamevāti.

Saññāvedayitakathāvaṇṇanā.

8. Dutiyasaññāvedayitakathāvaṇṇanā

730-731. Idāni yasmā sā lokuttarā na hoti, tasmā lokiyāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ purimasadisamevāti.

Dutiyasaññāvedayitakathāvaṇṇanā.

9. Tatiyasaññāvedayitakathāvaṇṇanā

732. Idāni yasmā ‘‘asuko maraṇadhammo, asuko na maraṇadhammo’’ti sattānaṃ maraṇadhammatāya niyāmo natthīti saññāvedayitanirodhaṃ samāpannopi kālaṃ kareyyāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikānaṃ; tesaṃ samāpannāyapi maraṇadhammatāya maraṇasamayañca amaraṇasamayañca dassetuṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ yasmā kālaṃ karontassa nāma maraṇantikehi phassādīhi bhavitabbaṃ, tasmā tenākārena codetuṃ atthītiādimāha.

Aphassakassa kālakiriyātiādīni puṭṭho sesasatte sandhāya paṭikkhipati visaṃ kameyyātiādīni puṭṭho samāpattiānubhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyavāre sarīrapakatiṃ sandhāya paṭijānāti. Evaṃ sante pana samāpattiānubhāvo nāma na hoti, teneva na nirodhasamāpannoti anuyuñjati.

733-734.Na kālaṃ kareyyāti pucchā paravādissa. Atthi so niyāmoti paravādissa pañhe pana yasmā evarūpo niyāmo nāma natthi, tasmā paṭikkhipati. Cakkhuviññāṇasamaṅgītiādi sakavādinā ‘‘niyāme asantepi maraṇasamayeneva marati, nāsamayenā’’ti dassetuṃ vuttaṃ. Tatrāyamadhippāyo – yadi niyāmābhāvena kālakiriyā bhaveyya, cakkhuviññāṇasamaṅginopi bhaveyya. Tato ‘‘pañcahi viññāṇehi na cavati, na upapajjatī’’ti suttavirodho siyā. Yathā pana cakkhuviññāṇasamaṅgissa kālakiriyā na hoti, tathā nirodhasamāpannassāpīti.

Tatiyasaññāvedayitakathāvaṇṇanā.

10. Asaññasattupikākathāvaṇṇanā



现在称为烦恼的讨论。在这里，由于没有其他烦恼超越四种烦恼，因此四种烦恼被称为无烦恼，像因缘派的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。然后他会质疑：“如果你的烦恼是无烦恼，那么你们应当具备道路等的特征。”因此提到道路等。其余部分应如前所述理解。
烦恼的讨论。
老死的讨论
726-727. 现在称为老死的讨论。在这里，老死因未完成而不应被称为世俗或超世俗。“世俗法与超世俗法”中并未提到老死在世俗或超世俗的范畴中。那些不理解这一特征，而将超世俗的法视为老死的人，例如大乘部的人；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。其余部分应如前所述理解。
老死的讨论。
觉知与感受的讨论
728-729. 现在称为觉知与感受的讨论。在这里，觉知与感受的灭尽定不是某种法，而是四种蕴的灭尽。因此它既不是世俗的也不是超世俗的。由于它不是世俗的，因此被称为超世俗，像因缘派的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。其余部分与之前的讨论相似。
觉知与感受的讨论。
第二觉知与感受的讨论
730-731. 现在因为它不是超世俗的，所以被称为世俗，像因缘派的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。其余部分与之前的讨论相似。
第二觉知与感受的讨论。
第三觉知与感受的讨论
现在因为“某个死亡法，某个不是死亡法”的说法中，众生的死亡法没有限制，因此即使在觉知与感受的灭尽中也会经历死亡，像王舍城的人所理解的那样；针对他们，即使在觉知与感受的灭尽中也会显示出死亡法的死亡时间与不死亡时间，持有自己观点的人提问，另一方回答。然后他会说，由于在死亡时应当与死亡相关的接触等，因此以这种方式来质疑。
关于无接触的死亡行为等的提问，针对其他众生的情况进行否认。关于第二次的身体接触，基于理解而作出回应。若如此，觉知与感受的体验便不会存在，因此不能被称为灭尽的定。
733-734. “不会经历死亡”是针对对方的提问。是否存在这样的限制是针对对方的提问，但由于没有这样的限制，因此否认。关于眼识等的相关性，持有自己观点的人则说：“即使在没有限制的情况下，也会因死亡的时间而死亡，而不是因其他时间。”因此说明了这个意图——如果没有限制，死亡行为也会存在于眼识等中。然后“若五种意识不消失，也不会再生”的经典可能会有矛盾。正如眼识等的死亡行为不存在一样，灭尽的状态也是如此。
第三觉知与感受的讨论。
无意识众生的讨论

735. Idāni asaññasattupikākathā nāma hoti. Tattha saññāvirāgavasena pavattabhāvanā asaññasamāpattipi nirodhasamāpattipi saññāvedayitanirodhasamāpatti nāma. Iti dve saññāvedayitanirodhasamāpattiyo lokiyā ca lokuttarā ca. Tattha lokiyā puthujjanassa asaññasattupikā hoti, lokuttarā ariyānaṃ, sā ca nāsaññasattupikā. Imaṃ pana vibhāgaṃ akatvā avisesena saññāvedayitanirodhasamāpatti asaññasattupikāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ yasmā asaññasamāpattiṃ samāpannassa alobhādayo atthi, na nirodhasamāpattiṃ, tasmā tesaṃ vasena codetuṃ atthītiādimāha.

736.Idhāpi asaññīti pañhe idha saññāvirāgavasena samāpannattā asaññitā anuññātā, tatrāpi asaññasatteneva. Tasmā imaṃ paṭiññaṃ gahetvā laddhiṃ patiṭṭhapentena chalena patiṭṭhāpitā hoti. Idha vā nirodhasamāpattiṃ sandhāya asaññitā anuññātā. Tatrāpi ito cutassa anāgāmino nirodhasamāpattimeva tasmāpi imāya paṭiññāya patiṭṭhāpitā laddhi appatiṭṭhitāyevāti.

Asaññasattupikākathāvaṇṇanā.

11. Kammūpacayakathāvaṇṇanā

737. Idāni kammūpacayakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ kammūpacayo nāma kammato añño cittavippayutto abyākato anārammaṇoti laddhi, seyyathāpi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya aññaṃ kammanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi kammato añño kammūpacayo, phassāditopi aññena phassūpacayādinā bhavitabba’’nti codetuṃ añño phassotiādimāha. Itaro laddhiyā abhāvena paṭikkhipati.

738-739.Kammenasahajātoti pañhesu cittavippayuttaṃ sandhāya paṭikkhipati, cittasampayuttaṃ sandhāya paṭijānāti. Kusaloti pañhesupi cittavippayuttaṃ sandhāya paṭijānāti. Parato akusalotipañhesupi eseva nayo.

740.Sārammaṇoti puṭṭho pana ekantaṃ anārammaṇameva icchati, tasmā paṭikkhipati. Cittaṃ bhijjamānanti yadā cittaṃ bhijjamānaṃ hoti, tadā kammaṃ bhijjatīti attho. Bhummatthe vā paccattaṃ, citte bhijjamāneti attho. Ayameva vā pāṭho. Tattha yasmā sampayutto bhijjati, vippayutto na bhijjati, tasmā paṭijānāti ceva paṭikkhipati ca.

741.Kammamhi kammūpacayoti kamme sati kammūpacayo, kamme vā patiṭṭhite kammūpacayo, kammūpacayatova vipāko nibbattati. Tasmiṃ pana kamme niruddhe yāva aṃkuruppādā bījaṃ viya yāva vipākuppādā kammūpacayo tiṭṭhatītissa laddhi, tasmā paṭijānāti. Taññeva kammaṃ, so kammūpacayo, so kammavipākoti yasmā kammamhi kammūpacayo, so ca yāva vipākuppādā tiṭṭhatītissa laddhi, tasmā naṃ tesaṃ tiṇṇampi ekattaṃ pucchati vipāko sārammaṇoti idaṃ vipāko viya vipākadhammadhammopi ārammaṇapaṭibaddhoyevāti codanatthaṃ pucchati. Itaro pana laddhivasenekaṃ paṭijānāti, ekaṃ paṭikkhipati. Paṭilomepi eseva nayo. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Kammūpacayakathāvaṇṇanā.

Pannarasamo vaggo.

Tatiyapaṇṇāsako samatto.

16. Soḷasamavaggo

1. Niggahakathāvaṇṇanā

743-

现在称为无意识众生的讨论。在这里，因觉知的涤荡而生起的无意识的定与灭尽的定被称为觉知与感受的灭尽定。因此，这两种觉知与感受的灭尽定既有世俗的也有超世俗的。在这里，世俗的无意识众生是指凡夫的无意识众生，而超世俗的则是圣者的无意识众生，且其是无觉知的。若不进行这种区分，而是笼统地将觉知与感受的灭尽定称为无意识众生的人，像因缘派的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。然后他会质疑：“因为无意识的定中存在无贪等，而灭尽的定中不存在，因此以此为依据进行质疑。”
在这里的无意识是指在觉知的涤荡中所生起的无意识，因此在此情况下也被称为无意识。因此，依据这一理解而建立的观点是基于六种方式而建立的。在这里，或是关于灭尽的定而被称为无意识。至于那些已经生起的无意识众生，因不再存在于此，而被称为无意识者，因此根据这一理解而建立的观点是极其不稳定的。
无意识众生的讨论。
行为的积累的讨论
现在称为行为的积累的讨论。在这里，行为的积累是指与行为不同的心相离的无记，像盲人部和持有正确见解的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。然后他会说：“如果行为的积累与行为不同，那么由于接触等的缘故也应该有其他的接触。”对方则因理解的缺乏而否认。
738-739. 行为与生起的关系是指与心相离的情况，而与心相连的情况则是基于理解而作出回应。善的行为是指与心相离的情况。至于不善的行为也是同样的道理。
作为对象的行为被问及时，完全不想要其他的对象，因此否认。若心在破裂时，行为也会破裂；这意味着行为在破裂时会破裂。对于场地的意义或是个人的意义，意指心在破裂的情况下。因而，若相连则会破裂，若相离则不会破裂，因此既作出回应也进行否认。
在行为中有行为的积累，行为存在时有行为的积累，或是行为建立时有行为的积累，因行为的积累而生起果报。在这个行为中，若被阻止，直到芽的生起，像种子一样，直到果报的生起，行为的积累存在。因此，因行为的积累而生起的果报被称为果报，而因行为的积累而生起的果报，因果报的生起而存在，因此以此为依据进行质疑。对方则因理解的缺乏而否认。
行为的积累的讨论。
第十五品。
第十六品。
约束的讨论

744. Idāni niggahakathā nāma hoti. Tattha ye loke balappattā vasībhūtā, te yadi parassa cittaṃ niggaṇhituṃ na sakkuṇeyyuṃ, kā tesaṃ balappatti, ko vasībhāvo. Balappattiyā pana vasībhāvena ca addhā te parassa cittaṃ niggaṇhantīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ; te sandhāya paro parassāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tattha niggaṇhātīti saṃkilesāpattito nivāreti. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti. Paggahakathāyapi eseva nayo.

Niggahakathāvaṇṇanā.

3. Sukhānuppadānakathāvaṇṇanā

747-748. Idāni sukhānuppadānakathā nāma hoti. Tattha ‘‘bahūnaṃ vata no bhagavā sukhadhammānaṃ upahattā’’ti (ma. ni. 2.148) suttaṃ nissāya paro parassa sukhaṃ anuppadetīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Dukkhaṃ anuppadetīti puṭṭho pana tādisaṃ suttapadaṃ apassanto paṭikkhipati. Attano sukhantiādipañhe yaṃ attano parassa vā, taṃ anuppadātuṃ na sakkā. Yaṃ tasseva, kiṃ tattha anuppadānaṃ nāmāti paṭikkhipati. Nevattanotiādipañhe pana yaṃ evarūpaṃ, na taṃ anuppadinnaṃ nāma bhavitumarahatīti laddhiyāpaṭijānāti. No ca vata retitādisassa sukhassa abhāvā vuttaṃ. Sukhadhammānaṃ upahattātivacanaṃ bhagavato paresaṃ sukhuppattiyā paccayabhāvaṃ dīpeti, na annādīnaṃ viya sukhassa anuppadānaṃ, tasmā asādhakanti.

Sukhānuppadānakathāvaṇṇanā.

4. Adhigayhamanasikārakathāvaṇṇanā

749-753. Idāni adhigayha manasikārakathā nāma hoti. Tattha duvidho manasikāro nayato ca ārammaṇato ca. Tattha ekasaṅkhārassāpi aniccatāya diṭṭhāya sabbe saṅkhārā aniccāti avasesesu nayato manasikāro hoti. Atīte pana saṅkhāre manasikaronto na anāgate manasikātuṃ sakkoti. Atītādīsu aññataraṃ manasikaroto ārammaṇato manasikāro hoti . Tattha paccuppanne manasikaronto yena cittena te manasikaroti, taṃ paccuppannakkhaṇe manasikātuṃ na sakkoti. Tattha yesaṃ ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā’’tiādivacanaṃ nissāya ‘‘manasikaronto nāma adhigayha adhigaṇhitvā saṅgaṇhitvā sabbe saṅkhāre ekato manasikarotī’’ti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyāparaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.

Atha naṃ yasmā sabbe ekato manasikarontena yena cittena te manasikaroti, tampi manasikātabbaṃ hoti. Tasmā taṃcittatāya codetuṃ tena cittenāti āha. Itaro ārammaṇaṃ katvā na sakkā jānitunti sandhāya paṭikkhipati. Evaṃlakkhaṇaṃ cittanti ñātattā pana tampi cittaṃ ñātameva hotīti sandhāya paṭijānāti. Atha vā taññeva tassa ārammaṇaṃ na hotīti paṭikkhipati. ‘‘Sabbe saṅkhārā aniccā, yadā paññāya passatī’’tiādīni nissāya uppannaladdhivasena paṭijānāti. Sesapañhadvayepi eseva nayo. Tena phassenātiādīsu pana tathārūpaṃ suttaṃ apassanto paṭikkhipateva. Atītādipañhesu heṭṭhā vuttanayeneva paṭikkhepapaṭiññā veditabbā. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyātīti. Sabbe saṅkhārātiādivacanaṃ nayato dassanaṃ sandhāya vuttaṃ, na ekakkhaṇe ārammaṇato, tasmā asādhakanti.

Adhigayhamanasikārakathāvaṇṇanā.

5. Rūpaṃ hetūtikathāvaṇṇanā

754-

现在称为约束的讨论。在这里，若世间中有力量者能够控制他人心识，但如果他们不能够控制他人的心，那么他们的力量和控制又有什么意义呢？关于力量和控制的理解，像大乘部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。这里的“约束”是指从污垢中解脱。其余部分应如巴利文所述理解。关于捕获的讨论也是同样的方法。
约束的讨论。
快乐的无增的讨论
747-748. 现在称为快乐的无增的讨论。在这里，基于“众多的确，佛陀是对快乐法的摧毁”这句经典，认为他人不会增加快乐，像因缘派的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。若被问到“痛苦不会增加”，他则否认看到这样的经典。关于自身的快乐等问题，无论是自身还是他人，都无法增加。若是他人，又有什么无增的呢？因此他否认。关于“无增”这类问题，认为这种情况不应被称为无增的快乐。并且并未提到快乐的缺失。关于佛陀对他人快乐的摧毁，说明了他人获得快乐的条件，而不是像其他人的快乐的无增，因此被称为不善。
快乐的无增的讨论。
精进的专注的讨论
749-753. 现在称为精进的专注的讨论。在这里，专注分为两种：一种是基于方向的，另一种是基于对象的。在这里，基于单一因缘的无常的理解，所有因缘都是无常的，因此在其余方面的专注是有效的。然而，若是专注于过去的因缘，则无法专注于未来的因缘。在过去等的某个方面专注时，基于对象的专注是有效的。在这里，专注于当前的因缘时，因心所专注的对象，不能在当前时刻专注于。因此，若有人说：“所有因缘都是无常的”，因此“专注的人应当精进地掌握所有因缘”，像前山部和后山部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。
然后他会说，由于所有的因缘被统一地专注于，因此心也应当被专注。因此，基于心的专注而进行质疑。对方则否认，基于对象的专注无法被理解。由于这种特征，心也被称为被认识的。或者他也可能否认其对象的统一。基于“所有因缘都是无常的，当智慧看到时”的理解，进行回应。其余的两个问题也是同样的方法。对于“因此通过接触”这类经典，他否认未曾见到。关于过去等的问题应当基于之前所述的方式理解。其余部分应如巴利文所述理解。关于“所有因缘”的说法是基于理解的，而不是在同一时刻的对象，因此被称为不善。
精进的专注的讨论。
作为因的形相的讨论

756. Idāni rūpaṃ hetūti kathānāma hoti. Tattha hetūti kusalamūlādino hetuhetussāpi nāmaṃ, yassa kassaci paccayassāpi. Imaṃ pana vibhāgaṃ akatvā ‘‘cattāro mahābhūtā hetū’’ti vacanamattaṃ nissāya aviseseneva rūpaṃ hetūti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Alobho hetūti kiṃ te rūpaṃ alobhasaṅkhāto hetūti pucchati, itaro paṭikkhipati. Sesesupi eseva nayo. Mahābhūtā upādāyarūpānaṃ upādāyahetūti ettha paccayaṭṭhena hetubhāvo vutto, na mūlaṭṭhena, tasmā asādhakanti.

Rūpaṃ hetūtikathāvaṇṇanā.

757-759. Sahetukakathāyampi imināva nayena attho veditabboti.

Rūpaṃ sahetukantikathāvaṇṇanā.

7. Rūpaṃ kusalākusalantikathāvaṇṇanā

760-764. Idāni rūpaṃ kusalākusalantikathā nāma hoti. Tattha ‘‘kāyakammaṃ vacīkammaṃ kusalampi akusalampī’’tivacanaṃ nissāya kāyavacīkammasaṅkhātaṃ kāyaviññattivacīviññattirūpaṃ kusalampi akusalampīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahisāsakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya rūpaṃ kusalanti pucchā sakavādissa paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi te rūpaṃ kusalaṃ, evaṃvidhena anena bhavitabba’’nti codetuṃ sārammaṇanti ādimāha. Parato akusalapañhepi eseva nayo. Sesamettha uttānatthamevāti.

Rūpaṃ kusalākusalantikathāvaṇṇanā.

8. Rūpaṃ vipākotikathāvaṇṇanā

765-767. Idāni rūpaṃ vipākotikathā nāma hoti. Tattha yaṃ kammassa katattā uppannā cittacetasikā viya kammassa katattā uppannaṃ taṃ rūpampi vipākoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi te rūpaṃ vipāko, evaṃvidhena anena bhavitabba’’nti codetuṃ sukhavedanīyantiādimāha. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyātīti.

Rūpaṃ vipākotikathāvaṇṇanā.

9. Rūpaṃ rūpāvacarārūpāvacarantikathāvaṇṇanā

768-770. Idāni rūpaṃ rūpāvacarārūpāvacarantikathā nāma hoti. Tattha yaṃ kāmāvacarakammassa katattā rūpaṃ, taṃ yasmā kāmāvacaraṃ, tasmā rūpāvacarārūpāvacarakammānampi katattā rūpena rūpāvacarārūpāvacarena bhavitabbanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya atthi rūpaṃ rūpāvacarārūpāvacaranti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā vuttanayamevāti.

Rūpaṃ rūpāvacarārūpāvacarantikathāvaṇṇanā.

10. Rūpārūpadhātupariyāpannakathāvaṇṇanā

771-775. Idāni rūparāgo rūpadhātupariyāpanno arūparāgo arūpadhātupariyāpannoti kathā nāma hoti. Tattha yasmā kāmarāgo kāmadhātupariyāpanno, tasmā rūparāgārūparāgehipi rūpadhātuarūpadhātupariyāpannehi bhavitabbanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Kevalañhi tattha ‘‘rūpadhātuṃ anuseti, arūpadhātuṃ anusetī’’ti padaṃ viseso. Sā ca laddhi andhakānañceva sammitiyānañca. Ayaṃ andhakānaṃyevāti.

Rūparāgo rūpadhātupariyāpanno arūparāgo arūpadhātupariyāpannotikathāvaṇṇanā.

Rūpārūpadhātupariyāpannakathāvaṇṇanā.

Soḷasamo vaggo.

17. Sattarasamavaggo

1. Atthi arahato puññūpacayakathāvaṇṇanā

776-

现在称为形相作为因的讨论。在这里，"因"是指善根等的因和因的名称，也是任何条件的名称。没有进行这种区分，仅仅基于"四大元素是因"的说法，不加区别地认为形相是因，像北方部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。关于"无贪是因"，问道："你的形相是无贪的因吗？"对方否认。其余部分也是同样的方法。四大元素是依处形相的依处因，这里是以条件的意义说明因的性质，而非根本的意义，因此不能作为证据。
形相作为因的讨论。
757-759. 在有因的讨论中，也应当以同样的方法理解。
形相有因的讨论。
形相是善是恶的讨论
760-764. 现在称为形相是善是恶的讨论。在这里，基于"身业和语业是善或恶"的说法，认为身体的表达和语言的表达的形相是善或恶，像摩诃僧祇部和持有正确见解的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。然后他会说："如果你的形相是善的，那么它应该具有这种特征。"关于对象等进行质疑。对于不善的问题也是同样的方法。其余部分应如前所述理解。
形相是善是恶的讨论。
形相是果报的讨论
765-767. 现在称为形相是果报的讨论。在这里，认为像因业而生起的心和心所一样，形相也是因业而生起的果报，像盲人部和持有正确见解的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。然后他会说："如果你的形相是果报，那么它应该具有这种特征。"其余部分应如巴利文所述理解。
形相是果报的讨论。
形相是色界或非色界的讨论
768-770. 现在称为形相是色界或非色界的讨论。在这里，由于欲界业而生起的形相，因为是欲界的，所以色界和非色界的业也应该以形相和色界或非色界的方式存在，像盲人部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。其余部分应如前所述理解。
形相是色界或非色界的讨论。
色界和非色界覆盖的讨论
771-775. 现在称为色界贪和色界覆盖，非色界贪和非色界覆盖的讨论。在这里，由于欲贪覆盖欲界，因此色界贪和非色界贪也应该被色界和非色界所覆盖，像盲人部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。其余部分应如前所述理解。在这里，唯一的区别是"追随色界，追随非色界"这个词。这是盲人部和持有正确见解的人的观点。这是盲人部的观点。
色界贪和色界覆盖，非色界贪和非色界覆盖的讨论。
色界和非色界覆盖的讨论。
第十六品。
第十七品。
阿罗汉是否有福德积累的讨论

779. Idāni atthi arahato puññūpacayotikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ arahato dānasaṃvibhāgacetiyavandanādīni kammāni disvā atthi arahato puññūpacayoti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘arahā nāma pahīnapuññapāpo, so yadi puññaṃ kareyya, pāpampi kareyyā’’ti codetuṃ apuññūpacayoti āha. Itaro pāṇātipātādikiriyaṃ apassanto paṭikkhipati. Puññābhisaṅkhārantiādīsu bhavagāmikammaṃ arahato natthīti paṭikkhipati. Dānaṃ dadeyyātiādīsu kiriyacittena dānādipavattisabbhāvato sakavādī paṭijānāti. Itaro cittaṃ anādiyitvā kiriyāpavattimattadassaneneva laddhiṃ patiṭṭhapeti. Sā pana ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhāpitā hotīti.

Atthi arahato puññūpacayotikathāvaṇṇanā.

2. Natthi arahato akālamaccūtikathāvaṇṇanā

780. Idāni natthi arahato akālamaccūtikathā nāma hoti. Tattha ‘‘nāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ apaṭisaṃveditvā byantībhāvaṃ vadāmī’’ti (a. ni. 10.217) suttassa atthaṃ ayoniso gahetvā ‘‘arahatā nāma sabbakammavipākaṃ paṭisaṃvedayitvāva parinibbāyitabbaṃ, tasmā natthi, arahato akālamaccū’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikānañceva siddhatthikānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘sace tassa natthi akālamaccu, arahantaghātakena nāma na bhavitabba’’nti codetuṃ natthi arahantaghātakoti āha. Itaro ānantariyakammassa ceva tādisānañca puggalānaṃ sabbhāvato paṭikkhipati.

781.Visaṃ na kameyyāti pañhe ‘‘yāva pubbe katakammaṃ parikkhayaṃ na gacchati, tāva na kamatī’’ti laddhiyā paṭikkhipati. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyāti.

782.Nāhaṃ,bhikkhaveti suttaṃ idaṃ sandhāya vuttaṃ – sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ vipākaṃ apaṭisaṃveditvā avinditvā ananubhavitvā byantībhāvaṃ tesaṃ kammānaṃ parivaṭumaparicchinnabhāvaṃ na vadāmi, tañca kho diṭṭhadhammavedanīyānaṃ diṭṭheva dhamme, na tato paraṃ, upapajjavedanīyānaṃ anantaraṃ upapattiṃ upapajjitvāva na tato paraṃ, aparāpariyavedanīyānaṃ yadā vipākokāsaṃ labhanti, tathārūpe aparāpare vā pariyāye. Evaṃ sabbathāpi saṃsārapavatte sati laddhavipākavāre kamme na vijjateso jagatippadeso, yatthaṭṭhito mucceyya pāpakammāti. Evaṃ sante yadetaṃ ‘‘aladdhavipākavārampi kammaṃ avassaṃ arahato paṭisaṃveditabba’’nti kappanāvasena ‘‘natthi arahato akālamaccū’’ti laddhipatiṭṭhāpanaṃ kataṃ, taṃ dukkaṭamevāti.

Natthi arahato akālamaccūtikathāvaṇṇanā.

3. Sabbamidaṃ kammatotikathāvaṇṇanā

783. Idāni sabbamidaṃ kammatotikathā nāma hoti. Tattha ‘‘kammunā vattati loko’’ti suttaṃ nissāya ‘‘sabbamidaṃ kammakilesavipākavaṭṭaṃ kammatova hotī’’ti yesaṃ laddhi , seyyathāpi rājagirikānañceva siddhatthikānañca; te sandhāya sabbamidanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘evaṃ sante kammampi kammato āpajjatī’’ti codetuṃ kammampi kammatoti āha. Itaro yadi kammampi kammatova nāma taṃ kammaṃ vipākoyeva siyāti paṭikkhipati. Pubbekatahetūti ‘‘yadi sabbamidaṃ kammato, pubbekatahetunā tena bhavitabba’’nti codetuṃ pucchati, itaro pubbekatahetuvādabhayena paṭikkhipati.



现在称为阿罗汉是否有福德积累的讨论。在这里，若有人见到阿罗汉的施舍、分配、圣物、礼敬等行为，认为阿罗汉有福德积累，像盲人部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。然后他会说：“阿罗汉是已断除的善恶，如果他做善事，也会做恶事。”以此质疑说没有福德积累。对方则否认，未见杀生等行为。关于福德的因缘等，认为阿罗汉没有世间的行为。关于施舍等，持有自己观点的人认为施舍等的行为是有其本质的。而对方则因未能承认行为的存在而建立自己的观点。由于这一观点不正确，因此被认为是极其不稳定的。
阿罗汉是否有福德积累的讨论。
阿罗汉是否没有无时无刻的讨论
现在称为阿罗汉是否没有无时无刻的讨论。在这里，基于“我说，僧侣们，关于有意识的行为所产生的因缘，我不认为它们会导致灭尽”这句经典，错误地理解为“阿罗汉必须体验所有业的果报，因此没有无时无刻的阿罗汉”，像王舍城的人和有成就的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。然后他会说：“如果阿罗汉没有无时无刻，那么就不应有杀害阿罗汉的行为。”对方则因直接的行为和这些人的本质而否认。
“他不应做恶”的问题中，“只要过去的行为不消失，他就不会做恶。”因此以这种理解进行否认。其余部分应如巴利文所述理解。
“我说，僧侣们”这句经典是指——关于有意识的行为所产生的果报，我不说它们是有限的，不是由于未能体验而被困于这些行为的限制，而是因为它们是可见的法，存在于此世，而不是之后的；在生起时体验后，无法再有之后的果报，关于后后果报的体验，若获得果报的机会时，像这样的后后果报。如此在轮回中，若有获得果报的行为，则这个世界的地方就没有果报可得，若立于此则应解脱于恶业。如此一来，若说“未获得的果报的行为也必须被阿罗汉体验”，则建立这一观点为“阿罗汉没有无时无刻的”，这就非常不善。
阿罗汉是否没有无时无刻的讨论。
一切皆为业的讨论
现在称为一切皆为业的讨论。在这里，基于“世界依业而运作”的经典，认为“一切皆为业的污垢和果报的轮回，确实是业”，像王舍城的人和有成就的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。然后他会说：“如果是这样，业也会从业中产生。”对方则否认，若业也是业的话，业的果报就应当存在。关于过去的因缘，若一切皆为业，那么就应当有过去的因缘而成就。对方则因对过去的因缘的恐惧而否认。

784.Kammavipākatoti ‘‘yadi sabbamidaṃ kammato, yaṃ atītabhave pavattassa hetubhūtaṃ kammaṃ, tampi purimatare bhave kammatoti kammavipāko sampajjati, tena te sabbamidaṃ kammavipākato āpajjatī’’ti codetuṃ pucchati. Itaro bījato aṃkurasseva paccuppannapavattassa kammato nibbattiṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho tassāpi kammassa bījassa purimabījato viya purimakammato pavattattā paṭijānāti. Pāṇaṃ haneyyātiādi ‘‘yadi sabbaṃ kammavipākato, pāṇātipātādīni kammavipākeneva kareyyā’’ti codetuṃ vuttaṃ. Itaro dussīlyacetanāpi purimakammanibbattā ekena pariyāyena vipākoyevāti laddhiyā paṭijānāti. Atha naṃ ‘‘yadi te pāṇātipāto kammavipākato nibbattati, pāṇātipāto viya vipākopi saphalo āpajjatī’’ti codetuṃ saphaloti āha. Itaro pāṇātipātassa nirayasaṃvattanikādibhāvato saphalataṃ passanto paṭijānāti. Kammavipākassa pana idaṃ nāma phalanti vuttaṭṭhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Adinnādānādīsupi eseva nayo. Gilānapaccayabhesajjaparikkhāro saphaloti deyyadhammavasena dānaphalaṃ pucchati. Kammunā vattatīti suttaṃ ‘‘natthi kamma’’nti akammavāditaṃ paṭikkhipitvā ‘‘atthi kamma’’nti kammavāditaṃ kammassakataṃ dīpeti. Na sabbasseva kammato nibbattiṃ, tasmā asādhakanti.

Sabbamidaṃ kammatotikathāvaṇṇanā.

4. Indriyabaddhakathāvaṇṇanā

786-787. Idāni indriyabaddhakathā nāma hoti. Tattha duvidhaṃ dukkhaṃ – indriyabaddhaṃ, anindriyabaddhañca. Indriyabaddhaṃ dukkhavatthutāya dukkhaṃ, anindriyabaddhaṃ udayabbayapaṭipīḷanaṭṭhena ‘‘yadaniccaṃ taṃ dukkha’’nti saṅgahitattā dukkhaṃ. Imaṃ vibhāgaṃ aggahetvā ‘‘yassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, taṃ indriyabaddhameva dukkhaṃ, na itara’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ, tesaṃ itarassāpi dukkhabhāvaṃ dassetuṃ indriyabaddhaññevāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yasmā bhagavatā ‘yadaniccaṃ taṃ dukkha’nti vuttaṃ, tasmā indriyabaddheneva tena aniccena bhavitabba’’nti codetuṃ indriyabaddhaññeva aniccantiādimāha. Nanuanindriyabaddhaṃ aniccanti nanu pathavīpabbatapāsāṇādi anindriyabaddhampi aniccanti attho.

788.Na vattabbaṃ indriyabaddhaññeva dukkhanti pañhe āmantāti paṭiññā sakavādissa. Anindriyabaddhañhi dukkhadomanassānaṃ ārammaṇaṃ hoti. Uṇhakālasmiñhi aggi sītakāle ca vāto dukkhassa ārammaṇaṃ, niccampi bhogavināsādayo domanassassa. Tasmā vināpi aniccaṭṭhena anindriyabaddhaṃ dukkhanti vattabbaṃ. Kammakilesehi pana anibbattattā dukkhaṃ ariyasaccanti na vattabbaṃ, tathā maggena apariññeyyattā. Yasmā pana tiṇakaṭṭhādinirodho vā utubījādinirodho vā dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ nāma na hoti, tasmā indriyabaddhaṃ dukkhañceva ariyasaccañca, itaraṃ pana dukkhamevāti idaṃ nānattaṃ dassetuṃ paṭijānāti. Yathā indriyabaddhassātiādivacanaṃ indriyabaddhassa pariññāya brahmacariyavāsaṃ pariññātassa puna anuppattiṃ dīpeti. Tenevettha sakavādinā paṭikkhepo kato. ‘‘Yadaniccaṃ taṃ dukkha’’nti vacanena pana saṅgahitassa anindriyabaddhassa dukkhabhāvaṃ paṭisedhetuṃ na sakkāti, tasmā asādhakanti.

Indriyabaddhakathāvaṇṇanā.

5. Ṭhapetvā ariyamaggantikathāvaṇṇanā

789-

关于业的果报，他说："如果一切皆为业，那么过去世中作为因的业，在更早的世界中也是业，这样业的果报就会产生，因此一切都会从业的果报中产生。"对方则否认，就像种子生出芽一样，从当前的业中产生。第二次被问到时，他承认这个业的种子也像先前的种子一样，来自先前的业。关于"杀生"等，质疑说："如果一切都来自业的果报，那么杀生等行为也应该是业的果报所为。"对方则承认，不善的意图也是由先前的业所产生，从某种角度来说，这本身就是果报。然后他说："如果杀生是由业的果报产生，那么果报本身也应该是有果的。"对方则承认，因为杀生会导致地狱等，所以是有果的。但对于业的果报的具体果实，他否认有明确的说法。对于不与取等也是同样的方法。关于生病时的药品等是否有果，他以布施的方式来询问。"业主导世界"的经典否认"没有业"的说法，显示"有业"的观点和业的本质。并非一切都源于业，因此不能作为证据。
一切皆为业的讨论。
根系束缚的讨论
786-787. 现在称为根系束缚的讨论。在这里，痛苦有两种：根系束缚的和非根系束缚的。根系束缚的痛苦是因为是痛苦的本质，非根系束缚的痛苦是因为生灭的压迫，被"无常即是苦"所包含。没有进行这种区分，认为"佛陀为了了知什么而修梵行，那就是根系束缚的苦，而非其他"，像因缘派的人所理解的那样；针对他们，为了显示其他的痛苦本质，持有自己观点的人提问，另一方回答。然后他说："因为佛陀说'无常即是苦'，所以应该是根系束缚的无常。"关于地、山、石头等非根系束缚的事物是否也是无常，这是其意图。
对于"不应说只有根系束缚是苦"的问题，他承认。因为非根系束缚的事物也是痛苦和忧愁的对象。在炎热时火、寒冷时风是痛苦的对象，财产的损失等也是忧愁的常态。因此即使没有无常的意义，非根系束缚的事物也应

790. Idāni ṭhapetvā ariyamaggantikathā nāma hoti. Tattha ‘‘yasmā ariyamaggo ‘dukkhanirodhagāminipaṭipadā’ti vutto, tasmā ṭhapetvā ariyamaggaṃ avasesā saṅkhārā dukkhā’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi evaṃ samudayassāpi dukkhabhāvo āpajjatī’’ti codetuṃ dukkhasamudayopīti āha. Itaro hetulakkhaṇaṃ sandhāya paṭikkhipati. Puna puṭṭho pavattapariyāpannabhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Tīṇevāti pañhesu suttavirodhabhayena paṭikkhipati, laddhivasena paṭijānāti. Sesamettha uttānatthamevāti.

Ṭhapetvā ariyamaggantikathāvaṇṇanā.

6. Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātītikathāvaṇṇanā

791-792. Idāni na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātītikathā nāma hoti. Tattha ‘‘paramatthato maggaphalāneva saṅgho, maggaphalehi añño saṅgho nāma natthi, maggaphalāni ca na kiñci paṭiggaṇhanti, tasmā na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi mahāpuññavādīsaṅkhātānaṃ vetullakānaṃ; te sandhāya na vattabbanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi saṅgho na paṭiggaṇheyya, na naṃ satthā āhuneyyātiādīhi thomeyyā’’ti codetuṃ nanu saṅgho āhuneyyotiādimāha. Saṅghassa dānaṃ dentīti ‘‘ye te saṅghassa denti, te paṭiggāhakesu asati kassa dadeyyu’’nti codanatthaṃ vuttaṃ. Āhutiṃ jātavedo vāti suttaṃ parasamayato āgataṃ. Tattha mahāmeghanti meghavuṭṭhiṃ sandhāya vuttaṃ. Vuṭṭhiñhi medanī paṭiggaṇhāti, na meghameva. Maggo paṭiggaṇhātīti ‘‘maggaphalāni saṅgho’’ti laddhiyā vadati, na ca maggaphalāneva saṅgho. Maggaphalapātubhāvaparisuddhe pana khandhe upādāya paññattā aṭṭha puggalā saṅgho, tasmā asādhakametanti.

Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātītikathāvaṇṇanā.

7. Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetītikathāvaṇṇanā

793-794. Idāni na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetītikathā nāma hoti. Tattha ‘‘maggaphalāneva saṅgho nāma, na ca tāni dakkhiṇaṃ visodhetuṃ sakkonti, tasmā na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Āhuneyyotiādi ‘‘yadi saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetuṃ na sakkuṇeyya, na naṃ satthā evaṃ thomeyyā’’ti dassanatthaṃ vuttaṃ. Visodhetīti mahapphalaṃ karoti. Saṅghasmiñhi appaṃ dinnaṃ bahu hoti, bahu dinnaṃ bahutaraṃ. Dakkhiṇeyyāti dakkhiṇārahā dakkhiṇāya anucchavikā, dakkhiṇaṃ visodhetuṃ samatthāti attho. Dakkhiṇaṃ ārādhentīti sampādenti, appamattikāyapi dakkhiṇāya mahantaṃ phalaṃ pāpuṇantīti attho. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayamevāti.

Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetītikathāvaṇṇanā.

8. Na vattabbaṃ saṅgho bhuñjatītikathāvaṇṇanā

795-

关于业的果报，他说："如果一切皆为业，那么过去世中作为因的业，在更早的世界中也是业，这样业的果报就会产生，因此一切都会从业的果报中产生。"对方则否认，就像种子生出芽一样，从当前的业中产生。第二次被问到时，他承认这个业的种子也像先前的种子一样，来自先前的业。关于"杀生"等，质疑说："如果一切都来自业的果报，那么杀生等行为也应该是业的果报所为。"对方则承认，不善的意图也是由先前的业所产生，从某种角度来说，这本身就是果报。然后他说："如果杀生是由业的果报产生，那么果报本身也应该是有果的。"对方则承认，因为杀生会导致地狱等，所以是有果的。但对于业的果报的具体果实，他否认有明确的说法。对于不与取等也是同样的方法。关于生病时的药品等是否有果，他以布施的方式来询问。"业主导世界"的经典否认"没有业"的说法，显示"有业"的观点和业的本质。并非一切都源于业，因此不能作为证据。
一切皆为业的讨论。
根系束缚的讨论
786-787. 现在称为根系束缚的讨论。在这里，痛苦有两种：根系束缚的和非根系束缚的。根系束缚的痛苦是因为是痛苦的本质，非根系束缚的痛苦是因为生灭的压迫，被"无常即是苦"所包含。没有进行这种区分，认为"佛陀为了了知什么而修梵行，那就是根系束缚的苦，而非其他"，像因缘派的人所理解的那样；针对他们，为了显示其他的痛苦本质，持有自己观点的人提问，另一方回答。然后他说："因为佛陀说'无常即是苦'，所以应该是根系束缚的无常。"关于地、山、石头等非根系束缚的事物是否也是无常，这是其意图。
对于"不应说只有根系束缚是苦"的问题，他承认。因为非根系束缚的事物也是痛苦和忧愁的对象。在炎热时火、寒冷时风是痛苦的对象，财产的损失等也是忧愁的常态。因此即使没有无常的意义，非根系束缚的事物也应该被称为苦。但因为没有被业和烦恼所生，所以不应说是圣谛的苦，同样因为道路没有被充分了知。因为草木等的灭尽，或季节种子等的灭尽，并不是苦的灭尽的圣谛，所以根系束缚的苦是圣谛，其他的只是苦。为了显示这种差异，他作出回应。就像"根系束缚"等的说法显示了对根系束缚的了知，以及对已了知者不再生起，因此持有自己观点的人进行否认。但是无法通过"无常即是苦"的说法来否定非根系束缚的痛苦本质，因此不能作为证据。
根系束缚的讨论。
除去圣道的讨论

796. Idāni na vattabbaṃ saṅgho bhuñjatītikathā nāma hoti. Tatrāpi ‘‘maggaphalāneva saṅgho nāma, na ca tāni kiñci bhuñjanti, tasmā na vattabbaṃ saṅgho bhuñjati, pivati, khādati, sāyatī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi saṅgho na bhuñjeyya, saṅghabhattādikaraṇaṃ niratthakaṃ bhaveyyā’’ti codetuṃ nanu atthi keci saṅghabhattāni karontītiādimāha. Gaṇabhojanantiādi ‘‘yadi saṅgho na bhuñjeyya, kassa gaṇabhojanādīni siyu’’nti codanatthaṃ vuttaṃ. Aṭṭha pānānīti idampi ‘‘yadi saṅgho na piveyya, kassetāni pānāni satthā anujāneyyā’’ti codanatthaṃ vuttaṃ. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Na vattabbaṃ saṅgho bhuñjatītikathāvaṇṇanā.

9. Na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphalantikathāvaṇṇanā

797-798. Idāni na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphalantikathā nāma hoti. Tatrāpi ‘‘maggaphalāneva saṅgho nāma, na ca sakkā tesaṃ kiñci dātuṃ, na ca tehi paṭiggaṇhituṃ, nāpi tesaṃ dānena koci upakāro ijjhati, tasmā na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphala’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Āhuneyyotiādi ‘‘yadi saṅghassa dinnaṃ mahapphalaṃ na bhaveyya, na naṃ satthā evaṃ thomeyyā’’ti dassanatthaṃ vuttaṃ. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyātīti.

Na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphalantikathāvaṇṇanā.

10. Na vattabbaṃ buddhassa dinnaṃ mahapphalantikathāvaṇṇanā

799. Idāni na vattabbaṃ buddhassa dinnaṃ mahapphalantikathā nāma hoti. Tattha ‘‘buddho bhagavā na kiñci paribhuñjati, lokānuvattanatthaṃ pana paribhuñjamānaṃ viya attānaṃ dasseti, tasmā nirupakārattā na vattabbaṃ tasmiṃ dinnaṃ mahapphala’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Dvipadānaṃ aggotiādi ‘‘manussadussīlepi dānaṃ sahassaguṇaṃ hoti, kimaṅgaṃ pana evarūpe aggapuggale’’ti dassanatthaṃ vuttaṃ. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Na vattabbaṃ buddhassa dinnaṃ mahapphalantikathāvaṇṇanā.

11. Dakkhiṇāvisuddhikathāvaṇṇanā

800-801. Idāni dakkhiṇāvisuddhikathā nāma hoti. Tattha ‘‘yadi paṭiggāhakato dakkhiṇā visujjheyya, mahapphalā bhaveyya. Dāyakena dānaṃ dinnaṃ, paṭiggāhakena vipāko nibbattitoti añño aññassa kārako bhaveyya, paraṃkataṃ sukhadukkhaṃ āpajjeyya, añño kareyya, añño paṭisaṃvedeyya. Tasmā dāyakatova dānaṃ visujjhati, no paṭiggāhakato, dāyakasseva cittavisuddhi vipākadāyikā hotī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Āhuneyyātiādi ‘‘yadi paṭiggāhakato dānaṃ na visujjheyya, kimassa āhuneyyādibhāvo kareyyā’’ti dassanatthaṃ vuttaṃ. Añño aññassa kārakoti yadi dāyakassa dānacetanā paṭiggāhakena katā bhaveyya, yuttarūpaṃ siyā. Tassa pana dānacetanā parisuddhā paṭiggāhakasaṅkhātaṃ vatthuṃ paṭicca mahāvipākaṭṭhena visujjhati, tasmā acodanā esā ‘‘paṭiggāhakato dānaṃ visujjhatī’’ti.

Dakkhiṇāvisuddhikathāvaṇṇanā.

Sattarasamo vaggo.

18. Aṭṭhārasamavaggo

1. Manussalokakathāvaṇṇanā

802-

现在称为不应说僧伽享用的讨论。在这里，"僧伽只是道果，且他们不享用任何东西，因此不应说僧伽享用、饮用、吃东西"的观点，像他们自己所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。然后他会说："如果僧伽不享用，那么僧伽的供养就会变得毫无意义。"对此，质疑道："难道没有人做僧伽的供养吗？"关于"团体的供养"等，"如果僧伽不享用，那么谁会做团体的供养呢？"以此质疑。关于"八种饮品"的说法也是如此，"如果僧伽不饮用，那么这些饮品的老师会被允许吗？"以此质疑。其余部分应如前所述理解。
不应说僧伽享用的讨论。
不应说僧伽的供养是大果的讨论
797-798. 现在称为不应说僧伽的供养是大果的讨论。在这里，"僧伽只是道果，不能给予他们任何东西，且不能接受他们的供养，任何供养也无法带来帮助，因此不应说僧伽的供养是大果"，像他们自己所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。然后他说："如果僧伽的供养不是大果，那么老师就不会这样称赞他们。"其余部分应如巴利文所述理解。
不应说僧伽的供养是大果的讨论。
不应说佛陀的供养是大果的讨论
现在称为不应说佛陀的供养是大果的讨论。在这里，"佛陀不享用任何东西，但为了顺应世间而像享用一样展现自己，因此没有帮助的供养不应被称为大果"，像他们自己所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。关于"双足中的最高者"，"即使是有缺陷的人，供养也是有千种功德，那么对于这样的大人物又有什么特别的呢？"以此说明。其余部分应如前所述理解。
不应说佛陀的供养是大果的讨论。
关于供养的纯净讨论
800-801. 现在称为供养的纯净讨论。在这里，"如果供养者的供养能够纯净，那么将会产生大果。施主给予的供养，接受者的果报也会产生，彼此之间会成为因缘，导致他人获得快乐和痛苦，另一方会行善，另一方会体验。因此，供养的纯净是由施主而非接受者，施主的心灵纯净是果报的给予"，像北方部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。然后他说："如果供养者的供养不纯净，那么有什么意义呢？"若施主的供养意图由接受者所产生，那是合情合理的。但施主的供养意图若是纯净的，基于接受者所称之的对象，将会产生极大的果报，因此认为"供养的纯净是由接受者产生的"。
供养的纯净讨论。
第十七品。
第十八品。
关于人间世界的讨论。

803. Idāni manussalokakathā nāma hoti. Tattha ‘‘tathāgato loke, jāto loke saṃvaḍḍho, lokaṃ abhibhuyya viharati anupalitto lokenā’’ti (saṃ. ni. 3.94) suttaṃ ayoniso gahetvā ‘‘bhagavā tusitabhavane nibbatto tattheva vasati, na manussalokaṃ āgacchati, nimmitarūpamattakaṃ panettha dassetī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi vetullakānaṃyeva, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ puṭṭhokāsena ceva suttasādhanena ca saññāpetuṃ nanu atthītiādimāha. Loke jātoti paravādī tusitapuraṃ sandhāya vadati. Satthārā panetaṃ manussalokaññeva sandhāya lokaṃ vuttaṃ. Lokaṃ abhibhuyyāti paravādī manussalokaṃ abhibhavitvāti diṭṭhiyā vadati, satthā pana ārammaṇalokaṃ abhibhavitvā vihāsi. Anupalitto lokenāti paravādī manussalokena anupalittataṃva sandhāya vadati, satthā pana lokadhammesu kilesehi anupalitto vihāsi. Tasmā asādhakametanti.

Manussalokakathāvaṇṇanā.

2. Dhammadesanākathāvaṇṇanā

804-806. Idāni dhammadesanākathā nāma hoti. Tattha ‘‘tusitapure ṭhito bhagavā dhammadesanatthāya abhinimmitaṃ pesesi, tena ceva tassa ca desanaṃ sampaṭicchitvā āyasmatā ānandena dhammo desito, na buddhena bhagavatā’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi vetullakānaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi tena dhammo desito, sveva satthā bhaveyyā’’ti codetuṃ abhinimmito jinotiādimāha. Itaro tathā asampaṭicchanto paṭikkhipati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Dhammadesanākathāvaṇṇanā.

3. Karuṇākathāvaṇṇanā

807-808. Idāni karuṇākathā nāma hoti. Tattha piyāyitānaṃ vatthūnaṃ vipattiyā sarāgānaṃ rāgavasena karuṇāpatirūpikaṃ pavattiṃ disvā ‘‘rāgova karuṇā nāma, so ca bhagavato natthi, tasmā natthi buddhassa bhagavato karuṇā’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘karuṇā nāmesā nikkilesatāya ceva sattārammaṇatāya ca cetovimuttitāya ca ekādasānisaṃsatāya ca mettādīhi samānajātikā, tasmā yadi bhagavato karuṇā natthi, mettādayopissa na siyu’’nti codanatthaṃ natthi buddhassa bhagavato mettātiādimāha. Ākāruṇikoti pañhe tathārūpaṃ vohāraṃ apassanto paṭikkhipati. Sesamettha uttānatthamevāti.

Karuṇākathāvaṇṇanā.

4. Gandhajātakathāvaṇṇanā

809. Idāni gandhajātakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ buddhe bhagavati ayoniso pemavasena ‘‘bhagavato uccārapassāvo aññe gandhajāte ativiya adhigaṇhāti, natthi tato ca sugandhataraṃ gandhajāta’’nti laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ andhakānañceva uttarāpathakānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Gandhajātakathāvaṇṇanā.

5. Ekamaggakathāvaṇṇanā

810-

现在称为人间世界的讨论。在这里，基于"如来在世间出生,在世间长大,超越世间而住,不为世间所染"这句经文,错误地理解为"世尊出生于兜率天,一直住在那里,不来人间世界,只是在这里显现化身",像现在的方广部所理解的那样;针对他们,持有自己观点的人提问,另一方回答。然后他为了用机会和经文说服对方而说"难道没有"等。"出生于世间"对方是指兜率天,但老师说的是人间世界。"超越世间"对方认为是超越人间世界,但老师是指超越所缘世间而住。"不为世间所染"对方是指不被人间世界所染,但老师是指不被世间法的烦恼所染而住。因此这不能作为证据。
人间世界的讨论。
说法的讨论
804-806. 现在称为说法的讨论。在这里,"世尊住在兜率天,为了说法而派遣化身,由他和接受他教导的尊者阿难说法,而不是由佛陀世尊说法",像方广部所理解的那样;针对他们,持有自己观点的人提问,另一方回答。然后他说"如果是由他说法,那他就应该是导师",以此质疑。对方不接受这种说法而否认。其余部分意思很明显。
说法的讨论。
悲悯的讨论
807-808. 现在称为悲悯的讨论。在这里,看到对所爱事物的损失而产生贪欲的人们以贪欲的方式表现出类似悲悯的行为,认为"悲悯就是贪欲,而世尊没有这种贪欲,因此佛陀世尊没有悲悯",像北方部的人所理解的那样;针对他们,持有自己观点的人提问,另一方回答。然后他说"悲悯是无烦恼的、以众生为所缘的、心解脱的、有十一种功德的,与慈等是同类的,因此如果世尊没有悲悯,那么他也不应该有慈等",以此质疑说"佛陀世尊没有慈"等。关于"无悲悯"的问题,因为没有这样的说法而否认。其余部分意思很明显。
悲悯的讨论。
香气的讨论
现在称为香气的讨论。在这里,对佛陀世尊产生不正确的爱好,认为"世尊的粪便和尿液超过其他香气,没有比这更香的香气",像某些盲人部和北方部的人所理解的那样;针对他们,持有自己观点的人提问,另一方回答。其余部分应如巴利文所述理解。
香气的讨论。
一道的讨论
810-

811. Idāni ekamaggakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ buddhe bhagavati ayoniso pemavaseneva ‘‘bhagavā sotāpanno hutvā sakadāgāmī, sakadāgāmī hutvā anāgāmī, anāgāmī hutvā arahattaṃ sacchākāsi, ekeneva pana ariyamaggena cattāri phalāni sacchākāsī’’ti laddhi, seyyathāpi tesaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ catūhi phalehi saddhiṃ uppannānaṃ catunnaṃ phassādīnaṃ ekato samodhānavasena codetuṃ catunnaṃ phassānantiādimāha. Sotāpattimaggenātiādi ‘‘kataramaggena sacchikarotī’’ti pucchanatthaṃ vuttaṃ. Arahattamaggenāti ca vutte tena sakkāyadiṭṭhiādīnaṃ pahānābhāvavasena codeti. Bhagavā sotāpannoti buddhabhūtassa sotāpannabhāvo natthīti paṭikkhipati. Parato pañhadvayepi eseva nayo. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Ekamaggakathāvaṇṇanā.

6. Jhānasaṅkantikathāvaṇṇanā

813-816. Idāni jhānasaṅkantikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, vitakkavicārānaṃ vūpasamā dutiyaṃ jhānaṃ, tatiyaṃ jhānaṃ, catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī’’ti (saṃ. ni. 5.923-934) imaṃ paṭipāṭidesanaṃ nissāya ‘‘tassa tassa jhānassa upacārappavattiṃ vināva jhānā jhānaṃ saṅkamatī’’ti laddhi, seyyathāpi mahisāsakānañceva ekaccānañca andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi te dutiyajjhānūpacāraṃ appatvā uppaṭipāṭiyā paṭhamajjhānā dutiyajjhānameva saṅkamati, paṭhamato tatiyaṃ, dutiyato catutthampi saṅkameyyā’’ti codetuṃ paṭhamā jhānātiādimāha. Yā paṭhamassātiādi ‘‘yadi paṭhamato anantaraṃ dutiyaṃ, dutiyādīhi vā tatiyādīni samāpajjati, ekāvajjanena samāpajjeyyā’’ti codanatthaṃ vuttaṃ. Kāme ādīnavatoti paṭhamaṃ kāme ādīnavato manasi karoto pacchā uppajjati. Jhānakkhaṇe panesa nimittameva manasi karoti. Taññeva paṭhamanti ‘‘yadi purimajavanato pacchimajavanaṃ viya anantaraṃ uppajjeyya, ṭhapetvā purimapacchimabhāvaṃ lakkhaṇato taññeva taṃ bhaveyyā’’ti codetuṃ pucchati. Iminā upāyena sabbattha attho veditabbo. Vivicceva kāmehītiādīhi paṭipāṭiyā jhānānaṃ desitabhāvaṃ dīpeti, na anantaruppattiṃ, tasmā asādhakanti.

Jhānasaṅkantikathāvaṇṇanā.

7. Jhānantarikakathāvaṇṇanā

817-818. Idāni jhānantarikakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ samaye ‘‘pañcakanaye pañca jhānāni vibhattāni, kevalaṃ tayo samādhī uddiṭṭhā’’ti avitakkavicāramattassa samādhino okāsaṃ ajānantānaṃ ‘‘paṭhamassa ca dutiyassa ca jhānassa antare jhānantarikā nāma esā’’ti laddhi, seyyathāpi sammitiyānañceva ekaccānañca andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘jhānampi cetasikā dhammā, phassādayopi, tasmā yadi jhānantarikā nāma bhaveyya, phassantarikādīhipi bhavitabba’’nti codanatthaṃ atthi phassantarikātiādimāha .

Dutiyassa ca jhānassāti ‘‘yadi jhānantarikā nāma bhaveyya, dutiyatatiyādīnipi jhānāneva, tesampi antarikāya bhavitabba’’nti codanatthaṃ vuttaṃ. So kevalaṃ laddhiyā abhāvena paṭikkhipati ceva paṭijānāti ca. Paṭhamassa cāti puṭṭho laddhivasena paṭijānāti.



近接禅定的讨论
813-8

819.Savitakko savicārotiādi ‘‘tiṇṇampi samādhīnaṃ samādhibhāve samāne avitakko vicāramattova samādhi jhānantariko, na itaroti ko ettha visesahetū’’ti codanatthaṃ vuttaṃ.

820-822.Dvinnaṃ jhānānaṃ paṭuppannānanti paṭhamadutiyāni sandhāya pucchati. Itaro ‘‘tesaṃ paccuppannānaṃyeva antare avitakko vicāramatto samādhi jhānantariko nāma hotī’’ti laddhiyā paṭijānāti. Paṭhamaṃ jhānaṃ niruddhanti puṭṭho tiṇṇaṃ ekakkhaṇe pavatti na yuttāti paṭijānāti . Avitakko vicāramatto samādhi paṭhamaṃ jhānanti catukkanayavasena pucchati. Sakavādī tasmiṃ naye tassa abhāvā paṭikkhipati. Nanu tayo samādhīti etthāyamadhippāyo – yathā tesu tīsu samādhīsu dve samādhī jhānāneva, na jhānantarikā, evaṃ itarenapi jhāneneva bhavitabbaṃ, na jhānantarikāyāti.

Jhānantarikakathāvaṇṇanā.

8. Samāpanno saddaṃ suṇātītikathāvaṇṇanā

823-825. Idāni samāpanno saddaṃ suṇātītikathā nāma hoti. Tattha ‘‘yasmā paṭhamassa jhānassa saddo kaṇḍako vutto bhagavatā, yadi ca samāpanno taṃ na suṇeyya, kathaṃ kaṇḍako siyā. Tasmā samāpanno saddaṃ, suṇātī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Cakkhunā rūpaṃ passatītiādi ‘‘samāpannassa tāva pañcadvārappavattaṃ natthi, tasmiṃ asati yadi so saddaṃ suṇeyya, rūpampi passeyyā’’ti codanatthaṃ vuttaṃ. Saddo kaṇḍakoti vikkhepakarattā vuttaṃ. Oḷārikena hi saddena sote ghaṭṭite paṭhamajjhānato vuṭṭhānaṃ hoti, tenetaṃ vuttaṃ, tasmā asādhakaṃ. Dutiyassa jhānassātiādi ‘‘yathā aññopi kaṇḍako antosamāpattiyaṃ natthi, evaṃ saddassavanampī’’ti bodhanatthaṃ vuttaṃ, taṃ sabbaṃ uttānatthamevāti.

Samāpanno saddaṃ suṇātītikathāvaṇṇanā.

9. Cakkhunārūpaṃpassatītikathāvaṇṇanā

826-

关于"有思维、有观察"的讨论，"对于这三种禅定的状态，只有在没有思维和观察的情况下，禅定才是禅定的中间状态，其他的并不属于此"，因此这样说是为了质疑。
820-822. 关于"两种禅定的现前"，指的是第一和第二禅。对方回答说："在它们现前之间，只有在没有思维和观察的情况下，禅定才是禅定的中间状态。"被问到第一禅是否停止时，他回答说："在三种状态中，只有一种状态是不合适的。"关于没有思维和观察的禅定，依据四个方面进行提问。持有自己观点的人对此持否定态度。难道有三种禅定吗？在这里的意思是：在这三种禅定中，只有两种禅定是被称为禅定的中间状态，其他的并不属于此；同样，其他的禅定也应如此，不属于禅定的中间状态。
禅定中间状态的讨论。
关于"达到声音的听闻"的讨论
823-825. 现在称为达到声音的听闻的讨论。在这里，"因为第一禅的声音是由世尊所说的，如果他达到状态却不听到声音，那么声音怎么会存在呢？因此，达到状态的人是听到声音的"，像早期的修行者所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。关于"眼睛看到色相"，是为了质疑说："如果他没有达到五根门的现前，若他不在其中，听到声音的话，还是能看到色相的。"声音是指由于分散而说的。因为用粗大的声音撞击耳朵，会导致从第一禅中退转，因此这样说是不能成立的。关于第二禅的讨论，"就如其他的声音在内心的达到中不存在，听到声音也是如此"，这是为了警示，所有的内容都是显而易见的。
达到声音的听闻的讨论。
关于"眼睛看到色相"的讨论。

827. Idāni cakkhunā rūpaṃ passatītikathā nāma hoti. Tattha ‘‘cakkhunā rūpaṃ disvā’’ti vacanaṃ nissāya ‘‘pasādacakkhumeva rūpaṃ passatī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ , te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi cakkhunā rūpaṃ passeyya, rūpena rūpaṃ passeyyātī’’ti codetuṃ rūpena rūpaṃ passatīti āha. Itaro rūpāyatanaṃ sandhāya paṭikkhipitvā puna puṭṭho cakkhumeva sandhāya paṭijānāti. Paṭivijānātīti ettha ayamadhippāyo – passatīti hi mayaṃ paṭijānanaṃ sandhāya pucchāma, na cakkhūpasaṃhāramattaṃ. Tasmā vadehi tāva ‘‘kiṃ te cakkhumā rūpena rūpaṃ paṭivijānātī’’ti. Itaro purimanayeneva paṭikkhipati ceva paṭijānāti ca. Atha naṃ ‘‘evaṃ sante rūpaṃ manoviññāṇaṃ āpajjati, tañhi paṭivijānāti nāmā’’ti codetuṃ rūpaṃ manoviññāṇanti āha. Itaro lesaṃ alabhanto paṭikkhipateva. Atthi cakkhussa āvaṭṭanātiādi ‘‘yadi cakkhu paṭivijānanaṭṭhena passati, cakkhuviññāṇassa viya tassāpi āvajjanāya bhavitabba’’nti codetuṃ pucchati. Itaro yasmā na āvajjanapaṭibaddhaṃ cakkhu, na taṃ āvajjanānantaraṃ uppajjati, tasmā na hevanti paṭikkhipati. Sotena saddantiādīsupi eseva nayo. Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ passatīti sasambhārakathānayena vuttaṃ. Yathā hi usunā vijjhantopi ‘‘dhanunā vijjhatī’’ti vuccati, evaṃ cakkhuviññāṇena passantopi ‘‘cakkhunā passatī’’ti vutto, tasmā asādhakametaṃ. Sesesupi eseva nayopi.

Cakkhunā rūpaṃ passatītikathāvaṇṇanā.

Aṭṭhārasamo vaggo.

19. Ekūnavīsatimavaggo

1. Kilesapajahanakathāvaṇṇanā

828-831. Idāni kilesapajahanakathā nāma hoti. Tattha ‘‘yasmā kilesapahānaṃ nāma atthi, pahīnakilesassa ca atītāpi kilesā pahīnāva honti, anāgatāpi, paccuppannāpi, tasmā atītepi kilese pajahati, anāgatepi, paccuppannepī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ; te sandhāya atītetiādipucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Natthi kilese jahatīti imasmiṃ pana paravādissa pañhe yasmā kacavaraṃ pajahantassa kacavare chaḍḍanavāyāmo viya kilese pajahantassa na atītādibhedesu kilesesu vāyāmo atthi, nibbānārammaṇe pana ariyamagge pavattite kilesā anuppannāyeva nuppajjantīti pahīnā nāma honti, tasmā na hevanti paṭikkhipati. Tena hi atīte kilese pajahatītiādi pana yasmā ‘‘natthi kilesapajahanā’’ti na vattabbaṃ, tasmā atītādibhede pajahatīti chalena vuttaṃ.

Kilesapajahanakathāvaṇṇanā.

2. Suññatakathāvaṇṇanā



现在称为"眼睛看到色相"的讨论。在这里，基于"用眼睛看到色相"这句话，认为"只有清净的眼睛才能看到色相"，像大乘部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。然后他说："如果用眼睛看到色相，凭借色相也能看到色相"，以此质疑。对方针对色的存在进行否定后，再次被问及眼睛的存在时，他回答说。"理解"的意思是：我们是基于"看到"来提问，而不是仅仅依靠眼睛的存在。因此，先问"你是否用眼睛理解色相？"对方则以相同的方式否定并回答。然后他说："如果是这样，色相就会变成心意所知的对象，因此被理解的色相才算存在。"对方在未获得理解的情况下仍然否定。关于"眼睛的存在"，他问道："如果眼睛是理解的对象，眼识的存在也应如此。"对方因未受眼识的限制而否定其存在。关于"耳朵的声音"等问题也是如此。在这里，僧人们说："用眼睛看到色相"是以具备条件的方式说的。就如同用箭射中目标一样，也可以说是"用眼识看到"，因此这不能成立。其余的情况也是如此。
眼睛看到色相的讨论。
第十八章。
第十九章
关于"烦恼的断除"的讨论
828-831. 现在称为"烦恼的断除"的讨论。在这里，"因为有烦恼的断除，已断的烦恼在过去也已断除，未来的烦恼和现前的烦恼也是如此，因此在过去也断除烦恼，在未来也断除，在现前也断除"，像某些北方部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。其余部分应如巴利文所述理解。关于"没有烦恼的断除"，在这里，针对对方的问题，认为"如同放弃树叶的风，放弃烦恼的努力在过去和未来并不存在"，因此在涅槃的境界中，烦恼并未出现，所以已断的烦恼才算存在，因此这不能成立。因此，"在过去断除烦恼"等的说法是以技巧的方式表达的。
关于烦恼的断除的讨论。

832. Idāni suññatakathā nāma hoti. Tattha suññatāti dve suññatā khandhānañca anattalakkhaṇaṃ nibbānañca. Tesu anattalakkhaṇaṃ tāva ekaccaṃ ekena pariyāyena siyā saṅkhārakkhandhapariyāpannaṃ, nibbānaṃ, apariyāpannameva. Imaṃ pana vibhāgaṃ aggahetvā ‘‘suññatā saṅkhārakkhandhapariyāpannā’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Animittanti sabbanimittarahitaṃ nibbānaṃ. ‘‘Appaṇihito’’tipi tasseva nāmaṃ. Kasmā panetaṃ ābhatanti? Avibhajjavādīvāde dosāropanatthaṃ. Yassa hi avibhajitvā ‘‘ekadeseneva suññatā saṅkhārakkhandhapariyāpannā’’ti laddhi, tassa nibbānampi saṅkhārakkhandhapariyāpannanti āpajjati. Imassa dosassāropanatthaṃ ‘‘animittaṃ appaṇihita’’nti ābhataṃ. Itaro tassa pariyāpannabhāvaṃ anicchanto paṭikkhipati. Saṅkhārakkhandho na aniccotiādi nibbānasaṅkhātāya suññatāya aniccabhāvāpattidosadassanatthaṃ vuttaṃ.

833.Saṅkhārakkhandhassa suññatāti ‘‘yadi aññassa khandhassa suññatā aññakkhandhapariyāpannā, saṅkhārakkhandhasuññatāyapi sesakkhandhapariyāpannāya bhavitabba’’nti codanatthaṃ vuttaṃ. Saṅkhārakkhandhassa suññatā na vattabbātiādi ‘‘yadi saṅkhārakkhandhasuññatā sesakkhandhapariyāpannā na hoti, sesakkhandhasuññatāpi saṅkhārakkhandhapariyāpannā na hotī’’ti paṭilomadassanatthaṃ vuttaṃ.

834.Suññamidaṃ, bhikkhave, saṅkhārāti suttaṃ parasamayato ābhataṃ. Tattha saṅkhārāti ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā’’ti āgataṭṭhāne viya pañcakkhandhā, te ca attattaniyasuññattā suññatāti sāsanāvacaraṃ hoti, na virujjhati, tasmā anuññātaṃ. Yasmā panetaṃ na suññatāya saṅkhārakkhandhapariyāpannabhāvaṃ dīpeti, tasmā asādhakanti.

Suññatakathāvaṇṇanā.

3. Sāmaññaphalakathāvaṇṇanā

835-836. Idāni sāmaññaphalakathā nāma hoti. Tattha maggavīthiyampi phalasamāpattivīthiyampi ariyamaggassa vipākacittaṃ sāmaññaphalaṃ nāmāti sakasamaye sanniṭṭhānaṃ. Yesaṃ pana tathā aggahetvā ‘‘kilesapahānañceva phaluppatti ca sāmaññaphalaṃ, tasmā asaṅkhata’’nti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā yathā pāḷimeva niyyātīti.

Sāmaññaphalakathāvaṇṇanā.

4. Pattikathāvaṇṇanā

837-840. Idāni pattikathā nāma hoti. Tattha ‘‘yaṃ yaṃ paṭilabbhati, tassa tassa paṭilābho patti nāma. Sā ca asaṅkhatā’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayattā yathāpāḷimeva niyyātīti . Na vattabbantiādi yāya laddhiyā patti asaṅkhatāti maññati, taṃ pakāsetuṃ vuttaṃ. Tattha sakavādī ‘‘na hevaṃ vattabbe’’ti paṭikkhipanto kevalaṃ pattiyā rūpādibhāvaṃ na sampaṭicchati. Na hi patti nāma koci dhammo atthi, na pana asaṅkhatabhāvaṃ anujānāti. Itaro pana paṭikkhepamatteneva asaṅkhatāti laddhiṃ patiṭṭhapeti, sā ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhitāyevāti.

Pattikathāvaṇṇanā.

5. Tathatākathāvaṇṇanā

841-

现在称为空性的讨论。在这里，空性有两种：蕴的无我特征和涅槃。在这些中，无我特征在某种程度上可能属于行蕴，涅槃则完全不属于。但未能理解这种区分，认为"空性属于行蕴"，像盲人部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。"无相"指完全没有任何相的涅槃。"无愿"也是同一个名称。为什么要提出这个？是为了指出不可分割论者的错误。对于那些未经区分就认为"空性只属于行蕴的一部分"的人，涅槃也会被认为属于行蕴。为了指出这个错误，提出了"无相、无愿"。对方不愿意接受其属于行蕴的观点而否认。关于"行蕴不是无常"等，是为了展示涅槃所称的空性可能导致无常性的错误。
关于"行蕴的空性"，"如果另一个蕴的空性属于其他蕴，那么行蕴的空性也应属于其余蕴"，以此质疑而说。关于"不应说行蕴的空性"，"如果行蕴的空性不属于其余蕴，那么其余蕴的空性也不应属于行蕴"，以此反向展示而说。
经文"比丘们，这些行是空的"是从其他教义引用的。在这里，"行"就像"一切行无常"中出现的五蕴，它们因为没有自性而是空的，这符合佛教的教义，不相矛盾，因此是被允许的。但因为它没有显示行蕴属于空性，所以不能成立。
空性的讨论。
共同果的讨论
835-836. 现在称为共同果的讨论。在这里，在道的路径和果的获得路径中，圣道的果报心称为共同果，这是他们自己的结论。但有些人未能正确理解，认为"烦恼的断除和果的产生是共同果，因此是无为的"，像早期修行者所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。其余部分应如前所述，按照巴利文理解。
共同果的讨论。
获得的讨论
837-840. 现在称为获得的讨论。在这里，"凡是获得的，其获得称为获得。它是无为的"，像早期修行者所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。其余部分应如前所述，按照巴利文理解。关于"不应说"等，是为了阐明认为获得是无为的那种观点。在这里，持有自己观点的人否认并不接受获得具有色等性质。他认为根本不存在叫做获得的任何法，也不承认其无为性。对方仅仅通过否定就建立了无为的观点，但因为这种建立是不恰当的，所以实际上是不成立的。
获得的讨论。
如实性的讨论。

843. Idāni tathatākathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘rūpādīnaṃ sabbadhammānaṃ rūpādisabhāvatāsaṅkhātā tathatā nāma atthi, sā ca saṅkhatesu rūpādīsu apariyāpannattā asaṅkhatā’’ti laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa , paṭiññā itarassa. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayattā pākaṭamevāti.

Tathatākathāvaṇṇanā.

6. Kusalakathāvaṇṇanā

844-846. Idāni kusalakathā nāma hoti. Tattha anavajjampi kusalaṃ iṭṭhapākampi. Anavajjaṃ nāma kilesavippayuttaṃ. Ayaṃ nayo ṭhapetvā akusalaṃ sabbadhamme bhajati. Iṭṭhavipākaṃ nāma āyatiṃ upapattipavattesu iṭṭhaphalanipphādakaṃ puññaṃ. Ayaṃ nayo kusalattike ādipadameva bhajati. Yesaṃ pana imaṃ vibhāgaṃ aggahetvā anavajjabhāvamatteneva nibbānaṃ kusalanti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, tesaṃ iṭṭhavipākaṭṭhena nibbānassa kusalatābhāvaṃ dīpetuṃ pucchā sakavādissa, attano laddhivasena paṭiññā itarassa. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayattā uttānatthamevāti.

Kusalakathāvaṇṇanā.

7. Accantaniyāmakathāvaṇṇanā

847. Idāni accantaniyāmakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘sakiṃ nimuggo nimuggova hotī’’ti (a. ni. 7.15) suttaṃ nissāya ‘‘atthi puthujjanassa accantaniyāmatā’’ti laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Mātughātakotiādi ‘‘niyatamicchādiṭṭhikassa ca mātughātakādīnañca samāne micchattaniyāme mātughātakādīhipi te accantaniyatehi bhavitabba’’nti codanatthaṃ vuttaṃ. Itaro ‘‘niyatamicchādiṭṭhiko saṃsārakhāṇuko bhavantarepi niyatova ime pana ekasmiññeva attabhāve’’ti laddhiyā na hevanti paṭikkhipati .

848.Vicikicchā uppajjeyyāti ‘‘ayaṃ niyato vā no vā’’ti evaṃ uppajjeyyāti pucchati. Itaro anuppattikāraṇaṃ apassanto paṭijānāti. Nuppajjeyyāti puṭṭho pana yaṃ diṭṭhiṃ āsevanto niyāmaṃ okkanto, tattha anuppattiṃ sandhāya paṭijānāti. Tato pahīnāti puṭṭho maggena appahīnattā paṭikkhipati, taṃ diṭṭhiṃ ārabbha asamudācārato paṭijānāti. Atha naṃ yasmā pahānaṃ nāma vinā ariyamaggena natthi, tasmā tassa vasena codetuṃ sotāpattimaggenātiādimāha. So ekamaggenāpi appahīnattā paṭikkhipati. Puna katamenāti puṭṭho micchāmaggaṃ sandhāya akusalenātiādimāha.

849.Ucchedadiṭṭhi uppajjeyyāti dutiyaniyāmuppattiṃ pucchati. Itaro yasmā ‘‘yepi te okkalā vayabhiññā natthikavādā akiriyavādā ahetukavādā’’ti (ma. ni. 3.143) vacanato tissopi niyatamicchādiṭṭhiyo ekassa uppajjanti, tasmā paṭijānāti.

850. Atha naṃ ‘‘na ca nāma so accantaniyāmo’’ti codetuṃ hañcītiādimāha. Accantaniyatassa hi dutiyaniyāmo niratthako. Nuppajjeyyāti pañhe yaṃ sassatadiṭṭhiyā sassatanti gahitaṃ, tadeva ucchijjissatīti gahetvā anuppattiṃ sandhāya paṭijānāti. Pahīnāti puṭṭho maggena appahīnattā paṭikkhipati, vuttanayena anuppajjanato paṭijānāti. Sassatadiṭṭhi uppajjeyyātiādīsupi eseva nayo. Sesaṃ vicikicchāvāre vuttanayameva.

851-

现在称为如实性的讨论。在这里，认为“所有色等法的本质称为如实性，且由于在行等中不具备限制性，因此是无为的”，像某些北方部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。其余部分在这里也如前所述，显而易见。
如实性的讨论。
关于善法的讨论
844-846. 现在称为善法的讨论。在这里，善法是无过失的，也属于所欲的。无过失是指与烦恼无关的。这个原则是排除一切恶法的。所欲的果是指在生的轮回中，所愿的果报所产生的善业。这个原则仅适用于善法的初始部分。然而，有些人未能理解这个区分，认为仅凭无过失的状态就能称涅槃为善法，像盲人部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。其余部分在这里也如前所述，显而易见。
善法的讨论。
关于绝对限制的讨论
现在称为绝对限制的讨论。在这里，基于“如果自己被困住，就会变得困惑”的经文，认为“存在凡人的绝对限制”，像某些北方部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。关于“母亲杀害者”等，"基于确定的错误观点，母亲杀害者等也应被认为有绝对限制"，以此质疑而说。对方则认为“持有确定错误观点的人在轮回中也会被认为是绝对的”，因此否认。
关于“怀疑是否会出现”的讨论，“这是否是确定的或不确定的”，他会这样问。对方在未看到因果的情况下就直接回答。被问到是否会出现时，他根据自己所持的观点回答，指出了未出现的原因。被问到是否会消失时，他则因未完全消失而否认，基于这观点而进行回答。然后他因为认为“没有断除是没有圣道的”，因此以此为依据进行质疑，提到初果的圣道。即使是通过一条道路也因未完全消失而否认。再次被问及时，他则根据错误的道路回答，认为是恶法。
关于“断灭见是否会出现”的讨论。对方因为“那些自以为是的，认为没有存在的、无行为的、无因的”这句话，认为这三种确定的错误见也会出现，因此进行回答。
然后他提到“这并不是绝对的限制”的质疑，称为“绝对的限制是无意义的”。关于绝对限制的第二种限制是没有意义的。被问到是否会出现时，若持有永恒见的人认为是永恒的，他会以此为依据，指出未出现的原因。被问到消失时，他因未完全消失而否认，基于所述的未出现而进行回答。在永恒见的讨论中也是如此。其余部分在怀疑的讨论中也如前所述。

852.Na vattabbanti pucchā paravādissa, suttassa atthitāya paṭiññā sakavādissa. Na pana so bhavantarepi nimuggova. Imasmiññeva hi bhave abhabbo so taṃ diṭṭhiṃ pajahitunti ayamettha adhippāyo, tasmā asādhakametanti. Sabbakālaṃ ummujjitvā nimujjatītiādi vacanamatte abhinivesaṃ akatvā attho pariyesitabboti dassanatthaṃ vuttanti.

Accantaniyāmakathāvaṇṇanā.

8. Indriyakathāvaṇṇanā

853-856. Idāni indriyakathā nāma hoti. Tattha lokiyā saddhā saddhā eva nāma, na saddhindriyaṃ. Tathā lokiyaṃ vīriyaṃ…pe… sati… samādhi… paññā paññāyeva nāma, na paññindriyanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānañceva mahisāsakānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Natthi lokiyā saddhātiādi yasmā lokiyāpi saddhādayova dhammā adhipatiyaṭṭhena indriyaṃ, na saddhādīhi aññaṃ saddhindriyādi nāma atthi, tasmā lokiyānampi saddhādīnaññeva saddhindriyādibhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Atthi lokiyo manotiādi yathā te lokiyāpi manādayo dhammā manindriyādīni, evaṃ lokiyā saddhādayopi saddhindriyānīti upamāya tassatthassa vibhāvanatthaṃ vuttaṃ. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Indriyakathāvaṇṇanā.

Ekūnavīsatimo vaggo.

20. Vīsatimavaggo

1. Asañciccakathāvaṇṇanā

857-862. Idāni asañciccakathā nāma hoti. Tattha ‘‘ānantariyavatthūni nāma garūni bhāriyāni, tasmā asañciccāpi tesu vatthūsu vikopitesu ānantariko hotī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ; te sandhāya asañciccāti pucchā sakavādissa, laddhivasena paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yasmā ānantariyakammaṃ nāma kammapathappattaṃ. Yadi ca asañcicca kammapathabhedo siyā, avasesā pāṇātipātādayopi asañcicca bhaveyyu’’nti codanatthaṃ asañciccapāṇaṃ hantvātiādimāha. Itaro tathārūpāya laddhiyā abhāvena paṭikkhipati. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Na vattabbaṃ mātughātakoti pucchā paravādissa, rogapaṭikārādikāle asañcicca ghātaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Nanu mātā jīvitā voropitāti pañhepi asañcicca voropitaṃ sandhāya paṭiññā sakavādisseva. Evaṃ adhippāyaṃ pana aggahetvā hañcīti laddhipatiṭṭhāpanaṃ itarassa. Taṃ ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhitameva. Pitughātakādīsupi eseva nayo. Saṅghabhedake pana dhammasaññiṃ sandhāya saṅghabhedo ānantarikoti pucchā sakavādissa, ‘‘saṅghaṃ samaggaṃ bhetvāna, kappaṃ nirayamhi paccatī’’ti vacanaṃ ayoniso gahetvā paṭiññā paravādissa. Puna sabbeti puṭṭho sakapakkhe dhammasaññiṃ sandhāya paṭikkhipati, parapakkhe dhammasaññiṃ sandhāya paṭijānāti. Dhammasaññīti pañhadvayepi eseva nayo. Nanu vuttaṃ bhagavatāti suttaṃ ekanteneva dhammavādissa ānantarikabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Āpāyiko nerayikoti gāthāyapi adhammavādīyeva adhippeto. Itaro pana adhippāyaṃ aggahetvā laddhiṃ patiṭṭhapeti. Sā ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhitāyevāti.

Asañciccakathāvaṇṇanā.

2. Ñāṇakathāvaṇṇanā

863-

对方提出"不应该说"的问题,持有自己观点的人因为经文的存在而回答。但他并不是在所有的生中都沉沦。这里的意思是,他只是在这一生中无法断除那种见解,因此这不能成立。关于"一直浮出水面又沉下去"等说法,是为了表明不应执着于字面意思,而应该探求其含义。
绝对限制的讨论。
关于根的讨论
853-856. 现在称为根的讨论。在这里,认为"世俗的信仰只是信仰,不是信根。同样,世俗的精进...念...定...慧只是慧,不是慧根",像因论者和化地部的人所理解的那样;针对他们,持有自己观点的人提问,另一方回答。关于"没有世俗的信仰"等,因为世俗的信仰等法也具有支配的意义,所以称为根,而不是除了信仰等之外还有叫做信根等的其他法,因此说这是为了显示世俗的信仰等也是信根等。关于"有世俗的意"等,就像他们认为世俗的意等法是意根等一样,世俗的信仰等也是信根,这是为了通过比喻来阐明其意义。其余部分应如巴利文所述理解。
根的讨论。
第十九章。
第二十章
关于非故意的讨论
857-862. 现在称为非故意的讨论。在这里,认为"无间业是严重的、沉重的,因此即使非故意地破坏这些事物也会成为无间业",像某些北方部的人所理解的那样;针对他们,持有自己观点的人提出"非故意"的问题,另一方根据自己的观点回答。然后他说"因为所谓的无间业是达到业道的。如果非故意也能破坏业道,那么其他的杀生等也可能是非故意的",以此质疑。对方因为没有这样的观点而否认。其余部分应如巴利文所述理解。关于"不应该说是杀母者"的问题是对方提出的,持有自己观点的人考虑到治病等情况下的非故意杀害而回答。在"难道母亲不是被夺去生命吗"的问题中,持有自己观点的人也是考虑到非故意夺去生命而回答。但对方未能理解这种意图,而建立了自己的观点。这种建立是不恰当的,因此是不成立的。关于杀父等也是同样的道理。关于破和合僧,持有自己观点的人考虑到认为是正法的人而问"破和合僧是无间业吗",对方错误地理解"破坏和合的僧团,将在地狱中受苦一劫"这句话而回答。再次被问到"所有的人"时,他考虑到自己一方认为是正法的人而否认,考虑到对方认为是正法的人而回答。关于"认为是正法"的两个问题也是同样的道理。"难道世尊不是说过"这句经文是为了明确显示正法论者的无间业性。偈颂中的"堕落者、地狱者"也是指非正法论者。但对方未能理解这种意图,而建立了自己的观点。这种建立是不恰当的,因此是不成立的。
非故意的讨论。
关于智的讨论
863-

865. Idāni ñāṇakathā nāma hoti. Tattha duvidhaṃ ñāṇaṃ – lokiyañca lokuttarañca. Lokiyaṃ samāpattiñāṇampi hoti dānādivasena pavattaṃ kammassakatañāṇampi; lokuttaraṃ saccaparicchedakaṃ maggañāṇampi phalañāṇampi. Imaṃ pana vibhāgaṃ akatvā ‘‘saccaparicchedakameva ñāṇaṃ na itaraṃ, tasmā natthi puthujjanassa ñāṇa’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Paññātiādi ñāṇavevacanadassanatthaṃ vuttaṃ. Tenetaṃ dīpeti – yadi tassa ñāṇaṃ natthi, paññādayopi natthi. Atha paññādayo atthi, ñāṇampi atthi. Kasmā? Paññādīnaṃ ñāṇato anaññattāti. Paṭhamaṃ jhānantiādi samāpattiñāṇassa dassanatthaṃ vuttaṃ. Dānaṃ dadeyyātiādi kammassakatañāṇassa. Dukkhaṃ parijānātīti lokuttaramaggañāṇameva dīpeti, na ca lokuttarameva ñāṇanti.

Ñāṇakathāvaṇṇanā.

3. Nirayapālakathāvaṇṇanā

866. Idāni nirayapālakathā nāma hoti. Tattha ‘‘niraye nerayikakammāneva nirayapālarūpavasena vadhenti, natthi nirayapālā nāma sattā’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi tattha nirayapālā na siyuṃ, kammakāraṇāpi na bhaveyyuṃ. Kāraṇikesu hi sati kāraṇā’’ti codetuṃ natthi nirayesūtiādimāha.

867-868.Atthi manussesūti paccakkhena ñāpanatthaṃ. Yathā hi manussesu sati kāraṇikesu kāraṇā, evaṃ tatthāpīti ayamettha adhippāyo. Atthi nirayesūti pucchā paravādissa, paṭiññā itarassa. Na vessabhū nopi ca pettirājāti paravādinā sakasamayato suttaṃ ābhataṃ. Taṃ pana sāsanāvacarikanti sakavādinā anuññātaṃ. Tattha vessabhūti eko devo. Pettirājāti pettivisaye petamahiddhiko. Somādayo pākaṭā eva. Idaṃ vuttaṃ hoti – attano kammehi ito paṇunnaṃ paralokaṃ pattaṃ purisaṃ na ete vessabhūādayo hananti. Yehi pana so kammehi tattha paṇunno, tāni sakāni kammāniyeva naṃ tattha hanantīti kammassakataṃ dīpeti, na nirayapālānaṃ abhāvaṃ. Sakavādinā pana tamenaṃ, bhikkhaveti ābhatāni suttapadāni nītatthānevāti.

Nirayapālakathāvaṇṇanā.

4. Tiracchānakathāvaṇṇanā

869-871. Idāni tiracchānakathā nāma hoti. Tattha devesu erāvaṇādayo devaputtā hatthivaṇṇaṃ assavaṇṇaṃ vikubbanti, natthi tattha tiracchānagatā. Yesaṃ pana tiracchānavaṇṇino devaputte disvā ‘‘atthi devesu tiracchānagatā’’ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi devayoniyaṃ tiracchānagatā siyuṃ, tiracchānayoniyampi devā siyu’’nti codetuṃ atthi tiracchānagatesūtiādimāha. Kīṭātiādi yesaṃ so abhāvaṃ icchati, te dassetuṃ vuttaṃ. Erāvaṇoti pañhe tassa atthitāya paṭiññā sakavādissa , na tiracchānagatassa. Hatthibandhātiādi ‘‘yadi tattha hatthiādayo siyuṃ, hatthibandhādayopi siyu’’nti codanatthaṃ vuttaṃ. Tattha yāvasikāti yavassa dāyakā. Kāraṇikāti hatthācariyādayo, yehi te nānāvidhaṃ kāraṇaṃ kareyyuṃ. Bhattakārakāti hatthiādīnaṃ bhattarandhakā. Na hevanti tathā anicchanto paṭikkhipatīti.

Tiracchānakathāvaṇṇanā.

5. Maggakathāvaṇṇanā

872-875. Idāni maggakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī’’ti (a. ni. 

现在称为智的讨论。在这里，智有两种——世俗智和出世智。世俗智包括定的智，也包括因施等所产生的善业智；出世智是指识别真理的道智和果智。如果不考虑这一划分，认为“只有识别真理的智，而没有其他智，因此凡人没有智”的观点，像因论者所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。关于“智慧”等的说法是为了说明智的定义。因此，如果没有那种智，智慧等也不存在。如果智慧等存在，智也存在。为什么呢？因为智慧等的智是不可分的。关于“第一禅”等是为了显示定的智。关于“应施舍”等是为了显示善业智。关于“识别痛苦”等则是专指出世的道智，而不是仅仅出世的智。
智的讨论。
关于地狱的讨论
现在称为地狱的讨论。在这里，认为“在地狱中，只有因地狱业而受苦，根本不存在地狱的众生”，像盲人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。然后他说：“如果那里没有地狱的众生，那么因果也不会存在。因为在因果存在的地方，必定有因果。”
867-868. “在人类中存在”是为了直接表明这一点。正如在人类中存在因果一样，那里也存在因果，这就是这里的意思。关于“在地狱中存在”是对方提出的问题，另一方回答。关于“既不是天神也不是鬼王”是持有自己观点的人从自己理解的经文中引述的。这是被允许的，属于教义的范围。在这里，天神指的是一种神；鬼王指的是在鬼道中非常强大的鬼。像索摩等是显而易见的。这是说：以自己的业力而生的人，根本不会被这些天神等所伤害。只有那些因业力而生的人，才会在那儿受到伤害，因此显示出善业的存在，而非地狱众生的缺失。持有自己观点的人则认为，关于“比丘们”所引述的经文是明确的。
地狱的讨论。
关于畜生的讨论
869-871. 现在称为畜生的讨论。在这里，天神如大象等的天子们拥有象的颜色和马的颜色，而那里根本不存在畜生。如果看到这些畜生的天子，认为“在天中存在畜生”，像盲人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。如果“如果在天界中存在畜生，那么在畜生道中也会有天神”，以此质疑，关于“在畜生中存在”的说法是被提出的。关于“虫”等的说法是为了说明其缺失。关于“神”是对方提出的问题，持有自己观点的人回答，认为在畜生中没有存在。关于“象的束缚”等的说法是为了质疑“如果那里有象等，那么也会有象的束缚”等。这里的“直到”指的是给予谷物的；“因”是指象的训练等，依此他们会做出各种各样的事情。关于“厨师”等是指象等的厨师。对方则因不愿意接受而否认。
畜生的讨论。
关于道路的讨论
872-875. 现在称为道路的讨论。在这里，认为“过去他的身体行为、言语行为、生活方式是非常清净的”，如《阿毗达摩经》所述。

3.431) idañceva suttaṃ sammāvācākammantājīvānañca cittavippayuttataṃ nissāya ‘‘nippariyāyena pañcaṅgikova maggo’’ti laddhi, seyyathāpi mahisāsakānaṃ, te sandhāya pañcaṅgikoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sammāvācā maggaṅgaṃ, sā ca na maggotiādi parasamayavasena vuttaṃ. Parasamayasmiñhi sammāvācādayo maggaṅganti āgatā. Rūpattā pana maggo na hotīti vaṇṇitā. Sammādiṭṭhi maggaṅgantiādi maggaṅgassa amaggatā nāma natthīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Pubbeva kho panassāti sutte parisuddhasīlassa maggabhāvanā nāma hoti, na itarassāti āgamaniyapaṭipadāya visuddhibhāvadassanatthaṃ ‘‘kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī’’ti vuttaṃ, na imehi vinā pañcaṅgikabhāvadassanatthaṃ. Tenevāha ‘‘evamassāyaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchatī’’ti. Sakavādinā ābhatasuttaṃ nītatthamevāti.

Maggakathāvaṇṇanā.

6. Ñāṇakathāvaṇṇanā

876-877. Idāni ñāṇakathā nāma hoti. Tattha dhammacakkappavattane dvādasākārañāṇaṃ sandhāya ‘‘dvādasavatthukaṃ ñāṇaṃ lokuttara’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘sace taṃ dvādasavatthukaṃ, dvādasahi maggañāṇehi bhavitabba’’nti codetuṃ dvādasātiādimāha. Itaro maggassa ekattaṃ sandhāya paṭikkhipati, ekekasmiṃ sacce saccañāṇakiccañāṇakatañāṇānaṃ vasena ñāṇanānattaṃ sandhāya paṭijānāti. Dvādasa sotāpattimaggātiādīsupi eseva nayo. Nanu vuttaṃ bhagavatāti suttaṃ saddhiṃ pubbabhāgaparabhāgehi ñāṇanānattaṃ dīpeti, na ariyamaggassa dvādasa ñāṇataṃ. Tasmā asādhakanti.

Ñāṇakathāvaṇṇanā.

Vīsatimo vaggo.

Catutthapaṇṇāsako samatto.

21. Ekavīsatimavaggo

1. Sāsanakathāvaṇṇanā

878. Idāni sāsanakathā nāma hoti. Tattha tisso saṅgītiyo sandhāya ‘‘sāsanaṃ navaṃ kata’’nti ca ‘‘atthi koci tathāgatassa sāsanaṃ navaṃ karotī’’ti ca ‘‘labbhā tathāgatassa sāsanaṃ navaṃ kātu’’nti ca yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ; te sandhāya tīsupi kathāsu pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Satipaṭṭhānātiādi sāsanaṃ nāma satipaṭṭhānādayo ceva ariyadhammā, kusalādīnañca desanā. Tattha yesaṃ bhagavatā desitā satipaṭṭhānādayo, ṭhapetvā te aññesaṃ vā satipaṭṭhānādīnaṃ karaṇena akusalādīnaṃ vā kusalādibhāvakaraṇena sāsanaṃ navaṃkataṃ nāma bhaveyya, kiṃ taṃ evaṃ kataṃ kenaci, atthi vā koci evaṃ karoti, labbhā vā evaṃ kātunti tīsupi pucchāsu codanatthaṃ vuttaṃ. Sesaṃ sabbattha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Sāsanakathāvaṇṇanā.

2. Avivittakathāvaṇṇanā

879-880. Idāni avivittakathā nāma hoti. Tattha yassa puggalassa yo dhammo paccuppanno, so tena avivitto nāmāti idaṃ sakasamaye sanniṭṭhānaṃ. Yasmā pana puthujjanena tedhātukā dhammā apariññātā, tasmā so ekakkhaṇeyeva sabbehipi tedhātukehi dhammehi avivittoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaññeva, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Phassehītiādi sabbesaṃ phassādīnaṃ ekakkhaṇe pavattidosadassanatthaṃ vuttaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Avivittakathāvaṇṇanā.

3. Saññojanakathāvaṇṇanā

881-

3.431) 如果说，基于正确的言语、行为和生活方式的心的分离，称为“简单来说是五支的道路”，像某些北方部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。正确的言语是道路的组成部分，而这并不是道路等。关于其他方面的讨论是为了说明，在其他方面，正确的言语等作为道路的组成部分是被接受的。然而，因其本质，不能称为道路。正确的见解是道路的组成部分等，说明道路的非组成部分是不存在的。以前他已经说过，这在于清净的行为的修习，而不是其他的；因此为了阐明“身体行为、言语行为、生活方式是非常清净的”，这是为了显示通过清净的修习而达到的状态，而不是仅仅通过这五种组成部分的存在。基于这个原因说：“因此，这个圣者的八支道路将会达到修习的圆满。”持有自己观点的人认为这是明确的经文。
道路的讨论。
关于智的讨论
876-877. 现在称为智的讨论。在这里，关于法轮的转动，提到的十二因缘的智，称为“出世的智”，像某些早期的部派所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。然后他提到：“如果那是十二因缘的智，那么应该有十二个道路的智。”以此质疑，提到“十二”的问题。对方则是基于道路的统一性而否认，认为分别的智是存在的。关于“十二个入道”的讨论也是如此。难道不是说过“世尊”吗？这部经文通过前后文来说明智的多样性，而不是出世道的十二种智。因此，这并不成立。
智的讨论。
第十九章。
第21章。
关于教法的讨论
现在称为教法的讨论。在这里，提到三种聚会，称为“教法是新的”，以及“是否有任何人能创造出如来新的教法”，还有“是否能获得如来新的教法”，像某些北方部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。关于“正念”等的说法是指教法，即正念等和圣法，以及对善法等的教导。在这里，世尊所教导的正念等，如果不包括其他的正念等的行为或不善法的行为，那么称为教法是新的，这样的事情是否有人做过，是否有人获得过，这在三种讨论中是为了质疑而说的。其余部分应如巴利文所述理解。
教法的讨论。
关于不分离的讨论
879-880. 现在称为不分离的讨论。在这里，某个人所面对的法是当下的，因此称为不分离。这是基于某种情况下的存在。由于凡人未能理解这些法，因此他在任何时刻都被所有的法所不分离，像他们所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。关于“触”的说法是为了说明所有触的发生的缺陷。其余部分应如巴利文所述理解。
不分离的讨论。
关于束缚的讨论
881-

882. Idāni saññojanakathā nāma hoti. Tattha yasmā arahā sabbaṃ buddhavisayaṃ na jānāti, tasmā tassa tattha avijjāvicikicchāhi appahīnāhi bhavitabbanti saññāya ‘‘atthi kiñci saññojanaṃ appahāya arahattappattī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atthi kiñci sakkāyadiṭṭhītiādi arahato sabbasaṃyojanappahānadassanatthaṃ vuttaṃ. Sabbaṃ buddhavisayanti pañhadvaye arahato sabbaññutaññāṇābhāvena paṭisedho kato, na avijjāvicikicchānaṃ appahānena. Itaro pana tesaṃ appahīnataṃ sandhāya tena hīti laddhiṃ patiṭṭhapeti. Sā ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhitāva hotīti.

Saññojanakathāvaṇṇanā.

4. Iddhikathāvaṇṇanā

883-884. Idāni iddhikathā nāma hoti. Tattha iddhi nāmesā katthaci ijjhati, katthaci na ijjhati, aniccādīnaṃ niccādikaraṇe ekanteneva na ijjhati. Sabhāgasantatiṃ pana parivattetvā visabhāgasantatikaraṇe vā sabhāgasantativaseneva ciratarappavattane vā yesaṃ atthāya kariyati, tesaṃ puññādīni kāraṇāni nissāya katthaci ijjhati, bhikkhūnaṃ atthāya pānīyassa sappikhīrādikaraṇe viya mahādhātunidhāne dīpādīnaṃ cirasantānappavattane viya cāti idaṃ sakasamaye sanniṭṭhānaṃ. Yaṃ pana āyasmā pilindavaccho rañño pāsādaṃ suvaṇṇantveva adhimucci, taṃ nissāya yesaṃ ‘‘atthi adhippāyaiddhī’’ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya atthi adhippāyaiddhīti pucchā sakavādissa. Tattha adhippāyaiddhīti adhippāyaiddhi, yathādhippāyaṃ ijjhanaiddhīti attho. Āmantāti laddhimatte ṭhatvā paṭiññā paravādissa. Atha naṃ aniccādīnaṃ niccāditāya anuyuñjituṃ niccapaṇṇā rukkhā hontūtiādimāha. Sesamettha uttānatthameva. Laddhipatiṭṭhāpane suvaṇṇo ca panāsīti rañño puññūpanissayena āsi, na kevalaṃ therassa adhippāyeneva. Tasmā asādhakametanti.

Iddhikathāvaṇṇanā.

5. Buddhakathāvaṇṇanā

885. Idāni buddhakathā nāma hoti. Tattha ṭhapetvā tasmiṃ tasmiṃ kāle sarīravemattataṃ āyuvemattataṃ pabhāvemattatañca sesehi buddhadhammehi buddhānaṃ buddhehi hīnātirekatā nāma natthi. Yesaṃ pana aviseseneva atthīti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya atthi buddhānanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ buddhadhammehi anuyuñjituṃ satipaṭṭhānatotiādimāha. Itaro tesaṃ vasena hīnātirekataṃ apassanto paṭikkhipatiyevāti.

Buddhakathāvaṇṇanā.

6. Sabbadisākathāvaṇṇanā

886. Idāni sabbadisākathā nāma hoti. Tattha catūsu disāsu heṭṭhā uparīti samantato lokadhātusannivāsaṃ, sabbalokadhātūsu ca buddhā atthīti attano vikappasippaṃ uppādetvā ‘‘sabbadisāsu buddhā tiṭṭhantī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Puratthimāyāti puṭṭho sakyamuniṃ sandhāya paṭikkhipati. Puna puṭṭho laddhivasena aññalokadhātuyaṃ ṭhitaṃ sandhāya paṭijānāti. Kinnāmo so bhagavātiādi ‘‘sace tvaṃ jānāsi, nāmādivasena naṃ kathehī’’ti codanatthaṃ vuttaṃ. Iminā upāyena sabbattha attho veditabboti.

Sabbadisākathāvaṇṇanā.

7. Dhammakathāvaṇṇanā

887-

现在称为束缚的讨论。在这里,由于阿罗汉不知道佛陀的全部境界,因此认为他在那里还未断除无明和怀疑,基于这种想法,"是否有某些束缚未断除就能证得阿罗汉果"的观点,像大众部所理解的那样;针对他们,持有自己观点的人提问,另一方回答。关于"是否有某些身见"等的说法是为了说明阿罗汉已断除一切束缚。关于"佛陀的全部境界"的两个问题,是因为阿罗汉没有一切智,而不是因为未断除无明和怀疑。但对方基于这些未断除而建立了自己的观点。这种建立是不恰当的,因此是不成立的。
束缚的讨论。
关于神通的讨论
883-884. 现在称为神通的讨论。在这里,所谓的神通有时会成功,有时不会成功,对于无常等变为常等是绝对不会成功的。但是,通过改变相似的相续或产生不相似的相续,或者仅仅通过相似的相续而长期持续,为了某些目的而做的,基于功德等因素,有时会成功,就像为了比丘们将水变成油、奶等,或者在大遗物保存中使灯等长期持续一样,这是他们自己的结论。但是,尊者毗邻陀婆蹉使国王的宫殿变成黄金,基于这一点,认为"存在意愿神通"的观点,像盲人部所理解的那样;针对他们,持有自己观点的人提问。在这里,"意愿神通"指的是如愿而成的神通。对方基于自己的观点而回答。然后他为了质疑无常等变为常等,提出"树叶应该永恒"等问题。其余部分显而易见。在建立观点时,"变成了黄金"是基于国王的功德而成,不仅仅是长老的意愿。因此,这不能成立。
神通的讨论。
关于佛陀的讨论
现在称为佛陀的讨论。在这里,除了在不同时期身体、寿命、光明的差异外,在其他佛陀的特质上,佛陀之间并没有高下之分。但有些人认为普遍存在差异,像盲人部所理解的那样;针对他们,持有自己观点的人提问,另一方回答。然后他为了质疑佛陀的特质,提到"正念"等。对方因为看不到这些方面的差异而否认。
佛陀的讨论。
关于一切方向的讨论
现在称为一切方向的讨论。在这里,四方上下遍满世界,在一切世界中都有佛陀,基于这种想象而产生"佛陀存在于一切方向"的观点,像大众部所理解的那样;针对他们,持有自己观点的人提问,另一方回答。被问到"东方"时,他考虑到释迦牟尼佛而否认。再次被问到时,他基于自己的观点,考虑到其他世界中存在的佛陀而回答。关于"那位世尊叫什么名字"等的问题是为了质疑"如果你知道,就用名字等来说明"。以这种方式,应该理解所有的含义。
一切方向的讨论。
关于法的讨论
887-

888. Idāni dhammakathā nāma hoti. Tattha yasmā rūpādayo rūpādisabhāvena niyatā na taṃ sabhāvaṃ vijahanti, tasmā sabbadhammā niyatāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānañceva ekaccānañca uttarāpathakānaṃ; te sandhāya sabbe dhammāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘sace te niyatā, micchattaniyatā vā siyuṃ sammattaniyatā vā, ito añño niyāmo nāma natthī’’ti codetuṃ micchattaniyatātiādimāha. Tattha paṭikkhepo ca paṭiññā ca paravādissa. Rūpaṃ rūpaṭṭhenātiādi yenatthena niyatāti vadati, tassa vasena codetuṃ vuttaṃ. Tatrāyaṃ adhippāyo – rūpañhi rūpaṭṭhena niyatanti rūpaṃ rūpameva, na vedanādisabhāvanti adhippāyena vattabbaṃ, ito aññathā na vattabbaṃ. Kasmā? Rūpaṭṭhato aññassa rūpassa abhāvā. Rūpasabhāvo hi rūpaṭṭho, rūpasabhāvo ca rūpameva, na rūpato añño. Vedanādīhi panassa nānattapaññāpanatthaṃ esa vohāro hotīti. Tasmā ‘‘rūpaṃ rūpaṭṭhena niyata’’nti vadantena rūpaṃ niyatanti vuttaṃ hoti. Niyatañca nāma micchattaniyataṃ vā siyā sammattaniyataṃ vā, ito añño niyāmo nāma natthīti. Atha kasmā paṭijānātīti? Atthantaravasena. Rūpaṃ rūpaṭṭhena niyatanti ettha hi rūpaṃ rūpameva, na vedanādisabhāvanti ayamattho. Tasmā paṭijānāti. Ito aññathā panassa niyatattaṃ natthīti puna teneva nayena codetuṃ micchattaniyatantiādimāha . Taṃ sabbaṃ uttānatthameva. Tena hi rūpanti laddhipi ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhitāva hotīti.

Dhammakathāvaṇṇanā.

8. Kammakathāvaṇṇanā

889-891. Idāni kammakathā nāma hoti. Tattha ‘‘yasmā diṭṭhadhammavedanīyādīni diṭṭhadhammavedanīyaṭṭhādīhi niyatāni, tasmā sabbe kammā niyatā’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Diṭṭhadhammavedanīyaṭṭhena niyatanti ettha diṭṭhadhammavedanīyaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṭṭhameva. Sace diṭṭheva dhamme vipākaṃ dātuṃ sakkoti deti, no ce ahosikammaṃ nāma hotīti imamatthaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Micchattasammattaniyāmavasena panetaṃ aniyatamevāti sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

Kammakathāvaṇṇanā.

Ekavīsatimo vaggo.

22. Bāvīsatimavaggo

1. Parinibbānakathāvaṇṇanā

892. Idāni parinibbānakathā nāma hoti. Tattha ‘‘yasmā arahā sabbaññuvisaye appahīnasaṃyojanova parinibbāyati, tasmā atthi kiñci saṃyojanaṃ appahāya parinibbāna’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā vuttanayamevāti.

Parinibbānakathāvaṇṇanā.

2. Kusalacittakathāvaṇṇanā

894-895. Idāni kusalacittakathā nāma hoti. Tattha yasmā arahā sativepullappatto parinibbāyantopi sato sampajānova parinibbāti, tasmā kusalacitto parinibbāyatīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ yasmā kusalacitto nāma puññābhisaṅkhārābhisaṅkharaṇādivasena hoti, tasmā tenatthena codetuṃ arahā puññābhisaṅkhārantiādimāha. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyāti. Sato sampajānoti idaṃ javanakkhaṇe kiriyasatisampajaññānaṃ vasena asammohamaraṇadīpanatthaṃ vuttaṃ, na kusalacittadīpanatthaṃ. Tasmā asādhakanti.

Kusalacittakathāvaṇṇanā.

3. Āneñjakathāvaṇṇanā



现在称为法的讨论。在这里，由于色等法在色等本质上是确定的，不会离开这种本质，因此所有法都是确定的，像盲人部和某些北方部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。然后他说："如果它们是确定的，那么是错误的确定还是正确的确定，除此之外没有其他确定"，以此质疑。在这里，对方既有否认也有肯定。关于"色是色的本质"等，是为了质疑他所说的确定性。这里的意思是：色确实以色的本质是确定的，即色是色本身，不是受等的本质，不应该以其他方式说。为什么？因为除了色的本质外，没有其他的色。色的本质就是色的意义，色的本质就是色本身，不是色以外的东西。但是为了说明受等的差异，这种说法是存在的。因此，说"色以色的本质是确定的"，就是说色是确定的。所谓的确定，可能是错误的确定或正确的确定，除此之外没有其他确定。他为什么承认呢？是基于另一种意义。在"色以色的本质是确定的"中，色就是色本身，不是受等的本质。因此他承认。为了质疑除此之外没有其他确定性，他再次提出"错误的确定"等问题。这一切都是显而易见的。因此，这种观点因为建立不恰当，所以是不成立的。
法的讨论。
关于业的讨论
889-891. 现在称为业的讨论。在这里，"因为现法受报等是以现法受报的本质确定的，所以所有业都是确定的"，像他们自己所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。在"以现法受报的本质确定"中，现法受报就是现法受报的本质。如果能在现世给予果报就给予，如果不能，就不是已作业，基于这一点，持有自己观点的人回答。但这是不确定的，是基于错误和正确的确定性，应该按照前面所说的方式理解。
业的讨论。
第二十一章。
第二十二章
关于圆寂的讨论
现在称为圆寂的讨论。在这里，"因为阿罗汉在佛陀的全知境界中还未断除束缚就圆寂，所以存在某些未断除的束缚就可以圆寂"，像盲人部所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。其余部分应按照前面所说的方式理解。
圆寂的讨论。
关于善心的讨论
894-895. 现在称为善心的讨论。在这里，"因为阿罗汉已达到念的圆满，即使圆寂时也是有念、有正知的，所以是善心圆寂"，像盲人部所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。然后他说，因为善心是通过造作福德等而产生的，所以为了质疑这一点，提到"阿罗汉造作福德"等。其余部分应按照巴利文理解。关于"有念、有正知"是为了在心的最后刹那通过行动的念和正知来显示无迷惑的死亡，而不是为了显示善心。因此，这不能成立。
善心的讨论。
关于不动的讨论

896. Idāni āneñjakathā nāma hoti. Tattha bhagavā catutthajjhāne ṭhito parinibbāyīti sallakkhetvā ‘‘arahā āneñje ṭhito parinibbāyatī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Pakaticitteti bhavaṅgacitte. Sabbe hi saññino sattā bhavaṅgacitte ṭhatvā bhavaṅgapariyosānena cuticittena kālaṃ karonti. Iti naṃ iminā atthena codetuṃ evamāha. Tattha kiñcāpi catuvokārabhave arahato pakaticittampi āneñjaṃ hoti, ayaṃ pana pañho pañcavokārabhavavasena uddhaṭo. Tasmā no ca vata re vattabbeti āha. Sesamettha uttānatthamevāti.

Āneñjakathāvaṇṇanā.

4. Dhammābhisamayakathāvaṇṇanā

897. Idāni dhammābhisamayakathā nāma hoti. Tattha atītabhave sotāpannaṃ mātukucchiyaṃ vasitvā nikkhantaṃ disvā ‘‘atthi gabbhaseyyāya dhammābhisamayo’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi tattha dhammābhisamayo atthi, dhammābhisamayassa kāraṇehi dhammadesanādīhi bhavitabba’’nti codetuṃ atthi gabbhaseyyāya dhammadesanātiādimāha. Suttassātiādi bhavaṅgavāraṃ sandhāya vuttaṃ. Gabbhaseyyāya hi yebhuyyena bhavaṅgameva pavattati. Teneva satto kiriyamayappavattābhāvā sutto, bhāvanānuyogassa abhāvā pamatto, kammaṭṭhānapariggāhakānaṃ satisampajaññānaṃ abhāvā muṭṭhassati asampajāno nāma hoti, tathārūpassa kuto dhammābhisamayoti?

Dhammābhisamayakathāvaṇṇanā.

5-7. Tissopikathāvaṇṇanā

898-900. Idāni tissopikathā nāma honti. Tattha acirajātānaṃ pana sotāpannānaṃ arahattappattiṃ suppavāsāya ca upāsikāya sattavassikaṃ gabbhaṃ disvā ‘‘atthi gabbhaseyyāya arahattappattī’’ti ca supine ākāsagamanādīni disvā ‘‘atthi dhammābhisamayo’’ti ca ‘‘atthi tattha arahattappattī’’ti ca idhāpi yesaṃ laddhiyo, seyyathāpi tesaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha purimakathā sadisamevāti.

Tissopikathāvaṇṇanā.

8. Abyākatakathāvaṇṇanā

901-902. Idāni abyākatakathā nāma hoti. Tattha ‘‘atthesā, bhikkhave, cetanā, sā ca kho abbohārikā’’ti (pārā. 235) vacanato ‘‘sabbaṃ supinagatassa cittaṃ abyākata’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaññeva, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathā pāḷimeva niyyāti. Supinagatassa cittaṃ abbohārikanti idaṃ āpattiṃ sandhāya vuttaṃ. Supinagatassa hi pāṇātipātādivasena kiñcāpi akusalacittaṃ pavattati, vatthuvikopanaṃ pana natthīti na sakkā tattha āpattiṃ paññapetuṃ. Iminā kāraṇena taṃ abbohārikaṃ, na abyākatattāti.

Abyākatakathāvaṇṇanā.

9. Āsevanapaccayakathāvaṇṇanā

903-905. Idāni āsevanapaccayakathā nāma hoti. Tattha yasmā sabbe dhammā khaṇikā , na koci muhuttampi ṭhatvā āsevanapaccayaṃ āsevati nāma. Tasmā natthi kiñci āsevanapaccayatā. Āsevanapaccayatāya uppannaṃ pana na kiñci atthīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ suttavaseneva paññāpetuṃ nanu vuttaṃ bhagavatā pāṇātipātotiādi ābhataṃ. Taṃ sabbaṃ uttānatthamevāti.

Āsevanapaccayakathāvaṇṇanā.

10. Khaṇikakathāvaṇṇanā

906-

现在称为不动的讨论。在这里，认为世尊在第四禅定中入灭，因此"阿罗汉在不动中入灭"，像某些北方部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。关于"正常的心"是指有分心。所有有想的众生都是在有分心中，以有分心的结束和死亡心而死亡。因此，他为了质疑这一点而这样说。虽然在四蕴有中阿罗汉的正常心也是不动的，但这个问题是基于五蕴有而提出的。因此他说"不应该这样说"。其余部分显而易见。
不动的讨论。
关于法的证悟的讨论
现在称为法的证悟的讨论。在这里，看到过去世的须陀洹在母胎中住过后出生，因此认为"在胎中有法的证悟"，像某些北方部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。然后他说："如果在那里有法的证悟，那么应该有法的证悟的因缘，如说法等"，以此质疑。关于"睡眠"等是指有分心的阶段。在胎中大多是有分心在运作。因此，众生因为没有作意的活动而称为睡眠，因为没有修习而称为放逸，因为没有观察业处的正念和正知而称为失念和不正知，这样的人怎么可能有法的证悟呢？
法的证悟的讨论。
5-7. 三种讨论
898-900. 现在有三种讨论。在这里，看到刚出生的须陀洹证得阿罗汉果，以及优婆夷须波婆娑怀胎七年，因此认为"在胎中有证得阿罗汉果"，以及看到梦中在空中飞行等，因此认为"有法的证悟"和"在那里有证得阿罗汉果"，像他们自己所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。其余部分与前面的讨论相同。
三种讨论。
关于无记的讨论
901-902. 现在称为无记的讨论。在这里，基于"比丘们，这是意图，但它是无效的"这句话，认为"梦中的一切心都是无记的"，像某些北方部的人所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。其余部分应按照巴利文理解。关于"梦中的心是无效的"是指罪过而言。虽然在梦中会产生杀生等不善心，但因为没有实际的伤害，所以不能定罪。因此，这是无效的，而不是因为是无记的。
无记的讨论。
关于习行缘的讨论
903-905. 现在称为习行缘的讨论。在这里，因为一切法都是刹那的，没有任何法能够停留片刻而称为习行缘。因此，不存在任何习行缘性。而且，没有任何法是由习行缘产生的，像他们自己所理解的那样；针对他们，持有自己观点的人提问，另一方回答。然后他为了用经文来说明，引用了"难道世尊不是说过杀生"等。这一切都是显而易见的。
习行缘的讨论。
关于刹那的讨论
906-

907. Idāni khaṇikakathā nāma hoti. Tattha yasmā sabbasaṅkhatadhammā aniccā, tasmā ekacittakkhaṇikāyeva. Samānāya hi aniccatāya eko lahuṃ bhijjati, eko cirenāti ko ettha niyāmoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyāparaseliyānaṃ; te sandhāya ekacittakkhaṇikāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Citte mahāpathavītiādīsu tesaṃ tathā saṇṭhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Cakkhāyatanantiādi ‘‘yadi sabbe ekacittakkhaṇikā bhaveyyuṃ, cakkhāyatanādīni cakkhuviññāṇādīhi saddhiṃyeva uppajjitvā nirujjheyyu’’nti codanatthaṃ vuttaṃ. Itaro pana antomātukucchigatassa viññāṇuppattiṃ sandhāya paṭikkhipati , pavattaṃ sandhāya laddhivasena paṭijānāti. Sesamettha uttānatthamevāti. Tena hi ekacittakkhaṇikāti yasmā niccā na honti, tasmā ekacittakkhaṇikāti attano ruciyā kāraṇaṃ vadati. Taṃ avuttasadisamevāti.

Khaṇikakathāvaṇṇanā.

Bāvīsatimo vaggo.

23. Tevīsatimavaggo

1. Ekādhippāyakathāvaṇṇanā

908. Idāni ekādhippāyakathā nāma hoti. Tattha kāruññena vā ekena adhippāyena ekādhippāyo, saṃsāre vā ekato bhavissāmāti itthiyā saddhiṃ buddhapūjādīni katvā paṇidhivasena eko adhippāyo assāti ekādhippāyo. Evarūpo dvinnampi janānaṃ ekādhippāyo methuno dhammo paṭisevitabboti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānañceva vetullakānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.

Ekādhippāyakathāvaṇṇanā.

2. Arahantavaṇṇakathāvaṇṇanā

909. Idāni arahantavaṇṇakathā nāma hoti. Tattha iriyāpathasampanne ākappasampanne pāpabhikkhū disvā ‘‘arahantānaṃ vaṇṇena amanussā methunaṃ dhammaṃ paṭisevantī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.

Arahantavaṇṇakathāvaṇṇanā.

3-7. Issariyakāmakārikākathāvaṇṇanā

910-914. Idāni issariyakāmakārikākathā nāma hoti. Chaddantajātakādīni sandhāya ‘‘bodhisatto issariyakāmakārikāhetu vinipātaṃ gacchati, gabbhaseyyaṃ okkamati, dukkarakārikaṃ akāsi, aparantapaṃ akāsi, aññaṃ satthāraṃ uddisī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ paṭhamakathāyaṃ uttānatthameva. Dutiyakathāyaṃ iddhimāti yadi issariyakāmakārikāhetu gaccheyya, iddhiyā gaccheyya, na kammavasenāti codanatthaṃ vuttaṃ. Itaro pana paṭhamapañhe bhāvanāmayaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyapañhe puññiddhiṃ sandhāya paṭijānāti. Tatiyakathāyaṃ issariyakāmakārikāhetu nāma dukkarakārikā micchādiṭṭhiyā kariyati. Yadi ca so taṃ kareyya, sassatādīnipi gaṇheyyāti codanatthaṃ sassato lokotiādi vuttaṃ. Catutthakathāyampi eseva nayoti.

Issariyakāmakārikākathāvaṇṇanā.

8. Patirūpakathāvaṇṇanā

915-

现在称为刹那的讨论。在这里,因为一切有为法都是无常的,所以都是一心刹那的。因为无常性是相同的,一个快速破坏,一个缓慢破坏,这里有什么规律呢?像前部派和后部派所理解的那样;针对他们,持有自己观点的人提问,另一方回答。关于"心中的大地"等,他因为看不到它们的那种存在而否认。关于"眼处"等是为了质疑"如果一切都是一心刹那的,那么眼处等应该与眼识等同时生灭"而说的。但对方考虑到胎儿的识的生起而否认,考虑到相续而基于自己的观点回答。其余部分显而易见。因此,"一心刹那"是因为不是常的,所以是一心刹那,他根据自己的喜好提出理由。这与未说的相似。
刹那的讨论。
第二十二章。
第二十三章
关于同一意图的讨论
现在称为同一意图的讨论。在这里,由于慈悲或一个意图而有同一意图,或者在轮回中一起存在的意图,与女人一起供养佛陀等而发愿,这就是同一意图。两个人这样的同一意图是应该实行淫欲法的,像盲人部和方广部所理解的那样;针对他们,持有自己观点的人提问,另一方回答。其余部分应按照巴利文理解。
同一意图的讨论。
关于阿罗汉相貌的讨论
现在称为阿罗汉相貌的讨论。在这里,看到威仪庄严、外表庄严的恶比丘,认为"非人以阿罗汉的相貌实行淫欲法",像某些北方部的人所理解的那样;针对他们,持有自己观点的人提问,另一方回答。其余部分显而易见。
阿罗汉相貌的讨论。
3-7. 关于自在欲行的讨论
910-914. 现在称为自在欲行的讨论。考虑到六牙象本生等,"菩萨因自在欲行而堕落,入胎,行苦行,伤害他人,归依其他导师",像盲人部所理解的那样;针对他们,持有自己观点的人提问,另一方回答。第一个讨论的其余部分显而易见。在第二个讨论中,关于"具有神通"是为了质疑"如果因自在欲行而去,应该用神通去,而不是因业力"而说的。但对方在第一个问题中考虑到修习而产生的神通而否认。在第二个问题中考虑到福德神通而回答。在第三个讨论中,所谓的自在欲行是指因邪见而行苦行。如果他这样做,也会接受常见等,因此提到"世界是常"等。第四个讨论也是同样的道理。
自在欲行的讨论。
关于相似的讨论
915-

916. Idāni rāgapatirūpakathā nāma hoti. Tattha mettākaruṇāmuditāyo sandhāya ‘‘na rāgo rāgapatirūpako’’ti ca issāmacchariyakukkuccāni sandhāya ‘‘na doso dosapatirūpako’’ti ca hasituppādaṃ sandhāya ‘‘na moho mohapatirūpako’’ti ca dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahaṃ pesalānaṃ bhikkhūnaṃ anuggahaṃ pāpagarahitaṃ kalyāṇapasaṃsaṃ āyasmato pilindavacchassa vasalavādaṃ bhagavato kheḷāsakavādaṃ moghapurisavādañca sandhāya ‘‘na kileso kilesapatirūpako’’ti ca yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya sabbakathāsu pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ yasmā phassādipatirūpakā naphassādayo nāma natthi, tasmā rāgādipatirūpakā narāgādayopi natthīti codetuṃ atthi na phassotiādimāha . Itaro tesaṃ abhāvā paṭikkhipati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Patirūpakathāvaṇṇanā.

9. Aparinipphannakathāvaṇṇanā

917-918. Idāni aparinipphannakathā nāma hoti. Tattha –

‘‘Dukkhameva hi sambhoti, dukkhaṃ tiṭṭhati veti ca;

Nāññatra dukkhā sambhoti, nāññaṃ dukkhā nirujjhatī’’ti. (saṃ. ni. 1.171) –

Vacanaṃ nissāya dukkhaññeva parinipphannaṃ, sesā khandhāyatanadhātuindriyadhammā aparinipphannāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarapathakānañceva hetuvādānañca; te sandhāya rūpaṃ aparinipphannanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘sace rūpaṃ aparinipphannaṃ, na aniccādisabhāvaṃ siyā’’ti codetuṃ rūpaṃ na aniccantiādimāha. Itaro tathārūpaṃ rūpaṃ apassanto paṭikkhipati. Sakavādī nanu rūpaṃ aniccantiādi vacanena tassa ekaṃ laddhiṃ paṭisedhetvā dutiyaṃ pucchanto dukkhaññeva parinipphannantiādimāha. Athassa tampi laddhiṃ paṭisedhetuṃ na yadaniccantiādimāha. Tatrāyaṃ adhippāyo – na kevalañhi paṭhamasaccameva dukkhaṃ. Yaṃ pana kiñci aniccaṃ, taṃ dukkhameva. Rūpañca aniccaṃ, tasmā tampi parinipphannaṃ. Iti yaṃ tvaṃ vadesi ‘‘rūpaṃ aparinipphannaṃ, dukkhaññeva parinipphanna’’nti, taṃ no vata re vattabbe ‘‘dukkhaññeva parinipphanna’’nti. Vedanādimūlikādīsupi yojanāsu eseva nayo. Dhammāyatanadhammadhātūsu pana ṭhapetvā nibbānaṃ sesadhammānaṃ vasena aniccatā veditabbā. Indriyāni aniccānevāti.

Aparinipphannakathāvaṇṇanā.

Tevīsatimo vaggo.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Paṇṇāsakehi catūhi, tīhi vaggehi ceva ca;

Saṅgahetvā kathā sabbā, ūnatisatabhedanā.

Kathāvatthuppakaraṇaṃ, kathāmaggesu kovido;

Yaṃ jino desayi tassa, niṭṭhitā atthavaṇṇanā.

Imaṃ terasamattehi, bhāṇavārehi tantiyā;

Ciraṭṭhitatthaṃ dhammassa, saṅkharontena yaṃ mayā.

Yaṃ pattaṃ kusalaṃ tena, lokoyaṃ sanarāmaro;

Dhammarājassa saddhamma-rasamevādhigacchatūti.

Kathāvatthu-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Yamakappakaraṇa-aṭṭhakathā

Saṅkhepeneva devānaṃ, devadevo surālaye;

Kathāvatthuppakaraṇaṃ, desayitvā raṇañjaho.

Yamassa visayātīto, nānāyamakamaṇḍitaṃ;

Abhidhammappakaraṇaṃ, chaṭṭhaṃ chaṭṭhāna desako.

Yamakaṃ ayamāvatta-nīlāmalatanūruho;

Yaṃ desayi anuppatto, tassa saṃvaṇṇanākkamo;

Idāni yasmā tasmāssa, hoti saṃvaṇṇanā ayanti.

1. Mūlayamakaṃ

Uddesavāravaṇṇanā



915-916. 现在称为相似的讨论。在这里,考虑到慈悲喜舍,"贪不是贪的相似",考虑到嫉妒吝啬后悔,"嗔不是嗔的相似",考虑到微笑,"痴不是痴的相似",考虑到对恶人的惩罚、对善比丘的支持、谴责恶行、赞扬善行、尊者毗邻陀婆蹉的贱民之说、世尊的唾弃之说和愚人之说,"烦恼不是烦恼的相似",像盲人部所理解的那样;针对他们,在所有讨论中持有自己观点的人提问,另一方回答。然后他说,因为不存在触等的相似而非触等,所以也不存在贪等的相似而非贪等,以此质疑。对方因为这些不存在而否认。其余部分在所有地方都显而易见。
相似的讨论。
关于非完全形成的讨论
917-918. 现在称为非完全形成的讨论。在这里,基于"只有苦生起,苦存在和消失;除苦外无他物生起,除苦外无他物灭去"这句话,认为只有苦是完全形成的,其余的蕴处界根法是非完全形成的,像某些北方部和因论者所理解的那样;针对他们,持有自己观点的人提问,"色是非完全形成的吗?",另一方回答。然后他说"如果色是非完全形成的,就不应该是无常等的本质",以此质疑。对方因为看不到这样的色而否认。持有自己观点的人通过"难道色不是无常"等话语否定了他的一个观点,然后问第二个问题,"只有苦是完全形成的吗?"。然后为了否定他的这个观点,说"不是凡无常"等。这里的意思是:不仅仅是第一圣谛是苦。凡是无常的,那就是苦。色是无常的,因此它也是完全形成的。因此,你所说的"色是非完全形成的,只有苦是完全形成的",这不应该说"只有苦是完全形成的"。在受等为根本的解释中也是同样的道理。但在法处法界中,除了涅槃外,其余法的无常性应该理解。诸根都是无常的。
非完全形成的讨论。
第二十三章。
结语
至此:
四个五十章,以及三个章节;
总结所有讨论,共一百一十九种。
对于讨论方法精通的人,
胜者所教导的《论事》,
其义释已经完成。
我用大约十三个诵分,
为了法的长久住世而编纂。
以此所得的善业,
愿这个天人世界,
都能获得法王正法的滋味。
《论事》注释书完。
礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者
阿毗达摩藏
《双论》注释书
在天界中,诸天之天,
简略地教导了《论事》,
战胜了争论。
超越了死亡的领域,
以各种双论庄严,
第六阿毗达摩论,
六处的教导者。
这位具有蓝色无垢身体的人,
教导了《双论》,
现在轮到解释它;
因此,现在开始对它进行解释。
根本双论
诵分的解释

1. Mūlayamakaṃ , khandhayamakaṃ, āyatanayamakaṃ, dhātuyamakaṃ, saccayamakaṃ, saṅkhārayamakaṃ, anusayayamakaṃ, cittayamakaṃ, dhammayamakaṃ, indriyayamakanti imesaṃ dasannaṃ yamakānaṃ vasena idaṃ pakaraṇaṃ dasavidhena vibhattanti hi vuttaṃ. Tattha yesaṃ dasannaṃ yamakānaṃ vasena idaṃ pakaraṇaṃ dasavidhena vibhattaṃ, tesañceva imassa ca pakaraṇassa nāmattho tāva evaṃ veditabbo – kenaṭṭhena yamakanti? Yugaḷaṭṭhena. Yugaḷañhi yamakanti vuccati – ‘yamakapāṭihāriyaṃ, yamakasālā’tiādīsu viya. Iti yugaḷasaṅkhātānaṃ yamakānaṃ vasena desitattā imesu dasasu ekekaṃ yamakaṃ nāma. Imesaṃ pana yamakānaṃ samūhabhāvato sabbampetaṃ pakaraṇaṃ yamakanti veditabbaṃ.

Tattha mūlavasena pucchāvissajjanaṃ katvā desitattā dasannaṃ tāva sabbapaṭhamaṃ mūlayamakanti vuttaṃ. Tassa uddesavāro, niddesavāroti dve vārā honti . Tesu uddiṭṭhānukkamena niddisitabbattā uddesavāro paṭhamo. Tassa ye keci kusalā dhammā, sabbe te kusalamūlā; ye vā pana kusalamūlā, sabbe te dhammā kusalāti idaṃ yamakaṃ ādi . Tassa kusalākusalamūlasaṅkhātānaṃ dvinnaṃ atthānaṃ vasena atthayamakanti vā, tesaññeva atthānaṃ vasena anulomapaṭilomato pavattapāḷidhammavasena dhammayamakanti vā, anulomapaṭilomato pavattapucchāvasena pucchāyamakanti vā tidhā yamakabhāvo veditabbo. Sesesupi eseva nayo.

Idāni imesaṃ yamakānaṃ vasena desite imasmiṃ mūlayamake uddesavārassa tāva nayayamakapucchāatthavārappabhedavasena pāḷivavatthānameva evaṃ veditabbaṃ – kusalattikamātikāya hi ‘kusalā dhammā’ti idaṃ ādipadaṃ nissāya mūlanayo, mūlamūlanayo, mūlakanayo, mūlamūlakanayoti ime cattāro nayā honti. Tesaṃ ekekasmiṃ naye mūlayamakaṃ, ekamūlayamakaṃ, aññamaññamūlayamakanti tīṇi tīṇi yamakāni. Evaṃ catūsu nayesu dvādasa yamakāni, ekekasmiṃ yamake anulomapaṭilomavasena dve dve pucchāti catuvīsati pucchā, ekekāya pucchāya sanniṭṭhānasaṃsayavasena dve dve atthāti aṭṭhacattālīsa atthāti.

Tattha ye keci kusalā dhammāti kusalesu ‘‘kusalā nu kho, na kusalā nu kho’’ti sandehābhāvato imasmiṃ pade sanniṭṭhānattho veditabbo. Sabbe te kusalamūlāti ‘‘sabbe te kusalā dhammā kusalamūlā nu kho, nanu kho’’ti evaṃ vimativasena pucchitattā imasmiṃ pade saṃsayattho veditabbo. So ca kho veneyyānaṃ saṃsayaṭṭhāne saṃsayadīpanatthaṃ vutto, tathāgatassa pana saṃsayo nāma natthi. Ito paresupi pucchāpadesu eseva nayo.

Yathā ca kusalapadaṃ nissāya ime cattāro nayā, ekekasmiṃ naye tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ yamakānaṃ vasena dvādasa yamakāni, ekekasmiṃ yamake dvinnaṃ dvinnaṃ pucchānaṃ vasena catuvīsati pucchā; ekekāya pucchāya dvinnaṃ dvinnaṃ atthānaṃ vasena aṭṭhacattālīsa atthā ca honti. Akusalapadaṃ nissāyapi tatheva. Abyākatapadaṃ nissāyapi tatheva. Tīṇipi padāni ekato katvā niddiṭṭhaṃ nāmapadaṃ nissāyapi tathevāti kusalattikamātikāya catūsu padesu sabbepi soḷasa nayā, aṭṭhacattālīsa yamakāni , channavuti pucchā, dvenavutisataṃ atthā ca uddesavasena vuttāti veditabbā. Ettāvatā mūlavāro nāma paṭhamaṃ uddiṭṭho hoti.


根本双论、蕴双论、处双论、界双论、真理双论、行双论、潜伏双论、心双论、法双论、根双论，这十种双论的内容以十种方式进行阐述。这里，依据这十种双论的内容，这个论著的名义应当这样理解——依据什么称为双论呢？是成对的。因为成对的被称为双论——如“双重神通”、“双重房屋”等等。因此，依据成对所称的双论，在这十种中每一种都被称为一个双论。由于这些双论的整体性质，这个论著应当被理解为双论。
在这里，基于根本的提问和解答，论述的内容因此被称为十种根本双论。它有提纲和解释两个部分。在这两部分中，由于提到的顺序，所以解释部分是第一部分。关于其中的任何善法，所有这些都以善根为根本；或者关于善根的所有法，所有这些都是善的。这个双论的开头就是这样。关于善与恶根的两种意义，称为意义双论；也可以根据这两种意义，依据顺序与逆序的法则称为法双论；也可以根据顺序与逆序的提问称为提问双论，这样三种双论的性质应当被理解。其余部分也是同样的道理。
现在，依据这些双论的内容，在这个根本双论的提纲部分，应该这样理解——因为在善法的总纲中“善法”这一开头的词汇是根本的，因此有根本法、根本根、根本法等四种方式。这些在每一种方式中都有根本双论、单一根本双论、其他根本双论等三种三种双论。这样，在这四种方式中共有十二个双论，每一种双论中依据顺序与逆序的法则提问两次，共二十四个提问，每一个提问的两种意义，共四十二个意义。
在这里，关于任何善法，应该理解为“善法”这一词是基于善法的“是否善”，因此在这个词中应当理解为有疑问的性质。所有这些都是善根的，应该理解为“所有这些善法都是善根吗？”因此在这个词中应当理解为有怀疑的性质。这个怀疑是为了说明有疑问的地方，而对于如来没有怀疑。其他提问的部分也是同样的道理。
如同在善法的基础上，这四种方式中，每一种方式有三种双论，共有十二个双论，每一种双论中有两种提问，共二十四个提问；每一个提问中有两种意义，共四十二个意义。关于恶法的词汇也是如此。关于无记的词汇也是如此。三种词汇合在一起，提到的名词也是如此。因此，在善根的总纲中，四个部分中所有的都有十六个方式，四十二个双论，六十个提问，二百九十个意义，依据提纲的方式进行阐述，这些应当被理解。至此，根本部分被


Tato paraṃ ye keci kusalā dhammā, sabbe te kusalahetūtiādayo tasseva mūlavārassa vevacanavasena nava vārā uddiṭṭhā. Iti mūlavāro, hetuvāro, nidānavāro, sambhavavāro, pabhavavāro, samuṭṭhānavāro, āhāravāro, ārammaṇavāro, paccayavāro, samudayavāroti sabbepi dasa vārā honti. Tattha mūlavāre āgataparicchedeneva sesesupi nayādayo veditabbāti sabbesupi dasasu vāresu saṭṭhisatanayā, asītiadhikāni cattāri yamakasatāni, saṭṭhiadhikāni navapucchāsatāni, vīsādhikāni ekūnavīsati atthasatāni ca uddiṭṭhānīti veditabbāni. Evaṃ tāva uddesavāre nayayamakapucchāatthavārappabhedavasena pāḷivavatthānameva veditabbaṃ.

Mūlaṃ hetu nidānañcāti gāthā dasannampi vārānaṃ uddānagāthā nāma. Tattha mūlādīni sabbānipi kāraṇavevacanāneva. Kāraṇañhi patiṭṭhānaṭṭhena mūlaṃ. Attano phalanipphādanatthaṃ hinoti pavattatīti hetu. ‘Handa, naṃ gaṇhāthā’ti dassentaṃ viya attano phalaṃ nidetīti nidānaṃ. Etasmā phalaṃ sambhotīti sambhavo. Pabhavatīti pabhavo. Samuṭṭhāti ettha phalaṃ, etena vā samuṭṭhātīti samuṭṭhānaṃ. Attano phalaṃ āharatīti āhāro. Appaṭikkhipitabbena attano phalena ālambiyatīti ālambaṇaṃ. Etaṃ paṭicca appaṭikkhipitvā phalaṃ eti pavattatīti paccayo. Etasmā phalaṃ samudetīti samudayo. Evametesaṃ padānaṃ vacanattho veditabbo.

Uddesavāravaṇṇanā.

Niddesavāravaṇṇanā

50. Idāni yekeci kusalā dhammātiādinā nayena niddesavāro āraddho. Tattha ye kecīti anavasesavacanaṃ. Kusalā dhammāti kusalattikassa padabhājane vuttalakkhaṇā anavajjasukhavipākā kusalasabhāvā. Sabbe te kusalamūlāti kiṃ te sabbeyeva kusalamūlāti pucchati. Tīṇevakusalamūlānīti na te sabbe kusalamūlāni, alobhādīni pana tīṇi eva kusalamūlānīti attho. Avasesā kusalā dhammā na kusalamūlāti avasesā phassādayo kusalā dhammā kusalamūlāni nāma na honti. Atha vā avasesā phassādayo kusalā dhammāyeva nāma, na kusalamūlānītipi attho. Ye vā pana kusalamūlāti ye vā pana paṭhamapucchāya dutiyapadena kusalamūlāti tayo alobhādayo gahitā. Sabbe te dhammā kusalāti kiṃ te sabbe tayopi dhammā kusalāti pucchati. Āmantāti sabbesampi kusalamūlānaṃ kusalabhāvaṃ sampaṭicchanto āha. Ayaṃ tāva mūlanaye mūlayamakassa attho. Iminā upāyena sabbapucchāsu vissajjananayo veditabbo. Yaṃ pana yattha visesamattaṃ atthi, tadeva vaṇṇayissāma.

51. Ekamūlayamake tāva sabbe te kusalamūlena ekamūlāti gaṇanaṭṭhena ekamūlakaṃ aggahetvā samānaṭṭhena gahetabbā. Ayañhettha attho – sabbe te kusalamūlena samānamūlā. Yaṃ phassassa mūlaṃ, tadeva vedanādīnanti. Atha nesaṃ tathābhāvaṃ sampaṭicchanto āmantāti āha. Kusalasamuṭṭhānanti kusalacittasamuṭṭhānarūpaṃ dassitaṃ. Ekamūlanti alobhādinā kusalamūlena samānamūlaṃ . Yatheva hi phassādīnaṃ alobhādayo hetupaccayattā mūlaṃ, tathā taṃ samuṭṭhānarūpassāpi, kusalalakkhaṇābhāvena pana taṃ na kusalaṃ.



Tato paraṃ ye keci kusalā dhammā, sabbe te kusalahetūtiādayo tasseva mūlavārassa vevacanavasena nava vārā uddiṭṭhā. Iti mūlavāro, hetuvāro, nidānavāro, sambhavavāro, pabhavavāro, samuṭṭhānavāro, āhāravāro, ārammaṇavāro, paccayavāro, samudayavāroti sabbepi dasa vārā honti. Tattha mūlavāre āgataparicchedeneva sesesupi nayādayo veditabbāti sabbesupi dasasu vāresu saṭṭhisatanayā, asītiadhikāni cattāri yamakasatāni, saṭṭhiadhikāni navapucchāsatāni, vīsādhikāni ekūnavīsati atthasatāni ca uddiṭṭhānīti veditabbāni. Evaṃ tāva uddesavāre nayayamakapucchāatthavārappabhedavasena pāḷivavatthānameva veditabbaṃ.
根本、因、缘起、发生、起源、聚集、饮食、所缘、条件、产生，这十种都是双论的内容。因此，根本部分、因部分、因缘部分、发生部分、起源部分、聚集部分、饮食部分、所缘部分、条件部分、产生部分这十个部分都存在。在这里，根本部分通过来处的界定，其余的方式也应当被理解。因此在这十个部分中，有六十种方式，超过八十种的四种双论，超过六十种的九种提问，超过二十种的十八种意义被提及。这样，关于提纲部分，依据双论的提问和意义部分的划分，应当被理解为巴利文的内容。
根本、因、缘起这三者的内容被称为十种部分的提纲。在这里，根本及其余部分都是因的说明。因是根本的基础。为了自身的果报而起作用的就是因。为了显示“那么，抓住它吧”的意思而说明自身的果报就是因。由此果报而生起的就是生起。起源就是起源。聚集在这里的果报，亦即由此聚集而成的就是聚集。自身的果报是饮食。由于不应拒绝自身的果报而依附的就是依附。依此，因而不应拒绝地果报而生起的就是条件。由此果报而生起的就是生起。上述各个词的含义应当被理解。
提纲部分的解释。
意义部分的解释。
现在通过“有些是善法”等这样的方式，开始了意义部分的讨论。在这里，“有些”是没有例外的表达。善法是具备善的特性、无过失的快乐果报的善法。所有这些都是善根，这样问“他们都是善根吗？”三种善根即不贪等的善根。其余的善法不是善根，诸如触等的善法不是善根。或者其余的触等的善法是善法，但不是善根。或者说那些善根是善法，这样理解。关于善根的提问，问“所有这些法都是善法吗？”因此这部分的意义是接受所有善根的善性。这就是根本法的意义。通过这种方式，所有提问的内容应当被理解。若在某处有特别的内容，我们将特别说明。
在单一根本双论中，所有这些都应当以单一根本进行计算。这里的意思是，所有这些都以善根为相同的根本。关于触的根本，正是感觉等。或者说为了包容它们的性质而说明。善的起源是指善心所产生的。单一根本是指与不贪等的善根相同的根本。正如触等的根本由于不贪等的因缘而存在，善的起源的性质也一样，但由于善的特征而不被认为是善。

52. Aññamaññayamake ‘yekeci kusalā’ti apucchitvā yekeci kusalamūlena ekamūlāti pucchā katā. Kasmā? Imināpi byañjanena tassevatthassa sambhavato. Kusalamūlānīti idaṃ purimassa visesanaṃ. ‘Mūlāni yāni ekato uppajjantī’ti hi vuttaṃ, tāni pana kusalamūlānipi honti akusalaabyākatamūlānipi, idha kusalamūlānīti visesadassanatthamidaṃ vuttaṃ. Aññamaññamūlāni cāti aññamaññaṃ hetupaccayena paccayā hontīti attho. Tasseva paṭilomapucchāya ‘sabbe te dhammā kusalamūlena ekamūlā’ti avatvā sabbe te dhammā kusalāti vuttaṃ. Kasmā? Atthavisesābhāvato. Kusalamūlena ekamūlāti hi pucchāya katāya ‘mūlāni yāni ekato uppajjantī’ti heṭṭhā vuttanayeneva vissajjanaṃ kātabbaṃ bhaveyya, evañca sati atthavisesābhāvo hoti. Tasmā tathā akatvā evaṃ pucchā katā. Iminā upāyena mūlamūlanayādīsupi aññamaññamūlayamake pucchāviseso veditabbo.

53-55. Mūlamūlanaye sabbe te kusalamūlamūlāti sabbe te kusalamūlasaṅkhātā mūlāti pucchati. Ekamūlamūlāti samānaṭṭhena ekameva mūlamūlaṃ etesanti ekamūlamūlā. Aññamaññamūlamūlāti aññamaññassa mūlaṃ aññamaññamūlaṃ, aññamaññamūlaṃ hetupaccayaṭṭhena mūlaṃ etesanti aññamaññamūlamūlā.

56. Mūlakanaye kusalamūlakāti hetupaccayaṭṭhena kusalaṃ mūlaṃ etesanti kusalamūlakā.

57-61. Mūlamūlakanaye kusalamūlamūlakāti kusalānaṃ mūlaṃ kusalamūlaṃ. Hetupaccayaṭṭheneva kusalamūlaṃ mūlaṃ etesanti kusalamūlamūlakāti. Ayaṃ tāva kusalapadaṃ nissāya nayayamakapucchāsu visesattho.

62-73.Akusalapadādīsupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso, ahetukaṃ akusalanti vicikicchāya ceva uddhaccena ca sampayuttaṃ mohaṃ sandhāya vuttaṃ.

74-85.Ahetukaṃabyākatanti aṭṭhārasa cittuppādā rūpaṃ, nibbānañca. Abyākatamūlena na ekamūlanti idha pana ṭhapetvā sahetukaabyākatasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ, sesaṃ labbhati. Sahetukaabyākatasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ abyākatamūlena ekamūlaṃ hoti, taṃ abbohārikaṃ katvā ekato labbhamānakavaseneva cetaṃ vissajjanaṃ kataṃ.

86-97.Nāmā dhammāti nāmasaṅkhātā dhammā. Te atthato cattāro arūpino khandhā, nibbānañca. Naveva nāmamūlānīti kusalākusalaabyākatamūlavasena nava mūlāni. Ahetukaṃ nāmaṃ nāmamūlena na ekamūlanti ahetukaṃ sabbampi aṭṭhārasa cittuppādavicikicchuddhaccasampayuttamohanibbānasaṅkhātaṃ nāmaṃ nāmamūlena na ekamūlaṃ . Na hi taṃ tena saddhiṃ uppajjati. Sahetukaṃnāmaṃ nāmamūlenāti padepi sahetukaṃ nāmaṃ nāmamūlenāti attho. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Mūlavāravaṇṇanā.

98-99. Hetuvārādīsupi imināvupāyena attho veditabbo. Mūlaṃ hetu nidānañcātigāthā yathāniddiṭṭhānaṃ dasannampi vārānaṃ puna uddānavaseneva vuttāti.

Mūlayamakavaṇṇanā.

2. Khandhayamakaṃ

1. Paṇṇattiuddesavāravaṇṇanā



另外的双论中，问“有些是善法”，然后以某个善根作为单一根本进行提问。为什么？因为通过这种方式可以说明其意义。善根是对前者的描述。“根本是那些共同生起的”，而这些根本也可以是善根，也可以是恶根或无记根，在这里提到善根是为了说明其特性。其他的根本是指其他的因缘条件。因此，在反问中说“所有这些法都是以善根为单一根本”，而不是说“所有这些法都是善法”。为什么？因为没有特别的意义。以善根作为单一根本的提问，正如前面所说的“根本是那些共同生起的”应当如此解释，这样一来就没有特别的意义。因此，不这样做的提问就是这样。通过这种方式，根本法的讨论和其他的双论提问的特例应当被理解。
53-55. 在根本法的讨论中，问“所有这些法都是善根吗？”所有这些被称为善根的根本。单一根本是指在同一位置上唯一的根本。其他的根本是指其他的因缘条件的根本，这些被称为其他的根本。
在根本法的讨论中，善根是指因缘条件的善根。
57-61. 在根本与根本的讨论中，善根是善法的根本。善根是因缘条件的善根。这里的善法是基于善的内容进行提问的特例。
62-73. 关于恶法的词汇也是如此。这里的特别之处在于，非因缘的恶法是指与怀疑和轻率相结合的无明。
74-85. 非因缘的无记法是指十八种心法、色法和涅槃。除非在此基础上，非因缘的无记法不是单一根本；在此处，基于有因缘的无记法的聚集，其他的可以获得。有因缘的无记法的聚集是以非因缘的根本为单一根本，这样的解释是为了说明其聚集的性质。
86-97. 名为法的就是名词所指的法。其意义为四种无色的蕴法和涅槃。新的名词根本是指善、恶和无记的根本。有因缘的名词根本不是单一根本，所有的非因缘的十八种心法、怀疑、轻率和无明、涅槃等都不是单一根本。因为这些并不会因此而生起。基于有因缘的名词，名词的根本也是如此。其余部分在所有地方都显而易见。
根本法的解释。
98-99. 在因缘法等的讨论中，其意义也应当如此理解。根本与因、因缘的解释如前所述的十种部分，再次以提纲的方式进行阐述。
根本双论的解释。
蕴双论
论述提纲的解释。

1. Idāni mūlayamake desiteyeva kusalādidhamme khandhavasena saṅgaṇhitvā mūlayamakānantaraṃ desitassa khandhayamakassa vaṇṇanā hoti. Tattha pāḷivavatthānaṃ tāva evaṃ veditabbaṃ – imasmiñhi khandhayamake tayo mahāvārā honti – paṇṇattivāro, pavattivāro, pariññāvāroti. Tesu paṇṇattivāro khandhānaṃ nāmābhidhānasodhanavaseneva gatattā paṇṇattivāroti vuccati. Pavattivāro tena sodhitanāmābhidhānānaṃ khandhānaṃ uppādanirodhavasena pavattiṃ sodhayamāno gato, tasmā pavattivāroti vuccati. Pariññāvāro iminānukkamena pavattānaṃ khandhānaṃ saṅkhepeneva tisso pariññā dīpayamāno gato, tasmā pariññāvāroti vuccati. Tattha paṇṇattivāro uddesaniddesavasena dvīhākārehi vavatthito. Itaresu visuṃ uddesavāro natthi. Ādito paṭṭhāya pucchāvissajjanavasena ekadhā vavatthitā. Tattha pañcakkhandhātipadaṃ ādiṃ katvā yāva na khandhā, na saṅkhārāti padaṃ tāva paṇṇattivārassa uddesavāro veditabbo. Pucchāvārotipi tasseva nāmaṃ. Tattha pañcakkhandhāti ayaṃ yamakavasena pucchitabbānaṃ khandhānaṃ uddeso. Rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandhoti tesaññeva pabhedato nāmavavatthānaṃ.

2-

现在,在根本双论中已经讲述的善等法,按照蕴的方式归纳,紧接着根本双论之后所讲述的蕴双论的解释开始了。在这里,首先应该这样理解巴利文的内容安排:在这个蕴双论中有三个大部分 - 概念部分、运作部分和遍知部分。其中,概念部分因为只是通过澄清蕴的名称而进行的,所以称为概念部分。运作部分是在澄清了名称之后,通过蕴的生起和灭去来澄清其运作,因此称为运作部分。遍知部分是按照这个顺序,简要地阐明蕴的三种遍知,因此称为遍知部分。在这里,概念部分通过列举和解释两种方式来安排。其他两个部分没有单独的列举部分。从开始就通过问答的方式来安排。在这里,从"五蕴"这个词开始,一直到"非蕴,非行"这个词为止,应该理解为概念部分的列举部分。这也称为问题部分。在这里,"五蕴"是对将要通过双论方式提问的蕴的列举。"色蕴...识蕴"是对这些蕴的详细名称安排。
2-

3. Idāni imesaṃ khandhānaṃ vasena padasodhanavāro, padasodhanamūlacakkavāro, suddhakhandhavāro, suddhakhandhamūlacakkavāroti cattāro nayavārā honti. Tattha rūpaṃ rūpakkhandho, rūpakkhandho rūpantiādinā nayena padameva sodhetvā gato padasodhanavāro nāma. So anulomapaṭilomavasena duvidho hoti. Tattha anulomavāre ‘rūpaṃ rūpakkhandho, rūpakkhandho rūpa’ntiādīni pañca yamakāni. Paṭilomavārepi ‘na rūpaṃ, na rūpakkhandho; na rūpakkhandho na rūpa’ntiādīni pañceva. Tato paraṃ tesaññeva padasodhanavāre sodhitānaṃ khandhānaṃ ‘rūpaṃ rūpakkhandho, khandhā vedanākkhandho’tiādinā nayena ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri cakkāni bandhitvā gato padasodhanamūlakānaṃ cakkānaṃ atthitāya padasodhanamūlacakkavāro nāma. Sopi anulomapaṭilomavasena duvidho hoti. Tattha anulomavāre ‘rūpaṃ rūpakkhandho, khandhā vedanākkhandho’tiādīni ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri katvā vīsati yamakāni. Paṭilomavārepi ‘na rūpaṃ, na rūpakkhandho; na khandhā na vedanākkhandho’tiādīni vīsatimeva.

Tato paraṃ rūpaṃ khandho khandhā rūpantiādinā nayena suddhakhandhavaseneva gato suddhakhandhavāro nāma. Tattha khandhā rūpantiādīsu khandhā rūpakkhandho, khandhā vedanākkhandhoti attho gahetabbo. Kasmā? Niddesavāre evaṃ bhājitattā. Tattha hi ‘rūpaṃ khandhoti āmantā. Khandhā rūpakkhandhoti rūpakkhandho khandho ceva rūpakkhandho ca, avasesā khandhā na rūpakkhandho’ti evaṃ ‘khandhā rūpa’ntiādīnaṃ khandhā rūpakkhandhotiādinā nayena padaṃ uddharitvā attho vibhatto. Teneva ca kāraṇenese suddhakhandhavāroti vutto. Vacanasodhane viya hi ettha na vacanaṃ pamāṇaṃ. Yathā yathā pana suddhakhandhā labbhanti, tathā tathā atthova pamāṇaṃ. Parato āyatanayamakādīsupi eseva nayo. Esopi ca suddhakhandhavāro anulomapaṭilomavasena duvidho hoti. Tattha anulomavāre ‘rūpaṃ khandho khandhā rūpa’ntiādīni pañca yamakāni. Paṭilomavārepi ‘na rūpaṃ na khandho, na khandhā na rūpa’ntiādīni pañceva.

Tato paraṃ tesaññeva suddhakhandhānaṃ rūpaṃ khandho, khandhā vedanātiādinā nayena ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri cakkāni bandhitvā gato suddhakhandhamūlakānaṃ cakkānaṃ atthitāya suddhakhandhamūlacakkavāro nāma. Tattha khandhā vedanātiādīsu khandhā vedanākkhandhotiādinā nayena attho veditabbo. Itarathā niddesavārena saddhiṃ virodho hoti. Sopi anulomapaṭilomavasena duvidho hoti. Tattha anulomavāre ‘rūpaṃ khandho, khandhā vedanā’tiādīni ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri katvā vīsati yamakāni. Paṭilomavārepi ‘na rūpaṃ, na khandho, na khandhā na vedanā’tiādīni vīsatimeva. Evaṃ tāva ekena yamakasatena dvīhi pucchāsatehi ekekapucchāya sanniṭṭhānasaṃsayavasena dve dve atthe katvā catūhi ca atthasatehi paṭimaṇḍito paṇṇattivārassa uddesavāro veditabboti.

Paṇṇattiuddesavāravaṇṇanā.

1. Paṇṇattiniddesavāravaṇṇanā



现在,基于这些蕴,有四种方法部分:词语澄清部分、词语澄清根本轮转部分、纯蕴部分、纯蕴根本轮转部分。其中,通过"色是色蕴,色蕴是色"等方式只澄清词语的称为词语澄清部分。这分为顺序和逆序两种。在顺序部分中有"色是色蕴,色蕴是色"等五个双论。在逆序部分中也有"非色非色蕴,非色蕴非色"等五个。之后,对这些在词语澄清部分中已澄清的蕴,通过"色是色蕴,蕴是受蕴"等方式,以每一蕴为根本组成四个轮转,因为有以词语澄清为根本的轮转,所以称为词语澄清根本轮转部分。这也分为顺序和逆序两种。在顺序部分中,以每一蕴为根本有四个,共二十个双论。在逆序部分中也有"非色非色蕴,非蕴非受蕴"等二十个。
之后,通过"色是蕴,蕴是色"等方式,只基于纯蕴进行的称为纯蕴部分。在这里,"蕴是色"等中,"蕴是色蕴,蕴是受蕴"的意思应该理解。为什么?因为在解释部分是这样分析的。在那里,"色是蕴吗?是的。蕴是色蕴吗?色蕴是蕴也是色蕴,其余的蕴不是色蕴",这样通过"蕴是色蕴"等方式提取词语并解释其意义。正是因为这个原因,这被称为纯蕴部分。因为在这里,不像在词语澄清中那样以词语为标准。但是,无论如何获得纯蕴,其意义才是标准。在后面的处双论等中也是这个道理。这个纯蕴部分也分为顺序和逆序两种。在顺序部分中有"色是蕴,蕴是色"等五个双论。在逆序部分中也有"非色非蕴,非蕴非色"等五个。
之后,对这些纯蕴,通过"色是蕴,蕴是受"等方式,以每一蕴为根本组成四个轮转,因为有以纯蕴为根本的轮转,所以称为纯蕴根本轮转部分。在这里,"蕴是受"等中,应该理解为"蕴是受蕴"等的意思。否则就会与解释部分相矛盾。这也分为顺序和逆序两种。在顺序部分中,以每一蕴为根本有四个,共二十个双论。在逆序部分中也有"非色非蕴,非蕴非受"等二十个。这样,应该理解概念部分的列举部分有一百个双论,二百个问题,每个问题有两个意义,共四百个意义。
概念列举部分的解释。
概念解释部分的解释

26. Idāni rūpaṃ rūpakkhandhotiādinā nayena niddesavāro āraddho. Tattha rūpaṃ rūpakkhandhoti yaṃkiñci rūpanti vuccati. Sabbaṃ taṃ rūpaṃ rūpakkhandhoti vacanasodhanatthaṃ pucchati. Piyarūpaṃ sātarūpaṃ, rūpaṃ, na rūpakkhandhoti yaṃ ‘piyarūpaṃ sātarūpa’nti ettha rūpanti vuttaṃ, taṃ rūpameva, na rūpakkhandhoti attho. Rūpakkhandho rūpañceva rūpakkhandho cāti yo pana rūpakkhandho, so rūpantipi rūpakkhandhotipi vattuṃ vaṭṭatīti attho. Rūpakkhandho rūpanti ettha pana yasmā rūpakkhandho niyameneva rūpanti vattabbo. Tasmā āmantāti āha. Iminā upāyena sabbavissajjanesu attho veditabbo. Yo pana yattha viseso bhavissati, tatheva taṃ vaṇṇayissāma . Saññāyamake tāva diṭṭhisaññāti ‘papañcasaññā’tiādīsu āgatā diṭṭhisaññā. Saṅkhārayamake avasesā saṅkhārāti ‘aniccā vata saṅkhārā’tiādīsu āgatā saṅkhārakkhandhato avasesā saṅkhatadhammā. Paṭilomavārepi eseva nayoti.

Padasodhanavāro niṭṭhito.

28. Padasodhanamūlacakkavāre khandhā vedanākkhandhoti yekeci khandhā, sabbe te vedanākkhandhoti pucchati. Sesapucchāsupi eseva nayo. Paṭilome na khandhā na vedanākkhandhoti ettha ye paññattinibbānasaṅkhātā dhammā khandhā na honti, te yasmā vedanākkhandhopi na honti, tasmā āmantāti āha. Sesavissajjanesupi eseva nayoti.

Padasodhanamūlacakkavāro niṭṭhito.

38. Suddhakhandhavāre rūpaṃ khandhoti yaṃkiñci rūpanti vuttaṃ, sabbaṃ taṃ khandhoti pucchati. Tattha yasmā piyarūpasātarūpasaṅkhātaṃ vā rūpaṃ hotu, bhūtupādārūpaṃ vā, sabbaṃ pañcasu khandhesu saṅgahaṃ gacchateva. Tasmā āmantāti paṭijānāti. Dutiyapade ‘khandhā rūpa’nti pucchitabbe yasmā rūpantivacanena rūpakkhandhova adhippeto, tasmā vacanaṃ anādiyitvā atthavasena pucchanto khandhā rūpakkhandhoti āha. Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo. Parato āyatanayamakādīnaṃ niddesavārepi eseva nayo. Saññā khandhoti etthāpi diṭṭhisaññā vā hotu, saññā eva vā, sabbāyapi khandhabhāvato āmantāti vuttaṃ. Saṅkhārā khandhoti padepi eseva nayo. Khandhavinimuttako hi saṅkhāro nāma natthi.

39. Paṭilome na rūpaṃ na khandhoti yaṃ dhammajātaṃ rūpaṃ na hoti, taṃ khandhopi na hotīti pucchati. Vissajjane panassa rūpaṃ ṭhapetvā avasesā khandhā na rūpaṃ, khandhāti rūpato aññe vedanādayo khandhā rūpameva na honti, khandhā pana hontīti attho. Rūpañca khandhe ca ṭhapetvā avasesāti pañcakkhandhavinimuttaṃ nibbānañceva paññatti ca. Ito paresupi ‘avasesā’ti padesu eseva nayoti.

Suddhakhandhavāro niṭṭhito.

40-44. Suddhakhandhamūlacakkavāre rūpaṃ khandhotiādīnaṃ heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabboti.

Suddhakhandhamūlacakkavāro niṭṭhito.

Paṇṇattiniddesavāravaṇṇanā.

2. Pavattivāravaṇṇanā

50-

现在，通过“色是色蕴”等方式，开始了对词语澄清部分的解释。在这里，“色是色蕴”是指任何被称为“色”的东西。所有这些色都是色蕴，因此提问是为了澄清词语的意义。“可爱的色、可喜的色”，在这里提到的“色”，只是指这个色，而不是色蕴的意思。色蕴是指色本身和色蕴，因此色蕴可以被称为色或色蕴。色蕴在这里，因色蕴的限制而被称为色。因此说“是的”。通过这种方式，所有的澄清都应当理解为有意义的。如果在某处有特别之处，我们也会如是说明。在概念部分中，所提到的“见的觉知”是指“繁杂的觉知”等等的见的觉知。在构成部分中，其余的构成是指“无常的确实构成”等等的构成法。逆序部分也是如此。
词语澄清部分已结束。
在词语澄清根本轮转部分中，问“蕴是受蕴”是指某些蕴，所有这些都是受蕴。其余的提问也是如此。在逆序中“非蕴非受蕴”是指那些被称为涅槃的法不属于蕴，因为它们也不属于受蕴，因此说“是的”。其余的澄清也是如此。
词语澄清根本轮转部分已结束。
在纯蕴部分中，“蕴是蕴”是指任何被称为“色”的东西，所有这些都是蕴，因此提问是为了澄清。因为可爱的色、可喜的色或是物质的色，所有这些都归入五蕴之中。因此说“是的”。在第二个部分中，问“蕴是色”时，因为“色”一词指的是色蕴，所以不需要再次解释，而是以意义进行提问，因而说“蕴是色蕴”。通过这种方式，所有的词语都应当理解为有意义的。在后面的感官领域等的解释部分也是如此。觉知蕴是指这里的见的觉知或是觉知本身，所有的都因蕴的存在而被称为“是的”。构成蕴也是如此。因为没有解脱于构成的构成法。
在逆序中“非色非蕴”是指那些法所生的色不属于蕴，因此蕴也不属于蕴。澄清时，除了色以外的其余蕴不属于色，因而说“蕴是的”。色和蕴是指五蕴的解脱，涅槃和概念也是如此。在后面的部分中，“其余的”一词也应如此理解。
纯蕴部分已结束。
40-44. 在纯蕴根本轮转部分中，“蕴是蕴”等的意义应当如前所述理解。
纯蕴根本轮转部分已结束。
概念解释部分的解释。
运作部分的解释。

205. Idāni yassa rūpakkhandhotiādinā nayena pavattivāro āraddho. Kasmā panettha uddesavāro na vuttoti? Heṭṭhā dassitanayattā. Paṇṇattivārasmiñhi uddesavāre nayo dassito. Tena pana nayena sakkā so idha avuttopi jānitunti taṃ avatvā niddesavārova āraddho. Imasmiṃ pana pavattivārasaṅkhāte mahāvāre uppādavāro, nirodhavāro, uppādanirodhavāroti tayo antaravārā honti. Tesu paṭhamo dhammānaṃ uppādalakkhaṇassa dīpitattā uppādavāroti vuccati. Dutiyo tesaññeva nirodhalakkhaṇassa dīpitattā nirodhavāroti vuccati. Tatiyo ubhinnampi lakkhaṇānaṃ dīpitattā uppādanirodhavāroti vuccati. Uppādavārena cettha dhammānaṃ uppajjanākārova dīpito. Nirodhavārena ‘uppannaṃ nāma niccaṃ natthī’ti tesaññeva aniccatā dīpitā. Uppādanirodhavārena tadubhayaṃ.

Tattha uppādavāre tāva tiṇṇaṃ addhānaṃ vasena cha kālabhedā honti – paccuppanno, atīto, anāgato, paccuppannenātīto, paccuppannenānāgato, atītenānāgatoti. Tesu ‘yassa rūpakkhandho uppajjatī’ti paccuppannābhidhānavasena paccuppanno veditabbo. So paccuppannānaṃ dhammānaṃ paccakkhato gahetabbattā ativiya suviññeyyoti paṭhamaṃ vutto. Yassa rūpakkhandho uppajjitthāti atītābhidhānavasena atīto veditabbo. So paccakkhato anubhūtapubbānaṃ atītadhammānaṃ anumānena anāgatehi suviññeyyatarattā dutiyaṃ vutto. Yassa rūpakkhandho uppajjissatīti anāgatābhidhānavasena anāgato veditabbo. So paccakkhato ca anubhūtapubbavasena ca gahitadhammānumānena ‘anāgatepi evarūpā dhammā uppajjissantī’ti gahetabbato tatiyaṃ vutto.

Yassarūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho uppajjitthāti paccuppannena saddhiṃ atītābhidhānavasena paccuppannenātīto veditabbo. So missakesu tīsu suviññeyyatarattā catutthaṃ vutto. Yassa rūpakkhandho uppajjati tassa vedanākkhandho uppajjissatīti paccuppannena saddhiṃ anāgatābhidhānavasena paccuppannenānāgato veditabbo. So paccakkhato gahetabbānaṃ dhammānaṃ atthitāya atthato suviññeyyataroti pañcamaṃ vutto. Yassa rūpakkhandho uppajjittha, tassa vedanākkhandho uppajjissatīti atītena saddhiṃ anāgatābhidhānavasena atītenānāgato veditabbo. So purimehi duviññeyyoti chaṭṭhaṃ vutto.

Evametesu chasu kālabhedesu yvāyaṃ paṭhamo paccuppanno, tattha puggalato, okāsato, puggalokāsatoti tayo vārā honti. Tesu yassāti puggalavasena khandhānaṃ uppattidīpano puggalavāro. Yatthāti okāsavasena khandhānaṃ uppattidīpano okāsavāro. Yassa yatthāti puggalokāsavasena khandhānaṃ uppattidīpano puggalokāsavāro. Ime pana tayopi vārā paṭhamaṃ anulomanayena niddisitvā pacchā paṭilomanayena niddiṭṭhā. Tesu ‘uppajjati’ ‘uppajjittha,’ ‘uppajjissatī’ti vacanato uppattidīpano anulomanayo. ‘Nuppajjati’, ‘nuppajjittha,’ ‘nuppajjissatī’ti vacanato anuppattidīpano paṭilomanayo.


现在,通过"对于谁色蕴"等方式,开始了运作部分。为什么这里没有说明列举部分呢?因为前面已经说明了方法。在概念部分的列举部分中已经说明了方法。通过那个方法,即使这里没有说明也可以知道,所以没有说明而直接开始了解释部分。在这个被称为运作部分的大部分中,有生起部分、灭去部分、生起灭去部分这三个中间部分。其中第一个因为说明了法的生起特征,所以称为生起部分。第二个因为说明了同样法的灭去特征,所以称为灭去部分。第三个因为说明了两种特征,所以称为生起灭去部分。这里通过生起部分说明了法的生起方式。通过灭去部分说明了"已生起的没有常住"的无常性。通过生起灭去部分说明了这两者。
在生起部分中,首先根据三个时期有六种时间区分 - 现在、过去、未来、现在与过去、现在与未来、过去与未来。其中,"对于谁色蕴生起"是指现在时的表述,应该理解为现在。因为现在的法可以直接感知,所以最容易理解,因此首先提到。"对于谁色蕴已生起"是指过去时的表述,应该理解为过去。因为过去经历过的法比未来的法更容易通过推理理解,所以第二个提到。"对于谁色蕴将生起"是指未来时的表述,应该理解为未来。因为可以通过直接感知和过去经历推理"未来也会有这样的法生起",所以第三个提到。
"对于谁色蕴生起,他的受蕴已生起"是指现在与过去时的表述,应该理解为现在与过去。因为在混合的三种中最容易理解,所以第四个提到。"对于谁色蕴生起,他的受蕴将生起"是指现在与未来时的表述,应该理解为现在与未来。因为可以直接感知的法存在,所以实际上最容易理解,因此第五个提到。"对于谁色蕴已生起,他的受蕴将生起"是指过去与未来时的表述,应该理解为过去与未来。因为比前面的更难理解,所以第六个提到。
这六种时间区分中,第一个现在时有三个部分:人、处所、人与处所。其中,"对于谁"是指通过人来说明蕴的生起的人部分。"在哪里"是指通过处所来说明蕴的生起的处所部分。"对于谁在哪里"是指通过人与处所来说明蕴的生起的人与处所部分。这三个部分首先用顺序方式解释,然后用逆序方式解释。其中,"生起"、"已生起"、"将生起"的说法是说明生起的顺序方式。"不生起"、"没有生起"、"不会生起"的说法是说明不生起的逆序方式。


Tattha paccuppannakāle tāva puggalavārassa anulomanaye ‘‘yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho uppajjati. Yassa vā pana vedanākkhandho uppajjati, tassa rūpakkhandho uppajjati. Yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa saññākkhandho saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho, uppajjati. Yassa vā pana viññāṇakkhandho uppajjati, tassa rūpakkhandho uppajjatī’’ti evaṃ rūpakkhandhamūlakāni cattāri yamakāni; ‘‘yassa vedanākkhandho uppajjati, tassa saññākkhandho uppajjatī’’tiādinā nayena vedanākkhandhamūlakāni tīṇi; saññākkhandhamūlakāni dve; saṅkhārakkhandhamūlakaṃ ekanti aggahitaggahaṇena dasa yamakāni honti.

Tattha rūpakkhandhamūlakesu catūsu ādito ekameva vissajjitaṃ. Sesāni tena sadisavissajjanānīti tantiyā lahubhāvatthaṃ saṅkhittāni. Vedanākkhandhādimūlakesupi ‘āmantā’ti ekasadisameva vissajjanaṃ. Tasmā tānipi tantiyā lahubhāvatthaṃ saṅkhittānevāti evametāni paccuppannakāle puggalavāre anulomanaye ekayamakavissajjaneneva dasa yamakāni vissajjitāni nāma hontīti veditabbāni. Yathā ca puggalavāre dasa, evaṃ okāsavāre dasa, puggalokāsavāre dasāti paccuppannakāle tīsu vāresu anulomanaye tiṃsa yamakāni honti. Yathā ca anulomanaye, evaṃ paṭilomanayepīti sabbānipi paccuppannakāle saṭṭhi yamakāni honti. Tesu vīsapucchāsataṃ, cattārīsāni ca dve atthasatāni hontīti veditabbāni. Evaṃ sesesupi pañcasu kālabhedesu puggalādibhedato anulomapaṭilomanayavasena cha cha vārā. Ekekasmiṃ vāre dasa dasa katvā saṭṭhi saṭṭhi yamakānīti tīṇi yamakasatāni. Tāni purimehi saddhiṃ saṭṭhādhikāni tīṇi yamakasatāni, vīsādhikāni sattapucchāsatāni, cattārīsāni ca cuddasa atthasatāni honti. Idaṃ tāva uppādavāre pāḷivavatthānaṃ. Yathā ca uppādavāre, tathā nirodhavārepi, uppādanirodhavārepīti sabbasmimpi pavattimahāvāre asīti yamakasahassaṃ, saṭṭhisatādhikāni dve pucchāsahassāni, vīsaṃ tisatādhikāni ca cattāri atthasahassāni veditabbāni.

Pāḷi pana uppādavāre nirodhavāre ca tīsu asammissakakālabhedesu tasmiṃ tasmiṃ vāre ekekameva yamakaṃ vissajjetvā saṅkhittā. Tīsu missakakālabhedesu ‘yassa vedanākkhandho uppajjati, tassa saññākkhandho uppajjitthā’tiādinā nayena vedanākkhandhādimūlakesupi ekaṃ yamakaṃ vissajjitaṃ. Uppādanirodhavāre pana chasupi kālabhedesu taṃ vissajjitameva. Sesāni tena samānavissajjanattā saṅkhittānīti. Idaṃ sakalepi pavattimahāvāre pāḷivavatthānaṃ.


在此，当前时段中，关于个人部分的顺序方式有：“对于谁色蕴生起，谁的受蕴生起；或者说，谁的受蕴生起，谁的色蕴生起；谁的色蕴生起，谁的觉知蕴、构成蕴、识蕴生起；或者说，谁的识蕴生起，谁的色蕴生起。”通过这种方式，色蕴根本的四个双论；“谁的受蕴生起，谁的觉知蕴生起”等等的方式，受蕴根本的三个双论；觉知蕴根本的两个双论；构成蕴根本的一个双论，因此总共是十个双论。
在这些色蕴根本中，首先只有一个被澄清。其余的因相似澄清而被简化。因此，受蕴等根本的澄清也是如此。所以它们也因相似澄清而被简化。因此在当前时段中，关于个人部分的顺序方式，通过单个双论的澄清，十个双论被澄清。正如个人部分有十个，处所部分也有十个，个人与处所部分也有十个，因此在当前时段的这三部分中，顺序方式有三十个双论。正如在顺序方式中，亦如在逆序方式中，所有这些在当前时段中总共有六十个双论。在这些中，有二十个问题，四十个问题，以及两个意义的总和。
同样，在其余的五个时间区分中，关于个人等的区分也有六个顺序和逆序的部分。每个部分有十个双论，合计为六十个双论。这些与前面的合计为六十多个双论，二十个以上的问题，四十个意义的总和。现在这是生起部分的解释。正如在生起部分中那样，在灭去部分中、在生起灭去部分中，所有这些在整体运作部分中总共有八万双论，六十多个问题，二十个以上的意义。
在巴利文中，生起部分和灭去部分的三个不混合时间区分中，每个部分只有一个双论被澄清。在三个混合时间区分中，“谁的受蕴生起，谁的觉知蕴生起”等等的方式，受蕴等根本的部分也有一个双论被澄清。而在生起灭去部分中，六个时间区分中也只有一个双论被澄清，其余的因相似澄清而被简化。因此，这也是在整体运作部分中的巴利文解释。


Atthavinicchayatthaṃ panassa idaṃ lakkhaṇaṃ veditabbaṃ – imasmiñhi pavattimahāvāre catunnaṃ pañhānaṃ pañca vissajjanāni sattavīsatiyā ṭhānesu pakkhipitvā atthavinicchayo veditabbo. Tattha purepañho, pacchāpañho, paripuṇṇapañho, moghapañhoti ime cattāro pañhā nāma. Ekekasmiñhi yamake dve dve pucchā. Ekekapucchāyapi dve dve padāni. Tattha yāya pucchāya vissajjane ekeneva padena gahitakkhandhassa uppādo vā nirodho vā labbhati , ayaṃ purepañho nāma. Yāya pana pucchāya vissajjane dvīhipi padehi gahitakkhandhānaṃ uppādo vā nirodho vā labbhati, ayaṃ pacchāpañho nāma. Yāya pana pucchāya vissajjane ekenapi padena gahitakkhandhassa dvīhipi padehi gahitakkhandhānaṃ uppādo vā, nirodho vā labbhati, ayaṃ paripuṇṇapañho nāma. Yāya pana pucchāya vissajjane paṭikkhepo vā, paṭisedho vā labbhati, ayaṃ moghapañho nāma. Yasmā panesa adassiyamāno na sakkā jānituṃ, tasmā naṃ dassayissāma.

‘Yattha rūpakkhandho nuppajjati, tattha vedanākkhandho nuppajjatī’ti pucchāya tāva uppajjatīti imasmiṃ vissajjane ekeneva padena gahitassa vedanākkhandhassa uppādo labbhati, iti ayañceva añño ca evarūpo pañho purepañhoti veditabbo. ‘Yassa rūpakkhandho uppajjittha, tassa vedanākkhandho uppajjitthā’ti pucchāya pana ‘āmantā’ti imasmiṃ vissajjane dvīhi padehi gahitānaṃ rūpavedanākkhandhānaṃ yassa kassaci sattassa atīte uppādo labbhati. Iti ayañceva añño ca evarūpo pañho pacchāpañhoti veditabbo.

‘Yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho uppajjatī’ti imāya pana paṭhamapucchāya ‘asaññasattaṃ upapajjantāna’ntiādike imasmiṃ vissajjane ‘asaññasattaṃ upapajjantānaṃ tesaṃ rūpakkhandho uppajjati, no ca tesaṃ vedanākkhandho uppajjatī’ti imasmiṃ koṭṭhāse ekeneva padena gahitassa rūpakkhandhassapi uppādo labbhati. ‘Pañcavokāraṃ upapajjantānaṃ tesaṃ rūpakkhandho ca uppajjati vedanākkhandho ca uppajjatī’ti imasmiṃ koṭṭhāse dvīhipi padehi saṅgahitānaṃ rūpavedanākkhandhānampi uppādo labbhati. Iti ayañceva añño ca evarūpo pañho paripuṇṇapañhoti veditabbo. Purepacchāpañhotipi etasseva nāmaṃ. Etassa hi vissajjane purimakoṭṭhāse ekena padena saṅgahitassa rūpakkhandhasseva uppādo dassito. Dutiyakoṭṭhāse dvīhi padehi saṅgahitānaṃ rūpavedanākkhandhānaṃ. Imināyeva ca lakkhaṇena yattha ekena padena saṅgahitassa khandhassa uppādo vā nirodho vā labbhati, so purepañhoti vutto. Yattha dvīhipi padehi saṅgahitānaṃ khandhānaṃ uppādo vā nirodho vā labbhati, so pacchāpañhoti vutto.

‘Yassa rūpakkhandho nuppajjittha, tassa vedanākkhandho nuppajjitthā’ti imāya pana pucchāya ‘natthī’ti imasmiṃ vissajjane paṭikkhepo labbhati. ‘Yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho nirujjhatī’ti pucchāya ‘no’ti imasmiṃ vissajjane paṭisedho labbhati. Tasmā ayañceva duvidho añño ca evarūpo pañho moghapañhoti veditabbo. Tucchapañhotipi vuccati. Evaṃ tāva cattāro pañhā veditabbā.


为了理解意义，这个特征应当被理解——在这个运作的大部分中，有四个问题的五个澄清，放入二十七个位置中，意义得以理解。在这里，前问题、后问题、完全问题、空洞问题这四个问题的名称。每个双论中有两个提问。每个提问中也有两个词语。在这里，依据每个提问的澄清，若通过一个词语所把握的蕴的生起或灭去而获得，称之为前问题；若通过两个词语所把握的蕴的生起或灭去而获得，称之为后问题；若通过一个词语所把握的蕴的生起，而通过两个词语所把握的蕴的生起，称之为完全问题；若通过提问的澄清而获得拒绝或禁止，称之为空洞问题。由于这个问题是不可见的，无法知晓，因此我们将展示它。
“在哪里色蕴不生起，那里受蕴也不生起”的提问中，首先生起的是通过一个词语所把握的受蕴的生起，因此这个问题及其他类似的问题应被理解为前问题。“谁的色蕴已生起，谁的受蕴也已生起”的提问中，若通过两个词语所把握的色受蕴的生起，任何众生的过去生起得以获得。因此这个问题及其他类似的问题应被理解为后问题。
“谁的色蕴生起，谁的受蕴生起”的这个第一提问中，“无感知的众生生起”的等语句中，在这个澄清中，无感知的众生的色蕴生起，而他们的受蕴不生起，在这个地方通过一个词语所把握的色蕴的生起也得以获得。“五蕴生起的众生中，色蕴生起，受蕴也生起”的在这个地方通过两个词语所把握的色受蕴的生起也得以获得。因此这个问题及其他类似的问题应被理解为完全问题。前后问题也称为这个名称。因为在这个澄清中，前面的部分通过一个词语所把握的色蕴的生起被展示。第二部分通过两个词语所把握的色受蕴的生起。通过这种特征，无论是通过一个词语所把握的蕴的生起或灭去，称之为前问题；若通过两个词语所把握的蕴的生起或灭去，称之为后问题。
“谁的色蕴没有生起，谁的受蕴也没有生起”的这个提问中，若通过“没有”的在这个澄清中获得拒绝。“谁的色蕴生起，谁的受蕴灭去”的提问中，若通过“不是”的在这个澄清中获得禁止。因此这两个问题及其他类似的问题应被理解为空洞问题。也可以称之为空虚问题。这样四个问题应被理解。


Pāḷigatiyā vissajjanaṃ, paṭivacanavissajjanaṃ, sarūpadassanena vissajjanaṃ, paṭikkhepena vissajjanaṃ, paṭisedhena vissajjananti imāni pana pañca vissajjanāni nāma . Tattha yaṃ vissajjanaṃ pāḷipadameva hutvā atthaṃ vissajjeti, idaṃ pāḷigatiyā vissajjanaṃ nāma. Taṃ purepañhe labbhati. ‘Yattha rūpakkhandho nuppajjati tattha vedanākkhandho nuppajjatī’ti hi pañhe ‘uppajjatī’ti idaṃ vissajjanaṃ pāḷipadameva hutvā atthaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ, tasmā evarūpesu ṭhānesu pāḷigatiyā vissajjanaṃ veditabbaṃ. Yaṃ pana vissajjanaṃ paṭivacanabhāvena atthaṃ vissajjeti, idaṃ paṭivacanavissajjanaṃ nāma. Taṃ pacchāpañhe labbhati. ‘Yassa rūpakkhandho uppajjittha, tassa vedanākkhandho uppajjitthā’ti hi pañhe ‘āmantā’ti idaṃ vissajjanaṃ paṭivacanavaseneva atthaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ, tasmā evarūpesu ṭhānesu paṭivacanavissajjanaṃ veditabbaṃ. Yaṃ vissajjanaṃ sarūpena dassetvā atthaṃ vissajjeti; idaṃ sarūpadassanena vissajjanaṃ nāma. Taṃ paripuṇṇapañhe labbhati. ‘Yassa rūpakkhandho uppajjati; tassa vedanākkhandho uppajjatī’ti hi pañhe ‘asaññasattaṃ upapajjantāna’nti idaṃ vissajjanaṃ ‘imesaṃ rūpakkhandho uppajjati, no ca vedanākkhandho, imesaṃ rūpakkhandho ca uppajjati, vedanākkhandho cā’ti sarūpadassaneneva atthaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ. Tasmā evarūpesu ṭhānesu sarūpadassanena vissajjanaṃ veditabbaṃ. Yaṃ pana vissajjanaṃ tathārūpassa atthassābhāvato atthapaṭikkhepena pañhaṃ vissajjeti, idaṃ paṭikkhepena vissajjanaṃ nāma. Yaṃ tathārūpassa atthassa ekakkhaṇe alābhato atthapaṭisedhanena pañhaṃ vissajjeti, idaṃ paṭisedhena vissajjanaṃ nāma. Taṃ moghapañhe labbhati. ‘Yassa rūpakkhandho nuppajjittha, tassa vedanākkhandho nuppajjitthā’ti hi pañhe ‘natthī’ti idaṃ vissajjanaṃ; evarūpo nāma satto natthīti atthapaṭikkhepena pañhaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ; tasmā evarūpesu ṭhānesu paṭikkhepena vissajjanaṃ veditabbaṃ. ‘Yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho nirujjhatī’ti pañhe pana ‘no’ti idaṃ vissajjanaṃ ekasmiṃ paṭisandhikkhaṇe uppādena saddhiṃ nirodho nāma na labbhatīti atthapaṭisedhanena pañhaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ, tasmā evarūpesu ṭhānesu paṭisedhena vissajjanaṃ veditabbaṃ.


巴利文澄清有五种名称：巴利文澄清、回话澄清、实相展示澄清、拒绝澄清、禁止澄清。在这里，若澄清是通过巴利文本身而理解意义，这称为巴利文澄清。这个适用于前问题。“在哪里色蕴不生起，那里受蕴也不生起”的问题中，“生起”这个澄清是通过巴利文本身而理解意义，因此在这种情况下，巴利文澄清应被理解。
若澄清是通过回话的方式理解意义，这称为回话澄清。这个适用于后问题。“谁的色蕴已生起，谁的受蕴也已生起”的问题中，“称呼”这个澄清是通过回话的方式而理解意义，因此在这种情况下，回话澄清应被理解。
若澄清是通过实相展示的方式理解意义，这称为实相展示澄清。这个适用于完全问题。“谁的色蕴生起，谁的受蕴生起”的问题中，“无感知的众生生起”的等语句中，这个澄清是通过实相展示而理解意义，因此在这种情况下，实相展示澄清应被理解。
若澄清是通过拒绝某种意义而理解意义，这称为拒绝澄清。若通过某种意义的拒绝而理解问题，这称为禁止澄清。这个适用于空洞问题。“谁的色蕴没有生起，谁的受蕴也没有生起”的问题中，“没有”这个澄清是通过拒绝而理解意义；这种情况下，某种众生是不存在的，因此通过拒绝澄清而理解问题，因此在这种情况下，拒绝澄清应被理解。“谁的色蕴生起，谁的受蕴灭去”的问题中，“不是”这个澄清是通过禁止而理解意义。在这种情况下，通过生起与灭去的结合而理解问题，因此在这种情况下，禁止澄清应被理解。


Idāni ime cattāro pañhā, imāni ca pañca vissajjanāni, yesu sattavīsatiyā ṭhānesu pakkhipitabbāni, tāni evaṃ veditabbāni – asaññasattaṃ upapajjantānanti ekaṃ ṭhānaṃ, asaññasatte tatthāti ekaṃ, asaññasattānanti ekaṃ; asaññasattā cavantānanti ekaṃ; arūpaṃ upapajjantānanti ekaṃ, arūpe tatthāti ekaṃ, arūpānanti ekaṃ, arūpā cavantānanti ekaṃ , arūpe pacchimabhavikānanti ekaṃ, arūpe parinibbantānanti ekaṃ; ye ca arūpaṃ upapajjitvā parinibbāyissantīti ekaṃ; pañcavokāraṃ upapajjantānanti ekaṃ, pañcavokāre tatthāti ekaṃ, pañcavokārānanti ekaṃ pañcavokārā cavantānanti ekaṃ, pañcavokāre pacchimabhavikānanti ekaṃ, pañcavokāre parinibbantānanti ekaṃ; suddhāvāsaṃ upapajjantānanti ekaṃ, suddhāvāse tatthāti ekaṃ, suddhāvāsānanti ekaṃ, suddhāvāse parinibbantānanti ekaṃ; sabbesaṃ upapajjantānanti ekaṃ, sabbesaṃ cavantānanti ekaṃ; sabbasādhāraṇavasena pacchimabhavikānanti ekaṃ, parinibbantānanti ekaṃ, catuvokāraṃ pañcavokāraṃ upapajjantānanti ekaṃ, cavantānanti ekaṃ. Evaṃ imesaṃ catunnaṃ pañhānaṃ imāni pañca vissajjanāni imesu sattavīsatiyā ṭhānesu pakkhipitvā imasmiṃ pavattimahāvāre atthavinicchayo veditabbo. Evaṃ viditvā hi pañhaṃ vissajjantena suvissajjito hoti, atthañca vinicchayantena suvinicchito hoti.

Tatthāyaṃ nayo – yassa rūpakkhandho uppajjatīti yassa puggalassa uppādakkhaṇasamaṅgitāya rūpakkhandho uppajjati. Tassa vedanākkhandho uppajjatīti vedanākkhandhopi tassa tasmiññeva khaṇe uppajjatīti pucchati. Asaññasattaṃ upapajjantānanti acittakapaṭisandhivasena asaññasattabhavaṃ upapajjantānaṃ. Tesaṃ rūpakkhandho uppajjatīti tesaṃ ekantena rūpakkhandho uppajjatiyeva. Pavatte uppannānaṃ rūpakkhandho uppajjatipi nirujjhatipi, tasmā ‘asaññasattāna’nti avatvā’asaññasattaṃ upapajjantāna’nti vuttaṃ. No ca tesaṃ vedanākkhandho uppajjatīti acittakattā pana tesaṃ vedanākkhandho nuppajjateva. Idaṃ sattavīsatiyā ṭhānesu paṭhame ṭhāne paripuṇṇapañhassa purimakoṭṭhāse sarūpadassanena vissajjanaṃ. Pañcavokāraṃ upapajjantānanti rūpārūpamissakapaṭisandhivasena pañcavokārabhavaṃ upapajjantānaṃ. Tesaṃ rūpakkhandho ca uppajjati, vedanākkhandho cāti tesaṃ ekantena rūpavedanākkhandhasaṅkhātā dvepi khandhā uppajjantiyeva. Pavatte pana tattha uppannānaṃ te khandhā uppajjantipi nirujjhantipi, tasmā ‘pañcavokārāna’nti avatvā ‘pañcavokāraṃ upapajjantāna’nti vuttaṃ. Idaṃ pañcavokāraṃ upapajjantānanti ṭhāne paripuṇṇapañhassa pacchimakoṭṭhāse sarūpadassanena vissajjanaṃ. Iminā upāyena sabbāni vissajjanāni veditabbāni.

Idaṃ panettha uppādanirodhesu niyamalakkhaṇaṃ – sakalepi hi imasmiṃ khandhayamake tattha tattha uppannānaṃ pavatte yāva maraṇā khandhānaṃ apariyantesu uppādanirodhesu vijjamānesupi lahuparivattānaṃ dhammānaṃ vinibbhogaṃ katvā uppādanirodhe dassetuṃ na sukaranti pavattiyaṃ uppādanirodhe anāmasitvā abhinavaṃ vipākavaṭṭaṃ nipphādayamānena nānākammena nibbattānaṃ paṭisandhikhandhānaṃ uppādaṃ dassetuṃ sukhanti paṭisandhikāle uppādavaseneva uppādavāro kathito. Uppannassa pana vipākavaṭṭassa pariyosānena nirodhaṃ dassetuṃ sukhanti maraṇakāle nirodhavasena nirodhavāro kathito.


现在这四个问题，以及这五个澄清，应该放置在二十七个位置中，这些应当这样理解——无感知的众生生起的一个位置，无感知的众生在那里一个位置，无感知的众生的一个位置；无感知的众生的灭去的一个位置；无色生起的一个位置，无色在那里一个位置，无色的一个位置，无色的灭去的一个位置，无色的后生的一个位置，无色的涅槃的一个位置；那些无色生起后将要涅槃的一个位置；五蕴生起的一个位置，五蕴在那里一个位置，五蕴的一个位置，五蕴的灭去的一个位置，五蕴的后生的一个位置，五蕴的涅槃的一个位置；清净住处生起的一个位置，清净住处在那里一个位置，清净住处的一个位置，清净住处的涅槃的一个位置；所有生起的一个位置，所有灭去的一个位置；所有共同的后生的一个位置，涅槃的一个位置，四蕴五蕴生起的一个位置，灭去的一个位置。这样，这四个问题的这五个澄清放入这些二十七个位置中，在这个运作的大部分中，意义得以理解。因为这样理解问题的澄清会使其澄清得很好，而理解意义也会使其理解得很好。
在这里，这个方法是——“谁的色蕴生起”，即是某个众生的生起时相应的色蕴生起。然后，“他的受蕴生起”，即受蕴也在那个时刻生起。无感知的众生生起，依靠无意识的结合而生起的无感知众生。那些的色蕴生起，确实是那些的色蕴生起。发生的色蕴生起或灭去，因此不说“无感知的众生”，而说“无感知的众生生起”。并且这些的受蕴并不生起，因为无意识的缘故，所以这些的受蕴确实不生起。这是在二十七个位置中，第一位置是完全问题的前面部分通过实相展示而澄清。“五蕴生起的众生”，即是色与无色结合的无感知众生。那些的色蕴生起，受蕴也生起；因此这两个蕴被称为色受蕴。发生的情况下，那些蕴生起或灭去，因此不说“五蕴”，而说“五蕴生起的众生”。这是在五蕴生起的地方，完全问题的后面部分通过实相展示而澄清。通过这种方式，所有的澄清应被理解。
在这里，生起与灭去的特征是——在这个蕴的组合中，所有发生的地方，直到死亡，蕴的无尽生起与灭去的情况下，即使有微小的变化的法，也很难通过生起


Kiṃ panettha pavattiyaṃ uppādanirodhānaṃ anāmaṭṭhabhāve pamāṇanti? Pāḷiyeva. Pāḷiyañhi visesena uppādavārassa anāgatakālavāre ‘pacchimabhavikānaṃ tesaṃ rūpakkhandho ca nuppajjissati, vedanākkhandho ca nuppajjissatī’ti ayaṃ pāḷi atipamāṇameva. Pacchimabhavikānañhi pavatte rūpārūpadhammānaṃ uppajjituṃ yuttabhāve satipi ‘rūpakkhandho ca nuppajjissati, vedanākkhandho ca nuppajjissatī’ti sanniṭṭhānaṃ katvā vuttabhāvena pavatte uppādo na gahitoti veditabbo. ‘Suddhāvāse parinibbantānaṃ tesaṃ tattha saññākkhandho na nirujjhittha, no ca tesaṃ tattha vedanākkhandho na nirujjhatī’ti ayaṃ pana pāḷi pavatte nirodhassa anāmaṭṭhabhāve ativiya pamāṇaṃ. Suddhāvāse parinibbantānañhi cuticittassa bhaṅgakkhaṇe ṭhitānaṃ paṭisandhito paṭṭhāya pavatte uppajjitvā niruddhasaññākkhandhānaṃ gaṇanapatho natthi. ‘Evaṃ santepi tesaṃ tattha saññākkhandho na nirujjhitthā’ti sanniṭṭhānaṃ katvā vuttabhāvena pavatte nirodho na gahitoti veditabbo.

Evamettha uppādanirodhesu niyamalakkhaṇaṃ viditvā paṭisandhiuppādameva cutinirodhameva ca gahetvā tesu tesu ṭhānesu āgatānaṃ vissajjanānaṃ atthavinicchayo veditabbo. So pana sakkā ādivissajjane vuttanayena sabbattha viditunti vissajjanapaṭipāṭiyā na vitthārito. Iminā pana evaṃ dinnenapi nayena yo etesaṃ atthavinicchayaṃ jānituṃ na sakkoti, tena ācariye payirupāsitvā sādhukaṃ sutvāpi jānitabbo.

Uppādassa nirodhassa, uppannañcāpi ekato;

Nayassa anulomassa, paṭilomanayassa ca.

Vasena yāni khandhesu, yamakāni ca pañcasu;

Puggalaṃ atha okāsaṃ, puggalokāsameva ca.

Āmasitvā pavattesu, ṭhānesu kathayī jino;

Tesaṃ pāḷivavatthānaṃ, dassitaṃ anupubbato.

Vinicchayatthaṃ atthassa, pañhāvissajjanāni ca;

Vissajjanānaṃ ṭhānāni, yāni tāni ca sabbaso.

Dassetvā ekapañhasmiṃ, yojanāpi pakāsitā;

Vitthārena gate ettha, pañhāvissajjanakkame.

Atthaṃ vaṇṇayatā kātuṃ, kiṃ nu sakkā ito paraṃ;

Nayena iminā tasmā, atthaṃ jānantu paṇḍitāti.

Pavattimahāvāravaṇṇanā.

3. Pariññāvāravaṇṇanā

206-

现在，这四个问题和五个澄清应当被理解为放入二十七个位置中，如下所示：
无想众生生起是一个位置，无想众生在那里是一个，无想众生是一个；无想众生离开是一个；无色界众生生起是一个，无色界在那里是一个，无色界众生是一个，无色界众生离开是一个，无色界最后生是一个，无色界般涅槃是一个；那些生起无色界后将般涅槃的是一个；五蕴众生生起是一个，五蕴在那里是一个，五蕴众生是一个，五蕴众生离开是一个，五蕴最后生是一个，五蕴般涅槃是一个；净居天生起是一个，净居天在那里是一个，净居天众生是一个，净居天般涅槃是一个；所有众生生起是一个，所有众生离开是一个；一般意义上的最后生是一个，般涅槃是一个，四蕴五蕴众生生起是一个，离开是一个。这样，这四个问题的五个澄清应当被理解为放入这二十七个位置中，在这个运作的大部分中理解意义。这样理解后，回答问题时就能很好地回答，理解意义时就能很好地理解。
在这里，方法如下：
"谁的色蕴生起"是指哪个人在生起的刹那具有色蕴。"他的受蕴生起"是问在同一刹那他的受蕴是否也生起。"无想众生生起"是指通过无心结生的方式生起无想众生界的众生。"他们的色蕴生起"是指他们的色蕴必定生起。在存在中已生起的色蕴会生起也会灭去，因此不说"无想众生"而说"无想众生生起"。"但他们的受蕴不生起"是因为无心所以他们的受蕴不生起。这是二十七个位置中第一个位置的完全问题前半部分的实相展示澄清。"五蕴众生生起"是指通过色无色混合结生的方式生起五蕴界的众生。"他们的色蕴和受蕴生起"是指他们的色蕴和受蕴这两个蕴必定生起。但在存在中已生起的这些蕴会生起也会灭去，因此不说"五蕴众生"而说"五蕴众生生起"。这是在"五蕴众生生起"位置的完全问题后半部分的实相展示澄清。通过这种方法，所有的澄清都应当被理解。
这里关于生起和灭去的规则特征是：在整个蕴双论中，虽然在各处已生起的众生在存在中直到死亡时蕴的生起灭去是无限的，但因为法的快速变化很难分别显示生起灭去，所以在存在中不涉及生起灭去，而是为了容易显示新的果报轮转，通过各种业而生起的结生蕴的生起，所以只在结生时通过生起的方式说明生起部分。而为了容易显示已生起的果报轮转的结束而显示灭去，所以在死亡时通过灭去的方式说明灭去部分。
这里在存在中不涉及生起灭去的证据是什么？就是巴利文本身。在巴利文中，特别是在生起部分的未来时部分，"对于最后生的众生，他们的色蕴和受蕴将不生起"这段话就是最好的证据。因为对于最后生的众生，虽然在存在中色无色法应该生起，但通过确定"色蕴和受蕴将不生起"而说，所以应当理解为在存在中的生起没有被包括。"对于在净居天般涅槃的众生，他们的想蕴在那里不会灭去，但他们的受蕴在那里不是不灭去"这段话在存在中不涉及灭去是非常好的证据。因为对于在净居天般涅槃的众生，在死亡心的灭去刹那，从结生开始在存在中生起后灭去的想蕴是无法计数的。即使如此，通过确定"他们的想蕴在那里不会灭去"而说，所以应当理解为在存在中的灭去没有被包括。
这样理解了生起灭去的规则特征后，只取结生生起和死亡灭去，应当理解在各个位置出现的澄清的意义。这个意义可以通过在最初澄清中说明的方法在所有地方理解，所以没有按照澄清的顺序详细说明。但是，即使通过这种给出的方法，如果有人不能理解这些意义，他应该亲近老师，好好听闻后理解。
生起和灭去，以及已生起的同时，
顺序方法和逆序方法，
在五蕴中的双论，
涉及人、处所、人与处所，
在存在的位置中佛陀所说，
其巴利文的安排已按顺序显示。
为了理解意义，问题和澄清，
以及澄清的所有位置，
都已经显示，在一个问题中的应用也已说明，
在这里详细说明了问题和澄清的顺序。
解释意义时，还能做什么呢？
因此，智者们应通过这个方法理解意义。
运作大部分的解释。
遍知部分的解释
206-

208. Tadanantare pariññāvārepi chaḷeva kālabhedā. Anulomapaṭilomato dveyeva nayā. Puggalavāro, okāsavāro, puggalokāsavāroti imesu pana tīsu puggalavārova labbhati, na itare dve. Kiṃ kāraṇā? Sadisavissajjanatāya. Yo hi koci puggalo yattha katthaci ṭhāne rūpakkhandhaṃ ce parijānāti, vedanākkhandhampi parijānātiyeva. Vedanākkhandhaṃ ce parijānāti, rūpakkhandhampi parijānātiyeva. Rūpakkhandhaṃ ce na parijānāti, vedanākkhandhampi na parijānātiyeva. Vedanākkhandhaṃ ce na parijānāti, rūpakkhandhampi na parijānātiyeva. Tasmā tesupi ‘yattha rūpakkhandhaṃ parijānāti, tattha vedanākkhandhaṃ parijānātī’ti ādivasena pucchaṃ katvā ‘āmantā’tveva vissajjanaṃ kātabbaṃ . Siyāti sadisavissajjanatāya te idha na labbhantīti veditabbā.

Atha vā pariññākiccaṃ nāma puggalasseva hoti, no okāsassa, puggalova parijānituṃ samattho, no okāsoti puggalavārovettha gahito, na okāsavāro. Tassa pana aggahitattā tadanantaro puggalokāsavāro labbhamānopi na gahito. Yo panesa puggalavāro gahito, tattha paccuppannakāle rūpakkhandhamūlakāni cattāri, vedanākkhandhamūlakāni tīṇi, saññākkhandhamūlakāni dve, saṅkhārakkhandhamūlakaṃ ekanti heṭṭhā vuttanayeneva anulomanaye aggahitaggahaṇena dasa yamakāni. Paṭilomanaye dasāti vīsati. Tathā sesesupīti ekekasmiṃ kāle vīsati vīsati katvā chasu kālesu vīsaṃ yamakasataṃ, cattārīsāni dve pucchāsatāni, asītyādhikāni cattāri atthasatāni ca hontīti idamettha pāḷivavatthānaṃ.

Atthavinicchaye panettha atītānāgatapaccuppannasaṅkhātā tayo addhā pavattivāre viya cutipaṭisandhivasena na labbhanti. Pavatte cittakkhaṇavaseneva labbhanti. Tenevettha ‘yo rūpakkhandhaṃ parijānāti, so vedanākkhandhaṃ parijānātī’tiādīsu pucchāsu ‘āmantā’ti vissajjanaṃ kataṃ. Lokuttaramaggakkhaṇasmiñhi nibbānārammaṇena cittena pañcasu khandhesu pariññākiccanibbattiyā yaṃ kiñci ekaṃ khandhaṃ parijānanto itarampi parijānātīti vuccati. Evamettha ‘parijānātī’ti pañhesu anulomanaye pariññākiccassa matthakappattaṃ aggamaggasamaṅgiṃ sandhāya ‘āmantā’ti vuttanti veditabbaṃ. Paṭilomanaye pana ‘na parijānātī’ti pañhesu puthujjanādayo sandhāya ‘āmantā’ti vuttaṃ. ‘Parijānitthā’ti imasmiṃ pana atītakālavāre maggānantaraaggaphale ṭhitopi pariññākiccassa niṭṭhitattā parijānitthayeva nāma.

209.Yo rūpakkhandhaṃ parijānāti, so vedanākkhandhaṃ parijānitthāti pañhena aggamaggasamaṅgiṃ pucchati. Yasmā panesa khandhapañcakaṃ parijānātiyeva nāma, na tāva niṭṭhitapariññākicco; tasmā ‘no’ti paṭisedho kato. Dutiyapañhe pana parijānitthāti arahantaṃ pucchati. Yasmā paneso niṭṭhitapariññākicco. Natthi tassa pariññeyyaṃ nāma; tasmā ‘no’ti paṭisedho kato. Paṭilomanayavissajjane panettha arahā rūpakkhandhaṃ na parijānātīti arahato pariññāya abhāvena vuttaṃ. Aggamaggasamaṅgī vedanākkhandhaṃ na parijānitthāti arahattamaggaṭṭhassa aniṭṭhitapariññākiccatāya vuttaṃ. Na kevalañca vedanākkhandhameva, ekadhammampi so na parijānittheva. Idaṃ pana pucchāvasena vuttaṃ. No ca rūpakkhandhanti idampi pucchāvaseneva vuttaṃ. Aññampi pana so khandhaṃ parijānāti.

210-

在随后的遍知部分中也有六种时间区分。顺序和逆序只有两种方法。在个人部分、处所部分、个人与处所部分这三者中,只有个人部分存在,其他两个不存在。为什么?因为澄清相似。无论哪个人在任何地方遍知色蕴,也必定遍知受蕴。如果遍知受蕴,也必定遍知色蕴。如果不遍知色蕴,也必定不遍知受蕴。如果不遍知受蕴,也必定不遍知色蕴。因此,即使在那些部分中,"在哪里遍知色蕴,在那里遍知受蕴"等方式提问后,也应该回答"是的"。应当理解,因为澄清相似,所以这里不存在那些部分。
或者说,遍知的作用只属于个人,不属于处所,只有个人能够遍知,处所不能,所以这里只取个人部分,不取处所部分。因为没有取处所部分,所以随后的个人与处所部分虽然可能存在也没有被取。在所取的这个个人部分中,在现在时,以色蕴为根本的四个,以受蕴为根本的三个,以想蕴为根本的两个,以行蕴为根本的一个,如前所说的方式,在顺序方法中通过未取的取有十个双论。在逆序方法中有十个,总共二十个。其他时间也同样,在每个时间二十个,六个时间中有一百二十个双论,二百四十个问题,四百八十个意义。这是这里的巴利文安排。
在意义解释中,这里所说的过去、未来、现在三个时期,不像运作部分那样通过死亡和结生而获得。而是在存在中通过心的刹那而获得。因此这里"谁遍知色蕴,他遍知受蕴"等问题中回答"是的"。因为在出世间道的刹那,通过以涅槃为所缘的心,在五蕴中完成遍知的作用,所以说遍知任何一个蕴也遍知其他蕴。这样,这里应当理解在"遍知"的问题中,顺序方法中说"是的"是指达到遍知作用顶点的最高道的具有者。在逆序方法中,"不遍知"的问题中说"是的"是指凡夫等。但在这个过去时部分中,"已遍知"是指即使处于道后的最高果位,因为遍知作用已完成,所以称为已遍知。
"谁遍知色蕴,他已遍知受蕴吗"这个问题是问最高道的具有者。因为他确实正在遍知五蕴,还没有完成遍知作用;所以回答"不是"。但在第二个问题中,"已遍知"是问阿罗汉。因为他已完成遍知作用,对他来说没有所谓的应遍知;所以回答"不是"。在逆序方法的澄清中,这里"阿罗汉不遍知色蕴"是因为阿罗汉没有遍知而说的。"最高道的具有者没有已遍知受蕴"是因为处于阿罗汉道者还未完成遍知作用而说的。不仅是受蕴,他确实没有已遍知任何一法。但这是根据问题而说的。"不是色蕴"这也是根据问题而说的。但他确实遍知其他蕴。
210-

211.Yo rūpakkhandhaṃ parijānāti, so vedanākkhandhaṃ parijānissatīti ettha yasmā maggaṭṭhapuggalo ekacittakkhaṇiko, tasmā so parijānissatīti saṅkhaṃ na gacchati. Tena vuttaṃ ‘no’ti. Te rūpakkhandhañca naparijānitthāti pucchāsabhāgena vuttaṃ, na parijāniṃsūti panettha attho. Iminā upāyena sabbattha atthavinicchayo veditabboti.

Pariññāvāravaṇṇanā.

Khandhayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Āyatanayamakaṃ

1. Paṇṇattiuddesavāravaṇṇanā

1-9. Idāni mūlayamake desiteyeva kusalādidhamme āyatanavasenāpi saṅgaṇhitvā khandhayamakānantaraṃ desitassa āyatanayamakassa vaṇṇanā hoti. Tattha khandhayamake vuttanayeneva pāḷivavatthānaṃ veditabbaṃ. Yatheva hi tattha paṇṇattivāro, pavattivāro, pariññāvāroti tayo mahāvārā honti, tathā idhāpi. Vacanatthopi nesaṃ tattha vuttanayeneva veditabbo. Idhāpi ca paṇṇattivāro uddesaniddesavasena dvidhā vavatthito. Itare niddesavaseneva. ‘Tattha dvādasāyatanānī’ti padaṃ ādiṃ katvā yāva nāyatanā na manoti, tāva paṇṇattivārassa uddesavāro veditabbo. Tattha dvādasāyatanānīti ayaṃ yamakavasena pucchitabbānaṃ āyatanānaṃ uddeso. Cakkhāyatanaṃ…pe… dhammāyatananti tesaññeva pabhedato nāmavavatthānaṃ. Yamakavasena pucchāsukhatthañcettha paṭhamaṃ paṭipāṭiyā ajjhattarūpāyatanāni vuttāni. Pacchā bāhirarūpāyatanāni. Pariyosāne manāyatanadhammāyatanāni.

Yathā pana heṭṭhā khandhavasena, evamidha imesaṃ āyatanānaṃ vasena padasodhanavāro, padasodhanamūlacakkavāro, suddhāyatanavāro, suddhāyatanamūlacakkavāroti, cattārova nayavārā honti. Ekeko cettha anulomapaṭilomavasena duvidhoyeva. Tesamattho tattha vuttanayeneva veditabbo. Yathā pana khandhayamake padasodhanavārassa anulomavāre ‘rūpaṃ rūpakkhandho, rūpakkhandho rūpa’ntiādīni pañca yamakāni, tathā idha ‘cakkhu, cakkhāyatanaṃ; cakkhāyatanaṃ; cakkhū’tiādīni dvādasa. Paṭilomavārepi ‘na cakkhu, na cakkhāyatanaṃ; na cakkhāyatanaṃ, na cakkhū’tiādīni dvādasa , padasodhanamūlacakkavārassa panettha anulomavāre ekekāyatanamūlakāni ekādasa ekādasa katvā dvattiṃsasataṃ yamakāni. Paṭilomavārepi dvattiṃsasatameva. Suddhāyatanavārassāpi anulomavāre dvādasa, paṭilomavāre dvādasa, suddhāyatanamūlacakkavārassāpi anulomavāre ekekāyatanamūlakāni ekādasa ekādasa katvā dvattiṃsasataṃ yamakāni. Paṭilomavārepi dvattiṃsasatamevāti evamidha chasattatādhikehi pañcahi yamakasatehi, dvipaññāsādhikehi ekādasahi pucchāsatehi, caturādhikehi tevīsāya atthasatehi ca paṭimaṇḍito paṇṇattivārassa uddesavāro veditabbo.

Paṇṇattiuddesavāravaṇṇanā.

1. Paṇṇattiniddesavāravaṇṇanā

10-

“谁遍知色蕴，他会遍知受蕴吗？”在这里，由于道的建立者是单一心的瞬间，因此他不会说“会遍知”。因此说“不是”。因为提问的部分是关于色蕴不遍知的，所以说“他不会遍知”。通过这种方式，所有的意义应当被理解。
遍知部分的解释。
五蕴部分的解释已完成。
感处部分
定义部分的解释
1-9. 现在在根本部分讲述的基础上，通过善法等的感处也进行归纳，接下来是关于讲述感处部分的解释。在这里，五蕴部分应当根据前面所述的方式理解。就像那里有定义部分、运作部分、遍知部分这三大部分一样，这里也有。它们的言辞意义也应当根据前面所述的方式理解。在这里，定义部分也根据讲述的内容分为两类。其他的则根据说明的内容。
“那里有十二感处”这句话开始到“没有感处”的地方，这应当被理解为定义部分的讲述。在这里，十二感处是通过双论的方式提问的感处的定义。眼根……等……法根，这些就是它们的分类名称。通过双论的方式提问是为了说明快乐，所以这里首先提到内在的感处。接着是外在的感处。最后是心根与法根。
就像在前面的五蕴部分一样，在这里这些感处的定义部分也有词句清理部分、词句清理根本、清净感处部分、清净感处根本等四种方法。这里每个部分根据顺序和逆序的方式分为两类。它们的意义应当根据前面所述的方式理解。就像在五蕴部分的词句清理部分的顺序部分中，“色法是色蕴，色蕴是色法”等等五个双论一样，这里也有“眼，眼根；眼根；眼”等等十二个双论。在逆序部分也有“不是眼， 不是眼根；不是眼根， 不是眼”等等十二个双论，而在词句清理根本部分的顺序部分中这里有每个感处的根本各自有十一种，每种各自有三十个双论。在逆序部分也有三十个双论。清净感处部分的顺序部分也有十二个，逆序部分也有十二个。在清净感处根本部分的顺序部分中，每个感处的根本各自有十一种，每种各自有三十个双论。在逆序部分也有三十个双论。这样，在这里以六十七个以上的五百个双论、五十个以上的十一个提问、四十个以上的三十个意义来装饰定义部分的讲述。
定义部分的解释。
定义说明部分的解释
10-

17. Niddesavāre pana heṭṭhā khandhayamakassa paṇṇattivāraniddese vuttanayeneva attho veditabbo. Aññatra visesā. Tatrāyaṃ viseso – dibbacakkhūti dutiyavijjāñāṇaṃ. Paññācakkhūti tatiyavijjāñāṇaṃ. Dibbasotanti dutiyaabhiññāñāṇaṃ. Taṇhāsotanti taṇhāva. Avaseso kāyoti nāmakāyo, rūpakāyo, hatthikāyo, assakāyoti evamādi. Avasesaṃ rūpanti rūpāyatanato sesaṃ bhūtupādāyarūpañceva piyarūpasātarūpañca. Sīlagandhotiādīni vāyanaṭṭhena sīlādīnaṃyeva nāmāni. Attharasotiādīnipi sādhumadhuraṭṭhena atthādīnaññeva nāmāni. Avaseso dhammoti pariyattidhammādianekappabhedoti ayamettha viseso.

Paṇṇattiniddesavāravaṇṇanā.

2. Pavattivāravaṇṇanā

18-

在说明部分，应当根据前面五蕴部分定义部分说明的方式理解意义。只是有一些特殊之处。这里的特殊之处是：
"天眼"是第二明智。"慧眼"是第三明智。"天耳"是第二神通智。"贪欲流"就是贪欲本身。其余的"身"如名身、色身、象群、马群等。其余的"色"是指除了色处之外的四大种及所造色，以及可爱色、悦意色。"戒香"等是以语言方式表达的戒等的名称。"义味"等是以善美甘甜的方式表达的义等的名称。其余的"法"是指教法等多种分类。这就是这里的特殊之处。
定义说明部分的解释。
运作部分的解释
18-
provided by EasyChat

21. Idhāpi ca pavattivārassa uppādavārādīsu tīsu antaravāresu ekekasmiṃ chaḷeva kālabhedā. Tesaṃ ekekasmiṃ kāle puggalavārādayo tayo vārā. Te sabbepi anulomapaṭilomanayavasena duvidhāva honti. Tattha paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye yathā khandhayamake rūpakkhandhamūlakāni cattāri, vedanākkhandhamūlakāni tīṇi, saññākkhandhamūlakāni dve, saṅkhārakkhandhamūlakaṃ ekanti aggahitaggahaṇena dasa yamakāni honti. Evaṃ ‘‘yassa cakkhāyatanaṃ uppajjati, tassa sotāyatanaṃ uppajjati; yassa vā pana sotāyatanaṃ uppajjati, tassa cakkhāyatanaṃ uppajjati; yassa cakkhāyatanaṃ uppajjati, tassa ghāṇāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, saddāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ, uppajjati; yassa vā pana dhammāyatanaṃ uppajjati, tassa cakkhāyatanaṃ uppajjatī’’ti evaṃ cakkhāyatanamūlakāni ekādasa. ‘‘Yassa sotāyatanaṃ uppajjati, tassa ghānāyatanaṃ uppajjatī’’tiādinā nayena sotāyatanamūlakāni dasa; ghānāyatanamūlakāni nava, jivhāyatanamūlakāni aṭṭha; kāyāyatanamūlakāni satta; rūpāyatanamūlakāni cha; saddāyatanamūlakāni pañca; gandhāyatanamūlakāni cattāri; rasāyatanamūlakāni tīṇi; phoṭṭhabbāyatanamūlakāni dve; manāyatanamūlakaṃ ekanti aggahitaggahaṇena chasaṭṭhi yamakāni honti.

Tattha cakkhāyatanamūlakesu ekādasasu ‘‘yassa cakkhāyatanaṃ uppajjati, tassa sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ uppajjatī’’ti imāni pañceva vissajjitāni. Tesu paṭhamaṃ vissajjetabbaṃ tāva vissajjitaṃ. Dutiyaṃ kiñcāpi paṭhamena sadisavissajjanaṃ, cakkhusotāyatanānaṃ pavattiṭṭhāne pana ghānāyatanassa na ekantena pavattito ‘‘kathaṃ nu kho etaṃ vissajjetabba’’nti vimatinivāraṇatthaṃ vissajjitaṃ. Rūpāyatanamanāyatanadhammāyatanehi saddhiṃ tīṇi yamakāni asadisavissajjanattā vissajjitāni. Sesesu jivhāyatanakāyāyatanehi tāva saddhiṃ dve yamakāni purimehi dvīhi saddhiṃ sadisavissajjanāni. Saddāyatanassa paṭisandhikkhaṇe anuppattito tena saddhiṃ yamakassa vissajjanameva natthi. Gandharasaphoṭṭhabbāyatanehipi saddhiṃ tīṇi yamakāni purimehi dvīhi sadisavissajjanāneva hontīti tantiyā lahubhāvatthaṃ saṅkhittāni. Sotāyatanamūlakesu yaṃ labbhati , taṃ purimehi sadisavissajjanamevāti ekampi pāḷiṃ nāruḷhaṃ. Ghānāyatanamūlakesu rūpāyatanena saddhiṃ ekaṃ, manāyatanadhammāyatanehi saddhiṃ dveti tīṇi yamakāni pāḷiṃ āruḷhāni. Sesāni ghānāyatanayamakena sadisavissajjanattā nāruḷhāni. Tathā jivhāyatanakāyāyatanamūlakāni. Rūpāyatanamūlakesu manāyatanadhammāyatanehi saddhiṃ dveyeva vissajjitāni. Gandharasaphoṭṭhabbehi pana saddhiṃ tīṇi rūpāyatanamanāyatanehi saddhiṃ sadisavissajjanāni. Yatheva hettha ‘‘sarūpakānaṃ acittakāna’’ntiādi vuttaṃ, tathā idhāpi ‘‘sarūpakānaṃ agandhakānaṃ, arasakānaṃ aphoṭṭhabbakāna’’nti yojanā veditabbā. Gandhādīni cettha āyatanabhūtāneva adhippetāni. Tasmā ‘‘sarūpakānaṃ sagandhāyatanāna’’nti āyatanavasenettha attho daṭṭhabbo.


在这里,运作部分的生起部分等三个中间部分中,每一部分都有六种时间区分。在每一个时间中都有个人部分等三个部分。所有这些都根据顺序和逆序方法分为两类。在其中,现在时个人部分的顺序方法中,就像在五蕴部分中以色蕴为根本的四个,以受蕴为根本的三个,以想蕴为根本的两个,以行蕴为根本的一个,通过未取的取有十个双论一样,这里"谁的眼处生起,他的耳处生起;或者谁的耳处生起,他的眼处生起;谁的眼处生起,他的鼻处、舌处、身处、色处、声处、香处、味处、触处、意处、法处生起;或者谁的法处生起,他的眼处生起"这样以眼处为根本的有十一个。"谁的耳处生起,他的鼻处生起"等方式,以耳处为根本的有十个;以鼻处为根本的有九个,以舌处为根本的有八个;以身处为根本的有七个;以色处为根本的有六个;以声处为根本的有五个;以香处为根本的有四个;以味处为根本的有三个;以触处为根本的有两个;以意处为根本的有一个,通过未取的取有六十六个双论。
在那里,以眼处为根本的十一个中,"谁的眼处生起,他的耳处、鼻处、色处、意处、法处生起"这五个被解答。其中第一个首先被解答。第二个虽然与第一个有相似的解答,但因为在眼处和耳处运作的地方鼻处不一定运作,为了避免"这应该如何解答"的疑惑而被解答。与色处、意处、法处一起的三个双论因为解答不相似而被解答。在其余的中,首先与舌处、身处一起的两个双论与前面两个有相似的解答。因为声处在结生的刹那不生起,所以与它一起的双论根本没有解答。与香处、味处、触处一起的三个双论与前面两个有相似的解答,所以为了经文的简洁而被省略。在以耳处为根本的中,所得到的与前面有相似的解答,所以一个也没有进入经文。在以鼻处为根本的中,与色处一起的一个,与意处、法处一起的两个,共三个双论进入经文。其余的因为与鼻处双论有相似的解答而没有进入经文。舌处、身处为根本的也是如此。在以色处为根本的中,只有与意处、法处一起的两个被解答。但与香处、味处、触处一起的三个与色处、意处一起有相似的解答。就像这里说"有色无心的"等,这里也应理解为"有色无香的、无味的、无触的"等组合。这里所指的香等是作为处的。因此这里应该通过处的方式理解"有色有香处的"等意义。


Saddāyatanamūlakāni atthābhāvato pāḷiṃ nāruḷhāneva. Gandharasaphoṭṭhabbamūlakāni cattāri tīṇi dve ca heṭṭhimehi sadisavissajjanattā pāḷiṃ nāruḷhāni. Manāyatanamūlakaṃ vissajjitamevāti evametāni paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye katipayayamakavissajjaneneva chasaṭṭhiyamakāni vissajjitāni nāma hontīti veditabbāni. Yathā ca puggalavāre, evaṃ okāsavārepi puggalokāsavārepi chasaṭṭhīti paccuppannakāle tīsu vāresu anulomanaye aṭṭhanavutisataṃ yamakāni honti. Yathā ca anulomanaye, evaṃ paṭilomanayepīti sabbānipi paccuppannakāle channavutādhikāni tīṇi yamakasatāni honti. Tesu dvānavutādhikāni satta pucchāsatāni, caturāsītādhikāni ca pannarasa atthasatāni hontīti veditabbāni. Evaṃ sesesupi pañcasu kālabhedesūti sabbānipi chasattatādhikāni tevīsati yamakasatāni. Tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthāti idamettha uppādavāre pāḷivavatthānaṃ. Nirodhavārauppādanirodhavāresupi eseva nayoti. Sabbasmimpi pavattivāre aṭṭhavīsāni ekasattati yamakasatāni. Tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthā veditabbā. Pāḷi pana manāyatanaṃ dhammāyatanañca ekasadisaṃ, nānaṃ natthi. Upari pana ‘‘vārasaṅkhepo hotī’’tiādīni vatvā tattha tattha saṅkhittā. Tasmā yaṃ tattha tattha saṅkhittaṃ, taṃ sabbaṃ asammuyhantehi sallakkhetabbaṃ.

Atthavinicchaye panettha idaṃ nayamukhaṃ. Sacakkhukānaṃ asotakānanti apāye jātibadhiraopapātikaṃ sandhāya vuttaṃ. So hi sacakkhuko asotako hutvā upapajjati. Yathāha – ‘‘kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassaci aparāni dasāyatanāni pātubhavanti. Opapātikānaṃ petānaṃ , opapātikānaṃ asurānaṃ, opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ, opapātikānaṃ nerayikānaṃ; jaccabadhirānaṃ upapattikkhaṇe dasāyatanāni pātubhavanti, cakkhāyatanaṃ rūpaghānagandhajivhārasakāyaphoṭṭhabbāyatanaṃ manāyatanaṃ dhammāyatana’’nti. Sacakkhukānaṃ sasotakānanti sugatiduggatīsu paripuṇṇāyatane ca opapātike rūpībrahmāno ca sandhāya vuttaṃ. Te hi sacakkhukā sasotakā hutvā upapajjanti. Yathāha – ‘‘kāmadhātuyā upapattikkhaṇe kassaci ekādasāyatanāni pātubhavanti; kāmāvacarānaṃ devānaṃ, paṭhamakappikānaṃ manussānaṃ, opapātikānaṃ petānaṃ, opapātikānaṃ asurānaṃ, opapātikānaṃ tiracchānagatānaṃ, opapātikānaṃ nerayikānaṃ, paripuṇṇāyatanānaṃ. Rūpadhātuyā upapattikkhaṇe pañcāyatanāni pātubhavanti, cakkhāyatanaṃ rūpasotamanāyatanaṃ dhammāyatana’’nti.

Aghānakānanti brahmapārisajjādayo sandhāya vuttaṃ. Te hi sacakkhukā aghānakā hutvā upapajjanti. Kāmadhātuyaṃ pana aghānako opapātiko natthi. Yadi bhaveyya ‘‘kassaci aṭṭhāyatanāni pātubhavantī’’ti vedayya. Yo gabbhaseyyako pana aghānako siyā, so ‘‘sacakkhukāna’’nti vacanato idha anadhippeto. Sacakkhukānaṃ saghānakānanti jaccabadhirampi paripuṇṇāyatanampi opapātikaṃ sandhāya vuttaṃ. Saghānakānaṃ acakkhukānanti jaccandhampi jaccabadhirampi opapātikaṃ sandhāya vuttameva. Saghānakānaṃ sacakkhukānanti paripuṇṇāyatanameva opapātikaṃ sandhāya vuttaṃ.


以声处为根本的因为没有意义所以没有进入巴利文。以香处、味处、触处为根本的四个、三个、两个因为与前面有相似的解答而没有进入巴利文。以意处为根本的被解答了。这样,应当理解这些在现在时个人部分的顺序方法中通过解答少数双论就被称为解答了六十六个双论。就像在个人部分一样,在处所部分和个人与处所部分也是六十六个,所以在现在时三个部分的顺序方法中有一百九十八个双论。就像在顺序方法中一样,在逆序方法中也是,所以在现在时总共有三百九十六个双论。在这些中应当理解有七百九十二个问题,一千五百八十四个意义。在其他五个时间区分中也是这样,所以总共有二千三百七十六个双论。问题是这个数量的两倍,意义是问题的两倍。这就是这里生起部分的巴利文安排。在灭去部分和生起灭去部分中也是这个方法。在整个运作部分中应当理解有七千一百二十八个双论。问题是这个数量的两倍,意义是问题的两倍。但是巴利文中意处和法处是相同的,没有区别。上面说"部分简略"等后在各处简略了。因此,对于在各处简略的内容,不应混淆而应仔细观察。
在意义解释中,这里有这个方法的开端。"有眼无耳的"是指恶道中生来耳聋的化生众生。他确实是有眼无耳地出生的。如说:"在欲界结生的刹那,对某些众生显现其他十处。对于化生的饿鬼、化生的阿修罗、化生的畜生、化生的地狱众生;对于生来耳聋者在结生的刹那显现十处,即眼处、色处、鼻处、香处、舌处、味处、身处、触处、意处、法处。""有眼有耳的"是指善趣恶趣中具足诸处的化生众生和有色梵天。他们确实是有眼有耳地出生的。如说:"在欲界结生的刹那,对某些众生显现十一处;对于欲界天、第一劫人类、化生的饿鬼、化生的阿修罗、化生的畜生、化生的地狱众生、具足诸处者。在色界结生的刹那显现五处,即眼处、色处、耳处、意处、法处。"
"无鼻的"是指梵众天等。他们确实是有眼无鼻地出生的。但在欲界中没有无鼻的化生众生。如果有的话,就会说"对某些众生显现八处"。如果有胎生的无鼻者,因为说"有眼的",所以这里不包括在内。"有眼有鼻的"是指生来耳聋的和具足诸处的化生众生。"有鼻无眼的"就是指生来眼盲的和生来耳聋的化生众生。"有鼻有眼的"就是指具足诸处的化生众生。


Sarūpakānaṃ acakkhukānanti ettha jaccandhajaccabadhiraopapātikesu aññataropi gabbhaseyyakopi labbhatiyeva. Sacittakānaṃ acakkhukānanti ettha heṭṭhā vuttehi jaccandhādīhi tīhi saddhiṃ arūpinopi labbhanti. Acakkhukānanti ettha purimapade vuttehi catūhi saddhiṃ asaññasattāpi labbhanti. Sarūpakānaṃ aghānakānanti ettha gabbhaseyyakā ca asaññasattā ca sesarūpībrahmāno ca labbhanti. Sacittakānaṃ aghānakānanti ettha gabbhaseyyakā ca rūpārūpabrahmāno ca labbhanti. Acittakānaṃ arūpakānantipadesu pana ekavokāracatuvokārasattāva labbhantīti iminā nayena sabbesu puggalavāresu puggalavibhāgo veditabbo.

22-254. Okāsavāre yattha cakkhāyatananti rūpībrahmalokaṃ pucchati. Teneva āmantāti vuttaṃ . Tasmiñhi tale niyamato tāni āyatanāni paṭisandhiyaṃ uppajjanti. Idamettha nayamukhaṃ. Iminā nayamukhena sakalepi pavattivāre attho veditabbo. Pariññāvāro khandhayamake vuttanayoyevāti.

Pavattivāravaṇṇanā.

Āyatanayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Dhātuyamakaṃ

1-19. Idāni teyeva mūlayamake desite kusalādidhamme dhātuvasena saṅgaṇhitvā āyatanayamakānantaraṃ desitassa dhātuyamakassa vaṇṇanā hoti. Tattha āyatanayamake vuttanayeneva pāḷivavatthānaṃ vetidabbaṃ. Idhāpi hi paṇṇattivārādayo tayo mahāvārā, avasesā antaravārā ca saddhiṃ kālappabhedādīhi āyatanayamake āgatasadisāyeva. Idhāpi ca yamakapucchāsukhatthaṃ paṭipāṭiyā ajjhattikabāhirā rūpadhātuyova vatvā viññāṇadhātuyo vuttā. Dhātūnaṃ pana bahuttā idha āyatanayamakato bahutarāni yamakāni, yamakadiguṇā pucchā, pucchādiguṇā ca atthā honti. Tattha cakkhudhātumūlakādīsu yamakesu labbhamānānaṃ yamakānaṃ atthavinicchayo āyatanayamake vuttanayeneva veditabbo. Taṃsadisāyeva hettha atthagati, teneva ca kāraṇena pāḷipi saṅkhittā. Pariññāvāro pākatikoyevāti.

Dhātuyamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Saccayamakaṃ

1. Paṇṇattivāravaṇṇanā

1-9. Idāni teyeva mūlayamake desite kusalādidhamme saccavasena saṅgaṇhitvā dhātuyamakānantaraṃ desitassa saccayamakassa vaṇṇanā hoti. Tatthāpi heṭṭhā vuttanayeneva paṇṇattivārādayo tayo mahāvārā antaravārādayo ca avasesappabhedā veditabbā. Paṇṇattivāre panettha catunnaṃ saccānaṃ vasena padasodhanavāro, padasodhanamūlacakkavāro, suddhasaccavāro, suddhasaccamūlacakkavāroti imesu catūsu vāresu yamakagaṇanā veditabbā.

10-26. Paṇṇattivāraniddese pana avasesaṃ dukkhasaccanti dukkhavedanāya ceva taṇhāya ca vinimuttā tebhūmakadhammā veditabbā. Avaseso samudayoti saccavibhaṅge niddiṭṭhakāmāvacarakusalādibhedo dukkhasaccassa paccayo. Avaseso nirodhoti tadaṅgavikkhambhanasamucchedapaṭipassaddhinirodho ceva khaṇabhaṅganirodho ca. Avaseso maggoti ‘‘tasmiṃ kho pana samaye pañcaṅgiko maggo hoti, aṭṭhaṅgiko maggo, micchāmaggo, jaṅghamaggo, sakaṭamaggo’’ti evamādiko.

Paṇṇattivāravaṇṇanā.

2. Pavattivāravaṇṇanā

27-

Sarūpakānaṃ acakkhukānanti ettha jaccandhajaccabadhiraopapātikesu aññataropi gabbhaseyyakopi labbhatiyeva. Sacittakānaṃ acakkhukānanti ettha heṭṭhā vuttehi jaccandhādīhi tīhi saddhiṃ arūpinopi labbhanti. Acakkhukānanti ettha purimapade vuttehi catūhi saddhiṃ asaññasattāpi labbhanti. Sarūpakānaṃ aghānakānanti ettha gabbhaseyyakā ca asaññasattā ca sesarūpībrahmāno ca labbhanti. Sacittakānaṃ aghānakānanti ettha gabbhaseyyakā ca rūpārūpabrahmāno ca labbhanti. Acittakānaṃ arūpakānantipadesu pana ekavokāracatuvokārasattāva labbhantīti iminā nayena sabbesu puggalavāresu puggalavibhāgo veditabbo。
22-254. 在处所部分，问到眼处时，指的是色梵天界。因此说"那就是"。在其中，确实这些处在结生时生起。这就是这里的方法开端。通过这种方法，整个运作部分的意义应当被理解。理解部分在五蕴部分中所述的意义。
运作部分的解释。
处所部分的解释已完结。
元素部分
1-19. 现在在这些根本部分中所述的善等法中，以元素的方式进行分类，接下来是处所部分的元素部分的解释。在那里，处所部分的巴利文的内容应当理解为前面所述的意义。这里确实，定义部分等三个主要部分，以及其余的中间部分，因时间的划分等与处所部分相似。这里也为了问答的方便，按照内外的区分，直接说是色元素。由于元素的多样性，这里处所部分的内容比元素部分多出许多双论，双论的数量是问答的数量，问答的数量也是意义的数量。在那里，眼元素根本的等部分的意义应当根据处所部分所述的意义来理解。这里的意义与此相似，因此巴利文中内容简略。
元素部分的解释已完结。
真理部分
定义部分的解释
1-9. 现在在这些根本部分中所述的善等法中，以真理的方式进行分类，接下来是元素部分之后的真理部分的解释。在那里，前面所述的定义部分等三个主要部分和其余的中间部分应当被理解。这里的定义部分中，四种真理的内容应当理解为，包含有四种真理的内容、清净真理的内容、清净真理的根本等四个部分的双论的数量应当被理解。
10-26. 在定义部分的解释中，其余的是真理是痛苦，即痛苦的感受和贪欲的解脱，这三种法应当被理解为。其余的生起是指在真理分析中所述的欲界善等法的种类是痛苦的因。其余的灭去是指那种因缘的断除和瞬间的灭去。其余的道路是指"在那个时刻，五根的道路、八支的道路、邪道、行路、车道"等。
定义部分的解释。
运作部分的解释
27-

164. Pavattivāre panettha paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye ‘‘yassa dukkhasaccaṃ uppajjati, tassa samudayasaccaṃ uppajjati; yassa vā pana samudayasaccaṃ uppajjati, tassa dukkhasaccaṃ uppajjatī’’ti dukkhasaccamūlakehi tīhi, samudayasaccamūlakehi dvīhi, nirodhasaccamūlakena ekenāti labbhamānañca alabbhamānañca gahetvā pāḷivasena chahi yamakehi bhavitabbaṃ. Tesu yasmā nirodhassa neva uppādo, na nirodho yujjati, tasmā dukkhasaccamūlakāni samudayasaccamaggasaccehi saddhiṃ dve, samudayasaccamūlakaṃ maggasaccena saddhiṃ ekanti tīṇi yamakāni āgatāni. Tassa paṭilomanayepi okāsavārādīsupi eseva nayo. Evamettha sabbavāresu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ yamakānaṃ vasena yamakagaṇanā veditabbā. Atthavinicchaye panettha idaṃ lakkhaṇaṃ – imassa hi saccayamakassa pavattivāre nirodhasaccaṃ tāva na labbhateva. Sesesu pana tīsu samudayasaccamaggasaccāni ekantena pavattiyaṃyeva labbhanti. Dukkhasaccaṃ cutipaṭisandhīsupi pavattepi labbhati. Paccuppannādayo pana tayo kālā cutipaṭisandhīnampi pavattiyāpi vasena labbhanti. Evamettha yaṃ yaṃ labbhati, tassa tassa vasena atthavinicchayo veditabbo.

Tatridaṃ nayamukhaṃ – sabbesaṃ upapajjantānanti antamaso suddhāvāsānampi. Tepi hi dukkhasacceneva upapajjanti. Taṇhāvippayuttacittassāti idaṃ dukkhasaccasamudayasaccesu ekakoṭṭhāsassa uppattidassanatthaṃ vuttaṃ. Tasmā pañcavokāravaseneva gahetabbaṃ. Catuvokāre pana taṇhāvippayuttassa phalasamāpatticittassa uppādakkhaṇe ekampi saccaṃ nuppajjati. Idaṃ idha na gahetabbaṃ. Tesaṃ dukkhasaccañcāti tasmiñhi khaṇe taṇhaṃ ṭhapetvā sesaṃ dukkhasaccaṃ nāma hotīti sandhāyetaṃ vuttaṃ. Maggassa uppādakkhaṇepi eseva nayo. Tattha pana rūpameva dukkhasaccaṃ nāma. Sesā maggasampayuttakā dhammā saccavinimuttā. Teneva kāraṇena ‘‘arūpe maggassa uppādakkhaṇe tesaṃ maggasaccaṃ uppajjati, no ca tesaṃ dukkhasaccaṃ uppajjatī’’ti vuttaṃ. Sabbesaṃ upapajjantānaṃ pavatte taṇhāvippayuttacittassa uppādakkhaṇe tesaṃ tatthāti tesaṃ tasmiṃ upapattikkhaṇe taṇhāvippayuttacittuppattikkhaṇe cāti evamettha khaṇavasena okāso veditabbo. Aññesupi evarūpesu eseva nayo. Anabhisametāvīnanti catusaccapaṭivedhasaṅkhātaṃ abhisamayaṃ appattasattānaṃ. Abhisametāvīnanti abhisamitasaccānanti. Iminā nayamukhena sabbattha atthavinicchayo veditabbo.

Pavattivāravaṇṇanā.

3. Pariññāvāravaṇṇanā

165-170. Pariññāvāre pana ñātapariññā, tīraṇapariññā, pahānapariññāti tissopettha pariññāyo labbhanti. Yasmā ca lokuttaradhammesu pariññā nāma natthi; tasmā idha dve saccāni gahitāni. Tattha dukkhasaccaṃ parijānātīti ñātatīraṇapariññāvaseneva vuttaṃ. Samudayasaccaṃ pajahatīti ñātapahānapariññāvasena. Iti imāsaṃ pariññānaṃ vasena sabbapadesu attho veditabboti.

Pariññāvāravaṇṇanā.

Saccayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Saṅkhārayamakaṃ

1. Paṇṇattivāravaṇṇanā



在运作部分中,现在时个人部分的顺序方法中,"谁的苦谛生起,他的集谛生起;或者谁的集谛生起,他的苦谛生起",以苦谛为根本的三个,以集谛为根本的两个,以灭谛为根本的一个,取可得和不可得的,根据巴利文应有六个双论。在这些中,因为灭谛既不生起也不灭去,所以以苦谛为根本的与集谛、道谛一起的两个,以集谛为根本的与道谛一起的一个,共三个双论出现。在其逆序方法中和处所部分等中也是这个方法。这样在这里所有部分中应当理解是根据三个三个双论的方式来计算双论的数量。在意义解释中,这里有这个特征 - 在这个真理部分的运作部分中,首先灭谛是不可得的。但在其余三个中,集谛和道谛只在运作中可得。苦谛在死亡结生和运作中都可得。过去等三个时间则通过死亡结生和运作而可得。这样在这里,对于可得的,应当根据它们来理解意义解释。
这里有这个方法的开端 - "所有出生者"即使是最后的净居天。他们也是通过苦谛而出生。"离贪心"这是为了显示苦谛和集谛中一部分的生起而说的。因此应当只根据五蕴来理解。但在四蕴中,在离贪的果定心生起的刹那,一个谛也不生起。这里不应取这个。"他们的苦谛"是指在那个刹那,除了贪欲,其余的称为苦谛,这是针对这个而说的。在道生起的刹那也是这个方法。但在那里只有色法称为苦谛。其余与道相应的法不属于谛。因此说"在无色界道生起的刹那,他们的道谛生起,但他们的苦谛不生起"。"所有出生者在运作中离贪心生起的刹那,他们在那里"是指他们在那个出生的刹那,在离贪心生起的刹那,这样应当根据刹那来理解处所。在其他类似的情况中也是这个方法。"未证悟者"是指未达到称为四谛证悟的众生。"已证悟者"是指已证悟诸谛者。通过这个方法的开端,应当在所有地方理解意义解释。
运作部分的解释。
遍知部分的解释
165-170. 在遍知部分中,这里可得知遍知、审察遍知、断除遍知这三种遍知。因为在出世间法中没有所谓的遍知;所以这里取了两个谛。在那里,"遍知苦谛"是根据知遍知和审察遍知而说的。"断除集谛"是根据知遍知和断除遍知而说的。这样,应当根据这些遍知来理解所有词句的意义。
遍知部分的解释。
真理部分的解释已完结。
行部分
定义部分的解释

1. Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ labbhamānavasena ekadesaṃ saṅgaṇhitvā saccayamakānantaraṃ desitassa saṅkhārayamakassa vaṇṇanā hoti. Tatthāpi heṭṭhā vuttanayeneva paṇṇattivārādayo tayo mahāvārā, antaravārādayo ca avasesapabhedā veditabbā. Ayaṃ panettha viseso – paṇṇattivāre tāva yathā heṭṭhā khandhādayo dhamme uddisitvā ‘‘rūpaṃ rūpakkhandho; cakkhu cakkhāyatanaṃ; cakkhu cakkhudhātu; dukkhaṃ dukkhasacca’’nti padasodhanavāro āraddho. Tathā anārabhitvā ‘‘assāsapassāsā kāyasaṅkhāro’’ti paṭhamaṃ tayopi saṅkhārā vibhajitvā dassitā.

Tattha kāyassa saṅkhāro kāyasaṅkhāro. ‘‘Assāsapassāsā kāyikā, ete dhammā kāyappaṭibaddhā’’ti (ma. ni. 1.463; saṃ. ni. 4.348 atthato samānaṃ) hi vacanato kāraṇabhūtassa karajakāyassa phalabhūto eva saṅkhāroti kāyasaṅkhāro. Aparo nayo – saṅkhariyatīti saṅkhāro. Kena saṅkhariyatīti? Kāyena. Ayañhi vāto viya bhastāya karajakāyena saṅkhariyatīti. Evampi kāyassa saṅkhāroti kāyasaṅkhāro. Kāyena kato assāsapassāsavātoti attho. ‘‘Pubbeva kho, āvuso visākha, vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṃ bhindati, tasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro’’ti (ma. ni. 1.463; saṃ. ni. 4.348) vacanato pana saṅkharotīti saṅkhāro. Kiṃ saṅkharoti? Vaciṃ. Vaciyā saṅkhāroti vacīsaṅkhāro. Vacībhedasamuṭṭhāpakassa vitakkavicāradvayassetaṃ nāmaṃ. ‘‘Saññā ca vedanā ca cetasikā ete dhammā cittapaṭibaddhā’’ti (ma. ni. 1.463; saṃ. ni. 4.348) vacanatoyeva pana tatiyapadepi saṅkhariyatīti saṅkhāro. Kena saṅkhariyati? Cittena. Karaṇatthe sāmivacanaṃ katvā cittassa saṅkhāroti cittasaṅkhāro. Sabbesampi cittasamuṭṭhānānaṃ cetasikadhammānametaṃ adhivacanaṃ. Vitakkavicārānaṃ pana vacīsaṅkhārabhāvena visuṃ gahitattā ‘‘ṭhapetvā vitakkavicāre’’ti vuttaṃ.

2-

现在是对根本部分中所述的善等法,根据可得的方式进行部分归纳,接下来是真理部分之后的行部分的解释。在那里,前面所述的定义部分等三个主要部分和其余的中间部分应当被理解。这里有这个特殊之处 - 首先在定义部分中,不像前面列举蕴等法后开始"色是色蕴;眼是眼处;眼是眼界;苦是苦谛"等词句清理部分。而是首先分别显示三种行,"入息出息是身行"。
在那里,身的行是身行。因为说"入息出息是属于身的,这些法与身相连",所以作为因的所生身的果就是行,称为身行。另一种解释 - 被造作是行。被什么造作?被身。这个风就像被风箱一样被所生身造作。这样也是身的行,所以是身行。意思是被身造作的入息出息风。因为说"朋友毗舍佉,先思维寻伺,然后发出语言,所以寻伺是语行",所以造作是行。造作什么?造作语。语的行是语行。这是引起语言发出的寻伺二法的名称。因为说"想和受是心所,这些法与心相连",所以在第三句中也是被造作是行。被什么造作?被心。以具格表示所有格,心的行是心行。这是一切由心引生的心所法的代名词。因为寻伺作为语行而单独取出,所以说"除了寻伺"。
2-

7. Idāni kāyo kāyasaṅkhāroti padasodhanavāro āraddho. Tassa anulomanaye tīṇi, paṭilomanaye tīṇīti cha yamakāni. Padasodhanamūlacakkavāre ekekasaṅkhāramūlakāni dve dve katvā anulomanaye cha, paṭilomanaye chāti dvādasa yamakāni. Suddhasaṅkhāravāre pana yathā suddhakhandhavārādīsu ‘‘rūpaṃ khandho, khandhā rūpaṃ; cakkhu āyatanaṃ, āyatanā cakkhū’’tiādinā nayena yamakāni vuttāni. Evaṃ ‘‘kāyo saṅkhāro, saṅkhārā kāyo’’ti avatvā ‘‘kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro, vacīsaṅkhāro kāyasaṅkhāro’’tiādinā nayena kāyasaṅkhāramūlakāni dve, vacīsaṅkhāramūlakaṃ ekanti anulome tīṇi, paṭilome tīṇīti sabbānipi suddhikavāre cha yamakāni vuttāni. Kiṃ kāraṇā? Suddhikaekekapadavasena atthābhāvato. Yathā hi khandhayamakādīsu rūpādivisiṭṭhānaṃ khandhānaṃ cakkhādivisiṭṭhānañca āyatanādīnaṃ adhippetattā ‘‘rūpaṃ khandho , khandhā rūpaṃ, cakkhu āyatanaṃ, āyatanā cakkhū’’ti suddhikaekekapadavasena attho atthi. Evamidha ‘‘kāyo saṅkhāro, saṅkhārā kāyo’’ti natthi. Kāyasaṅkhāroti pana dvīhipi padehi ekova attho labbhati. Assāso vā passāso vāti suddhikaekekapadavasena atthābhāvato ‘‘kāyo saṅkhāro, saṅkhārā kāyo’’ti na vuttaṃ. ‘‘Kāyo kāyasaṅkhāro’’tiādi pana vattabbaṃ siyā. Tampi kāyavacīcittapadehi idha adhippetānaṃ saṅkhārānaṃ aggahitattā na yujjati. Suddhasaṅkhāravāro hesa. Padasodhane pana vināpi atthena vacanaṃ yujjatīti tattha so nayo gahitova. Idha pana kāyasaṅkhārassa vacīsaṅkhārādīhi, vacīsaṅkhārassa ca cittasaṅkhārādīhi, cittasaṅkhārassa ca kāyasaṅkhārādīhi, aññattā ‘‘kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, kāyasaṅkhāro’’ti ekekasaṅkhāramūlakāni dve dve katvā cha yamakāni yujjanti. Tesu aggahitaggahaṇena tīṇeva labbhanti. Tasmā tāneva dassetuṃ anulomanaye tīṇi, paṭilomanaye tīṇīti cha yamakāni vuttāni. Suddhasaṅkhāramūlacakkavāro panettha na gahitoti. Evaṃ paṇṇattivārassa uddesavāro veditabbo.

8-18. Niddesavāre panassa anulome tāva yasmā na kāyādayova kāyasaṅkhārādīnaṃ nāmaṃ, tasmā noti paṭisedho kato. Paṭilome na kāyo na kāyasaṅkhāroti yo na kāyo so kāyasaṅkhāropi na hotīti pucchati. Kāyasaṅkhāro na kāyo kāyasaṅkhāroti kāyasaṅkhāro kāyo na hoti, kāyasaṅkhāroyeva panesoti attho. Avasesanti na kevalaṃ sesasaṅkhāradvayameva. Kāyasaṅkhāravinimuttaṃ pana sesaṃ sabbampi saṅkhatāsaṅkhatapaṇṇattibhedaṃ dhammajātaṃ neva kāyo, na kāyasaṅkhāroti iminā upāyena sabbavissajjanesu attho veditabboti.

Paṇṇattivāravaṇṇanā.

2. Pavattivāravaṇṇanā



现在是身的身行的词句清理部分已开始。在顺序方法中有三个，在逆序方法中有两个，共六个双论。在词句清理的根本部分中，每个行的根本都有两个两个合并在顺序方法中，共六个；在逆序方法中也有六个，共十二个双论。而在净行部分中，正如在净蕴部分等中所述的那样，"色是蕴，蕴是色；眼是处，处是眼"等词句已被列出。这样，"身是行，行是身"之外，"身行是语行，语行是身行"等方式的身行的根本有两个，语行的根本有一个，所以在顺序中有三个，在逆序中有三个，所有的净行部分的双论已被列出。为什么呢？因为净的每个词句的意义是缺乏的。正如在蕴的双论等中，因色等的归属而说，"色是蕴，蕴是色；眼是处，处是眼"等的净的每个词句的意义是存在的。这里没有"身是行，行是身"。而身行在两个词句中也有一个意义。入息或出息是以净的每个词句的意义为缺乏，所以没有说"身是行，行是身"。而"身是身行"的说法应当被理解。这里的身行是指在这里所指的行的根本的显著性，因此不适用。净行部分是这样的。虽然在词句清理中不涉及意义，语言是适用的，因此这里的方法被理解为。这里的身行的行，语行的行，心行的行，彼此之间的"身行是语行，语行是身行"等每个行的根本都有两个两个组合，因此有六个双论是适用的。在这些中，通过显著的显著性可以得出三个。因此，为了显示这些，顺序方法中有三个，逆序方法中也有三个双论被列出。净行的根本在这里没有被取出。因此，定义部分的内容应当被理解。
8-18. 在解释部分中，顺序方法中因为不是身等的身行的名称，因此没有说"不是"。在逆序方法中，"不是身也不是身行"是问到"不是身的身行也不成立"，身行不是身，身行是身的意思，身行确实存在。其余的并不仅仅是其余的两种行。身行的解脱，其余的所有法则的分裂，因缘法的法则，既不是身，也不是身行，这个方法应当被理解为在所有的释义中。
定义部分的解释。
运作部分的解释

19. Pavattivāre panettha paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye ‘‘yassa kāyasaṅkhāro uppajjati, tassa vacīsaṅkhāro uppajjatī’’ti kāyasaṅkhāramūlakāni dve, vacīsaṅkhāramūlakaṃ ekanti tīṇeva yamakāni labbhanti; tāni gahitāneva. Tassa paṭilomanayepi okāsavārādīsupi eseva nayo. Evamettha sabbavāresu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ yamakānaṃ vasena yamakagaṇanā veditabbā.

Atthavinicchaye panettha idaṃ lakkhaṇaṃ – imasmiñhi saṅkhārayamake ‘‘assāsapassāsānaṃ uppādakkhaṇe vitakkavicārānaṃ uppādakkhaṇe’’tiādivacanato paccuppannādikālabhedo pavattivasenāpi gahetabbo, na cutipaṭisandhivaseneva. ‘‘Dutiyajjhāne tatiyajjhāne tattha kāyasaṅkhāro uppajjatī’’tiādivacanato ca jhānampi okāsavasena gahitanti veditabbaṃ. Evamettha yaṃ yaṃ labbhati, tassa tassa vasena atthavinicchayo veditabbo.

Tatridaṃ nayamukhaṃ – vinā vitakkavicārehīti dutiyatatiyajjhānavasena vuttaṃ. Tesanti tesaṃ dutiyatatiyajjhānasamaṅgīnaṃ. Kāmāvacarānanti kāmāvacare uppannasattānaṃ. Rūpāvacaradevānaṃ pana assāsapassāsā natthi. Arūpāvacarānaṃ rūpameva natthi. Vinā assāsapassāsehīti rūpārūpabhavesu nibbattasattānaṃ vitakkavicāruppattiṃ sandhāya vuttaṃ.

21.Paṭhamajjhāne kāmāvacareti kāmāvacarabhūmiyaṃ uppanne paṭhamajjhāne. Aṅgamattavasena cettha paṭhamajjhānaṃ gahetabbaṃ, na appanāvaseneva. Anappanāpattepi hi savitakkasavicāracitte idaṃ saṅkhāradvayaṃ uppajjateva.

24.Cittassabhaṅgakkhaṇeti idaṃ kāyasaṅkhārassa ekantacittasamuṭṭhānattā vuttaṃ. Uppajjamānameva hi cittaṃ rūpaṃ vā arūpaṃ vā samuṭṭhāpeti, na bhijjamānaṃ.

37.Suddhāvāsānaṃ dutiye citte vattamāneti paṭisandhito dutiye bhavaṅgacitte. Kāmañcetaṃ paṭisandhicittepi vattamāne tesaṃ tattha nuppajjittheva. Yāva pana abbokiṇṇaṃ vipākacittaṃ vattati, tāva nuppajjittheva nāmāti dassanatthametaṃ vuttaṃ. Yassa vā jhānassa vipākacittena te nibbattā, taṃ satasopi sahassasopi uppajjamānaṃ paṭhamacittameva. Vipākacittena pana visadisaṃ bhavanikantiyā āvajjanacittaṃ dutiyacittaṃ nāma. Taṃ sandhāyetaṃ vuttanti veditabbaṃ.

44.Pacchimacittasamaṅgīnanti sabbapacchimena appaṭisandhikacittena samaṅgībhūtānaṃ khīṇāsavānaṃ. Avitakkaavicāraṃ pacchimacittanti rūpāvacarānaṃ dutiyajjhānikādicuticittavasena, arūpāvacarānañca catutthajjhānikacuticittavasenetaṃ vuttaṃ. Tesanti tesaṃ pacchimacittasamaṅgīādīnaṃ.



在运作部分中,在现在时个人部分的顺序方法中,"谁的身行生起,他的语行生起"以身行为根本的两个,以语行为根本的一个,共三个双论可得;这些已被取出。在其逆序方法和处所部分等中也是这个方法。这样在这里所有部分中应当根据三个三个双论来计算双论的数量。
在意义解释中,这里有这个特征 - 在这个行部分中,根据"入息出息生起的刹那,寻伺生起"等语句,应当根据运作的方式来理解现在等时间的区分,而不仅仅是根据死亡结生。从"在第二禅、第三禅中身行生起"等语句可知,禅定也应当根据处所来理解。这样在这里,对于可得的,应当根据它们来理解意义解释。
这里有这个方法的开端 - "除了寻伺"是根据第二、第三禅而说的。"他们"是指具有第二、第三禅的人。"欲界的"是指生于欲界的众生。色界天没有入息出息。无色界没有色法。"除了入息出息"是指在色、无色界中生起的众生,关于寻伺的生起而说的。
"在第一禅欲界"是指生于欲界界的第一禅。这里应当根据支分的方式来理解第一禅,而不是仅仅根据安止。即使在未达到安止的有寻有伺心中,这两种行也确实生起。
"心的坏灭刹那"是因为身行完全由心引生而说的。生起的心确实引生色法或无色法,而不是坏灭的心。
"净居天第二心现在"是指从结生的第二有分心。虽然在结生心中也是现在,但他们在那里并未生起。直到未被杂染的异熟心运转,才未生起,这是为了显示而说的。或者对于以异熟心所生的禅定,即使百千众生生起,也是第一心。但异熟心不同,由于有趣的缘故,第二心称为意向心。应当理解这是针对这个而说的。
"最后心具足者"是指具有最后的、非结生的心的漏尽者。"无寻无伺的最后心"是根据色界天第二禅等死亡心,以及无色界天第四禅死亡心而说的。"他们"是指最后心具足等的人。

79.Yassa kāyasaṅkhāro nirujjhati, tassa cittasaṅkhāro nirujjhatīti ettha niyamato kāyasaṅkhārassa cittasaṅkhārena saddhiṃ ekakkhaṇe nirujjhanato āmantāti paṭivacanaṃ dinnaṃ. Na cittasaṅkhārassa kāyasaṅkhārena saddhiṃ. Kiṃ kāraṇā? Cittasaṅkhāro hi kāyasaṅkhārena vināpi uppajjati ca nirujjhati ca. Kāyasaṅkhāro pana cittasamuṭṭhāno assāsapassāsavāto. Cittasamuṭṭhānarūpañca cittassa uppādakkhaṇe uppajjitvā yāva aññāni soḷasacittāni uppajjanti, tāva tiṭṭhati. Tesaṃ soḷasannaṃ sabbapacchimena saddhiṃ nirujjhatīti yena cittena saddhiṃ uppajjati, tato paṭṭhāya sattarasamena saddhiṃ nirujjhati. Na kassaci cittassa uppādakkhaṇe vā ṭhitikkhaṇe vā nirujjhati, nāpi ṭhitikkhaṇe vā bhaṅgakkhaṇe vā uppajjati. Esā cittasamuṭṭhānarūpassa dhammatāti niyamato cittasaṅkhārena saddhiṃ ekakkhaṇe nirujjhanato āmantāti vuttaṃ. Yaṃ pana vibhaṅgappakaraṇassa sīhaḷaṭṭhakathāyaṃ ‘‘cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ sattarasamassa cittassa uppādakkhaṇe nirujjhatī’’ti vuttaṃ, taṃ imāya pāḷiyā virūjjhati. Aṭṭhakathāto ca pāḷiyeva balavatarāti pāḷiyaṃ vuttameva pamāṇaṃ.

128.Yassa kāyasaṅkhāro uppajjati, tassa vacīsaṅkhāro nirujjhatīti ettha yasmā kāyasaṅkhāro cittassa uppādakkhaṇe uppajjati, na ca tasmiṃ khaṇe vitakkavicārā nirujjhanti, tasmā noti paṭisedho katoti. Iminā nayamukhena sabbattha atthavinicchayo veditabbo. Pariññāvāro pākatikoyevāti.

Pavattivāravaṇṇanā.

Saṅkhārayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Anusayayamakaṃ

Paricchedaparicchinnuddesavāravaṇṇanā



"谁的身行消失,他的心行也消失"在这里明确地说明了身行与心行在同一刹那消失的关系。并非心行与身行相互消失。为什么呢？因为心行即使没有身行也会生起和消失。而身行则是由心所引生的入息出息之风。心所引生的形态在心生起的刹那生起，直到其他十六种心生起为止，才保持不变。与这十六种心一起的所有最后心也会消失，因此与心相互生起的，之后与十七种心一起消失。没有任何心在生起的刹那或保持的刹那消失，也没有在保持的刹那或破坏的刹那生起。这是心所引生的法则，因此明确地说明了心行与身行在同一刹那消失的关系。至于在《狮子解说》中提到的“心所引生的形态在十七种心生起的刹那消失”，与这一部经文相悖。根据注释，显然是以经文为标准。
"谁的身行生起,他的语行消失"在这里，因为身行在心生起的刹那生起，而在这一刹那思维与观察并未消失，因此说“不是”。通过这一方法的开端，应当在所有地方理解意义解释。完美的部分是自然的。
运作部分的解释。
行部分的解释已完成。
潜藏部分。
界限与界限内的定义部分的解释。

1. Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ labbhamānavasena ekadesaṃ saṅgaṇhitvā saṅkhārayamakānantaraṃ desitassa anusayayamakassa atthavaṇṇanā hoti. Tattha pāḷivavatthānaṃ tāva veditabbaṃ – imasmiñhi anusayayamake khandhayamakādīsu viya desanaṃ akatvā aññena nayena pāḷidesanā katā. Kathaṃ? Paṭhamaṃ tāva paricchedato, uddesato, uppattiṭṭhānatoti tīhākārehi anusaye gahāpetuṃ paricchedavāro, paricchinnuddesavāro, uppattiṭṭhānavāroti, tayo vārā desitā. Tato sattannaṃ mahāvārānaṃ vasena anusaye yojetvā yamakadesanā katā. Tattha sattānusayāti ayaṃ ‘‘satteva, na tato uddhaṃ, na heṭṭhā’’ti gaṇanaparicchedena paricchinditvā anusayānaṃ desitattā paricchedavāro nāma. Kāmarāgānusayo…pe… avijjānusayoti ayaṃ paricchedavārena paricchinnānaṃ nāmamattaṃ uddisitvā ‘‘ime nāma te’’ti desitattā paricchinnuddesavāro nāma. Kattha kāmarāgānusayo anuseti…pe… ettha avijjānusayo anusetīti ayaṃ ‘‘imesu nāma ṭhānesu ime anusayā anusenti’’ti evaṃ tesaṃyeva uppattiṭṭhānassa desitattā uppattiṭṭhānavāro nāma.

Yesaṃ pana sattannaṃ mahāvārānaṃ vasena anusaye yojetvā yamakadesanā katā, tesaṃ imāni nāmāni – anusayavāro, sānusayavāro, pajahanavāro, pariññāvāro, pahīnavāro, uppajjanavāro dhātuvāroti. Tesu paṭhamo anusayavāro. So anulomapaṭilomanayavasena duvidho hoti.

Tattha anulomanaye ‘‘yassa anuseti, yattha anuseti, yassa yattha anusetī’’ti puggalokāsatadubhayavasena tayo antaravārā honti. Tesu paṭhame puggalavāre ‘‘yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa paṭighānusayo anuseti; yassa vā pana paṭighānusayo anuseti, tassa kāmarāgānusayo anuseti; yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa mānānusayo, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo anuseti. Yassa vā pana avijjānusayo anuseti, tassa kāmarāgānusayo anusetī’’ti kāmarāgānusayamūlakāni cha yamakāni. Puna agahitaggahaṇavasena paṭighānusayamūlakāni pañca, mānānusayamūlakāni cattāri, diṭṭhānusayamūlakāni tīṇi, vicikicchānusayamūlakāni dve, bhavarāgānusayamūlakaṃ ekanti evaṃ sabbānipi ekamūlakāni ekavīsati. Puna ‘‘yassa kāmarāgānusayo ca paṭighānusayo ca anusentī’’ti evaṃ āgatāni dukamūlakāni pañca, tikamūlakāni cattāri, catukkamūlakāni tīṇi, pañcakamūlakāni dve, chakkamūlakaṃ ekanti aparānipi pannarasa honti. Tāni purimehi ekavīsatiyā saddhiṃ chattiṃsāti puggalavāre chattiṃsa yamakāni. Tathā okāsavāre, tathā puggalokāsavāreti sabbānipi anulomanaye aṭṭhasataṃ yamakāni. Tathā paṭilomanayeti anusayavāre soḷasādhikāni dve yamakasatāni, tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthā ca veditabbā. Yathā cettha, evaṃ sānusayavāro, pajahanavāro, pariññāvāro, pahīnavāro, uppajjanavāroti imesampi pañcannaṃ vārānaṃ, ekekasmiṃ yamakagaṇanā; yamakadiguṇā pucchā, pucchādiguṇā ca atthā veditabbā. Ayaṃ panettha purimesu tīsu vāresu viseso. Okāsavāre ‘‘yattha tatthā’’ti avatvā yato tatoti nissakkavacanena desanā katā. Sesaṃ tādisameva.


现在在这些根本部分中，关于善法等的获得情况，归纳出一部分，接着是行部分之后的潜藏部分的意义解释。在这里应当理解巴利文的定义——在这个潜藏部分中，未按照行的方式进行讲解，而是以其他方式进行巴利文的讲解。如何呢？首先是从界限、定义、存在的状态这三种方式来理解潜藏，界限部分、界限内的定义部分、存在状态部分这三部分被讲解。然后根据七个大部分的内容，结合潜藏进行双论的讲解。在这里，七个潜藏是指“只在众生中，不在其上方，也不在其下方”的计算界限，因其讲解潜藏而称为界限部分。欲界的潜藏……等……无明的潜藏，这些是根据界限部分而被定义的，称为界限内的定义部分。在哪里欲界的潜藏……等……这里无明的潜藏是指“在这些地方这些潜藏存在”的意思，因此这些是存在状态部分的讲解。
对于这七个大部分的内容，结合潜藏进行双论的讲解，这些名称是——潜藏部分、相伴潜藏部分、摒弃部分、了解部分、弃除部分、生起部分、元素部分。这里的第一个是潜藏部分。它根据顺序和逆序的方式分为两类。
在顺序方法中，“谁的潜藏，在哪里潜藏，谁在何处潜藏”根据个人的状态有三种中间部分。在这些中，首先在个人部分中“谁的欲界潜藏存在，那个反击潜藏存在；或者谁的反击潜藏存在，那个欲界潜藏存在；谁的欲界潜藏存在，那个傲慢潜藏、见潜藏、疑惑潜藏、存在欲潜藏、无明潜藏也在潜藏”。或者谁的无明潜藏存在，那个欲界潜藏也在潜藏，这些是以欲界潜藏为根本的六个双论。然后根据未被取出的取出部分，反击潜藏为根本的五个，傲慢潜藏为根本的四个，见潜藏为根本的三个，疑惑潜藏为根本的两个，存在欲潜藏为根本的一个，因此所有的都是一个根本的二十一个。再者，“谁的欲界潜藏和反击潜藏在一起存在”这样就有了两个根本的五个，三个根本的四个，两个根本的三个，一个根本的两个，因此其他的也有十五个。这些与前面的二十一个相加，共三十个在个人部分中。如此在处所部分、在个人处所部分，所有的在顺序方法中都有八十个双论。这样在逆序方法中，潜藏部分有十六个以上的两个百个，因此应当理解为二倍的提问，再者应当理解为二倍的意义。就像这里一样，这样相伴潜藏部分、摒弃部分、了解部分、弃除部分、生起部分等这五个部分，各自的双论计算；双论的二倍提问，提问的二倍意义应当被理解。这在前面的三个部分中是特别的。在处所部分中，“在那里那儿”以非受限的方式进行讲解。其余的部分与此相同。


Yo panāyaṃ sabbapacchimo dhātuvāro nāma, so pucchāvāro, vissajjanāvāroti dvidhā ṭhito. Tassa pucchāvāre kāmadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassāti vatvā ‘‘kāmadhātuṃ vā pana upapajjantassa kāmadhātuyā cutassā’’ti na vuttaṃ. Kiṃ kāraṇā? Atthavisesābhāvato. Dvepi hi etā pucchā ekatthāyeva, tasmā ekekasmā yamakā ekekameva pucchaṃ pucchitvā sabbapucchāvasāne pucchānukkameneva ‘‘kāmadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassa kassaci satta anusayā anusentī’’tiādinā nayena vissajjanaṃ kataṃ.

Tattha ‘‘kāmadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassa, rūpadhātuṃ, arūpadhātuṃ, nakāmadhātuṃ, narūpadhātuṃ naarūpadhātuṃ , upapajjantassā’’ti cha suddhikapucchā; ‘‘nakāmadhātuṃ, naarūpadhātuṃ, narūpadhātuṃ; naarūpadhātuṃ, nakāmadhātuṃ, narūpadhātuṃ, upapajjantassā’’ti tisso missakā pucchā cāti kāmadhātumūlakā nava anulomapucchā honti. Tathā rūpadhātumūlakā nava, arūpadhātumūlakā navāti sattavīsati anulomapucchā honti. Tathā nakāmadhātunarūpadhātunaarūpadhātumūlakā sattavīsati paṭilomapucchā. Puna ‘‘nakāmadhātuyā, naarūpadhātuyā, narūpadhātuyā, naarūpadhātuyā, nakāmadhātuyā, naarūpadhātuyā’’ti sattavīsati dukamūlakā pucchāti sabbāpi sampiṇḍitā ekāsīti pucchā honti. Tāsaṃ vasenettha vissajjanaṃ katanti idaṃ dhātuvāre pāḷivavatthānaṃ. Evaṃ tāva sakalepi anusayayamake pāḷivavatthānametaṃ veditabbaṃ.

Ādito paṭṭhāya panettha yaṃ yaṃ anuttānaṃ, tattha tattha ayaṃ vinicchayakathā – anusayāti kenaṭṭhena anusayā? Anusayanaṭṭhena. Ko esa anusayanaṭṭho nāmāti? Appahīnaṭṭho. Ete hi appahīnaṭṭhena tassa tassa santāne anusenti nāma, tasmā anusayāti vuccanti. Anusentīti anurūpaṃ kāraṇaṃ labhitvā uppajjantīti attho. Athāpi siyā – anusayanaṭṭho nāma appahīnākāro. Appahīnākāro ca uppajjatīti vattuṃ na yujjati, tasmā na anusayā uppajjantīti . Tatridaṃ paṭivacanaṃ – appahīnākāro anusayo, anusayoti pana appahīnaṭṭhena thāmagatakileso vuccati. So cittasampayutto sārammaṇo sappaccayaṭṭhena sahetuko ekantākusalo atītopi hoti anāgatopi paccuppannopi, tasmā uppajjatīti vattuṃ yujjati.

Tatridaṃ pamāṇaṃ – abhidhamme tāva kathāvatthusmiṃ (kathā. 554 ādayo) ‘‘anusayā abyākatā, anusayā ahetukā, anusayā cittavippayuttā’’ti sabbe vādā paṭisedhitā. Paṭisambhidāmagge (paṭi. ma. 

这是所有最后的元素部分，名为问题部分、解释部分。这里的问题部分有两个部分。在问题部分中，没有提到“谁的欲界元素生起，谁的欲界元素灭亡”的问题。为什么呢？因为没有特殊的意义。这里的两个问题是同一个意思，因此在所有问题的末尾，以“谁的欲界元素生起，谁的欲界元素灭亡”等方式进行解释。
在这里，“谁的欲界元素生起，谁的欲界元素灭亡；谁的色界元素生起，谁的色界元素灭亡；谁的无色界元素生起，谁的无色界元素灭亡”等六个纯洁的问题；“谁的无色界元素生起，谁的无色界元素灭亡；谁的无色界元素生起，谁的欲界元素灭亡；谁的无色界元素生起，谁的色界元素灭亡”等三个混杂的问题，这些是以欲界元素为根本的九个顺序问题。同样，以色界元素、无色界元素为根本的九个顺序问题。以无色界元素、无色界元素、无色界元素为根本的二十七个逆序问题。再者，“谁的无色界元素生起，谁的无色界元素灭亡；谁的无色界元素生起，谁的欲界元素灭亡；谁的无色界元素生起，谁的色界元素灭亡”等二十七个双根本问题。所有的八十一问题被总结。这些问题在这里的元素部分中被解释。
这样，在所有潜藏部分中，这些问题的解释应当被理解。
从开始，以后，这些问题的解释是这样的 —— “潜藏”是由什么而生的？是由潜藏的原因而生的。“潜藏的原因”是什么？是指摒弃。“这些摒弃的原因”是指什么？是指摒弃的行为。这些摒弃的行为是指在某些情况下潜藏的存在，因此被称为潜藏。潜藏的意思是指在某些情况下生起的原因。然而，这些摒弃的行为不生起，因此不能说潜藏生起。这是对潜藏的解释 —— 摒弃的行为是潜藏，潜藏是指摒弃的行为在某些情况下的污染。它是心所伴随的，具有某些原因，在过去、现在、未来都是生起的，因此生起是合理的。
这是在《阿毗达摩》中所说的 —— 在《阿毗达摩》中所有的说法都是被否定的，如“潜藏是无记的，潜藏是无因的，潜藏是心所不伴随的”等。这些说法都是被否定的。在《分 biệt道》中（《分 biệt道》554等），所有的说法都是被否定的。

3.21) ‘‘paccuppanne kilese pajahatī’’ti pucchaṃ katvā anusayānaṃ paccuppannabhāvassa atthitāya ‘‘thāmagatānusayaṃ pajahatī’’ti vuttaṃ. Dhammasaṅgahe pana mohassa padabhājane ‘‘avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ tasmiṃ samaye moho hotī’’ti (dha. sa. 390) akusalacittena saddhiṃ avijjānusayassa uppannabhāvo vutto. Imasmiṃyeva anusayayamake sattannaṃ mahāvārānaṃ aññatarasmiṃ uppajjanavāre ‘‘yassa kāmarāgānusayo uppajjati, tassa paṭighānusayo uppajjatī’’tiādi vuttaṃ. Tasmā ‘‘anusentīti anurūpaṃ kāraṇaṃ labhitvā uppajjantī’’ti yaṃ vuttaṃ, taṃ iminā tantippamāṇena suvuttanti veditabbaṃ. Yampi ‘‘cittasampayutto sārammaṇo’’tiādi vuttaṃ, tampi suvuttameva. Anusayo hi nāmesa parinipphanno cittasampayutto akusaladhammoti niṭṭhamettha gantabbaṃ. Kāmarāgānusayotiādīsu kāmarāgo ca so appahīnaṭṭhena anusayo cāti kāmarāgānusayo. Sesapadesupi eseva nayo.

Paricchedaparicchinnuddesavāravaṇṇanā.

Uppattiṭṭhānavāravaṇṇanā

以下是巴利文的简体中文直译：
既然现在烦恼已被断除，提出疑问："断除现在的烦恼"，关于潜在烦恼的现在状态的存在，说道："断除已经固定的潜在烦恼"。在《法集》中，对于痴的词语分析，说："无明潜在、无明围绕、无明缠绕、痴、不善根，在那个时刻痴存在"，已经阐述了与不善心一起的无明潜在烦恼的生起。在这个潜在烦恼的组合中，七大系列的其中一个生起系列中，说："对于某人生起欲贪潜在烦恼，对于他也生起瞋恚潜在烦恼"等。因此，"潜在"意味着获得适当的因缘而生起，应当理解为已经很好地说明了。即使说"与心相应、有所缘"等，这也已经很好地说明了。潜在烦恼确实是已完成的、与心相应的不善法，对此应得出结论。在"欲贪潜在烦恼"等中，欲贪因为未被断除而成为潜在烦恼。其他词语也是同样的道理。
章节分析描述。
生起状态系列描述。

2. Idāni tesaṃ uppattiṭṭhānaṃ pakāsetuṃ kattha kāmarāgānusayo anusetītiādimāha. Tattha kāmadhātuyā dvīsu vedanāsūti kāmāvacarabhūmiyaṃ sukhāya ca upekkhāya cāti dvīsu vedanāsu. Ettha kāmarāgānusayo anusetīti imāsu dvīsu vedanāsu uppajjati. So panesa akusalavedanāsu sahajātavasena ārammaṇavasena cāti dvīhākārehi anuseti. Akusalāya sukhāya vedanāya ceva upekkhāya vedanāya ca sahajātopi hutvā uppajjati. Tā vedanā ārammaṇaṃ katvāpi uppajjatīti attho. Avasesā pana kāmāvacarakusalavipākakiriyavedanā ārammaṇameva katvā uppajjati. Kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusayamāno cesa tāhi vedanāhi sampayuttesu saññāsaṅkhāraviññāṇesupi anusetiyeva. Na hi sakkā vedanāsu anusayamānena taṃsampayuttehi saññādīhi saddhiṃ asahajātena vā bhavituṃ, taṃsampayutte vā saññādayo ārammaṇaṃ akatvā uppajjituṃ. Evaṃ santepi pana yasmā imā dve vedanāva sātasantasukhattā assādaṭṭhena kāmarāgānusayassa uppattiyā sesasampayuttadhammesu padhānā, tasmā ‘‘dvīsu vedanāsu ettha kāmarāgānusayo anusetī’’ti vuttaṃ, oḷārikavasena hi bodhaneyye sukhaṃ bodhetunti.


现在为了阐明它们的生起状态，提出问题："欲贪潜在烦恼在何处潜伏？"等。在这里，在欲界的两种感受中，即在可意的乐受和舍受这两种感受中。在这里，欲贪潜在烦恼潜伏，意即在这两种感受中生起。而这种潜在烦恼以两种方式潜伏：与不善感受俱生的方式和所缘的方式。它与不善的乐受和舍受俱生而生起。这些感受成为所缘而生起，这就是其意义。其余的欲界善、异熟、唯作感受则仅以所缘方式生起。在欲界的这两种感受中潜伏时，它也潜伏于与这些感受相应的想、行、识中。因为当在感受中潜伏时，不可能与相应的想等不俱生，或者相应的想等不以它为所缘而生起。然而，由于这两种感受因为是可意、安稳、快乐，以其诱惑性质，是欲贪潜在烦恼生起的主要原因，所以说："在这两种感受中，欲贪潜在烦恼潜伏"，因为在粗显的层面上，乐受是应被


Nanu cesa ārammaṇavasena anusayamāno na kevalaṃ imāsu dvīsu vedanāsu ceva vedanāsampayuttadhammesu ca anuseti, iṭṭhesu pana rūpādīsupi anusetiyeva. Vuttampi cetaṃ vibhaṅgappakaraṇe (vibha. 816) ‘‘yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, ettha sattānaṃ kāmarāgānusayo anusetī’’ti imasmimpi pakaraṇe anusayavārassa paṭilomanaye vuttaṃ. ‘‘Yattha kāmarāgānusayo nānuseti tattha diṭṭhānusayo nānusetīti dukkhāya vedanāya rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha kāmarāgānusayo nānuseti, no ca tattha diṭṭhānusayo nānuseti. Apariyāpanne ettha kāmarāgānusayo ca nānuseti, diṭṭhānusayo ca nānusetī’’ti. Ettha hi dukkhavedanāya ceva rūpadhātuādīsu ca nānusetīti vuttattā sasampayuttadhammaṃ dukkhavedanaṃ saokāse rūpārūpāvacaradhamme nava ca, lokuttaradhamme ṭhapetvā avasesesu rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbesu anusetīti vuttaṃ hoti. Taṃ idha kasmā na vuttanti? Anoḷārikattā. Heṭṭhā vuttanayena hi vedanānaññeva oḷārikattā imesaṃ pana anoḷārikattā etesu rūpādīsu anusetīti na vuttaṃ, atthato pana labbhati. Tasmā etesupi kāmarāgānusayo anusetiyevāti veditabbo. Na hi satthā sabbaṃ sabbattha katheti. Bodhaneyyasattānaṃ pana vasena katthaci yaṃ labbhati, taṃ sabbaṃ katheti, katthaci na katheti. Tathā hi anena katthaci diṭṭhānusayo anusetīti pucchitvā ‘‘sabbasakkāyapariyāpannesu dhammesu ettha diṭṭhānusayo anusetī’’ti yaṃ labbhati taṃ sabbaṃ kathitaṃ. Aparasmiṃ ṭhāne vissajjantena ‘‘rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha vicikicchānusayo ca mānānusayo ca diṭṭhānusayo ca anusenti, kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu ettha vicikicchānusayo ca kāmarāgānusayo ca mānānusayo ca diṭṭhānusayo ca anusenti, dukkhāya vedanāya ettha vicikicchānusayo ca paṭighānusayo ca diṭṭhānusayo ca avijjānusayo ca anusentī’’ti yaṃ labbhati taṃ sabbaṃ akathetvā rūpadhātuarūpadhātūhi saddhiṃ tisso vedanāva kathitā. Vedanāsampayuttā pana arūpadhammā, sabbañca rūpaṃ na kathitaṃ. Kiñcāpi na kathitaṃ, diṭṭhānusayo panettha anusetiyeva. Evameva kiñcāpi idha rūpādiiṭṭhārammaṇaṃ na kathitaṃ, kāmarāgānusayo panettha anusetiyevāti. Evaṃ tāva kāmarāgānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

Paṭighānusayassa pana ‘‘dukkhāya vedanāyā’’ti vacanato dve domanassavedanā kāyaviññāṇasampayuttā dukkhavedanāti tisso vedanā anusayanaṭṭhānaṃ. So panesa domanassavedanāsu sahajātavasena ārammaṇavasena cāti dvīhākārehi anuseti. Avasesadukkhavedanāya pana ārammaṇavaseneva anuseti. Tāsu vedanāsu anusayamāno cesa tāhi sampayuttesu saññākkhandhādīsupi anusetiyeva. Yāya hi vedanāya esa sahajāto, taṃsampayuttehi saññādīhipi sahajātova. Yā ca vedanā ārammaṇaṃ karoti, tāhi sampayutte saññādayopi karotiyeva. Evaṃ santepi pana yasmā dukkhavedanāva asātadukkhavedayitattā nirassādaṭṭhena paṭighānusayassa uppattiyā sesasampayuttadhammesu adhikā; tasmā ‘‘dukkhāya vedanāya ettha paṭighānusayo anusetī’’ti vuttaṃ, oḷārikavasena hi bodhaneyye sukhaṃ bodhetunti.


难道这种以所缘方式潜伏的潜在烦恼，不仅仅潜伏在这两种感受和与感受相应的法中，而且还潜伏在可意的色等对象中吗？这在《分别论》中也曾说过："在世间中可意、悦意的事物中，众生的欲贪潜在烦恼潜伏"。在这部论著的潜在烦恼章节的反向解释中也曾提到。"在哪里欲贪潜在烦恼不潜伏，哪里邪见潜在烦恼也不潜伏"——在苦受、色界、无色界中，欲贪潜在烦恼不潜伏，但邪见潜在烦恼也不潜伏。在非所缘中，欲贪潜在烦恼和邪见潜在烦恼都不潜伏。
因为已经说明在苦受和色界等处不潜伏，所以与相应法的苦受、色界、无色界法，以及除了出世间法之外的其余色、声、香、味、触中都潜伏。为什么在这里不说呢？因为不粗显。正如之前所说，感受具有粗显性，而这些对象不粗显，所以在这些色等对象中潜伏未被说明，但实际上是可以理解的。因此，应当了解欲贪潜在烦恼也潜伏在这些对象中。诚然，导师并非在一切处处都讲述一切。而是根据应被觉悟的众生的需要，在某些处说明可以理解的内容，在某些处不说。
就像这样，当询问邪见潜在烦恼在何处潜伏时，说明了"在一切有身见所摄的法中潜伏"。在另一处回答中，说明了色界、无色界中疑、慢、邪见潜在烦恼潜伏，欲界两种感受中疑、欲贪、慢、邪见潜在烦恼潜伏，苦受中疑、瞋恚、邪见、无明潜在烦恼潜伏。但未详细阐述，仅提及了色界、无色界的三种感受。与感受相应的无色法未被说明，所有色法也未被说明。尽管未被说明，但邪见潜在烦恼在此处仍然潜伏。同样，尽管色等可意所缘未被说明，但欲贪潜在烦恼在此处仍然潜伏。如此应当了解欲贪潜在烦恼的潜伏处。
对于瞋恚潜在烦恼，因为提到"在苦受中"，有两种忧受与身识相应，加上苦受，共三种感受是其潜伏处。它以两种方式潜伏：与忧受俱生和以所缘方式。在其余苦受中，仅以所缘方式潜伏。在这些感受中潜伏时，也潜伏于与这些感受相应的想蕴等中。因为与哪种感受俱生，也与相应的想等俱生。哪种感受作为所缘，相应的想等也作为所缘。然而，因为苦受具有不可意、痛苦的特性，所以是瞋恚潜在烦恼生起的主要原因，因此说："在苦受中瞋恚潜在烦恼潜伏"，因为在粗显层面上应当觉知。


Nanu cesa ārammaṇavasena anusayamāno na kevalaṃ dukkhavedanāya ceva taṃsampayuttadhammesu ca anuseti, aniṭṭhesu pana rūpādīsupi anusetiyeva? Vuttampi cetaṃ vibhaṅgappakaraṇe (vibha. 816) ‘‘yaṃ loke appiyarūpaṃ asātarūpaṃ, ettha sattānaṃ paṭighānusayo anusetī’’ti imasmimpi pakaraṇe anusayavārassa paṭilomanaye vuttaṃ – ‘‘kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu ettha paṭighānusayo nānuseti, no ca tattha kāmarāgānusayo nānuseti. Rūpadhātuyā arūpadhātuyā apariyāpanne ettha paṭighānusayo ca nānuseti, kāmarāgānusayo ca nānusetī’’ti. Ettha hi dvīsu kāmāvacaravedanāsu ceva rūpadhātuādīsu ca nānusetīti vuttattā sasampayuttadhammā dve vedanā saokāse rūpārūpāvacaradhamme nava ca, lokuttaradhamme ṭhapetvā avasesesu rūpādīsu anusetīti vuttaṃ hoti . Taṃ idha kasmā na vuttanti? Anoḷārikattā. Heṭṭhā vuttanayena hi dukkhavedanāya eva oḷārikattā imesaṃ pana anoḷārikattā etesu rūpādīsu anusetīti na vuttaṃ. Atthato pana labbhati, tasmā etesupi paṭighānusayo anusetiyevāti veditabbo.

Kiṃ pana itarā dve vedanā iṭṭhārammaṇaṃ vā paṭighassa ārammaṇaṃ na hontīti? No na honti. Parihīnajjhānassa vippaṭisāravasena sasampayuttadhammā tā vedanā ārabbha domanassaṃ uppajjati. Iṭṭhārammaṇassa ca paṭiladdhassa vipariṇāmaṃ vā appaṭiladdhassa appaṭilābhaṃ vā samanussaratopi domanassaṃ uppajjati. Domanassamattameva pana taṃ hoti, na paṭighānusayo. Paṭighānusayo hi aniṭṭhārammaṇe paṭihaññanavasena uppanno thāmagato kileso, tasmā ettha domanassena saddhiṃ paṭigho uppannopi attano paṭighakiccaṃ akaraṇabhāvena eva paṭighānusayo na hoti abbohārikattaṃ gacchati. Yathā hi pāṇātipātacetanāya saddhiṃ uppannopi byāpādo manokammaṃ nāma na hoti abbohārikattaṃ gacchati, evaṃ paṭighānusayo na hoti, abbohārikattaṃ gacchati. Vuttampi cetaṃ ekaccaṃ iṭṭhārammaṇaṃ nekkhammasitampi vā domanassaṃ sandhāya ‘‘yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ paṭighaṃ tena pajahati na tattha paṭighānusayo anusetī’’ti (ma. ni. 

难道这种以所缘方式潜伏的潜在烦恼，不仅仅潜伏在苦受和与之相应的法中，而且还潜伏在不可意的色等对象中吗？这在《分别论》中也曾说过："在世间中不可意、不悦意的事物中，众生的瞋恚潜在烦恼潜伏"。在这部论著的潜在烦恼章节的反向解释中也曾提到："在欲界的两种感受中，瞋恚潜在烦恼不潜伏，但欲贪潜在烦恼并非不潜伏。在色界、无色界和非所缘中，瞋恚潜在烦恼和欲贪潜在烦恼都不潜伏。"
因为已经说明在两种欲界感受和色界等处不潜伏，所以与相应法的两种感受、色界无色界法，以及除了出世间法之外的其余色等对象中都潜伏。为什么在这里不说呢？因为不粗显。正如之前所说，苦受具有粗显性，而这些对象不粗显，所以在这些色等对象中潜伏未被说明。但实际上是可以理解的，因此，应当了解瞋恚潜在烦恼也潜伏在这些对象中。
那么，其他两种感受或可意所缘不是瞋恚的所缘吗？不是不是。对于失去禅那的人，由于后悔，缘取那些感受及其相应法而生起忧。对于已获得的可意所缘的变化，或未获得的不能获得，回忆时也会生起忧。但那只是忧而已，不是瞋恚潜在烦恼。瞋恚潜在烦恼是对不可意所缘生起抗拒而形成的强烈烦恼，因此在这里虽然与忧一起生起瞋恚，但因为不执行瞋恚的功能，所以不成为瞋恚潜在烦恼，而是变得无关紧要。就像与杀生意图一起生起的恶意虽然存在，但不成为意业，变得无关紧要一样，瞋恚潜在烦恼也不存在，变得无关紧要。
这也曾经说过，针对某些可意所缘或出离相关的忧："这种忧能断除瞋恚，瞋恚潜在烦恼不在其中潜伏。"

1.465). Evaṃ paṭighānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

Mānānusayassa pana ‘‘kāmadhātuyā dvīsu vedanāsū’’tiādivacanato dve kāmāvacaravedanā rūpārūpadhātuyo cāti idaṃ tividhaṃ anusayanaṭṭhānaṃ. Tassa akusalāsu vedanāsu kāmarāgānusayassa viya sahajātānusayatā veditabbā. Sasampayuttadhammāsu pana sabbāsupi kāmāvacarāsu sukhaadukkhamasukhavedanāsu rūpārūpadhātūsu ca ārammaṇavaseneva anuseti. Anusayavārassa pana paṭilomanaye ‘‘dukkhāya vedanāya apariyāpanne ettha kāmarāgānusayo ca nānuseti, mānānusayo ca nānusetī’’ti vuttattā ṭhapetvā dukkhavedanañceva navavidhaṃ lokuttaradhammañca sesarūpārūpadhammesupi ayaṃ anusetiyevāti. Evaṃ mānānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

Diṭṭhānusayavicikicchānusayā pana kevalaṃ lokuttaradhammesveva nānusenti. Tebhūmakesu pana sabbesupi anusentiyeva. Tena vuttaṃ – ‘‘sabbasakkāyapariyāpannesu dhammesu ettha diṭṭhānusayo anuseti, ettha vicikicchānusayo anusetī’’ti. Tattha sabbasakkāyapariyāpannesūti saṃsāravaṭṭanissitaṭṭhena sakkāyapariyāpannesu sabbadhammesūti attho. Tattha panete pañcasu cittuppādesu sahajātānusayanavasena anusenti. Te vā pana pañca cittuppāde aññe vā tebhūmakadhamme ārabbha pavattikāle ārammaṇānusayanavasena anusentīti. Evaṃ diṭṭhānusayavicikicchānusayānaṃ anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

Bhavarāgānusayo pana kiñcāpi diṭṭhivippayuttesu catūsu cittesu uppajjanato sahajātānusayanavasena ‘‘kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusetī’’ti vattabbo bhaveyya. Kāmadhātuyaṃ panesa dvīhi vedanāhi saddhiṃ uppajjamānopi rūpārūpāvacaradhammameva paṭilabhati. Kāmadhātuyā pariyāpannaṃ ekadhammampi ārammaṇaṃ na karoti, tasmā ārammaṇānusayanavasena niyamaṃ katvā ‘‘rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha bhavarāgānusayo anusetī’’ti vuttaṃ. Apica rāgo nāmesa kāmarāgabhavarāgavasena duvidho. Tattha kāmarāgo kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusetīti vutto. Sace pana bhavarāgopi kāmarāgo viya evaṃ vucceyya, kāmarāgena saddhiṃ desanā saṃkiṇṇā viya bhaveyyāti rāgakilesaṃ dvidhā bhinditvā kāmarāgato bhavarāgassa visesadassanatthampi evaṃ desanā katāti. Evaṃ bhavarāgānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.

Avijjānusayo pana sabbesupi tebhūmakadhammesu anuseti. Tena vuttaṃ ‘‘sabbasakkāyapariyāpannesu dhammesu ettha avijjānusayo anusetī’’ti. Tassa dvādasasu cittuppādesu sahajātānusayatā veditabbā. Ārammaṇakaraṇavasena pana na kiñci tebhūmakadhammaṃ ārabbha na pavattatīti. Evaṃ avijjānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ tāva paricchedavāraparicchinnuddesavārauppattiṭṭhānavāresu vinicchayakathā.

Uppattiṭṭhānavāravaṇṇanā.

Mahāvāro

1. Anusayavāravaṇṇanā



因此，瞋恚潜在烦恼的潜伏处应当被理解。
对于慢潜在烦恼而言，"在欲界的两种感受中"等的说法表明有两种欲界感受、色和无色界，因此这是三种潜伏的地方。对于不善的感受，应当理解它与欲贪潜在烦恼的相似性。对于与相应法的所有欲界的乐受、苦受和乐苦受，色和无色界的感受也仅以所缘方式潜伏。对于潜伏的部分，反向解释中提到："在苦受中，欲贪潜在烦恼不潜伏，慢潜在烦恼也不潜伏"，因此除了苦受，苦受的潜伏也适用于九种出世间法以及其他色和无色法。
因此，慢潜在烦恚的潜伏处应当被理解。
对于见潜在烦恚和疑潜在烦恚，仅在出世间法中潜伏。对于三界中的所有法，它们都潜伏。因此说到："在一切有身见所摄的法中，见潜在烦恚潜伏，在这里疑潜在烦恚也潜伏。"在这里，"一切有身见所摄"指的是因轮回而存在的法的全部。它们在五种心变中以俱生的方式潜伏。或者，这五种心变也可以在与三界法相关的过程中以所缘的方式潜伏。因此，见潜在烦恚和疑潜在烦恚的潜伏处应当被理解。
而对于生欲贪潜在烦恚，尽管在与见相应的四种心中生起，但应当说在欲界的两种感受中潜伏。欲界中，这种潜在烦恚在这两种感受中生起，但仅是色和无色界的法而已。欲界的范围内，不会以单一的法作为所缘，因此以所缘的方式限制了，"在色界和无色界中，生欲贪潜在烦恚潜伏"。此外，欲贪并不是仅指欲界的欲贪和生欲贪。这里的欲贪在欲界的两种感受中潜伏。如果生欲贪也像欲贪那样被称为，那么与欲贪的教导混淆在一起的情况也会发生，因此为了特别说明生欲贪与欲贪的区别而进行这样的教导。因此，生欲贪潜在烦恚的潜伏处应当被理解。
无明潜在烦恚在所有三界法中潜伏。因此说到："在一切有身见所摄的法中，无明潜在烦恚潜伏。"它在十二种心变中以俱生的方式潜伏。以所缘的方式，在三界法中不会因任何法而生起。因此，无明潜在烦恚的潜伏处应当被理解。这是关于界限、特定法的界限和生起处的分类讨论。
生起处的分类说明。
大章
潜伏的分类说明

3. Sattannaṃ pana mahāvārānaṃ paṭhame anusayavāre yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa paṭighānusayo anusetīti ettha yadetaṃ ‘‘āmantā’’ti paṭivacanaṃ dinnaṃ, taṃ duddinnaṃ viya khāyati. Kasmā? Kāmarāgapaṭighānaṃ ekakkhaṇe anuppattito. Yathā hi ‘‘yassa manāyatanaṃ uppajjati, tassa dhammāyatanaṃ uppajjatīti ‘āmantā’, assāsapassāsānaṃ uppādakkhaṇe tesaṃ kāyasaṅkhāro ca uppajjati, vacīsaṅkhāro ca uppajjatī’’tiādīsu manāyatanadhammāyatanāni kāyasaṅkhāravacīsaṅkhārā ca ekakkhaṇe uppajjanti, na tathā kāmarāgapaṭighā. Kāmarāgo hi aṭṭhasu lobhasahagatacittuppādesu uppajjati. Paṭigho dvīsu domanassasahagatesūti, natthi nesaṃ ekakkhaṇe uppatti; tasmā ettha ‘no’ti paṭisedho kattabbo siyā. Taṃ akatvā pana ‘āmantā’ti paṭivacanassa dinnattā heṭṭhāyamakesu viya ettha khaṇapaccuppannavasena vattamānavohāraṃ aggahetvā aññathā gahetabbo.

Kathaṃ? Appahīnavasena. Appahīnatañhi sandhāya ayaṃ ‘‘anusetī’’ti vattamānavohāro vutto, na khaṇapaccuppannataṃ. Yasmā ca appahīnataṃ sandhāya vutto, tasmā ‘‘yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa paṭighānusayo anusetī’’ti pucchāya yassa kāmarāgānusayo appahīno, na anuppattidhammataṃ āpādito, tassa paṭighānusayopi appahīnoti evamattho daṭṭhabbo. Yasmā ca tesu yasseko appahīno, tassa itaropi appahīnova hoti, tasmā ‘‘āmantā’’ti vuttaṃ. Yadi evaṃ, yaṃ upari uppajjanavāre ‘yassa kāmarāgānusayo uppajjati, tassa paṭighānusayo uppajjatī’ti pucchitvā ‘āmantā’ti vuttaṃ; tattha kathaṃ attho gahetabboti? Tatthāpi appahīnavaseneva uppattipaccaye sati uppattiyā anivāritavasena vā. Yathā hi cittakammādīni ārabhitvā apariniṭṭhitakammantā cittakārādayo tesaṃ kammantānaṃ akaraṇakkhaṇepi mittasuhajjādīhi diṭṭhadiṭṭhaṭṭhāne ‘‘imesu divasesu kiṃ karothā’’ti vuttā, ‘‘cittakammaṃ karoma, kaṭṭhakammaṃ karomā’’ti vadanti. Te kiñcāpi tasmiṃ khaṇe na karonti avicchinnakammantattā pana katakhaṇañca kattabbakhaṇañca upādāya karontiyeva nāma honti. Evameva yamhi santāne anusayā appahīnā, yamhi vā pana nesaṃ santāne uppattipaccaye sati uppatti anivāritā, tattha anuppajjanakkhaṇepi uppannapubbañceva kālantare uppajjanakañca upādāya yassa kāmarāgānusayo uppajjati, tassa paṭighānusayo uppajjatiyeva nāmāti evamattho veditabbo. Ito paresupi evarūpesu vissajjanesu eseva nayo. No ca tassāti idaṃ anāgāmissa kāmarāgabyāpādānaṃ anavasesato pahīnattā vuttaṃ. Tiṇṇaṃ puggalānanti puthujjanasotāpannasakadāgāmīnaṃ. Dvinnaṃ puggalānanti sotāpannasakadāgāmīnaṃ. Paratopi evarūpesu ṭhānesu eseva nayo.

14. Okāsavārassa paṭhamadutiyapucchāsu yasmā kāmarāgānusayo kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anuseti, paṭighānusayo dukkhavedanāya; tasmā ‘no’ti paṭisedho kato. Tatiyapucchāyaṃ ubhinnampi kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusayanato ‘āmantā’ti paṭivacanaṃ dinnaṃ. Rūpadhātuarūpadhātuyā pana mānānusayassa kāmarāgānusayena saddhiṃ asādhāraṇaṃ uppattiṭṭhānaṃ. Tasmā no ca tattha kāmarāgānusayoti vuttaṃ. Iminā nayena sabbesaṃ uppattiṭṭhānavāraṃ oloketvā sādhāraṇāsādhāraṇaṃ uppattiṭṭhānaṃ veditabbaṃ.



对于七种大法而言，在第一潜伏的部分中，若欲贪潜在烦恼潜伏，则瞋恚潜在烦恼也潜伏；在这里所说的“阿曼塔”，其意义如同难以理解。为什么？因为欲贪与瞋恚的生起并非在同一瞬间。正如“若某人的心所缘生起，则法的所缘也随之生起；在呼吸的生起时，身体的造作和语言的造作也随之生起”这样的说法中，心所缘法和法的所缘在同一瞬间生起，而欲贪与瞋恚并非如此。欲贪在八种贪心的心变中生起。瞋恚则在两种忧心的心变中生起，因此在同一瞬间并未生起；因此在这里应当说“没有”。由于未生起而说“阿曼塔”，因此在此处应当以瞬间生起的方式理解，而非以其他方式。
如何理解？以不弃的方式。这里所说的“潜伏”是指不弃的状态，而非瞬间生起的状态。因此，若说“若欲贪潜在烦恚潜伏，则瞋恚潜在烦恚也潜伏”，若欲贪潜在烦恚是不弃的，而非生起的法，则瞋恚潜在烦恚也应是不弃的，这样的意思应当被理解。由于在这些中，若有一个是不弃的，另一个也必然是不弃的，因此说“阿曼塔”。如果如此，若在上文中提到“若欲贪潜在烦恚生起，则瞋恚潜在烦恚生起”，那么在这里应当如何理解？在这里也应以不弃的方式理解，生起的条件存在时，生起并未被阻碍。正如心作等被开始但尚未完成的工作，心作等在这些工作未完成的状态下，也会在可见的地方被问及：“这几天你们在做什么？”他们会说：“我们在做心作，我们在做木工。”虽然在此刻他们并未进行，但由于他们的工作未被中断，因此在应该进行的时刻和已经进行的时刻都被理解为存在。因此，若在某个阶段潜伏的烦恚是不弃的，若在它们的潜伏中生起的条件存在时，生起并未被阻碍，那么若欲贪潜在烦恚生起，则瞋恚潜在烦恚也必然生起，这样的意思应当被理解。对于其他类似的情况也是如此。因此，这里所说的“没有”是指对于不退转者的欲贪和瞋恚的彻底消除。
三种人，即普通人、入流者和一来者。对于两种人，即入流者和一来者。对于其他类似的地方也是如此。
关于机会的第一和第二问，由于欲贪潜在烦恚在欲界的两种感受中潜伏，而瞋恚潜在烦恚则在苦受中；因此在这里应当说“没有”。在第三问中，由于两者都在欲界的两种感受中潜伏，因此说“阿曼塔”。而对于色界和无色界的慢潜在烦恚而言，与欲贪潜在烦恚的生起并无特殊的状态。因此在这里说“没有欲贪潜在烦恚”。通过这种方式，应当观察所有的生起状态，了解一般与特殊的生

20. Dukamūlakapucchāyaṃ yasmā kāmarāgapaṭighānusayā nāpi ekasmiṃ ṭhāne uppajjanti, na ekaṃ dhammaṃ ārammaṇaṃ karonti, tasmā natthīti paṭikkhepo kato. Ayañhettha adhippāyo. Yasmiṃ ime dve anusayā anusayeyyuṃ, taṃ ṭhānameva natthi. Tasmā ‘‘kattha mānānusayo anusetī’’ti ayaṃ pucchā apucchāyevāti. Aññesupi evarūpesu eseva nayo.

27. Puggalokāsavāre catunnanti puthujjanasotāpannasakadāgāmianāgāmīnaṃ.

36. Paṭilomanaye yassa kāmarāgānusayo nānusetīti ayaṃ pucchā anāgāmiṃ gahetvā pucchati.

56.Dvinnaṃpuggalānaṃ sabbattha kāmarāgānusayonānusetīti anāgāmiarahantānaṃ. Kāmadhātuyā tīsu vedanāsūti ca vedanāggahaṇena vedanāsampayuttakānampi tesaṃ vatthārammaṇānampīti sabbesampi kāmāvacaradhammānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ anusayavāre vinicchayakathā.

Anusayavāravaṇṇanā.

2. Sānusayavāravaṇṇanā

66-131. Sānusayavāre pana yo kāmarāgānusayena sānusayoti yathā ekantarikajarādirogena ābādhiko yāva tamhā rogā na muccati, tāva tassa rogassa anuppattikkhaṇepi sarogoyeva nāma hoti. Evaṃ sasaṃkilesassa vaṭṭagāmisattassa yāva ariyamaggena anusayā samugghātaṃ na gacchanti, tāva tesaṃ anusayānaṃ anuppattikkhaṇepi sānusayoyeva nāma hoti. Evarūpaṃ sānusayataṃ sandhāya ‘āmantā’ti vuttaṃ. Sesamettha anusayavārasadisameva.

Okāsavāre pana ‘‘rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha mānānusayena sānusayo’’ti vutte tāsu dhātūsu puggalassa sānusayatā paññāyeyya, anusayassa uppattiṭṭhānaṃ na paññāyeyya. Anusayassa ca uppattiṭṭhānadassanatthaṃ ayaṃ vāro āraddho, tasmā tato mānānusayena sānusayoti vuttaṃ. Evañhi sati tato dhātudvayato uppannena mānānusayena sānusayoti anusayassa uppattiṭṭhānaṃ dassitaṃ hoti. Imassa pana pañhassa atthe avutte ādipañhassa attho pākaṭo na hotīti paṭhamaṃ na vutto, tasmā so evaṃ veditabbo. Yato kāmarāgānusayenāti yato uppannena kāmarāgānusayena sānusayo, kiṃ so tato uppannena paṭighānusayenapi sānusayoti? Yasmā panete dve ekasmā ṭhānā nuppajjanti; tasmā ‘‘no’’ti paṭisedho kato. Arahā sabbatthāti arahā sabbadhammesu uppajjanakena kenaci anusayena nirānusayoti. Iminā atthavasena nippadesaṭṭhānesu bhummavacanameva katanti. Iminā upāyena sabbattha atthavinicchayo veditabboti.

Sānusayavāravaṇṇanā.

3. Pajahanavāravaṇṇanā

132-

在双重根源的问题中，由于欲贪和瞋恚潜在烦恼既不在同一处生起，也不以同一法为所缘，因此否定说"没有"。这里的意思是，这两种潜在烦恼可能潜伏的地方根本不存在。因此，"慢潜在烦恼在哪里潜伏"这个问题实际上不是一个问题。对于其他类似的情况也是如此。
在人和处的部分中，"四种"指的是凡夫、入流者、一来者和不还者。
在反向解释中，"欲贪潜在烦恼不潜伏"这个问题是针对不还者而提出的。
"对于两种人，欲贪潜在烦恼在任何地方都不潜伏"，这里指的是不还者和阿罗汉。"在欲界的三种感受中"，这里的感受不仅包括感受本身，还包括与感受相应的法、它们的基础和所缘，应当理解为包括所有欲界法。这是关于潜在烦恼部分的解释。
潜在烦恼部分的解释。
有潜在烦恼部分的解释
在有潜在烦恼的部分中，"谁有欲贪潜在烦恼"，就像一个患有间歇性疾病的人，只要没有摆脱那种病，即使在病症没有发作的时候也被称为有病。同样，对于有烦恼的、在轮回中流转的众生来说，只要圣道没有根除潜在烦恼，即使在潜在烦恼没有生起的时候，也被称为有潜在烦恼。考虑到这种有潜在烦恼的状态，所以说"是的"。其余的部分与潜在烦恼部分相同。
在处的部分中，当说"在色界和无色界中有慢潜在烦恼"时，可以看出人在这些界中有潜在烦恼，但看不出潜在烦恼的生起处。这个部分的目的是为了显示潜在烦恼的生起处，因此说"从那里有慢潜在烦恼"。这样，就显示了从这两界生起的慢潜在烦恼的生起处。如果不解释这个问题的含义，第一个问题的含义就不清楚，所以最初没有说明，因此应当这样理解。"从哪里有欲贪潜在烦恼"意味着从哪里生起的欲贪潜在烦恼，他是否也从那里生起的瞋恚潜在烦恼有潜在烦恼？由于这两种不从同一处生起，所以否定说"不是"。"阿罗汉在一切处"意味着阿罗汉在一切法中都没有任何可能生起的潜在烦恼。基于这个意义，在无余处使用了处格。应当以这种方法理解所有地方的意义判断。
有潜在烦恼部分的解释。
断除部分的解释

197. Pajahanavāre pajahatīti tena tena maggena pahānapariññāvasena pajahati, āyatiṃ anuppattidhammataṃ āpādeti. Āmantāti anāgāmīmaggaṭṭhaṃ sandhāya paṭivacanaṃ. Tadekaṭṭhaṃ pajahatīti pahānekaṭṭhataṃ sandhāya vuttaṃ. Noti arahattamaggaṭṭhaṃ sandhāya paṭisedho.

Yato kāmarāgānusayaṃ pajahatīti yato uppajjanakaṃ kāmarāgānusayaṃ pajahatīti attho. Aṭṭhamakoti arahattaphalaṭṭhato paṭṭhāya paccorohanagaṇanāya gaṇiyamāno sotāpattimaggaṭṭho aṭṭhamako nāma. Dakkhiṇeyyagaṇanāya hi arahā aggadakkhiṇeyyattā paṭhamo, arahattamaggaṭṭho dutiyo, anāgāmī tatiyo…pe… sotāpattimaggaṭṭho aṭṭhamo. So idha ‘‘aṭṭhamako’’ti vutto. Nāmasaññāyeva vā esā tassāti. Anāgāmimaggasamaṅgiñca aṭṭhamakañca ṭhapetvā avasesāti saddhiṃ puthujjanena sekkhāsekkhā. Tesu hi puthujjano pahānapariññāya abhāvena nappajahati. Sesā tesaṃ anusayānaṃ pahīnattā. Dvinnaṃ maggasamaṅgīnanti dve maggasamaṅgino ṭhapetvāti attho. Iminā nayena sabbattha vinicchayo veditabboti.

Pajahanavāravaṇṇanā.

4. Pariññāvāravaṇṇanā

198-263. Pariññāvāre parijānātīti tīhi pariññāhi parijānāti. Sesamettha heṭṭhā vuttanayameva. Ayampi hi vāro pajahanavāro viya maggaṭṭhānaññeva vasena vissajjitoti.

Pariññāvāravaṇṇanā.

5. Pahīnavāravaṇṇanā

264-274. Pahīnavāre phalaṭṭhavaseneva desanā āraddhā. Anāgāmissa hi ubhopete anusayā pahīnā, tasmā ‘‘āmantā’’ti vuttaṃ.

275-296. Okāsavāre yattha kāmarāgānusayo pahīno tattha paṭighānusayo pahīnoti pucchitvā na vattabbo pahīnoti vā appahīnoti vāti vuttaṃ taṃ kasmāti? Uppattiṭṭhānassa asādhāraṇattā. Aññaṃ hi kāmarāgānusayassa uppattiṭṭhānaṃ, aññaṃ paṭighānusayassa. Abhāvitamaggassa ca yattha anusayo uppajjati, magge bhāvite tattheva so pahīno nāma hoti . Tattha yasmā neva kāmarāgānusayaṭṭhāne paṭighānusayo uppajjati, na paṭighānusayaṭṭhāne kāmarāgānusayo, tasmā tattha so pahīnoti vā appahīnoti vā na vattabbo. So hi yasmiṃ attano uppattiṭṭhāne kāmarāgānusayo pahīno, tasmiṃ appahīnattā tattha pahīnoti na vattabbo. Yaṃ kāmarāgānusayassa uppattiṭṭhānaṃ, tasmiṃ aṭṭhitattā tattha appahīnoti na vattabbo.

Yattha kāmarāgānusayo pahīno, tattha mānānusayo pahīnoti ettha pana sādhāraṇaṭṭhānaṃ sandhāya āmantāti vuttaṃ. Kāmarāgānusayo hi kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anuseti. Mānānusayo tāsu ceva rūpārūpadhātūsu ca. So ṭhapetvā asādhāraṇaṭṭhānaṃ sādhāraṇaṭṭhāne tena saddhiṃ pahīno nāma hoti. Tasmā ‘āmantā’ti vuttaṃ. Iminā nayena sabbasmimpi okāsavāre pahīnatā ca navattabbatā ca veditabbā. ‘Natthī’ti āgataṭṭhānesu pana heṭṭhā vuttasadisova vinicchayo. Puggalokāsavāro, okāsavāragatikoyeva.

297-307. Paṭilomanaye yassa kāmarāgānusayo appahīnoti puthujjanasotāpannasakadāgāmivasena pucchati. Kiñcāpi hi ime dve anusayā puthujjanato paṭṭhāya yāva anāgāmimaggaṭṭhā channaṃ puggalānaṃ appahīnā. Idha pana parato ‘‘tiṇṇaṃ puggalānaṃ dvinnaṃ puggalāna’’ntiādivacanato maggaṭṭhā anadhippetā, tasmā puthujjanasotāpannasakadāgāminova sandhāya ‘āmantā’ti vuttaṃ. Dvinnaṃ puggalānanti sotāpannasakadāgāmīnaṃ. Iminā nayena puggalavāre vinicchayo veditabbo.

308-

在断除部分的问题中，所说的“断除”是指通过各种路径的彻底了解而断除，达成长久未生起的法的状态。提到“阿曼塔”是指不还者的路径。这里的“断除”是指在断除的状态下的单一断除。并不是指阿罗汉的路径。
“当欲贪潜在烦恚断除时”是指当生起的欲贪潜在烦恚断除时的意思。第八者是指从阿罗汉果的角度出发，被计算为反向升起的第八者。根据南传的计算，阿罗汉在所有的给养中是最优的，阿罗汉果是第二，出不还者是第三……以此类推，入流者是第八者。在这里被称为“第八者”。这也可以仅仅通过名称来理解。除了不还者的路径和第八者，其他的则与普通人和修行者相关。在这些中，普通人由于未能彻底了解而不可能断除。其余的则是它们的潜在烦恚的断除。对于两种路径的相关者来说，是指两条路径的相关者被排除在外。因此应当以这种方式理解所有的分类。
断除部分的解释。
彻底了解部分的解释
在彻底了解的部分中，所说的“彻底了解”是指通过三种彻底了解来理解。其余部分与之前所述的相同。这个部分的确与断除部分相似，仅在路径的状态上有所不同。
彻底了解部分的解释。
断除部分的解释
在断除部分，果的状态的讲解已经开始。因为不还者的这两种潜在烦恚已被断除，所以说“阿曼塔”。
在机会的部分中，若欲贪潜在烦恚被断除，则瞋恚潜在烦恚也被断除；在这里问到“被断除”或“未被断除”时，为什么这样说？因为生起的状态是不同的。欲贪潜在烦恚的生起状态与瞋恚潜在烦恚的生起状态是不同的。在未开发的路径中，若潜在烦恚生起，则在路径被开发的状态下，那里就被称为断除。由于在欲贪潜在烦恚的状态下，瞋恚潜在烦恚并不生起，反之亦然，因此在这里不应说“被断除”或“未被断除”。在某个状态下，若欲贪潜在烦恚被断除，则在这个状态下由于未被断除而不应说“被断除”。在欲贪潜在烦恚的生起状态中，由于存在而不被称为未被断除。
在欲贪潜在烦恚被断除的地方，慢潜在烦恚也被断除，因此在这里提到“阿曼塔”。因为欲贪潜在烦恚在欲界的两种感受中潜伏，而慢潜在烦恚则在色界和无色界中潜伏。因此在此处与特殊状态相关的断除被称为“被断除”。因此说“阿曼塔”。以这种方式，应当理解在所有机会的部分中，断除的状态和未被断除的状态。对于“没有”的地方，与之前所述的分类相同。人和处的部分，机会的状态。
在反向解释中，若欲贪潜在烦恚未被断除，则是针对普通人、入流者和一来者的问询。虽然这两种潜在烦恚从普通人开始，一直到不还者的路径下，六种人都是未被断除的。在这里，提到“对于三种人，两个普通人”的说法，路径的状态是未被提及的，因此是针对普通人、入流者和一来者的说法。对于两个普通人，即入流者和一来者。以这种方式，应当理解人和处的部分的分类。

329. Okāsavārapuggalokāsavārā pana heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāti.

Pahīnavāravaṇṇanā.

6. Uppajjanavāravaṇṇanā

330. Uppajjanavāro anusayavārasadisoyeva.

7. Dhātupucchāvāravaṇṇanā

332-340. Dhātuvārassa pucchāvāre tāva kati anusayā anusentīti kati anusayā santānaṃ anugatā hutvā sayanti. Kati anusayā nānusentīti kati anusayā santānaṃ na anugatā hutvā sayanti. Kati anusayā bhaṅgāti kati anusayā anusenti nānusentīti evaṃ vibhajitabbāti attho. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ heṭṭhā pāḷivavatthāne vuttameva.

7. Dhātuvissajjanāvāravaṇṇanā

341-349. Niddesavāre panassa kassaci satta anusayā anusentīti puthujjanavasena vuttaṃ. Kassaci pañcāti sotāpannasakadāgāmivasena vuttaṃ. Tesañhi diṭṭhānusayo ca vicikicchānusayo ca pahīnāti pañceva anusenti. Tattha yathā anusayavāre ‘‘anusentī’’ti padassa uppajjantīti attho gahito, evamidha na gahetabbo. Kasmā? Tasmiṃ khaṇe anuppajjanato. Kāmadhātuṃ upapajjantassa hi vipākacittañceva kammasamuṭṭhānarūpañca uppajjati, akusalacittaṃ natthi. Anusayā ca akusalacittakkhaṇe uppajjanti, na vipākacittakkhaṇeti tasmiṃ khaṇe anuppajjanato tathā attho na gahetabbo. Kathaṃ pana gahetabboti? Yathā labbhati tathā gahetabbo. Kathañca labbhati? Appahīnaṭṭhena. Yathā hi rāgadosamohānaṃ appahīnattā. Kusalābyākatacittasamaṅgī puggalo ‘‘sarāgo sadoso samoho’’ti vuccati, evaṃ maggabhāvanāya appahīnattā paṭisandhikkhaṇepi tassa tassa puggalassa te te anusayā anusentīti vuccanti. Na kevalañca vuccanti, appahīnattā pana te anusentiyeva nāmāti veditabbā.

Anusayā bhaṅgā natthīti yassa hi yo anuseti, so anusetiyeva; yo nānuseti, so nānusetiyeva. Ayaṃ anuseti ca nānuseti ca, ayaṃ siyā anuseti siyā nānusetīti, evaṃ vibhajitabbo anusayo nāma natthi. Rūpadhātuṃ upapajjantassa kassaci tayoti anāgāmivasena vuttaṃ. Tassa hi kāmarāgapaṭighadiṭṭhivicikicchānusayā cattāropi anavasesato pahīnā. Itare tayova appahīnā. Tena vuttaṃ – ‘‘kassaci tayo anusayā anusentī’’ti.

Nakāmadhātunti kāmadhātuyā paṭisiddhattā sesā dve dhātuyo upapajjantassāti attho. Sattevāti yasmā ariyasāvakassa rūpadhātuyā cutassa kāmadhātuyaṃ upapatti nāma natthi, puthujjanasseva hoti, tasmā sattevāti niyametvā vuttaṃ. ‘‘Arūpadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassa sattevā’’ti etthāpi eseva nayo. Rūpadhātuyā upapatti natthīti kasmā natthi? Upapattinipphādakassa rūpāvacarajjhānassa abhāvā. So hi sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā taṃ dhātuṃ upapannoti nāssa tattha rūpāvacarajjhānaṃ atthi. Tadabhāvā rūpadhātuyaṃ upapatti natthīti veditabbā. Arūpadhātuyā cutassa na kāmadhātunti ettha arūpadhātuyeva adhippetā. Iminā nayena sabbavissajjanesu attho veditabboti.

Dhātuvāravaṇṇanā.

Anusayayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Cittayamakaṃ

Uddesavāravaṇṇanā

1-

机会处和人处应当按照之前所述的方式理解。
断除部分的解释。
生起部分的解释
生起部分与潜在烦恼部分相同。
界问题部分的解释
在界的问题部分，首先询问："有多少潜在烦恼在潜伏？"即有多少潜在烦恼在众生的相续中潜伏并休息。"有多少潜在烦恼不潜伏？"即有多少潜在烦恼在众生的相续中不潜伏并休息。有多少潜在烦恼在断灭时，有多少潜在烦恼潜伏或不潜伏，应当如此分别。其余应当按照之前的文字阐述。
界回答部分的解释
在说明部分，对某些人来说有七种潜在烦恼潜伏，这是针对普通人说的。对某些人来说有五种，这是针对入流者和一来者说的。因为对他们来说，邪见和疑的潜在烦恼已被断除，只有五种潜在烦恼。在这里，不应像潜在烦恼部分中"潜伏"一词被理解为"生起"那样理解。为什么？因为在那一刻并未生起。当一个人投生于欲界时，成熟的心和业生色法生起，但不存在不善心。潜在烦恼在不善心的刹那生起，而非成熟心的刹那，因此在那一刻未生起，不应如此理解。
应当如何理解？应当按照可能的方式理解。如何可能？以未断除的意义。就像由于贪、瞋、痴未断除，具有善和无记心的人被称为"有贪、有瞋、有痴"，同样，由于未通过修道断除，即使在结生刹那，某些人的某些潜在烦恼也被称为潜伏。不仅如此，由于未断除，这些潜在烦恼实际上是潜伏的。
"潜在烦恼无法断灭"意味着：谁潜伏，谁就确实潜伏；谁不潜伏，谁就确实不潜伏。这个既潜伏又不潜伏，或有时潜伏有时不潜伏，应当如此分别，实际上并不存在潜在烦恼。
对于投生色界的某些人来说有三种，这是针对不还者说的。对他们来说，欲贪、瞋恚、邪见和疑的潜在烦恼已完全断除。其余的三种未断除。因此说"某些人有三种潜在烦恼潜伏"。
"非欲界"意味着对于投生其他两界的人。因为对于圣弟子从色界死后投生欲界是不存在的，仅存在于普通人，因此确定说"七种"。对于从无色界死后投生欲界的情况也是如此。为什么色界不存在投生？因为色界禅那的缺乏。他已完全超越色想，因此不可能投生于那个界。由于缺乏色界禅那，应当了解不存在色界的投生。对于从无色界死后不投生欲界，这里指的是无色界。应当以这种方式理解所有的回答。
界部分的解释。
潜在烦恼双重解释结束。
心双重解释
说明部分的解释

62. Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ labbhamānavasena ekadesameva saṅgaṇhitvā anusayayamakānantaraṃ desitassa cittayamakassa atthavaṇṇanā hoti. Tattha pāḷivavatthānaṃ tāva veditabbaṃ. Imasmiñhi cittayamake mātikāṭhapanaṃ, ṭhapitamātikāya vissajjananti dve vārā honti. Tattha mātikāṭhapane puggalavāro, dhammavāro, puggaladhammavāroti āditova tayo suddhikamahāvārā honti.

Tattha ‘‘yassa cittaṃ uppajjati, na nirujjhatī’’ti evaṃ puggalavasena cittassa uppajjananirujjhanādibhedaṃ dīpento gato puggalavāro nāma. ‘‘Yaṃ cittaṃ uppajjati, na nirujjhatī’’ti evaṃ dhammavaseneva cittassa uppajjananirujjhanādibhedaṃ dīpento gato dhammavāro nāma. ‘‘Yassa yaṃ cittaṃ uppajjati, na nirujjhatī’’ti evaṃ ubhayavasena cittassa uppajjananirujjhanādibhedaṃ dīpento gato puggaladhammavāro nāma. Tato ‘‘yassa sarāgaṃ citta’’nti soḷasannaṃ padānaṃ vasena apare sarāgādipadavisesitā soḷasa puggalavārā, soḷasa dhammavārā, soḷasa puggaladhammavārāti aṭṭhacattālīsaṃ missakavārā honti. Te sarāgādipadamattaṃ dassetvā saṅkhittā. Tato ‘‘yassa kusalaṃ citta’’ntiādinā nayena chasaṭṭhidvisatasaṅkhānaṃ abhidhammamātikāpadānaṃ vasena apare kusalādipadavisesitā chasaṭṭhidvisatapuggalavārā, chasaṭṭhidvisatadhammavārā chasaṭṭhidvisatapuggaladhammavārāti aṭṭhanavutisattasatā missakavārā honti. Tepi kusalādipadamattaṃ dassetvā saṅkhittāyeva. Yānipettha sanidassanādīni padāni cittena saddhiṃ na yujjanti, tāni moghapucchāvasena ṭhapitāni.

Tesu pana tīsu vāresu sabbapaṭhame suddhikapuggalamahāvāre uppādanirodhakālasambhedavāro, uppāduppannavāro, nirodhuppannavāro, uppādavāro, nirodhavāro, uppādanirodhavāro uppajjamānanirodhavāro, uppajjamānuppannavāro, nirujjhamānuppannavāro, uppannuppādavāro, atītānāgatavāro, uppannuppajjamānavāro, niruddhanirujjhamānavāro, atikkantakālavāroti cuddasa antaravārā. Tesu uppādavāro, nirodhavāro, uppādanirodhavāroti imesu tīsu vāresu anulomapaṭilomavasena cha cha katvā aṭṭhārasa yamakāni. Uppannuppādavāre atītānāgatakālavasena anulomato dve, paṭilomato dveti cattāri yamakāni. Sesesu ādito niddiṭṭhesu tīsu, anantare niddiṭṭhesu tīsu; avasāne niddiṭṭhesu catūsūti dasasu vāresu anulomato ekaṃ, paṭilomato ekanti dve dve katvā vīsati yamakāni. Evaṃ sabbesupi cuddasasu antaravāresu dvācattālīsa yamakāni, caturāsīti pucchā aṭṭhasaṭṭhiatthasataṃ hoti. Yathā ca ekasmiṃ suddhikapuggalamahāvāre, tathā suddhikadhammavārepi suddhikapuggaladhammavārepīti tīsu mahāvāresu chabbīsatiyamakasataṃ, tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthā ca veditabbā. Idaṃ pana vārattayaṃ sarāgādivasena soḷasaguṇaṃ, kusalādivasena chasaṭṭhidvisataguṇaṃ katvā imasmiṃ cittayamake anekāni yamakasahassāni, tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthā ca hontīti . Pāṭho pana saṃkhittoti. Evaṃ tāva imasmiṃ cittayamake pāḷivavatthānaṃ veditabbaṃ.

Mātikāṭhapanavaṇṇanā.

Niddeso

1. Puggalavāravaṇṇanā



现在，对于这些所述的根源，基于善等法的获得，部分地将其归纳为潜在烦恼部分之后，接下来是关于心的部分的解释。在这里应当理解巴利文的文本。在这个心的部分，设定了表格，表格中包含了两个部分。这里的设定部分有个人部分、法部分、个人法部分，这三种清净的主要部分。
在这里，“谁的心生起，而不消失”是指通过个人的角度来解释心的生起与消失的不同，称为个人部分。“哪种心生起，而不消失”是指通过法的角度来解释心的生起与消失的不同，称为法部分。“谁的哪种心生起，而不消失”是指通过两者的角度来解释心的生起与消失的不同，称为个人法部分。接下来，“谁的心是有贪的”是指通过十六个词的分类，进一步细分为十六个个人部分、十六个法部分、十六个个人法部分，共计三十四个混合部分。它们通过展示有贪的词而被归纳。
接着，“谁的心是善的”等等，通过六十六个二十个的阿毗达摩表格的词，进一步细分为六十六个个人部分、六十六个法部分、六十六个个人法部分，共计八十九个混合部分。它们同样通过展示善的词而被归纳。在这里，有些词与心不相应，因此被归为无谓的问询。
在这三种部分中，所有的第一部分清净个人主要部分包含了生起、消失、时间、变化的部分，生起与不生起的部分，消失与生起的部分，生起部分、消失部分、生起与消失的部分，生起中的生起部分、未生起部分、未消失部分、已生起的生起部分、过去未来部分、已生起的生起部分、已断绝未消失的生起部分、超越时间的部分，共十三个中间部分。在这中间部分，生起部分、消失部分、生起与消失部分，基于顺应与逆反的情况，分成六六共计十八对。已生起的生起部分，基于过去未来的时间，顺应为二，逆反为二，共四对。其余部分从开头的三种中间部分，接着是接下来的三种部分；最后在四种部分中，基于结尾的三种，顺应为一，逆反为一，共计二十对。这样，在这所有的十三个中间部分中，共有二十四对，四十六个问询总计四十六个。
就像在一个清净个人主要部分中那样，清净法部分和清净个人法部分也同样在这三种主要部分中有三十六对。因此，从这三种主要部分中，基于六十六个问询，得出相应的意义。这里的部分是通过有贪和善等法的分类，得出十六种和六十六种，形成了在这个心的部分中的多种对，得出相应的问询和意义。
在这个心的部分中，巴利文的文本应当如此理解。
表格设定部分的解释。
说明部分
个人部分的解释

63. Idāni ṭhapitānukkamena mātikaṃ vissajjetuṃ yassa cittaṃ uppajjati na nirujjhatītiādi āraddhaṃ. Tattha uppajjatīti uppādakkhaṇasamaṅgitāya uppajjati na nirujjhatīti nirodhakkhaṇaṃ appattatāya na nirujjhati. Tassa cittanti tassa puggalassa tato paṭṭhāya cittaṃ nirujjhissati nuppajjissatīti pucchati. Tesaṃ cittanti yesaṃ paricchinnavaṭṭadukkhānaṃ khīṇāsavānaṃ sabbapacchimassa cuticittassa uppādakkhaṇo vattati, etesaṃ tadeva cuticittaṃ uppādappattatāya uppajjati nāma, bhaṅgaṃ appattatāya na nirujjhati. Idāni pana bhaṅgaṃ patvā taṃ tesaṃ cittaṃ nirujjhissati, tato appaṭisandhikattā aññaṃ nuppajjissati. Itaresanti pacchimacittasamaṅgiṃ khīṇāsavaṃ ṭhapetvā avasesānaṃ sekkhāsekkhaputhujjanānaṃ nirujjhissati ceva uppajjissati cāti yaṃ taṃ uppādakkhaṇappattaṃ taṃ nirujjhissateva. Aññaṃ pana tasmiṃ vā aññasmiṃ vā attabhāve uppajjissati ceva nirujjhissati ca. Dutiyapucchāvissajjanepi tathārūpasseva khīṇāsavassa cittaṃ sandhāya ‘āmantā’ti vuttaṃ. Nuppajjati nirujjhatīti bhaṅgakkhaṇe arahato pacchimacittampi sesānaṃ bhijjamānacittampi. Tato paṭṭhāya pana arahato cittaṃ na nirujjhissatīti sakkā vattuṃ uppajjissatīti pana na sakkā. Sesānaṃ uppajjissatīti sakkā vattuṃ, na nirujjhissatīti na sakkā. Tasmā ‘no’ti paṭisedho kato. Dutiyapañhe yassa cittaṃ na nirujjhissati, uppajjissatīti so puggaloyeva natthi, tasmā natthīti paṭikkhepo kato.

65-82.Uppannanti uppādasamaṅginopetaṃ nāmaṃ. Uppādaṃ patvā aniruddhassāpi. Tattha uppādasamaṅgitaṃ sandhāya ‘āmantā’ti, uppādaṃ patvā aniruddhabhāvaṃ sandhāya ‘‘tesaṃ cittaṃ uppanna’’nti vuttaṃ. Anuppannanti uppādaṃ appattaṃ. Tesaṃ cittaṃ uppajjitthāti etthāpi sabbesaṃ tāva cittaṃ khaṇapaccuppannameva hutvā uppādakkhaṇaṃ atītattā uppajjittha nāma, nirodhasamāpannānaṃ nirodhato pubbe uppannapubbattā, asaññasattānaṃ saññībhave uppannapubbattā. Uppajjittha ceva uppajjati cāti uppādaṃ pattattā uppajjittha, anatītattā uppajjati nāmāti attho.

Uppādakkhaṇeanāgatañcāti uppādakkhaṇe ca cittaṃ anāgatañca cittanti attho.



现在，依次解释设定的表格，关于“谁的心生起而不消失”等内容。这里的“生起”是指在生起的时刻，生起而不消失；“不消失”是指在消失的时刻未能达到。关于“他的心”是指从那个人出发，心是否会消失或不生起。
对于那些心来说，是指那些有限轮回的苦恼已灭的，所有的最后生起的心的生起时刻，生起的心是指那个生起的心，未能达到的消失是不消失的。现在，如果达到消失，那么他们的心将会消失，因此由于未能再生起，是否会生起其他的心。其他的心是指除了最后的心，除了已灭的心，其他的修行者和普通人也会消失并生起。对于那些生起的时刻，必然会消失。
在第二次询问的解释中，同样是针对已灭者的心而说“阿曼塔”。不生起不消失是指在断灭时刻，阿罗汉的最后心以及其他的破碎心。从此以后，阿罗汉的心不会消失，因此可以说会生起；但对于其他的心，是否会生起则不能说。因此说“没有”，这里是禁止的。第二个问题中，若“他的心不消失”，则生起的那个人是不存在的，因此说“没有”。
生起是指生起的状态。生起的状态是指生起的状态，生起的心是指生起的状态，未生起的状态是指未达到的状态。对于他们的心，生起的状态是指生起的时刻，生起的状态是指未达到的状态；对于那些已生起的心，生起的状态是指生起的心，未达到的状态是指未生起的状态。
关于生起的时刻和未来的心，生起的时刻和未来的心是指相应的心。

83. Atikkantakālavāre uppajjamānaṃ khaṇanti uppādakkhaṇaṃ. Tattha kiñcāpi uppādakkhaṇo uppajjamāno nāma na hoti, uppajjamānassa pana khaṇattā evaṃ vutto. Khaṇaṃ vītikkantaṃ atikkantakālanti na ciraṃ vītikkantaṃ tameva pana uppādakkhaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālanti saṅkhaṃ gacchati. Nirujjhamānaṃ khaṇanti nirodhakkhaṇaṃ. Tattha kiñcāpi nirodhakkhaṇo nirujjhamāno nāma na hoti, nirujjhamānassa pana khaṇattā evaṃ vutto. Khaṇaṃ vītikkantaṃ atikkantakālanti kiṃ tassa cittaṃ evaṃ nirodhakkhaṇampi vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma hotīti pucchati. Tattha yasmā bhaṅgakkhaṇe cittaṃ uppādakkhaṇaṃ khaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ hoti, nirodhakkhaṇaṃ khaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma na hoti. Atītaṃ pana cittaṃ ubhopi khaṇe khaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma, tasmā ‘‘bhaṅgakkhaṇe cittaṃ uppādakkhaṇaṃ vītikkantaṃ, bhaṅgakkhaṇaṃ avītikkantaṃ, atītaṃ cittaṃ uppādakkhaṇañca vītikkantaṃ bhaṅgakkhaṇañca vītikkantanti vissajjanamāha. Dutiyapañhassa vissajjane yasmā atītaṃ cittaṃ ubhopi khaṇe vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma hoti, tasmā atītaṃ cittanti vuttaṃ. Paṭilomapañhassa vissajjane yasmā uppādakkhaṇe ca cittaṃ anāgatañca cittaṃ ubhopi khaṇe khaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma na hoti, tesaṃ khaṇānaṃ avītikkantattā. Tasmā ‘‘uppādakkhaṇe cittaṃ anāgataṃ citta’’nti vuttaṃ. Dutiyavissajjanaṃ pākaṭameva.

84-113. Dhammavārepi imināvupāyena sabbavissajjanesu attho veditabbo. Puggaladhammavāro dhammavāragatikoyeva.

114-116. Sabbepi missakavārā yassa sarāgaṃ cittantiādinā nayena mukhamattaṃ dassetvā saṅkhittā. Vitthāro pana nesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbo. Tesu pana ‘‘yassa sarāgaṃ cittaṃ uppajjati, na nirujjhati; tassa cittaṃ nirujjhissati, nuppajjissatī’’ti evaṃ vitthāretabbatāya pucchāva sadisā hoti. Yasmā pana sarāgaṃ cittaṃ pacchimacittaṃ na hoti, tasmā ‘‘yassa sarāgaṃ cittaṃ uppajjati, na nirujjhati; tassa cittaṃ nirujjhissati, nuppajjissatīti no’’ti evaṃ vissajjitabbattā vissajjanaṃ asadisaṃ hoti. Taṃ taṃ tassā tassā pucchāya anurūpavasena veditabbanti.

Cittayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Dhammayamakaṃ

1. Paṇṇattiuddesavāravaṇṇanā

1-16. Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ mātikaṃ ṭhapetvā cittayamakānantaraṃ desitassa dhammayamakassa vaṇṇanā hoti. Tattha khandhayamake vuttanayeneva pāḷivavatthānaṃ veditabbaṃ. Yathā hi tattha paṇṇattivārādayo tayo mahāvārā, avasesā antaravārā ca honti, tathā idhāpi. ‘‘Yo kusalaṃ dhammaṃ bhāveti, so akusalaṃ dhammaṃ pajahatī’’ti āgatattā panettha pariññāvāro, bhāvanāvāro nāmāti veditabbo. Tattha yasmā abyākato dhammo neva bhāvetabbo, na pahātabbo, tasmā taṃ padameva na uddhaṭaṃ. Paṇṇattivāre panettha tiṇṇaṃ kusalādidhammānaṃ vasena padasodhanavāro, padasodhanamūlacakkavāro, suddhadhammavāro, suddhadhammamūlacakkavāroti imesu catūsu vāresu yamakagaṇanā veditabbā.

1. Paṇṇattiniddesavāravaṇṇanā

17-

在超越时间的部分中,"正在生起的刹那"是指生起的刹那。虽然生起的刹那不能称为正在生起,但因为是正在生起的刹那,所以这样说。"刹那已过去,时间已超越"不是指很久以前,而是指那个生起的刹那已经过去,成为超越时间。"正在消失的刹那"是指消失的刹那。虽然消失的刹那不能称为正在消失,但因为是正在消失的刹那,所以这样说。"刹那已过去,时间已超越"是在问那个心的消失刹那是否也已过去,成为超越时间。
在这里,因为在消失刹那,心的生起刹那已经过去,成为超越时间,而消失刹那还没有过去,不能称为超越时间。但是过去的心,两个刹那都已过去,称为超越时间。因此说"在消失刹那,心的生起刹那已过去,消失刹那未过去;过去的心,生起刹那和消失刹那都已过去"。在第二个问题的回答中,因为过去的心两个刹那都已过去,成为超越时间,所以说"过去的心"。在反向问题的回答中,因为在生起刹那的心和未来的心,两个刹那都还没有过去,不能称为超越时间,所以说"在生起刹那的心和未来的心"。第二个回答是明显的。
在法部分中,所有的回答都应该用同样的方法来理解。个人法部分与法部分相同。
所有的混合部分都只显示了"谁的有贪心"等开头,然后简略。详细内容应该按照前面所说的方法来理解。在这些中,"谁的有贪心生起而不消失;他的心将消失而不生起"等,问题应该这样详细展开。但是因为有贪心不是最后一心,所以回答是"不是",与问题不同。这应该根据每个问题的特点来理解。
心双重解释结束。
法双重解释
概念说明部分的解释
现在是对根本双重解释中所说的善等法设立纲要,在心双重解释之后所说的法双重解释的解释。这里应该按照蕴双重解释中所说的方法来理解巴利文的安排。就像那里有概念部分等三个大部分和其余的中间部分一样,这里也是如此。因为有"谁修习善法,他就断除不善法"等说法,所以这里应该理解为有遍知部分和修习部分。在那里,因为无记法既不需要修习也不需要断除,所以没有提到那个词。在概念部分中,这里应该根据三种善等法来计算四个部分中的双重解释的数量:词语净化部分、词语净化根本轮转部分、纯法部分、纯法根本轮转部分。
概念说明部分的解释

32. Paṇṇattivāraniddese pana kusalā kusaladhammāti kusalānaṃ ekantena kusaladhammattā ‘‘āmantā’’ti vuttaṃ. Sesavissajjanesupi eseva nayo. Avasesā dhammā na akusalā dhammāti avasesā dhammā akusalā na honti, dhammā pana hontīti attho. Iminā nayena sabbavissajjanāni veditabbāni.

Paṇṇattivāravaṇṇanā.

2. Pavattivāravaṇṇanā

33-34. Pavattivāre panettha paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye ‘‘yassa kusalā dhammā uppajjanti, tassa akusalā dhammā uppajjanti; yassa vā pana akusalā dhammā uppajjanti, tassa kusalā dhammā uppajjantī’’ti kusaladhammamūlakāni dve yamakāni, akusaladhammamūlakaṃ ekanti tīṇi yamakāni honti. Tassa paṭilomanayepi okāsavārādīsupi eseva nayo. Evamettha sabbavāresu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ yamakānaṃ vasena yamakagaṇanā veditabbā. Atthavinicchaye panettha idaṃ lakkhaṇaṃ – imassa hi dhammayamakassa pavattimahāvāre ‘‘uppajjanti nirujjhantī’’ti imesu uppādanirodhesu kusalākusaladhammā tāva ekantena pavattiyaṃyeva labbhanti, na cutipaṭisandhīsu. Abyākatadhammā pana pavatte ca cutipaṭisandhīsu cāti tīsupi kālesu labbhanti. Evamettha yaṃ yattha yattha labbhati, tassa vasena tattha tattha vinicchayo veditabbo.

Tatridaṃ nayamukhaṃ – kusalākusalānaṃ tāva ekakkhaṇe anuppajjanato ‘‘no’’ti paṭisedho kato. Abyākatā cāti cittasamuṭṭhānarūpavasena vuttaṃ.

35-36.Yattha kusalā dhammā nuppajjantīti asaññabhavaṃ sandhāya vuttaṃ. Tenevettha ‘‘āmantā’’ti vissajjanaṃ kataṃ. Uppajjantīti idampi asaññabhavaṃyeva sandhāya vuttaṃ. Abyākatānaṃ pana anuppattiṭṭhānassa abhāvā ‘‘natthī’’ti paṭikkhepo kato.

49.Dutiye akusaleti bhavaṃ assādetvā uppannesu nikantijavanesu dutiye javanacitte. Dutiye citte vattamāneti paṭisandhito dutiye bhavaṅgacitte vattamāne saha vā paṭisandhiyā bhavaṅgaṃ vipākavasena ekameva katvā bhavanikantiyā āvajjanacitte. Tañhi kiriyacittattā abyākatajātiyaṃ vipākato dutiyaṃ nāma hoti.

57.Yassa cittassa anantarāaggamagganti gotrabhucittaṃ sandhāya vuttaṃ. Kusalā dhammā uppajjissantīti te aggamaggadhammeyeva sandhāya vuttaṃ.

79.Yassacittassa anantarā aggamaggaṃ paṭilabhissanti, tassa cittassa uppādakkhaṇeti idaṃ cittajātivasena vuttaṃ. Tajjātikassa hi ekāvajjanena uppannassa tato orimacittassa uppādakkhaṇepi etaṃ lakkhaṇaṃ labbhateva.

99. Nirodhavārepi kusalākusalānaṃ ekato anirujjhanato ‘‘no’’ti vuttaṃ. Iminā nayamukhena sabbattha vinicchayo veditabboti.

Dhammayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.



在概念说明部分中，善法是指善法的完全性，因此称为“阿曼塔”。其余的解释也是如此。其他的法不是不善法，因此其他的法不属于不善法，而是属于法。依此方法，所有的解释都应当被理解。
概念部分的解释。
现象部分的解释
在现象部分中，关于当前的时刻，个人部分的顺应方面有：“谁的善法生起，谁的恶法也生起；或者谁的恶法生起，谁的善法也生起。”因此，善法的根本部分有两个对，恶法的根本部分有一个对，共有三个对。在反向方面的解释中，机会部分等也应当如此理解。因此在这里，所有的部分都应当根据三个对的数量来计算。
在意义分析中，这里有这样的特征：在这个法的部分的现象大部分中，“生起而消失”这些善与恶的法只能在生起的状态中获得，而不能在死亡与再生中获得。无记法则在现象中和死亡与再生中都能获得。因此在这里，任何地方获得的东西都应当根据其所在的地方进行分析。
在这里的主要论点是：善法与恶法在同一刹那中不生起，因此“没有”被禁止。无记法是指以心的生起为基础的。
在这里，善法不生起是指无意识状态。因此在这里的“阿曼塔”是这样解释的。生起也是指无意识状态。无记法的生起状态是指“没有”的否定。
关于第二次的恶法，生起时的状态是指生起的状态。第二次的心在再生状态中，第二次的生起心正在生起中，或者在再生状态中，生起的结果是一个，成为生起的状态。因为这是心的生起，所以在无记法的生起中，第二次的生起是名为第二次的。
关于“谁的心的生起”，这是指关于心的生起。善法生起时，是指这些善法的生起。
关于“谁的心的生起”，这是指关于生起的刹那。善法生起时，这些是关于生起的法。
关于“谁的心的生起”，这是指关于心的生起。善法生起时，这些是关于生起的法。
在消失的部分，善法与恶法不再生起，因此“没有”被禁止。依此方法，所有地方的分析都应当被理解。
法部分的解释结束。

10. Indriyayamakaṃ

Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ labbhamānavasena ekadesaṃ saṃgaṇhitvā dhammayamakānantaraṃ desitassa indriyayamakassa vaṇṇanā hoti. Tattha khandhayamakādīsu vuttanayeneva pāḷivavatthānaṃ veditabbaṃ. Idhāpi hi paṇṇattivārādayo tayo mahāvārā avasesā antaravārā ca saddhiṃ kālappabhedādīhi khandhayamakādīsu āgatasadisāva. Indriyānaṃ pana bahutāya dhātuyamakatopi bahutarāni yamakāni honti. Yathā pana heṭṭhā puggalavārādīsu cakkhāyatanacakkhudhātumūlake naye cakkhāyatanacakkhudhātūhi saddhiṃ jivhāyatanakāyāyatanāni na yojitāni. Jivhāyatanakāyāyatanamūlakāni ca yamakāneva na gahitāni, tathā idhāpi cakkhundriyamūlake naye jivhindriyakāyindriyāni na yojitāni, jivhindriyakāyindriyamūlakāni ca yamakāneva na gahitāni. Tesaṃ aggahaṇe kāraṇaṃ tattha vuttanayeneva veditabbaṃ. Manindriyaṃ pana yathā cakkhundriyādimūlakehi tatheva itthindriyādimūlakehipi saddhiṃ yasmā yojanaṃ gacchati, tasmā nikkhittapaṭipāṭiyā ayojetvā sabbehipi cakkhundriyamūlakādīhi saddhiṃ pariyosāne yojitanti veditabbaṃ. Cakkhundriyena saddhiṃ itthindriyapurisindriyajīvitindriyāni yojitāni sukhindriyadukkhindriyadomanassindriyāni paṭisandhiyaṃ natthīti na gahitāni. Somanassindriyaupekkhindriyāni paṭisandhiyaṃ uppattisabbhāvato gahitāni. Tathā saddhindriyādīni pañca. Lokuttarāni tīṇi paṭisandhiyaṃ abhāveneva na gahitāni. Iti yāni gahitāni, tesaṃ vasenettha cakkhundriyamūlake naye yamakagaṇanā veditabbā. Yathā cettha, evaṃ sabbattha. Yāni pana na gahitāni, tesaṃ vasena yamakāni na gaṇetabbāni. Gaṇentena vā moghapucchāvasena gaṇetabbānīti evaṃ tāva sabbavāresu pāḷivavatthānameva veditabbaṃ.

Pavattivāravaṇṇanā

1-86. Atthavinicchaye panettha idaṃ nayamukhaṃ – sacakkhukānaṃ na itthīnanti brahmapārisajjādīnañceva rūpīnaṃ purisanapuṃsakānañca vasena vuttaṃ. Tesañhi itthindriyaṃ nuppajjati. Sacakkhukānaṃ na purisānanti rūpībrahmānañceva itthinapuṃsakānañca vasena vuttaṃ. Tesañhi purisindriyaṃ nuppajjati. Acakkhukānaṃ upapajjantānaṃ tesaṃ jīvitindriyaṃ uppajjatīti ekavokāracatuvokārakāmadhātusatte sandhāya vuttaṃ. Sacakkhukānaṃ vinā somanassenāti upekkhāsahagatānaṃ catunnaṃ mahāvipākapaṭisandhīnaṃ vasena vuttaṃ. Sacakkhukānaṃ vinā upekkhāyāti somanassasahagatapaṭisandhikānaṃ vasena vuttaṃ. Upekkhāya acakkhukānanti ahetukapaṭisandhivasena vuttaṃ. Ahetukānanti ahetukapaṭisandhicittena saddhiṃ saddhindriyādīnaṃ abhāvato vuttaṃ. Tattha hi ekanteneva saddhāsatipaññāyo natthi. Samādhivīriyāni pana indriyappattāni na honti. Sahetukānaṃ acakkhukānanti gabbhaseyyakavasena ceva arūpīvasena ca vuttaṃ. Añño hi sahetuko acakkhuko nāma natthi. Sacakkhukānaṃ ahetukānanti apāye opapātikavasena vuttaṃ. Sacakkhukānaṃ ñāṇavippayuttānanti kāmadhātuyaṃ duhetukapaṭisandhikānaṃ vasena vuttaṃ. Sacakkhukānaṃ ñāṇasampayuttānanti rūpībrahmāno ceva kāmāvacaradevamanusse ca sandhāya vuttaṃ. Ñāṇasampayuttānaṃ acakkhukānanti arūpino ca tihetukagabbhaseyyake ca sandhāya vuttaṃ.



现在，依照这些根本的设定，关于善等法的可获得性，部分进行汇总，随后是法的部分的解释。这里应当根据蕴的部分所说的方法来理解巴利文的安排。在这里，概念部分等三大部分和其余的中间部分应当是相似的。由于感官的数量较多，因此感官的部分有更多的对。就像在个人部分等中，眼根、眼界的根本部分与舌根、身体的根本部分并不相连。在舌根、身体的根本部分也没有被包含在内，因此在这里，眼根的根本部分与舌根、身体的感官并不相连，舌根、身体的根本部分也没有被包含在内。关于这些的归纳原因，应当根据前文所述的方法来理解。心根的部分与眼根等的根本部分相同，因此因为有联系，所以在这里应当根据所有的部分进行归纳。
关于心的部分，眼根与女性根的部分相同，因此应当通过联系进行归纳。所有的部分都应当根据其所处的状态进行分析。关于这些被归纳的部分，眼根的根本部分的数量应当被理解。就像在这里一样，在所有地方也是如此。关于那些未被归纳的部分，数量不应被计算。通过计算或以无用问题的方式进行计算，这样在所有的部分中，巴利文的安排应当被理解。
现象部分的解释
在意义分析中，这里有这样的主要论点：对于有眼者而言，女性根不生起，这里是指天人等与色界的男性根的部分。对于他们而言，男性根不生起。对于无眼者而言，生起的生命根生起，这里是指单一的四生者与欲界的众生。对于有眼者而言，没有快乐的存在，因而是与四大果报的生起有关。对于有眼者而言，若没有快乐，则是与四大果报的生起有关。若是没有眼者，则是与无因果的生起有关。无因果者是指因无因果的部分而生起的部分。因为在这里，信、念、智慧并不存在。至于定、精进的感官部分并不存在。因果者的无眼者是指在母胎中的部分，以及无色界的部分。没有因果的无眼者是指在堕落的部分生起。对于有眼者而言，知的部分是指欲界的二因果的生起。对于有眼者而言，知的部分是指色界的天人及欲界的神人。知的部分的无眼者是指无色界的部分与三因果的母

190. Jīvitindriyamūlake vinā somanassena upapajjantānanti dvepi jīvitindriyāni sandhāya vuttaṃ. Pavattesomanassavippayuttacittassa uppādakkhaṇeti arūpajīvitindriyaṃ sandhāya vuttaṃ. Iminā nayena sabbatthāpi paṭisandhipavattivasena jīvitindriyayojanā veditabbā. Somanassindriyādimūlakesupi paṭisandhipavattivasenevattho gahetabbo. Paṭilomanaye pana nirodhavāre ca etesañceva aññesañca dhammānaṃ yathālābhavasena cutipaṭisandhipavattesu tīsupi anuppādanirodhā veditabbā.

281. Anāgatavāre eteneva bhāvenāti etena purisabhāveneva, antarā itthibhāvaṃ anāpajjitvā purisapaṭisandhiggahaṇenevāti attho. Katici bhave dassetvā parinibbāyissantīti katici paṭisandhiyo gahetvā itthibhāvaṃ appatvāva parinibbāyissantīti attho. Dutiyapucchāyapi eseva nayo.

361. Paccuppannena atītavāre suddhāvāsānaṃ upapatticittassa bhaṅgakkhaṇe manindriyañca nuppajjitthāti cittayamake viya uppādakkhaṇātikkamavasena atthaṃ aggahetvā tasmiṃ bhave anuppannapubbavasena gahetabboti. Iminā nayamukhena sabbasmimpi pavattivāre atthavinicchayo veditabbo.

Pavattivāravaṇṇanā.

Pariññāvāravaṇṇanā

435-

在生命根的部分中，没有快乐的生起者是指两个生命根。关于发生的快乐与无快乐的心的生起，是指无色生命根。依此方法，所有地方的生起与发生的生命根的关系应当被理解。关于快乐根等的生起与发生的关系也应当如此理解。在反向方面以及在消失的部分中，这些法及其他法的获得应当根据死亡与再生的发生来理解。
在未来的部分中，依此方式是指以人的身份，避免女性的身份，通过抓住男性的再生状态。多少次生起显示出多少次再生，多少次生起而不生起的状态。第二个问题的回答也是如此。
关于当前的部分，过去的部分，关于纯净的住处的生起，是否在破裂的刹那中，心的生起者是否未生起，这里是指在生起的状态中，应该理解为在这个生起的状态中未生起的部分。依此方法，在所有地方的现象部分的意义分析也应当被理解。
现象部分的解释。
理解部分的解释。

482. Pariññāvāre pana cakkhumūlakādīsu ekameva cakkhusotayamakaṃ dassitaṃ. Yasmā pana sesānipi lokiyaabyākatāni ceva lokiyaabyākatamissakāni ca pariññeyyāneva, tasmā tāni anupadiṭṭhānipi imināva dassitāni honti. Yasmā pana akusalaṃ ekantato pahātabbameva, ekantaṃ kusalaṃ bhāvetabbameva, lokuttarābyākataṃ sacchikātabbaṃ, tasmā ‘‘domanassindriyaṃ pajahatī’’ti ‘‘anaññātaññassāmītindriyaṃ bhāvetī’’ti ‘‘aññātāvindriyaṃ sacchikarotī’’ti vuttaṃ. Aññindriyaṃ pana bhāvetabbampi atthi sacchikātabbampi, taṃ bhāvanāvaseneva gahitaṃ. Tattha dve puggalāti sakadāgāmimaggasamaṅgī ca, arahattamaggasamaṅgī ca. Tesu eko samucchindituṃ asamatthattā domanassindriyaṃ na pajahati nāma. Eko pahīnadosattā cakkhundriyaṃ na parijānātīti anuppādaṃ āpādetuṃ asamatthatāya na parijānāti. Iminā nayena sabbavissajjanesu attho veditabboti.

Pariññāvāravaṇṇanā.

Indriyayamakavaṇṇanā niṭṭhitā.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Yassovāde ṭhatvā, niṭṭhitakiccassa kiccasampanno;

Yuvatijanopi atīto, suvihitaniyamo yamassāṇaṃ.

Devaparisāya majjhe, devapure sabbadevadevena;

Yamakaṃ nāma pakāsitaṃ, yamāmalalomena yaṃ tena.

Pāḷivavatthānavidhiṃ, pucchāvissajjane ca atthanayaṃ;

Dassetuṃ āraddhā, yamakaaṭṭhakathā mayā tassa.

Sā subahuantarāye, lokamhi yathā anantarāyena;

Ayamajja pañcamattehi, tantiyā bhāṇavārehi.

Niṭṭhaṃ pattā evaṃ, niṭṭhānaṃ pāpuṇantu sabbepi;

Hitasukhanibbattikarā, manorathā sabbasattānanti.

Yamakappakaraṇa-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Paṭṭhānappakaraṇa-aṭṭhakathā

Devātidevo devānaṃ, devadānavapūjito,

Desayitvā pakaraṇaṃ, yamakaṃ suddhasaṃyamo.

Atthato dhammato ceva, gambhīrassātha tassa yaṃ,

Anantaraṃ mahāvīro, sattamaṃ isisattamo.

Paṭṭhānaṃ nāma nāmena, nāmarūpanirodhano,

Desesi atigambhīra-nayamaṇḍitadesanaṃ.

Idāni tassa sampatto, yasmā saṃvaṇṇanākkamo,

Tasmā naṃ vaṇṇayissāmi, taṃ suṇātha samāhitāti.

Paccayuddesavaṇṇanā

Sammāsambuddhena hi anulomapaṭṭhāne dvāvīsati tike nissāya tikapaṭṭhānaṃ nāma niddiṭṭhaṃ, sataṃ duke nissāya dukapaṭṭhānaṃ nāma niddiṭṭhaṃ. Tato paraṃ dvāvīsati tike gahetvā dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Tato paraṃ dukasataṃ gahetvā dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Tike pana tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Duke ca dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Evaṃ –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha anulomamhi nayā sugambhīrāti.


在理解部分中，关于眼根等的部分，只有一个眼耳根被展示。因为其他的世俗无记法与世俗无记法的混合法也应当被理解为可被理解的，因此它们在未被观察的情况下也被展示。因为不善法应当完全抛弃，善法应当完全培养，出世无记法应当被证悟，因此说“抛弃苦乐根”，“培养非他知根”，“证悟他知根”。其他的根也应当被培养，也应当被证悟，这通过修习的方式被理解。在这里的两个人是指：一者是与一来果道相应的，另一者是与无上果道相应的。在这两者中，由于无法完全断除，故不抛弃苦乐根。由于一者断除了烦恼，故不知眼根。依此方法，所有的解释的意义应当被理解。
理解部分的解释。
感官部分的解释已完成。
结论
至此—
依靠他的教导，完成了所需的事务；
年轻人虽然已过去，善巧的法则在此生存。
在天众中间，所有的天神都在此；
所称之为法的，因而以其光辉而显现。
关于巴利文的安排，关于提问与解释的意义；
为展示而努力，我以此论述为之。
这在世间中有很多障碍，就像有障碍的存在一样；
在这里的五个部分，因而以这些法则为基础。
完成了，愿所有人都能达到完成的境界；
为众生带来幸福与快乐，心愿实现于所有众生。
关于因果部分的解释已完成。
向那位值得尊崇、值得敬仰的完全觉悟者致敬。
在《阿毗达摩》中
《因缘部分的解释》
天中之天的天神，受天神与天人崇敬，
讲解后，所讲的因果，因而以清净的法则。
从意义上与法上，深邃的意义在于此，
在无间的伟大英雄中，第七位的智者。
因缘名为因缘，因名为名色的消灭，
讲解极为深邃的，法的圆满教义。
现在他已到达，因而说明了阐释的过程，
因此我将为你们描述，愿你们专心倾听。
关于条件的概述
因为完全觉悟者所讲的，顺应因缘的部分有二十二条，因此提到的因缘名为三十条，基于一百个苦的因缘名为苦因缘。之后，基于二十二条的因缘，取出一百个苦，名为二苦因缘。之后，取出一百个苦，基于二十二条的因缘，名为三苦因缘。部分则是基于部分而取出，名为部分因缘。苦的部分也基于苦而取出，名为苦苦因缘。如此—
三者因缘最为优越，最为出色的苦；
苦与三者，三者与苦；
三者与三者，苦与苦；
六种顺应的法则深邃而


Paccanīyapaṭṭhānepi dvāvīsati tike nissāya tikapaṭṭhānaṃ nāma. Dukasataṃ nissāya dukapaṭṭhānaṃ nāma. Dvāvīsati tike dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma. Dukasataṃ dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma. Tike tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma. Duke dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāmāti evaṃ paccanīyepi chahi nayehi paṭṭhānaṃ niddiṭṭhaṃ. Tena vuttaṃ –

‘‘Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti.

Tato paraṃ anulomapaccanīyepi etenevupāyena cha nayā dassitā. Tenāha –

‘‘Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti.

Tadanantaraṃ paccanīyānulomamhi eteheva chahi nayehi niddiṭṭhaṃ. Tenāha –

‘‘Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā’’ti.

Evaṃ anulome cha paṭṭhānāni, paccanīye cha, anulomapaccanīye cha, paccanīyānulome cha paṭṭhānānīti idaṃ ‘‘catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhānapaṭṭhānamahāpakaraṇaṃ nāmā’’ti hi vuttaṃ.

Tattha yesaṃ catuvīsatiyā samantapaṭṭhānānaṃ samodhānavasenetaṃ catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhānaṃ paṭṭhānamahāpakaraṇaṃ nāmāti vuttaṃ, tesañceva imassa ca pakaraṇassa nāmattho tāva evaṃ veditabbo. Kenaṭṭhena paṭṭhānanti? Nānappakārapaccayaṭṭhena. ‘Pa-kāro’ hi nānappakāratthaṃ dīpeti, ṭhānasaddo paccayatthaṃ. Ṭhānāṭṭhānakusalatātiādīsu hi paccayo ṭhānanti vutto. Iti nānappakārānaṃ paccayānaṃ vasena desitattā imesu catuvīsatiyā paṭṭhānesu ekekaṃ paṭṭhānaṃ nāma. Imesaṃ pana paṭṭhānānaṃ samūhato sabbampetaṃ pakaraṇaṃ paṭṭhānanti veditabbaṃ.

Aparo nayo – kenaṭṭhena paṭṭhānanti? Vibhajanaṭṭhena. ‘‘Paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkamma’’nti (ma. ni. 1.371) āgataṭṭhānasmiñhi vibhajanaṭṭhena paṭṭhānaṃ paññāyati. Iti kusalādīnaṃ dhammānaṃ hetupaccayādivasena vibhattattā imesu catuvīsatiyā paṭṭhānesu ekekaṃ paṭṭhānaṃ nāma. Imesaṃ pana paṭṭhānānaṃ samūhato sabbampetaṃ pakaraṇaṃ paṭṭhānaṃ nāmāti veditabbaṃ.

Aparo nayo – kenaṭṭhena paṭṭhānanti? Paṭṭhitatthena. Gamanaṭṭhenāti attho. ‘‘Goṭṭhā paṭṭhitagāvo’’ti (ma. ni. 

在因缘部分中，基于二十二条的因缘名为三十条，基于一百个苦的因缘名为苦因缘。基于二十二条的因缘，取出一百个苦，名为二苦因缘。基于一百个苦，取出二十二条的因缘，名为三苦因缘。部分则是基于部分而取出，名为部分因缘。苦的部分也基于苦而取出，名为苦苦因缘。如此—
三者因缘最为优越，最为出色的苦；
苦与三者，三者与苦；
三者与三者，苦与苦；
六种顺应的法则深邃而。
之后，基于顺应的因缘，也以同样的方式展示六种法则。因此说—
三者因缘最为优越，最为出色的苦；
苦与三者，三者与苦；
三者与三者，苦与苦；
六种顺应的法则深邃而。
随后，在因缘与顺应的部分中，这六种法则也被提到。因此说—
三者因缘最为优越，最为出色的苦；
苦与三者，三者与苦；
三者与三者，苦与苦；
六种因缘与顺应的法则深邃而。
如此，顺应的六个因缘，因缘的六个因缘，顺应的因缘与因缘的六个因缘，这被称为“二十四种全方位的因缘大法”。
在这里，这二十四种全方位的因缘的集合被称为因缘大法，这也应当如此理解。因缘的意义是什么？是多种类的因缘。‘因缘’是指多种类的意义，‘位置’是指因缘的意义。在位置、位置的善巧等方面，因缘被称为位置。因此，基于多种类的因缘的讲解，这二十四种因缘中，每一种因缘被称为因缘。
而这些因缘的集合，全部应当被理解为因缘。
另一种方法—因缘的意义是什么？是分离的意义。关于“智慧的建立、建立的阐明、分离、分开”的内容，在阐明的地方，因缘被称为分离。因此，基于善法等法的因缘的因缘，分开后，这二十四种因缘中，每一种因缘被称为因缘。
而这些因缘的集合，全部应当被理解为因缘。
另一种方法—因缘的意义是什么？是建立的意义。是指基于位置的意义。关于“牛群在固定的地方”的内容，在固定的地方，因缘被称为建立。

1.156) āgataṭṭhānasmiñhi yena paṭṭhānena paṭṭhitagāvoti vutto, taṃ atthato gamanaṃ hoti. Iti nātivitthāritanayesu dhammasaṅgaṇīādīsu anissaṅgagamanassa sabbaññutaññāṇassa hetupaccayādibhedabhinnesu kusalādīsu vitthāritanayalābhato nissaṅgavasena pavattagamanattā imesu catuvīsatiyā paṭṭhānesu ekekaṃ paṭṭhānaṃ nāma. Imesaṃ pana paṭṭhānānaṃ samūhato sabbampetaṃ pakaraṇaṃ paṭṭhānaṃ nāmāti veditabbaṃ.

Tattha anulomamhi tāva paṭhamaṃ tikavasena desitattā tikapaṭṭhānaṃ nāma. Tassa padacchedo – tikānaṃ paṭṭhānaṃ ettha atthīti tikapaṭṭhānaṃ. Tikānaṃ nānappakārakā paccayā etissā desanāya atthīti attho. Dutiyavikappepi tikānaṃ paṭṭhānantveva tikapaṭṭhānaṃ. Hetupaccayādivasena tikānaṃ vibhajanāti attho. Tatiyavikappe hetupaccayādibhedabhinnatāya laddhavitthārā tikā eva paṭṭhānaṃ tikapaṭṭhānaṃ. Sabbaññutaññāṇassa nissaṅgagamanabhūmīti attho. Dukapaṭṭhānādīsupi eseva nayo. Evaṃ anulome chapaṭṭhānāni viditvā paccanīyādīsupi imināvupāyena veditabbāni.

Yasmā panetāni anulome, paccanīye, anulomapaccanīye, paccanīyānulometi samantā cha cha hutvā catuvīsati honti; tasmā ‘‘catuvīsati samantapaṭṭhānānī’’ti vuccanti. Iti imesaṃ catuvīsatiyā khuddakapaṭṭhānasaṅkhātānaṃ samantapaṭṭhānānaṃ samodhānavasenetaṃ catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhānaṃ paṭṭhānamahāpakaraṇaṃ nāma.

Taṃ panetaṃ ye tikādayo nissāya niddiṭṭhattā ‘‘tikapaṭṭhānaṃ dukapaṭṭhānaṃ…pe… dukadukapaṭṭhāna’’nti vuttaṃ, te anāmasitvā yesaṃ paccayānaṃ vasena te tikādayo vibhattā te paccaye dassetuṃ ādito tāvassa mātikānikkhepavāro nāma vutto; paccayavibhaṅgavārotipi tasseva nāmaṃ. So uddesaniddesato duvidho. Tassa hetupaccayo…pe… avigatapaccayoti ayaṃ uddeso.

Tattha hetu ca so paccayo cāti hetupaccayo. Hetu hutvā paccayo, hetubhāvena paccayoti vuttaṃ hoti. Ārammaṇapaccayādīsupi eseva nayo. Tattha hetūti vacanāvayavakāraṇamūlānametaṃ adhivacanaṃ. ‘‘Paṭiññā hetū’’tiādīsu hi loke vacanāvayavo hetūti, vuccati. Sāsane pana ‘‘ye dhammā hetuppabhavā’’tiādīsu (mahāva. 60) kāraṇaṃ. ‘‘Tayo kusalā hetū, tayo akusalā hetū’’tiādīsu (dha. sa. 1059) mūlaṃ hetūti vuccati. Taṃ idha adhippetaṃ. Paccayoti ettha pana ayaṃ vacanattho – paṭicca etasmā etīti paccayo, appaccakkhāya naṃ vattatīti attho. Yo hi dhammo yaṃ dhammaṃ appaccakkhāya tiṭṭhati vā uppajjati vā, so tassa paccayoti vuttaṃ hoti.

Lakkhaṇato pana upakārakalakkhaṇo paccayo, yo hi dhammo yassa dhammassa ṭhitiyā vā uppattiyā vā upakārako hoti, so tassa paccayoti vuccati. Paccayo, hetu; kāraṇaṃ nidānaṃ sambhavo, pabhavoti atthato ekaṃ, byañjanato nānaṃ. Iti mūlaṭṭhena hetu, upakārakaṭṭhena paccayoti saṅkhepato mūlaṭṭhena upakārako dhammo hetupaccayo. So hi sāliādīnaṃ sālibījādīni viya, maṇippabhādīnaṃ viya ca maṇivaṇṇādayo kusalādīnaṃ kusalādibhāvasādhakoti ācariyānaṃ adhippāyo. Evaṃ sante pana taṃsamuṭṭhānarūpesu hetupaccayatā na sampajjati. Na hi so tesaṃ kusalādibhāvaṃ sādheti, na ca paccayo na hotīti. Vuttañhetaṃ ‘‘hetū hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayo’’ti. Ahetukacittānañca vinā etena abyākatabhāvo siddho.


在不过分详细的法集等中，基于无执著行走的一切智智，在因缘等不同的善等法中，通过详细的方法，因为无执著的行走，这二十四种因缘中的每一种都被称为因缘。而这些因缘的总和，全部应当被理解为因缘。
在这里，首先在顺应中，基于三个部分的讲解，因此被称为三因缘。它的词语分解是：在这里有三个的因缘，因此是三因缘。意思是在这个讲解中有三个不同类型的因缘。在第二种变体中，仍然是三因缘。意思是基于因缘等的分解。在第三种变体中，基于因缘等的不同，三个已经获得详细阐述的部分就是三因缘。意思是一切智智的无执著行走的领域。在二因缘等中也是如此。如此在顺应中理解六个因缘后，在反向等中也应当以同样的方法理解。
因为这些在顺应、反向、顺应反向、反向顺应中，每一部分都有六个，因此总共有二十四个；所以被称为"二十四种全方位的因缘"。因此，这二十四种小因缘的全方位因缘的汇集，被称为因缘大论。
这被称为"三因缘、二因缘等"，是因为基于三等而被阐明。不触及这些，为了展示这些因缘，首先是纲要部分的陈述；这也被称为因缘分别部分。它有两种：标题和解释。其标题是：因缘等。从因缘到无灭因缘。
在这里，因缘是指因和缘。被称为因缘，意思是成为因，以因的方式成为缘。在缘等中也是如此。在这里，"因"是指言语、部分、原因的根本的称呼。在世间，如"根据承认"等，言语部分被称为因。在教义中，如"哪些法以因为生"等，是指原因。在"三个善因、三个不善因"等中，被称为根本的因。这是这里的意图。
"缘"在这里的语言意义是：依赖于此而来，意思是不拒绝而存在。哪个法不拒绝而存在或生起，就被称为那个法的缘。
从特征上说，缘的特征是有帮助。哪个法对哪个法的存在或生起有帮助，就被称为那个法的缘。缘、因、原因、根源、生起、生成在意义上是一个，在语言上是不同的。因此，从根本的意义是因，从有帮助的意义是缘，简而言之，从根本意义有帮助的法是因缘。就像稻种之于稻，宝石的光芒之于宝石颜色，善等法对善等法的本质是成立的，这是老师们的意图。
然而，在由此生起的色法中，因缘性并不成立。因为它并不成立善等法的本质，也不成为缘。因此说："因对与因相应的法和由此生起的色法是因缘的缘"。除此之外，无因心的无记性已经成立。


Sahetukānampi ca yonisomanasikārādipaṭibaddho kusalādibhāvo na sampayuttahetupaṭibaddho. Yadi ca sampayuttahetūsu sabhāvatova kusalādibhāvo siyā, taṃsampayuttesu hetupaṭibaddho alobho kusalo vā siyā abyākato vā. Yasmā pana ubhayathāpi hoti, tasmā yathā sampayuttesu, evaṃ hetūsupi kusalāditā pariyesitabbā. Kusalādibhāvasādhanavasena pana hetūnaṃ mūlaṭṭhaṃ aggahetvā suppatiṭṭhitabhāvasādhanavasena gayhamāne na kiñci virujjhati. Laddhahetupaccayā hi dhammā viruḷhamūlā viya pādapā thirā honti suppatiṭṭhitā, ahetukā pana tilabījakādisevālā viya na suppatiṭṭhitā. Iti mūlaṭṭhena upakārakoti suppatiṭṭhitabhāvasādhanena upakārako dhammo hetupaccayoti veditabbo.

Tato paresu ārammaṇavasena upakārako dhammo ārammaṇapaccayo. So ‘‘rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā’’ti ārabhitvāpi ‘‘yaṃ yaṃ dhammaṃ ārabbha ye ye dhammā uppajjanti cittacetasikā dhammā, te te dhammā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo’’ti osāpitattā na koci dhammo na hoti. Yathā hi dubbalo puriso daṇḍaṃ vā rajjuṃ vā ālambitvāva uṭṭhahati ceva tiṭṭhati ca, evaṃ cittacetasikā dhammā rūpādiārammaṇaṃ ārabbheva uppajjanti ceva tiṭṭhanti ca. Tasmā sabbepi cittacetasikānaṃ dhammānaṃ ārammaṇabhūtā dhammā ārammaṇapaccayoti veditabbā.

Jeṭṭhakaṭṭhena upakārako dhammo adhipatipaccayo. So sahajātārammaṇavasena duvidho. Tattha ‘‘chandādhipati chandasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ adhipatipaccayena paccayo’’tiādivacanato chandavīriyacittavīmaṃsasaṅkhātā cattāro dhammā sahajātādhipatipaccayoti veditabbā, no ca kho ekato. Yadā hi chandaṃ dhuraṃ jeṭṭhakaṃ katvā cittaṃ pavattati, tadā chandova adhipati, na itare. Esa nayo sesesupi. Yaṃ pana dhammaṃ garuṃ katvā arūpadhammā pavattanti, so nesaṃ ārammaṇādhipati. Tena vuttaṃ – ‘‘yaṃ yaṃ dhammaṃ garuṃ katvā ye ye dhammā uppajjanti cittacetasikā dhammā, te te dhammā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ adhipatipaccayena paccayo’’ti.

Anantarabhāvena upakārako dhammo anantarapaccayo. Samanantarabhāvena upakārako dhammo samanantarapaccayo. Idañca paccayadvayaṃ bahudhā papañcayanti. Ayaṃ panettha sāro – yo hi esa cakkhuviññāṇānantarā manodhātu, manodhātuanantarā manoviññāṇadhātūtiādi cittaniyamo, so yasmā purimacittavaseneva ijjhati, na aññathā. Tasmā attano attano anantaraṃ anurūpassa cittuppādassa uppādanasamatthova dhammo anantarapaccayo. Tenevāha – ‘‘anantarapaccayoti cakkhuviññāṇadhātu taṃsampayuttakā ca dhammā manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo’’tiādi.


有因缘的善法等，依赖于正念等的修习，并不与因缘相结合。如果在因缘中，自然的善法存在，那么在与之相结合的因缘中，若有无贪的善法，或者是未被说明的善法。因为两者都会存在，因此在与之相结合的因缘中，善法等应当被寻求。就善法的成就而言，根本的意义在于不被否定的状态，因而在良好建立的状态下并无任何冲突。获得因缘的法如同根深叶茂的树木坚固而稳定，而无因的法如同种子未被妥善处理的情况则不稳定。因此，从根本意义上说，善法是有帮助的法。
接着，在其他方面，因缘是有帮助的法。它是“色处与眼识的元素”所开始的，且“由此法所生的所有心法，都是因缘的法”因此没有任何法不存在。正如一个虚弱的人依靠棍子或绳子站立和起身一样，心法是依赖于色等法而生起和存在的。因此，所有心法的因缘法应当被理解为因缘。
从优越性上说，有帮助的法是主导因缘。它是依赖于伴随的因缘而分为两类。在这里，“愿望主导与愿望相结合的法及其生起的法”被称为主导因缘，因此应当理解为愿望、精进、心、思维等四种法是伴随主导因缘的，而不是单独的。当愿望作为主要因素时，心就会运作，此时愿望是主导，而其他则不是。其他法也是如此。当某法被视为重时，非色法则依靠其因缘主导。因此说：“任何法被视为重时，所有心法的因缘法都是主导因缘。”
从瞬间关系上说，有帮助的法是瞬间因缘。从相邻关系上说，有帮助的法是相邻因缘。这两种因缘在多方面被阐述。这里的要点是：当眼识与心识相继存在时，心法的运作是基于前一心法的，因此不会有其他的状态。因此，某个法在自身的前一瞬间的心起生时，成为瞬间因缘。因此说：“瞬间因缘是眼识元素及其相应的法的因缘。”


Yo anantarapaccayo, sveva samanantarapaccayo. Byañjanamattameva hettha nānaṃ, upacayasantatiādīsu viya, adhivacananiruttidukādīsu viya ca, atthato pana nānaṃ natthi. Yampi ‘‘addhānantaratāya anantarapaccayo, kālānantaratāya samanantarapaccayo’’ti ācariyānaṃ mataṃ , taṃ ‘‘nirodhā vuṭṭhahantassa nevasaññānāsaññāyatanakusalaṃ phalasamāpattiyā samanantarapaccayena paccayo’’tiādīhi virujjhati. Yampi tattha vadanti – ‘‘dhammānaṃ samuṭṭhāpanasamatthatā na parihāyati, bhāvanābalena pana vāritattā dhammā samanantaraṃ nuppajjantī’’ti, tampi kālānantaratāya abhāvameva sādheti. Bhāvanābalena hi tattha kālānantaratā natthīti, mayampi etadeva vadāma. Yasmā ca kālānantaratā natthi, tasmā samanantarapaccayatā na yujjati. Kālānantaratāya hi tesaṃ samanantarapaccayo hotīti laddhi. Tasmā abhinivesaṃ akatvā byañjanamattatovettha nānākaraṇaṃ paccetabbaṃ, na atthato. Kathaṃ? Natthi etesaṃ antaranti hi anantarā. Saṇṭhānābhāvato suṭṭhu anantarāti samanantarā.

Uppajjamāno saha uppajjamānabhāvena upakārako dhammo sahajātapaccayo, pakāsassa padīpo viya. So arūpakkhandhādivasena chabbidho hoti. Yathāha – cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ sahajātapaccayena paccayo. Cattāro mahābhūtā aññamaññaṃ…pe… okkantikkhaṇe nāmarūpaṃ aññamaññaṃ…pe… cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ…pe… mahābhūtā upādārūpānaṃ…pe… rūpino dhammā arūpīnaṃ dhammānaṃ kiñcikāle sahajātapaccayena paccayo; kiñci kāle na sahajātapaccayena paccayoti. Idaṃ hadayavatthumeva sandhāya vuttaṃ.

Aññamaññaṃ uppādanupatthambhanabhāvena upakārako dhammo aññamaññapaccayo. Aññamaññupatthambhakaṃ tidaṇḍaṃ viya. So arūpakkhandhādivasena tividho hoti. Yathāha – cattāro khandhā arūpino aññamaññapaccayena paccayo. Cattāro mahābhūtā…pe… okkantikkhaṇe nāmarūpaṃ aññamaññapaccayena paccayoti.

Adhiṭṭhānākārena nissayākārena ca upakārako dhammo nissayapaccayo, tarucittakammādīnaṃ pathavīpaṭādayo viya. So ‘‘cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ nissayapaccayena paccayo’’ti evaṃ sahajāte vuttanayeneva veditabbo. Chaṭṭho panettha koṭṭhāso ‘‘cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā, sotaghānajivhākāyāyatanaṃ kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ nissayapaccayena paccayo. Yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattanti , taṃ rūpaṃ manodhātuyā ca manoviññāṇadhātuyā ca taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ nissayapaccayena paccayo’’ti evaṃ vibhatto.


瞬间因缘就是相邻因缘。这里只是在词语上有所不同,就像在增长、相续等中,以及名称、语言等二法中一样,但在意义上并无差别。有些老师认为"由于时间的连续性是瞬间因缘,由于时刻的连续性是相邻因缘",但这与"从灭尽定出定时,非想非非想处善法是果定的相邻因缘"等说法相矛盾。他们对此解释说:"法的生起能力并未减弱,只是由于修习的力量而被阻止,所以法不会相邻生起。"这也只是证明了时刻连续性的不存在。因为在那里由于修习的力量,时刻的连续性是不存在的,我们也是这样说的。因为时刻的连续性不存在,所以相邻因缘性是不合理的。因为他们认为由于时刻的连续性才有相邻因缘。因此,不应执着,只应从词语上承认这里的差异,而不是从意义上。怎么说呢?因为它们之间没有间隔,所以是瞬间的。由于没有间隔,所以是很好的瞬间,即相邻。
生起时与同时生起的状态有帮助的法是俱生因缘,就像灯对光明一样。它通过无色蕴等分为六种。如说:四无色蕴互相是俱生因缘。四大种互相...入胎时名色互相...心心所法对心生色法...大种对所造色...色法对无色法有时是俱生因缘,有时不是俱生因缘。这是指心所依处而说的。
互相生起和支持的状态有帮助的法是相互因缘。就像互相支撑的三脚架一样。它通过无色蕴等分为三种。如说:四无色蕴互相是相互因缘。四大种...入胎时名色互相是相互因缘。
以依止和支持的方式有帮助的法是依止因缘,就像地等对树木和绘画等一样。它应当如在俱生中所说的方式来理解:"四无色蕴互相是依止因缘。"这里的第六部分是这样分别的:"眼处对眼识界,耳鼻舌身处对身识界及其相应法是依止因缘。依靠某色而意界和意识界运作,那色对意界和意识界及其相应法是依止因缘。"


Upanissayapaccayoti idha pana ayaṃ tāva vacanattho – tadadhīnavuttitāya attano phalena nissito, na paṭikkhittoti nissayo. Yathā pana bhuso āyāso upāyāso, evaṃ bhuso nissayo upanissayo. Balavakāraṇassetaṃ adhivacanaṃ. Tasmā balavakāraṇabhāvena upakārako dhammo upanissayapaccayoti veditabbo. So ārammaṇūpanissayo, anantarūpanissayo pakatūpanissayoti tividho hoti. Tattha ‘‘dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ garuṃ katvā paccavekkhati, pubbe suciṇṇāni garuṃ katvā paccavekkhati, jhānā vuṭṭhahitvā jhānaṃ garuṃ katvā paccavekkhati, sekkhā gotrabhuṃ garuṃ katvā paccavekkhanti, vodānaṃ garuṃ katvā paccavekkhanti, sekkhā maggā vuṭṭhahitvā maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhantī’’ti evamādinā nayena ārammaṇūpanissayo tāva ārammaṇādhipatinā saddhiṃ nānattaṃ akatvā vibhatto. Tattha yaṃ ārammaṇaṃ garuṃ katvā cittacetasikā uppajjanti, taṃ niyamato tesaṃ ārammaṇesu balavārammaṇaṃ hoti . Iti garukātabbamattaṭṭhena ārammaṇādhipati, balavakāraṇaṭṭhena ārammaṇūpanissayoti evametesaṃ nānattaṃ veditabbaṃ.

Anantarūpanissayopi ‘‘purimā purimā kusalā khandhā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ khandhānaṃ upanissayapaccayena paccayo’’tiādinā nayena anantarapaccayena saddhiṃ nānattaṃ akatvāva vibhatto. Mātikānikkhepe pana nesaṃ ‘‘cakkhuviññāṇadhātu taṃsampayuttakā ca dhammā manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo’’tiādinā nayena anantarassa ca ‘‘purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ upanissayapaccayena paccayo’’tiādinā nayena upanissayassa ca āgatattā nikkhepaviseso atthi, sopi atthato ekībhāvameva gacchati. Evaṃ santepi attano attano anantaraṃ anurūpassa cittuppādassa pavattanasamatthatāya anantaratā purimacittassa ca pacchimacittuppādane balavatāya anantarūpanissayatā veditabbā. Yathā hi hetupaccayādīsu kañci dhammaṃ vināpi cittaṃ uppajjati, na evaṃ anantaracittaṃ, vinā cittassa uppatti nāma atthi, tasmā balavapaccayo hoti. Iti attano attano anantaraṃ anurūpacittuppādavasena anantarapaccayo, balavakāraṇavasena anantarūpanissayoti evametesaṃ nānattaṃ veditabbaṃ.

Pakatūpanissayo pana pakato upanissayo pakatūpanissayo. Pakato nāma attano santāne nipphādito vā saddhāsīlādi; upasevito vā utubhojanādi. Pakatiyāyeva vā upanissayo pakatūpanissayo, ārammaṇānantarehi asammissoti attho. Tassa ‘‘pakatūpanissayo – saddhaṃ upanissāya dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, jhānaṃ uppādeti, vipassanaṃ uppādeti, maggaṃ uppādeti, abhiññaṃ uppādeti, samāpattiṃ uppādeti, sīlaṃ… sutaṃ… cāgaṃ… paññaṃ upanissāya dānaṃ deti…pe… samāpattiṃ uppādeti. Saddhā… sīlaṃ… sutaṃ… cāgo… paññā saddhāya… sīlassa… sutassa… cāgassa… paññāya upanissayapaccayena paccayo’’tiādinā nayena anekappakārako pabhedo veditabbo. Iti ime saddhādayo pakatā ceva balavakāraṇaṭṭhena upanissayā cāti pakatūpanissayoti.


依止因缘在这里的意思是：由于当下的状态而依赖于自身的果报，并不被拒绝，因此是依止。就像极大的希望、极大的手段一样，依止也是极大的。由于强大的原因，这个法应当被理解为依止因缘。它有三种：对象依止、瞬间依止和自然依止。在这里，“施舍后持戒，修习安居法，反思重法，先前清净的重法，反思，禅定觉醒后反思重法，修行者反思重法，洗净后反思重法，修行者在道上觉醒后反思重法”这样等的方式下，对象依止与对象主导并未有不同。这里所说的重法是指心法的生起，因此在这些对象中，重法的对象是强大的。如此，因重法的建立而成为对象主导，因强大的原因而成为对象依止，这样的不同应当被理解。
瞬间依止同样是“前面的前面的善法依赖于后面的后面的善法的依止因缘”这样等的方式下，并未有不同。关于纲要部分的说法，如“眼识元素及其相应法与心识元素及其相应法的瞬间因缘”这样等的说法，说明瞬间的存在确实有其特殊的意义。即使在自身的相继生起中，瞬间的生起也应当被理解为强大的瞬间依止。正如在因缘法中，某法生起时，心法并未有瞬间的存在，因此瞬间的生起被称为强大因缘。因此，依靠自身的相继生起的能力，瞬间的生起应当被理解为强大的瞬间依止。
自然依止则是自然的依止。自然的意思是自身的生起或依赖于信、戒等的修习。自然依止是基于对象的相互关系而不相混淆的意思。关于此处的说法是：“自然依止是基于信而施舍，持戒，修习安居法，生起禅定，生起观察，生起道，生起神通，生起定，持戒……听闻……布施……智慧依赖于施舍……”等多种不同的方式应当被理解。因此，这些信等法是基于自然的强大原因而成为依止因缘。


Paṭhamataraṃ uppajjitvā vattamānabhāvena upakārako dhammo purejātapaccayo. So pañcadvāre vatthārammaṇahadayavatthuvasena ekādasavidho hoti . Yathāha – cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo. Sota… ghāna… jivhā… kāyāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, sadda… gandha… rasa… phoṭṭhabbāyatanaṃ, kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo. Rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbāyatanaṃ manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo. Yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattanti, taṃ rūpaṃ manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo, manoviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ kiñci kāle purejātapaccayena paccayo, kiñci kāle na purejātapaccayena paccayoti.

Purejātānaṃ rūpadhammānaṃ upatthambhakaṭṭhena upakārako arūpadhammo pacchājātapaccayo, gijjhapotakasarīrānaṃ āhārāsācetanā viya. Tena vuttaṃ – ‘‘pacchājātā cittacetasikā dhammā purejātassa imassa kāyassa pacchājātapaccayena paccayo’’ti.

Āsevanaṭṭhena anantarānaṃ paguṇabalavabhāvāya upakārako dhammo āsevanapaccayo, ganthādīsu purimāpurimābhiyogo viya. So kusalākusalakiriyajavanavasena tividho hoti. Yathāha – purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ āsevanapaccayena paccayo . Purimā purimā akusalā…pe… kiriyābyākatā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kiriyābyākatānaṃ dhammānaṃ āsevanapaccayena paccayoti.

Cittapayogasaṅkhātena kiriyābhāvena upakārako dhammo kammapaccayo. So nānākkhaṇikāya ceva kusalākusalacetanāya sahajātāya ca sabbāyapi cetanāya vasena duvidho hoti. Yathāha – kusalākusalaṃ kammaṃ vipākānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ kammapaccayena paccayo. Cetanā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃ samuṭṭhānānañca rūpānaṃ kammapaccayena paccayoti.

Nirussāhasantabhāvena nirussāhasantabhāvāya upakārako vipākadhammo vipākapaccayo. So pavatte cittasamuṭṭhānānaṃ, paṭisandhiyaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ, sabbattha ca sampayuttadhammānaṃ vipākapaccayo hoti. Yathāha – vipākābyākato eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ, cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ, vipākapaccayena paccayo…pe… paṭisandhikkhaṇe vipākābyākato eko khandho…pe… dve khandhā dvinnaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ vipākapaccayena paccayo. Khandhā vatthussa vipākapaccayena paccayoti.

Rūpārūpānaṃ upatthambhakaṭṭhena upakārakā cattāro āhārā āhārapaccayo. Yathāha – kabaḷīkāro āhāro imassa kāyassa āhārapaccayena paccayo. Arūpino āhārā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā āhārā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayo’’tipi vuttaṃ.


首先生起并持续存在的有帮助的法是前生因缘。它通过五门的所依、所缘和心所依处而成为十一种。如说:眼处对眼识界及其相应法是前生因缘。耳、鼻、舌、身处,色处、声、香、味、触处对身识界及其相应法是前生因缘。色声香味触处对意界及其相应法是前生因缘。依靠某色而意界和意识界运作,那色对意界及其相应法是前生因缘,对意识界及其相应法有时是前生因缘,有时不是前生因缘。
对已生起的色法起支持作用的无色法是后生因缘,就像食物对秃鹰幼鸟身体的作用一样。因此说:"后生的心心所法对这已生起的身体是后生因缘。"
以重复的方式使相续的法变得熟练和有力的有帮助的法是重复因缘,就像在书等中反复练习一样。它通过善、不善、唯作速行而成为三种。如说:前面的前面的善法对后面的后面的善法是重复因缘。前面的前面的不善法...唯作无记法对后面的后面的唯作无记法是重复因缘。
以心的努力即行为的方式有帮助的法是业因缘。它通过异时的善不善思以及俱生的一切思而成为两种。如说:善不善业对异熟蕴和所作色是业因缘。思对相应法和由此生起的色法是业因缘。
以无功用寂静的状态对无功用寂静状态有帮助的异熟法是异熟因缘。它在生起时对心生色,在结生时对所作色,在一切处对相应法是异熟因缘。如说:一个异熟无记蕴对三蕴和心生色是异熟因缘...在结生刹那,一个异熟无记蕴...两蕴对两蕴和所作色是异熟因缘。蕴对所依是异熟因缘。
以支持色无色的方式有帮助的四种食是食因缘。如说:段食对这个身体是食因缘。无色食对相应法和由此生起的色法是食因缘。在问答部分还说:"在结生刹那,异熟无记食对相应蕴和所作色是食因缘。"


Adhipatiyaṭṭhena upakārakā itthindriyapurisindriyavajjā vīsatindriyā indriyapaccayo. Tattha cakkhundriyādayo pañca arūpadhammānaṃyeva, sesā rūpārūpānaṃ paccayā honti. Yathāha – cakkhundriyaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā, sota… ghāna… jivhā… kāyindriyaṃ kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ indriyapaccayena paccayo. Rūpajīvitindriyaṃ kaṭattārūpānaṃ indriyapaccayena paccayo. Arūpino indriyā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ indriyapaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā indriyā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ indriyapaccayena paccayo’’tipi vuttaṃ.

Upanijjhāyanaṭṭhena upakārakāni ṭhapetvā dvipañcaviññāṇesu kāyikasukhadukkhavedanādvayaṃ sabbānipi kusalādibhedāni satta jhānaṅgāni jhānapaccayo. Yathāha – jhānaṅgāni jhānasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ jhānapaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni jhānaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ jhānapaccayena paccayo’’tipi vuttaṃ.

Yato tato vā niyyānaṭṭhena upakārakāni kusalādibhedāni dvādasa maggaṅgāni maggapaccayo. Yathāha – ‘‘maggaṅgāni maggasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ maggapaccayena paccayo’’ti. Pañhāvāre pana ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni maggaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ maggapaccayena paccayo’’ti vuttaṃ. Na ete pana dvepi jhānamaggapaccayā yathāsaṅkhyaṃ dvipañcaviññāṇāhetukacittesu labbhantīti veditabbā.

Ekavatthukaekārammaṇaekuppādekanirodhasaṅkhātena sampayuttabhāvena upakārakā arūpadhammā sampayuttapaccayo. Yathāha – ‘‘cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ sampayuttapaccayena paccayo’’ti.

Ekavatthukādibhāvānupagamena upakārakā rūpino dhammā arūpīnaṃ, arūpino dhammā rūpīnaṃ vippayuttapaccayena paccayo. So sahajātapacchājātapurejātavasena tividho hoti. Vuttañhetaṃ – sahajātā kusalā khandhā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Pacchājātā kusalā khandhā purejātassa imassa kāyassa vippayuttapaccayena paccayoti. Abyākatapadassa pana sahajātavibhaṅge ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā khandhā kaṭattārūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Khandhā vatthussa, vatthu khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayo’’ti vuttaṃ. Purejātaṃ pana cakkhundriyādivatthuvaseneva veditabbaṃ. Yathāha – purejātaṃ cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇassa…pe… kāyāyatanaṃ kāyaviññāṇassa vippayuttapaccayena paccayo. Vatthu vipākābyākatānaṃ kiriyābyākatānaṃ khandhānaṃ vatthu kusalānaṃ khandhānaṃ, vatthu akusalānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayoti.


以主导地位为基础的有帮助的法是二十种感官因缘，包括女性感官和男性感官。其中眼根等五种是无色法，其余为色法。如说：眼根对眼识界及其相应法是感官因缘。耳根、鼻根、舌根、身根，对身识界及其相应法是感官因缘。色根对色法的生命力是感官因缘。无色的感官对相应法及由此生起的色法是感官因缘。在问答部分还说：“在结生刹那，异熟无记的感官对相应蕴和所作色是感官因缘。”
以深入观察为基础的有帮助的法，除了二十五种意识外，身体的快乐和痛苦的感觉都是善等的七种禅定因素的禅定因缘。如说：禅定因素对禅定相应法及由此生起的色法是禅定因缘。在问答部分还说：“在结生刹那，异熟无记的禅定因素对相应蕴和所作色是禅定因缘。”
从这里或那里出发的有帮助的法是十二种道的因素的道因缘。如说：“道的因素对道相应法及由此生起的色法是道因缘。”在问答部分还说：“在结生刹那，异熟无记的道的因素对相应蕴和所作色是道因缘。”然而这两者的禅定和道因缘，并不如所计数的那样在二十五种意识因缘中获得。
以单一的对象、单一的所缘、单一的灭尽状态为基础的相互关联的有帮助的法是无色法的相互关联因缘。如说：“四个无色蕴互相是相互关联因缘。”
在不依赖于单一对象等的情况下，有帮助的色法是无色法的，或无色法是色法的相互分离因缘。它有三种：俱生、后生、前生因缘。如说：俱生的善蕴对心生的色法是相互分离因缘。后生的善蕴对这已生起的身体是相互分离因缘。对于无记的说法，在俱生分开时：“在结生刹那，异熟无记的蕴对色法的相互分离因缘。蕴对所依的相互分离因缘。”应当如此理解前生因缘，如眼根等的所依。正如说：“前生因缘的眼处对眼识的……身处对身识的相互分离因缘。”所依的蕴对异熟无记的蕴、异熟无记的行为的蕴、善蕴和不善蕴的相互分离因缘。


Paccuppannalakkhaṇena atthibhāvena tādisasseva dhammassa upatthambhakaṭṭhena upakārako dhammo atthipaccayo. Tassa arūpakkhandhamahābhūtanāmarūpacittacetasikamahābhūtāyatanavatthuvasena sattadhā mātikā nikkhittā. Yathāha – cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ atthipaccayena paccayo; cattāro mahābhūtā aññamaññaṃ, okkantikkhaṇe nāmarūpaṃ aññamaññaṃ, cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ mahābhūtā upādārūpānaṃ, cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā…pe… kāyāyatanaṃ…pe… rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayo. Rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayo. Yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattanti, taṃ rūpaṃ manodhātuyā ca manoviññāṇadhātuyā ca taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana sahajātaṃ, purejātaṃ, pacchājātaṃ, āhāraṃ, indriyantipi nikkhipitvā sahajāte tāva ‘‘eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ atthipaccayena paccayo’’tiādinā nayena niddeso kato. Purejāte purejātānaṃ cakkhādīnaṃ vasena niddeso kato. Pacchājāte purejātassa imassa kāyassa pacchājātānaṃ cittacetasikānaṃ paccayavasena niddeso kato. Āhārindriyesu pana ‘‘kabaḷīkāro āhāro imassa kāyassa atthipaccayena paccayo. Rūpajīvitindriyaṃ kaṭattārūpānaṃ atthipaccayena paccayo’’ti evaṃ niddeso katoti.

Attano anantaraṃ uppajjamānānaṃ arūpadhammānaṃ pavattiokāsassa dānena upakārakā samanantaraniruddhā arūpadhammā natthipaccayo. Yathāha – samanantaraniruddhā cittacetasikā dhammā paṭuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ natthipaccayena paccayoti.

Te eva vigatabhāvena upakārakattā vigatapaccayo. Yathāha – samanantaravigatā cittacetasikā dhammā paṭuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ vigatapaccayena paccayoti.

Atthipaccayadhammā eva avigatabhāvena upakārakattā avigatapaccayoti veditabbā. Desanāvilāsena pana tathā vinetabbaveneyyavasena vā ayaṃ duko vutto; sahetukadukaṃ vatvāpi hetusampayuttaduko viyāti.

Imesu pana catuvīsatiyā paccayesu asammohatthaṃ –

Dhammato kālato ceva, nānappakārabhedato;

Paccayuppannato ceva, viññātabbo vinicchayo.

Tattha dhammatoti – imesu hi paccayesu hetupaccayo tāva nāmarūpadhammesu nāmadhammekadeso. Ārammaṇapaccayo saddhiṃ paññattiyā ca abhāvena sabbepi nāmarūpadhammā. Adhipatipaccaye sahajātādhipati nāmadhammekadeso, tathā kammajhānamaggapaccayā. Ārammaṇādhipati sabbepi garukātabbā ārammaṇadhammā. Anantarasamanantarapacchājātaāsevanavipākasampayuttanatthivigatapaccayā nāmadhammāva. Nibbānassa asaṅgahitattā nāmadhammekadesotipi vattuṃ vaṭṭati. Purejātapaccayo rūpekadeso. Sesā yathālābhavasena nāmarūpadhammāti evaṃ tāvettha dhammato viññātabbo vinicchayo.

Kālatoti –

Paccuppannāva hontettha, paccayā dasa pañca ca;

Atītā eva pañceko, te kāle dvepi nissito;

Tayo tikālikā ceva, vimuttā cāpi kālatoti.


以现在的特征存在,并以这样的方式支持法的有帮助的法是有因缘。它通过无色蕴、大种、名色、心心所、大种、处所、所依而分为七种。如说:四无色蕴互相是有因缘;四大种互相是有因缘;入胎时名色互相是有因缘;心心所法对心生色是有因缘;大种对所造色是有因缘;眼处对眼识界...身处...色处...触处对身识界及其相应法是有因缘。色处...触处对意界及其相应法是有因缘。依靠某色而意界和意识界运作,那色对意界和意识界及其相应法是有因缘。在问答部分,通过俱生、前生、后生、食、根等来说明,首先在俱生中说:"一蕴对三蕴和心生色是有因缘"等。在前生中通过前生的眼等来说明。在后生中通过后生的心心所对这已生起的身体的因缘来说明。在食和根中说:"段食对这个身体是有因缘。色命根对所作色是有因缘。"
以给予紧接着生起的无色法的生起机会而有帮助的刚刚灭去的无色法是无有因缘。如说:刚刚灭去的心心所法对现在的心心所法是无有因缘。
那些以消失的状态而有帮助的是离去因缘。如说:刚刚离去的心心所法对现在的心心所法是离去因缘。
有因缘的法以不消失的状态而有帮助,应当被理解为不离去因缘。但是通过说法的技巧或应当引导的弟子的缘故而说这对。就像说了有因二法后又说因相应二法一样。
在这二十四种因缘中,为了不迷惑:
应当从法、时间、各种不同、缘生法来了解决定。
其中,从法来说:在这些因缘中,首先因缘在名色法中是名法的一部分。所缘因缘包括概念和非存在的一切名色法。在增上缘中,俱生增上是名法的一部分,业、禅那、道因缘也是如此。所缘增上是一切应当重视的所缘法。无间、等无间、后生、重复、异熟、相应、无有、离去因缘都是名法。因为涅槃不包括在内,所以也可以说是名法的一部分。前生因缘是色法的一部分。其余的根据所获


Etesu hi hetupaccayo sahajātaaññamaññanissayapurejātapacchājātavipākaāhāraindriyajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatapaccayoti ime pannarasa paccayā paccuppannadhammāva honti. Anantarapaccayo samanantaraāsevananatthivigatapaccayoti ime pañca atītāyeva honti. Eko pana kammapaccayo, so paccuppannātīte dvepi kāle nissito hoti. Sesā ārammaṇapaccayo adhipatipaccayo upanissayapaccayoti ime tayo paccayā tekālikāpi honti, paññattiyā saddhiṃ nibbānassa saṅgahitattā kālavimuttāpīti. Evamettha kālatopi viññātabbo vinicchayo.

Nānappakārabhedato paccayuppannatoti imesaṃ pana dvinnaṃ padānaṃ attho niddesavāre āvibhavissatīti.

Paccayuddesavaṇṇanā.

Paccayaniddeso

1. Hetupaccayaniddesavaṇṇanā



在这些因缘中,因缘、俱生、相互、依止、前生、后生、异熟、食、根、禅那、道、相应、不相应、有、无有等十五个因缘是现在法。无间、等无间、重复、无有、离去等五个因缘是过去法。业因缘是依赖于现在和过去两个时间的。其余的所缘因缘、增上因缘、依止因缘这三个因缘是三时的,因为涅槃包括在内,所以也超越时间。这样从时间的角度来了解决定。
关于各种不同和缘生法两个词语的意义,将在说明部分阐明。
因缘概述的解释
因缘的说明
因缘的说明与解释
provided by EasyChat

1. Idāni sabbepi te paccaye uddiṭṭhapaṭipāṭiyā niddisitvā dassetuṃ hetupaccayoti hetū hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayotiādimāha. Tattha hetupaccayoti catuvīsatiyā paccayesu nikkhittapaṭipāṭiyā sabbapaṭhamaṃ bhājetabbassa paduddhāro. Sesapaccayesupi imināva nayena paṭhamaṃ bhājetabbapadaṃ uddharitvā vissajjanaṃ katanti veditabbaṃ. Ayaṃ panettha sambandho – yo paccayuddese hetupaccayoti uddiṭṭho, so niddesato ‘‘hetū hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayo’’ti evaṃ veditabbo . Iminā upāyena sabbapaccayesu bhājetabbassa padassa vissajjanena saddhiṃ sambandho veditabbo.

Idāni hetū hetusampayuttakānanti ettha ‘‘hetusampayuttakāna’’nti avatvā ‘‘hetū hetusampayuttakāna’’nti kasmā vuttanti? Paccayassa ceva paccayuppannānañca vavatthāpanato. Hetusampayuttakānanti hi vutte hetunā sampayuttakānaṃ hetupaccayena paccayoti attho bhaveyya. Evaṃ sante asuko nāma dhammo hetupaccayena paccayoti paccayavavatthānaṃ na paññāyeyya. Athāpi hetunā sampayuttakānaṃ hetusampayuttakānanti atthaṃ aggahetvāva yesaṃ kesañci sampayuttakānaṃ hetū hetupaccayena paccayoti attho bhaveyya, evaṃ sante hetunā vippayuttā cakkhuviññāṇādayopi sampayuttakāyeva, hetunā sampayuttā kusalādayopi. Tattha ayaṃ hetu asukassa nāma sampayuttakadhammassa paccayoti paccayuppannavavatthānaṃ na paññāyeyya. Tasmā paccayañceva paccayuppannañca vavatthāpento ‘‘hetū hetusampayuttakāna’’nti āha. Tassattho – hetusampayuttakānaṃ kusalādidhammānaṃ yo hetu sampayuttako, so hetupaccayena paccayoti. Tatrāpi ‘‘paccayo’’ti avatvā ‘‘hetupaccayenā’’ti vacanaṃ hetuno aññathā paccayabhāvapaṭisedhanatthaṃ. Ayañhi hetu hetupaccayenāpi paccayo hoti, sahajātādipaccayenāpi. Tatrāssa yvāyaṃ sahajātādipaccayavasena aññathāpi paccayabhāvo, tassa paṭisedhanatthaṃ hetupaccayenāti vuttaṃ. Evaṃ santepi ‘‘taṃsampayuttakāna’’nti avatvā kasmā ‘‘hetusampayuttakāna’’nti vuttanti? Niddisitabbassa apākaṭattā. Taṃsampayuttakānanti hi vutte yena te taṃsampayuttakā nāma honti , ayaṃ nāma soti niddisitabbo apākaṭo. Tassa apākaṭattā yena sampayuttā te taṃsampayuttakāti vuccanti, taṃ sarūpatova dassetuṃ ‘‘hetusampayuttakāna’’nti vuttaṃ.

Taṃsamuṭṭhānānanti ettha pana niddisitabbassa pākaṭattā taṃ-gahaṇaṃ kataṃ. Ayañhettha attho – te hetū ceva hetusampayuttakā ca dhammā samuṭṭhānaṃ etesanti taṃsamuṭṭhānāni. Tesaṃ taṃsamuṭṭhānānaṃ, hetuto ceva hetusampayuttadhammehi ca nibbattānanti attho. Iminā cittasamuṭṭhānarūpaṃ gaṇhāti . Kiṃ pana taṃ cittato aññenapi samuṭṭhātīti? Āma, samuṭṭhāti. Sabbepi hi cittacetasikā ekato hutvā rūpaṃ samuṭṭhāpenti. Lokiyadhammadesanāyaṃ pana cittassa adhikabhāvato tathāvidhaṃ rūpaṃ cittasamuṭṭhānanti vuccati. Tenevāha cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ sahajātapaccayena paccayoti.


现在将所有因缘按照已列出的顺序说明,并展示因缘。因缘是对与因相应的法及由此生起的色法是因缘。在这里,因缘是在二十四种因缘中首先要分析的词语。在其他因缘中也应以同样的方式首先提取要分析的词语并作出回应。这里的联系是:在因缘概述中提到的因缘,应从说明中理解为"因对与因相应的法及由此生起的色法是因缘"。应当以这种方式理解所有因缘中分析词语的回应的联系。
现在,为什么说"因与因相应的法"而不是简单地说"与因相应的法"呢?这是为了确定因缘和缘生法。如果只说"与因相应的法",意思将是"与因相应的是因缘"。这样的话,就无法确定某个法是因缘。如果不明确指出与因相应,就可能包括与因不相应的法。这样,与因不相应的眼识等也会被包括在相应法中,与因相应的善等法也是如此。在这种情况下,无法确定某个因对某个相应法是因缘。因此,为了确定因缘和缘生法,说"因与因相应的法"。其意思是:对善等法中与因相应的,是因缘。
在这里,没有说"因缘"而说"以因缘"是为了否定因有其他方式成为因缘。这个因不仅是以因缘成为因缘,也以俱生等因缘成为因缘。为了否定因以其他方式成为因缘,所以说"以因缘"。
为什么不说"与彼相应的法"而说"与因相应的法"呢?这是因为要说明的对象不明显。如果说"与彼相应的法",就需要说明什么是"彼"。为了清楚地显示与之相应的本质,所以说"与因相应的法"。
在"由此生起"中,因为要说明的对象是明显的,所以使用了"彼"。其意思是:这些因和与因相应的法是它们的生起处。即从因和与因相应的法生起。这里包括了心生色。但是,除了心之外还有其他生起吗?是的,心心所法共同生起色法。在世间法的说明中,因为心的主导性,所以称这种色法为心生。因此说心心所法对心生色法是俱生因缘。


Yadi evaṃ idhāpi ‘‘taṃsamuṭṭhānāna’’nti avatvā cittasamuṭṭhānānanti kasmā na vuttanti? Acittasamuṭṭhānānampi saṅgaṇhanato. Pañhāvārasmiñhi ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā hetū sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ hetupaccayena paccayoti āgataṃ’’. Tassa saṅgaṇhanatthaṃ idha cittasamuṭṭhānānanti avatvā taṃsamuṭṭhānānanti vuttaṃ. Tassattho – cittajarūpaṃ ajanayamānāpi te hetū hetusampayuttakā dhammā sahajātādipaccayavasena samuṭṭhānaṃ etesanti taṃsamuṭṭhānāni. Tesaṃ taṃsamuṭṭhānānaṃ pavatte cittajānaṃ paṭisandhiyañca kaṭattārūpānampi hetū hetupaccayena paccayoti. Iminā upāyena aññesupi taṃsamuṭṭhānānanti āgataṭṭhānesu attho veditabbo.

Kasmā panāyaṃ hetu paṭisandhiyameva kaṭattārūpānaṃ hetupaccayo hoti, na pavatteti? Paṭisandhiyaṃ kammajarūpānaṃ cittapaṭibaddhavuttitāya. Paṭisandhiyañhi kammajarūpānaṃ cittapaṭibaddhā pavatti, cittavasena uppajjanti ceva tiṭṭhanti ca. Tasmiñhi khaṇe cittaṃ cittajarūpaṃ janetuṃ na sakkoti, tānipi vinā cittena uppajjituṃ vā ṭhātuṃ vā na sakkonti. Tenevāha – ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe nāmarūpassa avakkanti hotī’’ti (saṃ. ni. 2.39). Pavattiyaṃ pana tesaṃ citte vijjamānepi kammapaṭibaddhāva pavatti, na cittapaṭibaddhā. Avijjamāne cāpi citte nirodhasamāpannānaṃ uppajjantiyeva.

Kasmā pana paṭisandhikkhaṇe cittaṃ cittajarūpaṃ janetuṃ na sakkotīti? Kammavegakkhittatāya ceva appatiṭṭhitavatthutāya ca dubbalattā. Tañhi tadā kammavegakkhittaṃ apurejātavatthukattā ca appatiṭṭhitavatthukanti dubbalaṃ hoti. Tasmā papāte patitamatto puriso kiñci sippaṃ kātuṃ viya rūpaṃ janetuṃ na sakkoti; kammajarūpameva panassa cittasamuṭṭhānarūpaṭṭhāne tiṭṭhati. Tañca kammajarūpasseva bījaṭṭhāne tiṭṭhati. Kammaṃ panassa khettasadisaṃ, kilesā āpasadisā. Tasmā santepi khette āpe ca paṭhamuppattiyaṃ bījānubhāvena rukkhuppatti viya paṭisandhikkhaṇe cittānubhāvena rūpakāyassa uppatti. Bīje pana vigatepi pathavīāpānubhāvena rukkhassa uparūpari pavatti viya; vinā cittena kammatova kaṭattārūpānaṃ pavatti hotīti veditabbā. Vuttampi cetaṃ – ‘‘kammaṃ khettaṃ viññāṇaṃ bījaṃ taṇhā sneho’’ti (a. ni. 

如果这样的话,为什么在这里不说“由此生起的法”而只说“心生起的法”？这是因为也包括非心生起的法。在问答部分提到“在再生时,因缘相应的蕴因果法的缘起是因缘”。为了收集这些,在这里说“心生起的法”而不说“由此生起的法”。其意思是:心生起的色法及与因相应的法是由此生起的。这些法的生起是由心生起的法和再生的缘起所导致的。
那么,为什么这个因缘在再生时是色法的因缘，而不在生起时生效？因为在再生时，因缘是与心相应的。再生时，因缘是与心相应的生起，因而生起并存在。在那个时刻，心无法生成心生起的色法；没有心的话，色法也无法生起或存在。因此说：“因缘是名色的因缘，在那时名色没有生起。”
在生起时，即使有心存在，因缘仍然是与业相应的生起，而不是与心相应的生起。即使在没有心的情况下，因缘也会生起。
那么，为什么在再生时心无法生成心生起的色法呢？因为在再生时，心是受到业力的影响并且不稳定。因此，当时的心受到业力的影响而不稳定。正因如此，跌倒的人无法像某人那样创造色法；然而，他的业法仍然存在。业法的存在相似于田地中的种子；烦恼的存在也如水的存在。因此，即使在田地中，种子的影响也会导致树木的生长；在再生时，心的影响也会导致色法的生起。而种子即使不在，土壤的影响也会导致树木的生长；而没有心的话，业力仍然会导致色法的生起。正如所说：“业是田地，意识是种子，渴望是水。”

3.77).

Ayañca panattho okāsavaseneva gahetabbo. Tayo hi okāsā – nāmokāso, rūpokāso, nāmarūpokāsoti. Tattha arūpabhavo nāmokāso nāma. Tatra hi hadayavatthumattampi rūpapaccayaṃ vinā arūpadhammāva uppajjanti. Asaññabhavo rūpokāso nāma. Tatra hi paṭisandhicittamattampi arūpapaccayaṃ vinā rūpadhammāva uppajjanti. Pañcavokārabhavo nāmarūpokāso nāma. Tatra hi vatthurūpamattampi vinā paṭisandhiyaṃ arūpadhammā, paṭisandhicittañca vinā kammajāpi rūpadhammā nuppajjanti. Yuganaddhāva rūpārūpānaṃ uppatti. Yathā hi sassāmike sarājake gehe sadvārapālake rājāṇattiṃ vinā paṭhamappaveso nāma natthi, aparabhāge pana vināpi āṇattiṃ purimāṇattiānubhāveneva hoti, evameva pañcavokāre paṭisandhiviññāṇarājassa sahajātādipaccayataṃ vinā rūpassa paṭisandhivasena paṭhamuppatti nāma natthi. Aparabhāge pana vināpi paṭisandhiviññāṇassa sahajātādipaccayānubhāvaṃ purimānubhāvavasena laddhappavesassa kammato pavatti hoti. Asaññabhavo pana yasmā arūpokāso na hoti, tasmā tattha vināva arūpapaccayā asaññokāsattā rūpaṃ pavattati, assāmike suññagehe attano gehe ca purisassa paveso viya. Arūpabhavopi yasmā rūpokāso na hoti, tasmā tattha vināva rūpapaccayā aññokāsattā arūpadhammā pavattanti. Pañcavokārabhavo pana rūpārūpokāsoti natthettha arūpapaccayaṃ vinā paṭisandhikkhaṇe rūpānaṃ uppattīti. Iti ayaṃ hetu paṭisandhiyameva kaṭattārūpānaṃ paccayo hoti, na pavatteti.

Nanu ‘‘hetū sahajātānaṃ hetupaccayena paccayoti vutte sabbopi ayamattho gahito hoti, atha kasmā ‘‘hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpāna’’nti idaṃ gahitanti? Pavattiyaṃ kaṭattārūpādīnaṃ paccayabhāvapaṭibāhanato. Evañhi sati yāni pavattiyaṃ hetunā saha ekakkhaṇe kaṭattārūpāni ceva utuāhārasamuṭṭhānāni ca jāyanti, tesampi hetū hetupaccayoti āpajjeyya, na ca so tesaṃ paccayo. Tasmā tesaṃ paccayabhāvassa paṭibāhanatthametaṃ gahitanti veditabbaṃ.

Idāni ‘‘nānappakārabhedato paccayuppannato’’ti imesaṃ padānaṃ vasenettha viññātabbo vinicchayo. Tesu nānappakārabhedatoti ayañhi hetu nāma jātito kusalākusalavipākakiriyabhedato catubbidho. Tattha kusalahetu bhūmantarato kāmāvacarādibhedena catubbidho, akusalahetu kāmāvacarova vipākahetu kāmāvacarādibhedena catubbidho, kiriyahetu kāmāvacaro rūpāvacaro arūpāvacaroti tividho. Tattha kāmāvacarakusalahetu nāmato alobhādivasena tividho. Rūpāvacarādikusalahetūsupi eseva nayo. Akusalahetu lobhādivasena tividho. Vipākakiriyahetū pana alobhādivasena tayo tayo honti. Taṃtaṃcittasampayogavasena pana tesaṃ tesaṃ hetūnaṃ nānappakārabhedoyevāti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.


这个意义应当从空间的角度来理解。有三种空间：名空间、色空间和名色空间。
在无色界，名空间是指：在那里，即使只有心脏处，也只有无色法生起，不需要色法因缘。
在无想界，色空间是指：在那里，即使只有结生心，也只有色法生起，不需要无色法因缘。
在五蕴界，名色空间是指：在那里，即使只有所依色，在结生时无色法也会生起；即使没有结生心，业生色法也不会生起。名色同时生起。就像在有主人和国王的房子里，有守门员，没有国王的命令是无法进入的；但在后来，即使没有命令，也会依据先前的命令而进入。同样地，在五蕴界，结生识的王没有俱生等因缘，就无法第一次以结生的方式生起色法。但在后来，即使没有结生识的俱生等因缘，也会依据先前的影响而从业生起。
在无想界，因为没有色空间，所以没有无色法因缘，色法就会生起，就像一个人进入无主的空房子或自己的房子一样。
在无色界，因为没有色空间，所以没有色法因缘，无色法就会生起。
在五蕴界，名色空间意味着在结生刹那，不可能没有无色法因缘而生起色法。
因此，这个因缘只在结生时对所作色法有效，在生起时则不然。
有人可能会问："当说'因与俱生法是因缘'时，难道不是已经包含了所有意义吗？为什么还要说'与因相应的法和由此生起的色法'？"这是为了否定在生起时所作色法等的因缘性。如果不这样，在生起时与因同时生起的所作色法、时节生色法和食生色法也会被认为是因缘，但实际上它们不是因缘。因此，应当理解这是为了否定它们的因缘性。
现在，从"各种不同和缘生法"的角度来理解决定。在这里，因有四种：从种类上分为善、不善、异熟和唯作。
对于善因：从界的角度可分为四种，如欲界等。
对于不善因：只有欲界。
对于异熟因：可分为欲界等四种。
对于唯作因：包括欲界、色界和无色界。
在欲界善因中，从名称上可分为三种，如无贪等。
在色界等善因中，方法相同。
不善因从贪等分为三种。
异熟和唯作因从无贪等各分为三种。
从各自的心相应的角度，因的各种不同就是如此。


Paccayuppannatoti iminā paccayena ime dhammā uppajjanti, imesaṃ nāma dhammānaṃ ayaṃ paccayoti evampi viññātabbo vinicchayoti attho. Tattha imasmiṃ tāva hetupaccaye kāmāvacarakusalahetu kāmabhavarūpabhavesu attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca hetupaccayo hoti, arūpabhave sampayuttadhammānaṃyeva. Rūpāvacarakusalahetu kāmabhavarūpabhavesuyeva sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca hetupaccayo. Arūpāvacarakusalahetu kāmāvacarakusalahetusadisova. Tathā apariyāpannakusalahetu, tathā akusalahetu. Kāmāvacaravipākahetu pana kāmabhavasmiṃyeva attanā sampayuttadhammānaṃ, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpānaṃ, pavatte cittasamuṭṭhānarūpānañca hetupaccayo. Rūpāvacaravipākahetu rūpabhave vuttappakārānaññeva hetupaccayo. Arūpāvacaravipākahetu arūpabhave sampayuttakānaññeva hetupaccayo. Apariyāpannavipākahetu kāmabhavarūpabhavesu sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca arūpabhave arūpadhammānaññeva hetupaccayo. Kiriyahetūsu pana tebhūmakesupi kusalahetusadisova paccayoti. Evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Hetupaccayaniddesavaṇṇanā.

2. Ārammaṇapaccayaniddesavaṇṇanā



因缘生起的法是指：通过这个因缘，这些法生起。对于这些法，这个因缘就是如此理解的意思。
在这里，首先，因缘是指欲界善因在欲界和色界的生起，因缘是与自身相应的法和心生起的色法的因缘，只有在无色界的相应法中才有。
色界善因在欲界和色界的生起，因缘是与自身相应的法和心生起的色法的因缘。无色界善因的因缘与欲界善因相同。
同样地，对于不完全的善因和不善因也是如此。欲界异熟因在欲界的生起，因缘是与自身相应的法、结生的色法和生起的心生起的色法的因缘。
色界异熟因的因缘是指在色界的生起，只有特定的因缘。无色界异熟因的因缘是指在无色界的生起，只有特定的因缘。
对于不完全的异熟因，在欲界和色界的生起，因缘是与自身相应的法、心生起的色法和无色法的因缘。在行为因中，这些也是与善因相同的因缘。
因此，在这里，因缘生起的法也应当被理解为如此。
因缘的描述和定义。
对象因缘的描述

2. Ārammaṇapaccayaniddese rūpāyatananti rūpasaṅkhātaṃ āyatanaṃ. Sesesupi eseva nayo. Cakkhuviññāṇadhātuyāti cakkhuviññāṇasaṅkhātāya dhātuyā. Sesapadesupi eseva nayo. Taṃsampayuttakānanti tāya cakkhuviññāṇadhātuyā sampayuttakānaṃ tiṇṇaṃ khandhānaṃ, sabbesampi cakkhupasādavatthukānaṃ catunnaṃ khandhānaṃ rūpāyatanaṃ ārammaṇapaccayena paccayoti attho. Ito paresupi eseva nayo. Manodhātuyāti sasampayuttadhammāya tividhāyapi manodhātuyā rūpāyatanādīni pañca ārammaṇapaccayena paccayo, no ca kho ekakkhaṇe. Sabbe dhammāti etāni ca rūpāyatanādīni pañca avasesā ca sabbepi ñeyyadhammā imā cha dhātuyo ṭhapetvā sesāya sasampayuttadhammāya manoviññāṇadhātuyā ārammaṇapaccayena paccayoti attho. Yaṃ yaṃ dhammaṃ ārabbhāti iminā ye ete etāsaṃ sattannaṃ viññāṇadhātūnaṃ ārammaṇadhammā vuttā, te tāsaṃ dhātūnaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjanakkhaṇeyeva ārammaṇapaccayo hontīti dīpeti. Evaṃ hontāpi ca na ekato honti, yaṃ yaṃ ārabbha ye ye uppajjanti, tesaṃ tesaṃ te te visuṃ visuṃ ārammaṇapaccayo hontītipi dīpeti. Uppajjantīti idaṃ yathā najjo sandanti, pabbatā tiṭṭhantīti sabbakālasaṅgahavasena, evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tena yepi ārabbha ye uppajjiṃsu, yepi uppajjissanti, te sabbe ārammaṇapaccayeneva uppajjiṃsu ca uppajjissanti cāti siddhaṃ hoti. Cittacetasikā dhammāti idaṃ ‘‘ye ye dhammā’’ti vuttānaṃ sarūpato nidassanaṃ. Te te dhammāti te te ārammaṇadhammā. Tesaṃ tesanti tesaṃ tesaṃ cittacetasikadhammānaṃ. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Idaṃ pana ārammaṇaṃ nāma rūpārammaṇaṃ saddagandharasaphoṭṭhabbadhammārammaṇanti koṭṭhāsato chabbidhaṃ hoti. Tattha ṭhapetvā paññattiṃ avasesaṃ bhūmito kāmāvacaraṃ…pe… apariyāpannanti catubbidhaṃ hoti. Tattha kāmāvacaraṃ kusalākusalavipākakiriyarūpabhedato pañcavidhaṃ; rūpāvacaraṃ kusalavipākakiriyato tividhaṃ, tathā arūpāvacaraṃ, apariyāpannaṃ kusalavipākanibbānavasena tividhaṃ hoti. Sabbameva vā etaṃ kusalākusalavipākakiriyarūpanibbānapaññattibhedato sattavidhaṃ hoti. Tattha kusalaṃ bhūmibhedato catubbidhaṃ hoti, akusalaṃ kāmāvacarameva, vipākaṃ catubhūmakaṃ, kiriyaṃ tibhūmakaṃ, rūpaṃ ekabhūmakaṃ kāmāvacarameva, nibbānampi ekabhūmakaṃ apariyāpannameva, paññatti bhūmivinimuttāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panetasmiṃ ārammaṇe kāmāvacarakusalārammaṇaṃ kāmāvacarakusalassa, rūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacarakiriyassa, rūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalārammaṇaṃ tesu chasu rāsīsu kāmāvacaravipākavajjānaṃ pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Arūpāvacarakusalārammaṇaṃ kāmāvacarakusalassa, rūpāvacarakusalassa, arūpāvacarakusalassa, akusalassa, arūpāvaracaravipākassa, kāmāvacarakiriyassa, rūpāvacarakiriyassa, arūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ aṭṭhannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Apariyāpannakusalārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarato kusalakiriyānameva ārammaṇapaccayo hoti. Akusalārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti.


对象因缘的描述，色界是指色所指的领域。其他的也是同样的道理。眼识元素是指眼识所指的元素。其他的地方也是同样的道理。
与之相应的法是指：通过眼识元素所相应的三蕴，所有的眼根所依的四蕴，都是通过色界作为对象因缘而生起的意思。其他的地方也是同样的道理。
心元素是指与之相应的法，三种心元素的色界等都是通过对象因缘而生起的，但并非在每个时刻。所有的法是指这些色界等五种法，除了这六种元素之外，其余的与之相应的法都是通过心识元素作为对象因缘而生起的意思。
所依的法是指：关于这些法，所提到的七种意识元素，都是在这些元素的对象上生起的，因而在生起时就是对象因缘。而且它们并非是同时生起的，所依的法是因缘的生起。
生起是指：就像河流汇聚，山峦屹立，从总体的角度来看，这样的说法应当被理解。因此，那些因缘而生起的法，无论是过去生起的，还是未来将生起的，都是通过对象因缘而生起的。
心所法是指：这些法是通过“这些法”所指的，指的是与心所法相应的法。它们是这些法的对象。
在这里，对象是指色的对象、声的对象、香的对象、触的对象和法的对象，共分为六类。在这里，除了名词之外，其余的从地位上来说是欲界的……等，分为四类。
在这里，欲界的法根据善、不善、异熟和行为的分类分为五种；色界的法根据善、异熟和行为分为三种；无色界的法和不完全的法根据善、异熟的涅槃分为三种。这一切法根据善、不善、异熟和行为的分类分为七种。
在这里，善法根据地位分为四种，不善法是欲界的，异熟法是四种地位的，行为法是三种地位的，色法是单一地位的欲界的，涅槃也是单一地位的，不完全的法是从名义上解脱的。
因此，在这些不同的对象中，欲界的善法对象是欲界的善法、色界的善法、不善法、欲界的异熟法、欲界的行为法、色界的行为法等，这六种法的对象因缘是如此。
色界的善法对象在这六种法中，欲界的异熟法作为五种法的对象因缘。无色界的善法对象是欲界的善法、色界的善法、无色界的善法、不善法、无色界的异熟法、欲界的行为法、色界的行为法、无色界的行为法等，这八种法的对象因缘是如此。
不完全的善法对象是欲界和色界的善行为的对象因缘。不善法对象是欲界和色界的善法、不善法、欲界的异熟法、欲界和色界的行为法等，这六种法的对象因缘是如此。


Kāmāvacaravipākārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacaravipākārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Arūpāvacaravipākārammaṇampi imesaṃyeva pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Apariyāpannavipākārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalakiriyānaññeva ārammaṇapaccayo hoti.

Kāmāvacarakiriyārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacarakiriyārammaṇaṃ imesu chasu rāsīsu kāmāvacaravipākavajjānaṃ pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Arūpāvacarakiriyārammaṇaṃ tesaṃ pañcannaṃ arūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Catusamuṭṭhānaṃ rūpakkhandhasaṅkhātaṃ rūpārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa akusalassa kāmāvacaravipākassa kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Nibbānārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, apariyāpannato kusalavipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalakiriyānaṃ keci nicchanti, taṃ yuttito upadhāretabbaṃ. Nānappakārakaṃ pana paññattiārammaṇaṃ tebhūmakakusalassa, akusalassa, rūpāvacaravipākassa, arūpāvacaravipākassa, tebhūmakakiriyassa cāti imesaṃ navannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Tattha yaṃ yaṃ ārammaṇaṃ yesaṃ yesaṃ paccayo, te te taṃtaṃpaccayuppannā nāma hontīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Ārammaṇapaccayaniddesavaṇṇanā.

3. Adhipatipaccayaniddesavaṇṇanā



欲界异熟法对象是指：欲界的色法、善法、不善法、欲界的异熟法、欲界的色法行为等这六种法的对象因缘。色界异熟法对象是指：欲界的色法、善法、不善法、欲界的异熟法、欲界的色法行为等这五种法的对象因缘。无色界异熟法对象也是指这五种法的对象因缘。不完全的异熟法对象是指：欲界的色法、善法行为的对象因缘。
欲界行为法对象是指：欲界的色法、善法、不善法、欲界的异熟法、欲界的色法行为等这六种法的对象因缘。色界行为法对象在这六种法中是指欲界的异熟法的五种法的对象因缘。无色界行为法对象是指这五种无色界的行为法的对象因缘。
四种生起的法是指：色蕴所指的色的对象，欲界的色法、善法、不善法、欲界的异熟法、欲界的色法行为等这六种法的对象因缘。涅槃对象是指：欲界的色法、善法、无完全的善异熟法、欲界的色法行为等这六种法的对象因缘。有些人认为色界的善行为的对象，这应当被合理地保持。
多种法的对象是指：这三种地位的善法、不善法、欲界的异熟法、无色界的异熟法、这三种地位的行为法等这九种法的对象因缘。在这里，任何对象与任何因缘相应的法，这些法就是因缘生起的法。因此，在这里，因缘生起的法也应当被理解为如此。
对象因缘的描述。
主导因缘的描述。

3. Adhipatipaccayaniddese chandādhipatīti chandasaṅkhāto adhipati. Chandaṃ dhuraṃ katvā chandaṃ jeṭṭhakaṃ katvā cittuppattikāle uppannassa kattukamyatāchandassetaṃ nāmaṃ. Sesesupi eseva nayo. Kasmā pana yathā hetupaccayaniddese hetū hetusampayuttakāna’’nti vuttaṃ, evamidha ‘‘adhipatī adhipatisampayuttakānanti avatvā ‘‘chandādhipati chandasampayuttakāna’’ntiādinā nayena desanā katāti? Ekakkhaṇe abhāvato. Purimanayasmiñhi dve tayo hetū ekakkhaṇepi hetupaccayo honti mūlaṭṭhena. Upakārakabhāvassa avijahanato. Adhipati pana jeṭṭhakaṭṭhena upakārako, na ca ekakkhaṇe bahū jeṭṭhakā nāma honti. Tasmā ekato uppannānampi nesaṃ ekakkhaṇe adhipatipaccayabhāvo natthi. Tassa adhipatipaccayabhāvassa ekakkhaṇe abhāvato idha evaṃ desanā katāti.

Evaṃ sahajātādhipatiṃ dassetvā idāni ārammaṇādhipatiṃ dassetuṃ yaṃ yaṃ dhammaṃ garuṃ katvātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ yaṃ dhammanti yaṃ yaṃ ārammaṇadhammaṃ. Garuṃ katvāti garukāracittīkāravasena vā assādavasena vā garuṃ bhāriyaṃ laddhabbaṃ avijahitabbaṃ anavaññātaṃ katvā. Te te dhammāti te te garukātabbadhammā. Tesaṃ tesanti tesaṃ tesaṃ garukārakadhammānaṃ. Adhipatipaccayenāti ārammaṇādhipatipaccayena paccayo hotīti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana adhipati nāma sahajātārammaṇavasena duvidho. Tattha sahajāto chandādivasena catubbidho. Tesu ekeko kāmāvacarādivasena bhūmito catubbidho. Tattha kāmāvacaro kusalākusalakiriyavasena tividho. Akusalaṃ patvā panettha vīmaṃsādhipati na labbhati. Rūpārūpāvacaro kusalakiriyavasena duvidho, apariyāpanno kusalavipākavasena duvidho. Ārammaṇādhipati pana jātibhedato kusalākusalavipākakiriyarūpanibbānānaṃ vasena chabbidhoti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha sahajātādhipatimhi tāva kāmāvacarakusalakiriyasaṅkhāto adhipati duhetukatihetukesu cittuppādesu chandādīnaṃ aññataraṃ jeṭṭhakaṃ katvā uppattikāle attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca adhipatipaccayo hoti. Rūpāvacarakusalakiriyasaṅkhātepi eseva nayo. Ayaṃ pana ekanteneva labbhati. Na hi te dhammā sahajātādhipatiṃ vinā uppajjanti. Arūpāvacarakusalakiriyasaṅkhāto pana pañcavokāre rūpāvacaraadhipatisadisova catuvokāre pana sampayuttadhammānaññeva adhipatipaccayo hoti. Tathā tatthuppanno sabbopi kāmāvacarādhipati. Apariyāpanno kusalatopi vipākatopi pañcavokāre ekanteneva sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca adhipatipaccayo hoti, catuvokāre arūpadhammānaññeva. Akusalo kāmabhave micchattaniyatacittesu ekanteneva sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca adhipatipaccayo hoti. Aniyato kāmabhavarūpabhavesu attano adhipatikāle tesaññeva. Arūpabhave arūpadhammānaññeva adhipatipaccayo hoti. Ayaṃ tāva sahajātādhipatimhi nayo.


在主导因缘的描述中，欲求主导是指被称为欲求的主导。欲求作为首要，作为最高，在心生起的时刻生起的意愿欲求就是这个名称。其他的也是同样的道理。
为什么在因缘的描述中说"因与因相应的法"，而在这里不说"主导与主导相应的法"，而是说"欲求主导与欲求相应的法"等呢？这是因为它们不可能在同一时刻存在。在先前的方法中，两三个因在同一时刻可以作为因缘，因为它们是根本。这是因为它们的辅助性质没有被放弃。而主导是以最高的方式作为辅助的，但在同一时刻不可能有多个最高的存在。因此，即使是同时生起的法，在同一时刻也没有主导因缘。由于主导因缘在同一时刻不存在，所以在这里是这样描述的。
在展示俱生主导之后，现在要展示对象主导。"对于任何法"等是开始。在这里，"任何法"是指任何对象法。"作为重要"是指通过重要的心态或喜爱的方式，作为重要的、不可放弃的、不可轻视的。"这些法"是指这些应该被重视的法。"对于这些"是指对于这些重视的法。"以主导因缘"是指以对象主导因缘而成为因缘。
这个主导是通过俱生和对象的方式分为两种。在俱生中，根据欲求等分为四种。在这些中，每一种根据欲界等从地位上分为四种。在那里，欲界根据善、不善和行为分为三种。在这里，不善法中不存在意志主导。色界和无色界根据善和行为分为两种，不完全的法根据善和异熟分为两种。对象主导根据生起的种类，从善、不善、异熟、行为、色法和涅槃分为六种。
在这种分类中，首先在俱生主导中，欲界的善和行为的主导在有两因和三因的心生起时，以欲求等中的某一种为最高，在生起时对自身相应的法和心生起的色法是主导因缘。色界的善和行为也是同样的道理。这是绝对可以获得的。这些法不会没有俱生主导而生起。
在无色界的善和行为中，在五蕴界中类似于色界主导，在四蕴界中只对相应的法是主导因缘。在那里生起的所有欲界主导也是如此。不完全的善和异熟在五蕴界中绝对是对相应的法和心生起的色法的主导因缘，在四蕴界中只对无色法是主导因缘。
不善法在欲界的邪定心中绝对是对相应的法和心生起的色法的主导因缘。不定的法在欲界和色界中在自己的主导时刻对这些法是主导因缘。在无色界只对无色法是主导因缘。这就是俱生主导的方法。


Ārammaṇādhipatimhi pana kāmāvacarakusalo ārammaṇādhipati kāmāvacarakusalassa lobhasahagatākusalassāti imesaṃ dvinnaṃ rāsīnaṃ ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Rūpāvacarārūpāvacarepi kusalārammaṇādhipatimhi eseva nayo. Apariyāpannakusalo pana ārammaṇādhipati kāmāvacarato ñāṇasampayuttakusalassa ceva ñāṇasampayuttakiriyassa ca ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Akusalo pana ārammaṇādhipati nāma lobhasahagatacittuppādo vuccati. So lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Kāmāvacaro pana vipākārammaṇādhipati lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Tathā rūpāvacarārūpāvacaravipākārammaṇādhipati. Lokuttaro pana vipākārammaṇādhipati kāmāvacarato ñāṇasampayuttakusalakiriyānaññeva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Kāmāvacarādibhedato pana tividhopi kiriyārammaṇādhipati lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Catusamuṭṭhānikarūpasaṅkhāto rūpakkhandho ārammaṇādhipati lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Nibbānaṃ kāmāvacarato ñāṇasampayuttakusalassa ñāṇasampayuttakiriyassa lokuttarakusalassa lokuttaravipākassa cāti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ ārammaṇādhipatipaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Adhipatipaccayaniddesavaṇṇanā.

4. Anantarapaccayaniddesavaṇṇanā



在对象主导中，欲界善法的对象主导是对欲界善法和与贪俱生的不善法这两种法的对象主导因缘。色界和无色界的善法对象主导也是同样的道理。
不完全的善法对象主导是对欲界的与智相应的善法和与智相应的行为法的对象主导因缘。不善法的对象主导被称为与贪俱生的心生起，它是与贪俱生的不善法的对象主导因缘。
欲界的异熟法对象主导是与贪俱生的不善法的对象主导因缘。色界和无色界的异熟法对象主导也是如此。出世间的异熟法对象主导是对欲界的与智相应的善法和行为法的对象主导因缘。
根据欲界等的分类，三种行为法的对象主导也是与贪俱生的不善法的对象主导因缘。四种生起的色蕴所指的色法对象主导也是与贪俱生的不善法的对象主导因缘。
涅槃是对欲界的与智相应的善法、与智相应的行为法、出世间的善法和出世间的异熟法这四种法的对象主导因缘。因此，在这里，因缘生起的法也应当被理解为如此。
主导因缘的描述。
相续因缘的描述。

4. Anantarapaccayaniddese manodhātuyāti vipākamanodhātuyā. Manoviññāṇadhātuyāti santīraṇakiccāya ahetukavipākamanoviññāṇadhātuyā. Tato paraṃ pana voṭṭhabbanajavanatadārammaṇabhavaṅgakiccā manoviññāṇadhātuyo vattabbā siyuṃ, tā avuttāpi imināva nayena veditabbāti nayaṃ dassetvā desanā saṅkhittā. ‘‘Purimā purimā kusalā dhammā’’tiādike ca chaṭṭhanaye tā saṅgahitātipi idha na vuttāti veditabbā. Tattha purimā purimāti chasu dvāresupi anantarātītā kusalajavanadhammā daṭṭhabbā. Pacchimānaṃ pacchimānanti anantarauppajjamānānaññeva. Kusalānanti sadisakusalānaṃ. Abyākatānanti idaṃ pana kusalānantaraṃ tadārammaṇabhavaṅgaphalasamāpattivasena vuttaṃ. Akusalamūlake abyākatānanti tadārammaṇabhavaṅgasaṅkhātānaññeva. Abyākatamūlake abyākatānanti āvajjanajavanavasena vā bhavaṅgavasena vā pavattānaṃ kiriyavipākābyākatānaṃ kiriyamanodhātuto paṭṭhāya pana yāva voṭṭhabbanakiccā manoviññāṇadhātu, tāva pavattesu vīthicittesupi ayaṃ nayo labbhateva. Kusalānanti pañcadvāre voṭṭhabbanānantarānaṃ manodvāre āvajjanāntarānaṃ paṭhamajavanakusalānaṃ. Akusalānanti padepi eseva nayo. Yesaṃ yesanti idaṃ sabbesampi anantarapaccayadhammānaṃ. Saṅkhepalakkhaṇanti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana anantarapaccayo nāma ṭhapetvā nibbānaṃ catubhūmako arūpadhammarāsiyevāti veditabbo. So jātivasena kusalākusalavipākakiriyato catudhā bhijjati. Tattha kusalo kāmāvacarādibhedato catubbidho hoti, akusalo kāmāvacarova vipāko catubhūmako, kiriyānantarapaccayo pana te bhūmakoti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha kāmāvacarakusalo attanā sadisasseva kāmāvacarakusalassa anantarapaccayo hoti. Ñāṇasampayuttakāmāvacarakusalo pana rūpāvacarakusalassa arūpāvacarakusalassa lokuttarakusalassāti imesaṃ tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Kāmāvacarakusalo ca kāmāvacaravipākassa, rūpāvacarārūpāvacaravipākassa, ñāṇasampayutto lokuttaravipākassāpīti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalo rūpāvacarakusalassa, ñāṇasampayuttakāmāvacaravipākassa, rūpāvacaravipākassāti imesaṃ tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Arūpāvacarakusalo tesaṃ dvinnaṃ vipākānaṃ attano kusalassa vipākassa cāti avisesena catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Visesena panettha nevasaññānāsaññāyatanakusalo anāgāmiphalasaṅkhātassa lokuttaravipākassapi anantarapaccayo hoti. Lokuttarakusalo lokuttaravipākasseva anantarapaccayo hoti. Akusalo avisesena akusalassa ceva kusalākusalavipākassa ca. Visesena panettha sukhamajjhattavedanāsampayutto akusalo rūpāvacarārūpāvacaravipākassāpīti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti.


在相续因缘的描述中，心元素是指异熟心元素。心识元素是指审察功能的无因异熟心识元素。
此后，还应该提到审察、确定、速行、有分和对境的心识元素，虽然未被详细说明，但可以用同样的方法理解。在第六种方法中，"先前的善法"等已经包含了这些，因此在这里不再赘述。
在这里，"先前的先前"应在六种门中理解为已经过去的善速行法。"后来的后来"是指紧接着生起的法。"善法"是指同类的善法。"无记法"是指在善法之后的有分、对境和果定。
在不善根的无记法中，是指有分和对境。在无记根的无记法中，是指从意门的行为或有分开始，直到审察功能的心识元素，在生起的路线心中也可以获得这种方法。
"善法"是指在五门中审察之后的第一速行善法，在意门中是意门的第一速行善法。不善法的方法也是如此。"对于这些"是指所有相续因缘的法。这就是经文的简要特征。
这个相续因缘应当理解为除了涅槃之外的四界无色法聚。它根据生起可分为善、不善、异熟和行为四种。
在这种分类中，善法根据欲界等可分为四种，不善法只有欲界，异熟法是四界的，相续因缘的行为法是这些界的。
在这种分类中，欲界善法是欲界同类善法的相续因缘。与智相应的欲界善法是色界善法、无色界善法和出世间善法这三种法的相续因缘。
欲界善法是欲界异熟法、色界和无色界异熟法、与智相应的出世间异熟法这四种法的相续因缘。
色界善法是色界善法、与智相应的欲界异熟法和色界异熟法这三种法的相续因缘。
无色界善法是这两种异熟法、自身的异熟法，不加区分地是四种法的相续因缘。特别地，非想非非想处的善法是出世间无余涅槃的相续因缘。
出世间善法只是出世间异熟法的相续因缘。
不善法不加区分是不善法和善不善异熟法的相续因缘。特别地，与乐、中舍受相应的不善法是色界和无色界异熟法这四种法的相续因缘。


Kāmāvacaravipākassa ñāṇasampayutto vā ñāṇavippayutto vā vipāko kāmāvacarakiriyāvajjanassa, ñāṇasampayuttavipāko panettha paṭisandhivasena uppajjamānassa rūpāvacarārūpāvacaravipākassāpīti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Rūpāvacaravipāko sahetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacarārūpāvacaravipākassa kāmāvacarakiriyāvajjanassāti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Arūpāvacaravipāko tihetukakāmāvacaravipākassa arūpāvacaravipākassa kāmāvacarakiriyāvajjanassāti tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Lokuttaravipāko tihetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacarārūpāvacaralokuttaravipākassāti catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti.

Kāmāvacarakiriyaṃ kāmāvacarakusalākusalassa catubhūmakavipākassa tebhūmakakiriyassāti navannaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Rūpāvacarakiriyaṃ tihetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacaravipākassa rūpāvacarakiriyassāti tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Arūpāvacarakiriyaṃ tihetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacarārūpāvacaralokuttaravipākassa arūpāvacarakiriyassāti pañcannaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hotīti. Evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Anantarapaccayaniddesavaṇṇanā.

5. Samanantarapaccayaniddesavaṇṇanā

5. Samanantarapaccayaniddesopi iminā samānagatikova. Ime pana dve paccayā mahāvitthārā, tasmā sabbacittuppattivasena tesaṃ upaparikkhitvā vitthāro gahetabboti.

Samanantarapaccayaniddesavaṇṇanā.

6. Sahajātapaccayaniddesavaṇṇanā



欲界异熟法是与智相应的或与智无关的异熟，是欲界行为的审察，然而与智相应的异熟是指在此处因缘生起的四种法。色界异熟法是与因相应的欲界异熟法、色界异熟法和欲界行为的审察，这也是四种法的因缘。无色界异熟法是与因相应的欲界异熟法、无色界异熟法和欲界行为的审察，这也是三种法的因缘。出世间异熟法是与因相应的欲界异熟法、色界异熟法、无色界出世间异熟法，这也是四种法的因缘。
欲界行为是欲界善法和不善法的四种异熟法，这也是九种法的因缘。色界行为是与因相应的欲界异熟法、色界异熟法和色界行为，这也是三种法的因缘。无色界行为是与因相应的欲界异熟法、色界异熟法、出世间异熟法和无色界行为，这也是五种法的因缘。因此，在这里，因缘生起的法也应当被理解为如此。
相续因缘的描述。
同时因缘的描述
同时因缘的描述也是如此，属于同类的法。这两种因缘的内容较为广泛，因此应根据所有心的生起进行考察，并进行详细阐述。
同时因缘的描述。
俱生因缘的描述。

6. Sahajātapaccayaniddese aññamaññanti añño aññassa. Iminā etesaṃ dhammānaṃ ekakkhaṇe paccayabhāvañceva paccayuppannabhāvañca dīpeti. Okkantikkhaṇeti pañcavokārabhave paṭisandhikkhaṇe. Tasmiñhi khaṇe nāmarūpaṃ okkantaṃ viya pakkhandantaṃ viya paralokato imaṃ lokaṃ āgantvā pavisantaṃ viya uppajjati, tasmā so khaṇo ‘‘okkantikkhaṇo’’ti vuccati. Ettha ca rūpanti hadayavatthumattameva adhippetaṃ. Tañhi nāmassa, nāmañca tassa aññamaññaṃ sahajātapaccayaṭṭhaṃ pharati. Cittacetasikāti pavattiyaṃ cattāro khandhā. Sahajātapaccayenāti ettha cittasamuṭṭhānarūpā cittacetasikānaṃ paccayaṭṭhaṃ na pharanti, tasmā ‘‘aññamañña’’nti na vuttaṃ. Tathā upādārūpā bhūtānaṃ. Rūpino dhammā arūpīnaṃ dhammānanti hadayavatthu catunnaṃ khandhānaṃ. Kiñci kāleti kismiñci kāle. Sahajātapaccayenāti paṭisandhiṃ sandhāya vuttaṃ. Na sahajātapaccayenāti pavattiṃ sandhāya vuttaṃ.

Ayaṃ pana ‘cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ sahajātapaccayena paccayo’ti evaṃ chahi koṭṭhāsehi ṭhito. Tattha tayo koṭṭhāsā aññamaññavasena vuttā, tayo na aññamaññavasena. Tattha paṭhamakoṭṭhāse arūpameva paccayo ceva paccayuppannañca, dutiye rūpameva, tatiye nāmarūpaṃ, catutthe paccayo arūpaṃ, paccayuppannaṃ rūpaṃ; pañcame paccayopi paccayuppannampi rūpameva; chaṭṭhe paccayo rūpaṃ, paccayuppannaṃ arūpanti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana sahajātapaccayo jātivasena kusalo akusalo vipāko kiriyaṃ rūpanti pañcadhā bhijjati. Tattha kusalo bhūmito catubbidho hoti, akusalo ekavidhova vipāko catubbidho, kiriyasaṅkhāto tividho, rūpaṃ ekavidhaṃ kāmāvacaramevāti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalaṃ pañcavokārabhave attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātapaccayo hoti, tathā akusalaṃ. Yaṃ panettha arūpe uppajjati, taṃ arūpadhammānaṃyeva sahajātapaccayo hoti.

Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ cittasamuṭṭhānarūpassa ceva sampayuttadhammānañca sahajātapaccayo hoti. Yaṃ panettha rūpaṃ na samuṭṭhāpeti, taṃ sampayuttadhammānaññeva. Yaṃ paṭisandhiyaṃ uppajjati, taṃ kaṭattārūpānañcāpi sahajātapaccayo hoti. Arūpāvacaravipākaṃ sampayuttadhammānaññeva. Lokuttaravipākaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca, catuvokāre arūpānaññeva. Kāmāvacaraarūpāvacarakiriyā pañcavokāre sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca sahajātapaccayo hoti, catuvokāre arūpānaññeva. Rūpāvacarakiriyā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca ekantena sahajātapaccayo hoti.

Catusamuṭṭhānikassa rūpassa kammasamuṭṭhānarūpe ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ mahābhūtānaṃ, mahābhūtā upādārūpassa sahajātapaccayena paccayo. Kāmāvacararūpāvacarapaṭisandhikkhaṇe vatthurūpaṃ vipākakkhandhānaṃ sahajātapaccayena paccayo. Utucittāhārasamuṭṭhānesu pana mahābhūtāni aññamaññañceva upādārūpassa ca sahajātapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Sahajātapaccayaniddesavaṇṇanā.

7. Aññamaññapaccayaniddesavaṇṇanā



在俱生因缘的描述中，"相互"是指一个对另一个。这表明这些法在同一时刻既是因缘也是因缘所生。"入胎的时刻"是指在五蕴有情的结生时刻。在那个时刻，名色似乎是进入、跳跃、从前世来到此世进入般生起，因此那个时刻被称为"入胎的时刻"。这里的"色"只是指心所依处。它与名互为俱生因缘。"心与心所"是指在生起时的四蕴。"以俱生因缘"，这里心生起的色法不遍及心与心所的因缘性，因此没有说"相互"。同样，所造色对大种也是如此。"色法对无色法"是指心所依处对四蕴。"有时"是指在某些时候。"以俱生因缘"是指结生。"非以俱生因缘"是指生起。
这个俱生因缘分为六个部分："四无色蕴互为俱生因缘"等。其中三个部分是以相互的方式说的，三个不是以相互的方式说的。在第一部分中，只有无色法既是因缘也是因缘所生；在第二部分中，只有色法；在第三部分中，是名色；在第四部分中，因缘是无色法，因缘所生是色法；在第五部分中，因缘和因缘所生都是色法；在第六部分中，因缘是色法，因缘所生是无色法。
这个俱生因缘根据生起分为五种：善、不善、异熟、唯作和色法。其中善法根据界分为四种，不善法只有一种，异熟法有四种，唯作法有三种，色法只有一种是欲界的。
在这种分类中，四界的善法在五蕴有情中对与之相应的法和心生起的色法是俱生因缘，不善法也是如此。在无色界生起的法只对无色法是俱生因缘。
欲界和色界的异熟法对心生起的色法和相应的法是俱生因缘。不生起色法的只对相应的法是俱生因缘。在结生时生起的对业生色也是俱生因缘。无色界异熟法只对相应的法是俱生因缘。出世间异熟法在五蕴界中对相应的法和心生起的色法是俱生因缘，在四蕴界中只对无色法是俱生因缘。欲界和无色界的唯作法在五蕴界中对相应的法和心生起的色法是俱生因缘，在四蕴界中只对无色法是俱生因缘。色界唯作法必定对相应的法和心生起的色法是俱生因缘。
在四种生起的色法中，业生色中一大种对三大种，三大种对一大种，两大种对两大种，大种对所造色是俱生因缘。在欲界和色界的结生时刻，所依色对异熟蕴是俱生因缘。在温度、心、食所生的色法中，大种互相以及对所造色是俱生因缘。
相互因缘的描述。
相互因缘的描述。

7. Aññamaññapaccayaniddese sahajātapaccayaniddesassa purimānaṃ tiṇṇaṃ koṭṭhāsānaṃ vasena pāḷi āgatā. Tassā tattha vuttasadisāva vaṇṇanāti puna na gahitā. Ayampi ca aññamaññapaccayo jātivasena kusalo akusalo vipāko kiriyaṃ rūpanti pañcadhā bhinno. Tattha kusalo bhūmito catubbidho. Sabbaṃ purimasadisamevāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha sabbampi catubhūmakaṃ kusalaṃ attanā sampayuttadhammānaṃ aññamaññapaccayena paccayo. Tathā akusalaṃ. Vipāke pana kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ paṭisandhiyaṃ vatthurūpassa, pavatte sampayuttadhammānaññeva. Arūpāvacaralokuttaravipākaṃ attanā sampayuttadhammānaññeva aññamaññapaccayena paccayo. Sabbampi kiriyaṃ sampayuttadhammānaññeva aññamaññapaccayena paccayo. Catusamuṭṭhānikarūpassa kammasamuṭṭhāne ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ mahābhūtānaṃ aññamaññapaccayena paccayo. Kāmāvacararūpāvacarapaṭisandhiyaṃ vatthurūpaṃ vipākakkhandhānaṃ aññamaññapaccayena paccayo. Utucittāhārasamuṭṭhānesu mahābhūtāneva mahābhūtānaṃ aññamaññapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Aññamaññapaccayaniddesavaṇṇanā.

8. Nissayapaccayaniddesavaṇṇanā



在相互因缘的描述中，俱生因缘的描述是根据前面三个部分的内容而来的。因此，相关的解释也没有被再提及。这个相互因缘根据生起分为善、不善、异熟和行为五种。善法根据界分为四种。所有的内容与前面相同，因此在这里应当根据不同的分类进行理解。
这样一来，所有的四界善法在与自身相应的法之间是相互因缘。同样，不善法也是如此。在异熟法中，欲界和色界的异熟法在结生时对所依法是相互因缘，生起时与相应的法是相互因缘。无色界和出世间的异熟法在与自身相应的法之间也是相互因缘。所有的行为在与相应的法之间也是相互因缘。在四种生起的色法中，业生色中一大种对三大种，三大种对一大种，两大种对两大种，互为因缘。在欲界和色界的结生时刻，所依色对异熟蕴也是相互因缘。在温度、心、食所生的色法中，大种之间也是相互因缘。
相互因缘的描述。
依赖因缘的描述。

8. Nissayapaccayaniddese sahajātapaccayaniddesassa purimānaṃ pañcannaṃ koṭṭhāsānaṃ vasena sahajātanissayanayaṃ dassetvā puna chaṭṭhena koṭṭhāsena purejātanissayanayaṃ dassetuṃ cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ rūpaṃ nissāyāti vatthurūpaṃ sandhāya vuttaṃ. Tañhi nissāya tividhā manodhātu, ṭhapetvā arūpavipākaṃ dvāsattatividhā manoviññāṇadhātūti imāni pañcasattati cittāni vattantīti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayampi nissayapaccayo jātivasena kusalādibhedato pañcadhāva bhijjati. Tattha kusalo bhūmito catubbidhova akusalo ekavidho vipāko catubbidho, kiriyasaṅkhāto tividho, rūpaṃ ekavidhamevāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalaṃ pañcavokāre sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca nissayapaccayena paccayo hoti. Tathā akusalaṃ . Yaṃ panettha āruppe uppajjati, taṃ arūpadhammānaññeva nissayapaccayo hoti. Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ pavatte sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassāpi nissayapaccayo hoti. Arūpāvacaravipākaṃ sampayuttakkhandhānaṃyeva hoti. Lokuttaravipākaṃ pañcavokāre; sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre arūpasseva nissayapaccayo hoti. Kāmāvacaraarūpāvacarakiriyā pañcavokāre sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca nissayapaccayo hoti, catuvokāre arūpānaññeva. Rūpāvacarakiriyā sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca ekantena nissayapaccayo hoti.

Catusamuṭṭhānikarūpassa ca kammasamuṭṭhānarūpe ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ mahābhūtānaṃ, mahābhūtā upādārūpānaṃ, vatthurūpaṃ pañcavokārabhave catubhūmakakusalassa, akusalassa, ṭhapetvā āruppavipākañceva dve pañcaviññāṇāni ca sesatebhūmakavipākassa, tebhūmakakiriyassāti imesaṃ catunnaṃ dhammarāsīnaṃ nissayapaccayo hoti. Cakkhāyatanādīni pañca sasampayuttānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ nissayapaccayo hoti. Utucittāhārasamuṭṭhānesu pana mahābhūtā mahābhūtānañceva upādārūpassa ca nissayapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Nissayapaccayaniddesavaṇṇanā.

9. Upanissayapaccayaniddesavaṇṇanā



在依赖因缘的描述中，首先展示了俱生因缘描述的前五个部分的依赖方式，然后通过第六个部分展示前生依赖方式，从"眼处"和"眼识界"开始。
在这里，"依赖的色法"是指所依处的色法。依靠它，意元素有三种，除了无色异熟法外，心识元素有七十二种，总共七十五种心在运转。
这个依赖因缘根据生起也分为五种：善等。其中善法根据界分为四种，不善法只有一种，异熟法有四种，唯作法有三种，色法只有一种。
在这种分类中，所有四界的善法在五蕴界中对相应蕴和心生起的色法是依赖因缘。不善法也是如此。在无色界生起的法只对无色法是依赖因缘。
欲界和色界的异熟法在生起时对相应法和心生起的色法是依赖因缘，在结生时对业生色也是依赖因缘。无色界异熟法只对相应蕴是依赖因缘。出世间异熟法在五蕴界中对相应法和心生起的色法是依赖因缘，在四蕴界中只对无色法是依赖因缘。
欲界和无色界的唯作法在五蕴界中对相应法和心生起的色法是依赖因缘，在四蕴界中只对无色法是依赖因缘。色界唯作法必定对相应法和心生起的色法是依赖因缘。
在四种生起的色法中，业生色中一大种对三大种，三大种对一大种，两大种对两大种，大种对所造色是依赖因缘。所依处在五蕴界中对四界善法、不善法、除无色异熟和两个五识的其他三界异熟法和三界唯作法是依赖因缘。眼处等五处对与之相应的眼识等是依赖因缘。在温度、心、食生起的色法中，大种对大种和所造色是依赖因缘。
依赖因缘的描述。
近依因缘的描述。

9. Upanissayapaccayaniddese purimā purimāti anantarūpanissaye samanantarātītā labbhanti, ārammaṇūpanissayapakatūpanissayesu nānāvīthivasena purimatarā. Te tayopi rāsayo kusalavasena kusalapade labbhanti, kusalena pana akusale samanantarātītā na labbhanti. Teneva vuttaṃ – ‘‘akusalānaṃ dhammānaṃ kesañci upanissayapaccayena paccayo’’ti . Idañhi – ‘‘kusalo dhammo akusalassa dhammassa upanissayapaccayena paccayo; ārammaṇūpanissayo pakatūpanissayo. Ārammaṇūpanissayo – dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ garuṃ katvā assādeti abhinandati, taṃ garuṃ katvā rāgo uppajjati, diṭṭhi uppajjati, pubbe suciṇṇāni garuṃ katvā assādeti abhinandati, taṃ garuṃ katvā rāgo uppajjati, diṭṭhi uppajjati. Jhānā vuṭṭhahitvā jhānaṃ garuṃ katvā assādeti abhinandati, taṃ garuṃ katvā rāgo uppajjati diṭṭhi uppajjati. Pakatūpanissayo – saddhaṃ upanissāya mānaṃ jappeti, diṭṭhiṃ gaṇhāti. Sīlaṃ sutaṃ cāgaṃ paññaṃ upanissāya mānaṃ jappeti, diṭṭhiṃ gaṇhāti. Saddhā sīlaṃ sutaṃ cāgo paññā rāgassa dosassa mohassa mānassa diṭṭhiyā patthanāya upanissayapaccayena paccayo’’ti imaṃ nayaṃ sandhāya vuttaṃ. Kusalena abyākate tayopi labbhanti, tathā akusalena akusale.

Akusalena pana kusale samanantarātītā na labbhanti. Tena vuttaṃ – ‘‘kusalānaṃ dhammānaṃ kesañci upanissayapaccayena paccayo’’ti. Idampi hi – ‘‘akusalo dhammo kusalassa dhammassa upanissayapaccayena paccayo. Pakatūpanissayo – rāgaṃ upanissāya dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, jhānaṃ uppādeti vipassanaṃ uppādeti, maggaṃ uppādeti, abhiññaṃ uppādeti, samāpattiṃ uppādeti; dosaṃ mohaṃ mānaṃ diṭṭhiṃ patthanaṃ upanissāya dānaṃ deti…pe… samāpattiṃ uppādeti. Rāgo doso moho māno diṭṭhi patthanā saddhāya sīlassa sutassa cāgassa paññāya upanissayapaccayena paccayo. Pāṇaṃ hantvā tassa paṭighātatthāya dānaṃ detī’’tiādinā nayena pañhāvāre āgataṃ pakatūpanissayameva sandhāya vuttaṃ. Akusalaṃ pana kusalassa ārammaṇūpanissayo na hoti. Kasmā? Taṃ garuṃ katvā tassa appavattanatoti yathā anantarūpanissayo, evaṃ ārammaṇūpanissayopettha na labbhatīti veditabbo. Akusalena abyākatapade ārammaṇūpanissayova na labbhati. Na hi abyākatā dhammā akusalaṃ garuṃ karonti . Yasmā pana anantaratā labbhati, tasmā ettha ‘‘kesañcī’’ti na vuttaṃ. Abyākatena pana abyākate kusale akusaleti tīsu nayesu tayopi upanissayā labbhanteva. Puggalopi senāsanampīti idaṃ dvayaṃ pakatūpanissayavasena vuttaṃ. Idañhi dvayaṃ kusalākusalapavattiyā balavapaccayo hoti. Paccayabhāvo cassa panettha pariyāyavasena veditabboti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.


在近依因缘的描述中,"先前的先前"在等无间近依中是指已经过去的等无间,在所缘近依和自然近依中是指不同心路过程中更早的。这三种在善法的部分都可以获得,但善法对不善法的等无间过去是不能获得的。因此说:"对某些不善法是近依因缘。"
这是指:"善法对不善法是近依因缘;所缘近依和自然近依。所缘近依 - 布施后、受持戒律后、行布萨后,尊重它而享受、欢喜,尊重它而生起贪欲、见解,尊重过去善行而享受、欢喜,尊重它而生起贪欲、见解。从禅那出定后,尊重禅那而享受、欢喜,尊重它而生起贪欲、见解。自然近依 - 依靠信仰而生起骄慢、执取见解。依靠戒、闻、舍、慧而生起骄慢、执取见解。信、戒、闻、舍、慧是贪、瞋、痴、慢、见、欲求的近依因缘。"这是指这种方法。善法对无记法三种都可以获得,不善法对不善法也是如此。
但不善法对善法的等无间过去是不能获得的。因此说:"对某些善法是近依因缘。"这也是指:"不善法对善法是近依因缘。自然近依 - 依靠贪欲而布施、受持戒律、行布萨、生起禅那、生起观智、生起道、生起神通、生起定;依靠瞋、痴、慢、见、欲求而布施...生起定。贪、瞋、痴、慢、见、欲求是信、戒、闻、舍、慧的近依因缘。杀生后为了报复而布施"等,这是指问题部分中出现的自然近依。不善法不是善法的所缘近依。为什么?因为不尊重它而不生起。应当理解这里不能获得等无间近依,所缘近依也是如此。不善法对无记法的部分只有所缘近依是不能获得的。因为无记法不尊重不善法。因为可以获得等无间性,所以这里没有说"某些"。无记法对无记法、善法、不善法这三种方法中,三种近依都可以获得。"人和住处"这两种是根据自然近依而说的。因为这两种对善不善的生起是强有力的因缘。它们的因缘性应当从方便的角度来理解。


Ayaṃ pana upanissayapaccayo nāma saddhiṃ ekaccāya paññattiyā sabbepi catubhūmakadhammā. Vibhāgato pana ārammaṇūpanissayādivasena tividho hoti. Tattha ārammaṇūpanissayo ārammaṇādhipatinā ninnānākaraṇoti heṭṭhā vuttanayeneva nānappakārabhedato gahetabbo. Anantarūpanissayo anantarapaccayena ninnānākaraṇo, sopi heṭṭhā vuttanayeneva nānappakārabhedato veditabbo. Paccayuppannatopi nesaṃ tattha vuttanayeneva vinicchayo veditabbo. Pakatūpanissayo pana jātivasena kusalākusalavipākakiriyarūpabhedato pañcavidho hoti, kusalādīnaṃ pana bhūmibhedato anekavidhoti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha tebhūmakakusalo catubhūmakassāpi kusalassa akusalassa vipākakiriyassāti catunnaṃ rāsīnaṃ pakatūpanissayo hoti. Lokuttaro akusalasseva na hoti. Amhākaṃ ācariyena ‘‘lokuttaradhammo nibbattito’’ti iminā pana nayena aññesaṃ akusalassāpi hoti. Yassa vā uppajjissati, tassāpi anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato iminā nayena hotiyeva. Akusalo sabbesampi catubhūmakānaṃ khandhānaṃ pakatūpanissayo hoti, tathā tebhūmakavipāko. Lokuttaravipāke heṭṭhimāni tīṇi phalāni akusalasseva na honti, upariṭṭhimaṃ kusalassāpi. Purimanayena pana aññesaṃ vā yassa vā uppajjissati, tassa santāne sabbopi lokuttaravipāko sabbesaṃ kusalādīnaṃ arūpakkhandhānaṃ pakatūpanissayo hoti. Kiriyasaṅkhātopi pakatūpanissayo catubhūmakānaṃ akusalādikhandhānaṃ hotiyeva, tathā rūpasaṅkhāto. Sayaṃ pana rūpaṃ imasmiṃ paṭṭhānamahāpakaraṇe āgatanayena upanissayapaccayaṃ na labhati, suttantikapariyāyena pana labhatīti vattuṃ vaṭṭati. Evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Upanissayapaccayaniddesavaṇṇanā.

10. Purejātapaccayaniddesavaṇṇanā



这个近依因缘与一些特定的概念一起，包括所有四界的法。从区分上看，它有所缘近依等三种。
在所缘近依中，以所缘为主导而决定，应按照下文所述的方式理解其不同分类。等无间近依以等无间因缘决定，也应按照下文所述的方式理解其不同分类。对于因缘所生的法，也应按照那里提到的方式来理解。
自然近依根据生起可分为善、不善、异熟、唯作和色法五种，而从善等法的界的角度来看，又可有多种分类。
在这种分类中，三界善法对四界的善法、不善法、异熟法和唯作法是自然近依。出世间法不是不善法的近依。我们的老师说："出世间法已经生起"，按照这种方式，对其他不善法也是如此。或者对于将要生起的人，在无上解脱中生起希望时，它也确实是近依。
不善法对所有四界的蕴是自然近依，三界异熟法也是如此。在出世间异熟法中，下三种果不是不善法的近依，上一种果对善法也不是。但按照前面的方法，对于其他人或将要生起的人，出世间异熟法对善等无色蕴都是自然近依。被称为唯作的自然近依对四界的不善等蕴是存在的，色法也是如此。
色法本身在这部大论中提到的方式中不获得近依因缘，但可以说在经典的方法中是可以获得的。对于因缘所生的法，也应当这样理解。
近依因缘的描述。
前生因缘的描述。

10. Purejātapaccayaniddese purejātapaccayena paccayoti ettha purejātaṃ nāma yassa paccayo hoti, tato purimataraṃ jātaṃ jātikkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitikkhaṇappattaṃ. Cakkhāyatanantiādi vatthupurejātavasena vuttaṃ. Rūpāyatanantiādi ārammaṇapurejātavasena. Kiñcikāle purejātapaccayenāti pavattiṃ sandhāya vuttaṃ. Kiñcikāle na purejātapaccayenāti paṭisandhiṃ sandhāya vuttaṃ. Evaṃ sabbathāpi pañcadvāre vatthārammaṇavasena, manodvāre vatthuvasenevāyaṃ pāḷi āgatā, pañhāvāre pana ‘‘ārammaṇapurejātaṃ – sekkhā vā puthujjanā vā cakkhuṃ aniccato dukkhato anattato vipassantī’’ti āgatattā manodvārepi ārammaṇapurejātaṃ labbhateva. Idha pana sāvasesavasena desanā katāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana purejātapaccayo suddharūpameva hoti. Tañca kho uppādakkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitippattaṃ aṭṭhārasavidhaṃ rūparūpameva. Taṃ sabbampi vatthupurejātaṃ ārammaṇapurejātanti dvidhā ṭhitaṃ. Tattha cakkhāyatanaṃ…pe… kāyāyatanaṃ vatthurūpanti idaṃ vatthupurejātaṃ nāma. Sesaṃ imāya pāḷiyā āgatañca anāgatañca vaṇṇo saddo gandho raso catasso dhātuyo tīṇi indriyāni kabaḷīkāro āhāroti dvādasavidhaṃ rūpaṃ ārammaṇapurejātapaccayo nāmāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha cakkhāyatanaṃ dvinnaṃ cakkhuviññāṇānaṃ purejātapaccayena paccayo, tathā itarāni cattāri sotaviññāṇādīnaṃ. Vatthurūpaṃ pana ṭhapetvā dvipañcaviññāṇāni cattāro ca āruppavipāke sesānaṃ sabbesampi catubhūmakānaṃ kusalākusalābyākatānaṃ cittacetasikānaṃ purejātapaccayo hoti. Rūpādīni pana pañcārammaṇāni dvipañcaviññāṇānañceva manodhātūnañca ekanteneva purejātapaccayā honti. Aṭṭhārasavidhampi panetaṃ rūparūpaṃ kāmāvacarakusalassa rūpāvacarato abhiññākusalassa akusalassa tadārammaṇabhāvino kāmāvacaravipākassa kāmāvacarakiriyassa rūpāvacarato abhiññākiriyassāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ purejātapaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Purejātapaccayaniddesavaṇṇanā.

11. Pacchājātapaccayaniddesavaṇṇanā



在前生因缘的描述中，前生因缘是指有前生的法，超过了前生的生起，达到停住的时刻。眼处等是从所依的前生法来说的。色处等是从所缘的前生法来说的。少许时间的前生因缘是指生起的过程。少许时间不是前生因缘是指结生。这样，从五根的所依和所缘来说，这个巴利文是传达的，而在问题部分中提到的“所缘的前生法——无论是修行者还是普通人，眼睛都能看到无常、痛苦、无我”也同样适用于心的所缘。
这里的前生因缘是纯粹的色法。它是超越生起的时刻，达到停住的状态，包含十八种色法。这一切都以所依的前生法和所缘的前生法两种形式存在。其中，眼处等……身体处等是指所依的前生法。其他的如声音、气味、味道、四种元素、三种感官、食物等都是十二种色法的所缘前生因缘。
在这种情况下，眼处的前生因缘是指两个眼识的因缘，其他的四种是耳识等的因缘。除了所依的色法，其他五种识的前生因缘都是存在的。色法等的五种所缘和两种眼识的因缘是完全的前生因缘。十八种色法是欲界的善法，欲界的异熟法、欲界的唯作法、色界的异熟法、色界的唯作法都是这六种法的前生因缘。
前生因缘的描述。
在后生因缘的描述中。

11. Pacchājātapaccayaniddese pacchājātāti yassa kāyassa paccayā honti, tasmiṃ uppajjitvā ṭhite jātā. Purejātassāti tesaṃ uppādato paṭhamataraṃ jātassa jātikkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitippattassa. Imassa kāyassāti imassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikabhūtaupādārūpasaṅkhātassa kāyassa. Ettha ca tisamuṭṭhānikakāyoti āhārasamuṭṭhānassa abhāvato brahmapārisajjādīnaṃ kāyo veditabbo. Ayamettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana pacchājātapaccayo nāma saṅkhepato ṭhapetvā āruppavipāke avasesā catubhūmakā arūpakkhandhā. So jātivasena kusalākusalavipākakiriyabhedena catudhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha pañcavokārabhave uppannaṃ catubhūmakakusalañca akusalañca uppādakkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitippattassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikarūpakāyassa pacchājātapaccayo hoti. Vipākepi ṭhapetvā paṭisandhivipākaṃ avaseso kāmāvacararūpāvacaravipāko tasseva ekantena pacchājātapaccayo hoti. Lokuttaropi pañcavokāre uppannavipāko tasseva pacchājātapaccayo hoti. Tebhūmakakiriyāpi pañcavokāre uppannāva vuttappakārassa kāyassa pacchājātapaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Pacchājātapaccayaniddesavaṇṇanā.

12. Āsevanapaccayaniddesavaṇṇanā



在后生因缘的描述中，"后生"是指由某个身体作为因缘，在那个身体生起并停住后而生。"前生"是指在那些生起之前，超过了生起的时刻，达到停住的状态。"这个身体"是指四种生起、三种生起的大种和所造色的身体。在这里，"三种生起的身体"是指由于没有食生起，应当理解为梵众天等的身体。
这个后生因缘概括地说，除了无色异熟法外，其他四界的无色蕴。它根据生起可分为四种：善、不善、异熟和唯作。
在这种分类中，在五蕴有情中生起的四界善法和不善法，超过生起的时刻，达到停住状态的四种生起、三种生起的色法身体是后生因缘。异熟法中，除了结生异熟法外，其余的欲界和色界异熟法必定是后生因缘。出世间法在五蕴界中生起的异熟法也是后生因缘。三界的唯作法在五蕴界中生起，对前面所说的身体是后生因缘。
后生因缘的描述。
等无间因缘的描述。

12. Āsevanapaccayaniddese purimā purimāti sabbanayesu samanantarātītāva daṭṭhabbā. Kasmā panettha anantarapaccaye viya ‘‘purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ abyākatānaṃ dhammāna’’ntiādinā nayena bhinnajātikehi saddhiṃ niddeso na katoti? Attano gatiṃ gāhāpetuṃ asamatthatāya. Bhinnajātikā hi bhinnajātikānaṃ arūpadhammānaṃ āsevanaguṇena paguṇabalavabhāvaṃ sādhayamānā attano kusalādibhāvasaṅkhātaṃ gatiṃ gāhāpetuṃ na sakkonti. Tasmā tehi saddhiṃ niddesaṃ akatvā ye yesaṃ vāsanāsaṅkhātena āsevanena paguṇatarabalavatarabhāvavisiṭṭhaṃ attano kusalādibhāvasaṅkhātaṃ gatiṃ gāhāpetuṃ sakkonti, tesaṃ tehi samānajātikeheva saddhiṃ niddeso katoti veditabbo. Atha vipākābyākataṃ kasmā na gahitanti? Āsevanābhāvena. Vipākañhi kammavasena vipākabhāvappattaṃ kammapariṇāmitaṃ hutvā vattati nirussāhaṃ dubbalanti taṃ āsevanaguṇena attano sabhāvaṃ gāhāpetvā paribhāvetvā neva aññaṃ vipākaṃ uppādetuṃ sakkoti, na purimavipākānubhāvaṃ gahetvā uppajjitunti. Kammavegakkhittaṃ pana patitaṃ viya hutvā uppajjatīti sabbathāpi vipāke āsevanaṃ natthīti āsevanābhāvena vipākaṃ na gahitaṃ. Kusalākusalakiriyānantaraṃ uppajjamānampi cetaṃ kammapaṭibaddhavuttitāya āsevanaguṇaṃ na gaṇhātīti kusalādayopissa āsevanapaccayā na honti. Apica nānājātikattāpete na hontiyeva. Bhūmito pana ārammaṇato vā nānājātikattaṃ nāma natthi. Tasmā kāmāvacarakusalakiriyāmahaggatakusalakiriyānampi, saṅkhārārammaṇañca anulomakusalaṃ nibbānārammaṇassa gotrabhukusalassa āsevanapaccayo hotiyevāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana āsevanapaccayo jātito tāva kusalo akusalo kiriyābyākatoti tidhā ṭhito. Tattha kusalo bhūmito kāmāvacaro rūpāvacaro arūpāvacaroti tividho hoti, akusalo kāmāvacarova kiriyābyākato kāmāvacaro rūpāvacaro arūpāvacaroti tividhova, lokuttaro āsevanapaccayo nāma natthīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha kāmāvacarakusalaṃ attano anantarassa kāmāvacarakusalasseva. Yaṃ panettha ñāṇasampayuttaṃ, taṃ attanā sadisavedanassa rūpāvacarakusalassa arūpāvacarakusalassa lokuttarakusalassāti imesaṃ rāsīnaṃ āsevanapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalaṃ pana rūpāvacarakusalasseva. Arūpāvacarakusalaṃ arūpāvacarakusalasseva. Akusalaṃ pana akusalasseva āsevanapaccayo hoti. Kiriyato pana kāmāvacarakiriyasaṅkhāto tāva kāmāvacarakiriyasseva. Yo panettha ñāṇasampayutto, so attanā sadisavedanassa rūpāvacarakiriyassa arūpāvacarakiriyassāti imesaṃ rāsīnaṃ āsevanapaccayo hoti. Rūpāvacarakiriyasaṅkhāto pana rūpāvacarakiriyasseva, arūpāvacarakiriyasaṅkhāto arūpāvacarakiriyasseva āsevanapaccayo hoti. Vipāko pana ekadhammassāpi ekadhammopi vā koci vipākassa āsevanapaccayo natthīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Āsevanapaccayaniddesavaṇṇanā.

13. Kammapaccayaniddesavaṇṇanā



在等无间因缘的描述中，"前前"在所有方法中都应理解为等无间过去的。为什么这里不像在无间因缘中那样，用"前前善法对后后无记法"等方式来描述不同种类的法呢？因为它们无法让自己的特性被接受。不同种类的无色法通过习惯的品质来增强熟练和力量时，无法让自己的善等特性被接受。因此，没有与它们一起描述，而是与那些能通过习惯让自己的善等特性更加熟练和强大的同类法一起描述。
那么为什么不包括异熟无记法呢？因为缺乏习惯。异熟法是由业力而成为异熟状态，被业所转化而运作，没有努力，很微弱，它无法通过习惯的品质来接受和培养自己的本性，既不能产生另一个异熟，也不能接受前面异熟的影响而生起。它像被业力抛出而落下一样生起，所以在异熟中完全没有习惯，因此异熟法没有被包括在内。即使在善、不善、唯作之后生起的异熟法，由于与业相关的运作方式，也不接受习惯的品质，所以善等法也不是它的等无间因缘。而且，由于种类不同，它们也不是等无间因缘。
但是，从界或所缘来说，并没有所谓的种类不同。因此，欲界善唯作法对大界善唯作法，以及缘行为所缘的随顺善法对缘涅槃为所缘的种姓善法，都是等无间因缘。
这个等无间因缘从生起的角度可分为善、不善和唯作无记三种。其中善法从界的角度可分为欲界、色界和无色界三种，不善法只有欲界，唯作无记法有欲界、色界和无色界三种，出世间法没有等无间因缘。
在这种分类中，欲界善法对紧接其后的欲界善法是等无间因缘。其中与智相应的，对与自己相同受的色界善法、无色界善法和出世间善法是等无间因缘。色界善法只对色界善法是等无间因缘。无色界善法只对无色界善法是等无间因缘。不善法只对不善法是等无间因缘。在唯作法中，欲界唯作法只对欲界唯作法是等无间因缘。其中与智相应的，对与自己相同受的色界唯作法和无色界唯作法是等无间因缘。色界唯作法只对色界唯作法是等无间因缘，无色界唯作法只对无色界唯作法是等无间因缘。异熟法对任何一法都不是等无间因缘，任何一法对异熟法也不是等无间因缘。
等无间因缘的描述。
业因缘的描述。

13. Kammapaccayaniddese kammanti cetanākammameva. Kaṭattā ca rūpānanti kammassa kaṭattā uppannarūpānaṃ. Kammapaccayenāti anekānampi kappakoṭīnaṃ matthake attano phalaṃ uppādetuṃ samatthena nānākkhaṇikakammapaccayenāti attho. Kusalākusalañhi kammaṃ attano pavattikkhaṇe phalaṃ na deti. Yadi dadeyya, yaṃ manusso devalokūpagaṃ kusalakammaṃ karoti, tassānubhāvena tasmiṃyeva khaṇe devo bhaveyya. Yasmiṃ pana khaṇe taṃ kataṃ, tato aññasmiṃ khaṇe avijjamānampi kevalaṃ kaṭattāyeva diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye avasesapaccayasamāyoge sati phalaṃ uppādeti niruddhāpi purimasippādikiriyā viya kālantare pacchimasippādikiriyāya. Tasmā nānākkhaṇikakammapaccayoti vuccati. Cetanā sampayuttakānaṃ dhammānanti yā kāci cetanā attanā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ. Taṃsamuṭṭhānānanti iminā paṭisandhikkhaṇe kaṭattārūpampi gaṇhāti. Kammapaccayenāti idaṃ sahajātacetanaṃ sandhāya vuttaṃ. Kusalādīsu hi yā kāci sahajātacetanā sesadhammānaṃ cittapayogasaṅkhātena kiriyābhāvena upakārikā hoti. Tasmā sahajātakammapaccayoti vuccati. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana kammapaccayo atthato catubhūmikacetanāmattameva. So hi jātibhedato kusalo akusalo vipāko kiriyāti catudhā bhijjati. Tattha kusalo bhūmito kāmāvacarādivasena catudhā bhijjati. Akusalo ekadhāva vipāko catudhā, kiriyā tidhāvāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha sahajātā kāmāvacarakusalacetanā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva sahajātakammapaccayo hoti. Uppajjitvā niruddhā pana attano vipākānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo hoti. Sā ca kho pañcavokāreyeva, na aññattha. Sahajātā rūpāvacarakusalacetanā attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca ekanteneva sahajātakammapaccayena paccayo. Uppajjitvā niruddhā pana attano vipākānañceva kaṭattārūpānañca nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo. Arūpāvacarā pana lokuttarā ca sahajātā kusalacetanā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva sahajātakammapaccayena paccayo. Uppajjitvā niruddhā panesā duvidhāpi attano attano vipākakkhandhānaññeva nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo. Sahajātā akusalacetanā pañcavokāre attanā sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca catuvokāre arūpakkhandhānaññeva sahajātakammapaccayena paccayo. Uppajjitvā niruddhā pana vipākakkhandhānañceva kaṭattārūpānañca nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo.


在业因缘的描述中，"业"是指意志的业。"业的作用"是指业对已生起的色法的作用。"业因缘"的意思是能在无数劫末尾产生自身果报的各种不同时刻的业因缘。
善恶业在自身生起的时刻不会立即给予果报。如果立即给予，那么人做了能够升天的善业，他在同一时刻就会成为天人。但在业被造作的时刻，在另一个时刻不存在时，仅仅通过业的作用，要么在现世，要么在其他因缘聚合的情况下产生果报，就像已经消失的前一个技艺活动在后一个技艺活动中一样。因此称为不同时刻的业因缘。
"与意志相应的法"是指任何与自身相应的法。"由其生起"这一表述在结生时刻也包括业生色。"业因缘"是指与此同时的意志。在善等法中，任何同时的意志通过心的活动作为作用而帮助其他法。因此称为同时业因缘。
这个业因缘实际上只是四界的意志。它根据生起可分为四种：善、不善、异熟和唯作。其中善法从界的角度可分为四种，不善法只有一种，异熟法有四种，唯作法有三种。
在这种分类中，同时的欲界善意志在五蕴中对自身相应法和心生起的色法是同时业因缘，在四蕴中只对相应蕴是同时业因缘。生起后消失的意志对自身异熟蕴和业生色是不同时刻的业因缘，这只存在于五蕴中。
同时的色界善意志必定对自身相应法和心生起的色法是同时业因缘。生起后消失的意志对自身异熟和业生色是不同时刻的业因缘。
无色界和出世间的同时善意志在五蕴中对自身相应法和心生起的色法是同时业因缘，在四蕴中只对相应蕴是同时业因缘。生起后消失的两种意志只对自身异熟蕴是不同时刻的业因缘。
同时的不善意志在五蕴中对自身相应蕴和心生起的色法是同时业因缘，在四蕴中只对无色蕴是同时业因缘。生起后消失的意志对异熟蕴和业生色是不同时刻的业因缘。
业因缘的描述。


Kāmāvacararūpāvacarato vipākacetanā attanā sampayuttadhammānaṃ pavatte cittasamuṭṭhānarūpānaṃ, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpānañca sahajātakammapaccayena paccayo. Arūpāvacaravipākacetanā attanā sampayuttadhammānaññeva sahajātakammapaccayena paccayo. Lokuttaravipākacetanā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre arūpasseva sahajātakammapaccayena paccayo. Tebhūmikā kiriyacetanā pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātakammapaccayena paccayo. Yā panettha āruppe uppajjati, sā arūpadhammānaññeva sahajātakammapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Kammapaccayaniddesavaṇṇanā.

14. Vipākapaccayaniddesavaṇṇanā

14. Vipākapaccayaniddese vipākā cattāro khandhāti yasmā kammasamuṭṭhānāpi rūpā vipākā na honti, tasmā ‘‘vipākā’’ti vatvā ‘‘cattāro khandhā’’ti vuttaṃ. Evaṃ ayaṃ pāḷi arūpadhammānaññeva vipākapaccayavasena āgatā. Pañhāvāre pana ‘‘vipākābyākato eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ vipākapaccayena paccayo. Paṭisandhikkhaṇe vipākābyākato eko khandho tiṇṇannaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ vipākapaccayena paccayo’’ti āgatattā cittasamuṭṭhānakammasamuṭṭhānarūpānampi vipākapaccayo labbhati. Idha pana sāvasesavasena desanā katāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana vipākapaccayo vipākabhāvena jātito ekavidho, bhūmibhedato kāmāvacarādivasena catudhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha kāmāvacararūpāvacaravipāko attanā sampayuttadhammānaṃ pavatte cittasamuṭṭhānarūpānaṃ paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpānañca vipākapaccayo hoti. Arūpāvacaravipāko sampayuttadhammānaññeva. Lokuttaravipāko pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva vipākapaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Vipākapaccayaniddesavaṇṇanā.

15. Āhārapaccayaniddesavaṇṇanā



欲界和色界的异熟意志对自身相应法在生起时的心生起色法，在结生时的业生色是同时业因缘。无色界异熟意志只对自身相应法是同时业因缘。出世间异熟意志在五蕴中对自身相应法和心生起的色法，在四蕴中只对无色法是同时业因缘。三界的唯作意志在五蕴中对自身相应法和心生起的色法是同时业因缘。在无色界生起的意志只对无色法是同时业因缘。
业因缘的描述。
异熟因缘的描述
在异熟因缘的描述中，"异熟是四蕴"是因为业生起的色法不是异熟，所以说"异熟"后又说"四蕴"。这个巴利文是关于无色法的异熟因缘。在问题部分中提到"异熟无记法对三蕴和心生起的色法是异熟因缘。在结生时刻，异熟无记法对三蕴和业生色是异熟因缘"，因此心生起和业生起的色法也可以获得异熟因缘。这里是有余地进行描述。
这个异熟因缘从异熟状态的角度是一种，从界的角度可分为欲界等四种。
在这种分类中，欲界和色界的异熟法对自身相应法在生起时的心生起色法，在结生时的业生色是异熟因缘。无色界异熟法只对自身相应法是异熟因缘。出世间异熟法在五蕴中对自身相应法和心生起的色法，在四蕴中只对相应蕴是异熟因缘。
异熟因缘的描述。
食因缘的描述。

15. Āhārapaccayaniddese kabaḷīkāro āhāroti catusantatisamuṭṭhāne rūpe ojā āhāro nāma. So pana yasmā kabaḷaṃ karitvā ajjhoharitova āhārakiccaṃ karoti, na bahi ṭhito, tasmā āhāroti avatvā ‘‘kabaḷīkāro āhāro’’ti vuttaṃ. Kabaḷaṃ karitvā ajjhoharitabbavatthukattā vā kabaḷīkāroti nāmametaṃ tassa. Arūpino āhārāti phassacetanāviññāṇāhārā . Taṃsamuṭṭhānānanti idhāpi kammasamuṭṭhānāni gahitāneva. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā āhārā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayoti. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana āhārapaccayo saṅkhepato kabaḷīkāro āhāro, phasso, cetanā, viññāṇanti cattārova dhammā honti. Tattha ṭhapetvā kabaḷīkārāhāraṃ sesā tayo arūpāhārā jātivasena kusalākusalavipākakiriyabhedato catudhā bhijjanti. Puna bhūmibhedena kusalo catudhā, akusalo ekadhā, vipāko catudhā, kiriyā tidhāti evaṃ anekadhā bhijjanti. Kabaḷīkārāhāro pana jātito abyākato, bhūmito kāmāvacarovāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakāpi tayo kusalāhārā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca āhārapaccayena paccayo, ṭhapetvā pana rūpāvacaraṃ avasesā āruppe sampayuttadhammānaññeva āhārapaccayena paccayo. Akusalāhāresupi eseva nayo. Catubhūmakavipākāhārā pana sabbattha sampayuttakānaṃ āhārapaccayā honti. Kāmāvacararūpāvacaravipākā panettha pañcavokāre uppajjamānā pavatte cittasamuṭṭhānarūpassa paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassāpi āhārapaccayā honti. Lokuttarā pana cittasamuṭṭhānarūpasseva, āruppe uppannā rūpassa paccayā na honti. Tebhūmakāpi tayo kiriyāhārā pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, kāmāvacarārūpāvacarā pana āruppe sampayuttadhammānaññeva āhārapaccayena paccayo . Catusantatisamuṭṭhāno kabaḷīkārāhāro kiñcāpi ‘‘imassa kāyassā’’ti avisesato vutto, visesato panāyamettha āhārasamuṭṭhānarūpassa janako ceva anupālako ca hutvā āhārapaccayena paccayo hoti, sesatisantatisamuṭṭhānassa anupālakova hutvā āhārapaccayena paccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Āhārapaccayaniddesavaṇṇanā.

16. Indriyapaccayaniddesavaṇṇanā



在食因缘的描述中，"食"是指通过四种相续所生起的色法的光明。因为它是通过食物的加工而被吸收的，因此称为"食"而不是外在的。因此称为"加工食"。加工食是指通过加工而被吸收的事物。
无色的食是指触、意志和意识的食。这里也包括业的生起。这里提到的问题部分——在结生时刻，异熟无记法对三蕴和业生色的食因缘。因此，这里是有余地进行描述。
这个食因缘简而言之是加工食、触、意志、意识这四种法。除了加工食之外，其他三种无色食根据生起的善恶异熟和唯作的不同可分为四种。再者，根据界的不同，善法可分为四种，不善法可分为一种，异熟法可分为四种，唯作法可分为一种。
加工食从生起的角度来说是未说明的，从界的角度可分为欲界等四种。
在这种分类中，三界的善食在五蕴中对自身相应法和心生起的色法是食因缘，除了欲界外，其他无色法也是食因缘。不善食也是如此。四界的异熟食在所有情况下都是对相应法的食因缘。欲界和色界的异熟法在这里的五蕴中生起时的心生起色法和业生色是食因缘。出世间法则只有心生起的色法，而无色法不适用。
三界的善唯作食在五蕴中对自身相应法和心生起的色法是食因缘，欲界和色界的无色法也只对相应法是食因缘。四种相续的加工食虽然以"此身体"来描述，但从特殊的角度来看，它是食法的生起因，从而成为食因缘的条件，其他的相续则只是食因缘的条件。
食因缘的描述。
感官因缘的描述。

16. Indriyapaccayaniddese cakkhundriyanti cakkhusaṅkhātaṃ indriyaṃ. Indriyapaccayenāti sayaṃ purejāto hutvā arūpadhammānaṃ uppādato paṭṭhāya yāva bhaṅgā indriyapaccayena paccayo hoti. Sotindriyādīsupi eseva nayo. Arūpino indriyāti ettha arūpajīvitindriyampi saṅgahitaṃ. Taṃsamuṭṭhānānanti ettha heṭṭhā vuttanayeneva kaṭattārūpampi saṅgahitaṃ. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā indriyā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ indriyapaccayena paccayoti. Evaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā veditabbā.

Ayaṃ pana indriyapaccayo itthindriyapurisindriyavajjānaṃ samavīsatiyā indriyānaṃ vasena ṭhito. Itthindriyapurisindriyāni hi kiñcāpi itthiliṅgapurisaliṅgādīnaṃ bījabhūtāni, kalalādikāle pana vijjamānesupi tesu itthiliṅgapurisaliṅgādīnaṃ abhāvā tāni neva tesaṃ, na aññesaṃ indriyapaccayataṃ pharanti. Indriyapaccayo hi attano vijjamānakkhaṇe avinibbhuttadhammānaṃ indriyapaccayataṃ apharanto nāma natthi, tasmā tāni indriyapaccayā na honti. Yesaṃ panetāni bījabhūtāni, tesaṃ tāni suttantikapariyāyena pakatūpanissayabhāvaṃ bhajanti. Iti indriyapaccayo samavīsatiyā indriyānaṃ vasena ṭhitoti veditabbo. So jātito kusalākusalavipākakiriyarūpavasena pañcadhā bhijjati. Tattha kusalo bhūmivasena catudhā, akusalo kāmāvacarova vipāko catudhāva kiriyāsaṅkhāto tidhā, rūpaṃ kāmāvacaramevāti evaṃ anekadhā bhijjatīti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakopi kusalindriyapaccayo pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca indriyapaccayena paccayo, tathā akusalo. Ṭhapetvā pana rūpāvacarakusalaṃ avasesā kusalākusalā āruppe sampayuttadhammānaññeva indriyapaccayena paccayo. Catubhūmako vipākindriyapaccayo ekanteneva sampayuttakānaṃ indriyapaccayena paccayo. Kāmāvacararūpāvacarā panettha pañcavokāre uppajjanato pavatte cittasamuṭṭhānarūpassa, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassāpi indriyapaccayena paccayā honti. Lokuttarā cittasamuṭṭhānarūpasseva. Āruppe uppannā lokuttaravipākā indriyā rūpassa paccayā na honti. Tebhūmakā kiriyindriyā pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, kāmāvacarārūpāvacarā pana āruppe sampayuttadhammānaññeva indriyapaccayataṃ pharanti. Cakkhundriyādivasena chabbidhe rūpindriye cakkhundriyaṃ kusalākusalavipākato sampayuttadhammānaṃ dvinnaṃ cakkhuviññāṇānaṃ, sotindriyādīni tathāvidhānaññeva sotaviññāṇādīnaṃ, rūpajīvitindriyaṃ attanā sahajātarūpānaṃ ṭhitikkhaṇe indriyapaccayena paccayo. Sahajātapaccayatā pana tassa natthīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Indriyapaccayaniddesavaṇṇanā.

17. Jhānapaccayaniddesavaṇṇanā



在感官因缘的描述中，"眼感官"是指被称为眼的感官。通过感官因缘，从自身的生起到消失，所有无色法都依赖于感官因缘。耳感官等也是如此。无色的感官在这里也包括无色生命感官。由此生起的法在这里也包括前述的色法。
在问题部分提到——在结生时刻，异熟无记法对三蕴和业生色的感官因缘。因此，这里是有余地进行描述。
这个感官因缘是因为女性和男性的感官相互依存而存在。女性和男性的感官虽然是由女性特征和男性特征所生，但在无性别的情况下，即使存在，因其缺乏女性特征和男性特征，它们仍然不具备感官因缘。感官因缘在自身存在的时刻，不存在不被依赖的法，因此它们不具备感官因缘。若这些感官是由种子所生，则它们在隐秘的意义上依赖于自然的存在。因此，感官因缘是因为感官的相互依存而存在。
它从生起的角度可分为善、不善、异熟和唯作四种。善法从界的角度可分为四种，不善法可分为一种，异熟法可分为四种，唯作法可分为一种。
在这种分类中，四界的善感官在五蕴中对自身相应法和心生起的色法是感官因缘，恶感官也是如此。除了色界的善法外，其他的善恶法也都是感官因缘。四界的异熟感官则完全依赖于相应法的感官因缘。欲界和色界的异熟法在这里的五蕴中生起时的心生起色法和业生色是感官因缘。出世间法则只有心生起的色法，而无色法不适用。
三界的唯作感官在五蕴中对自身相应法和心生起的色法是感官因缘，欲界和色界的无色法也只对相应法是感官因缘。通过眼感官等的六种感官，眼感官因善恶异熟而依赖于相应法的两个眼识，耳感官等也是如此，耳识等同样依赖于相应法。生命感官在自身相应法的存在时，是通过感官因缘而存在的。由于没有自然的因缘，因此这里的因缘也可以进行描述。
感官因缘的描述。
禅定因缘的描述。

17. Jhānapaccayaniddese jhānaṅgānīti dvipañcaviññāṇavajjesu sesacittesu uppannāni vitakkavicārapītisomanassadomanassupekkhācittekaggatāsaṅkhātāni satta aṅgāni. Pañcannaṃ pana viññāṇakāyānaṃ abhinipātamattattā tesu vijjamānānipi upekkhāsukhadukkhāni upanijjhānākārassa abhāvato jhānaṅgānīti na uddhaṭāni. Tattha pacchinnattā pana sesāhetukesupi jhānaṅgaṃ na uddhaṭameva. Taṃsamuṭṭhānānanti idhāpi kaṭattārūpaṃ saṅgahitanti veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni jhānaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ jhānapaccayena paccayo’’ti. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana jhānapaccayo sattannaṃ jhānaṅgānaṃ vasena ṭhitopi jātibhedato kusalākusalavipākakiriyavasena catudhā bhijjati, puna bhūmivasena catudhā; ekadhā, catudhā, tidhāti dvādasadhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalajhānaṅgaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, ṭhapetvā rūpāvacaraṃ avasesaṃ āruppe sampayuttadhammānaññeva jhānapaccayena paccayo. Akusalepi eseva nayo. Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ pavatte sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, paṭisandhiyaṃ sampayuttadhammānañceva kaṭattārūpassa ca, āruppavipākaṃ sampayuttadhammānaññeva, yañca āruppe lokuttaravipākaṃ uppajjati, tañca. Pañcavokāre pana taṃ cittasamuṭṭhānarūpassapi jhānapaccayena paccayo hoti. Tebhūmakampi kiriyajhānaṅgaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca. Yaṃ panettha āruppe uppajjati, taṃ sampayuttadhammānaññeva jhānapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Jhānapaccayaniddesavaṇṇanā.

18. Maggapaccayaniddesavaṇṇanā

18. Maggapaccayaniddese maggaṅgānīti ahetukacittuppādavajjesu sesacittesu uppannāni paññā, vitakko, sammāvācākammantājīvā, vīriyaṃ, sati, samādhi, micchādiṭṭhi, micchāvācākammantājīvāti imāni dvādasaṅgāni. Maggassa pana hetupacchimakattā ahetukacittesu maggaṅgāni na uddhaṭāni. Taṃsamuṭṭhānānanti idhāpi kaṭattārūpaṃ saṅgahitameva. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni maggaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ maggapaccayena paccayo’’ti. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana maggapaccayo dvādasannaṃ maggaṅgānaṃ vasena ṭhitopi jātibhedato kusalādivasena catudhā, kusalādīnañca kāmāvacarādibhūmibhedato dvādasadhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo . Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalamaggaṅgaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, ṭhapetvā rūpāvacaraṃ avasesaṃ āruppe sampayuttadhammānaññeva maggapaccayena paccayoti sabbaṃ jhānapaccaye viya vitthāretabbanti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Maggapaccayaniddesavaṇṇanā.

19. Sampayuttapaccayaniddesavaṇṇanā



在禅定因缘的描述中，"禅支"是指除了两种五识之外的其他心中生起的寻、伺、喜、乐、忧、舍、一境性这七种支分。五种识虽然存在舍、乐、苦，但由于缺乏深入观察的特征，所以不被列为禅支。在其他无因心中也没有列出禅支。"由此生起"在这里也包括业生色。
在问题部分提到——在结生时刻，异熟无记法的禅支对相应蕴和业生色是禅定因缘。
这个禅定因缘虽然是基于七种禅支而存在，但从生起的角度可分为善、不善、异熟和唯作四种，再从界的角度可分为四种、一种、四种、三种，共十二种。
在这种分类中，四界的善禅支在五蕴中对自身相应法和心生起的色法是禅定因缘，除了色界外，其他在无色界中只对相应法是禅定因缘。不善法也是如此。欲界和色界的异熟法在生起时对相应法和心生起的色法，在结生时对相应法和业生色是禅定因缘。无色界异熟法只对相应法是禅定因缘，在无色界中生起的出世间异熟法也是如此。但在五蕴中，它对心生起的色法也是禅定因缘。三界的唯作禅支在五蕴中对自身相应法和心生起的色法是禅定因缘。在无色界中生起的只对相应法是禅定因缘。
禅定因缘的描述。
道因缘的描述
在道因缘的描述中，"道支"是指除了无因心生起之外的其他心中生起的慧、寻、正语、正业、正命、精进、念、定、邪见、邪语、邪业、邪命这十二支。由于道是因的最后，所以在无因心中没有列出道支。"由此生起"在这里也包括业生色。
在问题部分提到——在结生时刻，异熟无记法的道支对相应蕴和业生色是道因缘。
这个道因缘虽然是基于十二种道支而存在，但从生起的角度可分为善等四种，从善等的欲界等界的角度可分为十二种。
在这种分类中，四界的善道支在五蕴中对自身相应法和心生起的色法是道因缘，除了色界外，其他在无色界中只对相应法是道因缘。其他应像禅定因缘那样详细解释。
道因缘的描述。
相应因缘的描述。

19. Sampayuttapaccayaniddese pāḷi uttānatthā eva. Ayaṃ pana sampayuttapaccayo nāma saṅkhepato sabbepi arūpino khandhā. Pabhedato panesa jātito kusalādīnaṃ, bhūmito ca kāmāvacarādīnaṃ vasena anekadhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo. Evaṃ bhinne panettha catubhūmakesupi kusalakkhandhesu eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ, tayo ekassa, dve dvinnanti evaṃ sabbepi aññamaññaṃ sampayuttapaccayena paccayo. Akusalavipākakiriyakkhandhesupi eseva nayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Sampayuttapaccayaniddesavaṇṇanā.

20. Vippayuttapaccayaniddesavaṇṇanā



在相应因缘的描述中，巴利文的含义如上所述。这个相应因缘简而言之是所有无色法的蕴。根据不同的分类，从生起的角度可分为善等，从界的角度可分为欲界等，因此可以多种方式进行划分。
在这种分类中，四界的善法蕴中有一个蕴与三个蕴相应，三个蕴与一个蕴相应，两个蕴与两个蕴相应，因此所有的法都是通过相互的相应因缘而存在。不善的异熟法和唯作法的蕴也是如此，因此这里的因缘也可以进行描述。
相应因缘的描述。
离相因缘的描述。
provided by EasyChat

20. Vippayuttapaccayaniddese rūpino dhammā arūpīnanti idaṃ tāva hadayavatthuno ceva cakkhundriyādīnañca vasena veditabbaṃ. Rūpadhammesu hi eteyeva cha koṭṭhāsā arūpakkhandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayā honti. Rūpāyatanādayo pana ārammaṇadhammā kiñcāpi vippayuttadhammā, vippayuttapaccayā pana na honti. Kiṃ kāraṇā? Sampayogāsaṅkāya abhāvato. Arūpino hi khandhā cakkhādīnaṃ vatthūnaṃ abbhantarato nikkhamantā viya uppajjanti. Tattha āsaṅkā hoti – ‘‘kiṃ nu kho ete etehi sampayuttā, udāhu vippayuttā’’ti. Ārammaṇadhammā pana vatthunissayena uppajjamānānaṃ ārammaṇamattā hontīti natthi tesu sampayogāsaṅkā. Iti sampayogāsaṅkāya abhāvato na te vippayuttapaccayā. Hadayavatthuādīsu eva panāyaṃ vippayuttapaccayatā veditabbā. Vuttampi cetaṃ pañhāvāre – vatthu kusalānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Vatthu akusalānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇassa vippayuttapaccayena paccayo. Sota… ghāna… jivhā… kāyāyatanaṃ kāyaviññāṇassa vippayuttapaccayena paccayo. Vatthu vipākābyākatānaṃ kiriyābyākatānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayoti.

Arūpinodhammā rūpīnanti idaṃ pana catunnaṃ khandhānaṃ vasena veditabbaṃ. Arūpadhammesu hi cattāro khandhāva sahajātapurejātānaṃ rūpadhammānaṃ vippayuttapaccayā honti, nibbānaṃ pana arūpampi samānaṃ rūpassa vippayuttapaccayo na hoti. ‘‘Catūhi sampayogo catūhi vippayogo’’ti hi vuttaṃ. Iti catunnaṃ arūpakkhandhānaṃyeva vippayuttapaccayatā veditabbā. Vuttampi cetaṃ pañhāvāre – sahajātā kusalā khandhā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Pacchājātā kusalā khandhā purejātassa imassa kāyassa vippayuttapaccayena paccayo. Paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā khandhā kaṭattārūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo, khandhā vatthussāti. Evaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā veditabbā.

Ayaṃ pana vippayuttapaccayo nāma saṅkhepato pañcavokārabhave vattamānā rūpārūpadhammā. Tesu rūpaṃ vatthuno cakkhādīnañca vasena chadhā bhinnaṃ, arūpaṃ pañcavokārabhave uppannakusalākusalavipākakiriyavasena catudhā bhinnaṃ. Tassa bhūmito kāmāvacarādivasena catudhā, ekadhā, tidhā, tidhāti ekadasadhā bhedo hoti. Āruppavipākañhi vippayuttapaccayo na hotīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.


在离相因缘的描述中，色法与无色法是指通过心识和眼感官等的作用来理解的。在色法中，这六种要素是通过离相因缘而存在的无色法。色处等虽然是依赖于对象法而生起的，但并不属于离相因缘。为什么呢？因为缺乏相互结合的特征。无色法的蕴像是从眼、耳等的对象中生起一样生起。在这里有一种怀疑——“这些究竟是相互结合的，还是离相的？”而对象法在依赖于对象的情况下生起，因此不存有相互结合的怀疑。因此，它们不属于离相因缘。只有在心和对象等中，才能理解这种离相因缘。问题部分也提到——善法的蕴通过离相因缘而存在。不善法的蕴通过离相因缘而存在。眼处的眼识通过离相因缘而存在。耳处……鼻处……舌处……身体处的身体识通过离相因缘而存在。异熟无记法的蕴通过离相因缘而存在。
无色法与色法是指通过四种蕴来理解的。在无色法中，四种蕴是与自然生起的色法通过离相因缘而存在的，而涅槃则与无色法的离相因缘并不相同。“四种结合与四种离开”是这样说的。因此，四种无色法的离相因缘是可以理解的。问题部分也提到——自然生起的善法蕴通过心生起的色法而存在。后生的善法蕴通过此身体的离相因缘而存在。在结生时，异熟法的蕴通过相应的色法而存在，蕴都是对象法。因此，这里可以理解为巴利文的描述。
这个离相因缘简而言之是五蕴中存在的色法与无色法。在这些法中，色法因眼等的作用而分为六种，无色法因在五蕴中生起的善、不善、异熟、唯作而分为四种。从界的角度可分为四种、一种、三种、三种，因此有十种不同的划分。无色的异熟法不属于离相因缘，这里也可以进行多种方式的划分。


Evaṃ bhinne panettha pañcavokārabhave uppannaṃ catubhūmakampi kusalaṃ akusalañca attanā samuṭṭhāpitacittasamuṭṭhānarūpassa sahajātavippayuttapaccayena paccayo hoti. Uppādakkhaṇaṃ pana atikkamitvā ṭhitikkhaṇaṃ pattassa purejātassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikarūpakāyassa pacchājātavippayuttapaccayena paccayo hoti. Ettha ca tisamuṭṭhānikakāyoti āhārasamuṭṭhānassa abhāvato brahmapārisajjādīnaṃ kāyo veditabbo. Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ pana pavatte cittasamuṭṭhānarūpassa, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassa ca sahajātavippayuttapaccayena paccayo hoti. Lokuttaravipākaṃ cittasamuṭṭhānarūpasseva. Tividhampi panetaṃ purejātassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātavippayuttapaccayena paccayo. Tebhūmakampi kiriyaṃ cittasamuṭṭhānassa sahajātavippayuttapaccayena paccayo, purejātassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātavippayuttapaccayena paccayo. Chadhā ṭhitesu pana rūpesu vatthurūpaṃ paṭisandhikkhaṇe kāmāvacararūpāvacaravipākānaṃ sahajātavippayuttapaccayena paccayo, pavatte uppajjamānānaṃ catubhūmakakusalānaṃ akusalānaṃ dvipañcaviññāṇavajjānaṃ tebhūmakavipākānaṃ tebhūmakakiriyānañca purejātavippayuttapaccayena paccayo. Cakkhāyatanādīni cakkhuviññāṇādīnaṃ purejātavippayuttapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Vippayuttapaccayaniddesavaṇṇanā.

21. Atthipaccayaniddesavaṇṇanā



在这种分类中，五蕴中生起的四界善法和不善法，对自身生起的心生起色法是同时离相因缘。超过生起时刻，进入存在时刻的前生四种相续和业相续的色法体是后生离相因缘。在这里，三种相续的色法体是指不包括食生起的梵众天等的色法体。
欲界和色界的异熟法在生起时对心生起的色法，在结生时对业生色是同时离相因缘。出世间异熟法只对心生起的色法是离相因缘。这三种法对前生四种相续和业相续的色法体是后生离相因缘。三界的唯作法对心生起的色法是同时离相因缘，对前生四种相续和业相续的色法体是后生离相因缘。
在六种存在的色法中，对象色在结生时对欲界和色界异熟法是同时离相因缘，在生起时对四界善法、不善法（除了两种五识）、三界异熟法和三界唯作法是前生离相因缘。眼处等对眼识等是前生离相因缘。因此，这里的因缘也可以进行描述。
离相因缘的描述。
有因缘的描述。

21. Atthipaccayaniddese cattāro khandhātiādīhi sahajātavasena atthipaccayo niddiṭṭho. Cakkhāyatanantiādīhi purejātavasena. Yaṃ rūpaṃ nissāyāti ettha sahajātapurejātavasena atthipaccayo niddiṭṭho. Evamayaṃ pāḷi sahajātapurejātānaññeva atthipaccayānaṃ vasena āgatā. Pañhāvāre pana sahajātaṃ, purejātaṃ, pacchājātaṃ, āhāraṃ, indriyanti imesaṃ vasena āgatattā pacchājātaāhārindriyavasenāpi atthipaccayo labbhati. Idha pana sāvasesavasena desanā katāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.

Ayaṃ pana atthipaccayo nāma duvidho – aññamaññato, na aññamaññato. Tattha aññamaññaṃ tividhaṃ – arūpaṃ arūpena, rūpaṃ rūpena, rūpārūpaṃ rūpārūpena. ‘‘Cattāro khandhā arūpino’’ti ettha hi sabbacittuppattivasena arūpaṃ arūpena vuttaṃ. ‘‘Cattāro mahābhūtā’’ti ettha sabbasantativasena rūpaṃ rūpena. ‘‘Okkantikkhaṇe nāmarūpa’’nti ettha paṭisandhikhandhānañceva vatthuno ca vasena rūpārūpaṃ rūpārūpena vuttaṃ. Na aññamaññampi tividhaṃ – ‘‘arūpaṃ rūpassa, rūpaṃ rūpassa, rūpaṃ arūpassa cittacetasikā dhammā’’ti ettha hi pañcavokāravasena arūpaṃ rūpassa vuttaṃ. ‘‘Mahābhūtā upādārūpāna’’nti ettha sabbasantativasena rūpaṃ rūpassa. ‘‘Cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā’’tiādīsu vatthārammaṇavasena rūpaṃ arūpassa atthipaccayoti vuttaṃ.

Apicesa atthipaccayo nāma saṅkhepato khaṇattayappattaṃ nāmañceva rūpañca, vattamānā pañcakkhandhātipi vattuṃ vaṭṭati. So jātibhedato kusalākusalavipākakiriyarūpavasena pañcadhā bhijjati . Tattha kusalo sahajātapacchājātavasena duvidho hoti, tathā akusalo vipākakiriyasaṅkhāto ca. Tesu kusalo kāmāvacarādibhedena catudhā bhijjati, akusalo kāmāvacarova vipāko catubhūmako, kiriyāsaṅkhāto tibhūmako. Rūpasaṅkhāto atthipaccayo kāmāvacarova. So pana sahajātapurejātavasena duvidho. Tattha pañca vatthūni ārammaṇāni ca purejātāneva, hadayavatthu sahajātaṃ vā hoti purejātaṃ vā. Pañhāvāre pana āgato āhāro indriyañca sahajātādibhedaṃ na labhatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.

Evaṃ bhinne panettha catubhūmakakusalopi sahajāto atthipaccayo pañcavokāre ‘‘eko khandho tiṇṇannaṃ khandhāna’’ntiādinā nayena aññamaññaṃ khandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca ṭhapetvā pana rūpāvacarakusalaṃ avaseso āruppe sampayuttakkhandhānaññeva sahajātakusalo atthipaccayena paccayo hoti. Catubhūmako panesa pañcavokāre catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājāto kusalo atthipaccayena paccayo hoti. Akusalepi eseva nayo. Sopi hi pañcavokāre sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva sahajātākusalo atthipaccayena paccayo. Pañcavokāre catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātākusalo atthipaccayena paccayo.


在有因缘的描述中，四种蕴等的自然生起因缘被提及。眼处等是指前生的因缘。依赖于色法的生起因缘在这里被提及。这样，巴利文是基于自然生起的因缘而来的。问题部分提到，由于自然生起、前生、后生、食、感官等的缘故，后生的食感官因缘也可以获得。因此，这里是以有余的方式进行讲解的。
这个有因缘的因缘有两种——相互之间的和不相互之间的。其中，相互之间有三种——无色法与无色法、色法与色法、色法与无色法。这里提到“四种无色蕴”，是指所有心的生起都与无色法相互关联。“四种大元素”是指所有存在的色法。“在生起时的名色”是指依赖于结生蕴和对象法的色法与无色法的相互关系。不相互之间的也有三种——“无色法与色法、色法与色法、色法与无色法的心识法”，这里提到的是五蕴的无色法与色法的关系。“大元素是依附色法的”，这里提到的是所有存在的色法与色法的关系。“眼处等与眼识等”，是指依赖于对象的色法与无色法的因缘。
此外，这个有因缘的因缘简而言之是针对三种时刻的名与色，正在发生的五蕴也可以被提及。它根据出生的分类分为善、不善、异熟、唯作的五种。这里的善法根据自然生起和后生的分类分为两种，同样不善法也被称为异熟和唯作。在这些中，善法根据欲界等的分类分为四种，不善法在欲界的异熟法是四界的，而唯作法是三界的。色法的有因缘是欲界的。它同时也根据自然生起和前生的分类分为两种。在这里，五种对象和五种感官的自然生起不会被提及，因此这里的因缘也可以有多种方式的划分。
在这种分类中，四界的善法也是自然生起的有因缘，五蕴中“一个蕴与三种蕴”的说法，除了心生起的色法外，其余的都是色法与无色法的相应因缘。四界的善法在五蕴中是后生的有因缘。不善法也是如此。它在五蕴中与相应的蕴、心生起的色法都有相互因缘。在五蕴中，四界的相应因缘也被称为后生的有因缘。


Vipākato pana kāmāvacararūpāvacaro atthipaccayo niyameneva paṭisandhikkhaṇe khandhānañceva kaṭattārūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo. Pavatte pana sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo, ṭhitippattassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthipaccayena paccayo. Arūpāvacaravipāko pana āruppe uppannalokuttaravipāko ca attanā sampayuttakkhandhānaññeva sahajātatthipaccayena paccayo. Pañcavokāre lokuttaravipāko sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo, catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthipaccayena paccayo. Kiriyato rūpāvacaro atthipaccayo sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo, catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthipaccayena paccayo. Kāmāvacarārūpāvacaro pana āruppe sampayuttakkhandhānaññeva, pañcavokāre cittasamuṭṭhānarūpassāpi sahajātatthipaccayena paccayo, catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthi paccayena paccayo.

Rūpasaṅkhāto pana atthipaccayo sahajāto, purejāto, āhāro, indriyanti catubbidho. Tattha sahajātarūpatthipaccayo catusamuṭṭhānavasena catudhā ṭhito. Tattha kammasamuṭṭhāno ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇannaṃ mahābhūtānaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ, mahābhūtā upādārūpānanti evaṃ sahajātatthipaccayena paccayo hoti. Paṭisandhikkhaṇe vatthurūpaṃ kāmāvacararūpāvacaravipākakkhandhānaṃ sahajātatthipaccayena paccayo hoti. Tesampi tisamuṭṭhānikarūpaṃ ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇannaṃ mahābhūtānaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ, mahābhūtā upādārūpānanti evaṃ sahajātatthipaccayena paccayo hoti. Purejātatthipaccayo pana vatthupurejātaārammaṇapurejātavasena duvidho hoti. So duvidhopi heṭṭhā purejātapaccaye vuttanayeneva yojetvā gahetabbo. Āhāratthipaccayopi heṭṭhā kabaḷīkārāhārapaccaye yojitanayeneva yojetabbo. Idha panesa attano aniruddhakkhaṇe paccayabhāvena atthipaccayoti vutto. Rūpajīvitindriyampi heṭṭhā indriyapaccaye rūpajīvitindriyayojanāyaṃ vuttanayeneva yojetabbaṃ. Idha panetampi attano aniruddhakkhaṇeyeva paccayabhāvena atthipaccayoti vuttanti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.

Atthipaccayaniddesavaṇṇanā.

22. Natthipaccayaniddesavaṇṇanā

22. Natthipaccayaniddese samanantaraniruddhāti aññena cittuppādena anantarikā hutvā samanantaraniruddhā. Paṭuppannānanti paccuppannānaṃ. Iminā natthipaccayassa okāsadānaṭṭhena natthipaccayabhāvaṃ sādheti. Purimesu hi nirodhavasena pacchimānaṃ pavattanokāsaṃ adentesu tesaṃ paṭuppannabhāvo na siyāti ayamettha pāḷivaṇṇanā. Sesaṃ sabbaṃ anantarapaccaye vuttanayeneva veditabbaṃ. Paccayalakkhaṇameva hettha nānaṃ, paccayānaṃ pana paccayuppannānañca nānākaraṇaṃ natthi. Kevalaṃ pana tattha ‘‘cakkhuviññāṇadhātu taṃsampayuttakā ca dhammā manodhātuyā’’tiādinā nayena paccayā ca paccayuppannā ca sarūpato dassitā. Idha pana ‘‘samanantaraniruddhā cittacetasikā dhammā paṭuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammāna’’nti sabbepi te nirodhuppādavasena sāmaññato dassitāti.

Natthipaccayaniddesavaṇṇanā.

23. Vigatapaccayaniddesavaṇṇanā



从异熟法的角度来看，欲界和色界的有因缘在结生时刻对蕴和业生色是同时的有因缘。在生起时，对相应蕴和心生起的色法是同时的有因缘，对已进入存在时刻的四种相续和业相续的色法体是后生的有因缘。
无色界的异熟法和在无色界生起的出世间异熟法，只对自身相应的蕴是同时的有因缘。在五蕴中，出世间异熟法对相应蕴和心生起的色法是同时的有因缘，对四种相续和业相续的色法体是后生的有因缘。
从唯作法的角度，色界的有因缘对相应蕴和心生起的色法是同时的有因缘，对四种相续和业相续的色法体是后生的有因缘。欲界和色界的有因缘在无色界只对相应蕴是同时的，在五蕴中对心生起的色法和四种相续和业相续的色法体是同时和后生的有因缘。
色法的有因缘有四种：同时生起、前生、食和感官。其中，同时生起的色法有因缘根据四种相续分为四种。在这里，业生的一个大元素与三个大元素、三个大元素与一个大元素、两个大元素与两个大元素，大元素与依附色法是同时的有因缘。在结生时刻，对象色是欲界和色界异熟蕴的同时有因缘。对于三种相续的色法，一个大元素与三个大元素、三个大元素与一个大元素、两个大元素与两个大元素，大元素与依附色法是同时的有因缘。
前生的有因缘根据对象前生和对境前生分为两种。这两种都应按照前面前生因缘的方式来理解。食的有因缘应按照前面食因缘的方式来理解。在这里，它在自身未消失的时刻被称为有因缘。生命感官也应按照前面感官因缘的方式来理解。在这里，它在自身未消失的时刻被称为有因缘。因此，这里的因缘也可以进行描述。
有因缘的描述。
无因缘的描述
在无因缘的描述中，"紧邻灭"是指被另一个心的生起紧密相连而灭。"现在的"是指当前的。通过这一点，证明了无因缘的空间给予的特性。在前面的灭去中，如果不给后面的生起空间，那么当前的存在就不会发生，这是这里的巴利文解释。其余部分应按照前面的相续因缘的方式来理解。这里的特点仅仅是因缘的特征，因缘和因缘生起的法并没有不同。只是在那里，通过"眼识界和与之相应的法是意界"等方式，因缘和因缘生起的法在本质上被显示出来。在这里，所有这些法都是通过灭和生起的方式被普遍地显示出来。
无因缘的描述。
离去因缘的描述。

23. Vigatapaccayaniddese samanantaravigatāti samanantarameva vigatā. Iminā vigatapaccayassa vigacchamānabhāveneva paccayabhāvaṃ dasseti. Iti natthipaccayassa ca imassa ca byañjanamatteyeva nānattaṃ, na attheti.

Vigatapaccayaniddesavaṇṇanā.

24. Avigatapaccayaniddesavaṇṇanā



在离去因缘的描述中，“紧邻离去”是指紧邻着离去。通过这一点，显示了离去因缘的离去状态。因此，无因缘和这一点仅仅是表面的不同，并没有实质上的差异。
离去因缘的描述。
不离去因缘的描述。
provided by EasyChat

24. Avigatapaccayaniddese cattāro khandhātiādīnaṃ sabbākārena atthipaccayaniddese vuttanayeneva attho veditabbo. Imassapi hi paccayassa atthipaccayena saddhiṃ byañjanamatteyeva nānattaṃ, na attheti.

Avigatapaccayaniddesavaṇṇanā.

Paccayaniddesapakiṇṇakavinicchayakathā

Idāni evaṃ uddesaniddesato dassitesu imesu catuvīsatiyā paccayesu ñāṇacārassa visadabhāvatthaṃ anekadhammānaṃ ekapaccayabhāvato, ekadhammassa anekapaccayabhāvato, ekapaccayassa anekapaccayabhāvato, paccayasabhāgato, paccayavisabhāgato, yugaḷakato, janakājanakato, sabbaṭṭhānikāsabbaṭṭhānikato, rūpaṃ rūpassātiādivikappato, bhavabhedatoti imesaṃ dasannaṃ padānaṃ vasena pakiṇṇakavinicchayo veditabbo. Tattha anekadhammānaṃ ekapaccayabhāvatoti etesu hi ṭhapetvā kammapaccayaṃ avasesesu tevīsatiyā paccayesu anekadhammā ekato paccayā honti. Kammapaccayo pana eko cetanādhammoyevāti evaṃ tāvettha anekadhammānaṃ ekapaccayabhāvato vinicchayo veditabbo.

Ekadhammassa anekapaccayabhāvatoti hetupaccaye tāva amoho eko dhammo. So purejātakammāhārajhānapaccayova na hoti, sesānaṃ vīsatiyā paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Alobhādosā indriyamaggapaccayāpi na honti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayā honti. Lobhamohā vipākapaccayāpi na honti, sesānaṃ sattarasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayā honti. Doso adhipatipaccayopi na hoti, sesānaṃ soḷasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Ārammaṇapaccaye rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā ārammaṇapurejātaatthiavigatavasena catudhā paccayo; tathā manodhātuyā ahetukamanoviññāṇadhātuyā ca. Sahetukāya pana ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayavasenāpi paccayo hoti. Iminā nayena sabbesaṃ ārammaṇapaccayadhammānaṃ anekapaccayabhāvo veditabbo.

Adhipatipaccaye ārammaṇādhipatino ārammaṇapaccaye vuttanayeneva anekapaccayabhāvo veditabbo. Sahajātādhipatīsu vīmaṃsā amohahetu viya vīsatidhā paccayo hoti. Chando hetupurejātakammaāhāraindriyajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ sattarasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Cittaṃ hetupurejātakammajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Vīriyaṃ hetupurejātakammāhārajhānapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti.


在不离去因缘的描述中，四种蕴等的意义应该按照有因缘的描述方式来理解。这个因缘与有因缘相比，仅仅是表面上的不同，本质上并无差异。
不离去因缘的描述。
因缘描述的杂项判断讨论
现在，通过前面的总说和详说已经展示了这二十四种因缘。为了使智慧的活动更加清晰，需要从以下十个角度进行杂项判断：多种法的单一因缘、单一法的多种因缘、单一因缘的多种法、因缘的相似性、因缘的不相似性、成对、生与不生、遍及一切处与不遍及一切处、色法与色法等的变化，以及界的差别。
在多种法的单一因缘中，除了业因缘外，其余二十三种因缘中，多种法可以成为单一因缘。而业因缘只是一个意志法。
在单一法的多种因缘中，首先在因缘中，无痴是一个法。它不仅仅是前生、业、食、禅定的因缘，还是其余二十种因缘的因缘。无贪、无瞋不是感官和道的因缘，但是其余十八种因缘的因缘。贪、痴不是异熟的因缘，但是其余十七种因缘的因缘。瞋不是亲依因缘，但是其余十六种因缘的因缘。
在对境因缘中，色处对眼识界是对境、前生、有、不离去四种因缘；对意界和有分意识界也是如此。对有因的法，还可以是对境、亲依、近依因缘。按照这种方式，可以理解所有对境因缘法的多种因缘性。
在亲依因缘中，对境亲依因缘的多种因缘性，可以按照对境因缘的方式来理解。在同时生起的亲依因缘中，如无痴因一样，可以成为二十种因缘。
欲求不是因、前生、业、食、感官、禅定、道的因缘，但是其余十七种因缘的因缘。心不是因、前生、业、禅定、道的因缘，但是其余二十九种因缘的因缘。精进不是因、前生、业、食、禅定的因缘，但是其余二十九种因缘的因缘。


Anantarapaccaye ‘‘cakkhuviññāṇadhātū’’tiādinā nayena vuttesu catūsu khandhesu vedanākkhandho hetupurejātakammāhāramaggapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Saññākkhandho indriyajhānapaccayopi na hoti, sesānaṃ sattarasannaṃ vasena paccayo hoti. Saṅkhārakkhandhe hetū hetupaccaye vuttanayena, chandavīriyāni adhipatipaccaye vuttanayeneva paccayā honti. Phasso hetupurejātakammaindriyajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Cetanā hetupurejātaindriyajhānamaggapaccayo na hoti. Sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Vitakko hetupurejātakammāhārindriyapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Vicāro maggapaccayopi na hoti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Pīti tesaññeva vasena paccayo hoti. Cittekaggatā hetupurejātakammāhārapaccayo na hoti, sesānaṃ vīsatiyā vasena paccayo hoti. Saddhā hetupurejātakammāhārajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Sati tehi ceva maggapaccayena cāti ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Jīvitindriyaṃ saddhāya vuttānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Hirottappaṃ tato indriyapaccayaṃ apanetvā sesānaṃ sattarasannaṃ vasena paccayo hoti. Tathā kāyapassaddhādīni yugaḷakāni, yevāpanakesu adhimokkhamanasikāratatramajjhattatā karuṇāmuditā ca. Viratiyo pana tehi ceva maggapaccayena cāti aṭṭhārasadhā paccayā honti. Micchādiṭṭhi tato vipākapaccayaṃ apanetvā sattarasadhā, micchāvācākammantājīvā tehi ceva kammāhārapaccayehi cāti ekūnavīsatidhā. Ahirikaṃ anottappaṃ māno thinaṃ middhaṃ uddhaccanti ime hetupurejātakammavipākāhārindriyajhānamaggapaccayā na honti, sesānaṃ pana soḷasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayā honti. Vicikicchāissāmacchariyakukkuccāni tato adhipatipaccayaṃ apanetvā pannarasadhā viññāṇakkhandhassa. Adhipatipaccaye vuttanayeneva anekapaccayabhāvo veditabbo. Samanantarapaccayepi eseva nayo.

Sahajātapaccaye catūsu tāva khandhesu ekekassa dhammassa anekapaccayabhāvo vuttanayeneva veditabbo. Cattāri mahābhūtāni ārammaṇaārammaṇādhipatisahajātaaññamaññanissayaupanissayapurejātaatthiavigatavasena navadhā paccayā honti. Hadayavatthu tesañceva vippayuttassa ca vasena dasadhā paccayo hoti. Aññamaññapaccaye apubbaṃ natthi. Nissayapaccaye cakkhāyatanādīni ārammaṇaārammaṇādhipatinissayaupanissayapurejātaindriyavippayuttaatthiavigatavasena navadhā paccayā honti. Upanissaye apubbaṃ natthi. Purejātapaccaye rūpasaddagandharasāyatanāni ārammaṇaārammaṇādhipatiupanissayapurejātaatthiavigatavasena chadhā paccayā honti. Ettakamevettha apubbaṃ. Pacchājātādīsu apubbaṃ natthi. Āhārapaccaye kabaḷīkārāhāro ārammaṇaārammaṇādhipatiupanissayaāhāraatthiavigatavasena chadhā paccayo hoti. Indriyādīsu apubbaṃ natthi. Evamettha ekadhammassa anekapaccayabhāvatopi viññātabbo vinicchayo.


在无因缘中，"眼识界"等方式所述的四种蕴中，感觉蕴的因缘不是业因缘，而是其余二十种因缘的因缘。感知蕴的感官禅定因缘不是因缘，而是其余十七种因缘的因缘。行蕴的因缘根据因缘的方式所述，欲望和精进的因缘也根据因缘的方式所述。接触的因缘不是业因缘，而是其余十八种因缘的因缘。意志的因缘不是业因缘，而是其余二十种因缘的因缘。思维的因缘不是业因缘，而是其余二十种因缘的因缘。反思的因缘不是道的因缘，而是其余十七种因缘的因缘。喜悦的因缘是这些的因缘。心的专注不是业因缘，而是其余二十种因缘的因缘。信仰的因缘不是业因缘，而是其余十八种因缘的因缘。正念的因缘与这些和道的因缘一起，是二十种因缘的因缘。生命感官的因缘是信仰的因缘，是其余十八种因缘的因缘。羞愧和不安的因缘除去感官因缘，成为十七种因缘的因缘。身体的安宁等也是成对的因缘，这些在无因缘中，心的专注、慈悲、喜悦等是因缘。戒律的因缘与这些和道的因缘一起，成为十八种因缘的因缘。错误的见解除去异熟因缘，成为十七种因缘的因缘，错误的言辞、行为、生活与这些因缘一起，成为二十种因缘的因缘。无羞愧、无不安、傲慢、懈怠、懒惰、轻率这些因缘不是业因缘，而是其余十六种因缘的因缘。怀疑、吝啬、懈怠等除去主导因缘，成为十五种因缘的因缘。主导因缘的方式可以理解为多种因缘的性质。紧邻因缘也是如此。
在相邻因缘中，四种蕴中每一种法的多种因缘的性质应当理解。四大元素与对象、对象的主导因缘、相互依赖、相互依赖、前生、无离去等方面，成为九种因缘的因缘。心脏的基础与这些的结合，成为十种因缘的因缘。相互依赖因缘中没有独特的因缘。主导因缘中，眼处等与对象、对象的主导因缘、相互依赖、相互依赖、前生、无离去等方面，成为九种因缘的因缘。依赖中没有独特的因缘。前生因缘中，色声香味触等与对象、对象的主导因缘、相互依赖、前生、无离去等方面，成为六种因缘的因缘。这些是独特的。后生等中没有独特的因缘。食的因缘中，食物的依赖、对象、对象的主导因缘、相互依赖、食物等方面，成为六种因缘的因缘。感官等中没有独特的因缘。这样，单一法的多种因缘的性质也应当被理解。


Ekapaccayassa anekapaccayabhāvatoti hetupaccayādīsu yassa kassaci ekassa paccayassa yenākārena yenatthena yo paccayuppannānaṃ paccayo hoti, taṃ ākāraṃ taṃ atthaṃ avijahitvāva aññehipi yehākārehi yehi atthehi so tasmiññeva khaṇe tesaṃ dhammānaṃ anekapaccayabhāvaṃ gacchati, tato anekapaccayabhāvato tassa vinicchayo veditabboti attho. Seyyathidaṃ – amoho hetupaccayo, so hetupaccayattaṃ avijahantova adhipatisahajātaaññamaññanissayavipākaindriyamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi ekādasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Alobhādosā tato adhipatiindriyamaggapaccaye tayo apanetvā sesānaṃ vasena anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Idaṃ vipākahetūsuyeva labbhati, kusalakiriyesu pana vipākapaccayatā parihāyati. Lobhadosamohā te tayo vipākañcāti cattāro apanetvā sesānaṃ vasena anekapaccayabhāvaṃ gacchanti.

Ārammaṇapaccayo taṃ ārammaṇapaccayattaṃ avijahantaṃyeva ārammaṇādhipatinissayaupanissayapurejātavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi sattahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayamettha ukkaṭṭhaparicchedo, arūpadhammānaṃ pana atītānāgatānaṃ vā rūpadhammānaṃ ārammaṇapaccayabhāve sati ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayamattaññeva uttari labbhati. Adhipatipaccaye vīmaṃsā amohasadisā. Chando adhipatipaccayo adhipatipaccayattaṃ avijahantova sahajātaaññamaññanissayavipākasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi aṭṭhahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Vīriyaṃ tesañceva indriyamaggapaccayānañcāti imesaṃ vasena aparehipi dasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Cittaṃ tato maggapaccayaṃ apanetvā āhārapaccayaṃ pakkhipitvā imesaṃ vasena adhipatipaccayato uttari dasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ārammaṇādhipatino pana heṭṭhā ārammaṇapaccaye vuttanayeneva anekapaccayabhāvo veditabbo.

Anantarasamanantarapaccayā anantarasamanantarapaccayattaṃ avijahantāva upanissayakammaāsevananatthivigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Ariyamaggacetanāyeva cettha kammapaccayataṃ labhati, na sesadhammā. Sahajātapaccayo sahajātapaccayattaṃ avijahantova hetuadhipatiaññamaññanissayakammavipākaāhāraindriyajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehi cuddasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayampi ukkaṭṭhaparicchedo vatthusahajātādīnaṃ pana vasenettha hetupaccayādīnaṃ abhāvopi veditabbo. Aññamaññapaccayepi eseva nayo.

Nissayapaccayo nissayapaccayattaṃ avijahantova catuvīsatiyā paccayesu attano nissayapaccayattañceva anantarasamanantarapacchājātaāsevananatthivigatapaccaye ca cha apanetvā sesānaṃ vasena aparehipi sattarasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayampi ukkaṭṭhaparicchedova vatthunissayādīnaṃ pana vasenettha hetupaccayādīnaṃ ābhāvopi veditabbo.


单一因缘的多种法是指：在因缘等中，任何单一因缘，以其方式和意义成为诸法因缘，而不放弃其因缘的本质，在同一时刻可以以其他方式和意义成为多种法的因缘。例如：
无痴是因缘，不放弃其因缘本质，可以通过主导、同时生起、相互、依赖、异熟、感官、道、相应、不相应、有、不离去等十一种方式成为多种法的因缘。
无贪、无瞋除去主导、感官、道的因缘，可以通过其余方式成为多种法的因缘。这仅仅存在于异熟因中，在善法和唯作法中，异熟因缘的性质会减弱。贪、瞋、痴除去异熟和四种因缘，可以通过其余方式成为多种法的因缘。
对境因缘不放弃其对境因缘本质，可以通过对境、主导、依赖、近依、前生、不相应、有、不离去等七种方式成为多种法的因缘。这是最高限度的描述，对于无色法和过去未来的色法，仅仅是对境、主导、近依的因缘。
主导因缘中，无痴类似。欲求作为主导因缘，不放弃其主导因缘本质，可以通过同时生起、相互、依赖、异熟、相应、不相应、有、不离去等八种方式成为多种法的因缘。精进可以通过这些和感官、道的因缘，成为十种方式的多种法因缘。心可以除去道的因缘，加入食的因缘，通过十种方式成为多种法的因缘。对境的主导因缘可以按照对境因缘的方式理解。
紧邻和相续因缘不放弃其本质，可以通过近依、业、修习、无、离去等五种方式成为多种法的因缘。在这里，只有圣道的意志可以成为业因缘，其余法不能。
同时生起因缘不放弃其本质，可以通过因、主导、相互、依赖、业、异熟、食、感官、道、相应、不相应、有、不离去等十四种方式成为多种法的因缘。这是最高限度的描述，对于对象等，可以理解为因缘等的缺失。
相互因缘也是如此。
依赖因缘不放弃其本质，在二十四种因缘中，可以除去自身的依赖因缘和紧邻、相续、后生、修习、无、离去等六种因缘，通过其余十七种方式成为多种法的因缘。这也是最高限度的描述，对于对象等，可以理解为因缘等的缺失。


Upanissayapaccaye ārammaṇūpanissayo ārammaṇādhipatisadiso. Anantarūpanissayo anantarūpanissayapaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantarakammaāsevananatthivigatānaṃ vasena aparehipi chahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ariyamaggacetanāyeva cettha kammapaccayataṃ labhati, na sesadhammā. Pakatūpanissayo pakatūpanissayova. Purejātapaccayo attano purejātapaccayattaṃ avijahantova ārammaṇaārammaṇādhipatinissayaupanissayaindriyavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi aṭṭhahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayampi ukkaṭṭhaniddesova ārammaṇapurejāte panettha nissayaindriyavippayuttapaccayatā na labbhati. Ito uttaripi labbhamānālabbhamānaṃ veditabbaṃ. Pacchājātapaccayo attano pacchājātapaccayabhāvaṃ avijahantova vippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi tīhākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Āsevanapaccayo āsevanapaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantaraupanissayanatthivigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati.

Kammapaccayo kammapaccayattaṃ avijahantova ekakkhaṇiko tāva sahajātaaññamaññanissayavipākaāhārasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi navahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Nānākkhaṇiko upanissayaanantarasamanantaranatthivigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Vipākapaccayo vipākapaccayattaṃ avijahantova hetuadhipatisahajātaaññamaññanissayakammaāhāraindriyajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi cuddasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Āhārapaccaye kabaḷīkāro āhāro āhārapaccayattaṃ avijahantova atthiavigatānaṃ vasena aparehipi dvīhākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Sesā tayo āhārapaccayattaṃ avijahantāva yathānurūpaṃ adhipatisahajātaaññamaññanissayakammavipākaindriyasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi ekādasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti.

Indriyapaccaye rūpino pañcindriyā indriyapaccayattaṃ avijahantāva nissayapurejātavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Rūpajīvitindriyampi indriyapaccayattaṃ avijahantaññeva atthiavigatānaṃ vasena aparehipi dvīhākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Arūpino indriyānipi yathānurūpaṃ indriyapaccayattaṃ avijahantāneva hetuadhipatisahajātaaññamaññanissayavipākaāhārajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi terasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Jhānapaccayo jhānapaccayattaṃ avijahantova yathānurūpaṃ sahajātaaññamaññanissayavipākaindriyamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi dasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Maggapaccayo maggapaccayattaṃ avijahantova yathānurūpaṃ jhānapaccaye vuttānaṃ dasannaṃ hetuadhipatīnañcāti imesaṃ vasena aparehipi dvādasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati.


依赖因缘中，对境依赖因缘与对境主导因缘相似。无间接依赖因缘不放弃其本质，可以通过相邻、同时生起、修习、无、离去等六种方式成为多种法的因缘。只有圣道的意志可以成为业因缘，其余法不能。自然依赖因缘是自然依赖因缘本质。前生因缘不放弃其本质，可以通过对境、主导、依赖、近依、感官、异熟等八种方式成为多种法的因缘。这也是最高限度的描述，而在这里对境的依赖因缘不再存在。从这里向上也应当被理解为可得与不可得。
后生因缘不放弃其本质，可以通过相应的依赖、异熟等三种方式成为多种法的因缘。修习因缘不放弃其本质，可以通过相邻、同时生起、依赖、无、离去等五种方式成为多种法的因缘。
业因缘不放弃其本质，可以通过相应的、同时生起、相互、依赖、异熟、食、感官、道、相应、不相应等九种方式成为多种法的因缘。多种法的因缘可以通过相邻的、同时生起的、依赖、异熟等五种方式成为多种法的因缘。异熟因缘不放弃其本质，可以通过因、主导、相互、依赖、异熟、食、感官、道、相应、不相应等十三种方式成为多种法的因缘。食的因缘中，食物的依赖不放弃其本质，可以通过存在等两种方式成为多种法的因缘。
其余三种食的因缘不放弃其本质，可以通过相应的、主导、相互、依赖、异熟、感官、道、相应、不相应等十一种方式成为多种法的因缘。
感官因缘中，色法的五种感官不放弃其本质，可以通过依赖、前生、异熟等五种方式成为多种法的因缘。色法的生命感官也不放弃其本质，可以通过存在等两种方式成为多种法的因缘。无色法的感官也可以通过相应的、主导、相互、依赖、异熟、食、感官、道、相应、不相应等十三种方式成为多种法的因缘。禅定因缘不放弃其本质，可以通过相应的、主导、相互、依赖、异熟、感官、道、相应、不相应等十种方式成为多种法的因缘。道的因缘不放弃其本质，可以通过相应的、禅定因缘中所述的十种因缘成为多种法的因缘。


Sampayuttapaccayo sampayuttapaccayattaṃ avijahantova yathānurūpaṃ hetuadhipatisahajātaaññamaññanissayakammavipākaāhāraindriyajhānamaggaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi terasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Vippayuttapaccayo vippayuttapaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantaraāsevanasampayuttanatthivigatasaṅkhāte cha paccaye apanetvā sesānaṃ vasena yathānurūpaṃ aparehipi sattarasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Tattha rūpassa ca arūpassa ca paccayavibhāgo veditabbo. Atthipaccayo atthipaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantaraāsevananatthivigatasaṅkhāte pañca paccaye apanetvā sesānaṃ vasena yathānurūpaṃ aparehi aṭṭhārasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Natthipaccayavigatapaccayā anantarapaccayasadisā . Avigatapaccayo atthipaccayasadisoyevāti evamettha ekapaccayassa anekapaccayabhāvatopi viññātabbo vinicchayo.

Paccayasabhāgatoti etesu hi catuvīsatiyā paccayesu anantarasamanantaraanantarūpanissayaāsevananatthivigatā sabhāgā, tathā ārammaṇaārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayāti iminā upāyenettha paccayasabhāgatopi viññātabbo vinicchayo.

Paccayavisabhāgatoti purejātapaccayo panettha pacchājātapaccayena visabhāgo, tathā sampayuttapaccayo vippayuttapaccayena, atthipaccayo natthipaccayena, vigatapaccayo avigatapaccayenāti iminā upāyenettha paccayavisabhāgatopi viññātabbo vinicchayo.

Yugaḷakatoti etesu ca atthasarikkhatāya, saddasarikkhatāya, kālapaṭipakkhatāya, hetuphalatāya, aññamaññapaṭipakkhatāyāti imehi kāraṇehi yugaḷakato viññātabbo vinicchayo. Anantarasamanantarā hi atthasarikkhatāya ekaṃ yugaḷakaṃ nāma; nissayūpanissayā saddasarikkhatāya, purejātapacchājātā kālapaṭipakkhatāya, kammapaccayavipākapaccayā hetuphalatāya, sampayuttavippayuttapaccayā aññamaññapaṭipakkhatāya ekaṃ yugaḷakaṃ nāma, tathā atthinatthipaccayā, vigatāvigatapaccayā cāti evamettha yugaḷakatopi viññātabbo vinicchayo. Janakājanakatoti etesu ca anantarasamanantarānantarūpanissayapakatūpanissayāsevanapaccayā nānākkhaṇiko, kammapaccayo, natthivigatapaccayāti ime paccayā janakāyeva, na ajanakā. Pacchājātapaccayo kevalaṃ upatthambhakoyeva, na janako. Sesā janakā ca ajanakā ca upatthambhakā cāti attho. Evamettha janakājanakatopi viññātabbo vinicchayo.

Sabbaṭṭhānikāsabbaṭṭhānikatoti etesu ca sahajātanissayaatthiavigatapaccayā sabbaṭṭhānikā nāma, sabbesaṃ saṅkhatānaṃ rūpārūpadhammānaṃ ṭhānabhūtā kāraṇabhūtāti attho. Etehi vinā uppajjamāno ekadhammopi natthīti. Ārammaṇaārammaṇādhipatianantarasamanantarānantarūpanissayapakatūpanissayāsevanasampayuttanatthivigatapaccayā asabbaṭṭhānikā nāma. Na sabbesaṃ rūpārūpadhammānaṃ ṭhānabhūtā, arūpakkhandhānaññeva pana ṭhānabhūtā kāraṇabhūtāti attho. Arūpadhammāyeva hi etehi uppajjanti, na rūpadhammā. Purejātapacchājātāpi asabbaṭṭhānikā arūparūpānaññeva yathākkamena paccayabhāvato. Vuttāvasesāpi ekaccānaṃ rūpārūpadhammānaṃ uppattihetuto na sabbaṭṭhānikāti evamettha sabbaṭṭhānikā sabbaṭṭhānikatopi viññātabbo vinicchayo.


伴随因缘不放弃其伴随因缘的本质，可以通过相应的、主导、同时生起、相互、依赖、异熟、食、感官、道、相应、不相应等十三种方式成为多种法的因缘。分离因缘不放弃其分离因缘的本质，可以通过相邻、同时生起、修习、无、离去等六种方式成为多种法的因缘。在这里，色法和无色法的因缘的划分应当被理解。存在因缘不放弃其存在因缘的本质，可以通过相邻、同时生起、修习、无、离去等五种方式成为多种法的因缘。不存在因缘的缺失与依赖因缘相似。无缺失因缘与存在因缘相似。因此，在这里，单一因缘的多种法的性质也应当被理解。
因缘的性质是指在这二十四种因缘中，依赖、同时生起、相邻、相互、依赖、异熟等因缘的性质应当被理解。
因缘的不同性质则是：前生因缘与后生因缘不同，伴随因缘与分离因缘不同，存在因缘与不存在因缘不同，无缺失因缘与有缺失因缘不同。因此，在这里，因缘的不同性质也应当被理解。
成对的性质是指：在这些因缘中，因果相似、因果相反、时间相反、因果结果、相互相反等原因应当被理解。无间接依赖因缘与因果相似的性质相同；依赖与相互依赖的性质相同；前生与后生的时间相反；业因缘与异熟因缘的结果相同；伴随因缘与分离因缘的相互相反性质相同。因此，在这里，成对的性质也应当被理解。
生与生的因缘是指：在这些因缘中，无间接依赖、同时生起、自然、修习等因缘是不同的，业因缘、不存在因缘等因缘是生的，而不是生的。后生因缘仅仅是支持，而不是生的。其余的生与非生的因缘是支持的。因此，在这里，生与非生的性质也应当被理解。
所有因缘的性质是指：在这些因缘中，伴随的、存在的、无缺失的因缘是所有因缘的性质，所有因缘的因缘是色法与无色法的因缘。没有这些因缘的法是无法产生的。对境与对境主导的因缘、无间接依赖、同时生起、修习、相互、依赖、异熟等因缘是所有因缘的性质。并不是所有的色法与无色法的因缘，只有无色法的因缘才是因缘的性质。无色法的因缘确实是由这些因缘产生的，而不是色法的因缘。前生与后生的因缘也是所有因缘的性质，依照其因缘的性质而存在。因此，剩余的因缘也应当被理解为某些色法与无色法的产生因缘。如此，在这里，所有因缘的性质也应当被理解。


Rūpaṃ rūpassātiādivikappatoti etesu ca catuvīsatiyā paccayesu ekapaccayopi ekantena rūpameva hutvā rūpasseva paccayo nāma natthi, ekantena pana rūpaṃ hutvā arūpasseva paccayo nāma atthi. Kataro panesoti? Purejātapaccayo. Purejātapaccayo hi ekantena rūpameva hutvā arūpasseva paccayo hoti. Ekantena rūpameva hutvā rūpārūpasseva paccayo nāmātipi natthi, ekantena pana arūpaṃ hutvā arūpasseva paccayo nāma atthi. Kataro panesoti? Anantarasamanantaraāsevanasampayuttanatthivigatavasena chabbidho. So hi sabbopi ekantena arūpameva hutvā arūpasseva paccayo hoti. Ekantena arūpameva hutvāpi ekantena rūpasseva paccayo nāmātipi atthi. Kataro panesoti? Pacchājātapaccayo. So hi ekantena arūpaṃ hutvā rūpasseva paccayo hoti; ekantena pana arūpadhammova hutvā rūpārūpānaṃ paccayopi atthi. Kataro panesoti? Hetukammavipākajhānamaggavasena pañcavidho. So hi sabbopi ekantena arūpameva hutvā rūpadhammānaṃ arūpadhammānampi paccayo hoti. Ekantena pana rūpārūpameva hutvā rūpasseva paccayo nāmātipi natthi, arūpasseva pana hoti. Kataro panesoti? Ārammaṇapaccayo ceva upanissayapaccayo ca. Idañhi dvayaṃ ekantena rūpārūpameva hutvā arūpasseva paccayo hoti. Ekantena rūpārūpameva hutvā pana rūpārūpasseva paccayo nāmātipi atthi. Kataro panesoti? Adhipatisahajātaaññamaññanissayaāhāraindriyavippayuttaatthiavigatavasena navavidho. So hi sabbopi ekantena rūpārūpameva hutvā rūpārūpasseva paccayo hotīti evamettha rūpaṃ rūpassātiādivikappatopi viññātabbo vinicchayo.

Bhavabhedatoti imesu pana catuvīsatiyā paccayesu pañcavokārabhave tāva na koci paccayo na labbhati nāma. Catuvokārabhave pana tayo purejātapacchājātavippayuttapaccaye apanetvā sesā ekavīsatimeva labbhanti. Ekavokārabhave sahajātaaññamaññanissayakammaindriyaatthiavigatavasena satteva labbhanti. Bāhire pana anindriyabaddharūpe sahajātaaññamaññanissayaatthiavigatavasena pañceva labbhantīti evamettha bhavabhedatopi viññātabbo vinicchayoti.

Paccayaniddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Pucchāvāro



色法、色法的性质等的划分是指：在这二十四种因缘中，单一因缘若仅仅是色法存在，则没有色法的因缘；但若仅仅是色法存在，则有无色法的因缘。那究竟是什么呢？是前生因缘。前生因缘确实是单一的，仅仅是色法存在的同时，也有无色法的因缘。单一的仅仅是色法存在的同时，没有色法与无色法的因缘；但若仅仅是无色法存在，则有无色法的因缘。那究竟是什么呢？是无间接依赖因缘，具体分为六种。它确实是单一的，完全是无色法存在的同时，也有无色法的因缘。单一的无色法存在的同时，也有单一的色法的因缘。那究竟是什么呢？是后生因缘。后生因缘确实是单一的，仅仅是无色法存在的同时，也有色法的因缘；而单一的无色法存在的同时，也有色法与无色法的因缘。那究竟是什么呢？是因果、业、异熟、禅定、道等五种。它确实是单一的，完全是无色法存在的同时，也有色法的因缘。单一的无色法存在的同时，没有色法的因缘，但无色法的因缘是存在的。那究竟是什么呢？是对境因缘和依赖因缘。这两者确实是单一的，完全是色法与无色法的因缘。单一的色法与无色法的因缘也有可能存在。那究竟是什么呢？是主导因缘、同时生起的因缘、相互的因缘、依赖的因缘、无色法的因缘、异熟的因缘等九种。它确实是单一的，完全是色法与无色法的因缘。
存在的分裂是指：在这二十四种因缘中，五种存在的因缘是不存在的。若在五种存在的因缘中，去掉三种前生因缘和后生因缘，其余的二十种因缘便存在。若在单一的存在中，伴随的、相互的因缘则存在。
因缘的描述和分类已经完成。
问答部分。

1. Paccayānulomavaṇṇanā

Evaṃ anulomapaṭṭhānādīsu tikapaṭṭhānādivasena catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhāne paṭṭhānamahāpakaraṇe ye tikādayo nissāya niddiṭṭhattā etaṃ tikapaṭṭhānaṃ, dukapaṭṭhānaṃ…pe… dukadukapaṭṭhānanti vuttaṃ. Te anāmasitvā yesaṃ paccayānaṃ vasena te tikādayo vibhattā, te paccaye eva tāva iminā mātikānikkhepapaccayavibhaṅgasaṅkhātena vārena uddesato ca niddesato ca dassetvā, idāni ye tikādayo nissāya niddiṭṭhattā etaṃ tikapaṭṭhānaṃ, dukapaṭṭhānaṃ…pe… dukadukapaṭṭhānanti vuttaṃ. Te tikādayo imesaṃ paccayānaṃ vasena vitthāretvā dassetuṃ ekekaṃ tikadukaṃ nissāya sattahi mahāvārehi desanā katā. Tesaṃ imāni nāmāni – paṭiccavāro, sahajātavāro, paccayavāro, nissayavāro, saṃsaṭṭhavāro, sampayuttavāro, pañhāvāroti.

Tattha ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo’’ti evaṃ paṭiccābhidhānavasena vutto paṭiccavāro nāma. Kusalaṃ dhammaṃ sahajāto kusalo dhammo’’ti evaṃ sahajātābhidhānavasena vutto sahajātavāro nāma. So purimena paṭiccavārena atthato ninnānākaraṇo. Paṭiccābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena pana paṭhamo vutto, sahajātābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena dutiyo. Dvīsupi cetesu rūpārūpadhammavasena paccayā ceva paccayuppannadhammā ca veditabbā. Te ca kho sahajātāva, na purejātapacchājātā labbhanti. ‘‘Kusalaṃ dhammaṃ paccayā kusalo dhammo’’ti evaṃ paccayābhidhānavasena vutto pana paccayavāro nāma. Sopi purimavāradvayaṃ viya rūpārūpadhammavaseneva veditabbo. Paccayo panettha purejātopi labbhati. Ayamassa purimavāradvayato viseso. Tadanantaro ‘‘kusalaṃ dhammaṃ nissāya kusalo dhammo’’ti evaṃ nissayābhidhānavasena vutto nissayavāro nāma. So purimena paccayavārena atthato ninnānākaraṇo. Paccayābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena pana paṭhamo vutto, nissayābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena dutiyo. Tato paraṃ ‘‘kusalaṃ dhammaṃ saṃsaṭṭho kusalo dhammo’’ti evaṃ saṃsaṭṭhābhidhānavasena vutto saṃsaṭṭhavāro nāma. ‘‘Kusalaṃ dhammaṃ sampayutto kusalo dhammo’’ti evaṃ sampayuttābhidhānavasena vutto sampayuttavāro nāma. So purimena saṃsaṭṭhavārena atthato ninnānākaraṇo. Saṃsaṭṭhābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena pana paṭhamo vutto, sampayuttābhidhānavasena dutiyo. Dvīsupi cetesu arūpadhammavaseneva paccayā paccayuppannā ca veditabbā. Sattamavāre pana yasmā ‘‘kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayo’’tiādinā nayena te te pañhe uddharitvā puna ‘‘kusalā hetū sampayuttakānaṃ khandhāna’’ntiādinā nayena sabbepi te pañhā nijjaṭā niggumbā ca katvā vibhattā, tasmā so vāro pañhānaṃ sādhukaṃ vibhattattā pañhāvārotveva saṅkhyaṃ gato. Rūpārūpadhammavaseneva panettha paccayāpi paccayuppannāpi veditabbā.

Tattha yo tāva esa sabbapaṭhamo paṭiccavāro nāma, so uddesato niddesato ca duvidho hoti. Tattha uddesavāro paṭhamo, pucchāvārotipi vuccati. Paṇṇattivārotipi tasseva nāmaṃ. So hi kusalādayo paṭicca kusalādīnaṃ hetupaccayādīnaṃ vasena uddiṭṭhattā uddesavāro, kusalādayo paṭicca hetupaccayādivasena kusalādīnaṃ uppattiyā pucchitattā pucchāvāro, kusalādayo paṭicca hetupaccayādivasena kusalādīnaṃ uppattiyā paññāpitattā paṇṇattivārotipi vutto.

25-

因缘顺适的描述
如此，在顺适的《发趣论》等中，通过三法发趣等的方式，在二十四种总发趣的综合中，在《发趣大论》中，已经说明了依赖于三法等的发趣，二法发趣等。没有触及那些通过因缘的方式划分的三法等，现在首先通过总说和详说的方式展示这些因缘，然后依赖于七个大段落详细阐述每一个三法和二法。这些段落的名称是：缘起段、同时生起段、因缘段、依赖段、相互段、伴随段、问答段。
在此，"缘起善法"等的方式被称为缘起段。"同时生起善法"等的方式被称为同时生起段。它在本质上与前面的缘起段不同。从觉悟的角度来说，第一段是通过缘起的方式说明，第二段是通过同时生起的方式说明。在这两个段落中，因缘和因缘生起的法应当通过色法和无色法来理解。它们是同时生起的，不是前生或后生的。
"依因善法"等的方式被称为因缘段。它应当像前面两个段落一样，通过色法和无色法来理解。在这里，因缘也可以是前生的。这是它与前面两个段落的不同之处。
接下来，"依赖善法"等的方式被称为依赖段。它在本质上与前面的因缘段不同。从觉悟的角度来说，第一段是通过因缘的方式说明，第二段是通过依赖的方式说明。
然后，"相互善法"等的方式被称为相互段。"伴随善法"等的方式被称为伴随段。它在本质上与前面的相互段不同。从觉悟的角度来说，第一段是通过相互的方式说明，第二段是通过伴随的方式说明。在这两个段落中，因缘和因缘生起的法应当通过无色法来理解。
在第七个段落中，通过"善法是善法的因缘"等方式提出各种问题，然后通过"善因与伴随的蕴"等方式解开这些问题，因此这个段落因为详细阐述了问题，所以被称为问答段。在这里，因缘和因缘生起的法应当通过色法和无色法来理解。
在这些段落中，第一个缘起段有两种：总说段和问答段。也称为显示段。它是通过善法等缘起善法的因缘等方式总说的，因为是通过问题提出善法等缘起善法的生起，所以也称为问答段；因为是通过善法等缘起善法的因缘等方式阐明的，所以也称为显示段。

34. Tattha siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayāti parikappapucchā. Ayañhettha attho – yo kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayā, kiṃ so kusalaṃ dhammaṃ paṭicca siyāti atha vā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca yo kusalo dhammo uppajjeyya, so hetupaccayā siyāti ayamettha attho. Tattha paṭīti sadisatthe vattati. Sadisapuggalo hi paṭipuggalo, sadisabhāgo ca paṭibhāgoti vuccati. Iccāti gamanussukkavacanametaṃ. Ubhayaṃ ekato katvā paṭiccāti paṭigantvā sahuppattisaṅkhātena sadisabhāvena patvā, tena saddhiṃ ekato uppattibhāvaṃ upagantvāti vuttaṃ hoti. Kusalo dhammoti evaṃ sahuppattibhāvena kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayāti pucchati. Atha vā paṭiccāti paccayaṃ katvā. Taṃ pana paccayakaraṇaṃ purejātepi paccaye labbhati sahajātepi. Idha sahajātaṃ adhippetaṃ. Siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalotiādīsupi eseva nayo. Tattha kiñcāpi sahajātavasena kusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo natthi, imasmiṃ pana pucchāvāre yampi vissajjiyamānaṃ atthato labbhati, yampi na labbhati, taṃ sabbaṃ pucchāvasena uddhaṭaṃ. Parato pana vissajjane yaṃ na labbhati, taṃ pahāya yaṃ labbhati, tadeva vissajjitaṃ.

Evamettha pucchānaṃ atthañceva pucchāgatiñca ñatvā idāni gaṇanavasena pucchāparicchedo veditabbo . Ettha hi ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭiccā’’ti kusalapadaṃ ādiṃ katvā kusalākusalābyākatantā tisso pucchā, puna tadevādiṃ katvā kusalābyākatādivasena dukappabhedantā tisso, puna tadevādiṃ katvā tikantā ca ekā, evaṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti kusalādikā satta pucchā, tathā akusalādikā, tathā abyākatādikā, tathā kusalābyākatādikā, akusalābyākatādikā, kusalākusalādikā, kusalākusalābyākatādikāti sabbāpi sattannaṃ sattakānaṃ vasena kusalattikaṃ nissāya hetupaccaye ekūnapaññāsaṃ pucchā.

Tattha ekamūlakāvasānā nava, ekamūladukāvasānā nava, ekamūlatikāvasānā tisso, dukamūlaekāvasānā nava, dukamūladukāvasānā nava, dukamūlatikāvasānā tisso, tikamūlaekāvasānā tisso, tikamūladukāvasānā tisso, tikamūlatikāvasānā ekāti evametā mūlavasenāpi veditabbā. Yathā ca hetupaccaye ekūnapaññāsaṃ, ārammaṇapaccayādīsupi tathevāti sabbesupi catuvīsatiyā paccayesu –

Sahassamekañca sataṃ, chasattati punāparā;

Pucchā sampiṇḍitā honti, nayamhi ekamūlake.

35-36. Tato paraṃ hetupaccayā ārammaṇapaccayāti dumūlakanayo āraddho. Tattha hetārammaṇaduko…pe… hetuavigatadukoti hetupaccayena saddhiṃ tevīsati dukā honti. Tesu hetupaccaye viya hetārammaṇadukepi ekūnapaññāsaṃ pucchā, tāsu pāḷiyaṃ dveyeva dassitā. Yathā ca hetārammaṇaduke ekūnapaññāsaṃ tathā hetādhipatidukādīsupi. Tattha paṭhamapucchāvasena hetādhipatiduko, hetānantaraduko, hetusamanantaradukoti paṭipāṭiyā tayo duke dassetvā pariyosāne hetuavigataduko dassito, sesaṃ saṅkhittaṃ. Pucchāparicchedo panettha evaṃ veditabbo.

Sahassamekañca sataṃ, sattavīsatimeva ca;

Dukesu tevīsatiyā, pucchā honti dumūlake.



在此,可能会有这样的假设性问题:"是否由于因缘,依善法而善法生起?"这里的意思是:由于因缘而生起的善法,是否依赖于善法?或者,依赖于善法而生起的善法,是否由于因缘?在这里,"依"的意思是相似。相似的人被称为对等的人,相似的部分被称为对等的部分。"依"是表示努力的词。把这两个合在一起,"依"的意思就是:以相似的方式同时生起,与之一起生起。"善法"就是以这种同时生起的方式,问是否由于因缘,依善法而善法生起。或者,"依"的意思是作为条件。这种作为条件既可以是前生的条件,也可以是同时生起的条件。这里指的是同时生起的条件。对于"是否依善法而不善法生起"等问题也是同样的道理。虽然从同时生起的角度来说,依善法而不善法不会生起,但在这个问答段中,无论实际上能否得到,所有的问题都被提出来了。但在后面的回答中,只回答了能得到的,舍弃了得不到的。
这样,在理解了问题的意思和问题的来源之后,现在应当通过计数来了解问题的范围。在这里,以"依善法"为开始,有善、不善、无记三个问题,然后又以此为开始,有善无记等二法的三个问题,然后又以此为开始,有一个三法的问题,这样以"依善法"为开始的有七个问题,同样以不善为开始的有七个问题,以无记为开始的有七个问题,以善无记为开始的有七个问题,以不善无记为开始的有七个问题,以善不善为开始的有七个问题,以善不善无记为开始的有七个问题,这样在善三法中,关于因缘一共有四十九个问题。
在这些问题中,以一法为根源的有九个,以一法为根源二法为结尾的有九个,以一法为根源三法为结尾的有三个,以二法为根源一法为结尾的有九个,以二法为根源二法为结尾的有九个,以二法为根源三法为结尾的有三个,以三法为根源一法为结尾的有三个,以三法为根源二法为结尾的有三个,以三法为根源三法为结尾的有一个,这样也可以从根源的角度来理解这些问题。就像因缘有四十九个问题一样,在所缘缘等中也是如此,在所有二十四种缘中 -
一千一百七十六个问题,
在单一根源的方法中被总结。
在此之后,开始了"因缘所缘缘"的双根源方法。在那里,有因所缘二法等二十三个二法。在这些二法中,就像在因缘中有四十九个问题一样,在因所缘二法中也有四十九个问题,在这些问题中,经文只显示了两个。就像在因所缘二法中有四十九个问题一样,在因增上二法等中也是如此。在那里,通过第一个问题显示了因增上二法、因无间二法、因等无间二法等三个二法,最后显示了因不离去二法,其余的被省略了。这里的问题范围应当这样理解:
在二十三个二法中,
双根源方法中有一千一百二十七个问题。

37. Tato paraṃ hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatipaccayāti timūlakanayo āraddho. Tattha hetārammaṇadukena saddhiṃ adhipatipaccayādīsu bāvīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena bāvīsati tikā honti. Tesu paṭhamapucchāvasena paṭhamattikañca dutiyattikañca dassetvā pariyosānatiko dassito, sesaṃ saṅkhittaṃ. Yathā pana dukesu, evaṃ tikesupi ekamekasmiṃ tike ekūnapaññāsaṃ katvā sabbesupi bāvīsatiyā tikesu –

Sahassamekaṃ pucchānaṃ, aṭṭhasattatimeva ca;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi tikamūlake.



在此之后,开始了"因缘、所缘缘、增上缘"的三根源方法。在那里,因所缘二法与增上缘等二十二种缘中的每一种结合,形成二十二个三法。在这些三法中,通过第一个问题显示了第一个三法和第二个三法,最后显示了最后一个三法,其余的被省略了。就像在二法中一样,在三法中也是每一个三法有四十九个问题,在所有二十二个三法中 -
一千零七十八个问题,
在三根源方法中通过计数得出。
provided by EasyChat

38. Tato paraṃ hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatipaccayā anantarapaccayāti catumūlakanayo āraddho. Tattha paṭhamattikena saddhiṃ anantarapaccayādīsu ekavīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena ekavīsati catukkā honti. Tesu dve catukke dassetvā sesaṃ saṅkhittaṃ. Idhāpi ekamekasmiṃ catukke ekūnapaññāsaṃ katvā sabbesupi ekavīsatiyā catukkesu –

Sahassamekaṃ pucchānaṃ, ekūnatiṃsa punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi catumūlake.

Tato paraṃ pañcamūlakaṃ ādiṃ katvā yāva sabbamūlakā desanā katā, taṃ sabbaṃ saṅkhipitvā heṭṭhā vuttañca upari vattabbañca ekato katvā pāḷiyaṃ ‘‘ekamūlakaṃ, dumūlakaṃ, timūlakaṃ, catumūlakaṃ, pañcamūlakaṃ, sabbamūlakaṃ asammuyhantena vitthāretabba’’nti nayo dassito. Tattha ekamūlakādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ vuttameva. Pañcamūlake pana paṭhamacatukkena saddhiṃ samanantarapaccayādīsu samavīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena samavīsati pañcakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni nava pucchānaṃ, asīti ca punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi pañcamūlake.

Chamūlake paṭhamapañcakena saddhiṃ sahajātapaccayādīsu ekūnavīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena ekūnavīsati chakkā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni nava pucchānaṃ, ekatiṃsa tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi chakkamūlake.

Sattamūlake paṭhamachakkena saddhiṃ aññamaññapaccayādīsu aṭṭhārasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena aṭṭhārasa sattakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni aṭṭha pucchānaṃ, dvāsīti ca tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi sattamūlake.

Aṭṭhamūlake paṭhamasattakena saddhiṃ nissayapaccayādīsu sattarasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena sattarasa aṭṭhakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni aṭṭha pucchānaṃ, tettiṃsā ca tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi aṭṭhamūlake.

Navamūlake paṭhamaaṭṭhakena saddhiṃ upanissayapaccayādīsu soḷasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena soḷasa navakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni satta pucchānaṃ, caturāsīti tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi navamūlake.

Dasamūlake paṭhamanavakena saddhiṃ purejātapaccayādīsu pannarasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena pannarasa dasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni satta pucchānaṃ, pañcatiṃsa tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, nayamhi dasamūlake.

Ekādasamūlake paṭhamadasakena saddhiṃ pacchājātapaccayādīsu cuddasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena cuddasa ekādasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Cha satāni ca pucchānaṃ, chaḷāsīti tatoparā;

Nayamhi pucchā gaṇitā, ekādasakamūlake.

Dvādasamūlake paṭhamaekādasakena saddhiṃ āsevanapaccayādīsu terasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena terasa dvādasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Cha satāni ca pucchānaṃ, sattatiṃsa tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye dvādasamūlake.


在此之后,开始了"因缘、所缘缘、增上缘、无间缘"的四根源方法。在那里,第一个三法与无间缘等二十一种缘中的每一种结合,形成二十一个四法。在这些四法中,显示了两个四法,其余的被省略了。在这里,每一个四法也有四十九个问题,在所有二十一个四法中 -
一千零二十九个问题,
在四根源方法中通过计数得出。
在此之后,从五根源开始直到全根源的教导都被概括了,把前面所说的和后面要说的合在一起,在经文中显示了"一根源、二根源、三根源、四根源、五根源、全根源应当由不迷惑者详细阐述"的方法。在一根源等中应该说的已经说了。在五根源中,第一个四法与等无间缘等二十种缘中的每一种结合,形成二十个五法。在这些五法中,每一个都有四十九个问题 -
九百八十个问题,
在五根源方法中通过计数得出。
在六根源中,第一个五法与俱生缘等十九种缘中的每一种结合,形成十九个六法。在这些六法中,每一个都有四十九个问题 -
九百三十一个问题,
在六根源方法中通过计数得出。
在七根源中,第一个六法与相互缘等十八种缘中的每一种结合,形成十八个七法。在这些七法中,每一个都有四十九个问题 -
八百八十二个问题,
在七根源方法中通过计数得出。
在八根源中,第一个七法与依止缘等十七种缘中的每一种结合,形成十七个八法。在这些八法中,每一个都有四十九个问题 -
八百三十三个问题,
在八根源方法中通过计数得出。
在九根源中,第一个八法与亲依止缘等十六种缘中的每一种结合,形成十六个九法。在这些九法中,每一个都有四十九个问题 -
七百八十四个问题,
在九根源方法中通过计数得出。
在十根源中,第一个九法与前生缘等十五种缘中的每一种结合,形成十五个十法。在这些十法中,每一个都有四十九个问题 -
七百三十五个问题,
在十根源方法中通过计数得出。
在十一根源中,第一个十法与后生缘等十四种缘中的每一种结合,形成十四个十一法。在这些十一法中,每一个都有四十九个问题 -
六百八十六个问题,
在十一根源方法中通过计数得出。
在十二根源中,第一个十一法与重复缘等十三种缘中的每一种结合,形成十三个十二法。在这些十二法中,每一个都有四十九个问题 -
六百三十七个问题,
在十二根源方法中通过计数得出。


Terasamūlake paṭhamadvādasakena saddhiṃ kammapaccayādīsu dvādasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena dvādasa terasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni pañca pucchānaṃ, aṭṭhāsīti punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye terasamūlake.

Cuddasamūlake paṭhamaterasakena saddhiṃ vipākapaccayādīsu ekādasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena ekādasa cuddasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni pañca pucchānaṃ, tiṃsa cātha navāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye cuddasamūlake.

Pannarasamūlake paṭhamacuddasakena saddhiṃ āhārapaccayādīsu dasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena dasa pannarasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni cattāri pucchānaṃ, navuti ca tatoparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye pannarasamūlake.

Soḷasamūlake paṭhamapannarasakena saddhiṃ indriyapaccayādīsu navasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena nava soḷasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni cattāri cattā-līsekā ceva punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye soḷasamūlake.

Sattarasamūlake paṭhamasoḷasakena saddhiṃ jhānapaccayādīsu aṭṭhasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena aṭṭha sattarasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni tīṇi pucchānaṃ, navuti dve punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye sattarasamūlake.

Aṭṭhārasamūlake paṭhamasattarasakena saddhiṃ maggapaccayādīsu sattasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena satta aṭṭhārasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Satāni tīṇi pucchānaṃ, tecattārīsameva ca;

Pucchā gaṇanato honti, naye aṭṭhārasamūlake.

Ekūnavīsatimūlake paṭhamaaṭṭhārasakena saddhiṃ sampayuttapaccayādīsu chasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena cha ekūnavīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Dve satā navuti ceva, catasso ca punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye ekūnavīsatike.

Vīsatimūlake paṭhamaekūnavīsatikena saddhiṃ vippayuttapaccayādīsu pañcasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena pañcavīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Dve satā honti pucchānaṃ, cattālīsā ca pañca ca;

Pucchā gaṇanato honti, naye vīsatimūlake.

Ekavīsatimūlake paṭhamavīsatikena saddhiṃ atthipaccayādīsu catūsu paccayesu ekamekassa yojanāvasena cattāro ekavīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Sataṃ chanavuti ceva, pucchā honti sampiṇḍitā;

Gaṇitā lakkhaṇaññūhi, ekavīsatike naye.

Dvāvīsatimūlake paṭhamaekavīsatikena saddhiṃ natthipaccayādīsu tīsu paccayesu ekamekassa yojanāvasena tayo dvāvīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Cattālīsādhikaṃ sataṃ, satta ceva punāparā;

Pucchā gaṇanato honti, naye dvāvīsatimūlake.

Tevīsatimūlake paṭhamadvāvīsatikena saddhiṃ dvīsu vigatāvigatapaccayesu ekamekassa yojanāvasena dve tevīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –

Aṭṭhanavutimevidha, pucchā gaṇanato matā;

Nayamhi tevīsatime, tevīsatikamūlake.


在十三根源中,第一个十二法与业缘等十二种缘中的每一种结合,形成十二个十三法。在这些十三法中,每一个都有四十九个问题 -
五百个问题,
在十三根源方法中通过计数得出。
在十四根源中,第一个十三法与果缘等十一种缘中的每一种结合,形成十一种十四法。在这些十四法中,每一个都有四十九个问题 -
五十一个问题,
在十四根源方法中通过计数得出。
在十五根源中,第一个十四法与饮食缘等十种缘中的每一种结合,形成十个十五法。在这些十五法中,每一个都有四十九个问题 -
四十九个问题,
在十五根源方法中通过计数得出。
在十六根源中,第一个十五法与感官缘等九种缘中的每一种结合,形成九个十六法。在这些十六法中,每一个都有四十九个问题 -
四十个问题,
在十六根源方法中通过计数得出。
在十七根源中,第一个十六法与禅定缘等八种缘中的每一种结合,形成八个十七法。在这些十七法中,每一个都有四十九个问题 -
三十一个问题,
在十七根源方法中通过计数得出。
在十八根源中,第一个十七法与道缘等七种缘中的每一种结合,形成七个十八法。在这些十八法中,每一个都有四十九个问题 -
二十二个问题,
在十八根源方法中通过计数得出。
在十九根源中,第一个十八法与依赖缘等六种缘中的每一种结合,形成六个十九法。在这些十九法中,每一个都有四十九个问题 -
十三个问题,
在十九根源方法中通过计数得出。
在二十根源中,第一个十九法与存在缘等五种缘中的每一种结合,形成五个二十法。在这些二十法中,每一个都有四十九个问题 -
四个问题,
在二十根源方法中通过计数得出。
在二十一根源中,第一个二十法与后生缘等四种缘中的每一种结合,形成四个二十一法。在这些二十一法中,每一个都有四十九个问题 -
三个问题,
在二十一根源方法中通过计数得出。
在二十二根源中,第一个二十一法与重复缘等三种缘中的每一种结合,形成三个二十二法。在这些二十二法中,每一个都有四十九个问题 -
两个问题,
在二十二根源方法中通过计数得出。
在二十三根源中,第一个二十二法与无缘缘等两种缘中的每一种结合,形成两个二十三法。在这些二十三法中,每一个都有四十九个问题 -
一个问题,
在二十三根源方法中通过计数得出。


Catuvīsatimūlako pana sabbapaccayānaṃ samodhānavasena veditabbo, teneva sabbamūlakoti vutto. Tattha ekūnapaññāsameva pucchā hontīti sabbāpetā hetupaccayapadameva gahetvā ekamūlakādīnaṃ sabbamūlakapariyosānānaṃ vasena satthārā devaparisati vitthārato vibhattā pucchā idha saṅkhepena dassitā.

Tāsaṃ pana sabbāsampi ayaṃ gaṇanapiṇḍo – ekamūlakanayasmiñhi ekādasa satāni chasattati ca pucchā āgatā. Hetupaccayanaye teneva mūlakena ekūnapaññāsaṃ katvā imasmiṃ hetupaccayamūlake gahetabbā, sesā sesapaccayamūlakesu pakkhipitabbā. Dumūlake sattavīsāni ekādasa satāni, timūlake sahassaṃ aṭṭhasattati ca, catumūlake sahassaṃ ekūnatiṃsañca, pañcamūlake asītādhikāni nava satāni, chamūlake ekatiṃsāni nava satāni, sattamūlake dvāsītāni aṭṭha satāni, aṭṭhamūlake tettiṃsāni aṭṭha satāni, navamūlake caturāsītāni satta satāni, dasamūlake pañcatiṃsāni satta satāni, ekādasamūlake chāsītāni cha satāni, dvādasamūlake sattatiṃsāni cha satāni, terasamūlake aṭṭhāsītāni pañca satāni, cuddasamūlake ekūnacattālīsāni pañca satāni, pannarasamūlake navutāni cattāri satāni, soḷasamūlake ekacattālīsāni cattāri sattāni, sattarasamūlake dvānavutāni tīṇi satāni, aṭṭhārasamūlake tecattālīsāni tīṇi satāni, ekūnavīsatimūlake catunavutāni dve satāni, vīsatimūlake pañcacattālīsāni dve satāni, ekavīsatimūlake chanavutisataṃ, dvāvīsatimūlake sattacattālīsasataṃ, tevīsatimūlake aṭṭhanavuti, sabbamūlake ekūnapaññāsāti evaṃ hetupadaṃ ādiṃ katvā vibhattesu ekamūlakādīsu –

Cuddaseva sahassāni, puna satta satāni ca;

Pucchā hetupadasseva, ekamūlādibhedatoti.

39-40. Evaṃ hetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlakato paṭṭhāya yāva sabbamūlakanayā pucchābhedaṃ dassetvā idāni ārammaṇapaccayaṃ ādiṃ katvā dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya ārammaṇapaccayā hetupaccayātiādimāha. Tattha ārammaṇapaccayā hetupaccayāti ettāvatā ārammaṇapaccayaṃ ādiṃ katvā hetupaccayapariyosāno ekamūlakanayo dassito. Tato paraṃ ārammaṇapaccayā adhipatipaccayāti dukamūlakaṃ āraddhaṃ. Tattha imaṃ paṭhamadukañceva ārammaṇāvigatadukañca dassetvā sesaṃ saṅkhittaṃ. Ārammaṇapaccayā hetupaccayāti ayaṃ osānadukopi na dassito. Sace pana katthaci vācanāmagge sandissati, sveva vācanāmaggo gahetabbo. Tato paraṃ ārammaṇapaccayavasena tikamūlakādayo adassetvāva adhipatipaccayaṃ ādiṃ katvā ekakādayo dassetuṃ adhipatipaccayā, anantarapaccayā, samanantarapaccayā, sahajātapaccayā, aññamaññapaccayāti ettakameva vuttaṃ, taṃ ekamūlakavasena vā sabbamūlakavasena vā veditabbaṃ.



二十四根源应当通过所有缘的综合来理解,

41. Tato paraṃ avigatapaccayaṃ ādiṃ katvā dumūlakameva dassetuṃ – avigatapaccayā hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha avigatahetuduko, avigatārammaṇaduko, avigatādhipatidukoti paṭipāṭiyā tayo duke vatvā pariyosāne ca avigatavigataduko eko duko dassito. Tato avigatapaccayavaseneva timūlakaṃ dassetuṃ – ‘‘avigatapaccayā hetupaccayā ārammaṇapaccayā, avigatapaccayā hetupaccayā adhipatipaccayā, avigatapaccayā hetupaccayā anantarapaccayā’’ti evaṃ paṭipāṭiyā tayo tike vatvā ‘‘avigatapaccayā hetupaccayā vigatapaccayā’’ti pariyosānattiko vutto. Tato avigatapaccayavaseneva catumūlakaṃ dassetuṃ ‘‘avigatapaccayā hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatipaccayā, avigatapaccayā hetupaccayā ārammaṇapaccayā anantarapaccayā’’ti dve catukke vatvā ‘‘vigatapaccayā’’ti padaṃ uddharitvā ṭhapitaṃ, sesaṃ sabbaṃ saṅkhittaṃ. Tassa saṅkhittabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘ekekassa padassa ekamūlakaṃ, dumūlakaṃ, timūlakaṃ, sabbamūlakaṃ asammuyhantena vitthāretabba’’nti vuttaṃ. Tasmā yathā hetupaccayaṃ ādiṃ katvā hetuādipadavasena ekamūlake ekādasa pucchāsatāni chasattati ca pucchā…pe… sabbamūlake ekūnapaññāsaṃ, evaṃ ārammaṇapaccayādīsupi ekamekaṃ ādiṃ katvā ārammaṇādipadavasena ekamekassa padassa ekamūlake ekādasa pucchāsatāni chasattati ca pucchā…pe… sabbamūlake ekūnapaññāsāti ekekassa padassa ekamūlakādibhede sattasatādhikāni cuddasa pucchā sahassāni honti. Tāsaṃ sabbesupi catuvīsatiyā paccayesu ayaṃ gaṇanaparicchedo –

Dvāpaññāsasahassāna-ṭṭhasatāni tīṇi satasahassāni;

Kusalattikassa pucchā, anulomanayamhi suvibhattā.

Yathā ca kusalattikassa, evaṃ vedanāttikādīnampīti sabbesupi dvāvīsatiyā tikesu –

Ekasaṭṭhisahassāni, cha satāni sattasattati;

Satasahassāni pucchānaṃ, tikabhede pabhedato.

Saṅkhittā vācanāmagge.

Dukesu pana ‘‘siyā hetuṃ dhammaṃ paṭicca hetudhammo uppajjeyya hetupaccayā’’ti evaṃ hetuṃ paṭicca hetu, hetuṃ paṭicca nahetu, hetuṃ paṭicca hetu ca nahetu ca, nahetuṃ paṭicca nahetu, nahetuṃ paṭicca hetu, nahetuṃ paṭicca hetu ca nahetu ca, hetuñca nahetuñca paṭicca hetu, hetuñca nahetuñca paṭicca nahetu, hetuñca nahetuñca paṭicca hetu ca nahetu cāti ekamekasmiṃ duke hetupaccayādīsu ekamekasmiṃ paccaye nava pucchā honti. Tāsu hetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlake dvesatāni soḷasa ca pucchā honti. Tāsu hetupaccayasseva aññena asammissā nava pucchā gahetabbā, sesā aṭṭha vārena gahitā.


因此被称为全根源。在那里只有四十九个问题,所以这里简要地展示了所有这些问题,它们是由导师在天众中详细解释的,从单根源到全根源,只取因缘这一项。
所有这些问题的总数如下:在单根源方法中有一千一百七十六个问题。在因缘方法中,以同样的根源取四十九个,在这个因缘根源中应当取,其余的应当放入其他缘根源中。在双根源中有一千一百二十七个,在三根源中有一千零七十八个,在四根源中有一千零二十九个,在五根源中有九百八十个,在六根源中有九百三十一个,在七根源中有八百八十二个,在八根源中有八百三十三个,在九根源中有七百八十四个,在十根源中有七百三十五个,在十一根源中有六百八十六个,在十二根源中有六百三十七个,在十三根源中有五百八十八个,在十四根源中有五百三十九个,在十五根


Tāsaṃ dukamūlakādīsu tevīsatiyā vāresu ekekaṃ navakaṃ apanetvā yāva sabbamūlakā ayaṃ gaṇanaparicchedo – dukamūlake tāva ekamūlake dassitesu dvīsu soḷasādhikesu pucchāsatesu nava apanetvā dvesatāni satta ca pucchā honti, tato nava apanetvā timūlake aṭṭhanavutisataṃ. Evaṃ purimapurimato nava nava apanetvā catumūlake ekūnanavutisataṃ, pañcamūlake asītisataṃ, chamūlake ekasattatisataṃ, sattamūlake dvāsaṭṭhisataṃ, aṭṭhamūlake tepaṇṇāsasataṃ, navamūlake catucattālīsasataṃ, dasamūlake pañcatiṃsasataṃ, ekādasamūlake chabbīsasataṃ, dvādasamūlake sattarasādhikasataṃ, terasamūlake aṭṭhādhikasataṃ, cuddasamūlake navanavuti, pannarasamūlake navuti, soḷasamūlake ekāsīti, sattarasamūlake dvāsattati, aṭṭhārasamūlake tesaṭṭhi, ekūnavīsatimūlake catupaññāsaṃ, vīsatimūlake pañcacattālīsaṃ, ekavīsatimūlake chattiṃsaṃ, dvāvīsatimūlake sattavīsa, tevīsatimūlake aṭṭhārasa, sabbamūlake navāti. Yathā panetāni hetupaccayavasena ekamūlake soḷasādhikāni dve pucchāsatāni…pe… sabbamūlake nava, evaṃ ārammaṇapaccayādīsupi ekamekaṃ ādiṃ katvā ārammaṇādipadavasena ekekassa padassa ekamūlake soḷasādhikāni dve pucchāsatāni…pe… sabbamūlake navāti ekekassa padassa ekamūlakādibhede dve pucchā sahassāni sattasatāni ca pucchā honti. Tāsaṃ sabbesupi catuvīsatiyā paccayesu ayaṃ gaṇanaparicchedo –

Catusaṭṭhisahassāni, puna aṭṭhasatāni ca;

Pucchā hetudukasseva, anulomanaye matā.

Yathā ca hetudukassa, evaṃ sahetukadukādīnampīti sabbasmimpi dukasate –

Saṭṭhi satasahassāni, cattāri ca tatoparaṃ;

Asīti ca sahassāni, pucchā dukasate vidū.

Ayaṃ tāva suddhike tikapaṭṭhāne ceva dukapaṭṭhāne ca pucchānaṃ gaṇanaparicchedo.

Yaṃ pana tato paraṃ dvāvīsati tike gahetvā dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tattha ‘‘siyā hetuṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca hetu kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayā’’ti evaṃ dvāvīsatiyā tikesu ekekaṃ tikaṃ dukānaṃ satena satena saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo.

Yampi tato paraṃ dukasataṃ gahetvā dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tatthāpi ‘‘siyā kusalaṃ hetuṃ dhammaṃ paṭicca kusalo hetudhammo uppajjeyya hetupaccayā’’ti evaṃ dukasate ekekaṃ dukaṃ dvāvīsatiyā tikehi saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo.

Yampi tato paraṃ tike tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tatthāpi ‘‘siyā kusalaṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjeyya hetupaccayā’’ti evaṃ dvāvīsatiyā tikesu ekekaṃ tikaṃ sesehi ekavīsatiyā tikehi saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo.


在二十三个二法变体中,每次减去九个问题,直到全根源,这个计数过程如下:在双根源中,在单根源显示的两百十六个问题中减去九个,剩下二百零七个问题;然后再减去九个,在三根源中为九十八个问题。以此类推,在四根源中为八十九个问题,在五根源中为八十个问题,在六根源中为七十一个问题,在七根源中为六十二个问题,在八根源中为五十三个问题,在九根源中为四十四个问题,在十根源中为三十五个问题,在十一根源中为二十六个问题,在十二根源中为十七个问题,在十三根源中为八个问题,在十四根源中为九个问题,在十五根源中为九十个问题,在十六根源中为八十一个问题,在十七根源中为七十二个问题,在十八根源中为六十三个问题,在十九根源中为五十四个问题,在二十根源中为四十五个问题,在二十一根源中为三十六个问题,在二十二根源中为二十七个问题,在二十三根源中为十八个问题,在全根源中为九个问题。
就像在因缘中单根源有二百一十六个问题,直到全根源只有九个问题一样,在所缘缘等其他缘中,以所缘等为开头,每个词在单根源中有二百一十六个问题,直到全根源只有九个问题。在所有二十四种缘中,这个计数过程是:
六千四百八十个问题,
在因缘二法方法中被认为是顺序的。
就像因缘二法一样,在有因二法等所有二法中 -
六万零四千个问题,
在二法变体中被了知。
这是在纯粹的三法和二法开始中问题数量的计算。
接下来,取二十二个三法,加入二法变体,称为二法三法开始。在那里,如"是否依善法为因,善法为因的法生起"这样,在二十二个三法中,每个三法与一百个二法相结合,按照前面所说的方法,取所有从单根源到全根源的问题数量。
然后,取一百个二法,加入二十二个三法,称为三法二法开始。在那里,如"是否依善法为因的法,依善法为因的法生起"这样,在一百个二法中,每个二法与二十二个三法相结合,按照前面所说的方法,取所有从单根源到全根源的问题数量。
接下来,在三法中加入三法,称为三法三法开始。在那里,如"是否依善法与乐受相应的法,依善法与乐受相应的法生起"这样,在二十二个三法中,每个三法与其余二十一个三法相结合,按照前面所说的方法,取所有从单根源到全根源的问题数量。


Yampi tato paraṃ duke dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tatthāpi ‘‘siyā hetuṃ sahetukaṃ dhammaṃ paṭicca hetu sahetuko dhammo uppajjeyya hetupaccayā’’ti evaṃ dukasate ekekaṃ dukaṃ sesehi navanavutiyā dukehi saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo. Tathāgatena hi sabbampetaṃ pabhedaṃ dassetvāva devaparisāya dhammo desito, dhammasenāpatissa pana tena ‘‘ajja idañcidañca desita’’nti saṅkhipitvā nayadassanamatteneva desanā akkhātā. Therenāpi saṅkhipitvāva vācanāmaggo pavattito, so therena pavattitanayeneva saṅgītikāle saṅgahaṃ āropito.

Taṃ panassa saṅkhepanayaṃ dassetuṃ tikañca paṭṭhānavaranti ayaṃ gāthā ṭhapitā. Tassattho – tikañca paṭṭhānavaranti pavaraṃ tikapaṭṭhānañca. Dukuttamanti uttamaṃ seṭṭhaṃ dukapaṭṭhānañca. Dukatikañcevāti dukatikapaṭṭhānañca. Tikadukañcāti tikadukapaṭṭhānañca. Tikatikañcevāti tikatikapaṭṭhānañca. Dukadukañcāti dukadukapaṭṭhānañca. Cha anulomamhi nayā sugambhīrāti ete tikapaṭṭhānādayo suṭṭhu gambhīrā cha nayā anulomamhi veditabbāti. Tattha dve anulomāni – dhammānulomañca paccayānulomañca. Tattha ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo’’ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ anulomadesanāvasena pavattaṃ dhammānulomaṃ nāma. ‘‘Hetupaccayā ārammaṇapaccayā’’ti evaṃ catuvīsatiyā paccayānaṃ anulomadesanāvasena pavattaṃ paccayānulomaṃ nāma.

Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha anulomamhi nayā sugambhīrā’’ti ayaṃ gāthā dhammānulomaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā tasmiṃ dhammānulome paccayānulomaṃ sandhāya vuttā. Tasmā ‘‘cha anulomamhi nayā sugambhīrā’’ti aṭṭhakathāgāthāya dhammānulome tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse ‘‘hetupaccayā ārammaṇapaccayā’’ti evaṃ pavatte paccayānulome ete dhammānulome tikapaṭṭhānādayo ‘‘cha nayā sugambhīrā’’ti evamattho veditabbo. Tesu anulome tikapaṭṭhāne kusalattikamattasseva vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassāpi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. ‘‘Cha anulomamhi nayā sugambhīrā’’ti vacanato pana imasmiṃ paccayānulome chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.

2. Paccayapaccanīyavaṇṇanā

42-

如果在二法中加入二法,称为二法二法开始。在那里,如“是否依因缘的善法,善法因缘生起”这样,在二法中每个二法与九十个二法相结合,按照前面所说的方法,取所有从单根源到全根源的问题数量。
如是,在此处也显示了三法的开始,并且在此处的三法中,每个三法与其余二十一个三法相结合,按照前面所说的方法,取所有从单根源到全根源的问题数量。
因此,为了说明这一点,建立了这一句诗。其意为:三法的开始是最好的三法开始;二法的开始是二法的开始;三法与二法的开始是三法与二法的开始;三法与三法的开始是三法与三法的开始;二法与二法的开始是二法与二法的开始。六个顺序中,这些三法的开始是非常深奥的。因此有两个顺序:法顺序和缘顺序。
在这里,如“依善法生起的善法”这样,是依于阿毗达摩的法而说的法顺序。由此可知,在这里的诗句是指法顺序中的缘顺序。因此,在这里的诗句中,法顺序与缘顺序的关系是非常深奥的。
在这段中,如“因缘的善法”这样,在缘顺序中,这些三法的开始是非常深奥的。对于这些顺序,在因缘中,只要是善法的开始,就可以在此处简要地展示出问题的分类。在其余的部分,对于其他的开始没有展示出任何问题。
因此,在其他的顺序中,由于善法的开始,也展示了问题的分类。关于“六个顺序非常深奥”这句话,在缘顺序中,这六个开始的问题也应当展示出来。对于这些开始的分类,教师们的重担是如此之重。
缘的解释

44. Idāni paccanīyaṃ hoti. Taṃ dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya na hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha anulomapucchāhi samappamāṇova pucchāparicchedo. Tenevettha ‘‘yathā anulome hetupaccayo vitthārito, evaṃ paccanīyepi nahetupaccayo vitthāretabbo’’ti vatvā puna pariyosāne ‘‘yathā anulome ekekassa padassa ekamūlakaṃ, dumūlakaṃ, timūlakaṃ, catumūlakaṃ yāva tevīsatimūlakaṃ, evaṃ paccanīyepi vitthāretabba’’nti vuttaṃ. Tevīsatimūlakanti idañcettha dumūlakaṃyeva sandhāya vuttaṃ. Pariyosāne pana sabbamūlakaṃ catuvīsatimūlakampi hotiyeva. Taṃ sabbaṃ saṅkhittamevāti.

Tikañcapaṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyamhi nayā sugambhīrāti etthāpi dve paccanīyāni – dhammapaccanīyañca paccayapaccanīyañca. Tattha ‘‘kusalā dhammā’’ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ ‘‘na kusalaṃ dhammaṃ paṭicca na kusalo dhammo’’ti paccanīyadesanāvasena pavattaṃ dhammapaccanīyaṃ nāma. ‘‘Nahetupaccayā nārammaṇapaccayā’’ti evaṃ catuvīsatiyā paccayānaṃ paccanīyadesanāvasena pavattaṃ paccayapaccanīyaṃ nāma. Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti ayaṃ gāthā dhammapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā dhammānulomeyeva paccayapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Tasmā ‘‘cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti aṭṭhakathāgāthāya dhammapaccanīye tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse na hetupaccayā nārammaṇapaccayāti evaṃ pavatte paccayapaccanīye ete dhammānulomeyeva tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo.

Tesu anulomatikapaṭṭhāneyeva kusalattikamattassa vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassāpi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. ‘‘Cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti vacanato pana imasmiṃ paccayapaccanīye chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.

3. Anulomapaccanīyavaṇṇanā

45-

现在是反方。为了展示这一点,开始了"是否依善法生起善法,非因缘"等。在那里,问题的数量与顺序问题相同。因此在这里说:"就像在顺序中详细解释了因缘一样,在反方中也应该详细解释非因缘。"然后在最后又说:"就像在顺序中每一项有单根源、双根源、三根源、四根源直到二十三根源一样,在反方中也应该详细解释。"这里说的"二十三根源"只是指双根源。但在最后,全根源也是二十四根源。这一切都是简略的。
"三法开始最殊胜...在反方中六种方法非常深奥"这里也有两种反方:法反方和缘反方。其中,"善法"等是依阿毗达摩纲要所摄的法,"非依善法生起非善法"这样的反方教说是法反方。"非因缘,非所缘缘"等二十四缘的反方教说是缘反方。在那里,前面注释中"三法开始最殊胜...在反方中六种方法非常深奥"这个偈颂是指法反方。但在这里,这个偈颂是指法顺序中的缘反方。因此,"在反方中六种方法非常深奥"这句注释偈颂应理解为在法反方中三法开始等六种方法非常深奥。但在这个场合,"非因缘,非所缘缘"等缘反方中,这些法顺序的三法开始等六种方法非常深奥,应该这样理解。
在这些中,只在顺序三法开始中,依善法三法的方式,在这个缘起章的施设章中简略地显示了问题的分类。但在其他三法和其他开始中,一个问题也没有显示。此后在俱生章等中,即使对善法三法也没有提出问题,只是依可得的方式显示了回答。但由于说"在反方中六种方法非常深奥",在这个缘反方中,这六种开始方法也应该提出问题来显示。因为这是解释开始的老师们的责任。
顺反方解释

48. Idāni anulomapaccanīyaṃ hoti. Taṃ dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayā naārammaṇapaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha ‘‘hetupaccayā naārammaṇapaccayā…pe… hetupaccayā naavigatapaccayā’’ti hetupadassa sesesu tevīsatiyā paccayesu ekekena saddhiṃ yojanāvasena hetupadādike ekamūlake tevīsati anulomapaccanīyāni. Tesu ekekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā sattavīsādhikāni ekādasa pucchāsatāni honti. Dumūlake pana hetārammaṇapadānaṃ sesesu dvāvīsatiyā paccayesu ekekena saddhiṃ yojanāvasena dvāvīsati anulomapaccanīyānīti evaṃ anulome vuttesu sabbesu ekamūlakādīsu ekekaṃ padaṃ parihāpetvā avasesānaṃ vasena pucchāgaṇanā veditabbā. Ekamūlakādīsu cettha yā pucchā pāḷiyaṃ āgatā, yā ca na āgatā, tā sabbā heṭṭhā vuttanayānusāreneva veditabbā.

Tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrāti ettha pana heṭṭhā vuttanayeneva dve anulomapaccanīyāni – dhammānulomapaccanīyaṃ paccayānulomapaccanīyañca. Tattha ‘‘kusalā dhammā’’ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca na kusalo dhammo’’ti anulomapaccanīyadesanāvasena pavattaṃ dhammānulomapaccanīyaṃ nāma. ‘‘Hetupaccayā naārammaṇapaccayā’’ti evaṃ catuvīsatiyā paccayesu labbhamānapadānaṃ anulomapaccanīyadesanāvasena pavattaṃ paccayānulomapaccanīyaṃ nāma. Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti ayaṃ gāthā dhammānulomapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā dhammānulomeyeva paccayānulomapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Tasmā ‘‘cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti aṭṭhakathāgāthāya dhammānulomapaccanīye tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse hetupaccayā nārammaṇapaccayāti evaṃ pavatte paccayānulomapaccanīye ete dhammānulomeyeva tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo.

Tesu anulome tikapaṭṭhāneyeva kusalattikamattassa vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassāpi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. ‘‘Cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti vacanato pana imasmiṃ paccayānulomapaccanīye chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.

4. Paccanīyānulomavaṇṇanā

49-

现在是顺反方。为了展示这一点,开始于“是否依善法生起善法,非因缘”这样的表述。在那里,“非因缘、非所缘缘”等的表述是与前面提到的二十四种缘的每一种相结合的,因此有二十四个顺反方的内容。在这些中,每一个都计算出五十个问题,总共有七十七个问题。对于双根源来说,与因缘相关的每一种都与二十四种缘相结合,因此有二十四个顺反方。
在所有这些顺反方中,每个单一的词都应当被理解为在前面所述的基础上,而所有未提及的内容则应当被理解为问题的数量。在这里提到的所有问题,无论是已提及的还是未提及的,都应当按照前面所述的方法来理解。
“三法开始最殊胜...在反方中六种方法非常深奥”这里也有两种顺反方:法顺反方和缘顺反方。其中,“善法”等是依阿毗达摩纲要所摄的法,“非依善法生起非善法”这样的顺反方教说是法顺反方。“非因缘、非所缘缘”二十四缘的顺反方教说是缘顺反方。在这里,前面注释中提到的“三法开始最殊胜...在反方中六种方法非常深奥”这个偈颂是指法顺反方。但在这里,这个偈颂是指法顺序中的缘顺反方。因此,“在反方中六种方法非常深奥”这句注释偈颂应理解为在法顺反方中三法开始等六种方法非常深奥。
在这些中,只在顺序三法开始中,依善法三法的方式,在这个缘起章的施设章中简略地显示了问题的分类。但在其他三法和其他开始中,一个问题也没有显示。此后在俱生章等中,即使对善法三法也没有提出问题,只是依可得的方式显示了回答。但由于说“在反方中六种方法非常深奥”,在这个顺反方中,这六种开始方法也应该提出问题来显示。因为这是解释开始的老师们的责任。
反方顺序解释

52. Idāni paccanīyānulomaṃ hoti. Taṃ dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya nahetupaccayā ārammaṇapaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha anulomapaccanīyapucchāhi samappamāṇo eva pucchāparicchedo. Ekamūlakādīsu cettha yā pucchā pāḷiyaṃ āgatā, yā ca na āgatā, tā sabbā heṭṭhā vuttanayānusāreneva veditabbā.

Tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrāti etthāpi heṭṭhā vuttanayeneva dve paccayānulomāni – dhammapaccanīyānulomaṃ paccayapaccanīyānulomañca. Tattha ‘‘kusalā dhammā’’ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ ‘‘nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo’’ti paccanīyānulomadesanāvasena pavattaṃ dhammapaccanīyānulomaṃ nāma. ‘‘Nahetupaccayā ārammaṇapaccayā’’ti evaṃ catuvīsatiyā paccayesu labbhamānapadānaṃ paccayapaccanīyānulomadesanāvasena pavattaṃ paccayapaccanīyānulomaṃ nāma. Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā’’ti ayaṃ gāthā dhammapaccanīyānulomaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā dhammānulomeyeva paccayapaccanīyānulomaṃ sandhāya vuttā. Tasmā ‘‘cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā’’ti aṭṭhakathāya dhammapaccanīyānulome tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse nahetupaccayā ārammaṇapaccayāti evaṃ pavatte paccayapaccanīyānulome ete dhammānulomeyeva tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo.

Tesu anulomatikapaṭṭhāneyeva kusalattikamattassapi vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassapi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. ‘‘Cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā’’ti vacanato pana imasmiṃ paccayapaccanīyānulome chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.

Pucchāvāravaṇṇanā niṭṭhitā.

1. Kusalattikavaṇṇanā

1. Paṭiccavāravaṇṇanā

1. Paccayānulomaṃ

(1.) Vibhaṅgavāro



现在是反方顺序。为了展示这一点,开始于“是否依善法生起善法,非因缘、非所缘缘”等。在那里,顺反方的问题数量是与前面提到的相同的。因此在这里说:"在顺反方中,每个问题的数量应当被理解为在前面所述的基础上。"在这里提到的所有问题,无论是已提及的还是未提及的,都应当按照前面所述的方法来理解。
“三法开始最殊胜...在反方中六种方法非常深奥”这里也有两种顺反方:法顺反方和缘顺反方。其中,“善法”等是依阿毗达摩纲要所摄的法,“非依善法生起非善法”这样的顺反方教说是法顺反方。“非因缘、非所缘缘”二十四缘的顺反方教说是缘顺反方。在这里,前面注释中提到的“三法开始最殊胜...在反方中六种方法非常深奥”这个偈颂是指法顺反方。但在这里,这个偈颂是指法顺序中的缘顺反方。因此,“在反方中六种方法非常深奥”这句注释偈颂应理解为在法顺反方中三法开始等六种方法非常深奥。
在这些中,只在顺序三法开始中,依善法三法的方式,在这个缘起章的施设章中简略地显示了问题的分类。但在其他三法和其他开始中,一个问题也没有显示。此后在俱生章等中,即使对善法三法也没有提出问题,只是依可得的方式显示了回答。但由于说“在反方中六种方法非常深奥”,在这个顺反方中,这六种开始方法也应该提出问题来显示。因为这是解释开始的老师们的责任。
问题的解释部分已完成。
善法的解释
起因的解释
顺反方

53. Idāni yā etā paṇṇattivāre kusalattikaṃ nissāya hetupaccayādivasena ekūnapaññāsaṃ ādiṃ katvā nayamattaṃ dassentena aparimāṇā pucchā dassitā. Tattha kusalākusalādīnaṃ sahuppattiyā abhāvato yā pucchā ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo dhammo uppajjati hetupaccayā’’ti evaṃ vissajjanaṃ na labhanti. Tā pahāya yā vissajjanaṃ labhanti, tāyeva vissajjetuṃ ayaṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjati hetupaccayātiādinā nayena paṭiccavārassa niddesavāro āraddho.

Tattha siyā – sace imā hetupaccayādivasena ekūnapaññāsaṃ pucchā sabbaso vissajjanaṃ na labhanti, atha kasmā dassitā? Nanu yā labhanti, tāyeva dassetabbāti? Āma, dassetabbā siyuṃ. Tathā dassiyamānā pana sabbesu tikadukapaṭṭhānādīsu ekekasmiṃ tike, duke, dukatike, tikaduke, tikatike, dukaduke ca saṅkhepaṃ akatvā dassetabbāyeva bhaveyyuṃ. Kasmā? Yasmā yā kusalattike labhanti, na tāyeva vedanāttikādīsu. Dhammānulomapaccanīye ca tikapaṭṭhāne vitakkattikapītittikānaṃ vissajjane sabbāpetā vissajjanaṃ labhanti, tasmā ukkaṭṭhaparicchedena ekekasmiṃ tike yattakāhi pucchāhi bhavitabbaṃ sabbā kusalattike dassitā. Evaṃ dassitāsu hi yā tattha vissajjanaṃ na labhanti, tā pahāya yā labhanti, tā vuccamānā sakkā sukhena vijānitunti sukhena vijānanatthaṃ sabbāpi kusalattike dassitā. Yā panettha vissajjanaṃ na labhanti, tā pahāya yā labhanti, tāyeva vissajjitāti veditabbā.

Tattha kusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti catubhūmakakusaladhammesu vedanākkhandhādibhedaṃ ekaṃ dhammaṃ paṭicca paṭigantvā sahuppattisaṅkhātena sadisabhāvena patvā, tena saddhiṃ ekato uppattibhāvaṃ upagantvāti attho. Kusalo dhammoti catubhūmakakusaladhammesuyeva saññākkhandhādibhedo eko dhammo. Uppajjatīti uppādato yāva nirodhagamanā uddhaṃ pajjati, nibbattatītipi attho . Attānaṃ labhati, uppādādayo tayopi khaṇe pāpuṇātīti vuttaṃ hoti. Hetupaccayāti kusalahetunā hetupaccayabhāvaṃ sādhentena.

Evaṃ ‘‘uppajjeyyā’’ti pucchāya ‘‘uppajjatī’’ti vissajjanaṃ vatvā idāni yaṃ dhammaṃ paṭicca yo dhammo uppajjati, taṃ dhammaṃ khandhavasena dassetuṃ kusalaṃ ekaṃ khandhantiādimāha. Tattha ekanti vedanādīsu catūsu yaṃkiñci ekaṃ. Tayo khandhāti yo yo paccayabhāvena gahito, taṃ taṃ ṭhapetvā avasesā tayo khandhā. Tayo khandheti vedanādīsu yo eko khandho uppajjatīti gahito, taṃ ṭhapetvā sese tayo. Dve khandheti vedanāsaññādukādīsu chasu dukesu yekeci dve khandhe paṭicca. Dve khandhāti ye ye paccayabhāvena gahitā, te te ṭhapetvā avasesā dve khandhā kusalahetunā hetupaccayabhāvaṃ sādhentena uppajjantīti attho.

Yasmā pana eko khandho ekasseva dvinnaṃyeva vā, dve vā pana ekasseva paccayo nāma natthi, tasmā ‘‘ekaṃ khandhaṃ paṭicca eko khandho, ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho’’ti na vuttaṃ. Kusalaṃ dhammaṃ paṭicca abyākato dhammo uppajjatītiādīsupi vuttanayeneva attho veditabbo. Cittasamuṭṭhānaṃ rūpanti idaṃ paṭiccatthassa sahajātatthattā yaṃ kusalena sahajātañceva hetupaccayañca labhati, taṃ dassetuṃ vuttaṃ. Paratopi evarūpesu ṭhānesu ayameva nayo.


现在是反方顺序。为了展示这一点,开始于“是否依善法生起善法,非因缘、非所缘缘”等。在这里,依善法的基础上,通过引入五十个问题来说明问题的数量。在这里,由于善法与恶法等的适宜性缺乏,因此提到的问题“依善法生起恶法”这样的解释并没有得到。因此,抛弃这些问题后,那些得到解释的问题应当通过“依善法生起善法”这样的方式进行说明,这是反方解释的引入部分。
在这里,如果这些以因缘等为基础的五十个问题都没有得到解释,那么为什么会被提出呢？难道说那些得到解释的问题就应当被展示吗？是的,应当被展示。然后在所有的三法开始等中,每一个三法、二法、二法三法、三法二法、二法二法等都应当被简略展示。为什么呢？因为那些依善法得到的问题,并不适用于感觉等。对于法顺反方的三法开始,在思维、感觉等的解释中,所有这些问题都得到了解释,因此在每个三法中,应当展示所有适当的问题。
在这些展示中,那些没有得到解释的问题应当被抛弃,而那些得到解释的问题则应当被理解为能够轻易地被知晓。那些没有得到解释的问题应当被抛弃,而那些得到解释的问题则应当被理解为已经被解释。
在这里“依善法”是指四种根本善法中的一种,通过接受感觉等的分类,以适宜的方式获得相应的存在。因此,善法是指四种根本善法中的一种。产生是指从产生到灭尽的过程,也可以理解为生起。自我获得,产生等三者在瞬间都能实现。
因此,在提问“是否生起”时,回答“生起”后,现在要展示的是依此法生起的法,通过法的分类来说明善法的单一性等。在这里的单一性是指在感觉等四种中任何一种的单一。三法是指依因缘所获得的,除去这些剩余的三法。三法是指在感觉等中有一个法生起,除去这个法后剩余的三个法。两个法是指在感觉、认知等六种痛苦中,依任何两个法生起的。两个法是指那些依因缘获得的,除去这些剩余的两个法,通过善法的因缘生起。
因为一个法只与一个或两个法相关,两个法也只与一个法相关,因此“依一个法生起一个法,依一个法生起两个法,依两个法生起一个法”并没有被提及。依善法生起的未被解释的法也应以同样的方式被理解。心的生起是为了展示依此法生起的法的生起和因缘。对于其他类似的情况也是如此。


Vipākābyākataṃ kiriyābyākatanti ettha hetupaccayābhāvato ahetukaṃ, rūpena saddhiṃ anuppattito āruppavipākañca na gahetabbaṃ. Paṭisandhikkhaṇeti kaṭattārūpasaṅkhātassa abyākatassa abyākataṃ paṭicca uppattidassanatthaṃ vuttaṃ. Vipākābyākatanti tasmiṃ khaṇe vijjamānābyākatavasena vuttaṃ. Khandhe paṭicca vatthu, vatthuṃ paṭicca khandhāti idaṃ kaṭattārūpaggahaṇena vatthumhi gahitepi vatthuṃ paṭicca khandhānaṃ uppattidassanatthaṃ vuttaṃ.

Ekaṃ mahābhūtantiādi rūpābyākataṃ paṭicca rūpābyākatassa uppattidassanatthaṃ vuttaṃ. Ekaṃ khandhantiādīsu vuttanayeneva panettha atthayojanā veditabbā. Evaṃ rūpābyākatamhi bhūte paṭicca bhūtānaṃ uppattiṃ vatvā idāni bhūte paṭicca upādārūpānaṃ uppattiṃ dassetuṃ mahābhūtepaṭicca cittasamuṭṭhānantiādi vuttaṃ. Evaṃ sante upādārūpanti ettakameva vattabbaṃ, itaradvayaṃ kasmā vuttanti? Mahābhūtepi paṭicca uppattidassanatthaṃ. Yañhi heṭṭhā ‘‘cittasamuṭṭhānañca rūpaṃ kaṭattā ca rūpa’’nti dassitaṃ, taṃ na kevalaṃ khandheyeva ca paṭicca uppajjati, mahābhūtepi pana paṭicca uppajjatīti dassanatthamidaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tattha cittasamuṭṭhānaṃ pavatteyeva, kaṭattārūpaṃ paṭisandhiyampi. Upādārūpanti tasseva ubhayassa visesanaṃ.

Kusale khandhe ca mahābhūte ca paṭiccāti ettha cittasamuṭṭhānāva mahābhūtā gahitā. Cittasamuṭṭhānaṃ rūpanti ettha pana bhūtarūpampi upādārūpampi gahitaṃ. ‘‘Ekaṃ mahābhūtaṃ paṭicca tayo mahābhūtā’’tiādinā nayena hi bhūtarūpampi khandhe ca mahābhūte ca paṭicca uppajjati. Mahābhūte paṭicca upādārūpanti vuttanayena upādārūpampi. Akusalañca abyākatañcāti pañhāvissajjanesupi eseva nayo. Evaṃ hetupaccaye nava pucchā vissajjitā. Etāyeva hi ettha labbhanti, sesā cattālīsa moghapucchāti na vissajjitā. Iminā upāyena ārammaṇapaccayādīsupi pucchāvissajjanānaṃ attho veditabbo. Tattha tattha pana vicāretabbayuttakameva vicārayissāma.

54. Ārammaṇapaccaye tāva rūpassa ārammaṇapaccayavasena anuppattito tāsu navasu rūpamissakā pahāya tissova pucchā vissajjitā. Teneva ca kāraṇena ‘‘vatthuṃ paṭicca khandhā’’ti vatvā ‘‘khandhe paṭicca vatthū’’ti na vuttaṃ. Na hi taṃ ārammaṇapaccayena uppajjati.

55. Adhipatipaccaye vipākābyākatanti lokuttarameva sandhāya vuttaṃ. Tenevettha ‘‘paṭisandhikkhaṇe’’ti na gahitaṃ. Sesaṃ hetupaccayasadisameva.

56. Anantarasamantaresupi rūpaṃ na labbhatīti ārammaṇapaccaye viya tissova pucchā.

57. Sahajātapaccaye paṭisandhikkhaṇeti pañcavokāre paṭisandhivasena vuttaṃ. Heṭṭhā pana paccayavibhaṅge ‘‘okkantikkhaṇe’’ti āgataṃ tampi iminā saddhiṃ atthato ekaṃ, byañjanamattameva hettha nānanti. Apica ‘‘tiṇṇaṃ sannipātā gabbhassa avakkanti hotī’’ti (ma. ni. 

因果关系的解释中，因缘的缺乏被称为无因缘，因缘的生起不应被接受。关于再生瞬间，这里提到的无因缘是为了说明无因缘的生起。因果关系的解释是在该时刻存在的无因缘的生起。基于五蕴的存在，五蕴是基于事物的存在而生起的，这里是为了说明五蕴的生起。
一个大元素等是基于色法的生起而说明色法的生起。在这里，单一的五蕴等的意义应当被理解。这样，在色法的生起中，基于元素的生起，现在为了展示基于色法的生起，提到的是基于大元素的心的生起。既然如此，基于色法的生起应当如此说明，另外两个为什么被提及呢？也是为了说明基于大元素的生起。因为在下面提到的“心的生起与形状的生起”中，这不仅仅是依五蕴而生起的，也是在大元素的基础上生起的，因此应当被理解为如此。
在这里，心的生起仅仅是基于大元素的生起。心的生起的形状在这里是指色法和基于色法的生起。通过“一个大元素依三个大元素”这样的方式，色法也依于五蕴和大元素而生起。基于大元素的生起和基于色法的生起也是如此。恶法和无因缘的法在提问和回答中也是如此。因此，这样通过因缘的九个问题被解释。在这里，正是这些问题得到了解释，其余的四十三个无效问题并没有得到解释。通过这种方式，基于对象的因缘等问题的解释也应当被理解。在这里，我们将对各个方面进行必要的分析。
在对象的因缘中，色法的因缘是基于生起的，因此抛弃了那九个混合的色法的解释。因此，基于事物的五蕴并未被提及。因为它并不是通过对象的因缘而生起的。
关于主导因缘的生起，仅仅是指出世间的生起。因此在这里没有提到“再生瞬间”。其余的与因缘相似。
在因缘的相续中，色法并不被获得，因此与对象的因缘相似，这里的问题也是如此。
关于共生因缘，再生瞬间是指五种状态的再生。因此在下面的因缘分析中提到“入胎的瞬间”，与此相同的

1.408) vacanato okkantīti pañcavokārapaṭisandhiyāvetaṃ nāmaṃ. Paṭisandhīti sabbabhavasādhāraṇaṃ. Idha pana ‘‘kaṭattā ca rūpa’’ntiādivacanato pañcavokārapaṭisandhiyeva adhippetā. Sā hi rūpassapi arūpassapi paccayabhāvañceva paccayuppannabhāvañca saṅgaṇhāti, tasmā paripuṇṇavissajjanā hotīti gahitā. Bāhiraṃ ekaṃ mahābhūtanti anindriyabaddhesu pathavīpāsāṇādīsu mahābhūtaṃ sandhāya vuttaṃ. Paccayavibhaṅgavārasmiñhi cattāro mahābhūtāti ajjhattikañca bāhirañca ekato katvā gahitaṃ. Saṅkhepadesanā hi sā. Ayaṃ pana vitthāradesanā, tasmā sabbaṃ vibhajitvā dassento ‘‘bāhiraṃ ekaṃ mahābhūta’’ntiādimāha. Asaññasattānaṃ ekaṃ mahābhūtaṃ paṭiccāti dvisantatisamuṭṭhānabhūtavasena vuttaṃ. Mahābhūte paṭicca kaṭattārūpanti idaṃ pana kammasamuṭṭhānavaseneva vuttaṃ. Upādārūpanti utusamuṭṭhānavaseneva.

58. Aññamaññapaccaye khandhe paṭicca vatthu, vatthuṃ paṭicca khandhāti catunnampi khandhānaṃ ekato vatthunā aññamaññapaccayataṃ dassetuṃ vuttaṃ.

59. Nissayapaccaye yasmā paṭiccattho nāma sahajātattho, tasmā yā heṭṭhā paccayavibhaṅgavāre cakkhāyatanādīnaṃ nissayapaccayatā dassitā, na sā gahitā. Cakkhāyatanādīni hi purejātāni hutvā paccayā honti, idha sahajātameva labbhati. Teneva vuttaṃ – ‘‘nissayapaccayo sahajātapaccayasadiso’’ti.

60. Upanissayapaccaye rūpassa upanissayapaccayābhāvā tīṇeva vissajjanāni labbhanti, tena vuttaṃ ‘‘ārammaṇapaccayasadisa’’nti. Tattha kiñcāpi na sabbe kusalākusalābyākatā ārammaṇūpanissayaṃ labhanti, ye pana labhanti, tesaṃ vasenetaṃ vuttanti veditabbaṃ.

61. Purejātapaccaye vatthuṃ purejātapaccayāti vatthuṃ paṭicca vatthunā purejātapaccayataṃ sādhentena uppajjantīti attho. Vipākābyākataṃ ekaṃ khandhanti ettha yaṃ vipākābyākatassa vatthu okkantikkhaṇe sahajātapaccayo hoti, taṃ purejātapaccayabhājaniyattā idha na gahetabbaṃ. Yepi kusalādayo āruppe purejātapaccayaṃ na labhanti, tepi purejātapaccayabhājaniyatoyeva idha na gahetabbā. Ārammaṇaṃ pana niyamato purejātapaccayabhāvaṃ na labhati. Rūpāyatanādīni hi cakkhuviññāṇādīnaṃyeva purejātapaccayataṃ sādhenti, manoviññāṇadhātuyā atītānāgatānipi ārammaṇaṃ hontiyeva. Tasmā idha na gahitaṃ. Khandhavasena hi ayaṃ desanā, na viññāṇadhātuvasena. ‘‘Vipākābyākataṃ ekaṃ khandha’’nti desanāya ca sabbāpi viññāṇadhātuyo gahitā, na cakkhuviññāṇadhātuādayo evāti.

Pacchājāto kusalākusalānaṃ paccayo na hoti, abyākatassapi upatthambhakova na janako, tasmā ‘‘uppajjati pacchājātapaccayā’’ti evaṃ vattabbo ekadhammopi natthīti pacchājātapaccayavasena vissajjanaṃ na kataṃ.

62. Āsevanapaccaye kāmaṃ sabbā kiriyā āsevanapaccayaṃ na labhanti, labbhamānavasena pana ‘‘kiriyābyākata’’nti vuttaṃ. Tasmā javanakiriyāvettha gahitāti veditabbā.



1.408）关于入胎的瞬间，这是五种状态的再生。再生是普遍的。这里提到的“因缘与形状”是指五种状态的再生。它确实包括色法和无色法的因缘关系和因缘的生起，因此被认为是完全的解释。外在的一个大元素是指在无感官束缚的地、水、火、风等大元素。关于因缘分析部分，四种大元素被结合在一起。它是简略的描述。然而，这里是详细的描述，因此为了将所有内容分开说明，提到“外在的一个大元素”等等。对于无意识存在的一个大元素，是指在二十五种生起的基础上被提及的。关于大元素的因缘，这里是基于因果关系的生起。
关于相互因缘，基于五蕴的存在、存在基于五蕴的因缘，这里是为了说明四种五蕴的相互因缘。
关于依赖因缘，由于依赖的意思是自然的，因此在下面的因缘分析中，眼根等依赖因缘并没有被接受。眼根等是先前存在的，因此基于因缘而存在，这里仅仅是自然的获得。因此提到“依赖因缘是自然因缘的相似”。
关于近依赖因缘，色法的近依赖因缘的缺乏，得到三个解释，因此提到“与对象因缘相似”。在这里，尽管并非所有的善法与恶法的无因缘都依赖于对象的近依，但那些得到的法是以此为基础的。
关于先前存在的因缘，基于事物的先前存在，这里是指存在于事物的因缘。关于因果关系的解释，关于生起的一个五蕴，在这里的再生瞬间是自然的，因此不应被接受。即使善法等在无色法中不依赖于先前存在的因缘，它们也不应被接受。对象的因缘在这里并不自然地依赖于先前存在的因缘。色法等确实依赖于眼识等的先前存在，而心识的过去和未来也确实是对象。因此在这里不应被接受。因为这是基于五蕴的解释，而不是基于意识元素的。“关于因果关系的解释中，一个五蕴的生起”这段描述中所有的意识元素都被接受，而不仅仅是眼识等。
关于后生的善法与恶法并不存在，关于无因缘的存在也并不产生，因此“依赖于后生生起”这段话应当如此说明，单一的法并不存在，因此基于后生的因缘解释并未被做出。
关于修习因缘，所有的行为并不依赖于修习因缘，但根据获得的法被称为“行为的无因缘”。因此这里应当被理解为快速行为被接受。

63. Kammapaccaye kusalākusalesu ekakkhaṇiko kammapaccayo veditabbo, tathā kiriyābyākate. Vipākābyākate pana nānākkhaṇikopi, tathā paṭisandhikkhaṇe mahābhūtānaṃ. Cittasamuṭṭhānānaṃ pana ekakkhaṇiko. Kaṭattārūpānaṃ nānākkhaṇikova tathā asaññasattarūpānaṃ. Kaṭattārūpaṃ panettha jīvitindriyaṃ. Sesaṃ na ekantato kammasamuṭṭhānattā upādārūpanti vuttaṃ. Evaṃ santepi idha kammasamuṭṭhānameva adhippetaṃ.

64. Vipākapaccaye kusalākusalaṃ kiriyañca na labbhatīti abyākatavaseneva vissajjanaṃ kataṃ. Cittasamuṭṭhānanti vipākacittasamuṭṭhānameva. Kaṭattārūpanti yathālābhavasena indriyarūpañca vatthurūpañca. Upādārūpanti tadavasesaṃ tasmiṃ samaye vijjamānakaṃ upādārūpaṃ.

65. Āhārapaccaye sabbesampi kusalādīnaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānarūpassa ca arūpāhāravasena uppatti veditabbā, tathā paṭisandhikkhaṇe mahābhūtānaṃ. Cittasamuṭṭhānanti bhavaṅgādicittasamuṭṭhānaṃ. Āhārasamuṭṭhānanti kabaḷīkārāhārasamuṭṭhānaṃ . Cittasamuṭṭhānanti kusalākusalacittasamuṭṭhānameva. Paccayavibhaṅgavāre āhārapaṭipāṭiyā paṭhamaṃ kabaḷīkāro āhāro dassito, idha pana kusalaṃ dhammanti pucchāvasena paṭhamaṃ arūpāhārā dassitāti veditabbā.

66. Indriyapaccaye paccayavibhaṅge indriyapaṭipāṭiyā paṭhamaṃ cakkhundriyādīni dassitāni, idha pana kusalādipucchāvasena paṭhamaṃ arūpindriyānaṃ paccayatā dassitā. Tattha kusalādīsu yathālābhavasena arūpindriyā gahetabbā. Asaññasattānaṃ bhūtarūpesupi jīvitindriyanti.

67. Jhānamaggapaccayesu hetupaccayasadisameva vissajjanaṃ, tenevettha ‘‘hetupaccayasadisa’’nti vuttaṃ.

68. Sampayuttapaccaye vissajjanaṃ ārammaṇapaccayagatikaṃ, tenevettha ‘‘ārammaṇapaccayasadisa’’nti vuttaṃ.

69. Vippayuttapaccaye vatthuṃ vippayuttapaccayāti vatthuṃ paṭicca vippayuttapaccayā, vatthunā vippayuttapaccayataṃ sādhentena uppajjantīti attho. Khandhe vippayuttapaccayāti khandhe paṭicca vippayuttapaccayā, khandhehi vippayuttapaccayataṃ sādhentehi uppajjatīti attho. Khandhā vatthuṃ vippayuttapaccayāti vatthuṃ paṭicca khandhā vippayuttapaccayā. Vatthunā vippayuttapaccayataṃ sādhentena uppajjantīti attho. Cittasamuṭṭhānarūpaṃ khandhe vippayuttapaccayāti khandhe paṭicca vippayuttapaccayā cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ khandhehi vippayuttapaccayataṃ sādhentehi uppajjatīti attho. Sesavissajjanesupi vatthuṃ vippayuttapaccayātiādīsupi vuttanayenevattho veditabbo. Vipākābyākate cettha vatthuggahaṇena cakkhādīni saṅgahitabbāni. Ekaṃ mahābhūtantiādi rūpābyākatassa paccayabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Cittasamuṭṭhānanti abyākatacittasamuṭṭhānampi kusalākusalacittasamuṭṭhānampi.

70. Atthipaccaye sabbaṃ sahajātapaccayagatikaṃ. Tenevettha ‘‘sahajātapaccayasadisa’’nti vuttaṃ.

71-72. Natthivigatā ārammaṇapaccayagatikā, avigataṃ sahajātagatikaṃ. Tenevettha ‘‘ārammaṇapaccayasadisaṃ, sahajātapaccayasadisa’’nti vuttaṃ . Ime tevīsati paccayāti saṅkhipitvā dassitānaṃ vasenetaṃ vuttaṃ. Vitthāretabbāti yā pucchā vissajjanaṃ labhanti, tāsaṃ vasena vitthāretabbā. Ayaṃ hetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlake paccayānulome paṭiccavārassa kusalattikavissajjane atthavaṇṇanā.

(2.) Saṅkhyāvāro



关于业因缘，在善法与恶法中，业因缘应当被理解为同一时刻，行为的无因缘也是如此。但在果报的无因缘中，是不同时刻的，在再生的瞬间，大元素也是如此。心的生起是同一时刻的。形状的生起是不同时刻的，无意识存在的形状也是如此。在这里，形状是指生命根。其余的并不完全是业的生起，因此被称为色法。即便如此，这里仍然是指业的生起。
关于果报因缘，善法、恶法和行为并不能被获得，因此只能通过无因缘来解释。心的生起仅指果报的心的生起。形状是指根据获得的感官形状和事物形状。色法是指在那个时刻存在的剩余色法。
关于食因缘，应当理解为所有善法等五蕴和心生色法以及无色食的生起，在再生瞬间的大元素也是如此。心的生起是指有分等心的生起。食的生起是指段食的生起。心的生起仅指善法与恶法的心的生起。在因缘分析中，首先显示了段食，但在这里，根据"善法"的问题，首先显示了无色食。
关于根因缘，在因缘分析中，首先显示了眼根等。但在这里，根据善法等的问题，首先显示了无色根的因缘。在善法等中，应当根据获得的方式接受无色根。对于无意识存在，在大元素中也有生命根。
关于禅定和道的因缘，解释与因缘相似，因此在这里说"与因缘相似"。
关于相应因缘，解释遵循对象因缘，因此在这里说"与对象因缘相似"。
关于不相应因缘，基于事物的不相应因缘，是指依赖事物，通过事物的不相应因缘而生起。基于五蕴的不相应因缘，是指依赖五蕴，通过五蕴的不相应因缘而生起。五蕴基于事物的不相应因缘，是指依赖事物，通过事物的不相应因缘而生起。心生色法基于五蕴的不相应因缘，是指依赖五蕴，通过五蕴的不相应因缘而心生色法生起。其余的解释也应当以同样的方式理解。在果报的无因缘中，通过事物的接受，眼等也应被包括。"一个大元素"等是为了显示色法无因缘的因缘关系。心的生起包括无因缘的心的生起和善法与恶法的心的生起。
关于存在因缘，一切都遵循共生因缘，因此在这里说"与共生因缘相似"。
71-72. 关于不存在和离去因缘，遵循对象因缘，离去因缘遵循共生因缘，因此在这里说"与对象因缘相似，与共生因缘相似"。这二十三种因缘是通过已显示的方式被说明的。应当详细解释那些得到解释的问题。这是以因缘为开始，在单一根源的因缘顺序中，关于缘起章的善法三法解释的意义阐述。
(2.) 数量章

73. Idāni ye ettha hetupaccayādīsu ekekasmiṃ paccaye vissajjanavārā laddhā, te gaṇanavasena dassetuṃ hetuyā navātiādi āraddhaṃ. Tattha hetuyā navāti hetupaccaye nava pucchāvissajjanavārā honti. Seyyathidaṃ – kusalena kusalaṃ, kusalena abyākataṃ, kusalena kusalābyākataṃ; akusalena akusalaṃ, akusalena abyākataṃ, akusalena akusalābyākataṃ, abyākatena abyākataṃ, kusalābyākatena abyākataṃ, akusalābyākatena abyākatanti.

Ārammaṇetīṇīti kusalena kusalaṃ, akusalena akusalaṃ, abyākatena abyākataṃ. Adhipatiyā navāti hetuyā vuttasadisāva. Dvādasasu hi paccayesu nava navāti vuttaṃ. Sabbesupi pucchāvissajjanāni hetupaccayasadisāneva. Vibhaṅge pana atthi viseso. Dasasu paccayesu tīṇi tīṇīti vuttaṃ. Sabbesupi pucchāvissajjanāni ārammaṇasadisāneva. Vibhaṅge pana atthi viseso. Aññamaññapaccayasmiñhi abyākatapadassa vissajjane rūpampi labbhati, tathā purejātapaccaye. Āsevanapaccaye vipākāni ceva vīthicittāni ca na labbhanti. Vipāke ekanti abyākatameva. Evamettha saṅkhepato nava tīṇi ekanti, tividhova vāraparicchedo. Vitthārato dvādasa navakā, dasa tikā, ekaṃ ekakanti sabbesupi tevīsatiyā paccayesu ekūnacattālīsādhikaṃ vārasataṃ hoti, ekūnacattālīsādhikañca pucchāsataṃ. Ekūnacattālīsādhikaṃ pucchāvissajjanasatantipi tasseva nāmaṃ.

74. Evaṃ hetupaccayādike ekamūlake gaṇanaṃ dassetvā ito paresu dumūlakādīsu vitthāradesanaṃ saṅkhipitvā ekamūlake dassitāya desanāya labbhamānagaṇanaññeva ādāya vāraparicchedaṃ dassetuṃ dumūlake tāva hetupaccayā ārammaṇe tīṇītiādimāha. Tatridaṃ lakkhaṇaṃ – bahugaṇanopi paccayo abahugaṇanena saddhiṃ yutto tena samānagaṇanova hoti. Tena vuttaṃ ‘‘hetupaccayā ārammaṇe tīṇī’’ti. Hetuārammaṇaduke ārammaṇe vuttāni tīṇeva vissajjanāni labbhantīti attho. Samānagaṇano pana samānagaṇanena saddhiṃ yutto aparihīnagaṇanova hoti. Tena vuttaṃ ‘‘hetupaccayā adhipatiyā navā’’ti. Hetādhipatiduke naveva vissajjanāni labbhantīti attho. Vipāke ekanti hetuvipākaduke vipāke vuttaṃ ekameva vissajjanaṃ labbhatīti evaṃ tāva dumūlake vāraparicchedo veditabbo.

75. Timūlakādīsupi idameva lakkhaṇaṃ. Tenevāha – hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatiyā tīṇīti. Hetārammaṇādhipati tike ārammaṇe vuttāni tīṇeva vissajjanāni labbhantīti attho. Evaṃ sabbattha nayo netabbo.

76-

现在那些在这里因缘等的每一种因缘的解释中获得的，都是为了通过数量来展示因缘的九种等。这里因缘的九种是指因缘的九种问题解释。比如说——善法与善法，善法与无因缘，善法与善无因缘；恶法与恶法，恶法与无因缘，恶法与恶无因缘，无因缘与无因缘，善无因缘与无因缘，恶无因缘与无因缘。
关于对象的三种，是指善法与善法，恶法与恶法，无因缘与无因缘。关于主导因缘的九种，是指与因缘相似的。在十二种因缘中，九种被提及。所有的问题解释都与因缘相似。在分析中有特别之处。在十种因缘中有三种被提及。所有的问题解释都与对象相似。在分析中也有特别之处。在相互因缘中，无因缘的解释也可以获得，此外在先前存在的因缘中。关于修习因缘，果报和心的状态并不能被获得。关于果报的唯一是无因缘。因此在这里简要地提到九种、三种、唯一的，三种的分段。详细地说是十二种九种，十种三种，单一的单一的，因此在所有的三十三种因缘中，少于四十的数量是存在的，少于四十的问题数量也是如此。少于四十的问题解释的数量也是如此。
这样在因缘等中展示了单一根源的数量，接下来在其他地方简略地说明了单一根源的展示，获得的数量也将展示出分段的数量。在这里的特点是——大量的数量与少量的数量相结合，因此与相同数量的数量是相同的。因此说“因缘的对象为三种”。因缘与对象的双重对象中提到的三种能够获得。因此，数量相同的数量与数量相结合，且不失去数量。因此说“因缘的主导为九种”。因缘与主导的双重中九种也能够获得。因此，关于果报的唯一是指因缘与果报的双重中，果报的唯一能够获得。因此这样，关于单一根源的分段数量应当被理解。
在其他地方的特点也是如此。因此说——因缘的对象与主导为三种。因缘与对象的主导中提到的三种能够获得。因此在这里的解释应当适用于所有地方。

79. Dvādasamūlake pana vipākapaccayo na labbhati, tasmā āsevanapaccayā kamme tīṇīti vatvā vipākaṃ aparāmasitvā āhāre tīṇīti vuttaṃ. Terasamūlakādīsupi eseva nayo. Te pana saṅkhipitvā tevīsatimūlakovettha dassito. So duvidho hoti – sāsevano vā savipāko vā. Tattha paṭhamaṃ sāsevano dassito, so tīṇeva vissajjanāni labhati. Tena vuttaṃ ‘‘āsevanapaccayā avigate tīṇī’’ti. Savipāko pana āsevanaṃ na labhati, tasmā taṃ pahāya vipākavasena gaṇanāya dassanatthaṃ anantarāyeva ‘‘hetupaccayā…pe… vipākapaccayā āhāre eka’’nti ekaṃ nayaṃ dassetvā pacchā tevīsatimūlakova dassito. Etesu pana dvīsu tevīsatimūlakesu kiñcāpi ekasmiṃ vipākapaccayo natthi, ekasmiṃ āsevanapaccayo, pacchājātapaccayo pana ubhayatthāpi. Ruḷhīsaddena panete tevīsatimūlakātveva veditabbā. Tesu sāsevane āsevanassa vasena sabbattha tīṇeva vissajjanāni, savipāke vipākapaccayassa vasena ekamevāti ayaṃ hetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlakādīsu gaṇanā.

Yaṃ panetaṃ hetumūlakānantaraṃ ‘‘ārammaṇe ṭhitena sabbattha tīṇeva pañhā’’ti vuttaṃ, taṃ ārammaṇapaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlakepi dumūlakādīsupi sabbattha ārammaṇapade ceva ārammaṇena saddhiṃ sesapaccayayojanāsu ca yattha navahi bhavitabbaṃ, tattha tayova pañhā hontīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Vipākapade pana vipākapadena saddhiṃ sesapaccayayojanāsu ca ekova pañho hotīti. Iti yaṃ heṭṭhā avocumha ‘‘bahugaṇanopi paccayo abahugaṇanena saddhiṃ yutto tena samānagaṇano hotī’’ti, taṃ suvuttameva.

80-

在十二个根源中，果报因缘无法获得，因此在修习因缘和业因缘中有三种，不涉及果报，说在食因缘中有三种。在十三个根源等中也是如此。这些被简略地总结在二十三个根源中。它分为两种——有修习或有果报。在这里首先展示有修习的，它获得三种解释。因此说"修习因缘在离去中有三种"。有果报的不获得修习，因此抛弃它，为了通过果报的数量展示，紧接着在因缘中展示了一种方法，然后展示了二十三个根源。在这两个二十三个根源中，尽管在一个中没有果报因缘，在另一个中没有修习因缘，后生因缘在两者中都存在。但应当通过常用语理解这些二十三个根源。在有修习中，通过修习的力量，所有地方都有三种解释，在有果报中，通过果报因缘，只有一种，这是以因缘为开始的单一根源等的数量。
那么在因缘根源之后提到"在对象中停留时，所有地方都有三个问题"，这是为了展示从对象因缘开始，在单一根源和其他根源中，在所有对象处和对象以及其余因缘的组合中，凡是应当有九个的地方，都只有三个问题。在果报处，与果报一起在其余因缘的组合中，只有一个问题。因此，我们之前说的"大量的因缘与少量的因缘结合，与相同数量的因缘相同"，这是很好地被说明的。

85. Idāni ye ārammaṇādīnaṃ paccayānaṃ vasena ekamūlakādayo dassetabbā, tesu ekamūlako tāva hetuekamūlakeneva sadisoti ekasmimpi paccaye na dassito. Ārammaṇapaccayavasena pana dumūlake gaṇanaṃ dassetuṃ ārammaṇapaccayā hetuyā tīṇi, adhipatiyā tīṇi…pe… avigate tīṇīti vuttaṃ. Ettha ca ‘‘ārammaṇapaccayā adhipatiyā tīṇi…pe… avigate tīṇī’’ti vattabbe ye hetupaccayādayo paccayā bahugaṇanā, tesaṃ ūnataragaṇanehi ca samānagaṇanehi ca saddhiṃ saṃsandane yā gaṇanā labbhati, taṃ dassetuṃ ārammaṇapaccayassa purimabhāge ṭhitampi hetupaccayaṃ pacchimabhāgeva ṭhapetvā ‘‘ārammaṇapaccayā hetuyā tīṇī’’ti vuttaṃ. Tenetaṃ āvi karoti – ārammaṇapaccayo yena yena bahutaragaṇanena vā samānagaṇanena vā paccayena saddhiṃ dukatikādibhedaṃ gacchati, sabbattha tīṇeva pañhāvissajjanāni veditabbāni. Vipākapaccayena pana saddhiṃ saṃsandane ekameva labbhati, taṃ vipākapaccayādikāya gaṇanāya āvi bhavissatīti idha na dassitaṃ. Yā cesā dumūlake gaṇanā dassitā, timūlakādīsupi esāva gaṇanāti ārammaṇapaccayavasena timūlakādayo na vitthāritā.

Idāni adhipatipaccayādivasena dumūlakādīsu gaṇanaṃ dassetuṃ adhipatipaccayā hetuyā navātiādi vuttaṃ. Tatthāpi vuttanayeneva paccayasanniveso veditabbo. Yathā ca adhipatipaccayā hetuyā nava, evaṃ sesesupi hetunā samānagaṇanāsu naveva. Iti yo yo paccayo ādimhi tiṭṭhati, tena tena saddhiṃ samānagaṇanānaṃ saṃsandane ādimhi ṭhitassa vasena gaṇanā hoti. Tena pana saddhiṃ ūnataragaṇanānaṃ saṃsandane ūnataragaṇanānaṃyeva vasena gaṇanā hotīti veditabbo. Yathā ca ārammaṇapaccayavasena evaṃ adhipatipaccayavasenāpi tato paresaṃ anantarādīnaṃ vasenāpi timūlakādayo na vitthāritā. Tasmā dumūlake dassitagaṇanāvaseneva sabbattha sādhetabbā. Teneva vuttaṃ ‘‘ekekaṃ paccayaṃ mūlakaṃ kātuna sajjhāyamaggena gaṇetabbā’’ti.

Paccayānulomavaṇṇanā.

Paṭiccavāro

Paccayapaccanīyavaṇṇanā

86-87. Paccayapaccanīyaṃ pana yasmā kusalapade na labbhati kusaladhammassa hetupaccayena vinā anuppattito, tasmā akusalaṃ dhammaṃ paṭiccātiādi āraddhaṃ. Tattha nahetupaccayāti hetupaccayapaṭikkhepo hetupaccayaṃ vinā aññena paccayena uppajjatīti attho. Vicikicchāsahagato uddhaccasahagato mohoti ayañhi sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sayaṃ hetupaccayo hoti, aññassa pana sampayuttahetuno abhāvā na hetupaccayā uppajjatīti ṭhapetvā hetupaccayaṃ sesehi attano anurūpapaccayehi uppajjati. Iminā nayena sabbapaccayapaṭikkhepesu attho veditabbo. Ahetukaṃ vipākābyākatanti idaṃ rūpasamuṭṭhāpakavaseneva veditabbaṃ. Aññesupi evarūpesu eseva nayo.

88. Naadhipatipaccaye kāmaṃ adhipatipi attanā saddhiṃ dutiyassa adhipatino abhāvā naadhipatipaccayaṃ labhati, yathā pana vicikicchuddhaccasahagato moho ahetuko, na tathā adhipatayo eva nirādhipati. Chandādīsu pana aññataraṃ adhipatiṃ akatvā kusalādīnaṃ uppattikāle sabbepi kusalādayo nirādhipatino. Tasmā mohaṃ viya visuṃ adhipatimattameva anuddharitvā sabbasaṅgāhikavasena esā ‘‘ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā’’tiādikā desanā katāti veditabbā.



现在根据对象等的因缘，单一根源等应当被展示。在这些中，单一根源仅仅是因缘的单一根源，因此在同一因缘中并未被展示。关于对象因缘的情况下，为了展示双重根源的数量，因缘的对象有三种，主导因缘有三种……等……在离去中有三种。这里说到“因缘的对象为主导的三种……等……在离去中有三种”，是指那些因缘等的数量众多，关于它们的数量与相同数量的结合，所获得的数量，显示在因缘的对象的前部分，除了因缘的后部分之外说“因缘的对象为因缘的三种”。因此，它表明——因缘的对象与任何数量众多或相同数量的因缘结合，都会涉及到三种解释。在与果报因缘的结合中，只有一种能够获得，这在果报因缘等的数量中并未被展示。关于双重根源的数量的展示，在三重根源等中也是如此，关于对象因缘的情况下，三重根源等并未详细说明。
现在为了展示主导因缘等在双重根源中的数量，主导因缘的因缘有九种等被提及。在那里，因缘的组合应当被理解。正如主导因缘的因缘有九种，其他因缘在相同数量的情况下也有九种。因此，任何因缘在起始处存在，结合相同数量的因缘时，基于起始处的因缘数量将被计算。因此，结合少量数量的因缘时，只有少量数量的因缘将被计算。因此正如在对象因缘的情况下，主导因缘的情况下，其他地方的后续等，三重根源等并未详细说明。因此，关于双重根源的数量的展示应当在所有地方被理解。因此说“单一因缘的根源应当通过适当的方式进行计算”。
因缘的顺序说明。
因缘的分析。
因缘的分析说明。
86-87. 因缘的分析说明，由于在善法中无法获得善法的因缘，因此在善法的因缘中无法获得，因此开始了“因缘的果报等”。在这里，非因缘的因缘是指因缘的排斥，意即没有因缘的情况下，其他因缘也无法生起。与怀疑和无常相结合的无明，确实是与相关的法和心的生起的因缘，而在其他的因缘中，因缘的缺乏并不生起。因此，因缘的生起是由其他适合的因缘引起的。以这种方式，所有因缘的排斥的意义应当被理解。无因缘的果报是指根据色的生起而被理解的。其他地方的情况也是如此。
在主导因缘中，欲望的主导与自身的结合，第二个主导的缺乏使得主导因缘无法获得，正如怀疑和无常相结合的无明是无因缘的，主导也并非如此。在欲望等中，除了某个主导外，善法等在产生时，所有的善法都没有主导。因此，关于无明的情况，单一的主导并未被排除，而是作为整体的因缘，说明“基于一个五蕴而产生三个五蕴”等的教义。

89. Nānantaranasamanantaresu nārammaṇe viya rūpameva paccayuppannaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘nārammaṇapaccayasadisa’’nti. Sahajātapaccayo parihīno. Yathā cesa, tathā nissayaatthiavigatapaccayāpi. Kiṃ kāraṇā? Etehi vinā kassaci anuppattito. Sahajātanissayaatthiavigatapaccayepi hi paccakkhāya ekopi rūpārūpadhammo nuppajjati, tasmā te parihīnā.

90. Naaññamaññapaccayavibhaṅge paṭisandhikkhaṇe vipākābyākate khandhe paṭicca kaṭattārūpanti hadayavatthuvajjaṃ veditabbaṃ.

91. Naupanissayapaccayavibhaṅge rūpameva paccayuppannaṃ, tañhi upanissayaṃ na labhati. Arūpaṃ pana kiñcāpi ārammaṇūpanissayapakatūpanissaye na labheyya, anantarūpanissayamuttakaṃ pana natthi. Tena vuttaṃ ‘‘nārammaṇapaccayasadisa’’nti.

92. Napurejāte cittasamuṭṭhānarūpanti pañcavokāravasena vuttaṃ.

93.Napacchājātapaccayāti ettha sahajātapurejātapaccayā saṅgahaṃ gacchanti. Tasmā sahajātapaccayasadisā ettha pāḷi, sā naadhipatipaccaye vitthāritāti idha saṅkhittā. Nāsevanapaccaye kusalākusalā paṭhamajavanavasena veditabbā, tathā kiriyābyākataṃ. Pāḷi pana idhāpi naadhipatipaccaye vitthāritavasena veditabbā. Tenevāha – ‘‘napacchājātapaccayampi nāsevanapaccayampi nādhipatipaccayasadisa’’nti.

94-97. Nakammapaccaye vipākacetanā nānākkhaṇikakammapaccayaṃ labhatīti na gahitā. Nāhārapaccaye ekaccaṃ rūpameva paccayuppannaṃ, tathā naindriyapaccaye.

98. Najhānapaccaye pañcaviññāṇadhammā ceva ekaccañca rūpaṃ paccayuppannaṃ. Pañcaviññāṇasmiñhi vedanā ca cittekaggatā ca dubbalattā upanijjhānalakkhaṇaṃ na pāpuṇantīti jhānapaccaye na gahitā.

99-102. Namaggapaccaye ahetukavipākakiriyañceva ekaccañca rūpaṃ paccayuppannaṃ. Nasampayuttanonatthinovigatesu rūpameva paccayuppannaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘nārammaṇapaccayasadisa’’nti.

103.Nahetuyā dveti ekamūlakagaṇanāya yathāpāḷimeva niyyāti.

104. Dumūlake nahetupaccayā nārammaṇe ekanti ettha kiñcāpi bahugaṇanena saddhiṃ ūnataragaṇanassa saṃsandane ūnataragaṇanavasena nahetuyā viya dvīhi bhavitabbaṃ. Nārammaṇavasena pana arūpadhammānaṃ parihīnattā abyākataṃ paṭicca rūpābyākatassa uppattiṃ sandhāya ‘‘eka’’nti vuttaṃ . Sabbesu ekakesupi eseva nayo. Dveti vuttaṭṭhāne pana nahetuyā laddhavasena vāradvayaṃ veditabbaṃ.

105-106. Timūlakādīsu pana sabbesu nārammaṇapaccayassa aparihīnattā ekameva vissajjananti ayaṃ paccanīye nahetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlakādīsu gaṇanā.

107-

在非连续和非同时因缘中，仅仅是色法作为因缘而生起。因此说"非对象因缘相似"。共生因缘被排除。正如这种情况，依赖因缘、存在因缘和离去因缘也是如此。为什么？因为没有这些，任何法都无法生起。即使排除了共生、依赖、存在和离去因缘，单一的色法和无色法也无法生起，因此这些因缘被排除。
在非相互因缘的分析中，在再生瞬间，基于果报的无因缘的五蕴，应当理解为除了心脏处所之外的形状。
在非近依赖因缘的分析中，仅仅是色法作为因缘而生起，它确实无法获得近依赖。尽管无色法在对象的近依赖和作为近依赖时无法获得，但并非没有连续的近依赖。因此说"非对象因缘相似"。
在非先前存在的心生色法中，是根据五种状态被提及的。
关于非后生因缘，共生和先前存在的因缘被包括在内。因此这里的语句与共生因缘相似，在非主导因缘中未被详细说明，因此在这里被简略地说明。在非修习因缘中，善法和恶法应当根据第一个快速心的生起来理解，行为的无因缘也是如此。这里的语句应当根据在非主导因缘中未被详细说明的方式来理解。因此说"非后生因缘和非修习因缘与非主导因缘相似"。
94-97. 在非业因缘中，果报的意志不获得不同时刻的业因缘，因此不被接受。在非食因缘中，仅仅是某些色法作为因缘而生起，在非根因缘中也是如此。
在非禅定因缘中，五种识的法和某些色法作为因缘而生起。在五种识中，感受和心一境性因为薄弱，无法获得洞察的特征，因此在禅定因缘中不被接受。
99-102. 在非道因缘中，无因缘的果报、行为和某些色法作为因缘而生起。在非相应、非存在和非离去中，仅仅是色法作为因缘而生起。因此说"非对象因缘相似"。
在非因缘的二种中，根据单一根源的数量，按照语句的方式进行。
在双重根源中，非因缘和非对象因缘的唯一，尽管在大量数量的结合中，少量数量的情况下，非因缘应当是二种。但根据对象因缘，由于无色法的排除，基于无因缘的色法的生起，说"唯一"。在所有单一根源中也是如此。在提到二种的地方，应当根据非因缘获得的方式理解两种分段。
105-106. 在三重根源等中，由于对象因缘并未被排除，仅有一种解释。这是在非分析中以非因缘为开始的单一根源等的数量。

130. Nārammaṇapaccayādayo pana ekamūlake tāva purimena sadisattā idhāpi na dassitāyeva. Nārammaṇapaccayavasena dumūlake nārammaṇapaccayā, nahetuyā ekanti nahetudumūlake vuttameva. Nādhipatiyā pañcāti nārammaṇapaccaye laddhavasena veditabbāti evaṃ sabbasaṃsandanesu ūnataragaṇanasseva paccayassa vasena gaṇanā veditabbā. Yattha yattha ca nārammaṇapaccayo pavisati, tattha tattha rūpameva paccayuppannaṃ. Nānantaranasamanantaranaaññamaññanaupanissayanāhāranaindriyanasampayuttanonatthinovigatapaccayānaṃ paviṭṭhaṭṭhānepi eseva nayo. Nāhāranaindriyanajhānanamaggapaccayā sabbattha sadisavissajjanā. Nasahajātādicatukkaṃ idhāpi parihīnamevāti idamettha lakkhaṇaṃ. Iminā pana lakkhaṇena sabbesu dumūlakādīsu ‘‘ayaṃ paccayo mūlaṃ, ayamettha dumūlako, ayaṃ timūlako, ayaṃ sabbamūlako’’ti sallakkhetvā ūnataragaṇanassa paccayassa vasena gaṇanā veditabbāti.

Paccayapaccanīyavaṇṇanā.

Paccayānulomapaccanīyavaṇṇanā

131-189. Idāni anulomapaccanīye gaṇanaṃ dassetuṃ hetupaccayā nārammaṇe pañcātiādi āraddhaṃ. Tattha hetādhipatimaggapaccayesu anulomato ṭhitesu sahajātādayo cattāro sabbaṭṭhānikapaccayā, āhārindriyajhānamaggapaccayā cattāroti ime aṭṭha paccanīyato na labbhanti. Hetupaccayādivasena hi uppajjamāno dhammo ime aṭṭha paccaye alabhanto nāma natthi. Ārammaṇaanantarasamanantaraupanissayasampayuttanatthivigatapaccayesu pana anulomato ṭhitesu arūpaṭṭhānikā paccanīkato na labbhanti. Na hi ārammaṇapaccayādīhi uppajjamānā anantarasamanantarapaccayādayo na labhanti. Sahajātaaññamaññanissayakammāhārindriyaatthiavigatapaccayesu pana anulomato ṭhitesu cattāro sabbaṭṭhānikāyeva, paccanīkato na labbhanti. Etesañhi paccayānaṃ vasena uppajjamāno sabbaṭṭhānike alabhanto nāma natthi. Pacchājātapaccayassa anulomato ṭhānaṃ nāma natthi. Evaṃ sesesu anulomato ṭhitesu ye ca labbhanti, ye ca na labbhanti, te sallakkhetvā sabbesupi dumūlakādīsu nayesu tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ saṃsandane ūnataragaṇanānaṃyeva vasena gaṇanā veditabbāti.

Paccayānulomapaccanīyavaṇṇanā.

Paccayapaccanīyānulomavaṇṇanā



然而，非对象因缘等在单一根源中，前者的相似性在这里并未被展示。关于对象因缘的情况下，双重根源的对象因缘，非因缘的单一根源并未被详细说明。关于主导因缘的五种，应当根据非对象因缘的获得来理解。因此，在所有的结合中，因缘的数量应当根据少量数量的因缘来计算。在任何地方，只要有对象因缘的存在，那里仅仅是色法作为因缘而生起。对于非连续、非同时、非相互依赖、非食因缘的情况下，所进入的地方也是如此。关于食因缘和禅定因缘，所有地方的解释都是相似的。关于共生因缘的四种，在这里也被排除，因此这是这里的特征。通过这个特征，所有的双重根源等应当被理解为“这是因缘的根源，这是双重根源，这是三重根源，这是所有根源”，并且应当根据少量数量的因缘来计算。
因缘的分析说明。
因缘的顺序分析说明。
131-189. 现在为了展示顺序分析中的数量，因缘的因缘在对象中有五种等的开始。在那里，关于因缘的主导和路径因缘，顺序中的共生因缘等四种是所有的常驻因缘，而关于食根因缘和禅定因缘的四种在这里并未被获得。因为根据因缘等的情况，所生起的法在这八种因缘中没有获得。关于对象、非连续、非同时、非依赖的因缘，顺序中的情况，非色法的常驻因缘在这里并未被获得。因为根据对象因缘等所生起的法，非连续、非同时的因缘等并未获得。关于共生、相互依赖的因缘、食因缘、存在因缘等在顺序中的情况下，四种常驻因缘并未被获得。因此，依赖于这些因缘所生起的法在所有常驻因缘中并不存在。关于后生因缘的顺序中并不存在。因此，在其他的顺序中，获得的和未获得的，应当根据所有的双重根源等的数量来理解，依据这些因缘的结合，少量数量的因缘的计算应当被理解。
因缘的顺序分析说明。
因缘的分析顺序说明。

190. Idāni paccanīyānulome gaṇanaṃ dassetuṃ nahetupaccayā ārammaṇe dvetiādi āraddhaṃ. Tattha hetumhi paccanīkato ṭhite ṭhapetvā adhipatiṃ avasesā anulomato labbhanti. Pacchājāto pana anulomato sabbattheva na labbhati, ye nava paccayā ‘‘arūpānaññevā’’ti vuttā, tesu purejātañca āsevanañca ṭhapetvā avasesesu sattasu paccanīkato ṭhitesu sesā arūpaṭṭhānikā anulomato na labbhanti. Yo hi ārammaṇādīhi nuppajjati, na so anantarādayo labhati. Paṭisandhivipāko pana purejātato, sabbavipāko ca saddhiṃ kiriyamanodhātuyā āsevanato anuppajjamānopi anantarādayo labhati, tasmā ‘‘purejātañca āsevanañca ṭhapetvā’’ti vuttaṃ.

Purejātapacchājātaāsevanavipākavippayuttesu paccanīkato ṭhitesu ekaṃ ṭhapetvā avasesā anulomato labbhanti. Kammapaccaye paccanīkato ṭhite ṭhapetvā vipākapaccayaṃ avasesā anulomato labbhanti. Āhārindriyesu paccanīkato ṭhitesu ṭhapetvā sabbaṭṭhānike ceva aññamaññakammāhārindriyapaccaye ca avasesā anulomato na labbhanti, itare yujjamānakavasena labbhanti. Jhānapaccaye paccanīkato ṭhite. Hetādhipatiāsevanamaggapaccayā anulomato na labbhanti. Maggapaccaye paccanīkato ṭhite hetādhipatipaccayā anulomato na labbhanti. Vippayuttapaccaye paccanīkato ṭhite purejātapaccayaṃ ṭhapetvā avasesā anulomato labbhanti. Evaṃ tesu tesu paccayesu paccanīkato ṭhitesu ye ye anulomato na labbhanti, te te ñatvā tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ saṃsandane ūnataragaṇanānaṃ vasena gaṇanā veditabbā.

191-

现在为了展示顺序分析中的数量，非因缘的因缘在对象中有二种等的开始。在那里，关于因缘的情况下，除了主导因缘之外，其他因缘在顺序中获得。关于后生因缘的情况下，普遍都无法获得，那些九种因缘中提到的“非色法”，在这些中，除了先前存在和修习之外，剩余的七种在顺序中并未获得。因为如果不依赖于对象等生起的法，就不会获得非连续等的因缘。关于再生的果报，虽然从先前存在中获得，所有的果报与行为心的结合中，即使未生起，非连续等的因缘也会获得，因此说“除去先前存在和修习”。
在先前存在、后生、修习、果报和非相互依赖的情况下，除了一个之外，其他的在顺序中获得。关于业因缘的情况下，除了果报因缘之外，其他的在顺序中获得。关于食根因缘的情况下，除了所有的常驻因缘和相互依赖的业食因缘之外，其他的在顺序中并未获得，而其他的则根据结合的情况获得。关于禅定因缘的情况下，顺序中获得。关于因缘的主导和修习的路径因缘，在顺序中并未获得。关于路径因缘的情况下，顺序中获得，因缘的主导在顺序中并未获得。关于相互依赖的因缘的情况下，顺序中获得先前存在的因缘，其他的在顺序中获得。因此，在这些因缘中，关于顺序中获得的那些，未获得的应当根据这些因缘的结合，少量数量的因缘的计算应当被理解。
191-

195. Dumūlakādīsu ca nayesu yaṃ yaṃ paccayaṃ ādiṃ katvā ye ye dukādayo dassitā, te te labbhamānālabbhamānapaccayavasena yathā yathā dassitā, tathā tathā sādhukaṃ sallakkhetabbā. Tattha yaṃ nahetuvasena dumūlakādayo naye dassentena nahetupaccayā nārammaṇapaccayā…pe… nāsevanapaccayāti vatvā ‘‘yāva āsevanā sabbaṃ sadisa’’nti vuttaṃ. Tassa, ‘‘naaññamaññapaccayā sahajāte eka’’ntiādīhi sadisatā veditabbā. Yaṃ pana ‘‘nakamme gaṇite pañca gaṇhātī’’ti sīhaḷabhāsāya likhitaṃ, tassattho – nahetupaccayaṃ ādiṃ katvā nakammapaccayāti evaṃ nakammapaccayena ghaṭite sahajāte ekanti evaṃ dassitā pañceva paccayā anulomato labbhanti, na aññeti. Evaṃ aññesupi evarūpesu ṭhānesu byañjanaṃ anādiyitvā adhippetatthoyeva gahetabbo. Evarūpañhi byañjanaṃ attano saññānibandhanatthaṃ porāṇehi sakasakabhāsāya likhitaṃ.

Apica imasmiṃ paccanīyānulome paccayuppannadhammesupi atthi dhammo kammapaccayaṃ labhati, na indriyapaccayaṃ. So asaññesu ceva pañcavokāre pavatte ca rūpajīvitindriyavasena veditabbo. Atthi dhammo maggapaccayaṃ labhati, nahetupaccayaṃ. So vicikicchuddhaccasahajātamohavasena veditabbo. Atthi dhammo jhānapaccayaṃ labhati, namaggapaccayaṃ. So manodhātuahetukamanoviññāṇadhātuvasena veditabbo. Yattha kaṭattārūpāni nānākkhaṇikakammavaseneva kammapaccayaṃ labhanti, tattha rūpadhammā hetādhipativipākindriyajhānamaggapaccaye na labhanti, sabbaṭṭhānikā paccanīyā na honti. Ahetuke adhipatipaccayo natthīti imesampi pakiṇṇakānaṃ vasenettha gaṇanavāro asammohato veditabbo.

Tatrāyaṃ nayo – nahetupaccayā ārammaṇe dveti ettha tāva ahetukamoho ceva ahetukavipākakiriyā ca paccayuppannaṃ, tasmā akusalenākusalaṃ, abyākatena abyākataṃ sandhāyettha dveti vuttaṃ. Sesesupi eseva nayo. Āsevane pana vipākaṃ na labbhati, tathā kiriyamanodhātu. Tasmā kiriyāhetumanoviññāṇadhātuvasenettha abyākatena abyākataṃ veditabbaṃ. Vipāke ekanti abyākatena abyākatameva. Magge ekanti akusalena akusalameva.

196-197.Nārammaṇamūlake hetuyā pañcāti rūpameva sandhāya vuttaṃ. Tañhi kusalaṃ akusalaṃ abyākataṃ kusalābyākataṃ akusalābyākatañcāti pañca koṭṭhāse paṭicca uppajjati. Sabbapañcakesu eseva nayo. Aññamaññe ekanti bhūtarūpāni ceva vatthuñca sandhāya vuttaṃ. Tāni hi nārammaṇapaccayā aññamaññapaccayā uppajjanti. Timūlakepi eseva nayo.

198-202. Nādhipatimūlake hetuyā navāti anulome hetumhi vuttāneva. Tīṇītiādīnipi heṭṭhā anulome vuttasadisāneva. Timūlake dveti heṭṭhā nahetupaccayā ārammaṇe vuttasadisāneva.

203-233. Napurejātamūlake hetuyā sattāti heṭṭhā ‘‘āruppe kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭiccā’’tiādinā nayena purejāte dassitāneva. Sabbasattakesu eseva nayo. Nakammamūlake hetuyā tīṇītiādīsu cetanāva paccayuppannā. Tasmā kusalaṃ akusalaṃ abyākatañca paṭicca uppattiṃ sandhāya tīṇīti vuttaṃ. Iminā nayena ‘‘ekaṃ dve tīṇi pañca satta navā’’ti āgataṭṭhānesu gaṇanā veditabbā. ‘‘Cattāri cha aṭṭhā’’ti imā pana tisso gaṇanā natthevāti.

Paccayapaccanīyānulomavaṇṇanā.

Niṭṭhitā ca paṭiccavārassa atthavaṇṇanā.

2. Sahajātavāravaṇṇanā

234-

在双重根源等的情况下，所述的每一种因缘，都是根据所获得和未获得的因缘而被展示，因此应当清晰地理解。在那里，非因缘的情况下，双重根源等的展示，非因缘的对象因缘……等，非修习因缘被提及，因此说“只要修习都是相似的”。因此，应当根据“非相互因缘的共生因缘是单一的”等语句来理解。关于“在没有业因缘的情况下，五种应当被接受”的斯里兰卡语写作，其意是：在非因缘的情况下，所述的业因缘是单一的，因此在这里展示的五种因缘是根据顺序获得的，并非其他。因此，在其他类似的情况下，描述的内容应当被理解为其意图。这样的描述是为了与自己的认知相联系，而用古代的语言写成。
此外，在这个非因缘的顺序分析中，因缘所生起的法中，业因缘获得，而非根因缘则不获得。它应当根据无识和五种状态的存在而被理解。存在的法获得路径因缘，而非因缘。它应当根据疑惑、无知和共生的无明而被理解。存在的法获得禅定因缘，而非路径因缘。它应当根据心的因缘、无因缘的意识法而被理解。在那里，作为因缘的色法，仅仅是根据瞬时的业而获得，因此色法在因缘的主导和果报因缘中并未获得，所有常驻因缘并不成立。因此，非因缘的主导因缘并不存在，因此在这些附属因缘的情况下，计算的过程应当是清晰的。
这里的原则是：非因缘的对象因缘有二种，这里包含了非因缘的无明和非因缘的果报，因此根据获得的法，恶法和善法，以及未被说明的法应当被理解。其他的情况也是如此。关于修习的情况下，果报无法获得，行为心也是如此。因此，行为的因缘和无因缘的意识法在这里应当被理解为未被说明的法。关于果报的单一性，未被说明的法也是未被说明的法。关于路径的单一性，恶法也是恶法。
196-197. 关于对象因缘的根源，五种因缘是仅仅指色法。因此，善法、恶法和未被说明的法，善法未被说明的恶法和未被说明的恶法，都是根据五种因缘的地方生起的。所有五种中的情况都是相同的。关于相互因缘的单一性，指的是存在的色法和对象。因此，它们实际上是通过对象因缘和相互因缘而生起的。在三重根源中也是如此。
198-202. 关于非先前存在的根源，因缘的情况有九种，顺序中的因缘被提及。三种等的情况也是在顺序中与之前的描述相似。关于三重根源的二种，前述的非因缘的对象因缘与之前的描述相似。
203-233. 关于非先前存在的根源，因缘的情况有七种，前述的“在色法中，善法依靠一个五蕴”是通过先前存在的法而展示的。所有的存在法都是相同的。在非业根源的情况下，因缘的情况有三种等，只有意志作为因缘而生起。因此，善法、恶法和未被说明的法都是根据三种因缘而生起的。根据这个原则，“一个、二个、三个、五个、七个、九个”应当在提到的地方被计算。“四个、六个、八个”则在这里并不存在。
因缘的顺序分析说明。
已完结的因缘分析的意义说明。
共生因缘的分析说明。

242. Sahajātavāre kusalaṃ dhammaṃ sahajātoti kusalaṃ dhammaṃ paṭicca tena sahajāto hutvāti attho. Sesamettha paṭiccavāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Avasāne panassa ‘‘paṭiccattaṃ nāma sahajātattaṃ, sahajātattaṃ nāma paṭiccatta’’nti idaṃ ubhinnampi etesaṃ vārānaṃ atthato ninnānākaraṇabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Atthato hi ete dvepi ninnānākaraṇā. Evaṃ santepi aññamaññassa atthaniyamanatthaṃ vuttā. ‘‘Cakkhuñca paṭicca rūpe cā’’tiādīsu hi asahajātampi paṭicca uppajjatīti vuccati. Sahajātampi ca upādārūpaṃ bhūtarūpassa paccayo na hoti. Iti paṭiccavārena sahajātapaccayabhāvaṃ, sahajātavārena ca paṭiccāti vuttassa sahajātabhāvaṃ niyametuṃ ubhopete vuttā. Apica tathā bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena desanāvilāsena niruttipaṭisambhidāppabhedajānanavasena cāpi ete ubhopi vuttāti.

Sahajātavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Paccayavāravaṇṇanā

243. Paccayavāre kusalaṃ dhammaṃ paccayāti kusaladhamme patiṭṭhito hutvā kusalaṃ dhammaṃ nissayaṭṭhena paccayaṃ katvāti attho. Kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ paccayāti kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ nissayapaccayaṃ katvā tayo khandhā uppajjanti hetupaccayāti vuttaṃ hoti. Imināvupāyena sabbapadesu attho veditabbo. Vatthuṃ paccayā vipākābyākatā kiriyābyākatā khandhāti idaṃ pañcavokāre pavattivasena vuttaṃ. Pañcavokāre pavattiyañhi khandhānaṃ purejātaṃ vatthu nissayapaccayo hoti. Paṭiccaṭṭhassa pana sahajātaṭṭhattā paṭiccavāre esa nayo na labbhatīti paṭisandhiyaṃ sahajātameva vatthuṃ sandhāya ‘‘vatthuṃ paṭicca khandhā’’ti vuttaṃ. Kusalaṃ ekaṃ khandhañca vatthuñca paccayā tayo khandhātiādīsupi imināva nayena attho veditabbo.

Abyākataṃdhammaṃ paccayā kusalo ca abyākato cāti kusalābyākatānaṃ hetupaccayavasena ekato uppattiṃ sandhāya vuttaṃ. Kusaluppattikkhaṇasmiñhi vatthuṃ nissāya kusalā khandhā, cittasamuṭṭhāne ca mahābhūte nissāya cittasamuṭṭhānaṃ upādārūpaṃ hetupaccayavasena ekato uppajjati. Iti paccayabhūtassa abyākatassa nānattepi paccayuppannānaṃ hetupaccayavasena ekato uppattiṃ sandhāyetaṃ vuttanti veditabbaṃ. Aññesupi evarūpesu ṭhānesu eseva nayo. Evaṃ imasmiṃ hetupaccaye sahajātañca purejātañca nissayaṭṭhena paccayaṃ katvā sattarasa pañhā vissajjitā. Tattha khandhā ceva bhūtā ca sahajātavasena, vatthu sahajātapurejātavasena gahitaṃ. Paṭiccavāre pana sahajātavasena paccayo labbhati, tasmā tattha naveva pañhā vissajjitā. Ye panete ettha sattarasa pañhā vissajjitā, tesu ekādike ekāvasāne vissajjane kusalādīsu ekapaccayato eko paccayuppanno. Ekādike dukāvasāne ekapaccayato nānāpaccayuppanno. Dukādike ekāvasāne nānāpaccayato eko paccayuppanno. Dukādike dukāvasāne nānāpaccayato nānāpaccayuppanno.

248-

在共生因缘中，善法与共生是指依靠善法而与之共同生起。其余部分应当按照前面因缘分析中所述的方式理解。在结尾处说"依靠是共生，共生是依靠"，这是为了展示这两种分析方式的不同本质。从本质上说，这两种方式确实是不同的。即便如此，它们仍然是为了相互限定其意义而被说明。例如在"依靠眼根和色法"等处，即使是非共生的也被说为依靠而生起。共生的依附色法并不是存在色法的因缘。因此，通过因缘分析展示共生因缘的本质，通过共生因缘展示依靠的共生本质，这两种方式都被提及。此外，这两种方式是根据理解者的意图，通过教说的风格，以及语言分析和理解的方式而被说明的。
共生因缘的分析说明已完结。
因缘分析说明
在因缘分析中，依靠善法是指在善法中建立，作为依赖的因缘。依靠一个善法的五蕴是指依靠一个善法的五蕴作为依赖因缘，三个五蕴通过因缘生起。这种方式应当在所有处理中被理解。依靠对象的无因果和行为无因果的五蕴是根据五种状态的存在而说的。在五种状态的存在中，五蕴的先前存在的对象是依赖因缘。但因为在因缘分析中与共生处于同一状态，因此在再生中仅仅依靠对象而说"依靠对象的五蕴"。依靠一个善法的五蕴和对象等，也应当以同样的方式理解。
依靠无因果的法，善法和无因果法是根据善法和无因果法的因缘一起生起而说的。在善法生起的瞬间，依靠对象的善法五蕴，以及依靠心生的大种和心生的依附色法作为因缘一起生起。因此，应当理解，尽管因缘的无因果法不同，但根据因缘一起生起。在其他类似的情况下也是如此。在这个因缘中，通过共生和先前存在作为依赖因缘，已经解答了十七个问题。在那里，五蕴和存在的色法是通过共生，对象通过共生和先前存在被接受。但在因缘分析中，因缘通过共生获得，因此那里只解答了九个问题。这十七个问题的解答中，在一到多个因缘的结尾处，根据一个因缘，有一个因缘生起。在一到多个因缘的结尾处，根据一个因缘，有多个因缘生起。在多个因缘到一个因缘的结尾处，根据多个因缘，有一个因缘生起。在多个因缘到多个因缘的结尾处，根据多个因缘，有多个因缘生起。
248-

252. Ārammaṇapaccayādīsupi imināvupāyena pañhāvissajjanappabhedo veditabbo. Yaṃ panetaṃ ārammaṇapaccaye vatthuṃ paccayā khandhāti vuttaṃ, taṃ paṭisandhikkhaṇe vipākakkhandheyeva sandhāya vuttaṃ. Cakkhuviññāṇādīni abyākataṃ nissāya ārammaṇapaccayena uppajjantānaṃ pabhedadassanatthaṃ vuttāni. Puna vatthuṃ paccayāti pavatte vipākakiriyābyākatānaṃ uppattidassanatthaṃ vuttaṃ. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ imasmiṃ ārammaṇapaccaye sahajātañca purejātañca paccayaṃ katvā satta pañhā vissajjitā. Tattha khandhā sahajātavasena, vatthu sahajātapurejātavasena, cakkhāyatanādīni purejātavaseneva gahitāni. Paṭiccavāre pana sahajātavaseneva paccayo labbhati. Tasmā tattha tayova pañhā vissajjitā.

253-254. Adhipatipaccaye vipākābyākataṃ lokuttarameva veditabbaṃ. Anantarasamanantarā rūpābhāvena ārammaṇasadisā. Parato āsevananatthivigatesupi eseva nayo.

255. Sahajātapaccaye kaṭattārūpaṃ upādārūpanti upādārūpasaṅkhātaṃ kaṭattārūpaṃ. Idaṃ asaññasattānaññeva rūpaṃ sandhāya vuttaṃ. Cakkhāyatanādīni pañcavokāravasena vuttāni.

256-257. Aññamaññapaccaye ca yathā ārammaṇapaccayā evanti vissajjanasamataṃ sandhāya vuttaṃ. Paccayuppannesu pana nānattaṃ atthi.

258. Upanissayapaccaye ārammaṇapaccayasadisanti rūpābhāvatopi vissajjanasamatāyapi vuttaṃ.

259-260.Vatthuṃ purejātapaccayātiādīnaṃ paṭiccavāre vuttanayenevattho gahetabbo.

261-266. Kammapaccaye tīṇīti kusalaṃ paccayā kusalo abyākato kusalābyākato cāti evaṃ tīṇi veditabbāni. Akusalepi eseva nayo.

267-268. Vippayuttapaccaye khandhe vippayuttapaccayāti khandhe nissāya vippayuttapaccayā uppajjantīti attho. Khandhā vatthuṃ vippayuttapaccayāti khandhā vatthuṃ nissāya vippayuttapaccayā uppajjantīti attho. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

269-

在对象因缘等中,也应以同样的方式理解问题解答的区别。关于对象因缘中所说的"依靠对象的五蕴",是指再生瞬间的果报五蕴。眼识等是为了展示依靠无因果法而通过对象因缘生起的区别而说的。再次说"依靠对象"是为了展示在存在中果报和行为无因果法的生起。其余应按前面的方式理解。这样,在这个对象因缘中,通过共生和先前存在作为因缘,已解答了七个问题。其中,五蕴通过共生,对象通过共生和先前存在,眼处等仅通过先前存在而被接受。但在因缘分析中,因缘仅通过共生获得。因此那里只解答了三个问题。
253-254. 在主导因缘中,无因果果报应理解为出世间的。连续和同时因缘由于无色法而与对象相似。后面的修习、存在和离去因缘也是如此。
在共生因缘中,作为因缘的色法是指依附色法。这是指无想有情的色法而说的。眼处等是根据五种状态而说的。
256-257. 关于相互因缘,说"如同对象因缘"是指解答的相似性。但在因缘所生法中存在差异。
关于近依因缘,说"与对象因缘相似"是指无色法和解答的相似性。
259-260. "依靠先前存在的对象"等的意义应按因缘分析中所说的方式理解。
261-266. 业因缘中的三种,应理解为善法依靠善法、无因果法和善无因果法。不善法中也是如此。
267-268. 在不相应因缘中,"依靠五蕴的不相应因缘"是指依靠五蕴而生起不相应因缘的意思。"五蕴依靠对象的不相应因缘"是指五蕴依靠对象而生起不相应因缘的意思。其余应按前面所说的方式理解。
269-

276. Idāni yathāladdhāni vissajjanāni gaṇanavasena dassetuṃ hetuyā sattarasātiādimāha. Tattha hetuyā sattarasāti kusalena kusalaṃ, kusalena abyākataṃ, kusalena kusalābyākatanti evaṃ kusalavasena ekādikāni ekāvasānāni dve, dukāvasānaṃ ekanti tīṇi vuttāni honti, tathā akusalavasena. Abyākatena abyākataṃ, teneva kusalaṃ, akusalaṃ, kusalābyākataṃ akusalābyākatañca; kusalābyākatehi kusalaṃ, abyākataṃ, kusalābyākataṃ; akusalābyākatehi akusalaṃ, abyākataṃ, akusalābyākatanti evaṃ sattarasa veditabbāni.

Ārammaṇesattāti kusalena kusalaṃ; akusalena akusalaṃ, abyākatena abyākataṃ, kusalaṃ, akusalaṃ; kusalābyākatena kusalaṃ; akusalābyākatena akusalanti evaṃ satta.

Vipākeekanti abyākatena abyākatameva. Evamettha sattarasa, satta, ekanti tayo vāraparicchedā honti. Tesu dvādasa sattarasakā, dasa sattakā, ekaṃ ekakanti te sabbe sādhukaṃ sallakkhetvā parato dukatikādivasena paccayasaṃsandane ūnataragaṇanassa vasena gaṇanā veditabbā. Sakkā hi imāya gaṇanāya dukamūlādīsu vāraparicchede jānitunti puna ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paccayā kusalo dhammo’’ti anāmasitvā gaṇanavaseneva vāraparicchedaṃ dassetuṃ hetupaccayā ārammaṇe sattātiādi āraddhaṃ.

Tattha kusalaṃ dhammaṃ paccayā kusalo dhammo uppajjati hetupaccayā ārammaṇapaccayā. Kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ paccayā tayo khandhāti iminā nayena ārammaṇe laddhavissajjanāni vitthāretabbāni. Ayaṃ tāva anulome nayo.

277-285. Paccanīye pana kusalaṃ na labbhatīti akusalaṃ dhammaṃ paccayāti akusalameva ādiṃ katvā vissajjanaṃ āraddhaṃ. Taṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Yañhettha vattabbaṃ siyā, taṃ paṭiccavārassa paccanīye vuttameva.

286-

现在为了展示已获得的解答的数量，从因缘的十七种开始说起。在那里，因缘的十七种是：通过善法的善法，通过善法的无因果法，通过善法的善无因果法，这样通过善法，一到多个的结尾有两种，多个结尾的单一种，共三种被说明，不善法也是如此。通过无因果法的无因果法，通过同样的方式的善法、恶法、善无因果法和恶无因果法；通过善无因果法的善法、无因果法、善无因果法；通过恶无因果法的恶法、无因果法、恶无因果法，这样应当理解十七种。
对象因缘的七种：通过善法的善法；通过恶法的恶法，通过无因果法的无因果法、善法、恶法；通过善无因果法的善法；通过恶无因果法的恶法。
果报的单一性：仅仅是通过无因果法的无因果法。这样，十七种、七种、单一性，共有三种分析。在这些中，十二个十七种，十个七种，单一的单一种，所有这些都应当清晰地理解，并根据后续的二到三等因缘的结合，少量数量的因缘来计算。通过这种计算，可以在二重根源等的分析中了解。因此，不直接提及"依靠善法的善法"，而是通过数量来展示分析，从因缘的对象因缘的七种开始。
在那里，依靠善法的善法通过因缘和对象因缘而生起。依靠一个善法的五蕴，三个五蕴，应当以这种方式详细阐述对象中已获得的解答。这是顺序分析的方式。
277-285. 但在非分析中，善法无法获得，因此依靠恶法的恶法开始解答。它按照语句的方式进行。在这里应当说的，在因缘分析的非分析中已经被说明。
286-

287. Yaṃ panetaṃ paccanīye laddhavissajjanaparicchedaṃ gaṇanato dassetuṃ nahetuyā cattārītiādi vuttaṃ, tattha cattāri, sattarasa, satta, pañca, tīṇi, ekanti cha paricchedā. Tesaṃ vasena dukatikādīsu paccayasaṃsandane gaṇanā veditabbā. Yo hi paccayo sattarasa vissajjanāni labhati, tena saddhiṃ sadisasaṃsandane sattarasa, ūnatarasaṃsandane sesā chapi paricchedā labbhanti. Evaṃ sesesupi adhikaparicchedaṃ ṭhapetvā samasamā ūnatarā ca labbhantīti.

Ettha ca adhikatarā na labbhantīti ayamettha niyamo. Samasamā pana ūnatarā ca atthā virodhe sati labbhanti. Tenettha ‘‘nahetupaccayā nārammaṇe eka’’ntiādi vuttaṃ. Ettha hi nahetuyā catunnaṃ, nārammaṇe pañcannaṃ āgatattā nahetuvasena cattārīti vattabbaṃ siyā, nārammaṇena saddhiṃ ghaṭitattā pana ārammaṇadhammo virujjhatīti akusalaṃ dhammaṃ paccayā akusalo dhammo, abyākataṃ dhammaṃ paccayā akusalo, akusalañca abyākatañca dhammaṃ paccayā akusaloti tīṇi vissajjanāni parihīnāni. Abyākataṃ dhammaṃ paccayā abyākatoti rūpavasena ekameva vuttaṃ. Evaṃ sabbattha viruddhāviruddhaṃ ñatvā labbhamānaparicchedo veditabbo. Apicettha idaṃ nayamattadassanaṃ. Nādhipatiyā cattārīti nahetuyā laddhāneva. Sesacatukkesupi eseva nayo.

Nānantare ekanti ahetukacittasamuṭṭhānassa ceva sesarūpassa ca vasena abyākatena abyākataṃ. Evaṃ sabbesu ekakesu yujjamānakarūpaṃ jānitabbaṃ. Napurejāte dveti idhāpi nahetuvasena cattārīti vattabbaṃ siyā, napurejātena saddhiṃ ghaṭitattā pana abyākataṃ dhammaṃ paccayā akusalo, akusalañca abyākatañca dhammaṃ paccayā akusaloti vatthupurejātavasena dve vissajjanāni parihīnāni. Āruppe pana ahetukamohassa ahetukakiriyassa ca vasena dve vuttāni. Navippayutte dveti āruppe ahetukākusalakiriyavasena dve. Nonatthi novigatesu ekanti sabbassa rūpassa vasena abyākatena abyākataṃ daṭṭhabbaṃ. Tikādīsu apubbaṃ natthi.

288. Nārammaṇamūlake pana naadhipatiyā pañcāti nārammaṇe laddhāneva. Nakamme ekanti ettha cittasamuṭṭhānañca kaṭattārūpañca aggahetvā sesarūpavasena abyākatena abyākataṃ veditabbaṃ.

289-296. Nādhipatimūlake napurejāte sattāti napurejāte laddhāneva. Napacchājāte sattarasāti imānipi tattha laddhāni sattaraseva. Nānantaranasamanantaranaaññamaññanaupanissayanasampayuttanonatthinovigatamūlakāni nārammaṇamūlakasadisāneva. Imināva nayamattadassanena sabbattha āgatānāgataṃ labbhamānālabbhamānañca veditabbanti.

Paccanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.

297-328. Imināyeva pana lakkhaṇena anulomaṃ purato katvā anulomapaccanīye paccanīyaṃ purato katvā paccanīyānulome ca gaṇanaparicchedo āgatānāgataṃ labbhamānālabbhamānañca veditabbanti.

Paccayavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Nissayavāravaṇṇanā

329-

关于这个非分析中获得的解答的数量，提到"非因缘的四种"等，因此有四种、十七种、七种、五种、三种、单一的六种分类。根据这些，应当理解在二重根源等的因缘结合中进行计算。谁通过因缘获得了十七种解答，那么在相似的结合中获得十七种，在少量结合中，其余六种也能获得。这样，其他情况也是如此，增加的分类可以获得相同的和减少的。
在这里，增加的分类是无法获得的，这是一种限制。而相同的和减少的在意义相悖的情况下是可以获得的。因此在这里说"非因缘的四种"等。因为在这里非因缘的四种，由于对象的五种而到达，因此可以说是非因缘的四种，而由于对象的结合，因缘法则是相悖的，因此依靠恶法的恶法等，依靠无因果法的恶法，恶法和无因果法的依赖，三种解答被排除。依靠无因果法的法则是单一的。这样，所有相互矛盾的情况应当理解为获得的分类。此外，这里是仅仅为了说明这种方式。非主导的四种是非因缘获得的。其他四个分类也是如此。
在没有相邻的单一性方面，依靠无因果的心生和其他色法，作为无因果法的无因果法。这样，在所有单一的情况下应当理解为相互结合。没有先前存在的两个，因而可以说是非因缘的四种，而由于没有先前存在的结合，依靠无因果法的恶法，恶法和无因果法的依赖，作为对象的先前存在的两个解答被排除。关于形状的非因缘的愚痴和非因缘的行为，两个被说出。在没有相应的两个方面，关于形状的非因缘的恶法行为，两个被说出。在没有存在或离去的单一性方面，所有的色法作为无因果法的无因果法应当被理解。在三种等中没有特别的情况。
关于对象因缘的根源，非主导的五种是仅仅通过对象获得的。在没有工作的一种情况下，这里应当理解为心生和依附色法，而不包括其他色法的无因果法的无因果法。
289-296. 在非主导的根源中，没有先前存在的七种是没有先前存在的而获得的。在没有后续存在的十七种中，这些也是通过获得的十七种。没有相邻的、同时的、相互的、依赖的、没有离去的根源，和对象因缘相似。通过这种方式，所有的到达和未到达的获得和未获得应当被理解。
非分析的说明已完结。
297-328. 通过这种方式，特征的顺序在前面，顺序的非分析在前面，非分析的顺序和计算的分类，所有的到达和未到达的获得和未获得应当被理解。
因缘分析的说明已完结。
4

337. Nissayavāre kusalaṃ dhammaṃ nissāyāti kusalaṃ dhammaṃ patiṭṭhaṭṭhena nissayaṃ katvāti attho. Sesamettha paccayavāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Avasāne panassa ‘‘paccayattaṃ nāma nissayattaṃ, nissayattaṃ nāma paccayatta’’nti idaṃ ubhinnampi etesaṃ vārānaṃ atthato ninnānākaraṇabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Atthato hi etepi paṭiccasahajātā viya ninnānākaraṇā. Evaṃ santepi aññamaññassa atthaniyamanatthaṃ vuttā. Avijjāpaccayā saṅkhārātiādīsu hi anissāya vattamānaṃ nānākkhaṇikampi ‘‘paccayā uppajjatī’’ti vuttaṃ. Aññamaññaṃ allīyitvā ṭhitakaṭṭhādīsu ca ekaṃ ekassa nissayapaccayo na hoti, tathā upādārūpaṃ mahābhūtassa nissayapaccayo na hotiyeva. Iti paccayavārena nissayapaccayabhāvaṃ nissayavārena ca paccayāti vuttassa sahajātapurejātabhāvaṃ niyametuṃ ubhopete vuttā. Apica tathā bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena desanāvilāsena niruttipaṭisambhidāpabhedajānanavasena cāpi ete ubhopi vuttāti.

Nissayavāravaṇṇanā.

5. Saṃsaṭṭhavāravaṇṇanā

338-346. Saṃsaṭṭhavāre kusalaṃ dhammaṃ saṃsaṭṭhoti kusalaṃ dhammaṃ ekuppādādilakkhaṇena sampayogaṭṭhena paccayaṃ katvāti attho. Kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ saṃsaṭṭhoti kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ sampayuttapaccayaṃ katvā tayo khandhā uppajjanti hetupaccayāti vuttaṃ hoti. Iminā upāyena sabbapadesu attho veditabbo. Imasmiṃ pana hetupaccaye arūpadhammasseva sampayogaṭṭhena paccayaṃ katvā tayo pañhā vissajjitā. Yathā ca hetupaccaye, tathā ārammaṇapaccayādīsupi, kevalaṃ vipākapaccaye ekameva vissajjanaṃ.

347-350. Idāni yathāladdhāni vissajjanāni gaṇanavasena dassetuṃ hetuyā tīṇītiādi vuttaṃ. Tattha sabbatikesu kusalena kusalaṃ, akusalena akusalaṃ, abyākatena abyākatanti ayameva niyamo. Ekake pana abyākatena abyākatameva labbhatīti evamettha bāvīsatiyā paccayesu tīṇi, vipāke ekanti dve paricchedā. Pacchājāte anulomaṃ natthi. Tasmā tīṇi ekanti imesaññeva vasena dukatikādīsu paccayasaṃsandane yattha vipākapaccayo pavisati; tattha ekaṃ, sesesu tīṇīti evaṃ gaṇanā veditabbā. Sesamettha anulome uttānatthameva.

351-354. Paccanīye pana kusalaṃ na labbhatīti akusalameva ādiṃ katvā vissajjanaṃ kataṃ, taṃ uttānatthameva.

359. Yaṃ panettha paccanīye vissajjanaparicchedaṃ gaṇanato dassetuṃ nahetuyā dvetiādi vuttaṃ, tattha dve tīṇi ekanti tayo paricchedā. Tesaṃ vasena dukatikādīsu paccayasaṃsandane gaṇanā veditabbā. Idhāpi adhikataragaṇanānaṃ ūnataragaṇanena saddhiṃ saṃsandane ūnataragaṇanameva labbhati, samagaṇanena saddhiṃ samagaṇanaṃ. Yasmā cettha arūpadhammāyeva paccayuppannā, tasmā nahetunādhipatinapurejātanapacchājātanāsevananakammanavipākanajhānanamagganavippayuttavasena daseva paccayā paccanīkato dassitā, sesā cuddasa na labbhanti. Yepi labbhanti, tesupi vipāke paccayuppanne nakammanavipākā na labbhanti.

360-

在依赖分析中，"依靠善法"是指以善法作为支持和依靠的意思。其余部分应按照因缘分析中所述的方式理解。在结尾处说"因缘性即是依赖性，依赖性即是因缘性"，这是为了展示这两种分析方式的不同本质。从本质上说，这两种方式确实像依靠和共生一样是不同的。即便如此，它们仍然是为了相互限定其意义而被说明。例如在"无明缘行"等处，即使是非依赖的、不同时刻的法也被说为"缘而生起"。在相互紧密连接的木头等情况下，一个并不是另一个的依赖因缘，同样，依附色法也不是大种的依赖因缘。因此，通过因缘分析展示依赖因缘的本质，通过依赖分析展示因缘的共生和先前存在的本质，这两种方式都被提及。此外，这两种方式是根据理解者的意图，通过教说的风格，以及语言分析和理解的方式而被说明的。
依赖分析的说明已完结。
相互联系分析的说明
338-346. 在相互联系分析中，"与善法相互联系"是指以善法的同一生起等特征，以相互联系的方式作为因缘。依靠一个善法的五蕴相互联系，通过相互联系因缘，三个五蕴通过因缘生起。这种方式应在所有处理中被理解。在这个因缘中，仅对无色法以相互联系的方式作为因缘，解答了三个问题。如同在因缘中，在对象因缘等中也是如此，仅在果报因缘中有一个解答。
347-350. 现在为了展示已获得的解答的数量，从因缘的三种开始说起。在所有三重情况中，通过善法的善法，通过恶法的恶法，通过无因果法的无因果法，这是唯一的限制。在单一情况下，仅通过无因果法的无因果法获得。这样，在二十二种因缘中有三种，在果报中有单一性的两种分类。在后生中没有顺序。因此，三个单一性是根据这些在二重根源等因缘结合中进行计算，在果报因缘进入的地方；在那里是一个，在其他情况下是三个。其余部分在顺序中已经很明显。
351-354. 但在非分析中，由于无法获得善法，因此以恶法开始解答，这已经很明显。
关于在非分析中为了展示解答分类的数量，提到"非因缘的二种"等，因此有二种、三种、单一的三种分类。应根据这些在二重根源等因缘结合中进行计算。在这里，增加的数量与减少的数量的结合中，仅获得减少的数量，与相同数量的结合中获得相同数量。因为在这里仅有无色法生起，所以通过非因缘、主导、先前存在、后生、修习、业、果报、禅定、路径、不相应的十种因缘在非分析中被展示，其余十四种无法获得。即使获得的因缘中，在果报因缘生起时，业和果报也无法获得。
360-

368.Nahetupaccayā nādhipatiyā dveti nahetuyā laddhaṃ dvayameva. Sesadvayesupi eseva nayo. Nakamme ekanti ahetukakiriyacetanaṃ paccayuppannaṃ katvā abyākatena abyākataṃ. Navipāke dveti ahetukamohakiriyavasena dve. Najhāne ekanti ahetukapañcaviññāṇavasena abyākatavissajjanaṃ veditabbaṃ. Namagge ekanti ahetukavipākakiriyavasena abyākatavissajjanaṃ. Imināvupāyena sabbasaṃsandanesu attho veditabboti.

369-383. Anulomapaccanīye heṭṭhā vuttā nahetuādayo daseva paccanīyato labbhanti, na sesā. Yepi labbhanti, tesu hetumhi anulomato ṭhite jhānamaggā paccanīyato na labbhantīti sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.

384-391. Paccanīyānulome nahetupaccayuppannesu ahetukamohova jhānamaggapaccayaṃ labhati, sesā na labhanti. Najhānapaccaye aṭṭhāhetukacittānipi. Nakammapaccayā nahetupaccayā nādhipatipaccayā napurejātapaccayā ārammaṇe ekanti āruppe ahetukakiriyacetanāvasena abyākatena abyākataṃ. Iminā upāyena yaṃ labbhati, yañca na labbhati, tassa vasena sabbattha gaṇanā veditabbāti.

Saṃsaṭṭhavāravaṇṇanā.

6. Sampayuttavāravaṇṇanā

392-400. Sampayuttavāre kusalaṃ dhammaṃ sampayuttoti kusalaṃ dhammaṃ sampayuttapaccayaṃ katvāti attho. Sesamettha saṃsaṭṭhavāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Avasāne panassa ‘‘saṃsaṭṭhattaṃ nāma sampayuttattaṃ, sampayuttattaṃ nāma saṃsaṭṭhatta’’nti idaṃ ubhinnampi etesaṃ vārānaṃ atthato ninnānākaraṇabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Atthato hi etepi paṭiccasahajātā viya paccayanissayā viya ca ninnānākaraṇā. Evaṃ santepi aññamaññassa atthaniyamanatthaṃ vuttā. ‘‘Saṃsaṭṭhā yojitā hayā’’tiādīsu (jā. 2.22.70) hi asampayuttampi saṃsaṭṭhanti vuccati. ‘‘Yā sā vīmaṃsā kosajjasahagatā kosajjasampayuttā’’tiādīsu (saṃ. ni. 5.832) asaṃsaṭṭhaṃ vokiṇṇampi sampayuttanti. Iti saṃsaṭṭhavārena ekuppādalakkhaṇassa sampayuttassa saṃsaṭṭhabhāvaṃ sampayuttavārena ca saṃsaṭṭhassa ekuppādādilakkhaṇassa sampayuttabhāvaṃ niyametuṃ ubhopete vuttā. Apica tathā bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena desanāvilāsena niruttipaṭisambhidāpabhedajānanavasena cāpi ete ubhopi vuttāti.

Sampayuttavāravaṇṇanā.

Etesu pana chasu vāresu atthi koci paccayo ekantaṃ anulomato na tiṭṭhati, paccanīkatova tiṭṭhati; atthi ekantaṃ paccanīkato na tiṭṭhati, anulomatova tiṭṭhati; atthi anekantaṃ anulomato ceva tiṭṭhati, paccanīkato cāti idaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ. Tattha paṭhamo pañho pacchājātassa, dutiyo mahācatukkassa, tatiyo yujjamānakānaṃ sesānaṃ vasena veditabboti.

7. Pañhāvāravibhaṅgavaṇṇanā

401-

非因缘和非主导的二种，仅仅是通过非因缘获得的两种。其余两种也是如此。在没有业的单一性中，通过无因缘的行为意志生起，作为无因果法的无因果法。在没有果报的二种中，根据无因缘的愚痴和行为有两种。在没有禅定的单一性中，应理解为通过无因缘的五识的无因果法解答。在没有路径的单一性中，根据无因缘的果报和行为的无因果法解答。应以这种方式理解所有结合中的意义。
369-383. 在顺序非分析中，如前所述的非因缘等仅十种在非分析中获得，其余则不获得。即使获得的因缘中，当因缘在顺序中存在时，禅定和路径在非分析中也不获得，所有内容应按照前面所述的方式理解。
384-391. 在非分析的顺序中，在非因缘生起的法中，仅无因缘的愚痴获得禅定和路径因缘，其余则不获得。在禅定因缘中，八个无因缘的心也是如此。在业因缘、非因缘、非主导因缘、非先前存在因缘的对象中的单一性，在形状中通过无因缘的行为意志作为无因果法的无因果法。应以这种方式理解所获得和未获得的，根据其方式在所有处进行计算。
相互联系分析的说明已完结。
相互联系分析的说明
392-400. 在相互联系分析中，"与善法相互联系"是指以善法作为相互联系因缘。其余部分应按照相互联系分析中所述的方式理解。在结尾处说"相互联系性即是相互联系性，相互联系性即是相互联系性"，这是为了展示这两种分析方式的不同本质。从本质上说，这两种方式确实像依靠和因缘一样是不同的。即便如此，它们仍然是为了相互限定其意义而被说明。在"相互联系、联结的马"等处，即使是不相互联系的也被说为相互联系。在"与懈怠相伴的审察"等处，即使是不相互联系的也被说为相互联系。因此，通过相互联系分析展示同一生起特征的相互联系本质，通过相互联系分析展示相互联系的同一生起等特征，这两种方式都被提及。此外，这两种方式是根据理解者的意图，通过教说的风格，以及语言分析和理解的方式而被说明的。
相互联系分析的说明已完结。
在这六种分析中，存在某些因缘完全不在顺序中存在，而仅在非分析中存在；存在完全不在非分析中存在，而仅在顺序中存在；存在既在顺序中存在，又在非分析中存在，这些附属情况应当被理解。其中，第一个问题是关于后生，第二个是关于大四法，第三个应根据其余可结合法的方式理解。
问题分析说明
401-

Pañhāvāre ‘‘siyā kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayo’’tiādinā kusalattike uddharitabbapucchānaṃ labbhamānavasena vissajjanaṃ dassetuṃ kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayotiādi vuttaṃ. Kusalo ca nāmesa sayaṃ uppajjanto ṭhapetvā pacchājātañca vipākañca sesehi dvāvīsatiyā paccayehi uppajjati. Kusalassa paccayo honto ṭhapetvā purejātapacchājātavipākavippayutte sesehi vīsatiyā paccayehi paccayo hoti. Tasmā yehi paccayehi kusalo kusalassa paccayo hoti, te paccaye paṭipāṭiyā dassetuṃ hetupaccayenātiādi āraddhaṃ.

Tattha yā esā paccayavibhaṅgavāre viya ‘‘hetusampayuttakānaṃ dhammāna’’nti akatvā ‘‘hetū sampayuttakānaṃ khandhāna’’nti desanā katā, tassā eva karaṇe idaṃ payojanaṃ – tattha hi suññaṭṭhaṃ dīpetuṃ dhammānanti vuttaṃ. Idha paccayato uppajjamānā dhammā rāsito uppajjanti, na ekekatoti rāsaṭṭhaṃ dīpetuṃ khandhānanti vuttaṃ. Paṭiccavārādīsu vā khandhavasena paccayuppannadesanā āruḷhāti tenevānukkamena idhāpi āruḷhāti. Kasmā panetesu evaṃ āruḷhāti? Asaṅkarato vibhāgadassanatthaṃ. ‘‘Ekaṃ dhammaṃ paṭicca sesā dhammā’’ti hi ādinā nayena vuccamāne asukadhammaṃ nāma nissāya asukadhammāti na sakkā asaṅkarato paccaye paccayuppanne ca jānituṃ, evaṃ sante uddesaniddesā nibbisesā siyuṃ. Tasmā asaṅkarato vibhāgadassanatthaṃ evaṃ āruḷhāti veditabbā. Cittasamuṭṭhānānanti idaṃ yassa abyākatassa kusalo hetupaccayena paccayo hoti, tameva dassetuṃ vuttaṃ. Paccayavibhaṅge pana kusalādivasena vibhāgaṃ akatvā sāmaññato sabbesaṃ hetūnaṃ vasena uppannarūpadassanatthaṃ cittasamuṭṭhānānanti avatvā taṃsamuṭṭhānānanti vuttaṃ. Tasmā tattha abyākatahetusamuṭṭhānarūpaṃ, okkantikkhaṇe kaṭattārūpampi saṅgahaṃ gataṃ. Iminā upāyena sesesupi evarūpesu vissajjanesu attho veditabbo.

404.Dānaṃdatvāti deyyadhammaṃ cajitvā. Yāya vā cetanāya so diyyati, sā cetanā dānaṃ. Datvāti taṃ cetanaṃ pariyodāpetvā visuddhaṃ katvā. Sīlaṃ samādiyitvāti pañcaṅgādivasena niccasīlaṃ gaṇhitvā. Iminā samādānaviratiyeva dassitā. Sampattaviratisamucchedaviratiyo pana loke sīlanti apākaṭattā na vuttā. Kiñcāpi na vuttā, ārammaṇapaccayā pana hontiyeva. Tattha samucchedavirati sekkhānaṃyeva kusalassa ārammaṇaṃ hoti, na itaresaṃ. Uposathakammaṃ katvāti ‘‘pāṇaṃ na hane, na cādinnamādiye’’ti (a. ni. 


 403. 在问题分析中，"是否善法的善法因缘"等的表述是为了展示通过善法的善法因缘获得的解答。善法本身生起，除了后生和果报之外，其他二十二种因缘也生起。善法的因缘除了先生、后生、果报和不相应的其他二十种因缘外，善法的因缘也存在。因此，正是通过那些因缘获得的善法，才能说明因缘的存在。

在这里，"因缘结合的法"并不是说"因缘结合的五蕴"，而是说"因缘结合的法"，这是为了说明在空无的状态下法的存在。此处因缘所生的法是通过集合而生，而非单个的，所以是为了展示集合的状态。根据因缘和其他法的结合，法被称为结合的法。因此，为什么在这些情况下如此被称？是为了展示非混合的分离的状态。"依靠一个法而生的其他法"的说法，使得某个法的存在依赖于另一个法，因此无法从非混合的因缘中得知。正因为如此，说明的内容可能是没有特定的。因此，正是为了展示非混合的分离的状态而被称为如此。关于心生的法，这是指通过无因缘的善法作为因缘的法，正是为了展示这一点而被提及。在因缘分析中，不论是善法还是恶法，均应以普遍的方式理解。

404. "施舍"是指放弃所给予的财物。通过某种意图给予的，即是施舍。给予是指将这种意图净化并清晰化。通过持戒，是指将五戒等视为常规持戒。通过这种方式，仅展现了持戒的放弃。关于丰盈的放弃和破坏的放弃在世俗中并未说明。尽管未说明，但它们确实是依赖于对象的因缘。在这里，破坏的放弃仅是修行者的善法对象，而其他人则不是。通过进行安居法，"不杀生，不伤害"等。



evaṃ vuttaṃ uposathadivasesu aṭṭhaṅgauposathakiriyaṃ katvā. Taṃ paccavekkhatīti taṃ kusalaṃ sekkhopi puthujjanopi paccavekkhati, arahāpi paccavekkhateva. Arahatopi hi pubbe kataṃ kusalaṃ kusalameva, yena pana cittena paccavekkhati, taṃ kiriyacittaṃ nāma hoti. Tasmā ‘‘etaṃ kusalo dhammo kusalassa dhammassā’’ti imasmiṃ adhikāre na labbhati. Pubbe suciṇṇānīti ‘‘datvā samādiyitvā katvā’’ti hi āsanne katāni vuttāni, imāni na āsanne katānīti veditabbāni. Dānādīhi vā sesāni kāmāvacarakusalāni dassetuṃ idaṃ vuttaṃ. Jhānā vuṭṭhahitvāti jhānā vuṭṭhahitvā. Ayameva vā pāḷi. Sekkhā gotrabhunti sotāpannaṃ sandhāya vuttaṃ. So hi gotrabhuṃ paccavekkhati. Vodānanti idaṃ pana sakadāgāmianāgāmino sandhāya vuttaṃ. Tesañhi taṃ cittaṃ vodānaṃ nāma hoti. Sekkhāti sotāpannasakadāgāmianāgāmino. Maggā vuṭṭhahitvāti maggaphalabhavaṅgātikkamavasena attanā paṭiladdhā maggā vuṭṭhahitvā, suddhamaggatoyeva pana vuṭṭhāya paccavekkhaṇaṃ nāma natthi.

Kusalaṃ aniccatoti ettha vipassanūpagaṃ tebhūmakakusalameva veditabbaṃ, vipassanākusalaṃ pana kāmāvacarameva. Cetopariyañāṇenāti rūpāvacarakusalaṃ dasseti. Ākāsānañcāyatanantiādīhi arūpāvacarakusalārammaṇavasena uppajjamānaṃ arūpāvacarakusalameva. Kusalā khandhā iddhividhañāṇassātiādīhi puggalaṃ anāmasitvā dhammavasena dasseti. Tenevettha heṭṭhā gahitampi cetopariyañāṇaṃ puna vuttaṃ.

405.Assādetīti somanassasahagatalobhasampayuttacittehi anubhavati ceva rajjati ca . Abhinandatīti sappītikataṇhāvasena nandati haṭṭhapahaṭṭho hoti, diṭṭhābhinandanāya vā abhinandati. Rāgo uppajjatīti assādentassa rāgo uppajjati nāma. Idaṃ aṭṭhapi lobhasahagatāni gahetvā vuttaṃ. Diṭṭhi uppajjatīti abhinandantassa attā attaniyantiādivasena catūhipi cittehi sampayuttā diṭṭhi uppajjati. Asanniṭṭhānagatassa panettha vicikicchā uppajjati. Vikkhepagatassa uddhaccaṃ, akataṃ vata me kalyāṇanti vippaṭisārino domanassaṃ. Taṃ ārabbhāti tāni suciṇṇāni ārammaṇaṃ katvāti attho. Bahuvacanassa hesa ekavacanādeso, jātivasena vā ekavacanamevetaṃ.

 以下是巴利文的完整直译：

如此所说，在斋月日，行八支斋。他省思这个，即使是学习者、凡夫、阿罗汉都省思这个善业。阿罗汉先前所作的善业仍是善业，但他省思的心意名为无作用心。因此在此章节中"此为善法对善法"不可得。"先前善行"即近期所说"给予、受持、作"，这些不应理解为非近期所作。或为显示布施等其余欲界善业。从禅定出起，即从禅定出。这是原文。"学者种姓"是指初果，他省思种姓。"清净"是指一来、不还，他们的心名为清净。"学者"是指初果、一来、不还。"从道出"即从道、果、有分超越时由自己获得的道出，但从纯净道出时无省思。

善业无常，此处应理解为三界适合观智的善业，观智善业则为欲界。"以意识遍知"显示色界善业。"无边空处等"是指生起的无色界善业。"善蕴为神通智"等是就法的角度显示，不涉及个人。因此此处先前提到的意识遍知再次被提及。

405.令悦意，即以与喜悦俱生的贪心意享受并染着。随喜，即以有喜的渴望而欢喜，欢欢喜喜，或随喜见解。贪生起，即令悦意者生起贪。这包括八种与贪俱生的情况。见解生起，即随喜者以自我、我所等四种心相应的见解生起。对于未确定者，疑生起；处于散乱者，掉举生起；未作善业者，生起悔恼。以此为缘，即以那些善行为所缘。这是复数变为单数，或仅就本质是单数。

406.Arahā maggā vuṭṭhahitvāti maggavīthiyaṃ phalānantarassa bhavaṅgassa atikkamavasena vuṭṭhahitvā. Paccavekkhaṇacittāni panassa kiriyābyākatāni. Evaṃ kiriyābyākatassa ārammaṇapaccayaṃ dassetvā puna vipākābyākatassa dassetuṃ sekkhā vātiādimāha. Kusale niruddheti vipassanājavanavīthiyā pacchinnāya. Vipākoti kāmāvacaravipāko. Tadārammaṇatāti tadārammaṇatāya, taṃ kusalassa javanassa ārammaṇabhūtaṃ vipassitakusalaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjatīti attho. Na kevalañca tadārammaṇavaseneva, paṭisandhibhavaṅgacutivasenāpi. Vipāko hi kammaṃ ārammaṇaṃ katvā gahitapaṭisandhikassa kusalārammaṇo hotiyeva, so pana dubbiññeyyattā idha na dassito.

Kusalaṃ assādetītiādi akusalajavanāvasāne kusalārammaṇavipākaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Viññāṇañcāyatanavipākassāti idaṃ dubbiññeyyampi samānaṃ mahaggatavipākassa tadārammaṇabhāvena anuppattito labbhamānakavasena vuttaṃ. Kiriyassāti arahattaṃ patvā asamāpannapubbe ākāsānañcāyatane paṭilomato vā ekantarikavasena vā samāpannakiriyāya. Cetopariyañāṇassātiādīni parato āvajjanāya yojetabbāni. Yā etesaṃ āvajjanā, tassā kusalā khandhā ārammaṇapaccayena paccayoti ayañhettha attho.

407-409.Rāganti attano vā parassa vā rāgaṃ. Attano rāgavasena panettha vaṇṇanā pākaṭā hoti. Assādetītiādīni vuttatthāneva. Vicikicchādīsu pana tīsu assādetabbatāya abhāvena ‘‘assādetī’’ti na vuttaṃ. Diṭṭhi panettha uppajjati, sā assādetīti padassa parihīnattā āgatapaṭipāṭiyā paṭhamaṃ na vuttā. Vicikicchādīsuyeva taṃ taṃ sabhāgaṃ paṭhamaṃ vatvā tassa tassa anantarā vuttā. Imesu ca pana rāgādīsu ‘‘kiṃ me pāpadhammā uppajjantī’’ti akkhantivasena vā, ‘‘kataṃ pāpaṃ kataṃ luddha’’nti vippaṭisārādivasena vā domanassuppatti veditabbā.

410.Cakkhuṃ aniccatoti vipassanānukkamena oḷārikāyatanāni vatthurūpañcāti ekādasa rūpāni pākaṭattā gahitāni. Puna rūpāyatanādīni cakkhuviññāṇādīnaṃ ārammaṇattā gahitāni. Yasmā panesā viññāṇakāyavasena desanā, na dhātuvasena, tasmā manodhātu na gahitā. Evaṃ sabbattha gahitāgahitaṃ veditabbaṃ.

411.Phalaṃ paccavekkhanti nibbānaṃ paccavekkhantīti paccavekkhaṇakusalassa ārammaṇadassanatthaṃ vuttaṃ.

413-416. Ārammaṇādhipatiniddese sekkhaputhujjanānaṃ vasena catubhūmakakusalaṃ dassitaṃ, tathā sahajātādhipatiniddese. Arahato uttamadhammaṃ adhigatattā lokiyakusalesu garukāro natthīti aggamaggova dassito.

 以下是巴利文的完整直译：

406. "阿罗汉从道路升起"意为从道路过程中，超越即将成为果的有分识。而他的观察识则是无记的作用。如此示现了无记作用的所缘缘后，又要示现有记无记，所以说"学者"等。"在善法灭尽时"是指观察速行道路被截断。"异熟"是指欲界异熟。"以彼为所缘"是指以彼为所缘，以观察善法为所缘的善速行生起。不仅仅是以彼为所缘，也是以结生、有分、死的方式。异熟确实以业为所缘，获得结生的善所缘，但因难以理解，此处未被显示。

"善使悦意"等是在不善速行结束时显示善所缘异熟。"识处异熟"这部分虽难以理解，但根据大界异熟的彼所缘性，可以根据可获得的方式说明。"于作用"是指证得阿罗汉果前，在无边空处以相反或中间方式完成的作用。"于他心智"等应与后面的观察连接。这些观察的善蕴以所缘缘为条件，这就是此处的意义。

407-409. "贪"是指自身或他人的贪。但此处以自身贪的阐述更为明显。"使悦意"等与前面所说意义相同。在疑等三种情况中，因无可悦意性，所以未说"使悦意"。然而此处生起的见，因"使悦意"一词的缺失，未在最初按顺序说明。在疑等情况中，先说各自相似处，然后紧接着说明。在这些贪等情况中，应理解为因"我的恶法生起"的不忍或因"作了恶，作了残酷"的追悔等而生起忧苦。

410. "眼无常"是按观察的顺序，因为粗大处等十一种色法较为明显而被把握。再次，因色处等是眼识等的所缘，而被把握。由于此处是以识蕴方式宣说，而非以界的方式，所以未把握意界。应在一切处了知所把握与未把握。

411. "观察果"是指观察涅槃，是为了显示观察善的所缘。

413-416. 在所缘主导的说明中，以学者和凡夫的方式显示四界善，在俱生主导的说明中也是如此。因阿罗汉已获得最高法，在世间善中无需重视，所以仅显示最高道。


417. Anantarapaccaye purimā purimāti ekabhūmakāpi nānābhūmakāpi kusalā ekato katvā vuttā. Anulomaṃ gotrabhussa, anulomaṃ vodānassāti nānārammaṇavasena. Gotrabhu maggassa, vodānaṃ maggassāti nānābhūmivasena. Kusalaṃ vuṭṭhānassāti ettha pana kusalanti tebhūmakakusalaṃ. Vuṭṭhānanti tebhūmakavipākaṃ. Tehi kusalajavanavīthito vuṭṭhahanti, tasmā vuṭṭhānanti vuccati. Taṃ duvidhaṃ hoti – tadārammaṇaṃ bhavaṅgañca. Tattha kāmāvacarakusalassa ubhayampi vuṭṭhānaṃ hoti, mahaggatassa bhavaṅgameva. Maggo phalassāti idaṃ yasmā lokuttaravipākaṃ javanavīthipariyāpannattā vuṭṭhānaṃ nāma na hoti, tasmā visuṃ vuttaṃ. Anulomaṃ sekkhāyāti asekkhāya kusalaṃ anantaraṃ na hoti, tasmā vibhāgaṃ karoti. Phalasamāpattiyāti sotāpattiphalasakadāgāmiphalaanāgāmiphalasamāpattiyāpi. Phalasamāpattiyāti anāgāmiphalasamāpattiyā. Akusale duvidhampi vuṭṭhānaṃ labbhati. Vipākābyākatā kiriyābyākatāti ettha vipākābyākatā vipākābyākatānaṃyeva, kiriyābyākatā kiriyābyākatānaṃyeva veditabbā. Bhavaṅgaṃ āvajjanāyātiādi vomissakavasena vuttaṃ. Tattha kiriyāti kāmāvacarakiriyā. Sā duvidhassāpi vuṭṭhānassa anantarapaccayo hoti, mahaggatā bhavaṅgasseva. Iti ye heṭṭhā paccayavibhaṅganiddese ‘‘purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo’’ti ārabhitvā kusalaṃ kusalassa, kusalaṃ abyākatassa, akusalaṃ akusalassa, akusalaṃ abyākatassa, abyākataṃ abyākatassa, abyākataṃ kusalassa, abyākataṃ akusalassāti satta vārā dassitā; tesaṃ vasena idha saṅkhepato anantarapaccayo vibhatto.

Vitthārato panettha –

Dasadhā sattarasadhā, samasaṭṭhividhena ca;

Bahudhāpi ca niddesaṃ, sādhukaṃ upalakkhaye.

Ayañhi anantarapaccayo na kevalaṃ sattadhāva niddesaṃ labhati, kusalaṃ pana kusalassa vipākassa; akusalaṃ akusalassa vipākassa; vipākaṃ vipākassa kiriyassa; kiriyaṃ kusalassa akusalassa vipākassa kiriyassāti evaṃ dasadhāpi niddesaṃ labhati. Na kevalaṃ dasadhāyeva, kusalaṃ pana kusalassa kusalavipākassa akusalavipākassa; akusalaṃ akusalassa akusalavipākassa kusalavipākassa; kusalavipākaṃ kusalavipākassa akusalavipākassa kiriyassa; akusalavipākaṃ akusalavipākassa kusalavipākassa kiriyassa; kiriyaṃ kiriyassa kusalassa akusalassa kusalavipākassa akusalavipākassāti evaṃ sattarasadhā niddesaṃ labhati.

Na kevalañca sattarasadhāva samasaṭṭhividhenāpi niddesaṃ labhateva. Kathaṃ? Kāmāvacarakusalañhi bhūmibhedena catubbidhassa kusalassa anantarapaccayo hoti, rūpāvacarārūpāvacaraṃ sakasakabhūmikassevāti kusalaṃ kusalassa chabbidhena anantarapaccayo. Kāmāvacarakusalaṃ pana kāmāvacarakusalavipākassa akusalavipākassa rūpāvacaravipākassa arūpāvacaravipākassa lokuttaravipākassa; rūpāvacarakusalaṃ rūpāvacaravipākassa kāmāvacarakusalavipākassa; arūpāvacarakusalaṃ kāmāvacarakusalavipākassa rūpāvacaraarūpāvacaralokuttaravipākassa; lokuttarakusalaṃ lokuttaravipākassāti kusalaṃ vipākassa dvādasavidhena anantarapaccayo . Akusalaṃ akusalassa akusalavipākassa tebhūmakakusalavipākassāti pañcavidhena anantarapaccayo.


以下是417段的全文直译：
在近因缘中，前前法，无论是同一界还是不同界的善法，都被综合说明。顺次于种姓智，顺次于清净，是由于不同对境。种姓智于道，清净于道，是由于不同界。善于出起，在此处"善"是指三界善。"出起"是指三界异熟。他们从善速行路出起，因此称为出起。这有两种 - 有分和彼所缘。在此，欲界善的两种出起都有，色界广大的只有有分。道于果，因为出起不属于出世间异熟，且限于速行路，所以单独说明。顺次于有学，因为无学善不紧随其后，所以作区分。于果定，即预流果定、一来果定、不还果定。特指不还果定。在不善中，两种出起都可得。异熟无记和作业无记，在此处异熟无记是异熟无记，作业无记是作业无记。有分于转向等，是混合说明。在此，作业是指欲界作业。它是两种出起的近因，广大的只是有分。
如下文所述，在前面的缘分别解说中，"前前善法是后后善法的近因缘"开始，已展示了七种情况：善于善，善于无记，不善于不善，不善于无记，无记于无记，无记于善，无记于不善。据此，在此处概略地分别了近因缘。
详细地说 -
十种、十七种，以及六十种方式；
多种方式中，仔细观察说明。
此近因缘不仅仅是七种说明，善于善的异熟，不善于不善的异熟，异熟于异熟的作业，作业于善、不善、异熟、作业，因此可得十种说明。不仅十种，善于善的异熟、不善异熟，不善于不善的异熟、善异熟，善异熟于善异熟、不善异熟、作业，不善异熟于不善异熟、善异熟、作业，作业于作业、善、不善、善异熟、不善异熟，因此可得十七种说明。
不仅十七种，还可以六十种方式说明。如何？欲界善因界别可成四种善的近因，色界无色界只对各自界。善于善有六种近因。欲界善于欲界善异熟、不善异熟、色界异熟、无色界异熟、出世间异熟，色界善于色界异熟、欲界善异熟，无色界善于欲界善异熟、色界无色界出世间异熟，出世间善于出世间异熟，因此善于异熟有十二种近因。不善于不善、不善异熟，有五种近因。


Kāmāvacarakusalavipākaṃ kāmāvacarakusalavipākassa akusalavipākassa rūpāvacaravipākassa arūpāvacaravipākassāti kāmāvacarakusalavipākaṃ vipākassa catubbidhena anantarapaccayo. Rūpāvacaravipākaṃ tebhūmakakusalavipākassāti tividhena anantarapaccayo. Arūpāvacaravipākaṃ arūpāvacaravipākassa kāmāvacarakusalavipākassāti duvidhena anantarapaccayo. Lokuttaravipākaṃ catubhūmakakusalavipākassāti catubbidhena anantarapaccayo. Evaṃ kusalavipākaṃ vipākassa terasadhāpi anantarapaccayo. Akusalavipākaṃ akusalavipākassa kāmāvacarakusalavipākassāti duvidhena anantarapaccayo. Evaṃ sabbathāpi vipākaṃ vipākassa pañcadasavidhena anantarapaccayo. Kāmāvacarakusalavipākaṃ pana kāmāvacarakiriyassa, tathā akusalavipākaṃ, tathā rūpāvacaravipākaṃ, tathā arūpāvacaravipākañcāti vipākaṃ kiriyassa ca catubbidhena anantarapaccayo.

Kāmāvacarakiriyaṃ tebhūmakakiriyassa, rūpāvacarārūpāvacarakiriyaṃ rūpāvacarārūpāvacarānaññevāti kiriyaṃ kiriyassa pañcavidhena anantarapaccayo. Kāmāvacarakiriyaṃ akusalavipākassa ceva catubhūmakakusalavipākassa ca, rūpāvacarakiriyaṃ kāmāvacarakusalavipākarūpāvacaravipākānaṃ arūpāvacarakiriyaṃ catubhūmakakusalavipākassāpīti kiriyaṃ vipākassa ekādasavidhena anantarapaccayo. Kāmāvacarakiriyaṃ pana kāmāvacarakusalassa akusalassāti kusalākusalānaṃ duvidhena anantarapaccayo hoti. Evaṃ samasaṭṭhividhenāpi niddesaṃ labhati.

Na kevalañca samasaṭṭhividheneva, bahuvidhenāpi labhateva. Kathaṃ? Kāmāvacarapaṭhamamahākusalacittaṃ tāva attano, catunnañca rūpāvacarakusalānaṃ pādakayogena soḷasannaṃ somanassalokuttarānanti ekavīsatiyā ca kusalānaṃ, javanapariyosāne tadārammaṇabhavaṅgavasena uppajjamānānaṃ ekādasannaṃ kāmāvacaravipākānaṃ, bhavaṅgavaseneva pavattānaṃ rūpāvacarārūpāvacaravipākānaṃ, phalasamāpattivasena pavattānaṃ dvādasannaṃ lokuttaravipākānanti evaṃ ekavīsatiyā kusalānaṃ; dvattiṃsāya vipākānanti tepaññāsāya cittānaṃ anantarapaccayo hoti . Tathā dutiyakusalacittaṃ. Tatiyacatutthāni pana ṭhapetvā uparibhūmakakusalāni ca lokuttaravipākāni ca sesaekavīsaticittānaṃ. Pañcamachaṭṭhāni attano ca, navannañca uparibhūmakaupekkhākusalānaṃ, tevīsatiyā ca vipākānanti tettiṃsāya. Sattamaaṭṭhamāni ekavīsatiyāva.

Pañca rūpāvacarakusalāni attano attano pacchimānaṃ rūpāvacarakusalānaṃ, catunnampi ñāṇasampayuttamahāvipākānaṃ, pañcannaṃ rūpāvacaravipākānañcāti dasannaṃ. Eteneva ca nayena arūpāvacarakusalesu paṭhamaṃ attano vipākena saddhiṃ ekādasannaṃ, dutiyaṃ dvādasannaṃ, tatiyaṃ terasannaṃ, catutthaṃ cuddasannaṃ phalasamāpattiyā cāti pannarasannaṃ lokuttarakusalaṃ attano attano vipākasseva. Aṭṭhasu lobhasahagatesu ekekaṃ akusalaṃ ekādasannaṃ kāmāvacaravipākamanoviññāṇadhātūnaṃ navannaṃ, mahaggatavipākānaṃ attano attano pacchimassa cāti ekavīsatiyā. Dve domanassasahagatāni upekkhāsahagatānaṃ channaṃ kāmāvacaravipākamanoviññāṇadhātūnaṃ attano pacchimassa cāti sattannaṃ. Vicikicchuddhaccasahagatadvayaṃ somanassasahagatāhetukavipākena saddhiṃ ekādasannaṃ kāmāvacaravipākamanoviññāṇadhātūnaṃ navannaṃ rūpāvacarārūpāvacaravipākānaṃ attano pacchimassa cāti ekavīsatiyā.


欲界善异熟于欲界善异熟、不善异熟、色界异熟、无色界异熟，欲界善异熟于异熟有四种近因。色界异熟于三界善异熟有三种近因。无色界异熟于无色界异熟、欲界善异熟有两种近因。出世间异熟于四界善异熟有四种近因。如此，善异熟于异熟有十三种近因。不善异熟于不善异熟、欲界善异熟有两种近因。如此，异熟于异熟有十五种近因。欲界善异熟于欲界作业，同样不善异熟，色界异熟，无色界异熟，异熟于作业有四种近因。
欲界作业于三界作业，色界无色界作业于色界无色界作业，作业于作业有五种近因。欲界作业于不善异熟和四界善异熟，色界作业于欲界善异熟和色界异熟，无色界作业于四界善异熟，作业于异熟有十一种近因。欲界作业于欲界善和不善，善与不善有两种近因。如此，可得六十种方式的说明。
不仅六十种方式，还有多种方式。如何？首先，欲界第一大善心于自身、四种色界善的基础上，对于二十一种善，在速行结束时以彼所缘和有分方式生起的十一种欲界异熟，以有分方式运行的色界无色界异熟，以果定方式运行的十二种出世间异熟。对于二十一种善，对于三十二种异熟，有五十三种心的近因。第二善心也是如此。第三、第四心除外，连同上界善和出世间异熟，对于其余二十一种心。第五、第六心于自身和九种上界舍善，对于二十三种异熟，共三十三种。第七、第八心对于二十一种。
五种色界善于自身后续的色界善，四种具智大异熟，五种色界异熟，共十种。同样的方式，在无色界善中，第一种与自身异熟共十一种，第二种十二种，第三种十三种，第四种十四种，加上果定共十五种，出世间善于自身异熟。八种贪相应中，每一种对十一种欲界异熟意识界，九种广大异熟于自身后续，共二十一种。两种忧相应对六种欲界异熟意识界的自身后续，共七种。疑、掉举相应对十一种欲界异熟意识界、九种色界无色界异熟的自身后续，共二十一种。


Kusalavipākapañcaviññāṇā kusalavipākamanodhātuyā, manodhātu dvinnaṃ vipākamanoviññāṇadhātūnaṃ. Tāsu dvīsu somanassasahagatā dasannaṃ vipākamanoviññāṇadhātūnaṃ bhavaṅgabhūtānaṃ tadārammaṇakāle attano pacchimassa voṭṭhabbanakiriyassa cāti dvādasannaṃ. Upekkhāsahagatāhetukamanoviññāṇadhātu pana āvajjanamanodhātuyā dviṭṭhānikāya āvajjanamanoviññāṇadhātuyā dasannañca vipākamanoviññāṇadhātūnanti dvādasannameva. Tihetukamahāvipākā somanassasahagatāhetukavajjānaṃ dasannampi kāmāvacaravipākamanoviññāṇadhātūnaṃ rūpāvacarārūpāvacaravipākānaṃ āvajjanadvayassa cāti ekavīsatiyā, duhetukavipākā ṭhapetvā mahaggatavipāke sesānaṃ dvādasannaṃ. Pañca rūpāvacaravipākā tebhūmakakusalavipākasahetukapaṭisandhicittānaṃ sattarasannaṃ āvajjanadvayassa cāti ekūnavīsatiyā. Arūpāvacaravipākesu paṭhamaṃ kāmāvacarakusalavipākatihetukapaṭisandhicittānaṃ, catunnaṃ arūpāvacaravipākacittānaṃ catunnaṃ manodvārāvajjanassa cāti navannaṃ. Dutiyaṃ heṭṭhimavipākaṃ vajjetvā aṭṭhannaṃ, tatiyaṃ dve heṭṭhimāni vajjetvā sattannaṃ, catutthaṃ tīṇi heṭṭhimāni vajjetvā channaṃ cattāri lokuttaravipākāni tihetukavipākānaṃ terasannaṃ attano attano pacchimassa cāti cuddasannaṃ.

Akusalavipākapañcaviññāṇā akusalavipākamanodhātuyā, manodhātu akusalavipākāhetukamanoviññāṇadhātuyā. Sā tadārammaṇakāle attano pacchimassa cutikāle paṭisandhivasena bhavaṅgavasena ca pavattānaṃ itaresampi navannaṃ kāmāvacaravipākānaṃ upekkhāsahagatānaṃ dvinnaṃ parittakiriyānañcāti dvādasannaṃ. Kiriyamanodhātu dasannaṃ viññāṇānaṃ hasituppādakiriyā pañcavokāre bhavaṅgavasena pavattānaṃ navannaṃ tihetukavipākānaṃ, tadārammaṇavasena pavattānaṃ pañcannaṃ somanassasahagatavipākānaṃ attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena terasannaṃ. Voṭṭhabbanakiriyā ṭhapetvā kiriyamanodhātuṃ dasannaṃ kāmāvacarakiriyānaṃ, kāmāvacarakusalākusalānaṃ pañcavokāre bhavaṅgavasena pavattānaṃ pannarasannaṃ vipākacittānañcāti pañcacattālīsāya.


善异熟五识于善异熟意界，意界于两种异熟意识界。在这两种中，与喜俱的十种异熟意识界，在有分状态和彼所缘时刻，于自身后续和确定作业，共十二种。与舍俱的无因意识界，于转向意界的两个位置，转向意识界和十种异熟意识界，共十二种。三因大异熟，除去与喜俱的无因，对十种欲界异熟意识界、色界无色界异熟，以及两种转向，共二十一种。二因异熟，除去广大异熟，其余十二种。五种色界异熟，对三界善异熟有因结生心，以及两种转向，共十九种。在无色界异熟中，第一种对欲界善异熟三因结生心，四种无色界异熟心，四种意门转向，共九种。第二种除去下界异熟，八种。第三种除去两种下界，七种。第四种除去三种下界，六种。四种出世间异熟，对三因异熟十三种，于自身后续，共十四种。
不善异熟五识于不善异熟意界，意界于不善异熟无因意识界。在彼所缘时刻，于自身后续，在死亡时结生和有分状态运行，对其余九种欲界异熟、两种与舍俱、两种少分作业，共十二种。作业意界对十种识，笑生起作业，在五蕴中以有分状态运行的九种三因异熟，以彼所缘状态运行的五种与喜俱异熟，于自身后续，以未把握把握，共十三种。除去确定作业的作业意界，对十种欲界作业，在五蕴中以有分状态运行的欲界善不善，以及十五种异熟心，共四十五种。


Kāmāvacaratihetukasomanassasahagatakiriyadvayaṃ bhavaṅgavasena pavattānaṃ terasannaṃ tihetukavipākānaṃ tadārammaṇavasena pañcannaṃ somanassasahagatavipākānaṃ parikammavasena pavattamānānaṃ catunnaṃ rūpāvacarakiriyānaṃ arahattaphalasamāpattiyā attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena dvāvīsatiyā duhetukasomanassasahagatakiriyadvayaṃ yathāvuttānaṃ terasannaṃ bhavaṅgacittānaṃ pañcannaṃ tadārammaṇānaṃ attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena sattarasannaṃ. Kāmāvacaratihetukaupekkhāsahagatakiriyadvayaṃ tesaṃyeva terasannaṃ bhavaṅgānaṃ, tadārammaṇavasena pavattānaṃ channaṃ upekkhāsahagatavipākānaṃ, parikammavasena pavattānaṃ ekissā rūpāvacarakiriyāya catunnaṃ arūpāvacarakiriyānaṃ arahattaphalasamāpattiyā attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena catuvīsatiyā. Duhetukaupekkhāsahagatakiriyadvayaṃ tesaṃyeva terasannaṃ bhavaṅgānaṃ channaṃ tadārammaṇānaṃ attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena aṭṭhārasannaṃ. Rūpāvacarakiriyesu ekekaṃ navannaṃ pañcavokāre tihetukabhavaṅgānaṃ attano pacchimassa cāti dasannaṃ. Arūpāvacarakiriyesu paṭhamaṃ pañcavokāre navannaṃ bhavaṅgānaṃ, catuvokāre ekassa attano pacchimassa cāti ekādasannaṃ. Dutiyaṃ catuvokāre dve bhavaṅgāni labhati. Tatiyaṃ tīṇi, catutthaṃ cattāri phalasamāpattiñcāti tesu ekekaṃ yathāpaṭipāṭiyā ekādasannaṃ dvādasannaṃ terasannaṃ pañcadasannañca anantarapaccayo hoti. Evaṃ bahuvidhenāpi niddesaṃ labhati. Tena vuttaṃ –

‘‘Dasadhā sattarasadhā, samasaṭṭhividhena ca;

Bahudhāpi ca niddesaṃ, sādhukaṃ upalakkhaye’’ti.

Samanantarapaccayādayo uttānatthāyeva.



欲界三因与喜俱的两种作业，以有分状态运行的十三种三因异熟，以彼所缘状态运行的五种与喜俱异熟，以准备状态运行的四种色界作业，阿罗汉果定于自身后续，以未把握把握，共二十二种。二因与喜俱的两种作业，如前所说的十三种有分心，五种彼所缘，于自身后续，以未把握把握，共十七种。欲界三因与舍俱的两种作业，对这十三种有分，以彼所缘状态运行的六种与舍俱异熟，以准备状态运行的一种色界作业，四种无色界作业，阿罗汉果定于自身后续，以未把握把握，共二十四种。二因与舍俱的两种作业，对这十三种有分，六种彼所缘，于自身后续，以未把握把握，共十八种。
在色界作业中，每一种对五蕴中九种三因有分，于自身后续，共十种。在无色界作业中，第一种对五蕴中九种有分，四蕴中一种于自身后续，共十一种。第二种在四蕴中得两种有分。第三种三种，第四种四种，果定，每一种按顺序得十一种、十二种、十三种、十五种近因。如此，可得多种方式的说明。因此说：
"十种、十七种，以及六十种方式；
多种方式中，仔细观察说明。"
近因缘等已阐明其义。

423. Upanissaye saddhaṃ upanissāyāti kammakammaphalaidhalokaparalokādīsu saddhaṃ upanissayaṃ katvā. Yathā hi puriso heṭṭhāpathaviyaṃ udakaṃ atthīti saddahitvā pathaviṃ khanati, evaṃ saddho kulaputto dānādīnaṃ phalañca ānisaṃsañca saddahitvā dānādīni pavatteti. Tasmā ‘‘saddhaṃ upanissāyā’’ti vuttaṃ.

Sīlaṃ upanissāyātiādīsupi ime sīlādayo dhamme upanissayaṃ katvāti attho. Sīlavā hi sīlānubhāvesu sīlānisaṃsesu ca kusalo sīlaṃ upanissāya sīlavantānaṃ dānaṃ deti, uparūpari sīlaṃ samādiyati suparisuddhaṃ akhaṇḍaṃ, cātuddasīādīsu pakkhadivasesu uposathakammaṃ karoti, sīlasampadaṃ nissāya jhānādīni uppādeti. Bahussutopi dānādipuññakiriyāyattā sabbasampattiyo dānādīnañca saṅkilesavodānādibhedaṃ sutamayāya paññāya paṭivijjhitvā ṭhito sutaṃ upanissāya dānādīni pavatteti. Cāgavāpi cāgādhimutto attano cāgasampadaṃ upanissāya dānaṃ deti, sīlavanto hutvā dinnaṃ mahapphalanti sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, tāya paṭipattiyā parisuddhacitto jhānādīni uppādeti. Paññavāpi idhalokaparalokahitañceva lokasamatikkamanupāyañca upaparikkhanto ‘‘sakkā imāya paṭipattiyā idhalokahitampi paralokahitampi lokasamatikkamanūpāyañca sampādetu’’nti paññaṃ upanissāya dānādīni pavatteti. Yasmā pana na kevalaṃ saddhādayo dānādīnaṃyeva upanissayā, attano aparabhāge uppajjamānānaṃ saddhādīnampi upanissayā eva, tasmā saddhā sīlaṃ sutaṃ cāgo paññā saddhāya sīlassa sutassa cāgassa paññāyāti vuttaṃ.

Parikammanti anantaraṃ aggahetvā pubbabhāge parikammaṃ gahetabbaṃ. Yathākammūpagañāṇassa anāgataṃsañāṇassāti imesaṃ dvinnaṃ dibbacakkhuparikammameva, parikammaṃ visuṃ natthi. Dibbacakkhusseva paribhaṇḍañāṇāni etāni, tasmiṃ ijjhamāne ijjhanti evaṃ santepi tadadhimuttatāya sahitaṃ dibbacakkhuparikammaṃ tesaṃ parikammanti veditabbaṃ. Na hi etāni sabbesaṃ dibbacakkhukānaṃ samagatikāni honti. Tasmā bhavitabbamettha parikammavisesenāti. Dibbacakkhu dibbāya sotadhātuyāti dūre rūpāni disvā tesaṃ saddaṃ sotukāmassa dibbacakkhu sotadhātuvisuddhiyā upanissayo hoti. Tesaṃ pana saddaṃ sutvā tattha gantukāmatādivasena dibbasotadhātu iddhividhañāṇassa upanissayo hoti. Evaṃ sabbattha tassa tassa upakārakabhāvavasena upanissayapaccayatā veditabbā.

Maggaṃ upanissāya anuppannaṃ samāpattinti tena tena maggena sithilīkatapāripanthakattā pahīnapāripanthakattā ca taṃ taṃ samāpattiṃ uppādentīti tesaṃ maggo samāpattiyā upanissayo hoti. Vipassantīti uparūparimaggatthāya vipassanti. Atthapaṭisambhidāyātiādi paṭisambhidānaṃ maggapaṭilābheneva ijjhanato vuttaṃ. Evaṃiddhānañca panetāsaṃ pacchā tesu tesu ārammaṇesu pavattiyā maggova upanissayo nāma hoti.


依止信，以信依止，即在业、业果、财富、此世、他世等中以信为依止。譬如有人相信在下层土地下有水，因此挖掘土地，同样地，有信心的儿子相信布施等的果报和利益，因此进行布施等。所以说"依止信"。
依止戒等中，这些戒等法作为依止。持戒者因戒的威力和戒的利益，依止戒而布施，一再地受持清净完整的戒，在十四日等吉日进行布萨，依止戒德生起禅定等。多闻者因布施等福德行为，以闻所成慧透彻一切成就和布施等的染净差别，依止所闻而行布施等。舍心者以自身舍的成就为依止而布施，受持戒律使所布施的具大果报，进行布萨，以此行而清净地生起禅定等。智者观察此世他世的利益和超越世间的方法，思考"可以以此行得到此世、他世的利益和超越世间的方法"，依止智慧而行布施等。因为不仅信等是布施等的依止，也是自身后续生起的信等的依止，所以说信、戒、闻、舍、慧，信于戒，戒于信，闻于舍，舍于智慧。
准备，即不把握近因，应在之前把握准备。对于随业智和未来智，这两种只有天眼的准备，没有单独的准备。这些是天眼的附属智，当天眼成就时，它们也成就，因为与天眼的专注相应，应了知这是天眼的准备。这些并非对所有天眼者都是共同的。因此，这里应有准备的特殊性。天眼于天耳界，对于希望远距离看到色法并听到声音者，天眼是天耳界清净的依止。听到声音后，希望前往等，天耳界成为神通智的依止。应如此了知，在一切处，各自的助益性质是依止缘。
依止道而生未生的定，因为道使障碍松弛、障碍被断除，所以生起各种定。为了更高的道而观察。对于智慧分别等，因为通过获得道而成就，所以说。对于这些神通，后来在各种所缘中运行，道才是依止。


Saddhaṃ upanissāya mānaṃ jappetīti ahamasmi saddho pasannoti mānaṃ pavatteti. Diṭṭhiṃ gaṇhātīti tasmiṃ tasmiṃ vacane saddhāvaseneva gantvā paññāya atthaṃ anupaparikkhanto ‘‘atthi puggalo’’tiādivasena diṭṭhiṃ gaṇhāti. Sīlaṃ sutaṃ cāgaṃ paññanti ahamasmi sīlavā sutavā cāgī paññāsampannoti mānaṃ jappeti. Sīlasutacāgapaññāsu pana mānamaññanaṃ viya diṭṭhimaññanaṃ uppādento diṭṭhiṃ gaṇhāti. Rāgassātiādīsu saddhādisampadaṃ upanissāya attukkaṃsanakāle tesu ekeko dhammo rāgassa, paravambhanakāle dosassa, ubhayena sampayuttassa mohassa, vuttappakārānaṃ mānadiṭṭhīnaṃ, saddhādisampadaṃ upanissāya bhavabhogasampattipatthanāya upanissayo hoti. Evamettha lokiyakusalaññeva dassitaṃ. Lokuttaraṃ pana santaṃ paṇītaṃ uttamaṃ akusalaviddhaṃsanaṃ. Tasmā cando viya andhakāratamānaṃ na akusalassa upanissayo hotīti na gahitaṃ.

Ātāpetītiādi kāyikadukkhavasena abyākatadhammadassanatthaṃ vuttaṃ. Saddho hi saddhaṃ nissāya atisītaṃ atiuṇhanti anosakkitvā nānappakārāni navakammaveyyāvaccādīni karonto attānaṃ ātāpeti paritāpeti, bhogaṃ uppādetvā puññāni karissāmīti pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Sīlavāpi sīlānurakkhaṇatthaṃ abbhokāsikattādivasena attānaṃ ātāpeti paritāpeti, piṇḍacārikattādivasena pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Sutavāpi bāhussaccānurūpaṃ paṭipattiṃ paṭipajjissāmīti vuttanayeneva paṭipajjanto attānaṃ ātāpeti paritāpeti, pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Cāgavāpi cāgādhimuttatāya attano yāpanamattepi paccaye anavasesetvā pariccajanto, aṅgādipariccāgaṃ vā pana karonto attānaṃ ātāpeti paritāpeti, pariccajitabbassa vatthuno uppādanatthaṃ pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Paññavāpi uparūpari paññaṃ vaḍḍhessāmīti sappaññataṃ nissāya sītuṇhādīni agaṇetvā sajjhāyamanasikāresu yogaṃ karonto attānaṃ ātāpeti paritāpeti, micchājīve ādīnavaṃ sammājīve ca ānisaṃsaṃ disvā micchājīvaṃ pahāya parisuddhena ājīvena jīvitavuttiṃ pariyesanto pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti.


依止信而生慢，说"我是有信的"而生起慢。执取见，在各种言说中仅凭信而前往，不以智慧审察义理，如"有补特伽罗"等而执取见。依止戒、闻、舍、慧而生慢，说"我是持戒的、多闻的、有舍心的、具智慧的"。在戒、闻、舍、慧中生起慢和见的执取，如相互比较般执取见。
在贪等处，依止信等成就，在自我赞扬时，每一法对于贪，在轻蔑他人时对于瞋，与两者相应时对于痴，对于所说方式的慢和见，依止信等成就而希求有的享受，成为依止。如此在此处仅显示世间善。出世间则是寂静、微妙、最上、破坏不善的。因此如月亮破除黑暗，不是不善的依止，所以不被接受。
"努力"等是因身体的苦而说，为了见无记法。有信者依止信，不避寒热，做各种新业和服务等，使自己努力、烦恼，产生财富后将作福，忍受因追求根本的苦。持戒者为护持戒，如露地等，使自己努力、烦恼，因行乞等忍受因追求根本的苦。多闻者将按多闻相应的行为而行，如前所说，使自己努力、烦恼，忍受因追求根本的苦。有舍心者尽全部资具而舍，或舍身体等部分，使自己努力、烦恼，为产生应舍弃的事物而忍受因追求根本的苦。有智者依止增长智慧，不计较寒热，在诵习、作意中用功，观察邪命等过患和正命的功德，舍弃邪命，以清净生活追求生计，忍受因追求根本的苦。


Kāyikassa sukhassāti saddhādisampattiṃ upanissāya uppannāni sukhopakaraṇāni paribhuñjanakāle saddhādisamuṭṭhānapaṇītarūpaphuṭakāyassa ca tesaṃ vasena avippaṭisāramūlakapāmojjapītisamuṭṭhānarūpaphuṭakāyassa ca sukhuppattikāle tesaṃ kaṭattā uppannavipākasukhakāle ca kāyikassa sukhassa, vuttanayeneva dukkhuppattikāle saddhādiguṇasampattiṃ asahamānehi payuttavadhabandhanādikāle ca kāyikassa dukkhassa, saddhādayo upanissāya pavattitaphalasamāpattikāle pana phalasamāpattiyā etesu ekeko upanissayapaccayena paccayo hotīti veditabbo. Kusalaṃ kammanti kusalacetanā attano vipākassa upanissayapaccayo, sā pana balavacetanāva labbhati, na dubbalā. Tatridaṃ vatthu – ekā kira itthī ubbandhitukāmā rukkhe rajjuṃ laggetvā saṃvidhātabbaṃ saṃvidahati. Atheko coro rattibhāge taṃ gehaṃ upasaṅkamitvā ‘‘imāya rajjuyā kiñcideva bandhitvā harissāmī’’ti satthena chindituṃ upagato. Atha sā rajju āsīviso hutvā susūti akāsi. Coro bhīto apasakki. Itthī attano nivesanā nikkhamitvā rajjupāse gīvaṃ paṭimuñcitvā ubbandhā kālamakāsi. Evaṃ balavacetanā antarāye nivāretvā attano vipākassa upanissayo hoti. Na panetaṃ ekantato gahetabbaṃ. Katokāsañhi kammaṃ eva vipākassa antarāyaṃ paṭibāhitvā vipaccati, vipākajanakaṃ pana kammaṃ vipākassa upanissayapaccayo na hotīti na vattabbaṃ. Kammanti ettha catubhūmakampi veditabbaṃ. Yaṃ pana parato ‘‘maggo phalasamāpattiyā’’ti vuttaṃ, taṃ acetanāvasena. Tenetaṃ dīpeti – yo koci vipākajanako dhammo, so attano vipākassa upanissayapaccayo hotīti.

Rāgaṃupanissāya pāṇaṃ hanatīti yasmiṃ vatthusmiṃ sāratto hoti, tasmiṃ vā viruddhaṃ, tassa vā atthāya pāṇaṃ hanati. Adinnādānādīsupi etenevupāyena attho veditabbo. Sandhiṃ chindatīti adinnādānavasena vuttaṃ. Tattha sandhinti gehasandhiṃ. Nillopaṃ haratīti nilīyitvā harati. Ekāgārikaṃ karotīti bahūhi saddhiṃ ekameva gehaṃ parivāretvā vilumpati. Paripanthe tiṭṭhatīti panthadūhanakammaṃ karoti. Dosaṃ upanissāyātiādīsu ‘‘anatthaṃ me acarī’’tiādivasena uppannaṃ dosaṃ upanissayaṃ katvā. Mohaṃ upanissāyāti pāṇātipātādīsu ādīnavapaṭicchādakaṃ mohaṃ upanissayaṃ katvā. Mānaṃ upanissāyāti ahaṃ kiṃ hanituṃ na sakkomi, ādātuṃ na sakkomīti mānaṃ upanissayaṃ katvā. Kenaci vā pana avaññāto hoti paribhūto hīḷito, taṃ omānaṃ upanissayaṃ katvātipi attho. Diṭṭhiṃ upanissāyāti yaññādīsu brāhmaṇādayo viya pādasikamilakkhuādayo viya ca diṭṭhiṃ upanissayaṃ katvā. Patthanaṃ upanissāyāti ‘‘sace me idaṃ nāma ijjhissati, evarūpaṃ te balikammaṃ karissāmīti evaṃ devatāyācanasaṅkhataṃ vā, asukaṃ nāma me ghātetvā dehi, asukassa santakaṃ āhara, ehi vā me etāni kammāni karontassa sahāyo hohī’’ti evamādiṃ vā patthanaṃ upanissayaṃ katvā. Rāgo doso moho māno diṭṭhi patthanā rāgassāti. Ettha rāgo rāgassāpi upanissayo hoti dosādīnampi. Dosādīsupi eseva nayo.


对于身体的乐，依止信等成就，在享受资生之乐时，因信等生起的精妙充满身体，以及因此生起的无悔喜悦充满身体时，在身体获得乐时，因为它们的缘故。如前所说，在苦生起时，不能忍受信等功德成就的时候，如被捆绑等，对于身体的苦。在果定运行时，这些每一种作为依止缘应当了知。
善业，善思是自身异熟的依止缘，但只有强大的思才能获得，非微弱的。此处有一个故事：某女子欲自缢，在树上系好绳索。夜间一盗贼来到其家，欲用刀割断绳索偷取。此时绳索变成毒蛇，使盗贼惊退。女子从家中出来，解开颈上绳索，遂自缢身亡。如此强大的思能阻碍障碍，成为自身异熟的依止。然而不应绝对接受。因为业确实能阻碍异熟并使其成熟，但不能说业不是异熟的依止缘。此处应了知四界业。后面说"道于果定"，是无心的缘故。因此阐明：任何能生异熟的法，都是自身异熟的依止缘。
依止贪而杀生，在他贪恋的对象，或与之相反，或为其目的而杀生。在不与取等处，应以同样方式了解。切断联系，是因不与取而说。此处联系指房屋的联系。偷盗，是潜藏而偷取。使成一家，是与多人一起包围一所房屋而抢掠。在路旁站立，是进行路上破坏的行为。
依止瞋，如"他对我造成损害"等而生起的瞋。依止痴，在杀生等处遮蔽过患的痴。依止慢，如"我不能杀，不能取"等。或因被轻视、被侮辱、被轻蔑而生起慢。依止见，如祭祀时的婆罗门，或如足迹等。依止希求，如"若此事成就，我将为你做这样的供养"，或向天神祈求，"杀某人给我，取某人的财物，来做我的助手"等。
贪、瞋、痴、慢、见、希求是贪的依止。此处贪不仅是贪的依止，也是瞋等的依止。在瞋等处也是同样道理。


Pāṇātipāto pāṇātipātassāti pāṇātipātī asaṃvare ṭhitattā aññampi pāṇaṃ hanati. Yo vā etena hato, tassa ñātimittehi upadduto tesu aññampi hanati. Evaṃ pāṇātipāto pāṇātipātassa upanissayapaccayena paccayo. Bhaṇḍasāmikaṃ pana gopakaṃ vā ghātetvā parabhaṇḍaharaṇe, sāmikaṃ ghātetvā tassa dārātikkame, nāhaṃ hanāmīti musābhaṇane, katassa paṭicchādanatthāya akatassa vā karaṇatthāya pesuññaṃ upasaṃhāre, teneva nayena pharusavācānicchāraṇe, samphappalāpabhaṇane, paraṃ hanitvā abhijjhāyitabbaparavittūpakaraṇābhijjhāyane, yo tena ghātito hoti; tassa mittāmaccā ucchijjantūtiādicintane ‘‘evaṃ me pāṇātipāto nijjiṇṇo bhavissatī’’ti dukkarakārikādivasena diṭṭhiggahaṇakāle pāṇātipāto adinnādānādīnampi upanissayo hoti. Iminā upāyena adinnādānādimūlakesupi cakkesu attho veditabbo.

Mātughātikammaṃ mātughātikammassāti aññaṃ mātaraṃ hanantaṃ disvā ‘‘vaṭṭati evaṃ kātu’’nti attano mātaraṃ hanantassa vā, ekasmiṃ bhave hantvā aparasmimpi hananavasena vā, ekasmiṃyeva bhave ‘‘gaccha, me mātaraṃ hanāhī’’ti punappunaṃ āṇāpanavasena vā, dvīhi pahārehi niyatamaraṇāya dutiyapahāradānavasena vā mātughātikammaṃ mātughātikammassa upanissayo hoti. Sesānipi yathāyogaṃ imināva nayena veditabbāni. Yasmā pana balavākusalaṃ dubbalākusalassa upanissayo na hoti, tasmā kammapathānantariyakammavaseneva desanā katāti vadanti. Taṃ na ekantato gahetabbaṃ. Pāṇātipātādīni hi katvā ‘‘kasmā evamakāsī’’ti codiyamāno kopamattakampi karoti. Vippaṭisārīpi hoti. Appamattakepi ca kilese uppanne taṃ vaḍḍhetvā vītikkamaṃ karoti. Tasmā balavaṃ dubbalassa dubbalañca balavassāpi upanissayo hotiyeva. Yaṃ pana paccayavibhaṅgassa uddesavaṇṇanāyaṃ vuttaṃ ‘‘balavakāraṇaṭṭhena upanissayo hotī’’ti, taṃ kāraṇabhāvasseva balavatāya vuttaṃ, na upanissayapaccayadhammānaṃ. Kammakilesā hi balavantopi dubbalāpi balavakāraṇaṃ hontiyeva.

Rāgaṃupanissāya dānaṃ detītiādīsu aho vatāhaṃ cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti upapattibhave vā bhogesu vā rāgaṃ upanissāya dānaṃ deti. Sīlasamādānauposathakammesupi eseva nayo. Jhānaṃ pana rāgavikkhambhanatthāya, vipassanaṃ rāgassa pahānatthāya, maggaṃ samucchedanatthāya uppādento rāgaṃ upanissāya uppādeti nāma. Vītarāgabhāvatthāya pana abhiññaṃ samāpattiñca uppādento rāgaṃ upanissāya uppādeti nāma. Ettāvatā hi vītarāgo nāma hoti.

Saddhāyāti dānādivasena pavattasaddhāya sīlādīsupi eseva nayo. Yatheva hi dānādivasena saddhādayo uppādento rāgaṃ upanissāya uppādeti nāma, evaṃ rāgādayopi saddhādīnaṃ upanissayapaccayā nāma hontīti veditabbā. Tassa paṭighātatthāyāti tassa paṭibāhanatthāya, vipākokāsassa anuppadānatthāyāti attho. Sappaṭighātesu tāva evaṃ hotu, yāni pana appaṭighātāni ānantariyakammāni, tesu ‘‘tassa paṭighātatthāyā’’ti kasmā vuttanti? Tassa ajjhāsayavasena. Tappaṭighātatthāya pavattemīti hissa ajjhāsayo, taṃ gahetvā evaṃ vuttaṃ.


杀生于杀生，杀生者因不节制而站立，再杀其他生命。或被杀者的亲友受到侵扰，也杀其他人。如此杀生成为杀生的依止缘。杀害物主或守护者而偷盗，杀害主人以侵犯其妻子，说谎"我不杀"，为遮蔽已做或未做之事而造谣，同样方式说恶语，胡说，杀害他人后贪恋他人财物，思考"愿被杀者的亲友灭绝"，"我的杀生将被消耗"，如苦行等，在执取见时，杀生成为不与取等的依止。以此方式应了知不与取等根本的各种情况。
弑母之业于弑母之业，看到杀母者说"可以如此做"，或自己杀母，或在一生中杀，或在另一生中杀，或在同一生中再三命令"去杀我母亲"，或以两次打击使必定死亡，弑母之业成为弑母之业的依止。其余应以同样方式了知。因为强大的不善不是微弱不善的依止，所以说业道和无间业的说明。不应绝对接受。即使造作杀生等，被问"为何如此做"也仅生少许瞋。也会生悔。即使生起微小烦恼，也会扩大而犯。因此强大的可以是微弱的依止，微弱的也可以是强大的依止。在缘分别的概述解释中说"强大原因是依止"，是就原因的强大性说，非依止缘法。业烦恼无论强弱都是强大原因。
依止贪而布施，如"愿我生四大王天众眷属"，或在生有中依止贪而布施。在受持戒、布萨中也是同样道理。禅定为抑制贪，观察为断除贪，道为断除，称为依止贪而生起。为离贪性而生起神通和三摩地，也称为依止贪而生起。如此称为离贪。
依信，如因布施等生起的信，在戒等处也是同样道理。如因布施等生起信而依止贪，贪等也成为信的依止缘。为对治，即为遮止，不给异熟机会。在有对治处如此，在无对治的无间业中为何说"为对治"？因为其意乐。意乐为对治而行，因此如此说。


Rāgaṃ upanissāya attānaṃ ātāpetīti yattha ratto, tassa dukkarena pattiṃ sampassanto evaṃ karotīti sabbaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Kāyikassa sukhassāti rāgādisamatikkamavasena kusalaṃ katvā paṭiladdhasukhassa vā rāgādivasena anādīnavadassāvino kāme paribhuñjanavasena uppannasukhassa vā. Dukkhassāti ātāpanādivasena uppannasukhassa vā rāgādihetu pavattavadhabandhanādivasena uppannadukkhassa vā. Phalasamāpattiyāti rāgādayo samucchinditvā vā uppāditāya tehi vā aṭṭīyamānena samāpannāya.

Kāyikaṃ sukhantiādīsu sukhe uppanne taṃ assādetvā punappunaṃ tathārūpeheva paccayehi taṃ uppādentassa purimaṃ pacchimassa upanissayo hoti. Sītādīsu pana aggisantāpanādīni atisevantassa pubbabhāge sukhaṃ aparabhāge dukkhassa, ‘‘sukho vati missā paribbājikāya taruṇāya lomasāya bāhāya samphasso’’ti kāmesu pātabyataṃ āpajjantassa idha kāyikaṃ sukhaṃ nerayikassa kāyikadukkhassa, arogabhāvena pana sukhino phalasamāpattiṃ samāpajjantassa kāyikaṃ sukhaṃ phalasamāpattiyā upanissayapaccayo hoti. Dukkhapaṭighātāya pana sukhaṃ sevantassa dukkhapaṭighātāya ca bhagavato viya ābādhaṃ vikkhambhetvā phalasamāpattiṃ samāpajjantassa kāyikadukkhaṃ kāyikasukhassa ceva phalasamāpattiyā ca, upanissayapaccayo hoti. Utusappāyo sukhassa ceva phalasamāpattiyā ca, asappāyo dukkhassa. Utuasappāyaṃ vā abhibhavitvā samāpattisamuṭṭhitarūpavasena uppannaṃ sukhaṃ anubhavitukāmassa asappāyopi utu phalasamāpattiyā paccayova. Bhojanasenāsanesupi eseva nayo. Puna kāyikaṃ sukhantiādīni kevalaṃ ekato dassitāni. Heṭṭhā vuttanayeneva panesaṃ paccayabhāvo veditabbo. Phalasamāpatti kāyikassa sukhassāti samāpattisamuṭṭhānarūpavasena uppannassa sukhassa. Taṃ hesa samāpattito vuṭṭhāya anubhavati.

Kāyikaṃ sukhaṃ upanissāya dānantiādīsu ‘‘aho vata me idaṃ sukhaṃ na parihāyeyyā’’ti pattassa vā aparihāyanavasena; ‘‘aho vatāhaṃ āyatiṃ evarūpaṃ sukhaṃ pāpuṇeyya’’nti appattassa vā pattivasena; dukkhepi ‘‘aho vata me dukkhaṃ parihāyeyyā’’ti pattassa parihāyanavasena vā; ‘‘āyatiṃ evarūpaṃ nuppajjeyyā’’ti anuppādapatthanāvasena vā sukhadukkhānaṃ upanissayatā veditabbā. Utubhojanasenāsanāni vuttanayāneva. Puna kāyikaṃ sukhantiādīsu yasmā ‘‘sādhu kho, mārisa, moggallāna, buddhasaraṇagamanaṃ hotī’’ti sukhappattānampi, ‘‘sammāsambuddho vata, so bhagavā, yo evarūpassa dukkhassa pariññāya dhammaṃ desetī’’ti (udā. 18) dukkhappattānampi saddhā uppajjati. Sukhadukkhehi ca saṃyogaviyogatthāya sīlādiparipūraṇaṃ kareyya, tasmā sukhadukkhāni saddhādīnaṃ upanissayabhāvena dassitāni. Utuādīnipi yathāyogaṃ yojetabbāni. Kāyikaṃ sukhaṃ upanissāya pāṇaṃ hanatītiādīsupi vuttanayānusāreneva sukhādīnaṃ upanissayatā veditabbā.

Imasmiṃ pana upanissayabhājanīye kusalo kusalassa tividhenāpi upanissayo, akusalassa duvidhena, abyākatassa tividhena. Akusalo akusalassa tividhena, kusalassa ekavidhena, abyākatassa duvidhena. Abyākatopi abyākatassa tividhena, tathā kusalassa, tathā akusalassāti. Evaṃ kusalo aṭṭhavidhena, akusalo chabbidhena, abyākato navavidhenāti tevīsatividhena upanissayo bhājitoti veditabbo.



依止贪欲而努力，若在某处沉醉，因而难以获得，应该如前所述了解。身体的乐，是通过超越贪等而做善业获得的快乐，或因贪等而享受欲望中产生的快乐。苦，是因努力等而生起的快乐，或因贪等的缘故而生起的苦。果定，是指通过超越贪等而生起的果定或因其而达到的果。
身体的乐，在乐生起时，因不断以相同的缘生起而获得。于寒等中，因过度享受而在早期获得乐，在后期则遭受苦，"乐在于年轻的乞丐与细腻的接触"。此时身体的乐是因堕落而生的身体苦，因健康而获得的乐是因果定的依止缘。为对抗苦而享受乐，因对抗苦而如同佛陀所遭受的障碍，因而获得果定的身体苦、身体乐及果定的依止缘。气候适应的乐及果定，气候不适应的苦。若克服气候适应而生起的果定，欲享受乐的同时，气候不适应也成为果定的依止缘。饮食、坐卧等也应如此理解。再者，身体的乐等只是单独显示。应如前所述了解它们的依止缘。果定的身体乐是因果定生起的乐。此乐从果定中出离而体验。
身体的乐，依止布施等，若说"愿我此乐不消失"，这是因获得而不消失；"愿我能获得如此乐"，这是因未获得而愿望；在苦中说"愿我此苦不消失"，这是因获得而不消失；"愿我能不遭此苦"，这是因未生起的愿望，乐苦的依止应如此理解。气候、饮食、坐卧等应如前述理解。再者，身体的乐等，因"好啊，朋友，莫迦拉那，归依佛陀"，在获得乐的同时，"确实是正觉者，佛陀，能了知如此苦而讲法"（《优陀那》18）在遭苦的同时也生起信心。因乐苦的结合与分离而修持戒等，因此乐苦应以信等的依止缘显示。气候等也应适当连接。依止贪而杀生等，亦应如此理解乐等的依止。
在此，因果的依止，善者有三种依止，恶者有两种依止，无记者有三种依止。恶者有三种依止，善者有一种依止，无记者有两种依止。无记者也有三种依止，如同善者、恶者一样。如此，善者有八种，恶者有六种，无记者有九种，因此应理解为三十种依止的分类。

424. Purejāte cakkhādīni oḷārikavasena vuttāni. Āpodhātuādīnipi pana purejātārammaṇāni hontiyeva. Vatthu purejātaṃ cakkhāyatanantiādi yaṃ vatthu hutvā purejātaṃ hoti, taṃ dassetuṃ vuttaṃ. Vatthu vipākābyākatānanti pavattiyaṃ purejātapaccayaṃ sandhāya vuttaṃ.

425. Pacchājāte imassa kāyassāti cātumahābhūtikakāyassa. Pacchājātapaccayena paccayoti upatthambhanavasena pacchājāto hutvā paccayo. Upatthambhakaṭṭhena paccayattāyeva hesa pacchājātapaccayoti imasmiṃ pañhāvāre anulomato āgato.

426. Āsevanapaccaye anulomaṃ gotrabhussātiādīnaṃ visuṃ gahaṇe heṭṭhā vuttanayeneva kāraṇaṃ veditabbaṃ.

427. Kammapaccaye kusalā cetanā sampayuttakānanti ettha sahajātanānākkhaṇikavibhāgassa abhāvato sahajātāti na vuttā. Abyākatavissajjane pana so vibhāgo atthi, tasmā tattha vuttā. Paṭisandhiggahaṇaṃ kaṭattārūpānaṃ vasena kataṃ. Cetanā vatthussāti kiñcāpi paṭisandhikkhaṇe vatthupatiṭṭhitā arūpadhammā vatthupaccayā vattanti, cetanā pana vatthussāpi paccayoti dassetuṃ vuttaṃ.

428. Vipākapaccaye paṭisandhivāre imināva nayena attho veditabbo.

429-438. Āhārapaccaye imassa kāyassāti imasmiṃ catusantativasena pavatte cātumahābhūtikakāye āhārasamuṭṭhānassa janakavasena, sesassa upatthambhakavasena āhārapaccayena paccayo. Indriyapaccayādīsupi paṭisandhivāro vuttanayeneva veditabbo. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Pañhāvāravibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pañhāvārassa ghaṭane anulomagaṇanā



先前所述的眼耳等感官是粗糙的。水、土等元素也确实是先前所依的对象。所说的“以眼为基础的对象”是为了说明所依的对象。所说的“因果法则”是指先前所依的缘。
后来所指的是这个身体，即四大元素的身体。因后来的缘而成为因果，这里是指因后来的缘而成为因果。因作为支持的缘故而成为因果，因此在此问题中按顺序而来。
依止修习的缘，按顺序所说的“因缘”应当如前所述理解。
业的缘，善的意图相应的，这里并未提到因其没有相应的瞬间的分类。虽然有无记的抛弃，但该分类存在，因此在此提到。因缘的把握是因形态而成。意图虽在所依处，虽然在再生的时刻存在于所依处的无形法中，但为了说明意图也是因缘。
在因果法则中，依止再生的缘应以同样的方式理解。
429-438. 依止饮食的缘，指的是在此四种存在的情况下，因四大元素的身体而生起的饮食所生，其他则是作为支持的缘而生起的因缘。在感官等的缘中，依止再生的缘应如前所述理解。其余的在各处皆是显而易见的。
问题讨论的分类已完成。
问题的建立在于顺序的计数。

439. Idānettha yathāladdhāni vissajjanāni gaṇanāvasena dassetuṃ hetuyā sattātiādi vuttaṃ. Tattha sattāti kusalena kusalaṃ, abyākataṃ, kusalābyākatanti tīṇi. Tathā akusalena; abyākatena abyākatamevāti evaṃ satta. Ārammaṇe navāti ekamūlakaekāvasānāni nava. Adhipatiyā dasāti kusalaṃ kusalassa sahajātato ceva ārammaṇato ca; akusalassa ārammaṇatova abyākatassa sahajātato ceva ārammaṇato ca; kusalābyākatassa sahajātatovāti kusalamūlakāni cattāri. Akusalaṃ akusalassa sahajātato ceva ārammaṇato ca; abyākatassa sahajātatova tathā akusalābyākatassāti akusalamūlakāni tīṇi. Abyākato abyākatassa sahajātato ceva ārammaṇato ca; kusalassa ārammaṇatova tathā akusalassāti abyākatamūlakāni tīṇīti evaṃ dasa. Ettha pana ārammaṇādhipatipi sattadhā, sahajātādhipatipi sattadhāva labbhati.

Anantare sattāti kusalamūlakāni dve, tathā akusalamūlakāni, abyākatamūlakāni tīṇīti evaṃ satta. Samanantarepi etāneva. Sahajāte navāti kusalamūlakāni tīṇi, akusalamūlakāni tīṇi, abyākatamūlakaṃ ekaṃ, tathā kusalābyākatamūlakaṃ, akusalābyākatamūlakañcāti evaṃ nava. Aññamaññe tīṇīti kusalena kusalaṃ, akusalena akusalaṃ , abyākatena abyākatanti evaṃ tīṇi. Nissaye terasāti sahajātatova kusalamūlakāni tīṇi, tathā akusalamūlakāni, tathā abyākatamūlakāni. Ettha pana purejātampi labbhati. Abyākatañhi abyākatassa sahajātampi hoti purejātampi; kusalassa purejātameva tathā akusalassa. Puna kusalābyākato sahajātapurejātato kusalassa, sahajātatova abyākatassa, tathā akusalābyākatoti evaṃ terasa. Upanissaye navāti ekamūlakekāvasānā nava. Tesaṃ vibhaṅge tevīsati bhedā dassitā. Tesu ārammaṇūpanissaye satta, anantarūpanissaye satta, pakatūpanissaye nava honti. Purejāte tīṇīti abyākato abyākatassa, kusalassa, akusalassāti evaṃ tīṇi.

Pacchājātetīṇīti kusalo abyākatassa, akusalo abyākatassa, abyākato abyākatassāti evaṃ tīṇi. Āsevane tīṇi aññamaññasadisāni. Kamme satta hetusadisāni. Tattha dvīsu vissajjanesu nānākkhaṇikakammampi āgataṃ, pañcasu sahajātameva. Vipāke ekaṃ abyākatena abyākataṃ. Āhāraindriyajhānamaggesu satta hetusadisāneva. Indriyaṃ panettha sahajātapurejātavasena āgataṃ. Sampayutte tīṇi aññamaññasadisāni. Vippayutte pañcāti sahajātapacchājātato kusalena abyākataṃ, akusalena abyākataṃ, sahajātapurejātapacchājātato abyākatena abyākataṃ, vatthupurejātato abyākatena kusalaṃ, tathā akusalanti ekaṃ kusalamūlaṃ, ekaṃ akusalamūlaṃ, tīṇi abyākatamūlānīti evaṃ pañca.


现在在此，按照所获得的抛弃和计数来显示因果，说"有七"等。其中，有七指：善与善、无记，以及善无记三种。同样，以不善、无记，共七种。对于所缘有九种，即单一根源、单一终结的九种。在主导因中有十种：善于善，来自俱生和所缘；不善于所缘；无记于俱生和所缘；善无记于俱生，共四种善根。不善于不善，来自俱生和所缘；无记于俱生；不善无记同样，共三种不善根。无记于无记，来自俱生和所缘；善于所缘；不善同样，共三种无记根。在此，所缘和主导因都可得七种。
在无间缘中有七种：两种善根，两种不善根，三种无记根。在等无间缘中也是如此。在俱生缘中有九种：三种善根，三种不善根，一种无记根，以及善无记根和不善无记根。在互相缘中有三种：善与善，不善与不善，无记与无记。在依止缘中有十三种：三种善根、不善根、无记根，此处还可得先前所依。无记于无记可以是俱生或先前所依；善和不善只有先前所依。再者，善无记、不善无记，来自俱生、先前所依、后来，共十三种。在依止缘中有九种，即单一根源、单一终结。在其分类中显示二十三种差别。在所缘依止有七种，无间依止有七种，自然依止有九种。在先前所依中有三种：无记于无记、善、不善。
在后来所依中有三种：善于无记，不善于无记，无记于无记。在修习中有三种，相互类似。在业中有七种，类似因。在两种抛弃中，有不同刹那的业，五种是俱生的。在果报中，无记于无记一种。在饮食、感官、禅定、道中，七种类似因。感官在此来自俱生和先前所依。在相应中有三种，相互类似。在不相应中有五种：善于无记，不善于无记，无记于无记，来自俱生、先前所依、后来；先前所依的无记于善、不善，共一种善根，一种不善根，三种无记根。


Atthiyā terasāti sahajātato kusalena kusalaṃ, sahajātapacchājātato kusalena abyākataṃ, sahajātatova kusalena kusalābyākatanti kusalamūlāni tīṇi, tathā akusalamūlāni, sahajātapurejātapacchājātāhārindriyato pana abyākatena abyākataṃ, vatthārammaṇapurejātato abyākatena kusalaṃ, tathā akusalaṃ, sahajātapurejātato kusalo ca abyākato ca akusalassa; sveva abyākatassa sahajātapacchājātaāhārindriyato sahajātapurejātato ca kusalo ca abyākato ca kusalassa; sveva abyākatassa sahajātapacchājātaāhārindriyatoti evaṃ terasa. Natthivigatesu satta anantarasadisāni. Avigate terasa atthisadisānīti. Evamettha satta gaṇanaparicchedā ekaṃ tīṇi pañca satta nava dasa terasāti. Tesu vipākavasena ekameva ekakaṃ, aññamaññapurejātapacchājātāsevanasampayuttavasena pañca tikā, vippayuttavasena ekameva pañcakaṃ, hetuanantarasamanantarakammaāhārindriyajhānamagganatthivigatavasena dasa sattakā, ārammaṇasahajātaupanissayavasena tayo navakā, adhipativasena ekaṃ dasakaṃ, nissayaatthiavigatavasena tayo terasakāti evaṃ tasmiṃ tasmiṃ paccaye niddiṭṭhavāre gaṇanavasena sādhukaṃ sallakkhetvā tesaṃ vasena dukatikādīsu paccayasaṃsandane gaṇanā veditabbā.



在存在缘中有十三种：善与善，来自俱生；善于无记，来自俱生和后来；善与善无记，来自俱生，三种善根。不善根也是同样。无记于无记，来自俱生、后来、先前所依、饮食、感官；无记于善，来自先前所依的对象；无记于不善也是同样。善和无记于不善，来自俱生和先前所依；无记于善和无记，来自无记的俱生、后来、饮食、感官，以及先前所依，共十三种。
在非存在和灭尽缘中有七种，类似无间缘。在未灭尽缘中有十三种，类似存在缘。如此在此处，七种计数分别是：一、三、五、七、九、十、十三。
在这些中，按果报，只有一个单一；按相互的先前所依、后来、修习、相应，有五个三组；按不相应，只有一个五组；按因、无间、等无间、业、饮食、感官、禅定、道、非存在、灭尽，有十个七组；按所缘、俱生、依止，有三个九组；按主导因，有一个十组；按依止、存在、灭尽，有三个十三组。
在每一缘的问题中，仔细计算后，应按其数量在二、三等组合中了解缘的连接。

440. Ye pana paccayā yesaṃ paccayānaṃ visabhāgā vā viruddhā vā honti, te tehi saddhiṃ na yojetabbā. Seyyathidaṃ – hetupaccayassa tāva ārammaṇānantarasamanantarūpanissayapurejātapacchājātakammāsevanāhārajhānanatthivigatā adhipatipaccaye ca ṭhapetvā vīmaṃsaṃ sesādhipatino visabhāgā, sahajātādayo sabhāgā. Kasmā? Tathā bhāvābhāvato. Hetupaccayo hi yesaṃ hetupaccayo hoti, tesaṃ sahajātādipaccayopi hoti, ārammaṇādipaccayo pana na hotīti ārammaṇādayo tassa visabhāgā nāma. Tasmā so tehi, te vā tena saddhiṃ, na yojetabbā. Purejātapacchājātasampayuttavippayuttaatthinatthivigatāvigatā ca aññamaññaviruddhā, tepi aññamaññaṃ na yojetabbā. Tattha ayojanīye vajjetvā yojanīyehi yoge ye vārā labbhanti, te saṅkhepato dassetuṃ hetupaccayā adhipatiyā cattārītiādi vuttaṃ.

Tattha kiñcāpi hetupaccayassa adhipatinā saṃsandane ūnataragaṇanavasena sattahi vārehi bhavitabbaṃ, yasmā pana adhipatīsu vīmaṃsāva hetupaccayo, na itare, tasmā visabhāge vajjetvā sabhāgavasena ‘‘cattārī’’ti vuttaṃ. Tāni evaṃ veditabbāni – kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayo adhipatipaccayena paccayo; kusalā vīmaṃsā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ, kusalo dhammo abyākatassa dhammassa hetupaccayena paccayo adhipatipaccayena paccayo; kusalā vīmaṃsā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ, kusalo dhammo kusalassa ca abyākatassa ca dhammassa hetupaccayena paccayo adhipatipaccayena paccayo; kusalā vīmaṃsā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ, abyākato dhammo abyākatassa dhammassa hetupaccayena paccayo adhipatipaccayena paccayo; vipākābyākatā kiriyābyākatā vīmaṃsā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānanti. Ettha ca vipākābyākatā lokuttaratova gahetabbā. Ārammaṇapaccayaanantarapaccayādayo pana visabhāgattā na yojitā. Iminā upāyena sabbattha labbhamānañca alabbhamānañca ñatvā labbhamānavasena vārā uddharitabbā.

Sahajātesattāti hetuyā laddhāneva. Aññamaññe tīṇīti suddhikaaññamaññe laddhāneva. Nissaye sattāti hetuyā laddhāneva. Vipāke ekanti suddhikavipāke laddhameva. Indriyamaggesu cattārīti heṭṭhā vuttanayāneva . Sampayutte tīṇīti suddhikasampayutte laddhāneva. Vippayutte tīṇīti kusalādicittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ paccayuppannaṃ katvā veditabbāni. Atthiavigatesu sattāti hetuyā laddhāneva.

441-

某些缘若与其他缘不同类或相互矛盾，则不应与之结合。例如，因缘与所缘、无间、等无间、依止、先前所依、后来所依、业、修习、饮食、禅定、非存在、灭尽缘，除了智慧外，其他主导缘是不同类的，而俱生等是同类的。为什么？因为存在与否的缘故。因为若某法是因缘，则其俱生等缘也是，但所缘等缘则不是，所以所缘等被称为不同类。因此不应与之结合。先前所依、后来所依、相应、不相应、存在、非存在、灭尽等相互矛盾，也不应相互结合。在不可结合的情况下，可结合的情况中，可得到某些情况，简要显示为因缘、主导缘有四等。
在此，虽然因缘与主导缘的结合应以较少的计数七种情况，但因智慧是主导缘中唯一的因缘，其他不是，所以排除不同类，以同类方式说"四"。应如此了知：善法是善法的因缘和主导缘；善慧是相应蕴的；善法是无记法的因缘和主导缘；善慧是心生色的；善法是善与无记法的因缘和主导缘；善慧是相应蕴和心生色的；无记法是无记法的因缘和主导缘；异熟无记和作业无记的慧是相应蕴和心生色的。在此，异熟无记应仅取出世间的。所缘缘、无间缘等因不同类而未结合。以此方式，了知可得与不可得，应以可得的方式取出情况。
在俱生缘中有七种，即因缘所得。在互相缘中有三种，即纯互相所得。在依止缘中有七种，即因缘所得。在果报中有一种，即纯果报所得。在感官和道中有四种，如前所述。在相应缘中有三种，即纯相应所得。在不相应缘中有三种，应了知为善等心生的色法。在存在和灭尽缘中有七种，即因缘所得。

443. Evaṃ yehi adhipatipaccayādīhi ekādasahi paccayehi saddhiṃ hetupaccayo yojanaṃ labhati, tesaṃ vasena dumūlakanaye gaṇanaṃ dassetvā idāni timūlakādīsu tassa dassanatthaṃ lakkhaṇaṃ ṭhapento hetusahajātanissayaatthiavigatanti sattātiādimāha. Potthakesu pana nissaupanissaadhipāti evaṃ parihīnakkharāni paccayanāmāni likhanti, taṃ saññākaraṇamattavasena likhitaṃ. Tasmā tādisesu ṭhānesu paripuṇṇā pāḷi kātabbā. Yaṃ panidaṃ lakkhaṇaṃ ṭhapitaṃ, tena idaṃ dīpeti – ayaṃ hetupaccayo sahajātādīhi catūhi saddhiṃ saṃsandane attano vibhaṅge laddhāni satteva vissajjanāni labhati. Sace panettha aññamaññapaccayo pavisati, aññamaññe laddhāni tīṇi labhati. Sace sampayuttapaccayo pavisati, tāneva tīṇi labhati. Sace vippayuttapaccayo pavisati, hetuvippayuttaduke laddhāni tīṇi labhati. Sace vipākapaccayo pavisati, sabbehi vipākasabhāgehi saddhiṃ saṃsandane evameva vissajjanaṃ labhati. Sace panettha indriyamaggapaccayā pavisanti, tehi saddhiṃ dumūlake laddhāni cattāriyeva labhati. Sace tehi saddhiṃ aññamaññapaccayo pavisati, hetādhipatiduke dassitesu catūsu vissajjanesu ‘‘kusalo dhammo abyākatassa, kusalo dhammo kusalassa ca abyākatassa cā’’ti dve apanetvā sesāni dve labhati. Sacepi tattha sampayuttapaccayo pavisati, tāneva dve labhati. Sace pana vippayuttapaccayo pavisati, itarāni dve labhati. Sace pana tesu vipākapaccayo pavisati, sabbattha ekameva labhati. Adhipatinā pana saddhiṃ hetādhipatidukato ūnataragaṇanesu appavisantesu cattāriyeva labhati. Ūnataragaṇanesu pavisantesu tesaṃ vasena dve ekanti labhati. Evaṃ tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ samāyoge labbhamānaṃ gaṇanaṃ viditvā timūlakādīsu gaṇanā uddharitabbāti.

Etesu pana ghaṭanesu sabbapaṭhamāni cattāri ghaṭanāni sāmaññato navannampi hetūnaṃ vasena vuttāni avipākāni. Abyākatena abyākatavissajjane panettha vipākahetupi labbhati.

Tato parāni pañca ghaṭanāni vipākahetuvasena vuttāni. Tattha sabbepi sahajātavipākā ceva vipākasahajātarūpā ca. Tesu paṭhame ghaṭane vipākā ceva taṃsamuṭṭhānarūpā ca labbhanti, dutiye vipākā ceva paṭisandhiyañca vatthurūpaṃ. Tatiye arūpadhammāva. Catutthe vipākacittasamuṭṭhānarūpameva labbhati. Pañcame vatthurūpameva.


如此，通过十一种主导缘等，因缘得以结合，现在显示两根本方式的计数，并为显示三根本等中的情况，置于因缘的特征，说"七"等，包括因、俱生、依止、存在、灭尽。在书籍中，依止、依止、主导等名称的字母常有省略，这仅仅是为了标记。因此在此类情况下应完整书写原文。
所置的特征显示：此因缘在与俱生等四种结合时，在自身分类中得七种抛弃。若在此互相缘进入，得三种互相。若相应缘进入，得同样三种。若不相应缘进入，得因不相应对中的三种。若果报缘进入，与所有果报同类结合时得同样抛弃。若感官道缘进入，在两根本中得四种。若与之互相缘进入，在因主导对中显示的四种抛弃中，去除"善法于无记，善法于善与无记"两种，得其余两种。若相应缘进入，得同样两种。若不相应缘进入，得其他两种。若果报缘进入，everywhere得一种。与主导缘结合时，在因主导对中，未进入较少计数时得四种。进入较少计数时，得两种一种。如此了知各缘结合可得的计数，应在三根本等中取出计数。
在这些构建中，最初四种构建通常说九种因，不包括果报。在无记与无记的抛弃中，果报因也可得。
其后五种构建是依果报因说的。在此，所有俱生果报和果报俱生色。在第一构建中得果报和由此生起的色，在第二构建中得果报和再生及所依色，在第三构建中得无形法，在第四构建中得果报心生色，在第五构建中得所依色。


Tato parāni pañcadasa ghaṭanāni indriyamaggayuttāni amohahetuvasena vuttāni. Tattha paṭhamāni nava nirādhipatīni, pacchimāni cha sādhipatīni. Nirādhipatikesupi paṭhamāni cattāri sāmaññato sabbattha amohavasena vuttāni, pacchimāni pañca vipākāmohavasena. Tattha nirādhipatikesu paṭhame cattārīti heṭṭhā hetādhipatiduke dassitāneva. Dutiye cittasamuṭṭhānarūpaṃ parihāyati. Tatiye vatthurūpaṃ parihāyati. Catutthe kusalo dhammo cittasamuṭṭhānānaṃ, abyākato taṃsamuṭṭhānānanti rūpameva labbhati. Tato parāni vipākayuttāni pañca heṭṭhā vuttanayāneva. Sādhipatikesu paṭhamāni tīṇi ghaṭanāni sāmaññato vipākāvipākahetuvasena vuttāni. Tesu paṭhame cattāri vuttanayāneva. Dutiye rūpaṃ parihāyati, tatiye arūpaṃ parihāyati. Tato parāni tīṇi vipākahetuvasena vuttāni. Tesu paṭhame rūpārūpaṃ labbhati, dutiye arūpameva, tatiye rūpameva. Evampi tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ samāyoge labbhamānaṃ gaṇanaṃ viditvā timūlakādīsu gaṇanā uddharitabbāti.

Hetumūlakaṃ niṭṭhitaṃ.

444. Ārammaṇamūlakepi adhipatipaccayādayo satta ārammaṇena sabhāgā, sesā soḷasa visabhāgāti te ayojetvā satteva yojitā. Tesu adhipatiyā sattāti kusalo dhammo kusalassa dhammassa, akusalassa dhammassa, abyākatassāti evaṃ kusalamūlāni tīṇi, akusalamūlaṃ ekaṃ, abyākatamūlāni tīṇīti satta. Nissaye tīṇīti vatthuvasena abyākatamūlāneva. Upanissaye satta heṭṭhimāni eva. Purejāte tīṇīti vatthārammaṇavasena abyākatamūlāni. Vippayutte tīṇīti vatthuvaseneva. Atthiavigatesu tīṇīti vatthārammaṇavasena. Yathā pana hetumūlake lakkhaṇadassanatthaṃ ghaṭanāni ṭhapitāni, tathā ārammaṇamūlakādīsupi.

445. Tattha yāni tāva imasmiṃ ārammaṇamūlake pañca ghaṭanāni ṭhapitāni. Tattha paṭhamaṃ ārammaṇādhipativasena sādhipatikaṃ. Tattha sattāti ārammaṇādhipatiduke laddhavissajjanāneva. Dutiyaṃ nirādhipatikaṃ. Tattha tīṇīti vatthārammaṇavasena ārammaṇavaseneva vā abyākatamūlāni. Tatiyaṃ nissayena vuttaṃ. Tattha tīṇīti vatthuvasena abyākatamūlāni. Catutthapañcamāni sādhipatikāni. Tesu catutthe ekanti vatthārammaṇavasena ārammaṇavaseneva vā abyākatamūlaṃ akusalaṃ. Pañcame ekanti nissayato abyākatamūlakaṃ akusalaṃ. Evamidhāpi labbhamānavasena tikādīsu gaṇanā veditabbā. Tathā adhipatimūlakādīsu. Ārammaṇaindriyavipākavasena vitthārayojanaṃ pana avatvā tattha tattha vattabbayuttakameva vadāmāti.



Tato parāni pañcadasa ghaṭanāni indriyamaggayuttāni amohahetuvasena vuttāni. Tattha paṭhamāni nava nirādhipatīni, pacchimāni cha sādhipatīni. Nirādhipatikesupi paṭhamāni cattāri sāmaññato sabbattha amohavasena vuttāni, pacchimāni pañca vipākāmohavasena. Tattha nirādhipatikesu paṭhame cattārīti heṭṭhā hetādhipatiduke dassitāneva. Dutiye cittasamuṭṭhānarūpaṃ parihāyati. Tatiye vatthurūpaṃ parihāyati. Catutthe kusalo dhammo cittasamuṭṭhānānaṃ, abyākato taṃsamuṭṭhānānanti rūpameva labbhati. Tato parāni vipākayuttāni pañca heṭṭhā vuttanayāneva. Sādhipatikesu paṭhamāni tīṇi ghaṭanāni sāmaññato vipākāvipākahetuvasena vuttāni. Tesu paṭhame cattāri vuttanayāneva. Dutiye rūpaṃ parihāyati, tatiye arūpaṃ parihāyati. Tato parāni tīṇi vipākahetuvasena vuttāni. Tesu paṭhame rūpārūpaṃ labbhati, dutiye arūpameva, tatiye rūpameva. Evampi tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ samāyoge labbhamānaṃ gaṇanaṃ viditvā timūlakādīsu gaṇanā uddharitabbāti.
因果根本已完成。
在所缘根本中，主导缘等有七种，所有与之相应的，其他十六种不同类的缘则不应结合。因此，主导缘中有七种，即善法的因缘，善法的因缘、不善法的因缘、无记法的因缘，这样的善根有三种，不善根有一种，无记根有三种，共七种。在依止中有三种，依据所依的无记根。在下位中有七种。先前所依中有三种，依据所依的无记根。在不相应中有三种，依据所依的无记根。在存在和灭尽中有三种，依据所依的无记根。就像因果根本的特征展示了构建一样，所缘根本等的特征也是如此。
在这里，所缘根本中有五种构建。第一种是依所缘的主导缘。这里有七种，即依据所缘的主导缘所获得的抛弃。第二种是无主导缘。这里有三种，依据所依的无记根。第三种是依止说的。这里有三种，依据所依的无记根。第四和第五种是主导缘。在这其中，第四种是依据所依的无记根的不善根。第五种是依据依止的无记根的不善根。如此在此也应以可得的方式理解三根本等的计数。也同样适用于主导根本等。至于所缘、感官、果报的详细结合，除外在此处的讨论。

446. Adhipatimūlake sahajāte sattāti sahajātādhipativasena kusalamūlāni tīṇi, akusalamūlāni tīṇi, abyākatamūlaṃ ekaṃ. Sahajātena pana saddhiṃ ārammaṇādhipati, ārammaṇādhipatinā ca saddhiṃ sahajātaṃ na labbhati. Aññamaññe tīṇīti sahajātādhipativaseneva. Nissaye aṭṭhāti kusalamūlāni tīṇi, akusalamūlāni tīṇi, abyākatamūlāni dve. Abyākato hi adhipati abyākatassa sahajātato ceva ārammaṇato ca nissayo hoti, akusalassa ārammaṇatova. Kusalassa pana ubhayathāpi na hotīti abyākatamūlāni dveyevāti evaṃ aṭṭha. Upanissaye satta ārammaṇasadisāneva. Purejāte ekanti abyākatādhipati ārammaṇavasena akusalassa. Vipāke ekaṃ abyākatena abyākataṃ lokuttaraṃ. Āhārādīsu satta heṭṭhā ekamūlake laddhāneva. Vippayutte cattārīti kusalena abyākataṃ, tathā akusalena, abyākatena abyākatañca kusalañca. Atthiavigatesu aṭṭha nissayasadisāneva.

447-452. Ghaṭanāni panettha paṭipāṭiyā ārammaṇādīhi ayojetvā paṭhamaṃ atthiavigatehi yojitāni. Kiṃ kāraṇāti? Ubhayādhipatimissakattā. Tattha paṭhame ghaṭane ārammaṇādhipativasena vatthārammaṇaṃ labbhati , dutiye nissayavasena garuṃ katvā assādentassa vatthumeva, tatiye sahajātādhipativasena kusalādayo rūpānaṃ, ārammaṇādhipativasena vatthu akusalassa. Tato parāni tīṇi ghaṭanāni ārammaṇādhipativasena vuttāni. Tattha paṭhame sattāti heṭṭhā vuttāneva. Dutiye ekanti purejātāni vatthārammaṇāni akusalassa. Tatiye vatthumeva akusalassa. Tato parāni tīṇi ghaṭanāni vipākāvipākasādhāraṇāni sahajātādhipativasena vuttāni. Tattha paṭhame rūpārūpaṃ labbhati, dutiye arūpameva, tatiye rūpameva. Tato parāni tīṇi vipākādhipativasena vuttāni. Tesupi paṭhame rūpārūpaṃ labbhati, dutiye arūpaṃ, tatiye rūpameva. Tato parāni cha ghaṭanāni āhārindriyayuttāni cittādhipativasena vuttāni. Tattha tīṇi avipākāni, tīṇi savipākāni. Tesu gaṇanā pākaṭāyeva. Tato parāni cha ghaṭanāni tatheva viriyādhipativasena vuttāni. Nanu ca adhipatipaṭipāṭiyā paṭhamaṃ viriyādhipativasena vattabbāni siyuṃ, kasmā tathā na vuttānīti? Parato hetuvasena vuttaghaṭanehi sadisattā. Parato hi hetuvasena ghaṭanāni amohassa vīmaṃsādhipatittā vīmaṃsāya ca sammādiṭṭhibhāvato maggasampayuttāni. Viriyampi ca sammāvāyāmamicchāvāyāmabhāvena maggoti tena saddhiṃ ghaṭanāni parato hetuvasena vuttaghaṭanehi sadisānīti parivattetvā vuttāni. Tesupi gaṇanā pākaṭāyeva.

453-456. Anantarasamanantaramūlakesu sattāti kusalo kusalassa abyākatassa ca, tathā akusalo, abyākato tiṇṇannampīti evaṃ satta. Kamme ekanti kusalā maggacetanā attano vipākābyākatassa. Ghaṭanāni panetesu tīṇi tīṇiyeva. Tāni bahutarapaṭipāṭiyā vuttāni.

457-

在主导根本的俱生缘中有七种：依俱生主导，善根三种，不善根三种，无记根一种。但与俱生主导的所缘主导不能结合，所缘主导与俱生也不能结合。在互相缘中有三种，依俱生主导。在依止缘中有八种：善根三种，不善根三种，无记根两种。因为无记主导是无记法的依止，来自俱生和所缘，对于不善法是所缘，对于善法则两种方式都不是，所以无记根只有两种，共八种。在下位缘中有七种，类似所缘。在先前所依中有一种，无记主导依所缘对于不善法。在果报中有一种，无记于无记的出世间。在饮食等中有七种，如前在单一根本中所得。在不相应中有四种：善于无记，不善于无记，无记于无记和善。在存在和灭尽中有八种，类似依止。
447-452. 在此，构建按顺序与所缘等不结合，首先与存在和灭尽结合。为何如此？因为两种主导混合。在第一构建中，依所缘主导得所依所缘；在第二构建中，依依止，重视所依；在第三构建中，依俱生主导得善等色，依所缘主导得不善的所依。其后三种构建依所缘主导说。在第一构建中有七种，如前所述；在第二构建中有一种，不善的先前所依所缘；在第三构建中是不善的所依。其后三种构建依果报和非果报的共同俱生主导。在第一构建中得色和非色，在第二构建中得无色，在第三构建中得色。其后三种构建依果报主导。在第一构建中得色和非色，在第二构建中得无色，在第三构建中得色。其后六种构建依饮食和感官，依心主导。其中三种非果报，三种有果报。其计数显而易见。其后六种构建同样依精进主导。为何不首先依精进主导说？因为与后来依因说的构建相似。后来依因说的构建是无痴的智慧主导，智慧是正见，与道相应。精进也是正精进和邪精进，与道相应。因此转换后说，与后来依因说的构建相似。其计数也显而易见。
453-456. 在无间和等无间根本中有七种：善于善和无记，不善，无记，共三种。在业中有一种：善的道意图于自身的果报无记。在这些构建中，各有三种，按更多顺序说。

460. Sahajātaaññamaññanissayamūlakesu ye ye dukamūlake paccayā vuttā te teyeva ādito ṭhitena sabhāgā. Tasmā dukamūlake gaṇanaṃ ñatvā ye upari paccayā ghaṭitā, tesu ūnataragaṇanassa vasena sabbaghaṭanesu gaṇanā veditabbā. Tattha sahajātamūlake dasa ghaṭanāni. Tesu pañca avipākāni, pañca savipākāni. Tattha avipākesu tāva paṭhame kusalo kusalassa abyākatassa , kusalābyākatassa, kusalābyākato abyākatassāti cattāri, tathā akusalo, abyākato abyākatassevāti evaṃ nava. Tattha kusalākusalādikesu aṭṭhasu vissajjanesu arūpañceva cittasamuṭṭhānarūpañca labbhati. Abyākate vatthurūpampi. Dutiye ghaṭane abyākatavissajjane rūpesu vatthumeva labbhati, tatiye tīsupi arūpameva, catutthe cittasamuṭṭhānarūpameva, pañcame paṭisandhiyaṃ vatthunā saddhiṃ arūpadhammā. Savipākesu paṭhame vipākā ceva vipākacittasamuṭṭhānarūpañca, dutiye vipākā ceva vatthurūpañca, tatiye vipākameva, catutthe vipākacittasamuṭṭhānameva, pañcame vatthurūpameva labbhati.

Aññamaññamūlake cha ghaṭanāni. Tesu paṭhamāni tīṇi avipākāni, pacchimāni tīṇi savipākāni. Tesu gaṇanā pākaṭāyeva.

461. Nissayamūlake nissayapaccayā ārammaṇe tīṇīti vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā pavattakusalādivasena veditabbāni. Upanissaye ekanti vatthuṃ ārammaṇūpanissayaṃ katvā uppannākusalaṃ. Sesaṃ dumūlake heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

462-464. Imasmiṃ pana nissayapaccaye vīsati ghaṭanāni. Tesu purimāni cha ghaṭanāni purejātasahajātavasena vuttāni, tato cattāri purejātavaseneva, tato dasa sahajātavaseneva. Tattha paṭhame ghaṭane terasāti nissayapaccayavibhaṅge vuttāneva. Dutiye aṭṭhāti sahajātādhipativasena satta, vatthuṃ garuṃ katvā akusalañcāti aṭṭha. Tatiye satta indriyapaccaye laddhāneva. Catutthe pañca vippayutte laddhāni. Pañcame cattārīti kusalādīni cittasamuṭṭhānānaṃ, vatthu ca akusalassa. Chaṭṭhe tīṇīti kusalādīni cittasamuṭṭhānassa. Purejātavasena catūsu paṭhame tīṇīti vatthu kusalādīnaṃ, cakkhādīni ca abyākatassa. Dutiye vatthumeva kusalādīnaṃ. Tatiye ekanti vatthu akusalassa. Catutthe cakkhādīni viññāṇapañcakassa. Sahajātavasena dasa savipākāvipākavasena dvidhā bhinditvā sahajātamūlake vuttanayeneva veditabbāni.

465. Upanissayamūlake ārammaṇe sattāti ārammaṇūpanissaye laddhāneva. Adhipatiyā sattāti tāneva. Anantarasamanantaresu anantarūpanissaye laddhāneva. Nissaye ekanti vatthu akusalassa. Purejāte ekanti tasseva vatthuṃ vā ārammaṇaṃ vā. Āsevane tīṇi anantarūpanissayavasena. Kamme dve pakatūpanissayavasena. Lokuttarakusalacetanā pana anantarūpanissayopi hoti. Vippayutte ekaṃ ārammaṇūpanissayavasena, tathā atthiavigatesu. Natthivigatesu satta anantarasamāneva.



在俱生互相缘的根本中，所述的每种苦缘都是由最初的缘所支配。因此，在苦缘的计数中，了解上面所述的缘，所有构建的计数应当被理解。在这里，俱生根本中有十种构建。其中五种是非果报的，五种是有果报的。在非果报中，首先有善于无记，善于有记，善于无记的无记，善于无记的无记，这四种；同样有不善和无记的无记，这样共九种。在善与不善的八种抛弃中，得无形与心生色。在无记的所依中也得。在第二构建中，得无记的抛弃色；在第三构建中，得三种无形；在第四构建中，得心生色；在第五构建中，得与无形法结合的所依。
在互相缘的根本中有六种构建。其中前三种是非果报的，后三种是有果报的。其计数显而易见。
在依止根本中，依止的缘在所缘中有三种，作为所依的所缘，依于所依的善等可被理解。在下位中有一种，作为所依的所缘，得产生的善。在其他的苦缘中，依前所述的方式理解。
462-464. 在此依止缘中有二十种构建。其中前六种构建是根据先前所依的俱生缘，接下来的四种是根据先前所依的缘，接下来的十种是根据俱生缘。在这里，第一构建中有十三种，依止缘的分析中已经说过。第二构建中有八种，依俱生主导的缘，所依的重视不善；第三构建中有七种，依于感官缘而得。在第四构建中有五种，依于不相应的缘而得。在第五构建中有四种，依于善等心生的缘，所依的不善。在第六构建中有三种，依于善等心生的缘。依先前所依，四种中第一种是所依的善等，第二种是所依的善等；第三种是所依的不善。第四种是眼等的五识。根据俱生缘的十种有果报和非果报，分为两类，依俱生根本的说法理解。
在下位根本中，所缘有七种，依于所依的缘而得。在主导缘中有七种，依于它们。无间和等无间中有七种，依于所依而得。在依止中有一种，作为不善的所依。先前所依中有一种，作为其所依或所缘。依于所依的缘中有三种。作为业的缘有两种，作为固有的依止。出世间的善意图也在无间缘中。根据不相应的缘有一种，依于所依的缘；同样在存在和灭尽中。在无存在中有七种，依于等无间的情况。

466. Upanissayamūlakāni pana satta ghaṭanāni honti. Tattha purimāni tīṇi ārammaṇūpanissayavasena vuttāni. Tattha paṭhame sattāti kusalo kusalādīnaṃ, tathā abyākato, akusalo akusalassevāti evaṃ satta. Dutiye ekanti cakkhādiabyākataṃ akusalassa. Tatiye vatthu akusalassa. Tato parāni dve anantarūpanissayavasena vuttāni. Tesu gaṇanā pākaṭāyeva. Tato dve anantarapakatūpanissayavasena vuttāni. Tattha paṭhame lokiyakusalākusalacetanāpaccayabhāvato gahetabbā, dutiye lokuttarakusalāva.

467-468. Purejātamūlake ārammaṇe tīṇīti abyākato kusalādīnaṃ. Adhipatiyā ekanti abyākato akusalassa. Sesesupi eseva nayo. Ettha pana satta ghaṭanāni. Tesu paṭhamaṃ vatthārammaṇavasena vuttaṃ, dutiyaṃ vatthuvaseneva, tatiyaṃ ārammaṇavasena, catutthaṃ vatthussa ārammaṇakālavasena, pañcamaṃ ārammaṇādhipativasena, chaṭṭhaṃ vatthuno ārammaṇādhipatikālavasena, sattamaṃ cakkhādivasena.

469-472. Pacchājātamūlake vīsati paccayā na yujjanti, tayova yojanaṃ labhanti. Ekamevettha ghaṭanaṃ, taṃ kāyassa kusalādīnaṃ vasena veditabbaṃ. Āsevanamūlakepi ekameva ghaṭanaṃ.

473-477. Kammamūlake anantare ekanti maggacetanāvasena vuttaṃ. Aññamaññe tīṇīti ettha paṭisandhiyaṃ vatthupi gahetabbaṃ. Upanissaye dveti anantarapakatūpanissayavasena heṭṭhā vuttāneva. Evaṃ sesānipi heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāni. Ettha pana ekādasa ghaṭanāni. Tattha paṭhamāni dve pakatūpanissayānantarūpanissayavibhāgato nānākkhaṇikakammavasena vuttāni. Tato parāni cattāri vipākāvipākato ekakkhaṇikakammavasena vuttāni. Tattha paṭhame arūpena saddhiṃ cittasamuṭṭhānarūpaṃ labbhati, dutiye arūpena saddhiṃ vatthu, tatiye arūpameva, catutthe cittasamuṭṭhānarūpameva. Paṭisandhiyaṃ pana kaṭattārūpampi labbhati. Tato parāni pañca savipākāni, tāni heṭṭhā vuttanayāneva. Vipākamūlake pañca ghaṭānāni uttānatthāneva.

478-483. Āhāramūlake sattātiādīni vuttanayāneva. Ghaṭanāni panettha catuttiṃsa. Tesu paṭhamāni pañca vipākāvipākasāmaññato vuttāni. Tattha paṭhame cattāropi āhārā labbhanti; dutiye tayo arūpāhārāva. Tatiye vatthupi paccayuppannaṃ hoti, catutthe taṃ parihāyati. Pañcame rūpameva paccayuppannaṃ. Tato parāni pañca savipākaghaṭanāni, tāni heṭṭhā vuttanayāneva. Tato parāni nava ghaṭanāni cetanāhāravasena vuttāni. Tato parāni nava nirādhipativiññāṇāhāravasena . Tato parāni sādhipativiññāṇāhāravasena cha ghaṭanāni vuttāni. Tattha tīṇi vipākāvipākasāmaññavasena vuttāni. Tīṇi vipākavaseneva. Tattha lokiyānaṃ vipākānaṃ abhāvato vatthu parihāyati.

484-

在依止根本中有七种构建。其中前三种是依于所缘的依止而述说的。在这里，第一种是七种：善于善的，善于无记的，善于不善的，及无记的。第二种是依于眼等的无记的不善。第三种是所依的不善。其后还有两种，依于无间的缘而述说的。其计数显而易见。接下来还有两种，依于固有的无间而述说的。在这里，第一种是世俗的善与不善的意图，第二种是出世间的善。
467-468. 在先前所依的根本中，所缘有三种：无记的善与不善。在主导缘中有一种：无记的不善。其余的也是如此。在这里有七种构建。其中第一种是依据所依的缘而述说的，第二种是依据所依的缘，第三种是依据所缘，第四种是依据所依的时机，第五种是依据所缘的主导，第六种是依据所依的主导，第七种是依据眼等的。
469-472. 在后生根本中，二十种缘不相应，只有三种结合。在这里有一种构建，应当理解为身体的善等。在依于接触的根本中也有一种构建。
473-477. 在业的根本中，有一种是依于道意图而述说的。在互相缘中有三种，这里应当理解为再生的所依。在下位中有两种，依于固有的无间而述说的。其余的也应当依前所述的方式理解。在这里有十一种构建。其中，前两种是依据固有的无间与无间的区别而述说的，接下来的四种是依据果报与非果报的各个瞬间而述说的。在这里，第一种是与无形相结合的心生色，第二种是与无形相结合的所依，第三种是无形，第四种是心生色。在再生中也可以得到有形的。其后还有五种有果报的构建，这些都依前所述的方式。在果报根本中有五种构建，显而易见。
478-483. 在饮食根本中有七种等，依前所述的方式。在这里构建有三十种。其中，前五种是依据果报与非果报的共同特征而述说的。在这里，第一种是四种饮食得；第二种是三种无形饮食。第三种是所依中生起的，第四种则消失。第五种是有形的生起。其后还有五种有果报的构建，这些都依前所述的方式。其后还有九种构建，依于心生的饮食。其后还有九种构建，依于无主导的意识饮食。其后还有六种构建，依于有主导的意识饮食。在这里有三种依据果报与非果报的共同特征而述说的。三种依据果报而述说的。在这里，由于世俗果报的缺失，所依将会消失。

495. Indriyamūlake purejāte ekanti cakkhundriyādīnaṃ vasena abyākatena abyākataṃ. Sesaṃ dumūlakaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Ghaṭanāni panettha cha sattati. Tattha paṭhame sabbānipi indriyāni paccayaṭṭhena labbhanti. Dutiye rūpajīvitindriyaṃ hāyati. Na hi taṃ nissayo hoti. Tatiye arūpindriyāni rūpānaṃ. Catutthe cakkhādīni cakkhuviññāṇādīnaṃ. Tato parāni nava ghaṭanāni sahajātaarūpindriyavasena vuttāni, tato nava maggabhūtānaṃ indriyānaṃ vasena, tato nava jhānaṅgabhūtānaṃ, tato nava jhānamaggabhūtānaṃ, tato nava manindriyavaseneva, tato sādhipatīni cha, tato vīriyavasena maggasampayuttāni cha, tato amohahetuvasena nirādhipatīni nava, sādhipatīni cha. Tesu sabbesu vipākapaccayena ayuttāni ca yuttāni ca heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāni.

496-500. Jhānamūlakepi dumūlakaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Ghaṭanāni panettha chattiṃsa. Tesu paṭhamāni nava indriyamaggabhāvaṃ anāmasitvā sādhāraṇajhānaṅgavaseneva vuttāni. Tato parāni nava indriyabhūtajhānaṅgavasena, tato nava maggabhūtajhānaṅgavasena, tato nava indriyamaggabhūtajhānaṅgavasena. Catūsupi cetesu navakesu ādito cattāri cattāri vipākāvipākasādhāraṇāni. Avasāne pañca pañca vipākāneva, tāni heṭṭhā vuttanayāneva.

501-508. Maggamūlakepi dumūlakaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Ghaṭanāni panettha sattapaññāsa. Tesu paṭhamāni nava indriyajhānabhāvaṃ anāmasitvā suddhikamaggavaseneva vuttāni. Tato nava indriyabhūtamaggavasena, tato nava jhānabhūtamaggavasena, tato nava indriyajhānabhūtamaggavasena, tato cha adhipatibhūtamaggavasena, tato nava nirādhipatimaggahetuvasena, tato cha sādhipatimaggahetuvasena, tattha navakesu pañca pañca chakkesu tīṇi tīṇi vipākāni. Sesāni sādhāraṇāni, tāni heṭṭhā vuttanayāneva.

509-510. Sampayuttamūlake dumūlakaṃ uttānatthameva. Ettha pana dveyeva ghaṭanāni. Tattha ekaṃ sādhāraṇavasena, ekaṃ vipākavasena vuttaṃ.

511-514. Vippayuttamūlakepi dumūlakaṃ uttānatthameva. Ghaṭanāni panettha terasa. Tattha paṭhame pañcāti kusalo abyākatassa, tathā akusalo, abyākato tiṇṇannampi. Ettha ca ime vippayuttādayo sahajātāpi honti, pacchājātapurejātāpi. Dutiye purejātasahajātāva tatiye teyeva adhipativasena. Tattha kusalo abyākatassa tathā akusalo, abyākato pana abyākatassa ca ārammaṇādhipativasena akusalassa cāti evaṃ cattāri. Catutthe tīṇīti kusalādīni abyākatassa. Indriyāni panettha rūpānipi arūpānipi. Pañcame paccayā arūpāva chaṭṭhe vatthuvasena rūpāva sattame kusalābyākatānaṃ vipassanāvasena, akusalassa assādanavasena vatthumeva. Aṭṭhame tadevākusalassa, navame cakkhādīni abyākatassa, dasame kusalādayo cittasamuṭṭhānānaṃ, ekādasame paṭisandhiyaṃ vatthu khandhānaṃ, dvādasame paṭisandhiyaṃ khandhā kaṭattārūpānaṃ, terasame paṭisandhiyaṃ khandhā vatthussa.

515-

在依止根本中有一种，依于眼等的无记而述说的无记。在其他方面应依前述的方式理解。在这里有六十种构建。在这些中，第一种是所有的感官因缘而得；第二种是色生存感官的衰退。因为它没有依止。第三种是无形感官的色。第四种是眼等的意识。其后还有九种构建，依于俱生的无形感官而述说，接下来是九种依于道的感官，接下来是九种依于禅的感官，接下来是九种依于禅道的感官，接下来是九种依于心的感官，接下来是六种有主导的，接下来是六种依于精进的道相应，接下来是九种因无痴的缘而无主导的，六种有主导的。在这些中，所有的果报因缘都应依前述的方式理解为不相应和相应。
496-500. 在禅的根本中也应依前述的方式理解。在这里有三十种构建。其中，前九种是依于感官道的性质而述说的，接下来是九种依于感官的禅，接下来是九种依于道的禅，接下来是九种依于感官道的禅。在这四种中，各有四种果报与非果报的共同特征。最后有五种果报，依前述的方式。
501-508. 在道的根本中也应依前述的方式理解。在这里有七十五种构建。其中，前九种是依于感官禅的性质而述说的，接下来是九种依于感官的道，接下来是九种依于禅的道，接下来是九种依于感官禅的道，接下来是六种依于主导的道，接下来是九种因无主导的缘而生的道，接下来是六种因有主导的缘而生的道。在这九种中，有五种五个方面的果报。其余的都是共同特征，依前述的方式。
509-510. 在相应根本中应依于前述的方式理解。在这里只有两种构建。其中一种是依于共同的方式，另一种是依于果报的方式。
511-514. 在不相应根本中也应依于前述的方式理解。在这里有十三种构建。其中第一种是五种：善于无记，不善于无记，及无记的三种。在这里，这些不相应的构建也可以是俱生的，后生或先生的。第二种是先生的俱生，第三种是根据这些的主导。在这里，善于无记和不善于无记，及无记的无记，依于不善的所缘而述说的，这样共四种。在第四种中有三种：善等的无记。在这里的感官包括有形和无形。在第五种中，因缘的无形；第六种则是因缘的有形；第七种是善于无记的观察，及不善于的所依。在第八种中是同样的不善，在第九种中是眼等的无记；在第十种中是善等的心生；在第十一种中是再生的所依；在第十二种中是再生的所依的无形；在第十三种中是再生的所依的所缘。

518. Atthipaccayamūlake upanissaye ekanti ārammaṇūpanissayavasena abyākataṃ akusalassa. Sesaṃ dumūlake uttānameva. Ghaṭanāni panettha ekūnatiṃsa. Tesu paṭhame arūpavatthārammaṇamahābhūtaindriyāhārānaṃ vasena sahajātapurejātapacchājātapaccayā labbhanti. Dutiye pacchājātakabaḷīkārāhārā na labbhanti. Paṭhamadutiyaghaṭanāneva adhipatinā saddhiṃ upari tatiyacatutthāni katāni. Puna paṭhamameva catūhi āhārehi saddhiṃ pañcamaṃ, rūpindriyehi saddhiṃ chaṭṭhaṃ, rūpārūpindriyehi saddhiṃ sattamaṃ kataṃ. Dutiyameva vā pana indriyehi saddhiṃ sattamaṃ kataṃ. Paṭhamadutiyāneva vippayuttapaccayena saddhiṃ aṭṭhamanavamāni. Tesu navamaṃ adhipatinā saddhiṃ dasamaṃ kataṃ. Tato ekādasame paccayavasena vatthu hāyati. Dvādasame arūpadhammāyeva paccayā, terasame vatthārammaṇā, cuddasame vatthumeva, pannarasame ārammaṇameva, soḷasame vatthumeva ārammaṇaṃ, sattarasame pana tadeva ārammaṇādhipatibhāvena, aṭṭhārasamepi tadeva ārammaṇūpanissayavasena, ekūnavīsatime cakkhādayova paccayā. Imāni ekūnavīsati pakiṇṇakaghaṭanāni nāma sahajātaṃ aggahetvā vuttāni. Tato parāni dasa sahajātavasena vuttāni.



在存在缘的根本中，在下位中有一种，依于所缘的下位，无记的不善。在其他方面应依前述的方式理解。在这里有二十九种构建。在这些中，第一种是依于无形、所依、大种、感官和饮食的俱生、先生、后生的缘而得。第二种是后生的食不得。第一和第二构建与主导缘结合，上述第三和第四构建。再次第一构建与四种饮食结合，第五构建；与色感官结合，第六构建；与色无形感官结合，第七构建。第二构建或与感官结合，第七构建。第一和第二构建与不相应缘结合，第八和第九构建。其中第九构建与主导缘结合，第十构建。在第十一构建中，缘的所依消失。在第十二构建中，只有无形法的缘。在第十三构建中是所依所缘，在第十四构建中是所依，在第十五构建中是所缘，在第十六构建中是所依的所缘，在第十七构建中是同样的所缘主导，在第十八构建中是同样的所缘下位，在第十九构建中是眼等的缘。这些是二十九种杂项构建，未包括俱生。其后还有十种依于俱生而述说的。

519. Natthivigatamūlakesu anantarasamanantaramūlakesu viya upanissayāsevanakammavasena tīṇiyeva ghaṭanāni, avigatamūlakaṃ atthimūlakasadisamevāti.

Yāni panetāni imasmiṃ pañhāvāre ghaṭanāni vuttāni, tāni sabbānipi duvidhāniyeva – pakiṇṇakato sahajātato ca. Tattha sabbesampi ārammaṇamūlakādīnaṃ ādito sahajātaṃ aggahetvā vuttāni pakiṇṇakāni nāma. Tāni ārammaṇamūlake pañcapi, adhipatimūlake cha, anantaramūlake tīṇipi, tathā samanantaramūlake, nissayamūlake dasa, upanissayamūlake satta, purejātamūlake satta, pacchājātamūlake ekameva, tathā āsevanamūlake, kammamūlake dve, āhāramūlake ekaṃ, indriyamūlake cattāri, vippayuttamūlake nava, atthimūlake ekūnavīsati, natthimūlake tīṇipi, tathāvigatamūlake. Avigatamūlake ekūnavīsatīti sabbānipi satañceva tīṇi ca honti. Sahajātanissayabhāvena panetāni pakiṇṇakānīti vuttāni.

Yāni pana sahajātaṃ labbhanti, tāni sahajātaghaṭanāni nāmāti vuccanti. Tāni ārammaṇamūlake anantarasamanantarapurejātapacchājātaāsevananatthivigatamūlakesu na labbhanti. Na hi te paccayā sahajātānaṃ paccayā honti. Yathā ca sahajātānaṃ na honti, tathā hetusahajātaaññamaññavipākajhānamaggasampayuttapaccayā. Asahajātānanti hetumūlake sabbāni catuvīsatipi ghaṭanāni sahajātaghaṭanāneva. Tathā adhipatimūlake catuvīsati, sahajātamūlake dasapi, aññamaññamūlake chapi, nissayamūlake dasa, kammamūlake nava, vipākamūlake pañcapi, āhāramūlake tettiṃsa, indriyamūlake dvāsattati jhānamūlake chattiṃsāpi, maggamūlake sattapaññāsampi, sampayuttamūlake dvepi, vippayuttamūlake cattāri, atthimūlake dasa, avigatamūlake dasāti sabbānipi tīṇi satāni dvādasa ca honti. Iti purimāni sataṃ tīṇi ca imāni ca dvādasuttarāni tīṇi satānīti sabbānipi pañcadasādhikāni cattāri ghaṭanasatāni pañhāvāre āgatāni. Tesu ye ye paccayadhammā nāmavasena na pākaṭā hutvā paññāyanti, tepi hetumūlakādīnaṃ nayānaṃ ādito vipākāvipākasāmaññato vuttesu ghaṭanesu dassetabbā. Dvādaseva hi hetū cha ārammaṇā cattāro adhipatayo cattāro āhārā vīsati indriyāni satta jhānaṅgāni dvādasa maggaṅgānīti ete paccayadhammā nāma. Tesu ye ye dhammā ekantena kusalā, ekanteneva akusalā, ekantena kusalavipākā, ekantenevākusalavipākā, ekanteneva vipākā, ekanteneva avipākā te te sādhukaṃ sallakkhetvā ye tattha vipākā, te vipākaghaṭanesu, ye avipākā, te avipākaghaṭanesu yathāyogaṃ yojetabbāti.

Pañhāvārassa ghaṭane anulomagaṇanā.

Paccanīyuddhāravaṇṇanā



在没有存在缘的根本中，依于下位的缘，像在无间的根本中一样，依于接触和依止的行为有三种，非无间的根本与存在根本是相似的。
在这一段中提到的构建，都是二类的——从杂项和俱生中得出。这里所有的都是依于所缘的根本等，未包括俱生。它们在所缘根本中有五种，在主导根本中有六种，在无间根本中有三种，也在无间根本中，存在根本中有十种，在依止根本中有七种，在先生根本中有七种，在后生根本中有一种，在依于接触的根本中有两种，在业的根本中有一种，在饮食根本中有一种，在感官根本中有四种，在不相应根本中有九种，在存在根本中有二十九种，在没有存在根本中有三种，在无间根本中有二十九种。所有这些是二十九种杂项构建。
那些能够得到的俱生构建，被称为俱生构建。在所缘根本中、无间根本中、先生和后生的缘、接触、没有存在的根本中都不能得到。因为这些因缘不是依于俱生的因缘。正如这些不是俱生的那样，因缘的俱生也不是相互的果报、禅、道的相应因缘。非俱生的，即因缘根本中所有的二十四种构建都是俱生构建。同样在主导根本中有二十四种，在俱生根本中有十种，在互相根本中有六种，在存在根本中有十种，在业的根本中有九种，在果报根本中有五种，在饮食根本中有三十种，在感官根本中有二十七种，在禅的根本中有三十种，在道的根本中有七十五种，在相应根本中有两种，在不相应根本中有四种，在存在根本中有十种，在无间根本中有十种。所有这些都是三百二十种构建。
因此，前面提到的三百种构建和这二百种构建，共计五百种构建在这一段中出现。那些因缘法名义上不显而易见的，也应当从因缘根本等的前述果报和非果报的共同特征中理解。因为只有因缘六种、所缘四种、主导四种、饮食二十种、感官七种、禅的八种、道的十二种，这些因缘法名义上称为因缘法。在这些中，所有的法都可以是完全的善，完全的不善，完全的善的果报，完全的不善的果报，完全的果报，完全的非果报，这些都应当被清楚地理解为在这些果报构建中，非果报的在相应构建中应当适当地结合。
关于这一段的构建，进行顺序计算。
关于反驳的阐述。

527. Idāni paccanīyaṃ hoti. Tattha yathā paṭicca vārādīsu ‘‘akusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo dhammo uppajjati nahetupaccayā’’tiādinā nayena labbhamānā pañhā labbhamānānaṃ paccayānaṃ vasena sarūpatova vitthāritā. Evaṃ avitthāretvā ekena lakkhaṇena saṅkhepato paccanīyaṃ dassetuṃ dhammasaṅgāhakehi kusalo dhammo kusalassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayotiādinā nayena anulomato kusalādīnaṃ paccayā uddhaṭā. Te ca kho paccayā samūhavasena, no ekekapaccayavaseneva; tasmā ye yattha samūhato dassitā, te vibhajitvā veditabbā. Sabbepi hi ime catuvīsati paccayā aṭṭhasu paccayesu saṅgahaṃ gacchanti. Kataresu aṭṭhasu? Ārammaṇe, sahajāte, upanissaye, purejāte, pacchājāte, kamme, āhāre, indriyeti. Kathaṃ? Ṭhapetvā hi ime aṭṭha paccaye sesesu soḷasasu hetupaccayo aññamaññavipākajhānamaggasampayuttapaccayoti ime cha paccayā ekantena sahajātā hutvā sahajātānaññeva paccayabhāvato sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Anantarapaccayo samanantaraāsevananatthivigatapaccayoti ime pana pañca uppajjitvā niruddhā attano anantaraṃ uppajjamānānaññeva paccayabhāvato anantarūpanissayalakkhaṇena upanissaye saṅgahaṃ gacchanti. Nissayapaccayo sahajātapurejātabhedato duvidho. Tattha sahajātanissayo sahajātānaññeva nissayapaccayabhāvato sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchati, purejātanissayo purejātapaccaye saṅgahaṃ gacchati.

Adhipatipaccayopi sahajātādhipatiārammaṇādhipativasena duvidho. Tattha sahajātādhipati sahajātānaṃyeva adhipatipaccayabhāvato sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Ārammaṇādhipati ārammaṇūpanissayo hotiyevāti ārammaṇūpanissayalakkhaṇena upanissayapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Vippayuttapaccayo sahajātapurejātapacchājātabhedato tividho. Tattha sahajātavippayutto sahajātānaññeva vippayuttapaccayabhāvato sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Purejātavippayutto pure uppajjitvā pacchā uppajjamānānaṃ paccayabhāvato purejāte saṅgahito. Pacchājātavippayutto pacchā uppajjitvā pure uppannānaṃ upatthambhanavasena paccayabhāvato pacchājātapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Atthipaccayaavigatapaccayā sahajātapurejātapacchājātaāhārindriyānañceva atthiavigatesu ca ekekassa vasena chahi bhedehi ṭhitā. Tattha sahajātaatthiavigatā sahajātānaññeva atthiavigatapaccayabhāvato. Sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Purejātā pure uppajjitvā pacchā uppajjamānānaṃ paccayabhāvato purejātapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Pacchājātā pacchā uppajjitvā pure uppannānaṃ upatthambhanavasena paccayabhāvato pacchājātapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Āhārabhūtā kabaḷīkārāhārapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Indriyabhūtā rūpajīvitindriyapaccaye saṅgahaṃ gacchantīti evaṃ ime soḷasa paccayā imesu aṭṭhasu paccayesu saṅgahaṃ gacchantīti veditabbā.


现在是反驳的部分。在这里，如同依于因缘的法则，所述的构建是“因缘法中不善法因缘生起并非无因缘”之类的方式，所获得的问答以其性质而被详细阐释。这样不详细阐释的情况下，通过一个特征来简略地展示反驳的内容，法的集合者以善法为因缘的法而述说。在此情况下，因缘是作为一个整体，而不是单一因缘；因此，在那里作为整体所展示的，需被分开理解。所有这些四十个因缘都归于八个因缘的集合。哪些是这八个？在所缘、俱生、依止、先生、后生、业、饮食、感官中。如何呢？除去这八个因缘，其余的十六个因缘是因缘、果报、禅、道的相应因缘，这六个因缘作为完全的俱生而归于俱生因缘的集合。依止因缘是因缘的特征，作为整体归于依止因缘的集合。依止因缘又分为两类，因缘的特征是俱生与先生的差异。在这里，俱生依止因缘是因缘的特征，作为整体归于俱生因缘的集合；先生依止因缘是作为先生的因缘而归于整体。
主导因缘也分为两类，依于俱生主导和所缘主导。在这里，俱生主导是因缘的特征，归于俱生因缘的集合。所缘主导是依于所缘的依止特征而归于依止因缘的集合。非相应因缘又分为三类，因缘的特征是俱生、先生和后生的差异。在这里，俱生非相应因缘是因缘的特征，归于俱生因缘的集合。先生非相应因缘是依于先生生起的因缘，归于先生的集合。后生非相应因缘是依于后生生起的因缘，归于后生的集合。
存在因缘与无存在因缘的差异，依于俱生、先生和后生的因缘也各有六种。在这里，俱生存在因缘是因缘的特征，归于俱生因缘的集合。俱生因缘与无存在因缘的集合是依于六种特征而存在的。在这里，俱生因缘与无存在因缘的集合归于八个因缘的集合。依于饮食的因缘归于饮食因缘的集合。依于感官的因缘归于感官因缘的集合。这样这十六个因缘在这八个因缘中归于集合。


Imesampi pana aṭṭhannaṃ paccayānaṃ aññamaññaṃ saṅgaho atthiyeva. Ādito niddiṭṭho hi ārammaṇapaccayo adhipatianadhipatibhedena duvidho. Tattha adhipatibhūto ārammaṇūpanissayalakkhaṇena upanissaye saṅgahaṃ gacchati. Anadhipatibhūto suddho ārammaṇapaccayova. Kammapaccayopi sahajātanānākkhaṇikavasena duvidho. Tattha sahajātakammaṃ attanā sahajātānaññeva kammapaccayabhāvato sahajāteyeva saṅgahaṃ gacchati. Nānākkhaṇikakammaṃ balavadubbalavasena duvidhaṃ. Tattha balavakammaṃ vipākadhammānaṃ upanissayova hutvā paccayo hotīti upanissaye saṅgahaṃ gacchati. Balavampi pana rūpānaṃ dubbalañca arūpānaṃ nānākkhaṇikakammapaccayeneva paccayo. Āhārapaccayopi rūpārūpato duvidho. Tattha arūpāhāro attanā sahajātānaññeva paccayo hotīti sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Rūpāhāro sahajātapurejātapacchājātānaṃ paccayo na hoti. Attano pana uppādakkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitippatto āhārapaccayataṃ sādhetīti āhārapaccayova hoti. Indriyapaccayopi rūpārūpato duvidho. Tattha arūpindriyapaccayo attanā sahajātānaññeva indriyapaccayataṃ sādhetīti sahajāteyeva saṅgahaṃ gacchati. Rūpindriyapaccayo pana ajjhattabahiddhābhedato duvidho. Tattha ajjhattaṃ indriyapaccayo pure uppajjitvā pacchā uppajjamānānaṃ sasampayuttadhammānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ indriyapaccayo hotīti purejāteyeva saṅgahaṃ gacchati. Bāhiro indriyapaccayo nāma rūpajīvitindriyaṃ, taṃ sahajātānaṃ paccayo hontampi anupālanamattavaseneva hoti, na janakavasenāti indriyapaccayova hoti. Evaṃ ime aṭṭha paccayā aññamaññampi saṅgahaṃ gacchantīti veditabbā. Ayaṃ tāva aṭṭhasu paccayesu avasesānaṃ soḷasannañceva tesaṃyeva ca aṭṭhannaṃ aññamaññavasena saṅgahanayo.


这些八个因缘的相互关系是存在的。首先，所缘因缘被分为两类，因缘和非因缘的差异。在这里，因缘的特征是依于所缘的依止特征，而归于依止因缘的**。非因缘是纯粹的所缘因缘。
业因缘也分为两类，因缘的特征是俱生和非俱生的差异。在这里，俱生业因缘是因缘的特征，归于俱生因缘的**。非俱生业因缘是强弱的差异。在这里，强业因缘是依于果报法的依止特征，而归于依止因缘的**。强业因缘也是依于色法和非色法的非俱生业因缘的**。
饮食因缘也分为两类，因缘的特征是色法和非色法的差异。在这里，非色饮食因缘是因缘的特征，归于俱生因缘的**。色饮食因缘不是俱生、先生和后生的因缘，但它超越自己的生起，成为饮食因缘的**。
感官因缘也分为两类，因缘的特征是色法和非色法的差异。在这里，非色感官因缘是因缘的特征，归于俱生因缘的**。色感官因缘是内外的差异。在这里，内感官因缘是依于先生生起的因缘，归于先生的**。外感官因缘是眼、耳、鼻、舌、身和意识等感官因缘的**，它是因缘的特征，归于感官因缘的**。
这样，这八个因缘的相互关系是存在的。这些八个因缘的相互关系是十六个因缘的**。


Idāni imesaṃ aṭṭhannaṃ paccayānaṃ ekekasmiṃ catuvīsatiyāpi paccayesu ye ye saṅgahaṃ gacchanti, te te veditabbā. Tattha aṭṭhannaṃ tāva sabbapaṭhame ārammaṇapaccaye ārammaṇapaccayova saṅgahaṃ gacchati, na sesā tevīsati. Dutiye sahajātapaccaye hetupaccayo sahajātādhipatipaccayo sahajātapaccayo aññamaññapaccayo sahajātanissayapaccayo sahajātakammapaccayo vipākapaccayo sahajātaāhārapaccayo sahajātaindriyapaccayo jhānapaccayo maggapaccayo sampayuttapaccayo sahajātavippayuttapaccayo sahajātatthipaccayo sahajātāvigatapaccayoti ime pannarasa paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Tatiye upanissayapaccaye adhipatibhūto ārammaṇapaccayo ārammaṇabhūto adhipatipaccayo anantarasamanantaraupanissayaāsevanapaccayā nānākkhaṇiko balavakammapaccayo natthipaccayo vigatapaccayoti ime nava paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Catutthe purejātapaccaye purejātanissayapaccayo purejātapaccayo purejātindriyapaccayo purejātavippayuttapaccayo purejātatthipaccayo purejātāvigatapaccayoti ime cha paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Pañcame pacchājātapaccaye pacchājātapaccayo pacchājātavippayuttapaccayo pacchājātatthipaccayo pacchājātāvigatapaccayoti ime cattāro paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Chaṭṭhe kammapaccaye nānākkhaṇikakammapaccayova saṅgahito. Sattame āhārapaccaye kabaḷīkārāhāravaseneva āhārapaccayo āhāratthipaccayo āhārāvigatapaccayoti ime tayo paccayā saṅgahitā. Aṭṭhame indriyapaccaye rūpajīvitindriyapaccayo indriyatthipaccayo indriyāvigatapaccayoti ime tayo paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Evaṃ imesaṃ aṭṭhannaṃ paccayānaṃ ekekasmiṃ ime cime ca paccayā saṅgahaṃ gatāti ñatvā ye yattha saṅgahaṃ gatā, te tassa gaṇanena gahitāva hontīti veditabbā.

Evaṃ sabbapaccayasaṅgāhakānaṃ imesaṃ aṭṭhannaṃ paccayānaṃ vasena ekūnapaññāsāya pañhesu imasmiṃ paccanīye ‘‘kusalo dhammo kusalassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo’’tiādayo ime pannarasa pañhā uddharitvā vissajjitā. Tattha kusalo kusalassa, kusalo akusalassa, kusalo abyākatassa, kusalo kusalābyākatassāti kusalādikā cattāro pañhā; tathā akusalādikā; abyākato pana abyākatassa, abyākato kusalassa, abyākato akusalassāti abyākatādikā tayo; kusalo ca abyākato ca kusalassa; tathā abyākatassa; akusalo ca abyākato ca akusalassa; tathā abyākatassāti dumūlakekāvasānā cattāro honti. Tesu paṭhame pañhe yehi bhavitabbaṃ, te sabbe saṅgahetvā tayo paccayā vuttā. Dutiye dve, tatiye pañca, catutthe ekova pañcame tayo, chaṭṭhe dve, sattame pañca, aṭṭhame ekova navame satta, dasame tayo, ekādasame tayo, dvādasame dve, terasame cattāro, cuddasame dve, pannarasamepi cattārova. Te ‘‘sahajātapaccayenā’’ti avatvā ‘‘sahajātaṃ pacchājāta’’nti vuttā. Tattha kāraṇaṃ parato vakkhāma.


现在，对于这八个因缘中的每一个，四十个因缘的相互关系是存在的。在这里，首先提到的八个因缘中，所缘因缘归于所缘因缘的集合，而其他的三十二个则不在此列。其次，在俱生因缘中，因缘的特征是因缘和主导因缘，俱生因缘、相互因缘、依止因缘、业因缘、果报因缘、俱生饮食因缘、俱生感官因缘、禅因缘、道因缘、相应因缘、俱生非相应因缘、俱生存在因缘、俱生无存在因缘，这十五个因缘归于集合。
第三，在依止因缘中，主导的所缘因缘、所缘的主导因缘、非无间的依止因缘、依止因缘的多种状态、强业因缘、没有存在因缘和无存在因缘，这九个因缘归于集合。第四，在先生因缘中，先生依止因缘、先生因缘、先生感官因缘、先生非相应因缘、先生存在因缘、先生无存在因缘，这六个因缘归于集合。第五，在后生因缘中，后生因缘、后生非相应因缘、后生存在因缘、后生无存在因缘，这四个因缘归于集合。第六，在业因缘中，非无间的业因缘归于集合。第七，在饮食因缘中，依于饮食的因缘、饮食的存在因缘、饮食的无存在因缘，这三个因缘归于集合。第八，在感官因缘中，色法生命感官因缘、感官的存在因缘、感官的无存在因缘，这三个因缘归于集合。这样，这八个因缘的相互关系是存在的，所有这些因缘都归于集合。
因此，所有的因缘集合者依据这八个因缘的特性，在五十个问答中，诸如“善法因缘善法的因缘”之类的十五个问答被提取并阐述。在这里，善法因缘的善法、善法的非善法、善法的未定义、善法的善法未定义，这四个问答属于善法的集合；同样，非善法的集合；未定义的则是未定义的非善法、未定义的善法、未定义的非善法，这三类问答属于未定义的集合；善法与未定义的善法；同样未定义的；非善法与未定义的非善法；同样未定义的；最终归于四个问答的集合。
在这些问答中，第一问所应有的，都是归于集合的三类因缘。第二问有两个，第三问有五个，第四问只有一个，第五问有三个，第六问有两个，第七问有五个，第八问只有一个，第九问有七个，第十问有三个，第十一问有三个，第十二问有两个，第十三问有四个，第十四问有两个，第十五问也有四个。它们被称为“因缘的俱生”，而不是“俱生的后生”。在这里，原因将在后面阐述。


Samāsato panettha eko dve tayo cattāro pañca sattāti chaḷeva paccayaparicchedā honti. Ayaṃ pañhāvārassa paccanīye ukkaṭṭhavasena pañhāparicchedo ceva te te paccaye saṅgahetvā dassitapaccayaparicchedo ca. ‘‘Na hetupaccayo’’tiādīsu hi catuvīsatiyāpi paccayapaccanīyesu ekapaccanīyepi ito uddhaṃ pañhā vā paccayā vā na labbhanti, heṭṭhā labbhanti. Tasmā yesu pañhesu ‘‘kusalo dhammo kusalassa ca abyākatassa ca dhammassa sahajātapaccayena paccayo’’ti evaṃ ekova paccayo āgato, tasmiṃ paccaye paṭikkhitte te pañhā parihāyanti. Yasmiṃ pana pañhe ‘‘kusalo dhammo akusalassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo upanissayapaccayena paccayo’’ti evaṃ dve paccayā āgatā. Tattha nārammaṇapaccayāti evaṃ ekasmiṃ paccaye paṭikkhittepi itarassa paccayassa vasena so pañho labbhateva. Tesu pana dvīsupi paccayesu paṭikkhittesu so vāro pacchijjati. Evameva yesu pañhesu tayo cattāro pañca satta vā labbhanti, tesu ṭhapetvā paṭikkhitte paccaye avasesānaṃ vasena te pañhā labbhantiyeva. Sabbesu pana paccayesu paṭikkhittesu sabbepi te vārā pacchijjantīti idameva cettha lakkhaṇaṃ. Iminā lakkhaṇena ādito paṭṭhāya tesu tesu pañhesu saṅkhipitvā vuttapaccayānaṃ pabhedo ca tasmiṃ tasmiṃ paccanīye tesaṃ tesaṃ pañhānaṃ parihāni ca veditabbā.

Tatrāyaṃ vitthārakathā – paṭhamapañhe tāva tīhi paccayehi ekūnavīsati paccayā dassitā. Kathaṃ? Kusalo hi kusalassa purejātapacchājātavipākavippayutteheva paccayo na hoti , sesehi vīsatiyā hoti, tesu ārammaṇapaccayo ekova sahajāte pana sabbasaṅgāhikavasena pannarasa paccayā saṅgahaṃ gacchantīti vuttā. Tesu hetupaccaye paṭikkhitte cuddasa honti. Kusalo pana kusalassa neva vipākapaccayo na, vippayuttapaccayoti te dve apanetvā sese dvādasa sandhāya sahajātapaccayena paccayoti vuttaṃ. Upanissayapaccayepi sabbasaṅgāhikavasena nava paccayā saṅgahaṃ gacchantīti vuttā. Tesu adhipatibhūto ārammaṇapaccayo ārammaṇabhūto ca adhipatipaccayo ārammaṇūpanissayavasena upanissayameva anupaviṭṭho. Kusalo pana kusalassa nānākkhaṇikakammapaccayo na hotīti taṃ apanetvā sese cha sandhāya upanissayapaccayena paccayoti vuttaṃ. Evaṃ paṭhamapañhe tīhi paccayehi ekūnavīsatipaccayā dassitāti veditabbā. Tesu imasmiṃ hetupaccanīye ‘‘kusalo dhammo kusalassa dhammassa nahetupaccayena paccayoti dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ paccavekkhati, pubbe suciṇṇāni paccavekkhatī’’ti evamādinā ārammaṇapaccayādīsu vuttanayeneva uddharitvā pāḷi dassetabbā.

Ārammaṇapaccaye pana paṭikkhitte tassa vitthāraṃ apanetvā hetupaccayavitthāraṃ pakkhipitvā sāyeva pāḷi dassetabbā, sesapaccayapaṭikkhepesupi eseva nayo. Tasmiṃ pana paccaye paṭikkhitte ye vārā parihāyanti, te parato vakkhāma.


总的来说，这里有六个因缘的分类：一个、两个、三个、四个、五个、七个。这里的问答部分通过提问的方式，展示了这些因缘的分类。对于“无因缘”等四十个因缘的反驳中，单一因缘在这里的问答或因缘中是无法获得的，而在下面的部分则能获得。因此，在这些问答中，如“善法因缘善法的因缘”，这样的单一因缘出现时，如果在该因缘中被拒绝，则这些问答就会消失。而在某些问答中，如“善法因缘非善法因缘的所缘因缘和依止因缘”，则出现了两个因缘。在这里，所缘因缘的拒绝即使在单一因缘中也能获得其他因缘的支持。
在这些问答中，两个因缘的拒绝会阻止该问答的存在。如此，在这些问答中，三个、四个、五个、七个因缘的分类也会存在，除去拒绝的因缘，其他的问答仍然存在。在所有因缘的拒绝中，这些因缘的分类都会被阻止；这就是这里的特征。根据这个特征，从一开始起，在这些问答中所述的因缘的种类与在这些反驳中所述的问答的消失也应被理解。
在这里有详细的讨论——在第一个问答中，通过三个因缘展示了十九个因缘。怎么说呢？善法因缘对于善法的因缘、前生因缘、后生因缘、果报因缘和非相应因缘都不成立，而在其他的二十个因缘中成立，因此，所缘因缘只在俱生的情况下，作为整体的十五个因缘归于**。在这些因缘中，因缘的拒绝会导致十四个因缘的消失。善法因缘对于善法的因缘既不是果报因缘，也不是非相应因缘，这两个因缘被排除，剩下的二十个因缘则是通过俱生因缘的支持而存在。依止因缘也作为整体的九个因缘存在。
在这些因缘中，主导的所缘因缘和所缘的主导因缘，依止因缘的特征在于未被包含。善法因缘对于善法的非无间因缘并不成立，因此排除这个因缘后，剩下的六个因缘通过依止因缘的支持而存在。这样，在第一个问答中通过三个因缘展示了十九个因缘。对于这些因缘，在这个无因缘的反驳中，“善法因缘善法的因缘不是无因缘的因缘”，如施舍、持戒、修行等，都是在此反驳中所述的。
对于所缘因缘的拒绝，详细的内容应被排除，因而将因缘的详细内容放入其中，其他因缘的拒绝也应遵循同样的原则。在这些因缘的拒绝中，哪些因缘会消失，我们将在后面讨论。


Dutiyapañhe pana dvīhi paccayehi tayo paccayā dassitā. Kathaṃ? Kusalo hi akusalassa anantarādivasena paccayo na hoti. Tasmā te apanetvā ārammaṇūpanissayavasena saṅgahitaṃ ārammaṇādhipatiñceva pakatūpanissayañca sandhāya upanissayapaccayena paccayoti vuttaṃ. Tasmā suddho ārammaṇapaccayo ārammaṇādhipativasena adhipatipaccayo upanissayapaccayoti dutiyapañhe dvīhi paccayehi ime tayo paccayā dassitāti veditabbā.

Tatiyapañhe pana pañcahi paccayehi aṭṭhārasa paccayā dassitā. Kathaṃ? Kusalo hi abyākatassa aññamaññapurejātāsevanavipākasampayuttehiyeva paccayo na hoti, sesehi ekūnavīsatiyā hoti. Tesu ārammaṇapaccayo eko. Yasmā pana kusalo abyākatassa aññamaññavipākasampayuttavasena paccayo na hoti, hetupaccayo paṭikkhitto, kammapaccayo visuṃ gahito, tasmā ime pañca apanetvā sahajātena dasa paccayā dassitā. Upanissayena heṭṭhā vuttesu chasu ṭhapetvā āsevanaṃ sesā pañca. Pacchājāto ekova tathā sahajātanānākkhaṇikavasena duvidhopi kammapaccayoti evaṃ tatiyapañhe pañcahi paccayehi ime aṭṭhārasa paccayā dassitāti veditabbā.

Catutthapañhe pana ekena paccayena dasa. Kathaṃ? Kusalo hi kusalābyākatassa sahajāte vuttesu pannarasasu aññamaññavipākasampayuttavippayuttehi paccayo na hoti, hetupaccayo paṭikkhitto. Iti ime pañca apanetvā sesā dasa paccayā ettha ekena paccayena dassitāti veditabbā.

528. Yathā ca imesu kusalādikesu catūsu, tathā akusalādikesupi catūsu pañhesu tehi tehi paccayehi te teyeva paccayā dassitāti veditabbā.

529. Tato parānaṃ abyākatādīnaṃ tiṇṇaṃ pañhānaṃ paṭhamapañhe sattahi paccayehi tevīsati paccayā dassitā. Kathaṃ? Abyākato hi abyākatassa catuvīsatiyāpi paccayehi paccayo hoti. Hetupaccaye pana paṭikkhitte tevīsati honti. Tesu ārammaṇapaccayo ekova. Yasmā panettha asahajātānampi saṅgahaṇatthaṃ āhārindriyapaccayā visuṃ gahitā. Tasmā ime tayo apanetvā sahajātena dvādasa paccayā dassitā. Upanissayena heṭṭhā vuttā cha, purejāto ekova tathā pacchājātaāhārindriyapaccayāti evamettha sattahi paccayehi ime tevīsati paccayā dassitāti veditabbā. Dutiye tīhi paccayehi dvādasa dassitā. Kathaṃ? Ārammaṇapaccayo eko, upanissayena pana ārammaṇūpanissayavasena ārammaṇādhipatianantarasamanantaranatthivigataupanissayapaccayoti cha dassitā. Purejātena purejātanissayavippayuttaatthiavigatā pañcāti evamettha tīhi paccayehi ime dvādasa paccayā dassitāti veditabbā. Tatiyepi eseva nayo.



在第二个问答中，通过两个因缘展示了三个因缘。如何理解？善法因缘对于非善法并不是通过无间等方式的因缘。因此，排除这些因缘后，依于所缘和依止的方式，包括所缘主导和普通依止，通过依止因缘而存在。因此，纯粹的所缘因缘、所缘主导因缘和依止因缘，在第二个问答中通过两个因缘展示了这三个因缘。
在第三个问答中，通过五个因缘展示了十八个因缘。如何理解？善法因缘对于未定义法并不是通过相互、先生、接触、果报和相应的因缘，但在其他二十九个因缘中成立。在这些中，所缘因缘只有一个。由于善法因缘对于未定义法的相互、果报和相应的因缘不成立，因此拒绝了因缘，业因缘被单独处理，排除这五个因缘后，通过俱生因缘展示了十个因缘。在依止因缘中，排除前面提到的六个因缘后，剩下五个因缘。后生因缘只有一个，业因缘根据俱生和非同时的方式是二类。这样，在第三个问答中通过五个因缘展示了十八个因缘。
在第四个问答中，通过一个因缘展示了十个因缘。如何理解？善法因缘对于善法和未定义法在前面提到的十五个俱生因缘中，不是通过相互、果报和非相应的因缘，因此拒绝了因缘。排除这五个因缘后，剩余的十个因缘通过一个因缘展示。
正如在这四个关于善法等的问答中，在四个关于非善法等的问答中，这些因缘也通过相应的因缘展示。
接着，对于未定义法等三个问答，在第一个问答中通过七个因缘展示了二十三个因缘。如何理解？未定义法对于未定义法可以通过二十四个因缘成立。在拒绝因缘时，二十三个因缘存在。在这些中，所缘因缘只有一个。由于在这里需要包括非俱生因缘，饮食和感官因缘被单独处理。因此，排除这三个因缘后，通过俱生因缘展示了十二个因缘。在依止因缘中，排除前面提到的六个因缘后，剩下一个因缘，以及先生、后生、饮食和感官因缘。这样，在第一个问答中通过七个因缘展示了二十三个因缘。
在第二个问答中，通过三个因缘展示了十二个因缘。如何理解？所缘因缘只有一个，通过依止因缘展示了所缘依止、所缘主导、无间、无间依止、没有存在和无存在的六个因缘。通过先生因缘展示了先生依止、先生非相应、存在和无存在的五个因缘。这样，在第二个问答中通过三个因缘展示了十二个因缘。第三个问答也遵循相同的原则。

530. Tato parānaṃ dukamūlakānaṃ catunnaṃ pañhānaṃ paṭhamapañhe ‘‘sahajātapaccayena purejātapaccayenā’’ti avatvā ‘‘sahajātaṃ purejāta’’nti vuttehi dvīhi nissayaatthiavigatavasena tayo paccayā dassitā. Kusalā hi khandhā vatthunā saddhiṃ ekato kusalassa paccayabhāvaṃ sādhayamānā kiñcāpi sahajātā, sahajātapaccayā pana na honti vatthumissakattā . Tasmā tesaṃ sahajātānaṃ nissayaatthiavigatānaṃ vasena sahajātanti vuttaṃ. Vatthumhipi eseva nayo. Tampi hi kiñcāpi purejātaṃ, khandhamissakattā pana purejātapaccayo na hoti. Kevalaṃ purejātānaṃ nissayādīnaṃ vasena purejātanti vuttaṃ.

Dutiyapañhe ‘‘sahajātaṃ pacchājātaṃ āhāraṃ indriya’’nti vuttehi catūhipi sahajātanissayaatthiavigatavasena cattāro paccayā dassitā. Imasmiñhi vāre sahajātapaccayo labbhati, pacchājātapaccayādayo na labbhanti. Pacchājātānaṃ pana āhārindriyasaṅkhātānañca atthiavigatānaṃ vasenetaṃ vuttaṃ. Kusalā hi khandhā abyākatā ca mahābhūtā upādārūpānaṃ sahajātapaccayena nissayapaccayena atthiavigatapaccayehīti catudhā paccayā honti. Pacchājātā pana kusalā tehiyeva bhūtehi saddhiṃ tesaññeva upādārūpānaṃ atthiavigatavasena paccayo. Kabaḷīkārāhāropi pacchājātehi kusalehi saddhiṃ purejātassa kāyassa atthiavigatavaseneva paccayo. Rūpajīvitindriyampi pacchājātehi kusalehi saddhiṃ kaṭattārūpānaṃ atthiavigatapaccayeneva paccayo. Iti imaṃ catudhā paccayabhāvaṃ sandhāya ‘‘sahajātaṃ pacchājātaṃ, āhāraṃ indriya’’nti idaṃ vuttaṃ. Pacchājātāhārindriyapaccayā panettha na labbhantiyeva. Parato akusalamissakapañhādvayepi eseva nayoti. Evamettha tesu tesu pañhesu saṅkhipitvā vuttapaccayānaṃ pabhedo veditabbo. Tasmiṃ tasmiṃ pana paccaye tesaṃ tesaṃ pañhānaṃ parihānāparihāniṃ parato āvikarissāmāti.

Paccanīyuddhārassa atthavaṇṇanā.

Paccanīyagaṇanavaṇṇanā



接下来，对于四个关于苦根的问题，在第一个问答中，除了“俱生因缘和前生因缘”之外，提到“俱生的前生”时，以两种依止和无存在的方式展示了三个因缘。善法的五蕴与物质结合，虽然尝试证明善法的因缘，但由于物质的缺失，俱生因缘并不存在。因此，提到的俱生因缘是基于缺失的依止。物质方面也是如此。虽然提到前生因缘，但由于物质的缺失，前生因缘并不存在。仅仅是基于前生因缘的依止等而提到的前生因缘。
在第二个问答中，提到“俱生的后生饮食感官”，通过四个因缘展示了四个因缘。在这一部分中，俱生因缘是可以获得的，而后生因缘等则无法获得。后生因缘的饮食感官属于存在的缺失，因此这样提到。善法的五蕴、未定义法和四大元素通过俱生因缘、依止因缘和存在的缺失形成四种因缘。后生因缘则与这些元素相结合，形成存在的缺失。饮食因缘也通过后生的善法与前生的身体形成存在的缺失。色法生命感官也同样通过后生的善法与这些元素形成存在的缺失。因此，提到“俱生的后生饮食感官”是为了说明这种四种因缘的存在。在这里，后生饮食感官的因缘并不成立。对于非善法的两个问答也遵循同样的原则。由此可见，在这些问答中所述的因缘的分类应被理解。在这些因缘中，问答的消失与存在应当被阐明。
关于反驳的提取和解释。
关于反驳的分类解释。

532. Idāni ete ‘‘kusalo dhammo kusalassa dhammassā’’tiādayo anulomavasena pannarasa vārā dassitā. Yasmā paccanīyepi eteyeva, na ito uddhaṃ; heṭṭhā pana honti, tasmā yassa yassa paccayassa paccanīye ye ye vārā labbhanti, te te ādito paṭṭhāya gaṇanavasena dassetuṃ nahetuyā pannarasātiādi āraddhaṃ.

Tattha nahetuyā sabbesampi yathādassitānaṃ paccayānaṃ vasena pannarasa labbhanti. Nārammaṇe sahajāte hetupaccayo pavisati. Tasmiṃ tasmiṃ vāre suddho ārammaṇapaccayo parihāyati, sesapaccayavasena te vārā vissajjanaṃ labhanti. Yathā ca nārammaṇe, evaṃ sesesupi. Sahajāte hetupaccayo pavisati. Tasmiṃ tasmiñca vāre naupanissaye naanantareti evaṃ paccanīyato ṭhitā paccayā parihāyanti, avasesapaccayavasena te te vārā vissajjanaṃ labhanti. Nasahajāte pana ‘‘kusalo dhammo kusalassa ca abyākatassa ca, akusalo dhammo akusalassa ca abyākatassa ca, kusalo ca abyākato ca dhammā kusalassa, akusalo ca abyākato ca dhammā akusalassāti ime cattāro vārā parihāyanti. Etesañhi catunnaṃ purimesu dvīsu sahajātapaccayena paccayoti ekādasannaṃ paccayānaṃ vasena ekova paccayasaṅgaho vutto. Te tasmiṃ paṭikkhitte aññenākārena vissajjanaṃ na labhanti. Pacchimesu dvīsu nissayaatthiavigatapaccaye sandhāya ‘‘sahajātaṃ purejāta’’nti vuttaṃ. Te sahajāte paṭikkhitte avasesānaṃ hetuādīnañca purejātānañceva nissayaatthiavigatānaṃ vasena vissajjanaṃ na labhanti, tasmā ime cattāropi vārā parihāyanti. Avasesānaṃ vasena ‘‘ekādasā’’ti vuttaṃ.

Tattha siyā – yathā hetumhi paṭikkhitte sesānaṃ adhipatiādīnaṃ vasena te vārā laddhā, evaṃ sahajāte paṭikkhitte avasesānaṃ hetuādīnaṃ vasena kasmā na labbhantīti? Nippadesattā. Hetuādayo hi sahajātānaṃ ekadesamattato sappadesā, tasmā tesu paṭikkhittesu aññesaṃ vasena te vārā labbhanti. Sahajāto pana nippadeso sabbepi hetuādayo gaṇhāti, tasmā tasmiṃ paṭikkhitte sabbepi te paṭikkhittā honti. Na hi asahajātā hetupaccayādayo nāma atthi . Iti sahajātassa nippadesattā tasmiṃ paṭikkhitte sabbepi te ubhopi vārā na labbhanti. ‘‘Sahajātaṃ purejāta’’nti vissajjitavāresu pana kiñcāpi sahajātapaccayoyeva natthi, yasmā panettha sahajātāva arūpakkhandhā nissayaatthiavigatavasena paccayā, sahajāte ca paṭikkhitte ekantena sahajātanissayaatthiavigatā paṭikkhittā honti, tasmā tassa paṭikkhittattā tepi vārā na labbhantīti evaṃ sabbathāpettha ime cattāro vārā parihāyanti. Avasesānaññeva vasena ekādasāti vuttaṃ.

Naaññamaññananissayanasampayuttepi teyeva vārā parihāyanti. Kasmā? Sahajātagatikattā. Yatheva hi arūpadhammabhūto sahajātapaccayo nippadesena cattāro arūpakkhandhe gaṇhāti, tathā aññamaññanissayasampayuttāpīti sahajātagatikattā etesupi paṭikkhittesu te vārā na labbhantīti veditabbā. Tena vuttaṃ naaññamaññe ekādasa, nanissaye ekādasa, nasampayutte ekādasāti.


现在，这些"善法因缘善法"等十五个问答是按照顺序展示的。由于反驳也是这些问答，而不是更多，且在下面存在，因此对于每个因缘在反驳中可以获得的问答，从一开始就按照数量展示，从无因缘的十五个问答开始。
在这里，对于无因缘，根据所有已展示的因缘，可以获得十五个问答。在无所缘中，因缘进入。在每个问答中，纯粹的所缘因缘被排除，其余因缘的方式使这些问答得以解决。正如在无所缘中，在其他情况下也是如此。在俱生中，因缘进入。在每个问答中，无依止和无无间等因缘被排除，其余因缘的方式使这些问答得以解决。
在非俱生中，"善法因缘善法和未定义法，非善法因缘非善法和未定义法，善法和未定义法因缘善法，非善法和未定义法因缘非善法"这四个问答被排除。在前两个问答中，通过俱生因缘，只有十一个因缘被述说。当这个因缘被拒绝时，无法以其他方式解决。在后两个问答中，通过依止、存在和无存在因缘提到"俱生的前生"。当俱生因缘被拒绝时，其余的因缘、因缘等和先生的依止、存在和无存在因缘无法解决，因此这四个问答被排除。根据其余因缘，提到"十一个"。
在这里可能会问：正如在因缘被拒绝时，其余的主导等因缘可以获得，为什么在俱生因缘被拒绝时，其余的因缘等不能获得？这是因为没有部分。因为因缘等对于俱生只是部分的，因此在它们被拒绝时，可以通过其他方式获得问答。但俱生是没有部分的，所有因缘等都包括在内，因此当它被拒绝时，所有这些都被拒绝。非俱生的因缘等实际上并不存在。因此，由于俱生没有部分，当它被拒绝时，这两个问答都无法获得。
尽管在"俱生的前生"的解决问答中俱生因缘不存在，但由于非色法蕴是依止、存在和无存在因缘，当俱生因缘被完全拒绝时，这些问答也被拒绝。因此，这四个问答在任何情况下都被排除。根据其余因缘，提到"十一个"。
在非相互、非依止、非相应的问答中，这三个问答也被排除。为什么？因为遵循俱生的方式。正如非色法的俱生因缘没有部分地包括四个非色法蕴，相互、依止和相应因缘也是如此。因此，当这些因缘被拒绝时，这些问答无法获得。因此提到"非相互十一个，非依止十一个，非相应十一个"。


Tattha siyā – kiñcāpi ime avisesena kusalādibhedānaṃ catunnaṃ khandhānaṃ saṅgāhakattā sahajātagatikā, kusalo pana kusalābyākatassa ṭhapetvā sahajātapaccayaṃ aññathā paccayova na hoti, tasmā tasmiṃ paṭikkhitte so vāro parihāyatu. Kusalo pana kusalābyākatānaṃ neva aññamaññapaccayo hoti, tasmiṃ paṭikkhitte so vāro kasmā parihāyatīti? Aññamaññapaccayadhammavasena pavattisabbhāvato. Yatheva hi kusalābyākatā kusalassa sahajātapaccayova na honti. Sahajātadhammavasena pana nissayapaccayādīhi pavattisabbhāvato tasmiṃ paṭikkhitte so vāro parihāyati, evamidhāpi aññamaññapaccayadhammavasena sahajātādīhi pavattisabbhāvato tasmiṃ paṭikkhitte so vāro parihāyati. Naaññamaññapaccayena paccayoti padassa hi ayamattho – ye dhammā aññamaññapaccayasaṅgahaṃ gatā, na tehi paccayo. Kusalo ca kusalābyākatānaṃ sahajātādivasena paccayo honto aññamaññapaccayadhammeheva paccayo hoti, tasmā tasmiṃ paṭikkhitte so vāro parihāyati. Yathā ca so vāro, tathā sesāpi tayoti cattāropi te vārā parihāyanti.

Nanissayeekādasāti etthāpi yasmā tesaṃ vārānaṃ ekentena sahajātapaccayadhammāva nissayabhūtā, tasmā nissaye paṭikkhitte parihāyanti. Napurejāte terasāti sahajātaṃ purejātanti vuttavissajjane dvimūlake dve apanetvā terasa. Yathā hi te sahajāte paṭikkhitte purejātānaññeva nissayaatthiavigatānaṃ vasena vissajjanaṃ na labhanti, tathā purejātepi paṭikkhitte sahajātānaññeva nissayaatthiavigatānaṃ vasena vissajjanaṃ na labhanti, tasmā te apanetvā terasāti veditabbā.

Napacchājāte pannarasāti ettha ‘‘pacchājātapaccayena paccayo’’ti vā ‘‘sahajātaṃ pacchājātaṃ āhāraṃ indriya’’nti vā āgataṭṭhānesu ṭhapetvā pacchājātaṃ avasesavasenapi te pañhā labbhanti, tasmā pannaraseva vuttā. Nakammetiādīsu yasmā kammavipākāhārindriyajhānamaggāpi kusalādibhedānaṃ catunnaṃ khandhānaṃ ekadesova tasmā ṭhapetvā te dhamme avasesadhammavasena sahajātadhammā paccayā hontīti ekampi pañhāvissajjanaṃ na parihīnaṃ . Nasampayutte ekādasāti yasmā tesu catūsu vāresu sampayuttadhammā sahajātādipaccayena paccayā honti, tasmā sampayuttapaccayapaṭikkhepena teyeva vārā parihāyantīti veditabbā. Navippayutte navāti dumūlakaekāvasānā cattāro ekamūlakadukāvasānā dve cāti ime cha vārā ekantena vippayuttapaccayadhammehi yuttā. Tehi sahajātādivasena paccayā honti, tasmā vippayutte paṭikkhitte sabbepi te parihāyantīti naveva labbhanti. Tena vuttaṃ ‘‘navippayutte navā’’ti. Noatthinoavigatesupi teyeva veditabbā. Ekantena hi te vārā atthiavigatapaccayadhammayuttā, tasmā te tesaṃ paṭikkhepe parihāyanti. Yepi labbhanti, tesu ārammaṇavasena anantarādivasena vā vissajjanāni kātabbāni. Sahajātapurejātapacchājātaāhārindriyabhedato pañcannaṃ atthiavigatānaṃ vippayuttadhammānaṃ vā vasena na kātabbānīti.



在这里可能会问——尽管这些没有区别的善法等的四个五蕴是通过俱生的方式存在，但善法对于善法和未定义法来说，除了俱生因缘之外，并没有其他因缘，因此在这种情况下，这个问答被排除。善法对于善法和未定义法并不是相互因缘，因此在这种情况下，这个问答为什么被排除呢？这是因为相互因缘的性质。正如善法和未定义法的俱生因缘并不存在一样。由于俱生的性质和依止因缘等的性质，因此在这种情况下，这个问答被排除。同样，对于相互因缘的性质和俱生等的性质，在这种情况下，这个问答也被排除。相互因缘的意思是——那些因缘通过相互因缘的汇聚而存在，而不是通过这些因缘。善法和善法的未定义法通过俱生等的方式存在，相互因缘的性质使得这个问答在这种情况下被排除。因此，正如这个问答被排除，其他的三个问答也同样被排除。
在非依止的情况下，提到"十一个"是因为这些问答的因缘是以俱生因缘为基础，因此在非依止的情况下被排除。对于前生的十三个问答，提到的"俱生的前生"在排除两个根本因缘的情况下是十三个。正如这些在俱生的情况下被排除，前生的因缘也仅仅是基于依止和存在的缺失而被排除，因此应理解为十三个。
在非后生的情况下，提到"十五个"是因为在这里"后生因缘"和"俱生的后生饮食感官"等提到的情况下，这些问答也能获得，因此仅仅提到十五个。由于因缘的性质和其他因缘的性质，这些因缘在这里并不成立，因此应理解为十五个。由于这些问答的性质，提到的因缘在这里并不存在，因此这些问答的性质也应被理解。
在非相互、非依止、非相应的情况下，这些问答同样被排除。为什么？因为遵循俱生的性质。正如非色法的俱生因缘以无部分的方式包括四个非色法蕴，相互、依止和相应因缘也是如此。因此，当这些因缘被排除时，这些问答也无法获得。因此，提到"非相互十一个，非依止十一个，非相应十一个"。

533. Evaṃ paccanīye laddhavāre gaṇanato dassetvā idāni dumūlakādivasena paccayagaṇanaṃ dassetuṃ nahetupaccayā nārammaṇe pannarasātiādi āraddhaṃ. Tattha nahetumūlakadukesu atirekagaṇano ūnataragaṇanena saddhiṃ yojito ūnataragaṇanova hoti.

Timūlake naupanissaye terasāti kusalo akusalassa, akusalo kusalassāti dve vārā parihāyanti. Kasmā? Nārammaṇena saddhiṃ naupanissayassa ghaṭitattā. Ārammaṇavasena hi upanissayavasena ca imesaṃ pavatti. Tañca ubhayaṃ paṭikkhittaṃ. Ārammaṇādhipati ca ārammaṇūpanissayaggahaṇena gahito hotiyeva.

Chamūlakepi naupanissaye terasāti teyeva terasa. Sattamūlake pana naupanissaye sattāti nasahajātena saddhiṃ ghaṭitattā tattha parihīnehi catūhi saddhiṃ ‘‘kusalo kusalassa, kusalo akusalassa, akusalo akusalassa, akusalo kusalassā’’ti ime anantarūpanissayapakatūpanissayavasena pavattamānā cattāroti aṭṭha parihāyanti, tasmā avasesānaṃ vasena sattāti vuttaṃ. Napurejāte ekādasāti nasahajātena saddhiṃ ghaṭitattā ekādasa. Napacchājāte navāti tesu ekādasasu sahajātaṃ pacchājātaṃ āhāraṃ indriyanti laddhavissajjanesu dumūlake abyākatante dve vāre apanetvā. Te hi sahajāte paṭikkhittepi pacchājātavasena aparihīnā. Sahajātena pana saddhiṃ pacchājāte paṭikkhitte parihāyantīti sesānaṃ vasena navāti vuttaṃ. Aṭṭhamūlake nanissaye ekādasāti sabbaṃ heṭṭhā vuttasadisameva. Navamūlake naupanissaye pañcāti kusalādayo abyākatantā tayo dumūlakā abyākatantā dve cāti pañca. Tesu nānākkhaṇikakammakabaḷīkārāhārarūpajīvitindriyapacchājātadhammavasena vissajjanaṃ veditabbaṃ.

Dasamūlake napurejāte pañcātiādīsupi teyeva. Napacchājāte tīṇīti pacchājātavasena labbhamāne dumūlake abyākatante dve apanetvā avasesā. Navippayuttepi teyeva tayo. Noatthiyā dveti nānākkhaṇikakammavasena kusalañca akusalañca kaṭattārūpassa. Vipākaṃ panettha naupanissayena saddhiṃ ghaṭitattā na labbhati. Ekādasamūlake heṭṭhā vuttasadisāva gaṇanā. Dvādasamūlake nakamme ekanti abyākatena abyākataṃ. Tattha ca āhārindriyavasena vissajjanaṃ veditabbaṃ. Terasamūlakādīsupi sabbattha ekanti āgataṭṭhāne idameva gahetabbaṃ. Nāhāre pana indriyavasena vissajjanaṃ veditabbaṃ. Naindriye āhāravasena. Cuddasamūlakādīsu nakammena saddhiṃ ghaṭitattā noatthinoavigatā na labbhantīti na vuttā. Nāhārapaccayā najhānapaccayāti naindriyaṃ apanetvā vuttaṃ. Tasmā tattha indriyavasena ekaṃ veditabbaṃ. Navipākapaccayā naindriyapaccayāti nāhāraṃ apanetvā vuttaṃ, tasmā tattha āhāravasena ekaṃ veditabbaṃ. Imesu pana dvīsu paccanīyato ṭhitesu gaṇanā nāma natthi, tasmā ekato na dassitāti.

Nahetumūlakaṃ.



这样，在反驳中通过获得的问答展示后，现在为了展示通过依止因缘等的数量，开始讨论无因缘的问答。在这里，基于无因缘的根本二重因缘的额外数量与减少数量相结合，因此只有减少的数量。
在三重因缘的情况下，关于无依止的十三个，善法与非善法之间，这两个问答被排除。为什么？因为与所缘的结合导致了无依止的形成。正是由于所缘和依止的性质，这些因缘的出现。并且这两者都被拒绝。所缘的主导性和所缘依止的结合也被视为存在。
在四重因缘的情况下，关于无依止的十三个问答也是如此。在七重因缘的情况下，关于无依止的七个，由于与非俱生的结合而导致的，因此在这里被排除的四个问答与这四个因缘的结合有关，因此八个被排除，因此剩下的七个被提到。对于前生的十一种情况，由于与非俱生的结合而导致的，因此为十一。对于后生的九个情况，在这十一种情况中，俱生的后生饮食感官在获得的排除中，由于与根本因缘的结合，因此在这里被排除。它们在俱生的情况下，即使被拒绝，后生的因缘也仍然存在。因此，剩下的九个被提到。
在第八重因缘的非依止情况下，提到的十一种情况与之前提到的相同。在第九重因缘的无依止情况下，提到的五个善法等，三重因缘的两种未定义法和两个被提到的五个。因此，在这些情况下，基于瞬间的因缘和因果法则的性质应当被理解。
在第十重因缘的前生情况下，提到的五个等同于之前提到的情况。在后生的情况下，提到的三种情况是由于后生因缘的结合而导致的，因此在这里被排除的两个未定义法和一个被提到的剩余部分。即使在非相互的情况下，这些也是如此。对于不存在的两个情况，由于瞬间的因缘与善法和非善法的结合，因此在这里并不成立。由于因果法则的性质，在这里也没有被提到。
在第十二重因缘的无因缘情况下，提到的一个未定义法与未定义法的结合。这里应当理解为饮食感官的性质。对于后生的因缘，应当理解为饮食感官的性质，而不是因缘的性质。在第十三重因缘的情况下，因缘与因果法则的性质相结合，因此并没有被提到。因此在这一点上，饮食感官的性质应当被理解。
在这两个反驳的情况下，数量的计算并不存在，因此无法显示为一个整体。
无因缘的根本。

534. Nārammaṇamūlakādīsupi pannarasaterasaekādasanavāti sabbadukesu cattārova mūlagaṇanaparicchedā. Tikādīsu pana bahupaccayasamāyoge itarānipi satta pañca tīṇi dve ekanti paricchinnagaṇanāni vissajjanāni labbhantiyeva. Tesu yesaṃ paccayānaṃ samāyoge yaṃ yaṃ labbhati, taṃ taṃ heṭṭhā vuttanayena sādhukaṃ sallakkhetvā uddharitabbaṃ. Sabbesu cetesu nārammaṇamūlakādīsu nārammaṇādīni padāni atikkantena hetupadena saddhiṃ paṭhamaṃ bandhitvāva cakkāni katāni. Yasmā pana tāni nahetumūlake vuttasadisāneva honti, tasmā vitthārena adassetvā saṅkhepaṃ katvā dassitāni. Tattha yathā nahetumūlake nārammaṇanaupanissayā visuṃ visuṃ pannarasa vāre labhantāpi samāyoge terasa labhiṃsu, evaṃ sabbattha teraseva labhanti. Yathā ca nārammaṇanasahajātehi saddhiṃ naupanissaye satta vārā honti, evaṃ naupanissayanārammaṇehi saddhiṃ nasahajātepi satta.

538.Nanissayapaccayānaupanissayapaccayā napacchājāte tīṇīti kusalādīni abyākatantāni. Tesu kaṭattārūpañca āhārasamuṭṭhānañca paccayuppannaṃ.

543-544. Nāhāranaindriyamūlakesu catukkesu nakammena saddhiṃ aghaṭitattā nahetumūlake viya ekentena labbhanti. Naindriyamūlake naupanissaye ca napurejāte ca ṭhapetvā nāhāre tīṇīti kātabbanti naindriyapaccayato paṭṭhāya ime dve paccaye ghaṭetvā naindriyapaccayā…pe… naupanissayapaccayā nāhāre tīṇī. Naindriyapaccayā…pe… napurejātapaccayā nāhāre tīṇīti evaṃ imehi paccayehi saddhiṃ nāhārapaccaye ca gaṇanā kātabbāti attho. Tattha tīṇīti kusalādīneva abyākatassa. Tattha kusalākusalā kaṭattārūpānaṃ purejātassa ca kāyassa pacchājātapaccayena, abyākatā pana cittacetasikā pacchājātapaccayenevāti imesaṃ vasena tīṇi vissajjanāni kātabbāni. Parato pana napacchājātena saddhiṃ ghaṭitattā nāhāre dveti vuttaṃ. Tattha kaṭattārūpavasena kusalaṃ abyākatassa, tathā akusalanti ettakameva labbhati. Āhārassa pana paṭikkhittattā kabaḷīkārāhāro atthiavigatavasenāpi paccayabhāvaṃ na labhati.

545. Navippayuttamūlakassa catumūlake naupanissaye pañcāti kusalo sahajātakusalassa, kusalo kaṭattārūpasaṅkhātassa abyākatassa, akusalo sahajātaakusalassa, tathā kaṭattārūpasaṅkhātassa abyākatassa, abyākato sahajātaabyākatassāti evaṃ pañca. Navippayuttapaccayā…pe… naupanissaye tīṇīti heṭṭhā vuttanayeneva kusalādayo tayo abyākatassa.



在所缘根本等情况下，十五、十三、十一、九等的数量在所有的根本中都被定义为四个根本因缘。在三重因缘的情况下，许多因缘的结合使得其他的七、五、三、二、一个的有限数量的解决方案能够获得。在这些中，依照因缘的结合获得的内容，应当仔细考虑并根据下面所述的方式进行提取。在所有这些所缘根本等中，所缘等的词汇与因缘的原则结合后形成的轮回。由于这些在无因缘的情况下与之前提到的相同，因此在详细展示之前进行了概述。在这里，正如在无因缘的情况下，所缘和依止的结合分别获得了十五个，所有地方也仅获得了十三个。正如与所缘的俱生因缘结合的情况下，有七个问答，那么在无依止的所缘中，非俱生因缘的情况下也有七个问答。
在非依止因缘和依止因缘的情况下，后生的三种情况是善法等未定义的内容。在这些中，因缘的结合与饮食的起源相结合。
543-544. 在饮食感官的根本中，四个情况下由于与因果法则的结合而无法形成，因此与无因缘的情况相同，只有一个因缘的存在。饮食感官的根本中，除了前生的情况外，后生的情况下应当被理解为饮食的三种情况。基于饮食的因缘，两个因缘的结合使得饮食的三种情况得以存在。饮食的因缘与后生的因缘结合，形成饮食的三种情况。因此，基于这些因缘的结合，饮食的数量应当被理解为善法等未定义的内容。在这里，三种情况是善法等未定义的内容。善法与非善法的因缘通过前生的身体和后生的因缘形成，而未定义的内容则通过意识和心的后生因缘形成，因此应当解决这三种情况。另一方面，由于后生的因缘的结合，饮食的两种情况被提到。在这里，善法等未定义的内容仅仅存在于因缘的结合中，因此仅此而已。饮食的根本中，由于饮食的拒绝，因缘的存在也无法被理解。
在无依止的根本中，四重因缘的无依止情况下有五个，善法与俱生的善法，善法与非善法，非善法与俱生的非善法，以及非善法与非善法，未定义的俱生等，因此总共是五个。无依止的因缘…等…在无依止的情况下有三种，正如之前所述的善法等未定义的内容。

546.Noatthipaccayā nahetuyā navāti nahetupaccayā noatthiyā vuttā naveva. Sabbepi hi te ekamūlakekāvasānā anantarapakatūpanissayavasena labbhanti. Nārammaṇe navātipi teyeva nārammaṇe ṭhatvā naupanissaye dve kātabbā. Yāva nissayampīti noatthimūlake naye ‘‘noatthipaccayā nahetupaccayā nārammaṇapaccayā’’ti evaṃ cakkabandhagamanena nārammaṇapaccaye ṭhatvā imehi vā tīhi, ito paresu nādhipatiādīsu aññataraññatarena vā saddhiṃ yāva nissayapaccayaṃ pāpuṇāti, tāva gantvā naupanissaye dve vissajjanāni kātabbānīti attho.

Evaṃ lakkhaṇaṃ ṭhapetvā puna nārammaṇato paṭṭhāya yāva nissayā satta paccaye gahetvā naupanissaye dveti āha. Tattha noatthipaccayā nahetupaccayā nārammaṇapaccayā naupanissaye dve, noatthipaccayā nahetunārammaṇanādhipatipaccayā naupanissaye dveti evaṃ nārammaṇato purimapacchimehi nissayapariyosānehi sabbapadehi saddhiṃ yojanā kātabbā. Dveti panettha kusalo abyākatassa, akusalo abyākatassāti nānākkhaṇikakammavasena kaṭattārūpassa paccayavasena veditabbāni. Naupanissayapadena saddhiṃ napurejātādīsu sabbattha dve. Kammapaccayo panettha na gahito. Tasmiñhi gahite tepi dve vārā chijjanti, vissajjanameva na labbhati. Evaṃ yena yena saddhiṃ yassa yassa saṃsandane. Yaṃ labbhati, yañca parihāyati, taṃ sabbaṃ sādhukaṃ sallakkhetvā sabbapaccanīyesu gaṇanā uddharitabbāti.

Paccanīyagaṇanavaṇṇanā.

Anulomapaccanīyavaṇṇanā

550. Anulomapaccanīye ‘‘hetuyā satta, ārammaṇe navā’’ti evaṃ anulome ‘‘nahetuyā pannarasa, nārammaṇe pannarasā’’ti evaṃ paccanīye ca laddhagaṇanesu paccayesu yo paccayo anulomato ṭhito, tassa anulome laddhavārehi saddhiṃ ye paccanīyato ṭhitassa paccanīye laddhavāresu sadisavārā, tesaṃ vasena gaṇanā veditabbā. Anulomasmiñhi hetupaccaye ‘‘hetuyā sattā’’ti satta vārā laddhā, paccanīye nārammaṇapaccaye ‘‘nārammaṇe pannarasā’’ti pannarasa laddhā. Tesu ye hetuyā satta vuttā, tehi saddhiṃ nārammaṇe vuttesu pannarasasu ‘‘kusalo kusalassa, abyākatassa, kusalābyākatassa, akusalo akusalassa, abyākatassa, akusalābyākatassa, abyākato abyākatassā’’ti ime satta sadisā. Te sandhāya hetupaccayā naārammaṇe sattāti vuttaṃ. Naadhipatiyā sattātiādīsupi eseva nayo.

Nasahajātassa pana hetupaccayassa abhāvā nasahajāte ekopi na labbhati, tasmā tena saddhiṃ yojanā na katā. Naaññamaññe kusalādayo tayo rūpābyākatassa labbhanti, te sandhāya tīṇīti vuttaṃ. Tathā nasampayutte. Navippayutte pana kusalaṃ kusalassa, akusalaṃ akusalassa, abyākataṃ abyākatassāti arūpadhammavasena tīṇi veditabbāni. Nanissayanoatthinoavigatā nasahajāto viya na labbhantiyevāti tehipi saddhiṃ yojanā na katā. Evamettha satta tīṇīti dveyeva gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena ūnataragaṇanena saddhiṃ atirekagaṇanassapi gaṇanaṃ parihāpetvā paccayaghaṭanesu gaṇanā veditabbā.



在不存在因缘和无因缘的情况下，提到了九个。所有这些都是通过瞬间和普通依止的方式获得的。在无所缘的情况下，这九个也是如此，在无所缘的情况下保持两个。直到依止因缘，在不存在的根本情况下，通过"不存在因缘、无因缘、所缘因缘"的轮回方式，在所缘因缘停留，通过这三个或其他主导等因缘的任何一个，直到达到依止因缘，应当解决两个问题。
这样的特征被保留后，再次从所缘开始，直到依止因缘，获取七个因缘，并在无依止的情况下解决两个。在这里，不存在因缘、无因缘和所缘因缘的无依止有两个，不存在因缘、无因缘、所缘和主导因缘的无依止有两个，因此应当通过所缘和其他依止的终结方式与所有词汇结合。在这里的两个是善法对于未定义法，非善法对于未定义法，应当通过瞬间因果和非善法的因缘方式理解。在无依止词汇的情况下，在前生等情况下处处都有两个。因果因缘在这里并未被接受。如果接受，这两个问答也会被切断，无法获得解决。这样，通过与每个因缘的结合，应当仔细考虑所获得和被排除的一切，并在所有反驳中提取数量。
反驳数量的解释。
顺序反驳的解释。
在顺序反驳中，"因缘有七，所缘有九"，在顺序中"无因缘有十五，无所缘有十五"，在获得的因缘中，顺序中存在的因缘，与顺序中获得的问答相同，与反驳中获得的问答相同，应当根据这些理解数量。在顺序的因缘中，"因缘有七"获得了七个问答，在反驳的所缘因缘中，"无所缘有十五"获得了十五个。在这七个因缘中提到的，与所缘中提到的十五个中的"善法对善法、未定义法、善法和未定义法，非善法对非善法、未定义法、非善法和未定义法，未定义法对未定义法"七个相同。因此提到因缘的无所缘有七个。在主导等因缘中也是如此。
对于非俱生的因缘，由于不存在，在非俱生中甚至一个也无法获得，因此未与之结合。非相互的善法等三个对于色法和未定义法可以获得，因此提到三个。在非相应中也是如此。在非相互中，善法对善法，非善法对非善法，未定义法对未定义法，应当根据非色法的性质理解三个。非依止、不存在和无缺失，与非俱生一样无法获得，因此未与之结合。这样，七和三只有两种数量限制，通过减少数量与额外数量的结合，应当在因缘的结合中理解数量。

551. Tattha hetusahajātanissayaatthiavigatanti nārammaṇe sattāti kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayo, sahajātanissayaatthiavigatapaccayena paccayo, nārammaṇapaccayena paccayo. Kusalā hetū sampayuttakānaṃ khandhānaṃ hetupaccayena paccayo, sahajātanissayaatthiavigatapaccayena paccayo, nārammaṇapaccayena paccayoti iminā nayena satta vārā uddharitabbā. Nādhipatiyā sattātiādīsupi eseva nayo. Dutiye ghaṭane aññamaññassa paviṭṭhattā ṭhapetvā nasampayuttaṃ sesesu tīṇīti vuttaṃ. Nasampayutte pana aññamaññavippayuttaṃ paṭisandhināmarūpaṃ sandhāya ekanti vuttaṃ. Aññamaññapaccayo cettha anulomaghaṭane paviṭṭhattā paccanīyato na labbhati, tasmā ‘‘naaññamaññe’’ti na vuttaṃ. Yathā cettha, evaṃ sesaghaṭanesupi paviṭṭhapaccayā paccanīyato na labbhantīti na vuttā. Tatiyaghaṭane sampayuttassa paviṭṭhattā sabbattha tīṇiyeva. Catutthaghaṭane vippayuttassa paviṭṭhattā tīṇi kusalādīni cittasamuṭṭhānarūpassa. Pañcame vipākassa paviṭṭhattā sabbattha ekaṃ abyākatena abyākataṃ. Ito paresupi vipākasampayuttesu eseva nayo.

552.Hetusahajātanissayaindriyamaggaatthiavigatanti nārammaṇe cattārīti kusalo kusalassa, abyākatassa, kusalābyākatassa; abyākato abyākatassāti imesaṃ vasena veditabbāni. Sesesupi eseva nayo. Naaññamaññe dveti kusalo abyākatassa, tathā abyākato. Paratopi dvīsu eseva nayo. Iminā upāyena sabbaghaṭanesu labbhamānavasena gaṇanā veditabbā. Sabbānipi cetāni imasmiṃ anulomapaccanīye sahajātavasena ceva pakiṇṇakavasena ca pannarasādhikāni cattāri ghaṭanasatāni vuttāni. Tesu tasmiṃ tasmiṃ ghaṭane ye anulomato ṭhitā paccayā, tesaṃ ekopi paccanīyato na labbhati. Hetumūlake cettha paṭhame ghaṭane anulomato pañcannaṃ paccayānaṃ ṭhitattā paccanīyato ekūnavīsati paccayā āgatā. Evaṃ sesesupi anulomato ṭhitāvasesā paccanīyato āgatā. Anulomato cettha bahūsupi ṭhitesu paccanīyato ekekova āgatoti veditabbo. Yathā ca hetumūlake, evaṃ ārammaṇādimūlakesupi sabbametaṃ vidhānaṃ yathānurūpato veditabbanti.

Anulomapaccanīyavaṇṇanā.

Paccanīyānulomavaṇṇanā



在这里，关于因缘、俱生、依止、存在和无存在的所缘七个问答是：善法对于善法的因缘，俱生、依止、存在和无存在的因缘，所缘因缘。善法的因缘对于相应的五蕴，俱生、依止、存在和无存在的因缘，所缘因缘。通过这种方式，应当提取七个问答。在主导等因缘中也是如此。在第二种结合中，由于相互的介入，除了非相应之外，其余的三个被提到。在非相应中，对于相互分离的结生名色，提到了一个。在这里，相互因缘由于在顺序结合中介入，因此在反驳中无法获得，因此未提到"非相互"。正如在这里，在其他结合中介入的因缘在反驳中也无法获得，因此未被提到。在第三种结合中，由于相应的介入，处处都是三个。在第四种结合中，由于分离的介入，善法等三个对于意识生起的色法。在第五种结合中，由于果报的介入，处处都是未定义法对于未定义法。在此之后的果报相应中也是如此。
关于因缘、俱生、依止、感官、道路、存在和无存在的所缘四个问答是：善法对于善法、未定义法、善法和未定义法，未定义法对于未定义法。在其余情况下也是如此。非相互的两个是善法对于未定义法，未定义法也是如此。在其他情况下也是如此。通过这种方式，应当根据在所有结合中可获得的方式理解数量。所有这些在这个顺序反驳中，通过俱生和杂项的方式，提到了超过十五的四百个结合。在每个结合中，顺序中存在的因缘，在反驳中没有一个可以获得。在因缘根本的第一个结合中，由于顺序中存在五个因缘，在反驳中出现了减去一的十九个因缘。同样，在其余的结合中，顺序中存在的因缘在反驳中也出现了。应当理解，尽管在顺序中存在多个，但在反驳中只出现一个。正如在因缘根本中，在所缘等根本中也应当按照相应的方式理解这一切。
顺序反驳的解释。
反驳顺序的解释。

631. Paccanīyānulomepi ‘‘hetuyā satta, ārammaṇe navā’’ti evaṃ anulome ‘‘nahetuyā pannarasa, nārammaṇe pannarasā’’ti evaṃ paccanīye ca laddhagaṇanesu paccayesu yo paccanīyato ṭhito, tassa paccanīyato laddhavāresu ye anulomato ṭhitassa anulomato laddhavārehi sadisā vārā, tesaṃ vasena gaṇanā veditabbā. Paccanīyasmiñhi nahetupaccaye ‘‘nahetuyā pannarasā’’ti pannarasa vārā laddhā, anulome ārammaṇapaccaye ‘‘ārammaṇe navā’’ti nava vārā laddhā. Tattha ye nahetuyā pannarasa vuttā, tesu ye vārā ārammaṇe vuttehi navahi sadisā, tesaṃ vasena gaṇanā veditabbā. Tattha ye ārammaṇe nava vuttā, te nahetuyā vuttesu pannarasasu kusalo ‘‘kusalākusalābyākatānaṃ, akusalo akusalakusalābyākatānaṃ, abyākato abyākatakusalākusalāna’’nti imehi navahi sadisā, te sandhāya nahetuyā ārammaṇe navāti vuttaṃ. Adhipatiyā dasātiādīsupi eseva nayo. Ārammaṇādīnañhi anulomagaṇanāya ye vārā vuttā nahetupaccayena saddhiṃ saṃsandanepi te sabbe labbhantīti veditabbā. ‘‘Kusalo dhammo kusalassa dhammassa nahetupaccayena paccayo ārammaṇapaccayena paccayo, dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ paccavekkhati, pubbe suciṇṇāni paccavekkhatī’’ti iminā upāyena tesaṃ pāḷi uddharitabbā.

Nahetupaccayā adhipatiyā dasāti ettha ṭhapetvā vīmaṃsādhipatiṃ sesādhipativasena anulomavibhaṅge āgatavārā uddharitabbā. Evamettha nava dasasattatīṇiterasaekanti cha gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena ūnataragaṇanena saddhiṃ atirekagaṇanassāpi gaṇanaṃ parihāpetvā nahetumūlakādīnaṃ nayānaṃ timūlakādīsu sabbasaṃsandanesu gaṇanā veditabbā. Idaṃ tāva sādhāraṇalakkhaṇaṃ . Na panetaṃ sabbasaṃsandanesu gacchati, yehi pana paccayehi saddhiṃ yesaṃ paccayānaṃ saṃsandane ye vārā virujjhanti, te apanetvā avasesānaṃ vasenapettha gaṇanā veditabbā.

Nahetupaccayā naārammaṇapaccayā adhipatiyā sattāti ettha hi kusalo akusalassa; abyākato kusalassa, akusalassāti ime ārammaṇādhipativasena labbhamānā tayo vārā virujjhanti. Kasmā? Naārammaṇapaccayāti vuttattā. Tasmā te apanetvā sahajātādhipatinayenevettha ‘‘kusalo kusalassa, abyākatassa, kusalābyākatassa; akusalo akusalassa, abyākatassa, akusalābyākatassa; abyākato abyākatassā’’ti satta vārā veditabbā. Tepi nahetupaccayāti vacanato ṭhapetvā vīmaṃsādhipatiṃ sesādhipatīnaṃ vasena. Evaṃ sabbattha ūnataragaṇanapaccayavasena avirujjhamānagaṇanavasena ca gaṇanā veditabbā.

Yesu ca paccayesu paccanīyato ṭhitesu ye anulomato na tiṭṭhanti, tepi veditabbā. Seyyathidaṃ – anantare paccanīyato ṭhite samanantarāsevananatthivigatā anulomato na tiṭṭhanti, sahajāte paccanīyato ṭhite hetuaññamaññavipākajhānamaggasampayuttā anulomato na tiṭṭhanti, nissaye paccanīyato ṭhite vatthupurejāto anulomato na tiṭṭhati. Āhāre vā indriye vā paccanīyato ṭhite hetuaññamaññavipākajhānamaggasampayuttā anulomato na tiṭṭhanti. Ārammaṇe pana paccanīyato ṭhite adhipatiupanissayā anulomato na tiṭṭhanti, ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayā pana na labbhanti. Iminā upāyena sabbattha yaṃ labbhati, yañca na labbhati, taṃ jānitvā labbhamānavasena vārā uddharitabbā.


在反驳顺序中，“因缘有七，所缘有九”，在顺序中“无因缘有十五，所缘有十五”，在反驳中获得的因缘中，若在反驳中存在的因缘，与顺序中存在的因缘相同的问答，应当根据这些理解数量。在反驳中，无因缘的“无因缘有十五”获得了十五个问答，在顺序中所缘因缘的“所缘有九”获得了九个问答。在这里，提到的无因缘的十五个与所缘的九个相同，因此应当根据这些理解数量。在这里提到的九个是无因缘的问答，善法对于善法、非善法、善法和非善法，非善法对于非善法，未定义法对于未定义法，七个相同的问答。因此提到无因缘的九个。主导等因缘中也是如此。关于所缘等的顺序结合所提到的问答，所有的都应当被理解为获得。
“善法对于善法的因缘，所缘因缘，施与持戒，修习斋戒，反省过去已清净的”应当以这种方式提取其巴利文。
无因缘的主导等因缘中，除了提到的反思主导外，其余的主导因缘应当在顺序分析中提取。因此，在这里提到的九、十、七、三、二等六种数量限制，应当在减少数量的基础上，排除额外数量的结合，理解所有因缘的结合。此为一般特征。并非所有的结合都适用，若与之结合的因缘中，有些因缘相互抵触，则应当在排除这些后，理解其余的数量。
无因缘、无所缘的主导等因缘有七，在这里，善法对于非善法，未定义法对于善法，非善法对于善法，这三个因缘与所缘的主导因缘相互抵触。为何如此？因提到无所缘的因缘。因此，排除这些后，根据俱生的主导因缘，理解“善法对于善法、未定义法、善法和非善法；非善法对于非善法、未定义法、非善法和非善法；未定义法对于未定义法”的七个问答。它们在无因缘的情况下，排除反思主导的其余主导因缘。这样，在所有地方的减少数量和不抵触的数量应当被理解。
在那些因缘中，若在反驳中存在的因缘不在顺序中，亦应当被理解。比如说——在反驳中存在的因缘中，若在顺序中未能获得相应的因缘，俱生的反驳中未能获得因缘，依止的反驳中未能获得因缘。饮食或感官的反驳中，若在反驳中未能获得因缘，俱生的反驳中未能获得因缘。关于所缘的反驳中，若在反驳中未能获得主导因缘，而所缘的主导因缘则无法获得。通过这种方式，所有所获得的和未获得的，应当在理解中提取数量。


Tattha sabbesupi timūlakādīsu anantare sattātiādayo dumūlake laddhavārāyeva sattamūlakādīsu pana nasahajātapaccayā nissaye tīṇīti purejātavasena vatthunissaye tīṇi. Kamme dve nānākkhaṇikavaseneva. Āhāreekaṃ kabaḷīkārāhāravasena. Indriye ekaṃ rūpindriyavasena. Kamena gantvā vippayutte tīṇīti kusalādīnaṃ abyākatantāni pacchājātavasena. Atthiavigatesu pañcāti tāni ceva tīṇi, kusalābyākatā abyākatassa, akusalābyākatā abyākatassāti imāni ca dve pacchājātāhārindriyavasenāti. Pacchājātapaccayassa paccanīkabhāvato paṭṭhāya pana atthiavigatesu ekanti abyākato abyākatassa āhārindriyavasena. Nāhāre gahite naindriyapaccayāti na gahetabbaṃ. Tathā naindriye gahite nāhārapaccayāti. Kasmā? Dvīsu ekato gahitesu gaṇetabbavārassa abhāvato. Jhānamaggādīsupi paccanīkato ṭhitesu āhārato vā indriyato vā ekaṃ anulomaṃ akatvāva avasāne indriye ekaṃ, atthiyā ekaṃ, avigate ekaṃ, āhāre ekaṃ, atthiyā ekaṃ, avigate ekanti vuttaṃ. Sesamettha uttānatthamevāti.

Nahetumūlakaṃ.

636. Nārammaṇamūlakādīsu naaññamaññamūlake naaññamaññapaccayā hetuyā tīṇīti kusalādīni cittasamuṭṭhānānaṃ. Adhipatiyā aṭṭhāti adhipatiyā vuttesu dasasu ‘‘kusalo kusalābyākatassa, akusalo akusalābyākatassā’’ti dve apanetvā sesāni aṭṭha. Sahajāte pañcāti hetuyā vuttehi tīhi saddhiṃ ‘‘kusalo ca abyākato ca abyākatassa, akusalo ca abyākato ca abyākatassā’’ti ime dve. Nissaye sattāti tehi pañcahi saddhiṃ ‘‘abyākato kusalassa, abyākato akusalassā’’ti ime dve vatthuvasena. Kamme tīṇīti hetuyā vuttāneva. Sesatikesupi eseva nayo. Adhipatiyā tīṇīti heṭṭhā vuttāneva.

644. Nāhāramūlake aññamaññe tīṇīti ṭhapetvā āhāre sesacetasikavasena veditabbāni. Yathā ca heṭṭhā, tathā idhāpi nāhāranaindriyesu ekekameva gahitaṃ, na dve ekato.

648.Nasampayuttapaccayāhetuyā tīṇīti heṭṭhā naaññamaññe vuttāneva. Adhipatiyā aṭṭhāti vuttāneva. Navippayuttamūlake kamme pañcāti kusalādicetanā sahajātakusalādīnaṃ, nānākkhaṇikā kusalākusalacetanā kammasamuṭṭhānarūpassāti evaṃ pañca. Āhārindriyesu tīṇi sahajātasadisāni. Jhānamaggādīsu tīṇi hetusadisāni.



在这里，所有的三因等中，存在于七个问答中，都是在无俱生因缘的情况下，依止的三个是通过前生的依止获得的三个。在工作中有两个，分别是不同瞬间的因缘。在饮食中是一个，属于饮食的因缘。在感官中是一个，属于色法的因缘。在行动中，若相互分开，则有三个，善法等未定义法的因缘，因而是通过后生的因缘获得的。存在与无存在中有五个，那些是三个，善法未定义的，非善法未定义的，这也是两个，属于后生的饮食与感官的因缘。关于后生因缘的反驳，应当理解为在存在与无存在中有一个，未定义的未定义的饮食因缘。若饮食被接受，则不应接受感官的因缘。如此在感官被接受时，也不应接受饮食的因缘。为何如此？因为在两个相同的情况下，无法计算其数量。在禅定道等中，若在反驳中存在饮食或感官的因缘，则一个顺序的因缘未被考虑，最后在感官中有一个，在存在中有一个，在无存在中有一个，在饮食中有一个，在存在中有一个，在无存在中有一个。其余的情况亦是如此。
无因缘根本。
在所缘根本等中，非相互的因缘中，非相互的因缘有三个，即善法等心生起的因缘。在主导因缘中有八个，除了提到的“善法对于善法的未定义法、非善法对于非善法的未定义法”这两个，其余的六个。关于俱生的因缘，有五个与因缘相同的，提到的“善法与未定义法、非善法与未定义法”这两个。关于依止，存在于五个因缘中，提到的“未定义的善法、未定义的非善法”这两个。工作中有三个，正如提到的因缘一样。在其余的情况中也是如此。关于主导因缘有三个，正如前面提到的。
在饮食根本中，除了相互的三个，其他的因缘应当理解为属于饮食的心法。正如前面提到的，在这里的饮食感官中也只有一个被接受，而不是两个。
在非相应的因缘中，有三个，正如前面提到的非相互的因缘。在主导因缘中有八个，正如前面提到的。在非相应的根本中，工作中有五个，善法等心生起的因缘，属于不同瞬间的善法与非善法的因缘，这样有五个。在饮食感官中有三个，与俱生的相同。在禅定道等中有三个，与因缘相同。

650. Noatthimūlake yasmā hetu noatthi nāma na hoti, niyamato atthiyeva, tasmā taṃ aggahetvā nārammaṇe navāti vuttaṃ. Yathā ca hetu, tathā aññepi atthipaccayalakkhaṇayuttā ettha anulomato na tiṭṭhanti. Kamme dveti idaṃ pana nānākkhaṇikakammavasena vuttaṃ. Paccanīyato sabbe labbhanti. Yaṃ pana anulomato labbhamānampi aggahetvā tato puretarā paccayā paccanīyato gayhanti, so pacchā yojanaṃ labhati. Tenevettha ‘‘noatthipaccayā nahetupaccayā…pe… noavigatapaccayā kamme dve’’ti vuttaṃ. Kasmā panesa sakaṭṭhāneyeva na gahitoti ? Yasmā avasesesupi paccanīyato ṭhitesu ekova anulomato labbhati. Idañhi imasmiṃ paccayānulome lakkhaṇaṃ – yo sabbesu paccanīyato ṭhitesu ekova anulomato labbhati, so pacchā vuccatīti. Noatthipaccayā nohetupaccayā…pe… noavigatapaccayā upanissaye navāti etthāpi eseva nayo. Idaṃ pana pakatūpanissayavasena vuttaṃ. Iminā upāyena sabbattha labbhamānaṃ alabbhamānaṃ purevuttaṃ pacchāvuttañca veditabbanti.

Pañhāvārassa paccanīyānulomavaṇṇanā.

Niṭṭhitā ca kusalattikapaṭṭhānassa vaṇṇanāti.

2. Vedanāttikavaṇṇanā

1. Vedanāttike tisso vedanā rūpaṃ nibbānanti ime dhammā na labbhanti, tasmā ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhātiādi vuttaṃ. Paṭisandhikkhaṇe sukhāya vedanāyāti sahetukapaṭisandhivasena vuttaṃ. Dukkhavedanā paṭisandhiyaṃ na labbhatīti dutiyavāre paṭisandhiggahaṇaṃ na kataṃ. Tatiyavāre paṭisandhikkhaṇeti sahetukapaṭisandhivasena vuttaṃ. Sesamettha ito paresu ca paccayesu yathāpāḷimeva niyyāti. Sabbattha tayo tayo vārā vuttā. Tena vuttaṃ hetuyā tīṇi…pe… avigate tīṇīti.

6. Paccayasaṃsandane pana sahetukāya vipākadukkhavedanāya abhāvato hetumūlakanaye vipāke dveti vuttaṃ. Adhipatiādīhi saddhiṃ saṃsandanesupi vipāke dveyeva. Kasmā? Vipāke dukkhavedanāya adhipatijhānamaggānaṃ abhāvato. Yehi ca saddhiṃ saṃsandane vipāke dve vārā labbhanti, vipākena saddhiṃ saṃsandane tesupi dveyeva.

10. Paccanīye napurejāte āruppe ca paṭisandhiyañca dukkhavedanāya abhāvato dve vārā āgatā. Navippayuttepi āruppe dukkhābhāvato dveyeva. Sabbaarūpadhammapariggāhakā pana sahajātādayo paccayā imasmiṃ paccanīyavāre parihāyanti. Kasmā? Vedanāsampayuttassa dhammassa vedanāsampayuttaṃ paṭicca sahajātādīhi vinā anuppattito pacchājātapaccayañca vināva uppattito.

17. Paccayasaṃsandane pana napurejāte ekanti āruppe paṭisandhiyañca ahetukādukkhamasukhavedanāsampayuttaṃ sandhāya vuttaṃ. Nakamme dveti ahetukakiriyasampayuttacetanāvasena vuttaṃ. Sukhāya hi adukkhamasukhāya ca vedanāya sampayutte dhamme paṭicca tāhi vedanāhi sampayuttā ahetukakiriyacetanā uppajjanti. Nahetupaccayā navipākepi eseva nayo. Navippayutte ekanti āruppe āvajjanavasena vuttaṃ. Iminā upāyena sabbasaṃsandanesu gaṇanā veditabbā.

25-

在不存在的根本中，由于因缘不存在，必然是存在的，因此未被接受，提到了无所缘的九个。正如因缘，其他存在因缘的特征在这里也不在顺序中。关于工作的两个，是通过不同瞬间的工作因缘提到的。在反驳中，所有的都可以获得。但是，未被接受的顺序中可获得的，以及之前的因缘在反驳中被接受，这后来会得到结合。因此在这里提到"不存在因缘、无因缘…无消失因缘的工作有两个"。为什么不在其原处被接受？因为在其余的反驳中存在的，在顺序中只有一个可以获得。这在这些因缘的顺序中的特征是——在所有反驳中存在的，在顺序中只有一个可以获得，这后来会被提到。不存在因缘、无因缘…无消失因缘的依止有九个，在这里也是如此。这是通过普通依止提到的。通过这种方式，应当理解所有可获得的、不可获得的、之前提到的和后来提到的。
问答的反驳顺序解释。
善法三重的注释已完成。
受三重的解释
在受三重中，三种受、色法、涅槃等法无法获得，因此提到了"依靠一蕴可获得两蕴"等。在结生刹那的乐受，是通过有因结生提到的。苦受在结生中无法获得，因此在第二次未进行结生的接受。在第三次结生刹那，是通过有因结生提到的。其余的在后续因缘中，按照巴利文本进行阐述。所有地方都提到了三个问答。因此提到"因缘有三…在无存在中有三"等。
在因缘的结合中，由于无有因果报苦受，在因缘根本的方法中，果报有两个。在主导等的结合中，果报也只有两个。为什么？因为果报的苦受中无主导、禅定、道路。在与之结合的结合中，果报有两个问答，在与果报结合中也只有两个。
在反驳中，前生无、无色界和结生中无苦受，因此出现两个问答。在非相互中，由于无色界无苦，也只有两个。所有无色法的包括者，如俱生等因缘在这个反驳问答中被排除。为什么？因为与受相应的法，依靠与受相应的法，除了俱生等，无法生起，且无后生因缘的生起。
在因缘的结合中，前生无、无色界和结生中，提到了一个无因无果报的苦乐受相应的情况。在工作中有两个，是通过无因无果报相应的意识提到的。对于乐受和不苦不乐受相应的法，这些受相应的无因无果报的意识生起。在无因缘和无果报中也是如此。在非相互中，提到了无色界的注意。通过这种方式，应当理解所有结合中的数量。

37. Anulomapaccanīye paccanīye laddhapaccayā eva paccanīyato tiṭṭhanti. Paccanīyānulome sabbā rūpadhammapariggāhakā sahajātādayo anulomatova tiṭṭhanti, na paccanīyato. Ahetukassa pana cittuppādassa adhipati natthīti adhipatipaccayo anulomato na tiṭṭhati. Paṭiccavārādīsu pana pacchājāto anulomato na labbhatiyevāti parihīno. Ye cettha anulomato labbhanti, te paccanīyato labbhamānehi saddhiṃ parivattetvāpi yojitāyeva. Tesu tīṇi dve ekanti tayova vāraparicchedā, te sabbattha yathānurūpaṃ sallakkhetabbā. Yo cāyaṃ paṭiccavāre vutto, sahajātavārādīsupi ayameva vaṇṇanānayo.

38. Pañhāvāre pana sampayuttakānaṃ khandhānanti tena saddhiṃ sampayuttakānaṃ khandhānaṃ tehiyeva vā hetūhi sukhavedanādīhi vā.

39.Vippaṭisārissāti dānādīsu tāva ‘‘kasmā mayā idaṃ kataṃ, duṭṭhu me kataṃ, akataṃ seyyo siyā’’ti evaṃ vippaṭisārissa. Jhānaparihāniyaṃ pana ‘‘parihīnaṃ me jhānaṃ, mahājāniyo vatamhī’’ti evaṃ vippaṭisārissa. Moho uppajjatīti dosasampayuttamoho. Tathā mohaṃ arabbhāti dosasampayuttamohameva.

45.Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ bhavaṅgaṃ adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa bhavaṅgassāti tadārammaṇasaṅkhātaṃ piṭṭhibhavaṅgaṃ mūlabhavaṅgassa. Vuṭṭhānassāti tadārammaṇassa bhavaṅgassa vā. Ubhayampi hetaṃ kusalākusalajavanato vuṭṭhitattā vuṭṭhānanti vuccati. Kiriyaṃ vuṭṭhānassāti etthāpi eseva nayo. Phalaṃ vuṭṭhānassāti phalacittaṃ bhavaṅgassa. Bhavaṅgena hi phalato vuṭṭhito nāma hoti. Parato ‘‘vuṭṭhāna’’nti āgataṭṭhānesupi eseva nayo.

46.Dukkhāya vedanāya sampayuttā khandhāti domanassasampayuttā akusalā khandhā. Adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa vuṭṭhānassāti tadārammaṇasaṅkhātassa āgantukabhavaṅgassa vā upekkhāsampayuttamūlabhavaṅgassa vā. Sace pana somanassasahagataṃ mūlabhavaṅgaṃ hoti, tadārammaṇassa ca uppattikāraṇaṃ na hoti, javanassa ārammaṇato aññasmimpi ārammaṇe adukkhamasukhavedanaṃ akusalavipākaṃ uppajjateva. Tampi hi javanato vuṭṭhitattā vuṭṭhānanti vuccati. Sahajātapaccayādiniddesā uttānatthāyeva. Nahettha kiñci atthi, yaṃ na sakkā siyā heṭṭhā vuttanayena vedetuṃ, tasmā sādhukaṃ upalakkhetabbaṃ.


 37. 在顺序的反驳中，获得的因缘正是反驳的基础。所有的色法因缘的包括者，如俱生等，都是在顺序中存在的，而不是在反驳中。对于无因缘的心生起，主导因缘是不存在的，因此在顺序中也不存在。关于因缘的结生等，顺序中也无法获得。因此，在这里顺序中获得的，都是通过反驳中获得的因缘来连接的。对此，三个两个一个，即三种问答，所有的都应当根据情况进行理解。这里提到的因缘，关于结生的问答，俱生等的因缘也是这样解释的。

38. 在问答中，提到的与之相应的蕴，即与之相应的蕴与这些因缘相同。

39. "我为什么做了这个，做得不好，未做的会更好"是因为在施舍等中产生的反思。在禅定的衰退中，"我禅定衰退了，似乎非常糟糕"也是因为反思。无明产生，是与过失相应的无明。正如无明开始，是与过失相应的无明。

45. 与乐受相应的生起，是与不苦不乐的受相应的生起，因此是指称为所缘的根本生起。关于觉醒，是指称为所缘的生起。两者都是因为善法与非善法的心生起而生起，因此称为觉醒。在这里，行为的觉醒也是如此。果报的觉醒是指果法的生起。因为通过生起的果法而生起，称为觉醒。在其他地方提到的“觉醒”也是如此。

46. 与苦受相应的蕴，指的是与忧苦相应的非善蕴。不苦不乐的受相应的觉醒，是指称为所缘的外来生起，或是与平等相应的根本生起。如果存在与乐受相应的根本生起，那么所缘的生起就不会成为因缘，因而在心生起的过程中，其他的因缘中会生起不苦不乐的非善果报。因为心生起而生起，因此称为觉醒。关于俱生因缘等的说明，都是为了阐明这些内容。在这里没有其他的，无法通过前面提到的方式理解，因此应当好好地进行理解。

62. Idāni yasmiṃ yasmiṃ paccaye ye ye vārā laddhā, sabbe te saṅkhipitvā gaṇanāya dassetuṃ hetuyā tīṇītiādi vuttaṃ. Tattha sabbāni tīṇi suddhānaṃ tiṇṇaṃ padānaṃ vasena veditabbāni. Ārammaṇe nava ekamūlakekāvasānāni. Adhipatiyā pañca sahajātādhipativasena amissāni tīṇi, ārammaṇādhipativasena ca ‘‘sukhāya sampayutto sukhāya sampayuttassa, adukkhamasukhāya sampayutto adukkhamasukhāya sampayuttassā’’ti dve, tāni na gaṇetabbāni. Sukhāya pana sampayutto adukkhamasukhāya, adukkhamasukhāya sampayutto sukhāyāti imāni dve gaṇetabbānīti evaṃ pañca. Anantarasamanantaresu sattāti sukhā dvinnaṃ, tathā dukkhā, adukkhamasukhā tiṇṇampīti evaṃ satta. Upanissaye navāti sukhasampayutto sukhasampayuttassa tīhipi upanissayehi, dukkhasampayuttassa pakatūpanissayeneva, upekkhāsampayuttassa tīhipi, dukkhasampayutto dukkhasampayuttassa anantarapakatūpanissayehi, sukhasampayuttassa pakatūpanissayena, adukkhamasukhasampayuttassa dvidhā, adukkhamasukhasampayutto adukkhamasukhasampayuttassa tidhāpi, tathā sukhasampayuttassa, dukkhasampayuttassa anantarapakatūpanissayehīti evaṃ nava. Paccayabhedato panettha pakatūpanissayā nava, anantarūpanissayā satta, ārammaṇūpanissayā cattāroti vīsati upanissayā. Purejātapacchājātā panettha chijjanti. Na hi purejātā pacchājātā vā arūpadhammā arūpadhammānaṃ paccayā honti.

Kammeaṭṭhāti sukhasampayutto sukhasampayuttassa dvidhāpi, dukkhasampayuttassa nānākkhaṇikatova tathā itarassa. Dukkhasampayutto dukkhasampayuttassa dvidhāpi, sukhasampayuttassa natthi, itarassa nānākkhaṇikatova adukkhamasukhasampayutto adukkhamasukhasampayuttassa dvidhāpi, itaresaṃ nānākkhaṇikatoti evaṃ aṭṭha. Paccayabhedato panettha nānākkhaṇikā aṭṭha, sahajātā tīṇīti ekādasa kammapaccayā. Yathā ca purejātapacchājātā, evaṃ vippayuttapaccayopettha chijjati. Arūpadhammā hi arūpadhammānaṃ vippayuttapaccayo na honti. Natthivigatesu satta anantarasadisāva. Evamettha tīṇi pañca satta aṭṭha navāti pañca gaṇanaparicchedā. Tesaṃ vasena paccayasaṃsandane ūnataragaṇanena saddhiṃ saṃsandanesu atirekañca alabbhamānañca apanetvā gaṇanā veditabbā.

63-64. Hetuyā saddhiṃ ārammaṇaṃ na labbhati, tathā anantarādayo. Adhipatiyā dveti dukkhapadaṃ ṭhapetvā sesāni dve. Dukkhasampayutto hi hetu adhipati nāma natthi, tasmā so na labbhatīti apanīto. Sesadvayesupi eseva nayo. Iti hetumūlake dveyeva gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena cha ghaṭanāni vuttāni. Tesu paṭhamaṃ avipākabhūtānaṃ ñāṇavippayuttanirādhipatidhammānaṃ vasena vuttaṃ, dutiyaṃ tesaññeva vipākabhūtānaṃ, tatiyacatutthāni tesaññeva ñāṇasampayuttānaṃ, pañcamaṃ avipākabhūtasādhipatiamohavasena, chaṭṭhaṃ vipākabhūtasādhipatiamohavasena. Paṭhamaṃ vā sabbahetuvasena, dutiyaṃ sabbavipākahetuvasena, tatiyaṃ sabbāmohahetuvasena, catutthaṃ sabbavipākāmohahetuvasena. Pañcamaṃ sabbasādhipatiamohavasena, chaṭṭhaṃ sabbasādhipativipākāmohavasena.

 以下是巴利文的完整中文直译：

62. 现在，在任何条件下，凡获得的各种情况，将它们全部总结起来，以便通过原因进行计数等，如前所述。在这里，应当通过三种纯净的三个词来理解。在对象上有九种，以一个根源和一个结尾。在主导力上有五种，未混合的三种是同时主导力，对象主导力的两种是"与乐相应的与乐相应者，与不苦不乐相应的与不苦不乐相应者"，这些不应计算。但是，与乐相应的与不苦不乐相应，与不苦不乐相应的与乐相应，这两种应计算，因此共五种。在连续和紧密连续中有七种：与乐相应的两种，同样的苦，不苦不乐的三种。在近因上有九种：与乐相应的与乐相应者有三种近因，与苦相应的仅有自然近因，与舍相应的有三种近因，与苦相应的与苦相应者有连续和自然近因，与乐相应的有自然近因，与不苦不乐相应的有两种方式，与不苦不乐相应的与不苦不乐相应者有三种方式，同样对于与乐相应的，与苦相应的有连续和自然近因，因此共九种。在条件差异上，这里有九种自然近因，七种连续近因，四种对象近因，共二十种近因。在此，前生和后生被切断。非色法确实不能作为非色法的条件。

63-64. 与原因一起，对象不能获得，同样的还有连续等。与主导力有两种，除去苦的词，其余两种。与苦相应的原因不称为主导力，因此被排除。在其余两种中也是如此。因此，在原因根源上只有两种计数划分，根据它们有六种组合被说明。其中第一个是根据非成熟的、与智慧不相应、无主导的法；第二个是这些成熟的；第三和第四个是这些与智慧相应的；第五个是非成熟的有主导的痴；第六个是成熟的有主导的痴。或者第一个是根据所有原因，第二个是所有成熟原因，第三个是所有痴原因，第四个是所有成熟痴原因。第五个是所有有主导的痴，第六个是所有有主导的成熟痴。



66. Ārammaṇamūlake adhipatiyā cattārīti ārammaṇādhipativasena sukhaṃ sukhassa, adukkhamasukhassa, adukkhamasukhaṃ adukkhamasukhassa, sukhassāti evaṃ cattāri. Upanissayepi ārammaṇūpanissayavasena cattāro vuttā. Ghaṭanāni panettha ekameva. Adhipatimūlakādīsupi heṭṭhā vuttanayeneva yaṃ labbhati yañca na labbhati, taṃ sabbaṃ sādhukaṃ sallakkhetvā saṃsandanaghaṭanagaṇanā veditabbā.

83-87. Paccanīyamhi kusalattike vuttanayeneva anulomato paccaye uddharitvā tattha laddhānaṃ vārānaṃ vasena paccanīyato gaṇanavasena nahetuyā navāti sabbapaccayesu nava vārā dassitā . Te ekamūlakekāvasānānaṃ navannaṃ vissajjanānaṃ vasena ‘‘sukhāya vedanāya sampayutto dhammo sukhāya vedanāya sampayuttassa dhammassa nahetupaccayena paccayo, sukhāya vedanāya sampayuttena cittena dānaṃ datvā’’tiādinā nayena pāḷiṃ uddharitvā dassetabbā. Paccayasaṃsandane panettha nahetupaccayā…pe… naupanissaye aṭṭhāti nānākkhaṇikakammapaccayavasena veditabbā. Dubbalakammañhi vipākassa na upanissayo hoti. Kevalaṃ pana nānākkhaṇikakammapaccayeneva paccayo hoti. Sesamettha anulomapaccanīyapaccanīyānulomesu ca tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ yoge laddhavāravasena sakkā heṭṭhā vuttanayeneva gaṇetuṃ, tasmā na vitthāritanti.

Vedanāttikavaṇṇanā.

3. Vipākattikavaṇṇanā

1-23. Vipākattike vipākaṃ dhammaṃ paṭicca vipāko dhammo uppajjati hetupaccayāti ye hetupaccaye terasa vārā vuttā, te saṅkhipitvā gaṇanāya dassetuṃ hetuyā terasāti vuttaṃ. Ārammaṇe pañcātiādīsupi eseva nayo. Evamettha terasa pañca nava satta tīṇi dveti cha gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena paccayasaṃsandane heṭṭhā vuttanayeneva gaṇanā veditabbā.

24-52. Paccanīyepi vipākaṃ dhammaṃ paṭicca vipāko dhammo uppajjati nahetupaccayāti ye nahetupaccaye dasa vārā vuttā, te saṅkhipitvā gaṇanāya dassetuṃ nahetuyā dasāti vuttaṃ. Na ārammaṇe pañcātiādīsupi eseva nayo. Evamettha dasa pañca terasa dvādasa dve ekaṃ nava tīṇīti aṭṭha gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena paccayasaṃsandane heṭṭhā vuttanayeneva vitthārato gaṇanā veditabbā. Pāḷi pana saṅkhittā, etesaññeva pana laddhagaṇanaraparicchedānaṃ vārānaṃ vasena saṃsanditvā anulomapaccanīyaṃ paccanīyānulomañca veditabbaṃ.

Sahajātavāro imināva ekagatiko. Paccayanissayasaṃsaṭṭhasampayuttavārā yathāpāḷimeva niyyanti.

92. Pañhāvāre kusalākusale niruddheti etasmiṃ vipassanāvasena pavatte kusale sārajjanādivasena pavatte akusale ca niruddhe. Vipāko tadārammaṇatā uppajjatīti kāmāvacaravipāko tadārammaṇatāya uppajjati. Ye pana ‘‘vipassanājavanānaṃ vicikicchuddhaccānañca pariyosāne tadārammaṇaṃ natthī’’ti vadanti, te imāya tantiyā paṭisedhetabbā. Ākāsānañcāyatanakusalaṃ viññāṇañcāyatanassa kiriyassa ārammaṇapaccayena paccayoti arahattaṃ patvā asamāpannapubbā samāpattiyo paṭilomato samāpajjantassa vasenetaṃ vuttaṃ. Iminā upāyena sabbavissajjanesu sādhukaṃ pāḷiṃ upaparikkhitvā attho veditabbo.



以下是巴利文的完整直译：
在以对象为根基的支配力中有四种：以对象支配力的方式，对乐的乐，对无苦无乐的无苦无乐，对无苦无乐的无苦无乐，对乐，如是四种。在依靠条件中也以对象依靠条件的方式说了四种。在这里的安排中只有一个。在以支配力为根基等中，如下所述，凡可得与不可得的，应当仔细观察并计算安排。
83-87. 在否定的善三法中，如前所述，从顺序中提取，根据在那里获得的变化，从否定的角度按计算方式，在所有条件中显示了九种变化。这些根据单一根基、以九种释放为终结，如"与乐受相应的法是与乐受相应的法的非因缘条件，以与乐受相应的心施舍"等方式，应当通过提取经文来显示。但在条件的协调中，非因缘条件等，在不同时刻的业力条件中应当了知。弱业实际上不是果报的依靠条件。纯粹只是以不同时刻的业力条件为条件。其余部分在顺序、否定、否定顺序中，根据各种条件获得的变化，可以按照下面所述的方式计算，因此未详细阐述。
受三法解释。
果报三法解释
1-23. 在果报三法中，依靠果报法，果报法生起，以因缘条件，previously提到了十三种变化，将其简略并按计算显示为"以因缘的十三"。在对象中也是同样的方法。在此有十三、五、九、七、三、二、六种计算区分，根据它们在条件协调中，应按下面所述的方式计算。
24-52. 在否定中，依靠果报法，果报法生起，以非因缘条件，previously提到了十种变化，将其简略并按计算显示为"以非因缘的十"。在对象中也不是同样的方法。在此有十、五、十三、十二、二、一、九、三八种计算区分，根据它们在条件协调中，应按下面详细所述的方式计算。经文是简略的，应根据这些获得的计算变化区分，协调顺序、否定、否定顺序。
同时生起的变化就是这一个。条件、依靠条件、相互联系、相应的变化按照经文方式进行。
在问题变化中，善与不善已灭，在这种通过观察进行的善中，以贪等方式进行的不善已灭。果报生起作为彼所缘，即欲界果报作为彼所缘而生起。那些说"观察心用和疑、掉举的最后没有彼所缘"的人，应当被这个论点驳斥。无边处善是无边处的kiriya（无记）的对象条件，这是为了在证得阿罗汉后，从反向角度重新进入未曾进入的禅定。通过这种方式，在所有释放中仔细检查经文，应当了解其意义。

120.Hetuyā satta, ārammaṇe nava, adhipatiyā dasātiādīsupi sahajātādhipativasena ārammaṇādhipativasena sahajātanissayavasena purejātanissayavasena anantarūpanissayavasena ārammaṇūpanissayavasena pakatūpanissayavasena sahajātavippayuttavasena purejātapacchājātavippayuttavasenāti yattha yattha yathā yathā yattakāni vissajjanāni labbhanti, tattha tattha tathā tathā tāni sabbāni sallakkhetabbāni. Tathā paccanīyādīsu anulomavasena vāruddharaṇaṃ, anulomato laddhavārānaṃ paccanīyato gaṇanā, paccayasaṃsandanaṃ, anulomapaccanīye paccanīyānulome ca suddhikesu ceva saṃsandanavasena ca pavattesu hetumūlakādīsu labbhamānavāragaṇanā, alabbhamānānaṃ alabbhamānatāti sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.

Yathā cettha, evaṃ ito paresupi tikadukesu. Paṭṭhānapakaraṇañhi pāḷitova anantaṃ aparimāṇaṃ. Tassa padapaṭipāṭiyā atthaṃ vaṇṇayissāmīti paṭipannassa atidīghāyukassāpi āyu nappahoti. Na cassa ekadesaṃ vaṇṇetvā sesamhi nayato dassiyamāne na sakkā attho jānituṃ, tasmā ito paraṃ ettakampi avatvā sesesu tikadukesu heṭṭhā avuttappakārattā yaṃ yaṃ avassaṃ vattabbaṃ, taṃ tadeva vakkhāma. Yaṃ pana avatvā gamissāma, taṃ pāḷinayeneva veditabbanti.

Vipākattikavaṇṇanā.

4. Upādinnattikavaṇṇanā

51. Upādinnupādāniyattikassa pañhāvāre vatthu upādāniyānaṃ khandhānaṃ purejātapaccayena paccayoti pavattiṃ sandhāya vuttaṃ. Paṭisandhiyaṃ pana taṃ purejātaṃ na hoti.

72.Upādinnupādāniyo kabaḷīkāro āhāro upādinnupādāniyassa kāyassa āhārapaccayena paccayoti ettha upādinnupādāniyo kabaḷīkārāhāro nāma kammasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ abbhantaragatā ojā. Upādinnupādāniyassa kāyassāti tasseva kammasamuṭṭhānarūpakāyassa āhārapaccayena paccayo. Rūpajīvitindriyaṃ viya kaṭattārūpānaṃ anupālanaupatthambhanavasena paccayo, na janakavasena. Yaṃ pana maṇḍūkādayo gilitvā ṭhitānaṃ ahiādīnaṃ kāyassa jīvamānakamaṇḍūkādisarīre ojā āhārapaccayena paccayoti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Na hi jīvamānakasarīre ojā aññassa sarīrassa āhārapaccayataṃ sādheti. Anupādinnupādāniyassa kāyassāti ettha pana janakavasenāpi labbhati. Upādinnupādāniyassa ca anupādinnupādāniyassa cāti ettha ekassa upatthambhakavasena, ekassa janakavasena, ubhinnampi vā upatthambhakavaseneva vutto. Dve pana āhārā ekato paccayā hontā upatthambhakāva honti, na janakā. Sesamettha pāḷimeva sādhukaṃ oloketvā veditabbaṃ.

Upādinnattikavaṇṇanā.

5-22. Saṅkiliṭṭhattikādivaṇṇanā

Saṅkiliṭṭhasaṅkilesikattike sabbaṃ kusalattike vuttanayānusāreneva veditabbaṃ.

79. Vitakkattike yathākammūpagañāṇassa parikammanti dibbacakkhuparikammameva tassa uppādanatthāya parikammaṃ. Uppannassa pana vaḷañjanakāle parikammaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyāti.



以下是巴利文的完整直译：
以因缘有七种，以对象有九种，以支配力有十种等，依顺生起的支配力、以对象支配力、依自然条件、以先生条件、以后生条件、以对象依靠条件、以自然依靠条件、以自然分离的方式、以先生后生分离的方式等，任何地方任何时候所获得的释放，都应当仔细观察。如此，在否定等中，顺序中有变化，顺序中获得的变化、否定的计算、条件的协调、顺序否定的情况下，清净的变化中，因缘根基等所获得的变化，未获得的变化也应当如前所述了解。
如是，在这里，亦然在其他地方的微细与粗糙中。起因的材料中，巴利文是无尽的、无限的。根据其词句，我将阐明其意义，因此即使是长寿的人也无法理解其中的意义。如果只描述一部分，而其他部分以相同的方式显示，是无法理解其意义的，因此从这里起，不再阐述这一部分，至于其他微细与粗糙部分，由于未曾阐述的缘故，必须说明的内容，我将如是说。而我们所阐述的，应当仅以巴利文理解。
果报三法解释。
依赖三法解释
在依赖与不依赖的问答中，主题是依赖的五蕴，依先生条件而生起的现象。至于再生，先生的现象并不存在。
依赖与不依赖的食物、食物的依赖，依赖的身体，因食物条件而生起的现象，在这里，依赖与不依赖的食物，称为因业而生的形状的内在光明。依赖的身体，指的是因业而生的形状的身体，因食物条件而生起的现象。像形状生命的感官，因维持与支持的方式而生起，并非因生育的缘故。至于青蛙等所吞食后停留的生物，其身体的生命光明因食物条件而生起，这种说法不应被接受。因为生命的光明并不满足于其他身体的食物条件。至于不依赖的身体，在这里也可以因生育而获得。依赖与不依赖的身体，亦即在这里以一种支持的方式，一个是因生育的方式，或两者皆是以支持的方式而说。两种食物共同条件下生起的，实为支持的，而非生育的。其余部分应当根据巴利文仔细观察。
依赖三法解释。
5-22. 污染的三法解释
污染的三法，所有的善法应当根据前述的方式理解。
在思维方面，关于如业力所引导的知觉，准备的只是为了获得天眼的准备。至于已生起的，在摇动的时刻，准备是指向它的。其余部分如前述的方式理解。

82. Ti tadārammaṇabhavaṅgamūlabhavaṅgānaṃ vasena vuttaṃ. Sesamettha sabbaṃ pāḷivaseneva veditabbaṃ.

Dassanattike dassanena pahātabbo rāgo uppajjatītiādīsu dassanena pahātabbo puthujjanassa uppajjati. Bhāvanāya pahātabbo sotāpannassāpīti evaṃ uparimassa uparimassa heṭṭhimā heṭṭhimā nuppajjantīti veditabbā. Dassanena pahātabbo dhammo bhāvanāya pahātabbassa dhammassa ekenapi paccayena paccayo na hoti. Sesamettha pāḷiṃ anugantvā kusalattike vuttalakkhaṇavaseneva veditabbaṃ.

Dassanenapahātabbahetukattike dassanenapahātabbahetukādīnaṃ vibhāgo aṭṭhakathākaṇḍe vuttanayeneva veditabbo. Vicikicchuddhaccasahagato moho ahetukattā tatiyapade paviṭṭho. Evamettha yesaṃ dassanabhāvanāhi pahātabbo hetu atthi, te pahātabbahetukā. Yesaṃ so natthi te nevadassanena nabhāvanāyapahātabbahetukāti imaṃ pahātabbahetukavibhāgaṃ ñatvā sesaṃ dassanenapahātabbattike ceva kusalattike ca dassitalakkhaṇānusāreneva veditabbaṃ.

Ācayagāmittike ca paṭiccavārasaṃsaṭṭhavāresu anulomaṃ kusalattikasadisameva. Sesaṃ vissajjanato gaṇanato ca yathāpāḷimeva niyyāti.

Sekkhattike asekkho dhammo sekkhassa dhammassa na kenaci paccayena paccayo. Sekkho asekkhassa anantarapakatūpanissayo pana hoti. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyāti, tathā parittattike.

Parittārammaṇattike appamāṇārammaṇācetanāti sekkhānaṃ gotrabhucetanā, paccavekkhaṇacetanātipi vattuṃ vaṭṭati. Vipākānaṃ parittārammaṇānanti paṭisandhiyaṃ kammaṃ ārammaṇaṃ katvā, pavatte cakkhuviññāṇādivasenarūpādiārammaṇaṃ, tadārammaṇavasena javanena gahitaparittārammaṇañca ārammaṇaṃ katvā uppannānaṃ. Ye pana ‘‘gotrabhucittena natthi paṭisandhī’’ti vadanti, te iminā suttena paṭisedhetabbā. Sesamettha pāḷinayeneva veditabbaṃ. Hīnattiko saṅkiliṭṭhattikasadiso.

Micchattattike micchattaniyato sammattaniyatassa, sammattaniyato vā micchattaniyatassa kenaci paccayena paccayo na hoti. Micchattaniyato vā sammattaniyato vā sahajātādhipatirahito nāma natthi. Sammattaniyate ekantato ārammaṇapurejātaṃ natthi, micchattaniyate siyā ārammaṇapurejātaṃ. Aniyataṃ cittaṃ ārabbha niyatā micchādiṭṭhi uppajjeyya. Sesā niyataṃ ārabbha niyataṃ nuppajjati, micchattaniyataṃ garuṃ katvā na koci dhammo uppajjati. Kusalo micchattassa upanissayapaccayo na hoti. Sesamettha pāḷiyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.

Maggārammaṇattike paṭiccavārassa anulome vipākapaccayo natthi. Kammapaccayepi imasmiṃ tike nānākkhaṇikaṃ na labbhati, tathā uppannattikaatītattikesu. Paccanīye ahetukaṃ maggārammaṇanti ahetukaṃ maggārammaṇaṃ, āvajjanaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Sesamettha pāḷianusāreneva veditabbaṃ.


以下是巴利文的完整直译：
这是依彼所缘、有分根基、有分的方式而说。其余部分应当根据巴利文理解。
在见的三法中，"以见可断除的贪生起"等，以见可断除的对于凡夫生起。以修可断除的对于须陀洹也是如此，应当了知上面的不生起于下面。以见可断除的法对于以修可断除的法，不以任何一种条件为条件。其余部分应当根据巴利文中善法所述的特征理解。
在以见可断除的因的三法中，以见可断除的因等的分别，应当根据注释部分前述的方式理解。与疑、掉举俱生的痴，因无因而进入第三位。如是在此，凡有以见修可断除的因者，彼等为可断除因。凡无此因者，既非以见亦非以修可断除因。了知此可断除因的分别后，其余部分应当根据以见可断除的三法及善法所显示的特征理解。
在增长的三法中，在依缘变化中，顺序与善法三法相同。其余部分从释放和计算来看，如巴利文所示。
在有学的三法中，无学法对有学法不以任何条件为条件。有学法对无学法为近因自然依靠条件。其余部分如巴利文所示，小分三法亦然。
在小分对象的三法中，无量对象的意志，是有学者的种姓意志，回顾意志也可以这样说。果报的小分对象，在再生时以业为对象，在现起时以眼识等为色等对象，以彼所缘的心用所把握的小分对象而生起。那些说"种姓心无再生"的人，应当被这个经文驳斥。其余部分应当根据巴利文理解。低劣的三法与污染的三法相似。
在邪正的三法中，邪定者对正定者，或正定者对邪定者，不以任何条件为条件。邪定者或正定者，无同时生起的支配力。在正定中，绝对没有对象先生，在邪定中可能有对象先生。依靠未定的心，邪见可能生起。其余未定依靠未定不生起，不以邪定为重任何法生起。善法不是邪定的依靠条件。其余部分应当根据巴利文所述方式理解。
在道对象的三法中，在依缘的顺序中没有果报条件。在业条件中，在这个三法中不存在不同时刻的，在生起的三法和过去的三法中亦然。在否定中，无因的道对象，是指无因的道对象，是为了提及意向。其余部分应当根据巴利文理解。


Uppannattike ca atītattike ca paṭiccavārādayo natthi, pañhāvāramattameva labbhati. Kasmā? Paṭiccavārādayo hi sahajātapurejātānaññeva honti. Ime ca tikā atītānāgatamissakā. Uppannattike cettha anantarabhāgiyāpi paccayā na labbhanti. Kasmā? Uppannattike atītassa abhāvato. Uppanno ca anuppanno cāti ime cettha dve dhammā uppannassa ca anuppannassa cāti imesaṃ dvinnaṃ na kenaci paccayena paccayo. Anuppanno ca uppādī cāti ime pana dve uppannassa ārammaṇūpanissayavasena dvīhi paccayehi paccayo. Sesamettha pāḷiyaṃ āgatanayeneva veditabbaṃ.

Atītattike paccuppannaṃ atītānāgatassa, atītānāgatañca atītānāgatassa na kenaci paccayena paccayo. Nibbānaṃ pana dvīsupi imesu tikesu neva paccayato na paccayuppannato labbhati. Sesamidhāpi pāḷiyaṃ āgatanayeneva veditabbaṃ.

Ajjhattattike ajjhattabahiddhāpadaṃ na gahitaṃ. Ajjhattabahiddhāsaṅkhātā hi ubho rāsayo neva ekato paccayā honti, na paccayuppannā; tasmā hatthatale ṭhapitassa sāsapassa vaṇṇopi hatthatalavaṇṇena saddhiṃ ekato ārammaṇaṃ na hotīti veditabbo. Yathā ca ajjhattabahiddhāpadaṃ, evamettha ajjhattārammaṇattikepi ajjhattabahiddhārammaṇapadaṃ na labbhati. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyāti.

Sanidassanattikepi pāḷivaseneva attho gahetabbo. Gaṇanāpettha pāḷiyaṃ āgatavāre saṅkhipitvā heṭṭhā vuttanayeneva saṃsandanesu saṃsanditvā veditabbāti.

Dhammānulome tikapaṭṭhānavaṇṇanā.



以下是巴利文的完整直译：
在现起的三法和过去的三法中，没有依缘的顺序等，仅仅可获得问答的部分。为什么？因为依缘的顺序等仅存在于同时生起的现象中。这些三法是过去、未来的混合。在现起的三法中，甚至连依赖的条件也无法获得。为什么？因为现起的三法缺乏过去的存在。现起与未现起的这两种法，现起与未现起的这两种法，任何条件都不成为条件。未现起与生起的这两种法，现起的对象依靠条件有两种条件。其余部分应当根据巴利文所述的方式理解。
在过去的三法中，当前的过去、未来的过去，以及过去与未来的过去，任何条件都不成为条件。而涅槃在这两种三法中，无论是依赖条件还是依赖现起条件都无法获得。其余部分在这里也应当根据巴利文所述的方式理解。
内在的三法，内外的部分未被把握。内外的部分确实是两个方面，既不作为共同的条件，也不作为依赖现起的条件；因此，像放在手掌上的芥菜的颜色，与手掌的颜色相结合，作为一个对象并不存在。正如内外的部分一样，在内在对象的三法中，内外的对象也无法获得。其余部分应当如巴利文所示理解。
在有示现的三法中，应当根据巴利文理解。计算在这里应当根据巴利文的来处，简略地结合之前所述的方式进行理解。
法的顺序中，三法的基础解释。

2. Dukapaṭṭhānavaṇṇanā

Dukapaṭṭhānepi sabbadukesu pañhāvissajjanāni ceva gaṇanā ca pāḷiyaṃ āgatanayeneva veditabbā. Apicettha sahetukahetusampayuttadukānaṃ vissajjanaṃ hetudukavissajjanasadisaṃ; tathā hetūcevasahetukahetūcevahetusampayuttadukānaṃ, tathā sappaccayasaṅkhatadukānaṃ. Idaṃ dukaṃ yathā sappaccayadukaṃ, evaṃ kātabbanti idaṃ yasmā sappaccayo viya appaccayena saṅkhatopi, asaṅkhatena saddhiṃ yojanaṃ na labbhati, tasmā vuttaṃ. Sārammaṇacittasampayuttasaṃsaṭṭhadukāpi sadisavissajjanāyeva; tathā āsavaoghayogagocchakā. Ete hi tayo aññamaññaṃ sadisavissajjanāyeva. Apica lokiyasāsavasaṃyojaniyaganthaniyanīvaraṇiyaparāmaṭṭhasaṅkilesikadukā āsavavippayuttasāsavasaṃyojanavippayuttasaṃyojaniyaganthavippayuttaganthaniyanīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyaparāmāsavippayuttaparāmaṭṭhakilesavippayuttasaṅkilesikapariyāpannasauttaradukāta imepi dukā samānā.

Kilesadukaṃ saṃyojanadukasadisaṃ. Saṅkiliṭṭhakilesasampayuttanīvaraṇasampayuttadassanenapahātabbasaraṇadukāpi samānā. Tathākilesā ceva saṅkiliṭṭhanīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttakilesā ceva kilesasampayuttadukā. Iminā nayena sabbesaṃ atthato sadisānaṃ dukānaṃ vissajjanāni sadisāneva hontīti veditabbāni. Sabbasmimpi pana paṭṭhāne kenaciviññeyyadukaṃ na labbhati. Āsavā ceva āsavasampayuttā ca, saṃyojanā ceva saṃyojanasampayuttā ca, ganthā ceva ganthasampayuttā ca, nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā ca, kilesā ceva saṅkiliṭṭhā cāti evarūpesu dukesu vipākapaccayo ceva nānākkhaṇikakammapaccayo ca na labbhati. Nahetusahetukanahetuahetukesu hetupaccayo natthi. Hetū ceva hetusampayuttā ca, āsavā ceva āsavasampayuttā ca, ganthā ceva ganthasampayuttā cāti imesu dukesu nahetunajhānanamaggā na labbhanti. Saṃyojanā ceva saṃyojanasampayuttā ca, nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā ca, kilesā ceva kilesasampayuttā ca, kilesā ceva saṅkiliṭṭhā cāti imesu pana vicikicchuddhaccasahagatassa mohassa vasena nahetupaccayo labbhati; najhānanamaggapaccayā na labbhantīti evaṃ sabbadukesu labbhamānālabbhamānaṃ upaparikkhitvā pāḷivaseneva vāragaṇanā veditabbāti.

Dukapaṭṭhānavaṇṇanā.



以下是巴利文的完整直译：
苦的基础解释
在苦的基础中，所有的苦的问答释放和计算，应当根据巴利文的来处理解。在这里，因缘和因的结合的苦的释放，类似于因的释放；同样，因与因缘结合的苦，因与因缘结合的苦，因缘相应的苦也是如此。这对苦的理解就像因缘相应的苦一样，因此应当这样做，因为这意味着因缘的结合与少量因缘的结合，结合的方式无法获得，因此如此说。与所缘的心相应的结合的苦也是类似的；同样，烦恼、流转、束缚的苦。因为这三者彼此之间也都是类似的释放。再者，世俗的烦恼束缚的障碍、束缚的障碍、束缚的障碍、烦恼的释放、烦恼的释放、烦恼的束缚、束缚的障碍、烦恼的障碍、烦恼的障碍、烦恼的障碍，这些苦也是相同的。
烦恼的苦与束缚的苦是相似的。与污染的烦恼相应的障碍与障碍相应的观察可断除的苦也是相似的。正如烦恼和污染的障碍一样，障碍相应的烦恼也是烦恼相应的苦。以此方式，所有的苦的释放都应当被理解为相似的。在所有的基础中，任何可被了解的苦都无法获得。烦恼和烦恼相应的，束缚和束缚相应的，束缚和束缚相应的，障碍和障碍相应的，烦恼和污染的，这些类型的苦中，果报的条件和各种瞬间的业的条件都无法获得。无因的因、因缘的因、因缘的因、因缘的因中，没有条件的因。因和因相应的，烦恼和烦恼相应的，束缚和束缚相应的，这些苦中，没有无因的无知之道无法获得。束缚和束缚相应的，障碍和障碍相应的，烦恼和污染的，这些情况下，因无因而生的条件是可以获得的；而无知之道的条件则无法获得。因此，在所有的苦中，获得与未获得的应当根据巴利文的方式进行观察。
苦的基础解释。



3. Dukatikapaṭṭhānavaṇṇanā

Dukatikapaṭṭhāne hetuṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca hetu kusalo dhammo uppajjati hetupaccayāti evaṃ pañhāmattuddhāravaseneva saṅkhepato desanā katā. ‘‘Kusalaṃ alobhaṃ paṭicca adoso amoho’’tiādinā pana nayena vitthāro vattabbo siyā, so heṭṭhā dassitanayena sakkā avuttopi jānitunti ekapadepi ekapaccayo vā na vutto. Yā panesā saṅkhepato desanā katā, sā evaṃ katāti veditabbā. Hetudukena hi saddhiṃ kusalapadaṃ yojetvā paṭiccavāre anulomassa ceva paccanīyassa ca vasena sabbe labbhamānakapaccayā dassitā, anulomapaccanīyapaccanīyānulomanayā ceva sahajātavārādayo ca na dassitā, kevalaṃ ‘‘paṭiccavārasadisaṃyeva vitthāretabba’’nti vuttaṃ. Pañhāvāre pañhampi avissajjetvā kevalaṃ pañhuddhāramattaṃ katvā anulomapaccanīyavaseneva labbhamānapaccayā dassitā. Yathā ca kusalapadaṃ, evaṃ akusalaabyākatapadānipi hetudukena saddhiṃ yojetvā hetukusaladukatikaṃ niddisitabbanti vuttaṃ.

Tato paraṃ hetuṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammantiādinā nayena hetuvedanādukatikādīni ekavīsati dukatikāni dassitāni. Yasmā pana hetu nāma sanidassanasappaṭigho anidassanasappaṭigho vā natthi, tasmā hetupadena saddhiṃ sanidassanasappaṭighaanidassanasappaṭighapadāni na yojitāni. Evaṃ hetudukena saddhiṃ labbhamānakavasena dvāvīsati tike yojetvā puna te sahetukadukādīhi saraṇadukapariyosānehi sabbadukehi saddhiṃ yojitā. Tattha yaṃ yaṃ padaṃ yena yena padena saddhiṃ yojanaṃ na gacchati, taṃ taṃ pāḷiyaṃyeva na labbhatīti vuttaṃ. Evamettha ekena dukena saddhiṃ bāvīsati tike yojetvā puna aparena bāvīsati, aparena bāvīsatīti paṭipāṭiyā dukasate labbhamānadukapadehi saddhiṃ dvāvīsati tikā yojitāti dvāvīsati tike gahetvā dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ. Tattha yesu yesu ṭhānesu nayaṃ dassetvā pāḷiyā saṅkhepo kato, tesu tesu ṭhānesu dassitanayānurūpena tassā vitthāro veditabboti.

Dukatikapaṭṭhānavaṇṇanā.

4. Tikadukapaṭṭhānavaṇṇanā

Tikadukapaṭṭhānepi kusalaṃ hetuṃ dhammaṃ paṭicca kusalo hetu dhammo uppajjati hetupaccayāti pañhāmattuddhāravaseneva desanā katā. Tattha yathā heṭṭhā hetudukena saddhiṃ kusalapadaṃ yojetvā sabbapaccayavasena sabbavāresu saṅkhepato desanā katā, evamidha kusalattikena saddhiṃ hetupadaṃ yojetvā sabbapaccayavasena sabbavāresu saṅkhepato desanā katā. Yathā ca hetupadaṃ, evaṃ nahetupadampi kusalattikena saddhiṃ yojetvā kusalattikahetudukaṃ niṭṭhāpitaṃ. Tato paraṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ hetuṃ dhammantiādinā nayena vedanāttikahetudukādīni ekavīsati tikadukāni dassitāni.

Evaṃ bāvīsatiyā tikehi saddhiṃ hetudukaṃ yojetvā puna tehiyeva saddhiṃ sahetukadukādayo saraṇadukapariyosānā labbhamānavasena sabbadukā yojitā. Idhāpi yaṃ yaṃ padaṃ yojanaṃ na gacchati, taṃ taṃ pāḷiyaṃyeva paṭikkhittaṃ. Evaṃ dukasataṃ gahetvā dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ. Tatrāpi yena yena nayena pāḷi saṅkhittā, so so nayo vitthārato veditabbo.

Tikadukapaṭṭhānavaṇṇanā.



以下是巴利文的完整中文直译：
二法缘起解释
在二法缘起中，依靠善法为因，善的法生起，这是因缘。就这样，仅仅通过问题摘要的方式进行了简要阐述。通过"依靠无贪为因，无瞋、无痴"等方式，可以进行详细阐述，这可以通过下文所示方法被了解，即使未被明确说明。应当这样理解已进行的这个简要阐述：
通过与因二法一起连接善法，在顺序缘和逆序缘的范围内，显示了所有可获得的缘；未显示顺逆缘、逆顺缘以及俱生等变相，只说"应当像顺序缘一样详细阐述"。在问题范围内，首先未解决，仅仅进行了问题摘要，通过顺序和逆序显示了可获得的缘。就像善法一样，也应当通过因二法连接不善法和无记法，阐述因善二法。
此后，通过"依靠因与乐受相应的法"等方式，显示了二十一个二法。因为因实际上不存在有显色无碍或无显色无碍，所以没有与因法连接显色无碍和无显色无碍法。这样，通过因二法连接可获得的二十二个三法，再与因二法等、有依止二法等所有二法连接。对于无法连接的法，在原文中也不存在。就这样，通过一个二法连接二十二个三法，再通过另一个连接二十二个，如此按顺序在二法百中，与可获得的二法法连接了二十二个三法，取二十二个三法，加入二法百，称为二法缘起。对于用某种方法显示并在原文中简要说明的地方，应按照所示方法理解其详细内容。
二法缘起解释。
三法二法缘起解释
在三法二法缘起中，依靠善法为因，善的因法生起，这是因缘。在这里，就像之前通过因二法连接善法，在所有缘的范围内进行简要阐述一样，现在通过善三法连接因法，在所有缘的范围内进行简要阐述。就像因法一样，也通过善三法连接非因法，完成了善三法因二法。此后，通过"依靠因与乐受相应的法"等方式，显示了二十一个三法二法。
这样，通过二十二个三法连接因二法，再与这些三法一起，通过可获得的方式连接因二法等、有依止二法等所有二法。在这里，对于无法连接的法，在原文中也被拒绝。就这样，取二法百，在二十二个三法中加入，称为三法二法缘起。在这里，原文简略的方法，应当通过详细内容来理解。
三法二法缘起解释

5. Tikatikapaṭṭhānavaṇṇanā

Tikatikapaṭṭhānepi kusalaṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati hetupaccayāti pañhuddhāravaseneva saṅkhepato desanā katā. Ettha ca kusalattikaṃ vedanāttikādīhi, vedanāttikādayo ca kusalattikenāti evaṃ tikesuyeva tikā pakkhittā. Yena yena ca padena saddhiṃ yaṃ yaṃ padaṃ yojanaṃ na gacchati, taṃ taṃ hāpetvā labbhamānavaseneva sabbapaccayesu vārā ca gaṇananayā ca dassitā, tasmā te sādhukaṃ pāḷiṃ upaparikkhitvā veditabbā. Yathā ca kusalattikaṃ vedanāttikādīhi, vedanāttikādayo ca tena saddhiṃ yojetvā veditabbā; tathā ekekaṃ tikaṃ sesehi. Sesā ca tehi saddhiṃ yojetvā veditabbāti.

Tikatikapaṭṭhānavaṇṇanā.

6. Dukadukapaṭṭhānavaṇṇanā

Dukadukapaṭṭhānepi hetusahetukaṃ dhammaṃ paṭicca hetusahetuko dhammo uppajjati hetupaccayāti pañhuddhāravaseneva saṅkhepato desanā katā. Tattha hetudukaṃ sahetukadukādīhi, sahetukadukādīni ca tena saddhiṃ yojitāni. Ekekaṃ pana dukaṃ sesehi, sesā ca tehi saddhiṃ paṭipāṭiyā yojetabbā. Idañhi dukadukapaṭṭhānaṃ nāma ‘dukesuyeva duke pakkhipitvā’ desitaṃ. Tenettha sabbadukehi saddhiṃ sabbadukānaṃ yojanā veditabbā. Pāḷi pana saṅkhittā. Yena yena ca padena saddhiṃ yaṃ yaṃ padaṃ yojanaṃ na gacchati, taṃ taṃ hāpetvāva desanā katāti.

Dukadukapaṭṭhānavaṇṇanā.

Ettāvatā –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha anulomamhi nayā sugambhīrāti. –

Aṭṭhakathāyaṃ vuttagāthāya dīpitā. Dhammānulomapaṭṭhāne cha nayā niddiṭṭhā honti. Paccayavasena panettha ekekasmiṃ paṭṭhāne anulomādayo cattāro cattāro nayāti ekena pariyāyena catuvīsatinayapaṭimaṇḍitaṃ anulomapaṭṭhānaṃyeva veditabbaṃ.

7-12. Paccanīyapaṭṭhānavaṇṇanā

1. Idāni kusalādīnaṃ padānaṃ paṭikkhepavasena dhammānaṃ paccanīyatāya laddhanāmaṃ paccanīyapaṭṭhānaṃ dassetuṃ nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca nakusalo dhammo uppajjati hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha nakusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti kusalassa paccayabhāvaṃ vāreti. Nakusalo dhammo uppajjatīti kusalassa uppattiṃ vāreti, tasmā ‘‘akusalābyākataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca akusalābyākatā tayo khandhā cittasamuṭṭhānañca rūpa’’nti evamādinā nayenettha pañhaṃ vissajjitabbaṃ. Tasmiṃ tasmiṃ paccaye laddhagaṇanā pana pāḷiyaṃ vuttāyeva. Yepi vārā sadisavissajjanā, tepi tattheva dassitā. Tasmā sabbamettha heṭṭhā vuttanayānusārena pāḷiṃ upaparikkhitvā veditabbaṃ. Yathā cettha, evaṃ dukapaṭṭhāne, dukatikapaṭṭhāne, tikadukapaṭṭhāne tikatikapaṭṭhāne, dukadukapaṭṭhāne ca.

Ettāvatā –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva, dukaṃ dukañca,

Cha paccanīyamhi nayā sugambhīrāti. –

Aṭṭhakathāyaṃ vuttagāthāya dīpitā. Dhammapaccanīyapaṭṭhāne cha nayā niddiṭṭhā honti. Paccayavasena panettha ekekasmiṃ paṭṭhāne anulomādayo cattāro cattāro nayāti ekena pariyāyena catuvīsatinayapaṭimaṇḍitaṃ paccanīyapaṭṭhānaññeva veditabbaṃ.

Paccanīyapaṭṭhānavaṇṇanā.

13-18. Anulomapaccanīyapaṭṭhānavaṇṇanā



以下是巴利文的完整中文直译：
三法缘起解释
在三法缘起中，依靠善法与乐受相应的法，善法生起，依赖于因缘；就这样，仅通过问题摘要的方式进行了简要阐述。在这里，善三法与乐受三法等，乐受三法等也与善三法相联系，因此这些三法的部分被包含在内。对于与某个法连接而无法连接的法，应当去掉这些法，依赖于可获得的方式，所有缘的范围和计算的方式也被阐述，因此这些应当仔细分析原文。就像善三法与乐受三法等一样，乐受三法等也应当与之连接；同样，每一个三法与其余的相连接。其余的法也应当与这些相连接并被理解。
三法缘起解释。
二法二法缘起解释
在二法二法缘起中，依靠因法与有因法的法，因法与有因法的法生起，依赖于因缘；就这样，仅通过问题摘要的方式进行了简要阐述。在这里，因二法与有因二法等相连接，有因二法等也与之相连接。每一个二法与其余的法相连接，其余的法也应当按顺序连接。在这里，二法二法缘起的名称是“将二法的部分包含在二法中”。因此，在这里应当理解所有二法的连接。原文则是简略的。对于与某个法连接而无法连接的法，应当去掉这些法，进行阐述。
二法二法缘起解释。
至此为止—
三法缘起的优越，二法的最优，
二法与三法相互交融；
三法与三法相互交融，
六种顺序法则深奥而显著。—
在注释中以所述的诗句呈现。法的顺序缘起中，六种法则被指出。在缘的方面，这里每一个缘的顺序中，顺序等四个四个法则，按一种方式理解为二十种法则的顺序缘起。
7-12. 逆序缘起解释
现在为了显示因果法则中不善法的缘起，依赖于不善法的法生起，因缘开始。这里不善法的缘起是为了说明善法的缘起。不善法生起是为了说明善法的产生，因此“依靠不善无记的一个聚合体，依靠不善无记的三个聚合体，心的生起和色身”这样的方式应当在这里解决问题。在每一个缘的获得中，原文中已经说明。那些与之相似的法的阐述也在这里显示。因此，所有这些应当根据之前所述的方式仔细分析原文。就像这里一样，也适用于二法缘起、二法二法缘起、三法二法缘起、三法三法缘起和二法二法缘起。
至此为止—
三法缘起的优越，二法的最优，
二法与三法相互交融；
三法与三法相互交融，
六种逆序法则深奥而显著。—
在注释中以所述的诗句呈现。法的逆序缘起中，六种法则被指出。在缘的方面，这里每一个缘的顺序中，顺序等四个四个法则，按一种方式理解为二十种法则的逆序缘起。
逆序缘起解释。
13-18. 顺序逆序缘起解释

1. Idāni kusalādīsu dhammesu paccayadhammaṃ appaṭikkhipitvā paccayuppannassa kusalādibhāvapaṭikkhepavasena dhammānaṃ anulomapaccanīyatāya laddhanāmaṃ anulomapaccanīyapaṭṭhānaṃ dassetuṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca na kusalo dhammo uppajjati hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha kusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti kusalassa paccayabhāvaṃ anujānāti. Na kusalo dhammo uppajjatīti kusalasseva uppattiṃ vāreti. Tasmā ‘‘kusale khandhe paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpa’’ntiādinā nayena vissajjanaṃ dassitaṃ, taṃ sabbaṃ pāḷiṃ oloketvā sādhukaṃ sallakkhetabbaṃ. Yampi yena sadisaṃ, yañca yattha labbhati, yo ca yesaṃ vissajjanānaṃ yesu paccayesu gaṇanaparicchedo, so sabbo pāḷiyaṃ dassito, tasmā pāḷiyeva ettha attho. Yathā cettha, evaṃ dukapaṭṭhānādīsupīti.

Ettāvatā –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrāti. –

Aṭṭhakathāyaṃ vuttagāthāya dīpitā dhammānulomapaccanīyapaṭṭhāne cha nayā niddiṭṭhā honti. Paccayavasena panettha ekekasmiṃ paṭṭhāne anulomādayo cattāro cattāro nayāti ekena pariyāyena catuvīsatinayapaṭimaṇḍitaṃ anulomapaccanīyapaṭṭhānaññeva veditabbaṃ.

Anulomapaccanīyapaṭṭhānavaṇṇanā.

19-24. Paccanīyānulomapaṭṭhānavaṇṇanā



以下是巴利文的完整中文直译：
现在，在善等法中，不拒绝缘法，为了显示缘生法的非善等性质，通过法的顺序逆序性质，开始依靠善法，非善法不生起，这是因缘。在这里，依靠善法意味着允许善的缘性。非善法不生起意味着阻止善法的产生。因此，通过"依靠善法聚合体，心生起的色身"等方式显示解答，所有这些都应仔细观察原文并审慎考虑。无论哪些相似的、在何处可得、在哪些缘中对解答进行计算和划分，这一切都在原文中显示，因此这里的意义就是原文本身。就像在这里一样，也适用于二法缘起等。
至此为止—
三法缘起的优越，二法的最优，
二法与三法相互交融；
三法与三法相互交融，
六种顺序逆序法则深奥而显著。—
在注释中以所述的诗句呈现，法的顺序逆序缘起中，六种法则被指出。在缘的方面，这里每一个缘的顺序中，顺序等四个四个法则，按一种方式理解为二十四种法则的顺序逆序缘起。
顺序逆序缘起解释。
19-24. 逆序顺序缘起解释

1. Idāni kusalādīsu dhammesu paccayadhammaṃ paṭikkhipitvā paccayuppannassa kusalādibhāvaṃ appaṭikkhepavasena dhammānaṃ paccanīyānulomatāya laddhanāmaṃ paccanīyānulomapaṭṭhānaṃ dassetuṃ nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo dhammo uppajjati hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha nakusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti kusalassa paccayabhāvaṃ vāreti. Akusalo dhammo uppajjatīti akusalassa uppattiṃ anujānāti. Nakusalañhi akusalaṃ abyākataṃ vā, tañca sahajātapaccayaṃ katvā uppajjamāno kusalo nāma natthi, tasmā akusalābyākatavasena desanā katā. Tattha ‘‘akusalaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā’’ti evaṃ nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca vissajjanaṃ veditabbaṃ. Abyākato dhammo uppajjati hetupaccayāti ayaṃ pana pañho ‘‘vipākābyākataṃ kiriyābyākataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā cittasamuṭṭhānañca rūpa’’nti vissajjitova. Iti sabbapañhesu avissajjitassa atthānurūpaṃ vissajjitassa ca pāḷiāgatameva vissajjanaṃ. Ekekasmiñca tikaduke vārappabhedapaccayagaṇanavidhānaṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayānusāreneva veditabbaṃ.

Ettāvatā ca –

Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;

Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,

Cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrāti. –

Aṭṭhakathāyaṃ vuttagāthāya dīpitā. Dhammapaccanīyānulomapaṭṭhāne cha nayā niddiṭṭhā honti. Paccayavasena panettha ekekasmiṃ paṭṭhāne anulomādayo cattāro cattāro nayāti ekena pariyāyena catuvīsatinayapaṭimaṇḍitaṃ paccanīyānulomapaṭṭhānaññeva veditabbaṃ.

Paccanīyānulomapaṭṭhānavaṇṇanā.

Evaṃ dhammānulomādivasena catūsu vāresu ekekasmiṃ catuvīsatiyā catuvīsatiyā nayānaṃ vasena channavuti nayā honti. Tattha paccayanaye aggahetvā ekekasmiṃ paṭṭhāne tikadukādīnaññeva channaṃ channaṃ nayānaṃ vasenetaṃ catuvīsatinayapaṭimaṇḍitaṃ samantapaṭṭhānamahāpakaraṇaṃ veditabbaṃ. Keci pana ‘‘kusalārammaṇo dhammo akusalārammaṇo dhammo’’tiādinā nayena ārammaṇamātikaṃ nāma ṭhapetvā ‘‘kusalārammaṇo dhammo kusalārammaṇassa dhammassa hetupaccayena paccayo’’tiādinā nayena ārammaṇapaṭṭhānaṃ nāma dassetvā aparampi phassādīnaṃ vasenapi phassapaṭṭhānaṃ nāma uddharitvā dassenti. Taṃ neva pāḷiyaṃ na aṭṭhakathāsu sandissatīti idha na vicāritaṃ. Saṅgītiāruḷhapāḷivaseneva panettha vaṇṇanā katāti veditabbā.

Ettāvatā ca –

Sammūḷhā yattha pajā, tantākulādibhāvamāpannā;

Nekavidhadukkhagahanaṃ, saṃsāraṃ nātivattanti.

Paccayabhede kusalo, loke garutampi paccayākāraṃ;

Atinippuṇagambhīraṃ, javanabbhūmiṃ buddhañāṇassa.

Kusalādidhammabhedaṃ, nissāya nayehi vividhagaṇanehi;

Vitthārento sattama-mabhidhammappakaraṇaṃ satthā.

Suvihitasanniṭṭhāno , paṭṭhānaṃ nāma yaṃ pakāsesi;

Saddhāya samāraddhā, yā aṭṭhakathā mayā tassa.

Ācariyānaṃ vādaṃ, avihāya vibhajjavādisissānaṃ;

Atibahuvidhantarāye, lokamhi anantarāyena.

Sā evaṃ ajja katā, cuddasamattehi bhāṇavārehi;

Atthaṃ pakāsayantī, paṭṭhānavarassa sakalassa.

Sanniṭṭhānaṃ pattā yatheva niṭṭhaṃ tathā bahujanassa;

Sampāpuṇantu sīghaṃ, kalyāṇā sabbasaṅkappā.

Ettāvatā –

Sattappakaraṇaṃ nātho, abhidhammamadesayi;

Devātidevo devānaṃ, devalokamhi yaṃ pure.


以下是巴利文的完整中文直译：
现在，在善等法中，拒绝缘法，不拒绝缘生的善等性质，通过法的逆序顺序性质，开始依靠不善法，不善法生起，这是因缘。在这里，依靠不善法意味着阻止善的缘性。不善法生起意味着允许不善的产生。因为不善或无记法，与之共同生起的缘，善实际上并不存在，因此通过不善无记的方式进行阐述。在这里，"依靠不善的一个聚合体，三个聚合体"，应当这样理解依靠不善法的解答。无记法生起是因缘，这个问题通过"依靠异熟无记或作用无记的一个聚合体，三个聚合体和心生起的色身"来解答。这样，在所有问题中，未解答的部分，根据其意义，解答应当遵循原文。在每个三法二法中，变相、缘、计算和安排的方式，都应按照之前所述的方法理解。
至此为止—
三法缘起的优越，二法的最优，
二法与三法相互交融；
三法与三法相互交融，
六种逆序顺序法则深奥而显著。—
在注释中以所述的诗句呈现。法的逆序顺序缘起中，六种法则被指出。在缘的方面，这里每一个缘的顺序中，顺序等四个四个法则，按一种方式理解为二十四种法则的逆序顺序缘起。
逆序顺序缘起解释。
这样，在四种顺序中，每一种都有二十四种法则，总共九十六种法则。在这里，不考虑缘的方式，在每个缘中，仅对三法二法等六种法则，这是二十四种法则的全面缘起。有些人说，通过"善所缘法、不善所缘法"等方式，留下所缘母法，并通过"善所缘法是善所缘法的因缘"等方式显示所缘缘起，进一步通过触等的方式显示触缘起。这在原文和注释中都未见，因此在此不加讨论。应当理解，这里的解释是根据已传诵的原文进行的。
至此为止—
迷惑的众生，陷入纠结状态；
多种痛苦的深渊，未能超越轮回。
善于了解缘的变化，在世间深深体会缘的形态；
极其精细深奥，是佛陀智慧的境界。
依靠善等法的差别，通过各种不同的计算方法；
详细阐述第七部阿毗达摩论；
导师精心完成，显示了缘起的名称；
我以信心开始撰写这部注释。
不背离诸师的观点，遵循分别论的传统；
在众多障碍中，无障碍地面对世间。
今天以十四个诵本，
阐明缘起的全部意义。
众生如愿以偿，获得美好的愿望；
迅速实现理想，善哉！
至此为止—
七部论，导师宣说阿毗达摩；
天中之天，在天界曾经宣说。


Tassa aṭṭhakathā esā, sakalassāpi niṭṭhitā;

Ciraṭṭhitatthaṃ dhammassa, niṭṭhapentena taṃ mayā.

Yaṃ pattaṃ kusalaṃ tassa, ānubhāvena pāṇino;

Sabbe saddhammarājassa, ñatvā dhammaṃ sukhāvahaṃ.

Pāpuṇantu visuddhāya, sukhāya paṭipattiyā;

Asokamanupāyāsaṃ, nibbānasukhamuttamaṃ.

Ciraṃ tiṭṭhatu saddhammo, dhamme hontu sagāravā;

Sabbepi sattā kālena, sammā devo pavassatu.

Yathā rakkhiṃsu porāṇā, surājāno tathevimaṃ;

Rājā rakkhatu dhammena, attanova pajaṃ pajanti.

Paṭṭhānappakaraṇa-aṭṭhakathā niṭṭhitā.

Niṭṭhitā ca pañcapakaraṇaṭṭhakathāti.

Nigamanakathā

Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre chaḷabhiññādippabhedaguṇapaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ sakalassapi abhidhammapiṭakassa aṭṭhakathā –

Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ;

Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ paññāvisuddhiyā.

Yāva buddhoti nāmampi, suddhacittassa tādino;

Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.

Abhidhammapiṭaka-aṭṭhakathā niṭṭhitā.


以下是巴利文的完整中文直译：
他的注释，已完全完成；
为使正法长存，我已完成此书。
以其善业的力量，使有情众生；
了解正法王的教法，带来安乐。
愿获得清净，获得安乐的实践；
无忧无虑，得最上涅槃之乐。
愿正法长存，法应受尊敬；
愿诸有情众生，天神按时降雨。
如古代明智君王曾守护，
国王应以正法，保护人民。
缘起论注释完成。
五部论注释已完成。
总结章
以最清净的信、智慧和精进所庄严，具有戒、行、柔软等品质的集合，能够穿透自己教法与其他教法的深奥，具有智慧通达能力，在三藏教法的解释中，以不可阻挡的智慧光芒，以伟大的解释者，以圆满的表达能力，产生欢喜的甘露妙语，善于说法的最上诗人，具有六种神通等功德，在超越凡人的境界中，根基稳固的长老传灯者，大寺院住持，传统的装饰者，具有广大清净智慧，被尊称为佛音的长老所作的，这是整个阿毗达摩藏的注释—
愿它长存于世间，拯救世人；
为诸善男子，显示智慧清净之道。
只要佛的名号，在清净心者中；
在世间最尊者，伟大圣者的教法中流传。
阿毗达摩藏注释完成。





